Bhagavad-gīta trešā nodaļa

null

TREŠĀ NODAĻA

Karma-joga

BG 3.1.

1. PANTS

ardžuna uvāča
džjājasī čēt karmanas tē matā buddhir džanārdana
tat kim karmani ghorē mām nijodžajasi kēšava

ardžunah uvāča — Ardžuna sacīja; džjājasī — labāks; čēt — ja; karmanah — nekā auglīga darbība; — Tevis; matā — uzskatīts; buddhih — saprāts; džanārdana — ak, Krišna; tat — tāpēc; kim — kamdēļ; karmani — darbībā; ghorē — šausmīgā; mām — mani; nijodžajasi — Tu iesaisti; kēšava — ak, Krišna.

TULKOJUMS

Ardžuna sacīja: Džanārdana, Kēšava! Kāpēc tu gribi, lai es piedalos šai briesmīgajā karā, ja uzskati, ka saprāts ir labāks par auglīgu darbību?

SKAIDROJUMS

Iepriekšējā nodaļā Dieva Augstākā Personība Šrī Krišna sīki aprakstīja dvēseles uzbūvi, lai izglābtu savu draugu Ardžunu no materiālo bēdu okeāna. Un ceļš, ko Viņš ieteica, ir budhi-joga jeb Krišnas apziņa. Dažkārt Krišnas apziņu nepareizi saprot kā bezdarbību, un cilvēks ar šādu maldīgu izpratni parasti aiziet uz vientuļu vietu, lai daudzinātu Kunga Krišnas svēto vārdu un pilnīgi apzinātos Krišnu. Bet tam, kas nav apguvis Krišnas apziņas filozofiju, nav ieteicams vientuļā vietā atkārtot Krišnas svēto vārdu, jo tā var iegūt tikai nezinoša cilvēka cieņu, kas nav neko vērta. Ardžuna arī domāja par Krišnas apziņu, budhi-jogu jeb saprātu garīgo zināšanu attīstīšanā kā par kaut kādu aiziešanu no darbīgās dzīves un askētismu vientuļā vietā. Citiem vārdiem sakot, viņš veikli gribēja izvairīties no cīņas, izmantojot Krišnas apziņu par ieganstu. Tomēr viņš bija patiess māceklis, tāpēc izstāstīja savus nodomus skolotājam un jautāja, kā vislabāk darīt. Atbildot Kungs Krišna šajā trešajā nodaļā sīki izskaidroja karma-jogu jeb darbību Krišnas apziņā.
BG 3.2.

2. PANTS

vjāmišrēnēva vākjēna buddhim mohajasīva mē
tad ēkam vada niščitja jēna šrējo ‘ham āpnujām

vjāmišrēna — divdomīgiem; iva — noteikti; vākjēna — vārdiem; buddhim — saprātu; mohajasi — maldini; iva — noteikti; — manu; tat — tāpēc; ēkam — tikai vienu; vada — lūdzu saki; niščitja — pārliecinot; jēna — ar ko; šrējah — patiesu labumu; aham — es; āpnujām — varu gūt.

TULKOJUMS

Manu saprātu mulsina Tavi pretrunīgie norādījumi. Tāpēc, lūdzu, saki skaidri, kas man būtu svētīgāk.

SKAIDROJUMS

Iepriekšējā nodaļā, kas ievadīja Bhagavad-gītu, tika stāstīts par dažādiem ceļiem: sānkhja-jogu, budhi-jogu, jutekļu savaldīšanu ar saprātu, darbu bez vēlmēm gūt augļus, kā arī tika aprakstīts iesācēja stāvoklis. Tas viss tika pasniegts bez īpašas kārtības. Lai darbotos un saprastu ceļu, nepieciešams labāks izklāsts. Tāpēc Ardžuna gribēja noskaidrot šos acīmredzami sarežģītos jautājumus, lai jebkurš cilvēks varētu tos bez pārpratumiem pieņemt. Kaut arī Krišna negribēja jaukt galvu Ardžunam ar maldinošiem vārdiem, Ardžuna nespēja saprast Krišnas apziņas ceļu ne bezdarbīgi, ne kalpojot. Citiem vārdiem sakot, ar saviem jautājumiem viņš padara skaidru Krišnas apziņas ceļu visiem, kas nopietni vēlas izprast Bhagavad-gītas noslēpumu.
BG 3.3.

3. PANTS

šrī bhagavān uvāča
lokē ‘smin dvi-vidhā ništhā purā proktā majānagha
gjāna-jogēna sānkhjānām karma-jogēna joginām

šrī bhagavān uvāča — Dieva Augstākā Personība sacīja; lokē — pasaulē; asmin — šajā; dvi-vidhā — divu veidu; ništhā — ticības; purā — iepriekš; proktā — tika teikts; majā — Manis; anagha — ak, bezgrēcīgais; gjāna-jogēna — savienošanās ar zināšanām; sānkhjānām — filozofu, kas balstās uz pieredzi; karma-jogēna — savienošanās caur Dieva mīlestību; joginām — bhaktu

TULKOJUMS

Dieva Augstākā Personība sacīja: Bezgrēcīgais Ardžuna! Es jau paskaidroju, ka ir divu veidu cilvēki, kas cenšas izprast patību. Vieni to cenšas darīt ar empīrisku un filozofisku prātošanu, bet otri — ar garīgo kalpošanu.

SKAIDROJUMS

Otrās nodaļas 39. pantā Dievs Kungs skaidroja divus paņēmienus — sānkhja-jogu un karma-jogu jeb budhi-jogu. Šajā pantā Viņš to pašu izskaidro vēl sīkāk. Sānkhja-joga jeb gara un matērijas dabas analītiskā izpēte domāta tiem cilvēkiem, kam patīk prātot un izprast visu ar eksperimentālām zināšanām un filozofiju. Citi cilvēki darbojas Krišnas apziņā, kā tas paskaidrots otrās nodaļas 61. pantā. Arī 39. pantā Dievs Kungs paskaidroja, ka, darbojoties budhi-jogā jeb Krišnas apziņā, cilvēks var pārraut darbības saites, jo šim ceļam nav nekādu trūkumu. Tas pats sīkāk izskaidrots 61. pantā — budhi-joga nozīmē būt pilnīgi atkarīgam no Visaugstākā (jeb tiešāk — no Krišnas), un tādā veidā var ļoti viegli savaldīt visus jutekļus. Abas jogas ir savstarpēji atkarīgas, tāpat kā reliģija un filozofija. Reliģija bez filozofijas ir sentiments un dažkārt pat fanātisms, bet filozofija bez reliģijas ir tukša prātošana. Galamērķis ir Krišna, jo arī filozofi, kas patiesīgi meklē Absolūto Patiesību, galu galā nonāk pie Krišnas apziņas. Tas pateikts arī Bhagavad-gītā. Ceļa mērķis ir saprast īsto patības stāvokli attiecībā pret Augstāko Patību. Filozofiskā prātošana ir netiešs ceļš, pa kuru pakāpeniski var nonākt līdz Krišnas apziņai, bet otrs ceļš ir tieša saikne ar visu Krišnas apziņā. No šiem abiem ceļiem Krišnas apziņas ceļš ir labāks, jo tas nav atkarīgs no jutekļu attīrīšanas ar filozofisko paņēmienu. Krišnas apziņa attīra pati par sevi, un tiešais garīgās kalpošanas paņēmiens ir reizē viegls un cildens.
BG 3.4.

4. PANTS

na karmanām anārambhān naiškarmjam purušo ‘šnutē
na ča sannjasanād ēva siddhim samadhigaččhati

na — ne; karmanām — noliktos pienākumus; anārambhāt — nepildot; naiškarmjam — brīvību no pretdarbības; purušah — cilvēks; ašnutē — iegūst; na — ne; ča — arī; sannjasanāt — atsakoties; ēva — tikai; siddhim — panākumus; samadhigaččhati — gūst.

TULKOJUMS


Nedarot darbu, nevar atbrīvoties no pretdarbības. Un ar atsacīšanos vien nevar sasniegt pilnību.

SKAIDROJUMS

Atsacīšanās dzīves kārtu var pieņemt tikai tad, kad cilvēks ir šķīstījies, pildot noliktos pienākumus, kas domāti, lai attīrītu materiālistisku cilvēku sirdis. Bez šķīstīšanās, tikai pēkšņi pieņemot ceturto dzīves kārtu (sanjāsu), nevar gūt panākumus. Empīriskie filozofi apgalvo, ka tikai pieņemot sanjāsu jeb pametot auglīgu darbību, cilvēks tūlīt līdzinās Nārājanam. Bet Kungs Krišna šo domu neatbalsta. Ja sirds nav tīra, tad sanjāsa ir tikai sabiedriskās kārtības traucēklis. Turpretī, ja cilvēks, pat nepildot noliktos pienākumus, sāk pārpasaulīgi kalpot Dievam Kungam, tad Kungs pieņem visu, ko šis cilvēks spēj dot (budhi-joga). Sv-alpam apj asja dharmasja trājatē mahato bhajāt. Pat vismazākā šo principu pildīšana ļauj tikt pāri vislielākajām grūtībām.
BG 3.5.

5. PANTS

na hi kaščit kšanam api džātu tišthatj akarma-krit
kārjatē hj avašah karma sarvah prakriti-džair gunaih

na — ne; hi — noteikti; kaščit — ikviens; kšanam — uz mirkli; api — arī; džātu — jebkad; tišthati — paliek; akarma-krit — nedarot neko; kārjatē — spiests darīt; hi — noteikti; avašah — bezpalīdzīgi; karma — darbu; sarvah — visi; prakriti-džaih — dzimuši no materiālās dabas īpašībām; gunaih — ar īpašībām.

TULKOJUMS

Ikviens spiests bezpalīdzīgi darboties atbilstoši materiālās dabas dotajām īpašībām, tāpēc neviens nespēj pat mirkli būt bezdarbīgs.

SKAIDROJUMS

Dvēsele ir darbīga ne tikai saistītajā dzīvē, tāda viņa ir pēc dabas. Ja nav dvēseles, tad materiālais ķermenis nekustas. Ķermenis ir tikai nedzīvs mehānisms, kurā darbojas garīgā dvēsele, kas vienmēr ir darbīga un nespēj apstāties pat ne mirkli. Tādēļ dvēsele jāiesaista labā darbībā, Krišnas apziņā, citādi viņa darīs to, ko liek maldinātāja enerģija. Saskarsmē ar materiālo enerģiju dvēsele iegūst materiālas īpašības un, lai dvēsele no šīs piesaistības atbrīvotos, tai jāliek pildīt šāstrās dotie pienākumi. Bet, ja dvēsele darbojas sev dabiskajā Krišnas apziņā, tad viss, ko tā dara, ir svētīgs viņai. Šrīmad Bhāgavatama (1.5.17.) to apstiprina:
tjaktvā sva-dharmam čaranāmbudžam harēr
bhadžann apakvo ‘tha patēt tato jadi
jatra kva vābhadram abhūd amušja kim
ko vārtha āpto ‘bhadžatām sva-dharmatah

«Ja cilvēks pieņem Krišnas apziņu un varbūt nepilda šāstrās dotos pienākumus un, pat ja krīt no sava līmeņa, tad viņš neko nezaudē. Bet, ja cilvēks izpilda visus šāstru attīrīšanās norādījumus, bet neapzinās Krišnu, tad kāda tam jēga?» Tātad šķīstīšanās vajadzīga, lai sasniegtu Krišnas apziņas līmeni. Tāpēc arī sanjāsa vai jebkurš šķīstīšanās paņēmiens domāts, lai sasniegtu galamērķi — Krišnas apziņu, bez kuras viss uzskatāms par neveiksmi.
BG 3.6.

6. PANTS

karmēndrijāni samjamja ja āstē manasā smaran
indrijārthān vimūdhātmā mithjāčārah sa učjatē

karma-indrijāni — piecus darbīgo jutekļu orgānus; samjamja — savaldot; jah — kas; āstē — paliek; manasā — prātā; smaran — domājot par; indrija-arthān — jutekļu priekšmetiem; vimūdha — muļķa; ātmā — dvēsele; mithjā-āčārah — liekulis; sah — viņš; učjatē — saukts.

TULKOJUMS

Kas attur jutekļus no darbības, bet prātā apcer jutekļu priekšmetus, tas maldina sevi un ir liekulis.

SKAIDROJUMS

Ir daudz liekuļu, kas atsakās darboties Krišnas apziņā un tēlo meditāciju, patiesībā vēršot prātu uz jutekļu baudām. Šie liekuļi var arī runāt sausu filozofiju, lai maldinātu savus izsmalcinātos sekotājus, bet saskaņā ar šo pantu viņi ir vislielākie krāpnieki. Lai iegūtu jutekļu baudu, cilvēks var darboties jebkurā sabiedrības kārtā, un, ja viņš seko attiecīgās kārtas likumiem un noteikumiem, tad viņš var pakāpeniski attīrīt savu esamību. Bet tas, kas tēlo jogu, patiesībā meklējot jutekļu apmierināšanas priekšmetus, ir vislielākais krāpnieks, kaut arī viņš dažreiz runā par filozofiju. Viņa zināšanām nav nekādas vērtības, jo tāda grēcinieka zināšanu augļus atņem Dieva Kunga maldinātāja enerģija. Liekuļa prāts vienmēr ir netīrs, tāpēc jogas meditācijas tēlošanai nav nekādas jēgas.
BG 3.7.

