Bhagavad-gīta astotā nodaļa

null

ASTOTĀ NODAĻA

Kā sasniegt Visaugstāko

BG 8.1.

1. PANTS

ardžuna uvāča

kim tad brahma kim adhjātmam    kim karma purušottama
adhibhūtam ča kim proktam    adhidaivam kim učjatē

ardžunah uvāča — Ardžuna sacīja; kim — kas; tat — tas; brahma — Brahmans; kim — kas; adhjātmam — patība; kim — kas; karma — auglīga darbība; puruša-uttama — ak, Augstākā Persona; adhibhūtam — materiālā izpausme; ča — un; kim — kas; proktam — saukts; adhidaivam — padievi; kim — kas; učjatē — saukti.

TULKOJUMS

Ardžuna jautāja: Mans Kungs, Augstākā Persona! Kas ir Brahmans? Kas ir patība? Kas ir auglīga darbība? Kas ir šī materiālā izpausme? Kas ir padievi? Lūdzu, izskaidro Man to.

SKAIDROJUMS

Šajā nodaļā Kungs Krišna atbild uz dažādiem Ardžunas jautājumiem, un pirmais jautājums ir: «Kas ir Brahmans?» Dievs Kungs izskaidro arī karmu (auglīgo darbību), garīgo kalpošanu, jogas principus un tīru garīgo kalpošanu. Šrīmad
Bhāgavatamā paskaidrots, ka Absolūto Patiesību sauc par Brahmanu, Paramātmu un Bhagavānu. Arī dzīvo būtni, atsevišķo dvēseli sauc par Brahmanu. Ardžuna jautā arī par ātmu, kas attiecas uz ķermeni, dvēseli un prātu. Saskaņā ar Vēdu
vārdnīcu, vārds «ātmā» norāda uz prātu, dvēseli, ķermeni un jutekļiem.

Ardžuna šeit uzrunā Visaugsto Kungu par Purušotamu, Augstāko Personu, un tas nozīmē, ka viņš uzdod Krišnam šos jautājumus nevis tikai kā draugam, bet kā Augstākajai Personai, kas ir augstākā autoritāte un spēj dot noteiktas atbildes.

BG 8.2.

2. PANTS

adhijagjah katham ko ‘tra    dēhē ‘smin madhusūdana
prajāna-kālē ča katham    gjējo ‘si nijatātmabhih

adhijagjah — ziedojumu Kungs; katham — kā; kah — kas; atra — te; dēhē — ķermenī; asmin — šajā; madhusūdana — ak, Madhusūdana; prajāna-kālē — nāves brīdī;
ča — un; katham — kā; gjējah asi — zināts esi; nijata-ātmabhih — no tā, kas valda pār sevi.

TULKOJUMS

Madhusūdana! Kas ir ziedojumu Kungs un kā viņš mājo ķermenī? Kā tie, kas garīgi kalpo, var atcerēties Tevi nāves brīdī?

SKAIDROJUMS

«Ziedojumu Kungs» var būt gan Indra, gan Višnu. Višnu ir galvenais no sākotnējiem padieviem, tādiem kā Brahma un Šiva, bet Indra ir galvenais pārvaldītājs padievs. Ar jagjām godina gan Indru, gan Višnu. Bet šeit Ardžuna
jautā, kas patiešām ir jagju (ziedojumu) Kungs un kādā veidā Viņš atrodas dzīvās būtnes sirdī.

Ardžuna uzrunā Kungu par Madhusūdanu, jo Krišna nogalināja dēmonu Madhu. Patiesībā šiem jautājumiem, kas balstās uz šaubām, nekad nebūtu jārodas Ardžunas prātā, jo Ardžuna ir bhakta, kas apzinās Krišnu. Tāpēc šīs šaubas ir līdzīgas
dēmoniem. Tā kā Krišna ir liels dēmonu nogalināšanas meistars, Ardžuna uzrunā Viņu par Madhusūdanu, lai Krišna varētu nogalināt dēmoniskās šaubas Ardžunas prātā.