7. PANTS

jas tv indrijāni manasā nijamjārabhatē ‘rdžuna
karmēndrijaih karma-jogam asaktah sa višišjatē

jah — kas; tu — bet; indrijāni — jutekļus; manasā — ar prātu; nijamja — vadīt; ārabhatē — sāk; ardžuna — ak, Ardžuna; karma-indrijaih — ar darbīgajiem jutekļu orgāniem; karma-jogam — garīgo kalpošanu; asaktah — bez pieķeršanās; sah — viņš; višišjatē — ir daudz labāks.

TULKOJUMS

Bet, kas ar prātu patiesi cenšas vadīt darbīgos jutekļus bez pieķeršanās un uzsāk karma-jogu [Krišnas apziņā], tas ir daudz augstāks.

SKAIDROJUMS

Daudz labāk darīt savu darbu un iet uz dzīves mērķi — atbrīvi no materiālās verdzības un Dieva valstību, nekā kļūt par viltus pārpasaulnieku, lai netikli dzīvotu un baudītu jutekļu priekus. Augstākais svārtha-gati jeb pašlabuma mērķis ir Višnu sasniegšana. Visa varnu un āšramu iekārta izveidota, lai palīdzētu mums sasniegt dzīves mērķi. Arī ģimenes cilvēks var sasniegt šo mērķi, ja viņš noteiktā veidā kalpo Krišnas apziņā. Lai apzinātos sevi, cilvēks var dzīvot, ievērojot šāstrās dotos noteikumus, turpinot bez pieķeršanās darīt savu darbu, un tādējādi pilnveidoties. Patiesīgs cilvēks, kas seko šim ieteikumam, ir daudz labākā stāvoklī nekā liekulis, kas tikai tēlo garīgumu un krāpj nevainīgus ļaudis. Kārtīgs sētnieks ir daudz labāks par šarlatānu, kurš meditē, lai nopelnītu iztiku.
BG 3.8.

8. PANTS

nijatam kuru karma tvam karma džjājo hj akarmanah
šarīra-jātrāpi ča tē na prasiddhjēd akarmanah

nijatam — noliktos; kuru — dari; karma — pienākumus; tvam — tu; karma — darbs; džjājah — labāks; hi — noteikti; akarmanah — par bezdarbību; šarīra — ķermeņa; jātrā — uzturēšana; api — pat; ča — arī; — tava; na — nekad; prasiddhjēt — veikta; akarmanah — bez darba.

TULKOJUMS

Pildi savu nolikto pienākumu, jo darbs ir labāks par bezdarbību. Bez darba nevar pat uzturēt ķermeni.

SKAIDROJUMS

Ir daudz viltus meditētāju, kas cenšas pārliecināt citus par savu it kā augsto izcelsmi, un daudz pazīstamu darboņu, kas apgalvo, ka garīgās attīstības labad viņi ziedo visu. Kungs Krišna negrib, lai Ardžuna būtu liekulis. Viņš grib, lai Ardžuna pildītu savus kšatrija pienākumus. Ardžuna bija ģimenes cilvēks un karavadonis, tāpēc viņam vislabāk būtu bijis tādam palikt un pildīt ģimenes cilvēka un kšatrija reliģiskos pienākumus. Tāda darbība pamazām attīra pasaulīga cilvēka sirdi un atbrīvo viņu no materiālajiem sārņiem. Tā dēvēto atsacīšanos, lai uzturētu sevi, neatbalsta ne svētie raksti, ne Dievs Kungs. Galu galā, lai saturētu kopā ķermeni un dvēseli, cilvēkam ir jāstrādā. Darbu nedrīkst atmest, kad ienāk prātā, bez attīrīšanās no materiālistiskām tieksmēm. Katram šai materiālajā pasaulē noteikti ir netīra tieksme valdīt pār materiālo dabu jeb, citiem vārdiem sakot, apmierināt jutekļus. No šādas piesārņotas tieksmes ir jāatbrīvojas. Kas to nedara un nepilda dotos pienākumus, tas nekad lai nemēģina kļūt par tā dēvēto pārpasaulnieku, kas pamet darbu un dzīvo uz citu rēķina.
BG 3.9.

9. PANTS

jagjārthāt karmano ‘njatra loko ‘jam karma-bandhanah
tad-artham karma kauntēja mukta-sangah samāčara

jagja-arthāt — darīts tikai Jagjas jeb Višnu labad; karmanah — nekā darbs; anjatra — citādi; lokah — pasaule; ajam — šī; karma-bandhanah — darba važās; tat — Viņa; artham — dēļ; karma — darbojas; kauntēja — Kuntī dēls; mukta-sangah — brīvs no saistības; samāčara — dari pilnīgi.

TULKOJUMS

Darbs jāveic kā ziedojums Višnu, citādi tas piesien materiālajai pasaulei. Tāpēc, Kuntī dēls, pildi noliktos pienākumus Viņam par prieku, un tu vienmēr būsi brīvs no važām.

SKAIDROJUMS

Tā kā cilvēkam jāstrādā kaut vai tikai ķermeņa uzturēšanai, tad attiecīgajam sabiedriskajam stāvoklim un cilvēka īpašībai noliktie pienākumi izveidoti, lai šo mērķi varētu sasniegt. Jagja nozīmē Kungu Višnu vai ziedojumu. Visi ziedojumi domāti, lai iepriecinātu Kungu Višnu. Vēdas norāda: jagjo vai višnuh. Citiem vārdiem sakot, vienu un to pašu mērķi var sasniegt, vai nu pildot noliktās jagjas, vai tieši kalpojot Kungam Višnu. Tāpēc arī Krišnas apziņa ir jagja, kā tas teikts šajā pantā. Varnāšramas mērķis arī ir Kunga Višnu iepriecināšana. Varnāšramāčāravatā purušēna parah pumān/višnur ārādhjatē. (Višnu Purāna 3.8.8.)
Tāpēc cilvēkam jāstrādā, lai apmierinātu Višnu. Jebkurš cits darbs šajā materiālajā pasaulē radīs verdzību, jo gan labam, gan sliktam darbam ir savas pretdarbības, un jebkuras pretdarbības sasaista darītāju. Tāpēc ir jādarbojas Krišnas apziņā, lai apmierinātu Krišnu (Višnu), un, kas tā dara, tas ir atbrīves līmenī. Darbība ir liela māksla, un sākumā ir nepieciešama laba vadība. Jādarbojas ir ļoti rūpīgi un centīgi labā Kunga Krišnas bhaktas vadībā vai uzklausot Paša Kunga Krišnas norādījumus (tāda izdevība bija Ardžunam). Neko nedrīkst darīt jutekļu apmierināšanai, viss jādara Krišnas priekam. Tas ne tikai atbrīvo no darba pretdarbībām, bet arī pamazām paceļ cilvēku pārpasaulīgas mīlestības pilnas dievkalpošanas līmenī, kas ir vienīgais ceļš uz Dieva valstību.
BG 3.10.

10. PANTS

saha-jagjāh pradžāh srištvā purovāča pradžāpatih
anēna prasavišjadhvam ēša vo ‘stv išta-kāma-dhuk

saha — kopā ar; jagjāh — ziedojumiem; pradžāh — paaudzes; srištvā — radot; purā — sen; uvāča — sacīja; pradžā-patih — radības Kungs; anēna — ar šo; prasavišjadhvam — lai vairojas labklājība; ēšah — šī; vah — jūsu; astu — lai ir; išta — visa, ko vēlaties; kāma-dhuk — devējs.

TULKOJUMS

Radīšanas sākumā visu radību Kungs laida pasaulē cilvēku un padievu paaudzes, ziedojumus Višnu un svētīja tos: Lai šī jagja [ziedojums] nes jums laimi, jo ziedojot jūs saņemsiet visu, kas vajadzīgs laimīgai dzīvei un atbrīvei.

SKAIDROJUMS

Materiālā pasaule, ko izveidojis visu dzīvo radību Kungs (Višnu), ir iespēja saistītajām dvēselēm atgriezties mājās pie Dieva. Visas dzīvās būtnes šajā radītajā pasaulē sasaistījusi materiālā daba, jo tās ir aizmirsušas savas attiecības ar Višnu jeb Krišnu, Dieva Augstāko Personību. Vēdu norādījumi mums palīdz saprast šo mūžīgo saikni, jeb, kā teikts Bhagavad-gītā: vēdaiš ča sarvair aham ēva vēdjah. Dievs Kungs saka, ka Vēdu mērķis ir saprast Viņu. Vēdu himnās teikts: patim višvasjātmēšvaram. Tāpēc dzīvo būtņu Kungs ir Dieva Augstākā Personība Višnu. Arī Šrīmad Bhāgavatamā (2.4.20.) Šrīla Šukadēva Gosvāmī daudzos veidos apraksta, ka Dievs Kungs ir pati jeb Kungs:
šrijah patir jagja-patih pradžā-patir
dhijām patir loka-patir dharā-patih
patir gatiš čāndhaka-vrišni-sātvatām
prasīdatām mē bhagavān satām patih

Pradžā-pati ir Kungs Višnu, un Viņš ir visu dzīvo būtņu, visu pasauļu un visa skaistuma Kungs, visa sargātājs. Kungs radīja materiālo pasauli, lai dotu saistītajām dvēselēm iespēju mācīties jagjas (ziedojumus) Višnu iepriecināšanai, un tās varētu ērti un bez raizēm dzīvot materiālajā pasaulē, bet pēc materiālā ķermeņa bojā ejas nonākt Dieva valstībā. Tas ir viss, kas jādara saistītajai dvēselei. Pildot jagju, saistītās dvēseles pamazām iegūst Krišnas apziņu un kļūst visādā ziņā dievbijīgas. Vēdu raksti Kali laikmetā iesaka sankīrtana-jagju (Dieva vārdu daudzināšanu), un šo pārpasaulīgo ceļu parādīja Kungs Čaitanja, lai atpestītu visus šī laikmeta cilvēkus. Sankīrtana-jagja un Krišnas apziņa iet roku rokā. Kungs Krišna savā bhakti veidolā (kā Kungs Čaitanja) minēts Šrīmad Bhāgavatamā (11.5.32.) ar īpašu norādi uz sankīrtana-jagju:
krišna-varnam tvišākrišnam sāngopāngāstra-pāršadam
jagjaih sankīrtana-prājair jadžanti hi su-mēdhasah

«Kali laikmetā cilvēki, kas ir pietiekami saprātīgi, ar sankīrtana-jagju godinās Dievu Kungu, kurš atnāk kopā ar saviem līdzgaitniekiem.» Citas Vēdu rakstos ieteiktās jagjas šajā Kali laikmetā ir grūtas, bet sankīrtana-jagja ir visādā ziņā viegla un cildena. Tā ieteikta arī Bhagavad-gītā (9.14.).
BG 3.11.

11. PANTS

dēvān bhāvajatānēna tē dēvā bhāvajantu vah
parasparam bhāvajantah šrējah param avāpsjatha

dēvān — padievi; bhāvajatā — iepriecināti; anēna — ar šo ziedojumu;— tie; dēvāh — padievi; bhāvajantu — iepriecinās; vah — jūs; parasparam — savstarpēji; bhāvajantah — iepriecinot vienam otru; šrējah — svētību; param — augstāko; avāpsjatha — sasniegsiet.

TULKOJUMS

Ziedojumu iepriecinātie padievi būs vēlīgi arī jums. Tā, darot laimi viens otram, labi dzīvosiet visi.

SKAIDROJUMS

Padieviem ir dota vara, lai kārtotu materiālos jautājumus. Viņi gādā par gaisu, gaismu, ūdeni un visu citu, kas vajadzīgs dzīvās būtnes ķermeņa un dvēseles uzturēšanai. Tas viss ir uzticēts padieviem, kuru ir ļoti daudz un kuri darbojas dažādās Dieva Augstākās Personības ķermeņa daļās. Viņu prieks vai dusmas ir atkarīgi no tā, kā cilvēki pilda jagjas. Dažas jagjas domātas, lai apmierinātu noteiktus padievus, bet arī šajā gadījumā tiek godināts Kungs Višnu, kurš ir galvenais labumu saņēmējs. Arī Bhagavad-gītā teikts, ka pats Krišna bauda visas jagjas: bhoktāram jagja-tapasām. Tāpēc visu jagju galvenais mērķis ir jagja-pati iepriecināšana. Kad jagjas tiek pareizi izpildītas, tad dabīgi arī padievi, kas atbild par dažādu labumu sagādāšanu, tiek iepriecināti, un netrūkst nekādu dabas bagātību.
Jagjas izpildīšana dod daudzus blakus labumus, kas galu galā ved uz atbrīvi no materiālās verdzības. Izdarot jagjas, tiek šķīstītas visas darbības. Vēdās teikts: āhāra-šuddhau sattva-šuddhih sattva-šuddhau dhruvā-smritih smriti-lambhē sarva-granthīnām vipramokšah. Izdarot jagju, tiek svētīts ēdiens, un, ēdot svētītu ēdienu, attīrās visa cilvēka esamība. Attīroties esamībai, tiek svētīti smalkākie atmiņas audi, un, kad atmiņa ir svētīta, tad cilvēks var domāt par ceļu uz atbrīvi. Tas viss kopā ved uz Krišnas apziņu, kas ir ļoti nepieciešama mūsdienu sabiedrībai.
BG 3.12.

12. PANTS

ištān bhogān hi vo dēvā dāsjantē jagja-bhāvitāh
tair dattān apradājaibhjo jo bhunktē stēna ēva sah

ištān — gribētos; bhogān— labumus; hi — noteikti; vah — jums; dēvāh — padievi; dāsjantē — dāvās; jagja-bhāvitāh — ziedojumu apmierināti; taih — viņu; dattān — doto; apradāja — bez piedāvāšanas; ēbhjah — šiem padieviem; jah — kas; bhunktē — bauda; stēnah — zaglis; ēva — noteikti; sah — viņš.

TULKOJUMS

Padievi gādā par visu dzīvei nepieciešamo, un jagjas [ziedojuma] iepriecināti, viņi jums dos visu, kas vajadzīgs. Bet, kas bauda šīs veltes un neziedo padieviem, ir zaglis.

SKAIDROJUMS

Padievi ir Dieva Augstākās Personības, Višnu ieceltie apgādnieki. Tāpēc viņi jāiepriecina, izdarot noliktās jagjas. Vēdas iesaka dažādas jagjas dažādiem padieviem, taču tās visas galu galā bauda Dieva Augstākā Personība. Kas nespēj izprast Dieva Augstāko personību, tam iesaka ziedot padieviem. Atbilstoši cilvēku dažādām materiālajām īpašībām, Vēdas iesaka dažādas jagjas. Atbilstoši savām īpašībām cilvēks izvēlas arī godināmo padievu. Piemēram, gaļēdājiem iesaka godināt dievieti Kālī, šaušalīgo materiālās pasaules veidolu, un šai dievietei iesaka ziedot dzīvniekus. Turpretī tiem, kas ir skaidrībā, iesaka godināt Višnu. Taču galu galā visas jagjas domātas, lai cilvēks pamazām nonāktu pārpasaulīgā līmenī. Parastam cilvēkam noteikti jāpilda vismaz piecas jagjas, kuras sauc par panča-mahā-jagju.
Tomēr jāzina, ka cilvēku sabiedrībai nepieciešamo gādā Dieva Kunga pārstāvji, padievi. Neviens neko nevar izgatavot. Apskatīsim cilvēku pārtiku. Tajā ietilpst graudi, augļi, dārzeņi, piens, cukurs, utt. tiem, kas ir skaidrībā. Neveģetārieši ēd arī gaļu u.c. Nevienu no šiem produktiem cilvēks nevar izgatavot. Apskatīsim arī siltumu, gaismu, ūdeni, gaisu utt., kas arī nepieciešami dzīvei. Cilvēku sabiedrība nespēj saražot nevienu no tiem. Bez Visaugstā Kunga nebūtu ne dāsnas saules un mēness gaismas, ne lietus, vēja u.c., bez kā neviens nespēj dzīvot. Acīmredzami mūsu dzīve atkarīga no tā, ko dod Dievs Kungs. Pat mūsu ražošanas uzņēmumiem vajag tik daudz izejvielu: metāla, sēra, dzīvsudraba, mangāna un tik daudz citu svarīgu vielu. Tās visas sagādā Dieva Kunga pārstāvji, lai mēs tās pareizi izmantotu un paši būtu stipri un veseli, un varētu apzināties sevi, kas vestu mūs pie augstākā dzīves mērķa, atbrīves no materiālās cīņas par esamību. Šo dzīves mērķi var sasniegt, izdarot jagjas. Ja mēs aizmirstam dzīves mērķi un tikai izmantojam Dieva pārstāvju sagādāto, lai apmierinātu jutekļus un aizvien vairāk sapītos materiālajā esamībā, kas nav radīšanas mērķis, tad mēs noteikti esam zagļi, un tāpēc mūs soda materiālās dabas likumi. Zagļu sabiedrība nekad nevar būt laimīga, jo zagļiem nav dzīves mērķa. Rupjajiem materiālistiskajiem zagļiem nav augstākā dzīves mērķa. Viņi domā tikai par jutekļu apmierināšanu un nezina, kā izdarīt jagju. Tomēr Kungs Čaitanja deva visvieglāko jagju — sankīrtana-jagju, kuru spēj veikt ikviens šajā pasaulē, kas pieņem Krišnas apziņas principus.
BG 3.13.

13. PANTS

jagja-šištāšinah santo mučjantē sarva-kilbišaih
bhundžatē tē tv agham pāpā jē pačantj ātma-kāranāt

jagja-šišta — ēdiena, kas baudīts pēc jagjas; ašinah — ēdāji; santah — bhaktas; mučjantē — gūst atbrīvi; sarva — no visiem; kilbišaih — grēkiem; bhundžatē — bauda; — tie; tu — bet; agham — briesmīgi; pāpāh — grēkotāji; — kas; pačanti — gatavo ēdienu; ātma-kāranāt — jutekļu baudai.

TULKOJUMS

Dieva Kunga bhaktas atbrīvojas no visiem grēkiem, jo ēd to, kas vispirms ir ziedots. Bet tie, kas gatavo ēdienu tikai savu jutekļu baudai, ēd vienu vienīgu grēku.

SKAIDROJUMS

Visaugstā Kunga bhaktas jeb cilvēkus, kas apzinās Krišnu, sauc par santām, un viņi vienmēr mīl Dievu Kungu. Kā teikts Brahma-samhitā (5.38.): prēmāndžana-ččhurita-bhakti-viločanēna santah sadaiva hridajēšu vilokajanti. Santas, kas vienmēr mīlestībā vienoti ar Dieva Augstāko Personību, Govindu (visu prieku devēju) jeb Mukundu (atbrīves devēju), jeb Krišnu (visupievilcīgo) nespēj pieņemt neko, kas vispirms nav piedāvāts Augstākajai Personai. Tāpēc šādi bhaktas vienmēr izdara jagjas dažādos garīgās kalpošanas veidos: šravanā, kīrtanā, smaranā, arčanā utt., un šī jagju pildīšana vienmēr pasargā viņus no jebkādas grēcīgas saskarsmes sārņiem materiālajā pasaulē. Citi, kas gatavo ēdienu sev un jutekļu apmierināšanai, ir ne tikai zagļi, bet ēd arī visu veidu grēkus. Kā gan cilvēks var būt laimīgs, ja viņš reizē ir zaglis un grēcinieks? Tas ir neiespējami. Tāpēc, lai cilvēki kļūtu visādā veidā laimīgi, viņiem jāmāca pildīt vieglā sankīrtana-jagja pilnīgā Krišnas apziņā. Citādi pasaulē nebūs ne laimes, ne miera.
BG 3.14.

14. PANTS

annād bhavanti bhūtāni pardžanjād anna-sambhavah
jagjād bhavati pardžanjo jagjah karma-samudbhavah

annāt — no graudiem; bhavanti — aug; bhūtāni — materiālie ķermeņi; pardžanjāt — no lietus; anna — graudi; sambhavah — rodas; jagjāt — no ziedošanas; bhavati — kļūst iespējams; pardžanjah — lietus; jagjah — jagju izpilde; karma — noliktajiem pienākumiem; samudbhavah — rodas.

TULKOJUMS

Visu radību uztur labība, bet labība nāk no lietus. Lietus nāk no jagjas [ziedošanas], bet jagja rodas no noliktā pienākuma.

SKAIDROJUMS

Šrīla Baladēva Vidjābhūšana, diženais Bhagavad-gītas skaidrotājs, rakstīja: jē indrādj-angatajāvasthitam jagjam sarvēšvaram višnum abhjarčja tač-čhēšam ašnanti tēna tad dēha-jātrām sampādajanti, tē santah sarvēšvarasja jagja-purušasja bhaktāh sarva-kilbišair anādi-kāla-vivriddhair ātmānubhava-prati-bandhakair nikhilaih pāpair vimučjantē. Visaugstais Kungs jagja-puruša jeb visu ziedojumu baudītājs ir visu padievu valdnieks, un tie Viņam kalpo tā, kā dažādas ķermeņa daļas kalpo ķermenim. Tādi padievi kā Indra, Čandra un Varuna ir pilnvaroti materiālo jautājumu kārtotāji, un Vēdas iesaka viņus apmierināt, lai tie būtu priecīgi un gādātu pietiekami gaisa, gaismas un ūdens graudu audzēšanai. Kad tiek godināts Kungs Krišna, tad paši par sevi tiek godināti arī padievi, kas ir dažādas Dieva Kunga ķermeņa daļas, un nav nekādas vajadzības godināt padievus atsevišķi. Tāpēc Dieva Kunga bhaktas, kas apzinās Krišnu, piedāvā ēdienu Krišnam un tikai tad to ēd, baro ķermeni garīgi. Tā ne tikai tiek iznīcinātas agrākās grēku pretdarbības, bet arī ķermenis kļūst neuzņēmīgs pret visiem materiālās dzīves sārņiem. Ja izplatās epidēmija, tad vakcīna aizsargā cilvēku pret šo epidēmiju. Un arī ēdiens, kas piedāvāts Kungam Višnu un ko mēs ēdam, padara mūs pietiekami neuzņēmīgus pret materiālo pieķeršanos, un tas, kas pieradis ēst šādu ēdienu, ir Dieva Kunga bhakta. Tāpēc cilvēks, kas apzinās Krišnu un ēd tikai to, kas piedāvāts Viņam, var uzvarēt visu agrāko materiālo slimību sekas, kas traucē attīstīties sevis apziņai. Turpretī cilvēks, kas tā nerīkojas, padara vēl lielākus savu grēku kalnus un gatavo sev nākamo dzīvi cūkas vai suņa ķermenī, lai izciestu grēku sekas. Materiālā pasaule ir pilna netīrumu, bet tas, kuru aizsargā Dieva Kunga prasāda (Višnu piedāvāta ēdiena) pieņemšana, var būt drošs un nebaidīties no to uzbrukuma, turpretī, kas tā nedara, ir pakļauts piesārņojumam.
Īstais ēdiens ir graudi un dārzeņi. Cilvēki ēd dažādus graudus, dārzeņus, augļus utt., bet dzīvnieki ēd graudu un dārzeņu pārpalikumus, zāli, augus utt. Cilvēki, kas paraduši ēst gaļu, arī ir atkarīgi no augu ražas, jo citādi viņi nevarētu ēst dzīvniekus. Tāpēc galu galā mēs esam atkarīgi no ražas uz lauka, nevis no milzīgo rūpnīcu ražojumiem. Raža ir atkarīga no lietus, un pār lietu valda tādi padievi kā Indra, Saules, Mēness u.c. padievi, un tie visi ir Dieva Kunga kalpi. Dievu Kungu var iepriecināt ar ziedojumiem, un, kas tos pildīs, tas nedzīvos trūkumā — tāds ir dabas likums. Tāpēc jagja, it īpaši sankīrtana-jagja, kas ieteikta šim laikmetam, ir jāpilda, lai paglābtu mūs kaut vai no pārtikas trūkuma.
BG 3.15.

15. PANTS

karma brahmodbhavam viddhi brahmākšara-samudbhavam
tasmāt sarva-gatam brahma nitjam jagjē pratišthitam

karma — darbs; brahma — no Vēdām; udbhavam — radies; viddhi — tev jāzina; brahma — Vēdas; akšara — no Augstākā Brahmana (Dieva Personības); samudbhavam — tieši izpaudušās; tasmāt — tāpēc; sarva-gatam — visu caurstrāvojošais; brahma — pārpasaulīgums; nitjam — mūžīgi; jagjē — ziedojumā; pratišthitam — atrodas.

TULKOJUMS

Vēdās teikts, kā pareizi jārīkojas, bet Vēdas ir izpaudušās tieši no Dieva Augstākās Personības. Tāpēc visu caurstrāvojošais Pārpasaulīgums vienmēr ir ziedojumā.

SKAIDROJUMS

Jagjārtha-karma jeb tas, ka jādarbojas tikai Krišnas priekam, šajā pantā uzsvērts vēl vairāk. Ja mums jādarbojas jagja-purušas Višnu priekam, tad darbības norādījumi jāņem no Brahmana jeb pārpasaulīgajām Vēdām. Vēdas ir darbības likumi. Visu, kas darīts bez Vēdu norādījuma, sauc par vikarmu jeb autoritāšu neatzītu un grēcīgu darbu. Tāpēc vienmēr ir jāseko Vēdu norādījumiem, un tas atbrīvos no darbības sekām. Dzīvē cilvēks parasti seko valsts likumiem, un tāpat ir jāseko arī Dieva Kunga augstākās valsts likumiem. Šie Vēdu likumi ir tieši izpaudušies no Dieva Augstākās Personības elpas. Ir teikts: asja mahato bhūtasja nišvasitam ētad jad rig-vēdo jadžur-vēdah sāma-vēdo ‘tharvāngirasah. «Četras Vēdas — Rigvēda, Jadžurvēda, Sāmavēda un Atharvavēda — ir nākušas no diženās Dieva Personības elpas.» (Brihad-āranjaka Upanišada 4.5.11.) Dievs Kungs, kas ir visuvarens, spēj runāt elpojot, jo, kā to apstiprina Brahma-samhita, Kungam ir neaptveramas spējas veikt jebkuru jutekļu darbības ar jebkuriem citiem jutekļiem. Citiem vārdiem sakot, Kungs var runāt ar elpu un apaugļot ar acīm. Patiesībā ir teikts, ka Viņš palūkojās uz materiālo dabu un tādā veidā kļuva par visu dzīvo būtņu tēvu. Radījis jeb ielicis saistītās dvēseles materiālās dabas klēpī, Viņš deva norādījumus Vēdu gudrības veidā, lai saistītās dvēseles varētu atgriezties mājās pie Dieva. Mums vienmēr jāatceras, ka visas saistītās dvēseles materiālajā dabā vēlas materiālas baudas. Bet Vēdu norādījumi ir doti tā, lai cilvēks varētu apmierināt savas ačgārnās vēlmes un tad, kad beidzas tā saucamās baudas, atgriezties pie Dieva. Tā ir iespēja saistītajām dvēselēm iegūt atbrīvi, tāpēc viņām ir jāizmēģina jagjas ceļš un jāapzinās Krišna. Pat tie, kas nav sekojuši Vēdu norādījumiem, var pieņemt Krišnas apziņas principus, un tādā veidā tiks izpildītas arī visas Vēdu jagjas jeb karmas.
BG 3.16.