Šajā pantā ļoti svarīgs ir vārds «prajāna-kālē», jo viss, ko mēs savā mūžā darām, tiek pārbaudīts nāves brīdī. Ardžuna ļoti vēlas zināt par tiem, kas pastāvīgi darbojas Krišnas apziņā. Kas notiks ar viņiem mūža beigās? Kad tuvojas nāve, tad ķermenis pārstāj darboties, un arī prāts ir ļoti sliktā stāvoklī. Kad ķermeniskais stāvoklis tik ļoti traucē, tad cilvēks var neatcerēties Visaugsto Kungu. Mahārādža Kulašēkhara, dižens bhakta, lūdz: «Mans Kungs! Tagad es esmu vesels, un labāk, ja es nomirstu tūlīt, lai mana prāta gulbis varētu redzēt ieeju Tavu lotospēdu stiebrā.» Šis salīdzinājums izmantots tāpēc, ka gulbjiem, ūdens putniem, patīk ierakties lotosziedos, viņi tiecas ielīst lotosā. Mahārādža Kulašēkhara saka Dievam Kungam: «Tagad mans prāts ir nesatraukts, un es esmu vesels. Ja nomiršu tūlīt, domājot par Tavām lotospēdām, tad mana garīgā kalpošana sasniegs pilnību. Bet, ja man jāgaida dabiskā nāve, tad es nezinu, kas notiks, jo nāves brīdī ķermenis nedarbosies kā vajag, kakls būs aizžņaugts, un es nezinu, vai spēšu daudzināt Tavu vārdu. Labāk, ja nomiršu tūlīt.» Ardžuna jautā, kā cilvēks var vērst savu prātu uz Krišnas lotospēdām šādā brīdī.

BG 8.3.

3. PANTS

šrī bhagavān uvāča

akšaram brahma paramam    svabhāvo ‘dhjātmam učjatē
bhūta-bhāvodbhava-karo    visargah karma-samgjitah

šrī bhagavān uvāča — Dieva Augstākā Personība sacīja; akšaram — nesagraujamais; brahma — Brahmans; paramam — pārpasaulīgs; svabhāvah — mūžīgā daba; adhjātmam — patība; učjatē — saukts; bhūta-bhāva-udbhava-karah — rada dzīvo būtņu materiālos ķermeņus; visargah — radīšana; karma — auglīgas darbības; samgjitah — saukta.

TULKOJUMS

Dieva Augstākā Personība sacīja: Nesagraujamo un pārpasaulīgo dzīvo būtni sauc par Brahmanu, un viņas mūžīgā daba ir adhjātma, patība. Darbība, kas vērsta uz dzīvās būtnes materiālā ķermeņa attīstīšanu, ir karma jeb auglīga
darbība.

SKAIDROJUMS

Brahmans ir nesagraujams un vienmēr pastāvošs, viņš nekad nemainās. Bet aiz Brahmana ir Parabrahmans. Vārds «Brahmans» norāda uz dzīvo būtni, bet «Parabrahmans» norāda uz Dieva Augstāko Personību. Dzīvās būtnes dabiskais
stāvoklis atšķiras no stāvokļa, kādā viņa atrodas materiālajā pasaulē. Materiālajā apziņā dvēseles daba ir būt matērijas kungam, bet garīgajā apziņā, Krišnas apziņā, viņai jākalpo Visaugstākajam. Kad dzīvā būtne ir materiālā
apziņā, tad viņai materiālajā pasaulē jāpieņem dažādi ķermeņi. To sauc par karmu jeb ar materiālās apziņas spēku radīto daudzveidību.

Vēdu rakstos dzīvā būtne ir nosaukta par džīvātmu un Brahmanu, bet tā nekad netiek saukta par Parabrahmanu. Dzīvā būtne (džīvātmā) atrodas dažādos stāvokļos — dažreiz tā saplūst ar tumšo materiālo dabu un uzskata sevi
par matēriju, dažreiz tā pielīdzina sevi augstākajai, garīgajai dabai. Tāpēc būtnes sauc par Visaugstā Kunga robežspēku. Atkarībā no tā, vai būtne pielīdzina sevi materiālajai vai garīgajai dabai, tā saņem materiālu vai garīgu ķermeni.
Materiālajā dabā tā var saņemt jebkuru no 8 400 000 dzīvības veidu ķermeņiem, bet garīgajā dabā tai ir tikai viens ķermenis. Materiālajā dabā tā izpaužas kā cilvēks, padievs, dzīvnieks, zvērs, putns utt., atkarībā no karmas.
Lai sasniegtu materiālo debesu planētas un baudītu to iespējas, būtne dažreiz ziedo (izdara jagju), bet, kad visi labo darbu nopelni ir iztērēti, tā atgriežas atkal uz zemes cilvēka izskatā. To sauc par karmu.