16. PANTS

ēvam pravartitam čakram nānuvartajatīha jah
aghājur indrijārāmo mogham pārtha sa džīvati

ēvam — tā; pravartitam — Vēdu nolikts; čakram — apli; na — ne; anuvartajati — pieņem; iha — šajā mūžā; jah — kas; agha-ājuh — kura dzīve ir pilna grēku; indrija-ārāmah — apmierināts ar jutekļu baudām; mogham — velti; pārtha — ak, Prithas dēls (Ardžuna); sah — viņš; džīvati — dzīvo.

TULKOJUMS

Mans dārgais Ardžuna! Kas cilvēka mūžā neseko Vēdās dotajam ziedojumu aplim, tas dzīvo grēcīgu dzīvi. Kas dzīvo tikai jutekļu apmierinājumam, tas dzīvo veltīgi.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā Dievs Kungs nosoda bagātības pielūdzēju filozofiju «smagi strādā un baudi». Tāpēc tiem, kas grib baudīt šo materiālo pasauli, minētais jagju pildīšanas aplis ir pilnīgi nepieciešams. Kas šiem norādījumiem neseko, tas pakļauj sevi lielām briesmām un sodam. Pēc dabas likumiem cilvēka veidols ir domāts tieši pašapjēgai kādā no trijiem veidiem — ar karma-jogu, gjāna-jogu vai bhakti-jogu. Pārpasaulniekiem, kas stāv pāri labam un ļaunam, nav stingri jāpilda noliktās jagjas, bet tiem, kas apmierina jutekļus, jāattīrās ar minēto jagju apli. Darbība var būt daudzveidīga. Kas neapzinās Krišnu, tie noteikti ir jutekliskā apziņā, un tāpēc viņiem jādarbojas dievbijīgi. Jagjas ir dotas tādā veidā, lai jutekliskās apziņas cilvēks varētu apmierināt vēlmes un nesapīties jutekļu apmierināšanas sekās. Pasaules labklājība atkarīga nevis no mūsu pūlēm, bet gan no Visaugstā Kunga neredzamajiem nodomiem, kurus tieši izpilda padievi. Tāpēc jagjas ir domātas noteiktiem padieviem, kas minēti Vēdās. Netieši tā ir nodarbošanās ar Krišnas apziņu, jo katrs, kas iet uz priekšu jagju izpildē, noteikti sāk apzināties Krišnu. Bet, ja, pildot jagjas, cilvēks neiegūst Krišnas apziņu, tad jagjām ir tikai morāla nozīme. Tāpēc nevajag ierobežoties tikai ar morāles līmeni — vajag pacelties tam pāri un iegūt Krišnas apziņu.
BG 3.17.

17. PANTS

jas tv ātma-ratir ēva sjād ātma-triptaš ča mānavah
ātmanj ēva ča santuštas tasja kārjam na vidjatē

jah — kas; tu — bet; ātma-ratih — gūst prieku sevī; ēva — noteikti; sjāt — paliek; ātma-triptah — apgaismots sevī; ča — un; mānavah — cilvēks; ātmani — sevī; ēva — tikai; ča — un; santuštah — pilnīgi piesātināts; tasja — viņa; kārjam — pienākums; na — ne; vidjatē — pastāv.

TULKOJUMS

Bet cilvēks, kas gūst prieku sevī un dzīvo sevis apziņā, kas pilnīgi apmierināts sevī un piesātināts sevī, tam nav pienākumu.

SKAIDROJUMS

Cilvēkam, kas pilnīgi apzinās Krišnu un ir apmierināts ar darbību Krišnas apziņā, vairs nav jāpilda nekādi pienākumi. Ja cilvēks apzinās Krišnu, tad viņš tūlīt attīrās no visas iekšējās bezdievības. Šādu attīrīšanos var panākt, pildot daudzus tūkstošus jagju. Kas tādā veidā attīra apziņu, tas pilnībā izprot savu mūžīgo stāvokli attiecībās ar Visaugstāko. Tad ar Dieva Kunga žēlastību šī cilvēka pienākumi noskaidrojas paši par sevi, un viņam vairs nav jāpilda Vēdu norādījumi. Šāds Krišnas apziņas cilvēks vairs nedomā par materiālu darbību, un viņam vairs nesagādā prieku tādas materiālas baudas kā vīns, sievietes un citas bezjēdzības.
BG 3.18.

18. PANTS

naiva tasja kritēnārtho nākritēnēha kaščana
na čāsja sarva-bhūtēšu kaščid artha-vjapāšrajah

na — nekad; ēva — noteikti; tasja — viņa; kritēna — pienākuma pildīšanā; arthah — nolūks; na — ne; akritēna — pienākuma nepildīšanā; iha — šai pasaulē; kaščana — kāds; na — ne; ča — un; asja — viņa; sarva-bhūtēšu — starp visām dzīvajām būtnēm; kaščit — kāds; artha — nolūks; vjapāšrajah — patveroties.

TULKOJUMS

Kas apzinājies sevi, tam vairs nevajag pildīt noliktos pienākumus, bet nav arī iemesla tos nepildīt. Viņš nav atkarīgs ne no vienas dzīvās būtnes.

SKAIDROJUMS

Sevi izpratušam cilvēkam vairs nav jāpilda nekādi noliktie pienākumi, viņam jādarbojas tikai Krišnas apziņā. Krišnas apziņa nav bezdarbība, kā tas tiks paskaidrots nākamajos pantos. Krišnas apziņas cilvēkam nav jāmeklē patvērums ne pie kādas personas — ne cilvēka, ne padieva. Viss, kas tiek darīts Krišnas apziņā, jau ir pienākuma izpilde.
BG 3.19.

19. PANTS

tasmād asaktah satatam kārjam karma samāčara
asakto hj āčaran karma param āpnoti pūrušah

tasmāt — tāpēc; asaktah — bez pieķeršanās; satatam — vienmēr; kārjam — kā pienākumu; karma — darbu; samāčara — dari; asaktah — nepieķēries; hi — noteikti; āčaran — darot; karma — darbu; param — Augstāko; āpnoti — sasniedz; pūrušah — cilvēks.

TULKOJUMS

Tāpēc dari darbu kā pienākumu un nepieķeries tā augļiem. Strādājot bez pieķeršanās, cilvēks sasniedz Visaugstāko.

SKAIDROJUMS

Visaugstākais ir Dieva Personība bhaktām un atbrīve impersonālistiem. Tāpēc cilvēks, kas darbojas dēļ Krišnas jeb Krišnas apziņā, pareizā vadībā un bez pieķeršanās darba augļiem, noteikti iet pretī augstākajam dzīves mērķim. Ardžunam ir pateikts, ka viņam Krišnas dēļ jācīnās Kurukšētras kaujā, jo Krišna gribēja, lai Ardžuna cīnītos. Vēlēšanās būt labam un nevardarbīgam ir pieķeršanās, bet darbība Visaugstākā dēļ ir darbība bez pieķeršanās augļiem. Tā ir augstākajā pakāpē pilnīga darbība, un to iesaka Dieva Augstākā Personība Šrī Krišna.
Vēdu rituāli, piemēram, noliktie ziedojumi tiek pildīti, lai šķīstītos no bezdievīgām darbībām, kas veiktas jutekļu apmierināšanai. Bet darbība Krišnas apziņā stāv pāri laba vai ļauna darba sekām. Krišnas apziņas cilvēks nav pieķēries, jo darbība un tās augļi tiek veltīti vienīgi Krišnam. Šāds cilvēks dara visādus darbus, bet nav nekam pieķēries.
BG 3.20.

20. PANTS

karmanaiva hi samsiddhim āsthitā džanakādajah
loka-sangraham ēvāpi sampašjan kartum arhasi

karmanā — ar darbu; ēva — pat; hi — noteikti; samsiddhim — pilnībā; āsthitāh — atradās; džanaka-ādajah — Džanaka un citi valdnieki; loka-sangraham — cilvēkus; ēva api — arī; sampašjan — ņemot vērā; kartum — darboties; arhasi — tev klājas.

TULKOJUMS

Džanaka un daudzi citi valdnieki sasniedza pilnību, tikai pildot nolikto pienākumu. Tev jāpilda pienākums kaut tādēļ, lai rādītu paraugu ļaudīm.

SKAIDROJUMS

Tādi valdnieki kā Džanaka bija pilnīgi sevi apzinājušās dvēseles, tāpēc viņiem nebija jāpilda Vēdās noliktie pienākumi. Tomēr viņi tos pildīja, lai rādītu paraugu cilvēkiem. Džanaka bija Sītas tēvs, un Sīta bija Kunga Šrī Rāmas sieva. Viņš bija dižens Kunga bhakta un tāpēc bija pārpasaulīgs. Bet viņš bija arī Mithilas (Biharas pavalsts Indijā) valdnieks, tāpēc viņam bija jāmāca savas valsts pilsoņiem pildīt noliktos pienākumus. Kungam Krišnam un Viņa mūžīgajam draugam Ardžunam nebija nekādas vajadzības cīnīties Kurukšētras kaujā, bet viņiem bija jāmāca cilvēkiem, ka arī vardarbība ir nepieciešama, kad jautājumu nevar izlemt ar labu. Pirms Kurukšētras kaujas bija darīts viss, lai kara nebūtu, pat Dieva Augstākā Personība pielika visas pūles, tomēr otra puse bija nolēmusi cīnīties. Tāda taisnīga mērķa labad ir nepieciešams cīnīties. Kas apzinās Krišnu, tas varbūt vairs nedomā par pasaules jautājumiem, bet viņam jāmāca cilvēki pareizi dzīvot un darboties. Pieredzējuši Krišnas apziņas cilvēki darbojas tā, lai citi varētu sekot, un tas ir teikts nākamajā pantā.
BG 3.21.

21. PANTS

jad jad āčarati šrēšthas tat tad ēvētaro džanah
sa jat pramānam kurutē lokas tad anuvartatē

jat jat — lai ko; āčarati — dara; šrēšthah — cienījams vadītājs; tat — to; tat — un tikai to; ēva — noteikti; itarah — parasts; džanah — cilvēks; sah — viņš; jat — lai kādu; pramānam — piemēru; kurutē — dara; lokah — visa pasaule; tat — tā; anuvartatē — iet viņa pēdās.

TULKOJUMS

Lai ko arī dižens cilvēks darītu, parastie cilvēki viņam seko. Un, lai kādu paraugu viņš rādītu, visa pasaule dara tāpat.

SKAIDROJUMS

Cilvēkiem vienmēr vajadzīgs vadītājs, kas ar savu darbību varētu viņus mācīt. Vadītājs nevar iemācīt citiem nesmēķēt, ja viņš pats smēķē. Kungs Čaitanja teica, ka, pirms skolotājs māca citus, viņam pašam viss jādara pareizi. Kas tā rīkojas, tas ir āčārja jeb ideāls skolotājs. Tāpēc, lai mācītu cilvēkus, skolotājam pašam jāseko šāstru (rakstu) principiem. Skolotājs nedrīks izdomāt likumus, kas ir pretrunā ar svētajiem rakstiem. Tādi svētie raksti kā Manu-samhita un citas līdzīgas grāmatas ir paraugi, pēc kuriem jādzīvo visai cilvēcei. Tāpēc tam, ko māca skolotājs, jābalstās uz šādu šāstru principiem. Kas grib attīstīties, tam jāseko likumiem tā, kā tos ievēro diženie skolotāji. Arī Šrīmad Bhāgavatama apstiprina, ka ikvienam jāiet diženu bhaktu pēdās, un tas ir pareizais ceļš uz garīgu apzināšanos. Valdnieks un valsts galva, tēvs un skolotājs tiek uzskatīti par īsteniem nezinošo cilvēku vadītājiem. Visi šie īstenie vadītāji atbild par saviem padotajiem, tāpēc viņiem jāzina morāles un garīgo likumu raksti.
BG 3.22.

22. PANTS

na mē pārthāsti kartavjam trišu lokēšu kinčana
nānavāptam avāptavjam varta ēva ča karmani

na — ne; — Man; pārtha — ak, Prithas dēls; asti — ir; kartavjam — nolikts pienākums; trišu — trijās; lokēšu — planētu sistēmās; kinčana — jebkāds; na — nekā; anavāptam — vēlēdamies; avāptavjam — iegūt; vartē — nodarbināts; ēva — noteikti; ča — arī; karmani — noliktajā pienākumā.

TULKOJUMS

Prithas dēls! Visās trijās planētu sistēmās nav nekā tāda, kas Man būtu jādara. Es neko nevēlos, un Man neko nevajag — tomēr Es pildu noliktos pienākumus.

SKAIDROJUMS

Par Dieva Augstāko Personību Vēdu rakstos teikts:
tam īšvarānām paramam mahēšvaram
tam dēvatānām paramam ča daivatam
patim patīnām paramam parastād
vidāma dēvam bhuvanēšam īdjam

na tasja kārjam karanam ča vidjatē
na tat-samaš čābhjadhikaš ča drišjatē
parāsja šaktir vividhaiva šrūjatē
svābhāvikī gjāna-bala-krijā ča

«Visaugstais Kungs valda pār visiem vadītājiem, un Viņš ir vislielākais no visu planētu vadītājiem. Visi ir pakļauti Viņam. Visām būtnēm varu piešķir tikai un vienīgi Visaugstais Kungs; pašas būtnes nav augstākās. Visaugsto Kungu godina visi padievi, un Viņš dod norādījumus visiem norādījumu devējiem. Tāpēc Viņš stāv pāri visiem materiālajiem vadītājiem un vadoņiem, un visi Viņu godina. Neviens nav lielāks par Viņu, un Viņš ir visu cēloņu augstākais cēlonis.
Viņa ķermenis nav tāds, kāds ir parastas būtnes ķermenis. Viņa ķermenis un dvēsele neatšķiras. Viņš ir absolūts. Visi Viņa jutekļi ir pārpasaulīgi. Katrs Viņa juteklis var darīt jebkura cita jutekļa darbu. Tāpēc neviens nav lielāks par Viņu vai līdzīgs Viņam. Viņam ir visdažādākās spējas, un tāpēc visa Viņa darbība notiek pati par sevi, dabiskā kārtā.» (Švētāšvatara Upanišada 7.–8.)
Tā kā viss Dieva Augstākajā Personībā ir varenības pilns un pastāv pilnīgā patiesībā, tad Dieva Augstākajai Personībai nav nekādu pienākumu. Tam, kas grib saņemt darba augļus, ir jāpilda noteikts pienākums, bet tam, kas visās trijās planētu sistēmās neko nevēlas, noteikti nav nekāda pienākuma. Un tomēr Kungs Krišna iesaistījās Kurukšētras kaujā un vadīja kšatrijus, jo kšatrijiem ir pienākums aizsargāt cietējus. Kaut arī Viņš ir pāri visiem svēto rakstu norādījumiem, Viņš nedara neko tādu, kas tos pārkāptu.
BG 3.23.

23. PANTS


jadi hj aham na vartējam džātu karmanj atandritah
mama vartmānuvartantē manušjāh pārtha sarvašah

jadi — ja; hi — noteikti; aham — es; na — ne; vartējam — nodarbotos; džātu — jebkad; karmani — ar nolikto pienākumu izpildīšanu; atandritah — ļoti kārtīgi; mama — Manam; vartma — ceļam; anuvartantē — sekotu; manušjāh — visi cilvēki; pārtha — ak, Prithas dēls; sarvašah — visādā ziņā.

TULKOJUMS

Pārtha! Ja Es kaut reizi nepildītu noliktos pienākumus, tad visi sekotu Manam paraugam.

SKAIDROJUMS

Lai saglabātu mieru un līdzsvaru sabiedrībā un būtu iespējama garīgā attīstība, ir noteiktas ģimenes tradīcijas, kas jāievēro katram civilizētam cilvēkam. Kaut arī šādi likumi un noteikumi attiecas uz saistītajām dvēselēm un nevis uz Kungu Krišnu, Viņš tomēr tiem seko, jo ir atnācis atjaunot reliģijas pamatus. Ja Krišna tiem nesekotu, tad cilvēki ietu Viņa pēdās, jo Viņš ir vislielākā autoritāte. No Šrīmad Bhāgavatamas mēs varam uzzināt, ka Kungs Krišna pildīja visus reliģiskos pienākumus gan mājās, gan ārpus mājas, kā tas pieklājas ģimenes cilvēkam.
BG 3.24.

24. PANTS

utsīdējur imē lokā na kurjām karma čēd aham
sankarasja ča kartā sjām upahanjām imāh pradžāh

utsīdējuh — tiktu sagrautas; imē — visas šīs; lokāh — pasaules; na — ne; kurjām — pildītu; karma — noliktos pienākumus; čēt — ja; aham — Es; sankarasja — negribētu pēcnācēju; ča — un; kartā — radītājs; sjām — būtu; upahanjām — iznīcinātu; imāh — visas šīs; pradžāh — dzīvās būtnes.

TULKOJUMS

Ja Es nepildītu noliktos pienākumus, tad sabruktu visas šīs pasaules. Es kļūtu par cēloni negribētu pēcnācēju dzimšanai un tādējādi izjauktu visu dzīvo būtņu mieru.

SKAIDROJUMS

Varna-sankara ir negribēti pēcnācēji, kas traucē sabiedrības mieru. Lai sabiedrības miers netiktu traucēts, ir noteikti likumi un noteikumi, kas cilvēkiem dod mieru un apvieno viņus garīgai attīstībai. Kad atnāk Kungs Krišna, Viņš pilnīgi dabiski seko šiem likumiem un noteikumiem, lai cilvēki tos ievērotu un apzinātos to svarīgumu. Dievs Kungs ir visu dzīvo būtņu tēvs, un, ja dzīvās būtnes iet nepareizu ceļu, tad netieši par to ir atbildīgs Kungs. Tāpēc, ja kādreiz cilvēku vairākums neievēro vadošos principus, tad atnāk pats Kungs un labo sabiedrību. Tomēr mums vienmēr jāpatur prātā, ka mums jāiet Dieva Kunga pēdās, bet mēs nedrīkstam Viņu atdarināt. Sekošana un atdarināšana nav viens un tas pats. Mēs nespējam atdarināt Dievu Kungu un pacelt Govardhanas kalnu, ko Viņš izdarīja bērnībā. To nespēj neviens cilvēks. Mums jāseko Viņa norādījumiem, bet mēs nekad nedrīkstam atdarināt Viņu. Šrīmad Bhāgavatama (10.33.30.–31.) to apstiprina:
naitat samāčarēdž džātu manasāpi hj anīšvarah
vinašjatj āčaran maudhjād jathārudro ‘bdhi-džam višam

īšvarānām vačah satjam tathaivāčaritam kvačit
tēšām jat sva-vačo-juktam buddhimāms tat samāčarēt

«Cilvēkam tikai jāseko Dieva Kunga un Viņa pilnvaroto kalpu norādījumiem. Tie atnesīs svētību, un jebkurš saprātīgs cilvēks bez ierunām sekos šiem norādījumiem. Tomēr jāuzmanās, lai neatdarinātu Dieva Kunga vai Viņa kalpu darbību. Nemēģiniet atdarināt Kungu Šivu un izdzert indes okeānu.»
Mums vienmēr jāatceras, cik augstā stāvoklī ir īšvaras, kas spēj vadīt Saules un Mēness kustību. Ja mums nav šādu spēku, tad mēs nedrīkstam atdarināt ārkārtīgi varenos īšvaras. Kungs Šiva ar vienu malku izdzēra indes okeānu, bet, ja kāds cilvēks iedzertu kaut pilienu no šī okeāna, tad viņš tūdaļ nomirtu. Ir daudz tā saucamo Kunga Šivas bhaktu, kuri grib smēķēt gandžu (marihuanu) un citas narkotikas, aizmirsdami, ka, tādā veidā atdarinot Kungu Šivu, viņi piesauc savu nāvi. Ir arī daudz tā saucamo Kunga Krišnas bhaktu, kuriem patīk atdarināt Krišnas mīlestības deju rāsa-līlu, bet kuri aizmirst savu nespēju pacelt Govardhanas kalnu. Tāpēc labāk nevis censties atdarināt varenos, bet gan sekot viņu norādījumiem. Nevajag arī censties ieņemt viņu stāvokli, ja nav tādu īpašību kā viņiem. Ir tik daudz Dieva «iemiesojumu», kuriem nav Visaugstā Dieva varas.
BG 3.25.

25. PANTS

saktāh karmanj avidvāmso jathā kurvanti bhārata
kurjād vidvāms tathāsaktaš čikīršur loka-sangraham

saktāh — pieķērušies; karmani — noliktajos pienākumos; avidvāmsah — nelgas; jathā — kā; kurvanti — dara; bhārata — ak, Bharatas pēcteci; kurjāt — jādara; vidvān — mācītajam; tathā — tā; asaktah — bez pieķeršanās; čikīršuh — vēloties vadīt; loka-sangraham — cilvēci.

TULKOJUMS

Kā pienākumus pilda nejēgas, kas pieķērušies darba augļiem, tā darbojas arī mācītie, taču bez pieķeršanās. Viņi to dara, lai vestu cilvēkus pa pareizo ceļu.

SKAIDROJUMS

Krišnas apziņas cilvēku no cilvēka, kas nav Krišnas apziņā, var atšķirt pēc dažādām vēlmēm. Krišnas apziņas cilvēks nedara neko, kas nepalīdz attīstīt Krišnas apziņu. Viņš var darboties tieši tāpat kā nejēga, kas pārlieku pieķēries materiālajai darbībai, bet nejēga darbojas savu jutekļu apmierinājumam, turpretī Krišnas apziņas cilvēks cenšas apmierināt Krišnu. Lai parādītu cilvēkiem, kā darboties un kā darba augļus izmantot Krišnas apziņā, tāpēc ir vajadzīgs cilvēks, kas apzinās Krišnu.
BG 3.26.

26. PANTS

na buddhi-bhēdam džanajēd agjānām karma-sanginām
džošajēt sarva-karmāni vidvān juktah samāčaran

na — ne; buddhi-bhēdam — jaucot saprātu; džanajēt — viņam jāliek; agjānām — nelgām; karma-sanginām — kas pieķērušies auglīgam darbam; džošajēt — viņam jāsavieno; sarva — visi; karmāni — darbi; vidvān — mācītais; juktah — nodarbināts; samāčaran — pildīšanā.

TULKOJUMS

Lai nejauktu prātus nejēgām, kas pieķērušies noliktā pienākuma augļiem, gudrajam nav jāattur tie no darba. Viņam pašam garīgi jākalpo un jāiesaista viņi visdažādākajā darbībā [lai tie pakāpeniski attīstītos Krišnas apziņā].

SKAIDROJUMS

Vēdaiš ča sarvair aham ēva vēdjah. Tas ir visu Vēdu rituālu mērķis. Visi rituāli, visi ziedojumi un viss, kas vien ir Vēdās, arī norādījumi par materiālo darbību, domāti, lai izprastu Krišnu, dzīves augstāko mērķi. Bet, tā kā saistītās dvēseles nezina neko citu kā jutekļu apmierināšanu, viņas apgūst Vēdas šī mērķa labad. Ar auglīgu darbību un jutekļu apmierināšanu, ko ierobežo Vēdu rituāli, cilvēks pamazām paceļas līdz Krišnas apziņai. Tāpēc cilvēkam, kas apzinājies Krišnu, nav jātraucē citiem darboties ar viņu izpratni. Viņam jādarbojas un jārāda, kā visus darba augļus veltīt Krišnam. Mācīts Krišnas apziņas cilvēks spēj darboties tā, ka nejēgas, kas darbojas jutekļu apmierināšanai, var mācīties no viņa pareizu darbību un uzvedību. Kaut arī nejēgām nevajag traucēt darboties, cilvēks, kas tikai nedaudz attīstījies Krišnas apziņā, var tieši kalpot Dievam Kungam un nemeklēt citus Vēdu ieteikumus. Šādam veiksminiekam nav jāpilda Vēdu rituāli, jo tieša Krišnas apziņa dod visu, ko dod nolikto pienākumu pildīšana.
BG 3.27.

27. PANTS

prakritēh krijamānāni gunaih karmāni sarvašah
ahankāra-vimūdhātmā kartāham iti manjatē

prakritēh — materiālās dabas; krijamānāni — darītas; gunaih — īpašību; karmāni — darbības; sarvašah — visu veidu; ahankāra-vimūdha — neīstā «es» maldināta; ātmā — garīgā dvēsele; kartā — darītāja; aham — es; iti — tā; manjatē — viņa domā.

TULKOJUMS

Neīstā «es» maldinātā dvēsele uzskata sevi par darītāju, taču patiesībā visu dara trīs materiālās dabas īpašības.

SKAIDROJUMS

Divi cilvēki — viens Krišnas apziņā un otrs materiālajā apziņā — var darīt vienu un to pašu, un var likties, ka viņi darbojas vienā līmenī, tomēr starp viņu stāvokļiem ir milzīga atšķirība. Materiālās apziņas cilvēks neīstā «es» iespaidā uzskata sevi par visa darītāju. Viņš nezina, ka ķermeņa mehānismu ir radījusi materiālā daba, kura darbojas Visaugstā Kunga uzraudzībā. Materiālistisks cilvēks nezina, ka galu galā viņu vada Krišna. Neīstajā «es» apziņā cilvēks uzskata, ka darbojas neatkarīgi, un tā ir viņa neziņas pazīme. Viņš nezina, ka rupjo un smalko ķermeni ir radījusi materiālā daba Dieva Augstākās Personības vadībā, un tāpēc ar ķermeni un prātu jākalpo Krišnam un jāapzinās Krišna. Nejēgas ir aizmirsuši, ka Dieva Augstākā Personība ir Hrišīkēša jeb materiālā ķermeņa jutekļu valdnieks. Viņi ir tik ilgi izmantojuši jutekļus nepareizi — lai iegūtu juteklisku apmierinājumu, ka viņus maldina neīstais «es», kas liek aizmirst mūžīgās attiecības ar Krišnu.
BG 3.28.

28. PANTS

tattva-vit tu mahā-bāho guna-karma-vibhāgajoh
gunā gunēšu vartanta iti matvā na sadždžatē

tattva-vit — Absolūtās Patiesības zinātājs; tu — bet; mahā-bāho — ak, stipriniek; guna-karma — darbu materiālajā ietekmē; vibhāgajoh — atšķirības; gunāh — jutekļus; gunēšu — jutekļu apmierināšanā; vartantē — nodarbinātus; iti — tā; matvā — domājot; na — nekad; sadždžatē — pieķeras.