Čhāndogja Upanišada apraksta Vēdu ziedošanas. Uz altāra tiek ziedoti piecu veidu piedāvājumi piecu veidu ugunīs. Piecu veidu uguns tiek saprasta kā debesu planētas, mākoņi, zeme, vīrietis un sieviete, bet piecu veidu ziedojumi ir
ticība, baudītājs uz Mēness, lietus, graudi un sēkla.

Ziedošanas laikā dzīvā būtne veic noteiktus ziedojumus, lai sasniegtu debesu planētas un arī sasniedz tās. Kad ziedojumu nopelni ir izsmelti, tad būtne lietus veidā atnāk uz Zemi, tad pieņem graudu veidolu, tad vīrietis ēd graudus, un būtne pāriet sēklā, kura ieiet sievietē, un būtne atkal iegūst cilvēka ķermeni, lai ziedotu un atkal uzsāktu tādu pašu apli. Tādā veidā dzīvā būtne nemitīgi nāk un iet pa materiālo ceļu. Bet Krišnas apziņas cilvēks izvairās no šādiem ziedojumiem. Viņš tieši darbojas Krišnas apziņā un tā sagatavojas, lai atgrieztos pie Dieva.

Bhagavad-gītas komentētāji impersonālisti bez pamata uzskata, ka Brahmans materiālajā pasaulē pieņem džīvas veidu, un atsaucas uz Gītas piecpadsmitās nodaļas septīto pantu. Bet šajā pantā Dievs Kungs runā par dzīvo būtni kā par
«Manu mūžīgo daļiņu». Dieva daļiņa, būtne, var krist materiālajā pasaulē, bet Visaugstais Kungs (Ačjuta) nekad nekrīt. Tāpēc uzskats, ka Visaugstais Brahmans kļūst par džīvu, ir nepieņemams. Svarīgi atcerēties, ka Vēdu rakstos Brahmans
(dzīvā būtne) tiek šķirts no Parabrahmana (Visaugstā Kunga).

BG 8.4.

4. PANTS

adhibhūtam kšaro bhāvah    purušaš čādhidaivatam
adhijagjo ‘ham ēvātra    dēhē dēha-bhritām vara

adhibhūtam — fiziskā izpausme; kšarah — vienmēr mainīgā; bhāvah — daba; purušah — Visuma veidols ar visiem padieviem, kā, piemēram, Saules un Mēness padievu; ča — un; adhidaivatam — saukts par adhidaivu; adhijagjah — Virsdvēsele; aham — Es (Krišna); ēva — noteikti; atra — šajā; dēhē — ķermenī; dēha-bhritām — iemiesotā; vara — ak, labākais.

TULKOJUMS

Labākais no iemiesotajiem! Fiziskā un nepārtraukti mainīgā daba ir adhibhūta [materiālā izpausme]. Kunga Dieva Visuma veidols, kas ietver sevī visus padievus, kā, piemēram, Saules un Mēness padievus, ir adhidaiva. Un Es,
Visaugstais Kungs, kas Virsdvēseles veidolā atrodas katras iemiesotās būtnes sirdī, esmu adhijagja [ziedojumu Kungs].

SKAIDROJUMS

Fiziskā daba nepārtraukti mainās. Materiālie ķermeņi parasti iziet cauri sešām pakāpēm: tie dzimst, aug, kādu laiku pastāv, rada blakusproduktus, sarūk un izzūd. Fizisko dabu sauc par adhibhūtu. Tā noteiktā laikā ir radīta un
noteiktā laikā tiks iznīcināta. Priekšstatu par Visaugstā Kunga Visuma veidolu, kurā ir visi padievi un to planētas, sauc par adhidaivatu. Pašlaik ķermenī kopā ar atsevišķo dvēseli ir arī Virsdvēsele, kas pilnīgi pārstāv Kungu Krišnu.
Virsdvēseli sauc par Paramātmu jeb adhijagju, un tā atrodas sirdī. Šajā pantā īpaši svarīgs ir vārds «ēva», jo Dievs Kungs uzsver, ka Paramātma neatšķiras no Viņa. Virsdvēsele, Dieva Augstākā Personība, atrodas blakus atsevišķajai
dvēselei, tā ir atsevišķās dvēseles darbības lieciniece un dažādu dvēseles apziņas veidu avots. Virsdvēsele dod iespēju atsevišķai dvēselei brīvi darboties un vēro tās darbību. Tas, kā darbojas dažādas Visaugstā Kunga izpausmes, dabiskā veidā kļūst skaidrs tīram Krišnas apziņas bhaktam, kas pārpasaulīgi kalpo Dievam Kungam. Milzīgo Dieva Kunga Visuma veidolu, ko sauc par adhidaivatu, apcer iesācēji, kuri nespēj tuvoties Visaugstā Kunga Virsdvēseles izpausmei. Iesācējam ieteicams apcerēt Visuma veidolu jeb virāt-purušu, par kura kājām tiek uzskatītas zemākās planētas, kura acis ir Saule un Mēness un kura galva ir augstākās planētas.