TULKOJUMS

Stipriniek! Kas zina Absolūto Patiesību, tas nenodarbojas ar jutekļiem un to apmierināšanu, labi zinot, ar ko atšķiras garīgā kalpošana no darba augļu dēļ.

SKAIDROJUMS

Absolūtās patiesības zinātājs saprot, cik slikti ir būt materiālajā pasaulē, un zina, ka viņš ir Dieva Augstākās Personības Krišnas neatņemama daļiņa, ka viņa vieta nav materiālajā pasaulē. Viņš saprot, ka patiesībā ir neatņemama Visaugstākā daļiņa, kurš ir mūžīgas svētlaimes un zināšanu pilns, un apjēdz, ka tā vai citādi ir iekritis materiālistiskas dzīves uztveres slazdos. Tīrā esamības stāvoklī viņa uzdevums ir savienot savu darbību ar garīgo kalpošanu Dieva Augstākajai personībai, Krišnam. Tāpēc viņš darbojas Krišnas apziņā un dabiskā kārtā zaudē pieķeršanos materiālo jutekļu darbībai, kura ir atkarīga no apstākļiem un laicīga. Viņš zina, ka pār materiālo dzīvi valda Dievs Kungs, tāpēc neuztraucas ne par kādām materiālām pretdarbībām, kuras viņš uzskata par Dieva Kunga žēlastību. Saskaņā ar Šrīmad Bhāgavatamu, to, kas zina Absolūto Patiesību trijās iezīmēs — kā Brahmanu, Paramātmu un Dieva Augstāko Personību — sauc par tatva-vitu, jo viņš zina arī savu īsteno stāvokli attiecībā pret Augstāko.
BG 3.29.

29. PANTS

prakritēr guna-sammūdhāh sadždžantē guna-karmasu
tān akritsna-vido mandān kritsna-vin na vičālajēt

prakritēh — materiālās dabas; guna — īpašību; sammūdhāh — materiālās pielīdzināšanās apmuļķoti; sadždžantē — viņi iesaistās; guna-karmasu — materiālā darbībā; tān — tos; akritsna-vidah — ar vājām zināšanām; mandān — slinkus uz sevis apzināšanos; kritsna-vit — kam ir īstenas zināšanas; na — nav; vičālajēt — jācenšas satraukt.

TULKOJUMS

Materiālās dabas īpašību apstulbināti, nejēgas pilnīgi iegrimst materiālā darbībā un pieķeras tai. Bet gudrajam nevajag viņus traucēt, kaut arī viņu pienākumi nezināšanas dēļ ir zemāki.

SKAIDROJUMS

Nejēgas maldīgi uzskata rupjo materiālo apziņu par savu un ir materiālo apzīmējumu pilni. Šis ķermenis ir materiālās dabas dāvana, un cilvēku, kas pārlieku pieķēries ķermeniskajai apziņai, sauc par mandu jeb sliņķi, kuram nav jēgas par garīgo dvēseli. Nejēgas uzskata ķermeni par sevi, ķermeniskas saites ar citiem par radniecību, zemi, uz kuras ķermenis ir dzimis, par pielūdzamu, un domā, ka reliģisko rituālu jēga ir paši rituāli. Dažas no šādu materiālos apzīmējumos iegrimušu cilvēku darbībām ir sabiedrisks darbs, nacionālisms un altruisms. Šādu apzīmējumu apburti, viņi vienmēr aizņemti materiālistiskās darbībās; garīga apzināšanās viņiem ir pasaka, un tāpēc viņiem tā nerūp. Tiem, kuri saņēmuši garīgās dzīves gaismu, nav jācenšas uztraukt šādus materiālismā iegrimušus cilvēkus. Labāk klusi darboties garīgi. Materiāli apjukuši cilvēki var nodarboties ar tādiem dzīves morāles pamatprincipiem kā nevardarbību un līdzīgu materiālu labdarību.Nejēgas nespēj novērtēt darbību Krišnas apziņā, un tāpēc Kungs Krišna iesaka netraucēt viņus un nezaudēt vērtīgo laiku. Bet Dieva Kunga bhaktas ir vēl žēlsirdīgāki par Kungu, jo viņi zina, ko Kungs vēlas. Tāpēc viņi nebaidās ne no kādām briesmām, pat iet pie nejēgām un cenšas viņus iesaistīt Krišnas apziņas darbībā, kas cilvēkam ir pilnīgi nepieciešama.
BG 3.30.

30. PANTS

maji sarvāni karmāni sannjasjādhjātma-čētasā
nirāšīr nirmamo bhūtvā judhjasva vigata-džvarah

maji — Man; sarvāni — visu veidu; karmāni — darbības; sannjasja — pilnīgi atmetot; adhjātma — ar pilnīgām zināšanām par patību; čētasā — ar apziņu; nirāšīh — nevēloties ieguvumu; nirmamah — neko neuzskatot par savu; bhūtvā — tā esot; judhjasva — cīnies; vigata-džvarah — bez miegainības.

TULKOJUMS

Tāpēc, Ardžuna, visus savus darbus veltī Man, pilnībā apzinies Mani, nevēlies ieguvuma un neko neuzskati par savu, nomet apātiju un cīnies.

SKAIDROJUMS

Šis pants skaidri norāda uz Bhagavad-gītas mērķi. Dievs Kungs māca, ka cilvēkam pilnīgi jāapzinās Krišna un jāpilda pienākums tā, kā to pilda karavīrs. Šāds norādījums var likties grūts, tomēr pienākumi ir jāpilda un jābūt atkarīgam no Krišnas, jo tāds ir dzīvās būtnes dabiskais stāvoklis. Dzīvā būtne nevar būt laimīga neatkarīgi, nesadarbojoties ar Visaugsto Kungu, jo mūžīgais un dabiskais dzīvās būtnes stāvoklis ir pakļaušanās Dieva Kunga vēlmēm. Šrī Krišna lika Ardžunam cīnīties tā, kā kad Dievs Kungs būtu virspavēlnieks. Visaugstā Kunga gribas izpildīšanai jāziedo viss un tajā pašā laikā jāpilda noliktie pienākumi, nesaucot neko par savu īpašumu. Ardžunam nebija jādomā par Dieva Kunga gribu, viņam bija tā jāpilda. Visaugstais Kungs ir visu dvēseļu dvēsele, tāpēc tas, kas ir pilnīgi un galīgi atkarīgs no Augstākās Dvēseles un nedomā par sevi, jeb, citiem vārdiem sakot, pilnīgi apzinās Krišnu, ir adhjātma-čēta. Vārds «nirāšīh» nozīmē, ka cilvēkam tikai jāpilda norādījumi, un viņš nedrīkst gaidīt augļus. Kasieris var skaitīt miljoniem sava saimnieka dolāru, bet ne centu nedrīkst saukt par savējo. Gluži tāpat, ir jāsaprot, ka nekas šajā pasaulē nepieder atsevišķai dzīvai būtnei, viss pieder Visaugstajam Kungam. Tā ir īstā jēga vārdam «maji» — «Man». Un, kad cilvēks darbojas šādā Krišnas apziņā, tad viņš noteikti neko nesauc par savu. Šo apziņu sauc par nirmamu jeb «nekas nav mans». Un, ja cilvēks negrib izpildīt šādu stingru norādījumu, kas neņem vērā tā saucamo ķermenisko radniecību, tad negribēšana ir jāatmet. Tādā veidā cilvēks var kļūt par vigata-džvaru jeb pārvarēt drudžainu vai miegainu prātu. Ikvienam atbilstoši savām īpašībām un stāvoklim ir kāds darbs, un šo darbu var darīt Krišnas apziņā, kā tas aprakstīts iepriekš. Tāda darbība ir ceļš uz atbrīvi.
BG 3.31.

31. PANTS

jē mē matam idam nitjam anutišthanti mānavāh
šraddhāvanto ‘nasūjanto mučjantē tē ‘pi karmabhih

— kas; — Manus; matam — norādījumus; idam — šos; nitjam — mūžīgi; anutišthanti — pastāvīgi pilda; mānavāh — cilvēki; šraddhā-vantah — ar ticību un mīlestību; anasūjantah — bez skaudības; mučjantē — atbrīvojas; — tie; api — pat; karmabhih — no auglīgo darbību likuma važām.

TULKOJUMS

Kas savus pienākumus pilda pēc Maniem norādījumiem, ar ticību un bez skaudības seko tiem, tas atbrīvojas no auglīgas darbības važām.

SKAIDROJUMS

Dieva Augstākās Personības Krišnas norādījumi ir visas Vēdu gudrības būtība, un tāpēc tie ir patiesi vienmēr. Vēdas ir mūžīgas, un arī Krišnas apziņas patiesums ir mūžīgs. Šiem norādījumiem stingri jātic un nedrīkst apskaust Dievu Kungu. Ir daudz filozofu, kas skaidro Bhagavad-gītu, bet netic Krišnam. Viņi nekad neatbrīvosies no auglīgas darbības važām. Bet parasts cilvēks, kas stingri tic Dieva Kunga norādījumiem, pat ja nespēj tos izpildīt, atbrīvojas no karmas likuma važām. Krišnas apziņas sākumā cilvēks varbūt nepilda Dieva Kunga norādījumus pilnīgi, bet, ja viņš neturas tiem pretī un patiesīgi darbojas, nedomājot par sakāvi un bezcerīgumu, tad viņš noteikti paceļas tīras Krišnas apziņas līmenī.
BG 3.32.

32. PANTS

jē tv ētad abhjasūjanto nānutišthanti mē matam
sarva-gjāna-vimūdhāms tān viddhi naštān ačētasah

— tie; tu — bet; ētat — šo; abhjasūjantah — aiz skaudības; na — ne; anutišthanti — pastāvīgi pilda; — Manus; matam — norādījumus; sarva-gjāna — visu veidu zināšanās; vimūdhān — pilnīgi apmuļķoti; tān — tie; viddhi — labi zinot; naštān — viss sagrauts; ačētasah — bez Krišnas apziņas.

TULKOJUMS

Bet tiem, kas aiz skaudības neievēro šo mācību un neseko tai, trūkst jebkādu zināšanu, viņi ir apmuļķoti un visas viņu pūles sasniegt pilnību lemtas neveiksmei.

SKAIDROJUMS

Te skaidri pateikts, cik slikti ir neapzināties Krišnu. Kas nepakļaujas valsts galvas likumiem, tas saņem sodu. Un kas nepakļaujas Dieva Augstākās Personības norādījumiem, tas arī saņem sodu. Lai cik arī varens būtu nepakļāvīgais cilvēks, viņš nekā nezina par sevi, par Augstāko Brahmanu, Paramātmu un Dieva Personību, jo viņa sirds ir tukša. Tāpēc dzīvē viņš nevar cerēt uz pilnību.
BG 3.33.

33. PANTS

sadrišam čēštatē svasjāh prakritēr gjānavān api
prakritim jānti bhūtāni nigrahah kim karišjati

sadrišam — saskaņā; čēštatē — cenšas; svasjāh — ar savām; prakritēh — dabas īpašībām; gjāna-vān — mācītais; api — kaut arī; prakritim — dabai; jānti — pakļautas; bhūtāni — visas dzīvās būtnes; nigrahah — apspiešana; kim — ko; karišjati — var darīt.

TULKOJUMS

Pat gudrais rīkojas saskaņā ar savu dabu, jo ikviens seko dabai, ko veido trīs īpašības. Ko gan var dot savas dabas apspiešana?

SKAIDROJUMS

Kamēr vien cilvēks nav pārpasaulīgajā Krišnas apziņas līmenī, tikmēr viņš nevar atbrīvoties no materiālās dabas īpašību ietekmes. Dievs Kungs to apstiprina septītajā nodaļā (7.14.) Tāpēc pat laicīgi visizglītotākais cilvēks nespēj izrauties no maijas važām tikai ar teorētiskajām zināšanām vai atdalot dvēseli no ķermeņa. Ir daudz tā dēvēto garīgo cilvēku, kas ārēji izrāda augstas garīgās zināšanas, bet iekšēji vai personīgajā dzīvē ir pilnīgi pakļauti noteiktām materiālās dabas īpašībām, kurām nespēj pacelties pāri. Cilvēks var būtu ar augstu akadēmisko izglītību, bet tā kā viņš ļoti ilgi ir bijis saistīts ar materiālo dabu, viņš ir tās vergs. Krišnas apziņa palīdz izrauties no materiālās verdzības, pat ja cilvēks pilda noliktos materiālos pienākumus. Kamēr cilvēks pilnīgi neapzinās Krišnu, tikmēr viņš nedrīkst pamest pienākumus. Neviens nedrīkst pēkšņi pamest noliktos pienākumus un mākslīgi kļūt par tā saucamo jogu vai pārpasaulnieku. Labāk būt savā vietā un censties sasniegt Krišnas apziņu augstākas personas vadībā. Lūk, kā var atbrīvoties no Krišnas maijas ķetnām.
BG 3.34.

34. PANTS

indrijasjēndrijasjārthē rāga-dvēšau vjavasthitau
tajor na vašam āgaččhēt tau hj asja paripanthinau

indrijasja — jutekļu; indrijasja arthē — jutekļu priekšmetos; rāga — pieķeršanos; dvēšau — nepatiku; vjavasthitau — savaldīt; tajoh — tos; na — nekad; vašam — vada; āgaččhēt — jānonāk; tau — tie; hi — noteikti; asja — viņa; paripanthinau — klupšanas akmeņi.

TULKOJUMS

Ir noteikumi, kas ļauj ierobežot pieķeršanos un nepatiku pret jutekļiem un to priekšmetiem. Nedrīkst nonākt pieķeršanās un nepatikas varā, jo tie ir klupšanas akmeņi sevis apzināšanās ceļā.

SKAIDROJUMS

Tiem, kas apzinās Krišnu, pilnīgi dabiski nepatīk materiālo jutekļu apmierināšana. Bet tiem, kas nav šādā apziņā, jāseko svēto rakstu likumiem un norādījumiem. Neierobežota jutekļu bauda rada materiālo verdzību, bet ja cilvēks seko svēto rakstu likumiem un noteikumiem, tad jutekļi viņu nesapin. Piemēram, saistītajai dvēselei ir nepieciešama dzimumbauda, un tā ir atļauta laulībā. Svētie raksti aizliedz vīrietim gulēt ar sievieti, kas nav viņa sieva. Uz jebkuru citu sievieti viņam jāskatās kā uz māti. Bet par spīti šiem norādījumiem, vīrieši tomēr meklē dzimumsakarus ar citām sievietēm. Šīs tieksmes ir jāsavalda, citādi tās kļūs par klupšanas akmeņiem sevis apzināšanās ceļā. Kamēr vien būtne dzīvo materiālā ķermenī, ir atļauts dot ķermenim nepieciešamo, bet ar ierobežojumiem. Tomēr nevajag skatīties uz šādām atlaidēm. Likumiem un ierobežojumiem jāseko bez pieķeršanās, jo arī ierobežota jutekļu apmierināšana var novest neceļos — pat uz drošākā ceļa vienmēr draud briesmas, lai kā arī par to rūpētos. Jutekļu apmierināšanas gars ir valdījis mūsos ļoti ilgi, jo ļoti ilgi esam bijuši saistīti ar materiālo. Par spīti tam, ka jutekļu apmierināšana ir ierobežota, pastāv iespēja krist, tāpēc visiem spēkiem jāizvairās no jebkuras pieķeršanās arī ierobežotai jutekļu baudai. Bet pieķeršanās Krišnas apziņai un pastāvīga darbošanās ar mīlestību pret Krišnu palīdz atsacīties no visām jutekliskajām darbībām. Tāpēc nevajag izvairīties no Krišnas apziņas nevienā dzīves posmā. Vienīgais jutekliskas nepieķeršanās mērķis ir pacelšanās Krišnas apziņas līmenī.
BG 3.35.

35. PANTS

šrējān sva-dharmo vigunah para-dharmāt sv-anušthitāt
sva-dharmē nidhanam šrējah para-dharmo bhajāvahah

šrējān — daudz labāk; sva-dharmah — savus noliktos pienākumus; vigunah — kaut ar trūkumiem; para-dharmāt — nekā citu pienākumus; su-anušthitāt — veiktus pilnīgi; sva-dharmē — savā pienākumā; nidhanam — sagrāve; šrējah — labāka; para-dharmah — citu pienākums; bhaja-āvahah — bīstams.

TULKOJUMS

Labāk kaut nepilnīgi veikt savu pienākumu nekā pilnīgi darīt cita darbu. Labāk iet bojā, pildot savu pienākumu, nekā darīt cita pienākumu, jo iet svešu ceļu ir bīstami.

SKAIDROJUMS

Tāpēc jāpilda savi pienākumi pilnīgā Krišnas apziņā, nevis cita noliktie pienākumi. Materiālie noliktie pienākumi ir tie pienākumi, kas atbilst cilvēka psihiskajam un fiziskajam stāvoklim, viņa pakļautībai materiālās dabas īpašībām. Garīgie pienākumi ir tie, kurus nosaka garīgais skolotājs, lai cilvēks varētu pārpasaulīgi kalpot Krišnam. Vai pienākumi ir materiāli vai garīgi, tie stingri jāpilda līdz pat nāvei, un nevajag atdarināt cita noliktos pienākumus. Garīgā līmeņa un materiālā līmeņa pienākumi var atšķirties, bet jebkurā gadījumā sekošana autoritāšu norādījumiem nes svētību darītājam. Kad cilvēku apbūrušas materiālās dabas īpašības, tad viņam jāseko likumiem, kas atbilst noteiktajiem apstākļiem, un nevajag atdarināt citus. Piemēram, brāhmans, kas ir skaidrībā, ir nevardarbīgs, turpretī kšatrijam, ko vada kaislības, vardarbība ir atļauta. Tāpēc kšatrijam ir labāk tikt sakautam, sekojot vardarbības likumiem, nekā atdarināt brāhmanu, kas nav vardarbīgs. Sirds jāšķīsta pakāpeniski, nevis strauji. Tomēr, kad cilvēks paceļas pāri materiālās dabas īpašībām un pilnīgi apzinās Krišnu, tad īstena garīgā skolotāja vadībā viņš var darīt jebkuru darbu. Pilnīgā Krišnas apziņā kšatrijs var darboties kā brāhmans, un brāhmans var darboties kā kšatrijs. Pārpasaulīgā stāvoklī materiālās pasaules atšķirības vairs nedarbojas. Piemēram, Višvāmitra sākumā bija kšatrijs, bet vēlāk darbojās kā brāhmans, turpretī Parašurāma bija brāhmans, bet vēlāk darbojās kā kšatrijs. Pārpasaulīgā līmenī viņi to varēja darīt, bet, kamēr vien cilvēks ir materiālā līmenī, viņam jāpilda pienākums saskaņā ar materiālās dabas īpašībām un tajā pašā laikā pilnīgi jāapzinās Krišna.
BG 3.36.

36. PANTS

ardžuna uvāča
atha kēna prajukto ‘jam pāpam čarati pūrušah
aniččhann api vāršnēja balād iva nijodžitah

ardžunah uvāča — Ardžuna sacīja; atha — tad; kēna — kā; prajuktah — mudināts; ajam — tas; pāpam — grēkus; čarati — dara; pūrušah — cilvēks; aniččhan — negribot; api — kaut arī; vāršnēja — ak, Vrišni pēcteci; balāt — ar spēku; iva — it kā; nijodžitah — iesaistot.

TULKOJUMS

Ardžuna sacīja: Vrišni pēcteci! Kas gan mudina cilvēku grēkot pat pret savu gribu, it kā ar varu piespiežot?

SKAIDROJUMS

Dzīvā būtne, neatņemama Visaugstākā daļiņa, sākotnēji ir tīra, garīga un brīva no materiālajiem sārņiem. Tādēļ pēc dabas tā nav pakļauta materiālās pasaules grēkiem. Bet, saskaroties ar materiālo dabu, tā tūlīt izdara daudzus grēkus, dažreiz pret pašas gribu. Tāpēc Ardžunas jautājums par dzīvo būtņu ačgārno dabu ir tiešām vietā. Kaut arī dzīvā būtne dažkārt nevēlas grēkot, tā ir spiesta to darīt. Tomēr grēkot nemudina vis Virsdvēsele, bet gan kaut kas cits, par ko Dievs Kungs runās nākamajā pantā.
BG 3.37.

37. PANTS

šrī bhagavān uvāča
kāma ēša krodha ēša radžo-guna-samudbhavah
mahāšano mahā-pāpmā viddhj ēnam iha vairinam

šrī bhagavān uvāča — Dieva Personība sacīja; kāmah — iekāre; ēšah — šī; krodhah — dusmas; ēšah — šīs; radžah-guna — no kaislībām; zamudbhavah — dzimušas; mahā-ašanah — visu aprijošais; mahā-pāpmā — ļoti grēcīgais; viddhi — zini; ēnam — šis; iha — materiālajā pasaulē; vairinam — lielākais ienaidnieks.

TULKOJUMS

Dieva Augstākā Personība sacīja: Tikai iekāre, Ardžuna, kas rodas no saskares ar materiālajām kaislībām un vēlāk pāriet dusmās, un kas ir šīs pasaules visu aprijošais un grēcīgais ienaidnieks.

SKAIDROJUMS

Kad dzīvā būtne saskaras ar materiālo pasauli, tad viņas mūžīgā mīlestība pret Krišnu saskarsmē ar kaislību pārvēršas iekārē. Citiem vārdiem sakot, mīlestība uz Dievu pārvēršas iekārē tā, kā piens pārvēršas jogurtā, nonākot saskarsmē ar skābo tamarindu. Neapmierināta iekāre pārvēršas dusmās, dusmas kļūst par maldiem, un maldi turpina materiālo esamību. Tāpēc iekāre ir lielākais dzīvās būtnes ienaidnieks, un tikai iekāre liek tīrajai dzīvajai būtnei palikt materiālās pasaules pinekļos. Dusmas ir neziņas izpausme; šīs īpašības parādās kā dusmas un citas sekas. Tāpēc, ja kaislības nevis pagrimst līdz tumsībai, bet tās ar pareizu dzīvi un darbību paceļ līdz skaidrībai, tad cilvēks ar garīgu pieķeršanos var paglābties no pazudinošajām dusmām.
Dieva Augstākā Personība sevi izvērsa daudzos, lai garīgā svētlaime aizvien pieaugtu, un dzīvās būtnes ir neatņemamas šīs garīgās svētlaimes daļiņas. Viņas ir arī daļēji neatkarīgas, bet ja tās savu neatkarību izlieto nepareizi, tad kalpošanas attieksme pārvēršas tieksmē baudīt jutekļus, un dzīvā būtne nonāk iekāres varā. Dievs Kungs ir radījis materiālo pasauli, lai saistītās dvēseles apmierinātu savas kaislīgās tieksmes, un kad ilgā un kaislību pilnā darbība noved būtni pilnīgā strupceļā, tad viņa sāk uzdot jautājumus par savu īsteno stāvokli.
Ar šiem jautājumiem sākas Vēdānta-sūtru, kur ir teikts: athāto brahma-džigjāsā — jāuzdod jautājumi par Visaugstāko. Un Visaugstākais ir aprakstīts Šrīmad Bhāgavatamā kā džanmādj asja jato ‘nvajād itarataš ča — «Visa sākums ir Augstākais Brahmans.» Tāpēc arī iekāres sākums ir Visaugstākais. Tāpēc, ja iekāre pāraug mīlestībā uz Visaugstāko jeb Krišnas apziņā — jeb, citiem vārdiem sakot, būtne visu vēlas Krišnas dēļ — tad gan iekāre, gan dusmas var tikt garīgotas. Hanumāns, diženais Kunga Rāmas kalps, izpauda dusmas, sadedzinot Rāvanas zelta pilsētu, un tā viņš kļuva par vislielāko Dieva Kunga bhaktu. Arī šeit, Bhagavad-gītā Dievs Kungs aicina Ardžunu izmantot dusmas cīņā pret ienaidnieku, lai iepriecinātu Kungu. Tāpēc iekāre un dusmas, kad tās izmanto Krišnas apziņā, no mūsu ienaidniekiem kļūst par draugiem.
BG 3.38.

38. PANTS

dhūmēnāvrijatē vahnir jathādaršo malēna ča
jatholbēnāvrito garbhas tathā tēnēdam āvritam

dhūmēna — dūmiem; āvrijatē — pārklāta; vahnih — uguns; jathā — kā; ādaršah — spogulis; malēna — putekļu; ča — arī; jathā — kā; ulbēna — klēpja; āvritah — klāts; garbhah — dīglis; tathā — tā; tēna — iekāres; idam — tas; āvritam — klāts.

TULKOJUMS

Kā uguni klāj dūmi, kā spoguli klāj putekļi, kā dīgli klāj klēpis, tā dzīvo būtni klāj iekāre.

SKAIDROJUMS

Dzīvā būtne var tikt pārklāta trejādi, un pārklājums aptumšo tās apziņu. Pārklājumu veido dažādas iekāres izpausmes, kas ir kā dūmi pār uguni, kā putekļi pār spoguli un kā klēpis pār dīgli. Kad iekāre tiek salīdzināta ar dūmiem, tad ar to saprot, ka dzīvās dzirksteles gaismu var mazliet uztvert. Citiem vārdiem sakot, kad dzīvā būtne nedaudz izpauž Krišnas apziņu, tad to var salīdzināt ar uguni, ko klāj dūmi. Kur ir dūmi, tur ir uguns, tomēr pašā sākumā atklāta uguns var nebūt. Šis līmenis salīdzināms ar Krišnas apziņas sākumu. Putekļi uz spoguļa attiecas uz prāta spoguļa tīrīšanu ar dažādiem garīgiem paņēmieniem. Labākais no tiem ir Dieva Kunga svēto vārdu daudzināšana. Dīglis, ko klāj mātes klēpis, ir piemērs, kas parāda nevarību. Bērns mātes klēpī nespēj pat pakustēties. Šādā stāvoklī ir koki. Arī koki ir dzīvas būtnes, bet viņi ir nonākuši tādā stāvoklī tāpēc, ka viņiem ir bijusi ļoti stipra iekāre, un no apziņas gandrīz nekas nav palicis pāri. Putekļains spogulis tiek salīdzināts ar putniem un zvēriem, bet dūmojoša uguns tiek salīdzināta ar cilvēku. Cilvēka veidolā dzīvā būtne būtne var nedaudz atjaunot Krišnas apziņu, un, ja būtne attīstās tālāk, viņa cilvēka veidolā var aizdedzināt garīgās dzīves uguni. Rūpīgi apejoties ar dūmiem, var aizdedzināt uguni. Tāpēc cilvēka dzīvības veids ir iespēja dzīvajai būtnei izrauties no materiālās esamības saitēm. Cilvēka dzīvības veidā, prasmīgā vadībā izkopjot Krišnas apziņu, būtne var uzvarēt savu ienaidnieku iekāri.
BG 3.39.