BG 8.5.

5. PANTS

anta-kālē ča mām ēva    smaran muktvā kalēvaram
jah prajāti sa mad-bhāvam    jāti nāstj atra samšajah

anta-kālē — beigu brīdī; ča — arī; mām — Mani; ēva — noteikti; smaran — atceroties; muktvā — atstājot; kalēvaram — ķermeni; jah — kas; prajāti — iet;
sah — viņš; mat-bhāvam — Manu dabu; jāti — sasniedz; na — ne; asti — ir; atra — šeit; samšajah — šaubas.

TULKOJUMS

Un kas nāves brīdī, atstājot ķermeni, atceras vienīgi Mani, tas tūdaļ sasniedz Manu dabu. Par to nav nekādu šaubu.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā uzsvērts Krišnas apziņas svarīgums. Ikviens, kas atstāj ķermeni Krišnas apziņā, tūlīt paceļas līdz Visaugstā Kunga pārpasaulīgajai dabai. Visaugstais Kungs ir tīrākais no tīrajiem. Tāpēc ikviens, kas vienmēr apzinās
Krišnu, arī ir tīrākais no tīrajiem. Svarīgs ir vārds «smaran» (atcerēties). Netīra dvēsele, kas nav garīgi kalpojusi Krišnas apziņā, nespēj atcerēties Krišnu. Tāpēc ar Krišnas apziņu jānodarbojas no pašas dzimšanas. Ja cilvēks
vēlas dzīves beigās gūt panākumus, tad Krišnas atcerēšanās ir būtiska. Tāpēc pastāvīgi un nepārtraukti jādaudzina mahā-mantra — Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē. Kungs Čaitanja ieteica būt pacietīgiem kā kokiem (taror iva sahišnunā). Cilvēkam, kas daudzina Harē Krišnas mantru, pilnveidošanās ceļā var būt daudzi traucēkļi. Tomēr tas viss jāpacieš un jāturpina daudzināt Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē, lai dzīves beigās varētu gūt pilnīgu labumu no Krišnas apziņas.

BG 8.6.

6. PANTS

jam jam vāpi smaran bhāvam    tjadžatj antē kalēvaram
tam tam ēvaiti kauntēja    sadā tad-bhāva-bhāvitah

jam jam — kādu; vā api — vispār; smaran — atceroties; bhāvam — dabu; tjadžati — atmet; antē — beigās; kalēvaram — šo ķermeni; tam tam — tāpat; ēva — noteikti; ēti — saņem; kauntēja — ak, Kuntī dēls; sadā — vienmēr; tat — to; bhāva — esamības stāvokli; bhāvitah — atceroties.

TULKOJUMS

Kuntī dēls! Kādu esamības stāvokli cilvēks atceras aiziešanas brīdī, tādu stāvokli viņš noteikti arī sasniedz.

SKAIDROJUMS

Šeit aprakstīts, kā būtne maina savu dabu nāves pārbaudījuma brīdī. Cilvēks, kas mūža beigās, atstājot ķermeni, domā par Krišnu, sasniedz Visaugstā Kunga pārpasaulīgo dabu. Bet tas, kas domā par kaut ko citu, nekādā gadījumā nevar
sasniegt to pašu stāvokli. Tas ir īpaši svarīgi. Kā lai nomirst pareizā prāta stāvoklī? Mahārādža Bharata bija dižena personība, bet nāves stundā domāja par briedi, tāpēc nākamajā dzīvē nonāca brieža ķermenī. Kaut arī, būdams briedis,
viņš atcerējās savu agrāko darbību, viņam tomēr bija jāpieņem dzīvnieka ķermenis. Protams, visas cilvēka mūža domas ietekmē tas, ko cilvēks domā nāves brīdī, un tādā veidā šī dzīve rada nākamo. Kas šo dzīvi nodzīvo skaidrībā un
vienmēr domā par Krišnu, tas arī nāves brīdī spēj atcerēties Krišnu. Tas palīdz cilvēkam pacelties līdz ārpasaulīgajai Krišnas dabai. Ja cilvēks ir pārpasaulīgi iegrimis kalpošanā Krišnam, tad arī nākamais viņa ķermenis būs pārpasaulīgs (garīgs) un nevis materiāls. Tāpēc Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/ Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē daudzināšana ir vislabākais paņēmiens, kā veiksmīgi mainīt esamības veidu mūža beigās.