39. PANTS

āvritam gjānam ētēna gjānino nitja-vairinā
kāma-rūpēna kauntēja dušpūrēnānalēna ča

āvritam — pārklāta; gjānam — tīra apziņa; ētēna — ar šo; gjāninah — zinātāja; nitja-vairinā — mūžīgo ienaidnieku; kāma-rūpēna — iekāres veidolā; kauntēja — ak, Kuntī dēls; dušpūrēna — neapmierināma; analēna — ar uguni; ča — arī.

TULKOJUMS

Kuntī dēls! Tādā veidā gudrās dzīvās būtnes tīro apziņu pārklāj iekāre — viņas mūžīgais ienaidnieks, kas nekad neapmierinās un liesmo kā uguns.

SKAIDROJUMS

Manu-smriti teikts, ka iekāri nevar apmierināt ne ar kādu baudu daudzumu, tāpat kā uguni nevar nodzēst, to nepārtraukti kurinot. Materiālajā pasaulē visas darbības ass ir dzimumdzīve, un tāpēc materiālo pasauli sauc par maithunja-āgaru jeb dzimumdzīves važām. Cietumos ieslodzītos parasti tur aiz restēm, un arī tos, kas neklausa Dieva likumiem, ieslēdz dzimumdzīves važās. Materiālistiskās civilizācijas attīstība, kas balstās uz jutekļu apmierināšanu, tikai pagarina dzīvās būtnes materiālo esamību. Tāpēc ar iekāri apzīmē tumsību, ar kuru dzīvā būtne tiek turēta materiālajā pasaulē. Kamēr cilvēks apmierina jutekļus, viņš var justies laimīgs, bet patiesībā tā saucamā laimes izjūta ir baudītāja ienaidnieks.
BG 3.40.

40. PANTS

indrijāni mano buddhir asjādhišthānam učjatē
ētair vimohajatj ēša gjānam āvritja dēhinam

indrijāni — jutekļi; manah — prāts; buddhih — saprāts; asja — šīs iekāres; adhišthānam — atrašanās vietas; učjatē — sauktas; ētaih — ar visām šīm;vimohajati — maldina; ēšah — šī iekāre; gjānam — zināšanas; āvritja — pārklājot; dēhinam — iemiesotā.

TULKOJUMS

Iekāre mājo jutekļos, prātā un saprātā. Caur tiem viņa pārklāj dzīvās būtnes īstenās zināšanas un maldina to.

SKAIDROJUMS

Ienaidnieks saistītās dvēseles ķermenī ir ieņēmis dažādas stratēģiskas vietas, tāpēc Kungs Krišna norāda uz šīm vietām, lai tas, kas grib uzvarēt ienaidnieku, zinātu, kur to meklēt. Prāts ir visu jutekļu darbības vidū, tāpēc tad, kad mēs klausāmies par jutekļu priekšmetiem, prātā parasti rodas visādas domas par jutekļu apmierināšanu, un viss beidzas ar to, ka prāts un jutekļi kļūst par iekāres krātuvi. Pēc tam saprāts kļūst par iekāres pilnu tieksmju galvaspilsētu. Saprāts ir tiešs dvēseles kaimiņš. Iekāres pilnā saprāta ietekmē dvēsele iegūst neīsto sevis apziņu un uzskata sevi par matēriju, tātad arī par prātu un jutekļiem. Garīgā dvēsele pierod baudīt materiālos jutekļus un maldīgi uzskata to par īstu laimi. Šī neīstā dvēseles pielīdzināšanās ķermenim ļoti labi aprakstīta Šrīmad Bhāgavatamā (10.84.13.):
jasjātma-buddhih kunapē tri-dhātukē
sva-dhīh kalatrādišu bhauma idžja-dhīh
jat-tīrtha-buddhih salilē na karhičidž
džanēšv abhigjēšu sa ēva go-kharah

«Cilvēks, kas uzskata no trijām pamatvielām veidoto ķermeni par sevi, kas ķermeņa blakus produktus uzskata par radiniekiem, bet zemi, kur dzimis, uzskata par pielūgsmes cienīgu un iet uz svētajām vietām tikai lai nomazgātos, nevis sastaptu garīgi viedos, ir kā ēzelis vai govs.»
BG 3.41.

41. PANTS

tasmāt tvam indrijānj ādau nijamja bharataršabha
pāpmānam pradžahi hj ēnam gjāna-vigjāna-nāšanam

tasmāt — tāpēc; tvam — tu; indrijāni — jutekļus; ādau — sākumā; nijamja — apvaldot; bharata-rišabha — ak, galvenais no Bharatas pēctečiem; pāpmānam — lielo grēka zīmi; pradžahi — iegrožo; hi — noteikti; ēnam — šo; gjāna — zināšanu; vigjāna — un zinātnes par tīro dvēseli; nāšanam — sagrāvēju.

TULKOJUMS

Tāpēc, Ardžuna, labākais no Bharatām, vispirms, savaldot jutekļus, iegrožo šo lielo grēka iemiesojumu [iekāri] un tad nogalini zināšanu un sevis apzināšanās sagrāvēju.

SKAIDROJUMS

Dievs Kungs ieteica Ardžunam no paša sākuma savaldīt jutekļus, lai Ardžuna varētu savaldīt vislielāko grēcīgo ienaidnieku — iekāri, kas cilvēkā iznīcina zināšanas par patību un tieksmi apzināties sevi. Vārds «gjāna» norāda uz zināšanām, kas ļauj atšķirt patību no nepatības jeb, citiem vārdiem sakot, tās ir zināšanas, ka dvēsele nav ķermenis. Vārds «vigjāna» norāda uz īpašām zināšanām par garīgās dvēseles dabisko stāvokli un viņas attiecībām ar Augstāko Dvēseli. Tā tas ir paskaidrots Šrīmad Bhāgavatamā (2.9.31.):
gjānam parama-guhjam mē jad vigjāna-samanvitam
sa-rahasjam tad-angam ča grihāna gaditam majā

«Zināšanas par patību un Augstāko Patību ir ļoti augstas un noslēpumainas, bet šīs zināšanas un izpratni var iegūt, ja tās no dažādām pusēm izskaidro Pats Kungs.» Bhagavad-gīta dod mums vispārīgās un īpašās zināšanas par patību. Dzīvās būtnes ir Dieva Kunga neatņemamas daļiņas, un tāpēc to vienīgais uzdevums ir kalpot Viņam. Šo apziņu sauc par Krišnas apziņu. Tāpēc Krišnas apziņu jāmācās no mūža sākuma, un tā cilvēks var iegūt pilnīgu Krišnas apziņu un darboties saskaņā ar to.
Iekāre ir tikai izkropļots Dieva mīlestības atspulgs, bet Dieva mīlestība ir katrā būtnē no dabas. Ja cilvēks ir mācīts Krišnas apziņā no paša sākuma, tad dabiskā Dieva mīlestība nevar pārvērsties iekārē. Kad Dieva mīlestība kļūst par iekāri, tad ir ļoti grūti atgriezties sākotnējā stāvoklī. Tomēr Krišnas apziņa ir tik varena, ka pat nokavējies iesācējs var iemīlēt Dievu, ja seko garīgās kalpošanas vadošajiem principiem. Tāpēc, no jebkura dzīves brīža vai laika, kad cilvēks apzinās vajadzību kalpot, viņš var sākt virzīt jutekļus Krišnas apziņā, garīgajā kalpošanā Dievam Kungam un pārvērst iekāri mīlestībā pret Dievu, kas ir augstākā cilvēka dzīves pilnība.
BG 3.42.

42. PANTS

indrijāni parānj āhur indrijēbhjah param manah
manasas tu parā buddhir jo buddhēh paratas tu sah

indrijāni — jutekļi; parāni — augstāki; āhuh — ir teikts; indrijēbhjah — par jutekļiem; param — augstāks; manah — prāts; manasah — par prātu; tu — arī; parā — augstāks; buddhih — saprāts; jah — kas; buddhēh — par saprātu; paratah — augstāks; tu — bet; sah — viņš.

TULKOJUMS

Darbīgie jutekļi ir augstāki par nedzīvo matēriju, prāts ir augstāks par jutekļiem, saprāts ir vēl augstāks par prātu, bet viņa [dvēsele] ir pat vēl augstāka par saprātu.

SKAIDROJUMS

Jutekļi ir vietas, caur kurām izpaužas iekāre. Iekāre glabājas ķermenī, bet tai ir dota izeja caur jutekļiem. Tāpēc jutekļi ir augstāki par ķermeni kā veselumu. Šīs izejas vietas netiek lietotas, kad ir augstāka apziņa jeb Krišnas apziņa. Krišnas apziņā dvēsele ir tieši saistīta ar Dieva Augstāko Personību, tāpēc pāri šeit aprakstītajiem ķermeņa darbības līmeņiem stāv Augstākā Dvēsele. Ķermeņa darbība nozīmē jutekļu darbību, un jutekļu apturēšana nozīmē ķermeņa darbības pārtraukšanu. Bet prāts ir darbīgs, tāpēc, pat tad, kad ķermenis mierīgi guļ, prāts darbojas — kā tas notiek sapnī. Bet augstāks par prātu ir izlēmējs saprāts, un augstāka par saprātu ir dvēsele, kas ir pati augstākā. Ja dvēsele ir tieši saistīta ar Visaugstāko, tad, pilnīgi dabiski, arī visi tās padotie — saprāts, prāts un jutekļi — arī kalpos Viņam. Katha Upanišadā ir līdzīgs pants, kurā teikts, ka jutekļu priekšmeti ir augstāki par jutekļiem un prāts ir augstāks par jutekļu priekšmetiem. Ja prāts visu laiku tieši kalpo Dievam Kungam, tad jutekļi nemaz nevar nekalpot Viņam. Šī prāta attieksme jau tika izskaidrota. Param drištvā nivartatē. Ja prāts pārpasaulīgi kalpo Dievam Kungam, tad tas nekādā veidā nevar apmierināt zemākas tieksmes. Katha Upanišadā dvēsele nosaukta par mahānu, lielo. Tāpēc dvēsele ir pāri visam: jutekļu priekšmetiem, jutekļiem, prātam un saprātam. Tāpēc, ja mēs tieši sapratīsim dvēseles dabisko stāvokli, tad atrisināsim visus jautājumus.
Cilvēkam ar saprātu jāapjēdz dvēseles dabiskais stāvoklis un tad pastāvīgi jānodarbina prāts Krišnas apziņā. Tas visu atrisina. Garīgā ceļa iesācējam parasti iesaka turēties tālāk no jutekļu priekšmetiem. Bet ar to vien nepietiek, prāts ar jāstiprina ar saprātu. Ja ar saprātu cilvēks iesaista prātu Krišnas apziņā un pilnīgi uztic sevi Dieva Augstākajai Personībai, tad prāts pats par sevi kļūst stiprāks, un, pat ja jutekļi ir stipri kā čūskas, tie nevarēs nodarīt vairāk ļaunuma kā čūskas ar izlauztiem indes zobiem. Bet, kaut arī dvēsele ir saprāta, prāta un jutekļu saimnieks, satraukta prāta dēļ tā var noiet no ceļa, ja vien to nestiprina Krišnas sabiedrība Krišnas apziņā.
BG 3.43.

43. PANTS

ēvam buddhēh param buddhvā samstabhjātmānam ātmanā
džahi šatrum mahā-bāho kāma-rūpam durāsadam

ēvam — tā; buddhēh — par saprātu; param — augstāko; buddhvā — zinot; samstabhja — nostiprinot; ātmānam — prātu; ātmanā — ar apdomīgu saprātu; džahi — uzveic; šatrum — ienaidnieku; mahā-bāho — ak, stipriniek; kāma-rūpam — iekāres veidolā; durāsadam — drausmīgo.

TULKOJUMS

Stipriniek Ardžuna! Zinot, ka esi augstāks par materiālajiem jutekļiem, prātu un saprātu, stiprini prātu ar apdomīgu garīgu saprātu [Krišnas apziņu] un tā, ar garīgu spēku, uzveic nepiesātināmo ienaidnieku — iekāri.

SKAIDROJUMS

Trešā Bhagavad-gītas nodaļa loģiski noved pie Krišnas apziņas, kad cilvēks saprot, ka ir mūžīgs Dieva Augstākās Personības kalps, un neuzskata bezpersonisko tukšumu par augstāko mērķi. Materiālajā esamībā cilvēku noteikti ietekmē iekāre un vēlme valdīt pār materiālās dabas bagātībām. Vēlme būt kungam un apmierināt jutekļus ir lielākais saistītās dvēseles ienaidnieks, bet ar Krišnas apziņas spēku viņa var vadīt materiālos jutekļus, prātu un saprātu. Darbu un nolikto pienākumu nedrīkst atmest pēkšņi, pakāpeniski attīstot Krišnas apziņu un stingri vēršot saprātu uz tīro esību, dvēsele var pacelties pāri visam un vairs nepakļauties materiālajiem jutekļiem un prātam. Lūk, kāda ir šīs nodaļas jēga. Nenobriedušā materiālās esamības līmenī filozofiska prātošana un mākslīgi mēģinājumi savaldīt jutekļus ar tā saucamajām jogas pozām nekādi nespēj palīdzēt cilvēkam garīgajā dzīvē. Viņam ar augstāku saprātu jāapgūst Krišnas apziņa.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojumi Šrīmad Bhagavad-gītas trešajai nodaļai, kas vēsta par karma-jogu jeb noliktā pienākuma pildīšanu Krišnas apziņā.