BG 8.7.

7. PANTS

tasmāt sarvēšu kālēšu    mām anusmara judhja ča
majj arpita-mano-buddhir    mām ēvaišjasj asamšajah

tasmāt — tāpēc; sarvēšu — visos; kālēšu — laikos; mām — Mani; anusmara — atceries; judhja — cīnies; ča — arī; maji — Man; arpita — uzticējis; manah — prātu; buddhih — saprātu; mām — Mani; ēva — noteikti; ēšjasi — tu sasniegsi; asamšajah — bez šaubām.

TULKOJUMS

Tāpēc, Ardžuna, vienmēr domā par Mani — Krišnu — un tajā pašā laikā pildi savu nolikto pienākumu un cīnies. Ar darbību, kas veltīta Man, ar prātu un saprātu, kas vērsts uz Mani, tu noteikti sasniegsi Mani.

SKAIDROJUMS

Šis Krišnas norādījums Ardžunam ir ļoti svarīgs visiem cilvēkiem, kas darbojas materiāli. Dievs Kungs neaicina atmest pienākumu. To var pildīt un tajā pašā laikā daudzināt Harē Krišnas mantru un domāt par Krišnu. Tas atbrīvos no
materiālajiem sārņiem un vērsīs prātu un saprātu uz Krišnu. Kas daudzinās Krišnas vārdu, tas, bez šaubām, nonāks uz augstākās planētas Krišnalokas.

BG 8.8.

8. PANTS

adhjāsa-joga-juktēna    čētadā nānja-gāminā
paramam purušam divjam    jāti pārthānučintajan

abhjāsa-joga — nodarbojoties; juktēna — ar meditāciju; čētasā — ar prātu un saprātu; na anja-gāminā — nenovirzot; paramam — Augstāko; purušam — Dieva Personību; divjam — pārpasaulīgo; jāti — sasniedz; pārtha — ak, Prithas dēls; anučintajan — vienmēr domājot par.

TULKOJUMS

Pārtha! Kas meditē uz Mani kā uz Dieva Augstāko Personību, prātā vienmēr atceras Mani un nenovirzās no ceļa, tas noteikti sasniedz Mani.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā Kungs Krišna uzsver, cik svarīgi atcerēties Viņu. Mūsu atmiņa par Krišnu atjaunojas, kad daudzinām Harē Krišnas mahāmantru. Klausoties un atkārtojot Visaugstā Kunga vārda skaņu, tiek nodarbinātas ausis, mēle un prāts.
Šī mistiskā meditācija ir ļoti viegla un palīdz sasniegt Visaugsto Kungu. «Puruša» nozīmē «baudītājs». Kaut arī dzīvās būtnes pieder pie Visaugstā Kunga robeženerģijas, tās ir materiāli piesārņotas. Viņas uzskata sevi par baudītājām,
bet viņas nav augstākās baudītājas. Šeit skaidri pateikts, ka augstākais baudītājs ir Dieva Augstākā Personība savās dažādajās izpausmēs un pilnajos izvērsumos kā Nārājana, Vāsudēva u.c.

Bhakta vienmēr domā par Visaugsto Kungu kā godināšanas mērķi, jebkurā no Viņa iezīmēm — par Nārājanu, Krišnu, Rāmu, utt., daudzinot Harē Krišnas mantru. Šāda darbošanās attīra bhaktu, un mūža beigās, pateicoties nepārtrauktajai daudzināšanai, viņš aiziet uz Dieva valstību. Joga ir meditācija uz Virsdvēseli mūsos, un gluži tāpat Harē Krišnas daudzināšana ļauj stingri vērst prātu uz Visaugsto Kungu. Prāts ir untumains un tāpēc tas ar spēku jāpiespiež domāt par Krišnu. Bieži tiek dots piemērs par kāpuru, kurš domā, kā kļūt par taurenīti, un tāpēc arī tajā pašā dzīvē pārvēršas par to. Arī mēs, ja pastāvīgi domāsim par Krišnu, mūža beigās iegūsim tādu pašu ķermeni, kā Krišnam.

BG 8.9.

9. PANTS

kavim purānam anušāsitāram
    anor anījāmsam anusmarēd jah
sarvasja dhātāram ačintja-rūpam
    āditja-varnam tamasah parastāt

kavim — kas zina visu; purānam — vecāko; anušāsitāram — valdītāju; anoh — nekā atomu; anījāmsam — mazāku; anusmarēt — vienmēr domā par; jah — kas; sarvasja — visa; dhātāram — uzturētāju; ačintja — neaptveramo; rūpam — kura veidols; āditja-varnam — spīd kā saule; tamasah — tumsai; parastāt — pāri stāvošs.

TULKOJUMS

Uz Augstāko Personu jāmeditē kā uz visa zinātāju, visvecāko, visa valdnieku, mazāko par vismazāko, visa uzturētāju, kas stāv pāri materiāliem priekšstatiem, kas ir neaptverams un vienmēr ir persona. Viņš spīd kā saule, ir pārpasaulīgs, Viņš ir ārpus materiālās dabas.

Šajā pantā stāstīts, kā domāt par Visaugstāko. Galvenais ir tas, ka Viņš nav bezpersonisks vai tukšs. Nav iespējams meditēt uz kaut ko bezpersonisku vai uz tukšumu. Tas ir ļoti grūti. Taču meditācija uz Krišnu ir ļoti viegla, un tas arī šeit pateikts. Vispirms Dievs Kungs ir puruša, persona. Mēs domājam par personu Rāmu un personu Krišnu. Mēs varam domāt gan par Rāmu, gan par Krišnu, un tas, kāds Viņš ir,
aprakstīts šajā Bhagavad-gītas pantā. Dievs Kungs ir kavi, t.i., Viņš zina pagātni, tagadni un nākotni, un tādējādi zina visu. Viņš ir visvecākā persona, jo ir visa sākums; viss ir dzimis no Viņa. Viņš ir arī Visuma augstākais
valdnieks, un Viņš ir cilvēces uzturētājs un skolotājs. Viņš ir mazāks par vismazāko. Dzīvā būtne ir tik maza kā desmittūkstošā daļa no mata galiņa, bet Dievs Kungs ir tik neaptverami mazs, ka var ieiet šīs daļiņas sirdī. Tāpēc Viņš
ir mazāks par vismazāko. Viņš ir Visaugstākais, tāpēc spēj ieiet atomā un vismazākās daļiņas sirdī, vadot to kā Virsdvēsele. Kaut arī Viņš ir tik mazs, Viņš caurstrāvo un uztur visu. Viņš balsta visas planētu sistēmas. Mēs bieži
brīnāmies, kādā veidā milzīgās planētas lido gaisā. Šeit teikts, ka Visaugstais Kungs ar savām neaptveramajām enerģijām tur šīs milzīgās planētas un galaktikas. Šajā sakarībā ļoti svarīgs ir vārds «ačintja» (neaptverams). Mēs nespējam ne
uztvert Dieva enerģijas, ne aptvert tās ar prātu, un tāpēc tās sauc par neaptveramām (ačintja). Vai kāds var kaut ko iebilst pret to? Viņš caurstrāvo šo materiālo pasauli un tomēr ir ārpus tās. Mēs pat nespējam aptvert materiālo
pasauli, kas salīdzinājumā ar garīgo ir nenozīmīgi sīka. Kā lai mēs aptveram to, kas stāv tai pāri? Ačintja nozīmē to, kas ir pāri materiālajai pasaulei, ko mūsu pierādījumi, loģika un filozofiskie prātojumi nespēj skart, to, kas ir
neaptverams. Tāpēc saprātīgiem cilvēkiem jāizvairās no bezjēdzīgiem strīdiem un prātošanas un jāpieņem tas, kas teikts rakstos — Vēdās, Bhagavad-gītā un Šrīmad Bhāgavatamā, un jāseko šo rakstu norādījumiem. Lūk, kāds ir ceļš uz
izpratni.

BG 8.10.

10. PANTS

prajāna-kālē manasāčalēna
    bhaktjā jukto joga-balēna čaiva
bhruvor madhjē prānam āvēšja samjak
    sa tam param purušam upaiti divjam

prajāna-kālē — nāves brīdī; manasā — ar prātu; ačalēna — nenovirzītu; bhaktjā — pilnīgā bhakti; juktah — nodarbināts; joga-balēna — ar jogas spēku; ča — arī; ēva — noteikti; bhruvoh — uzacīm; madhjē — starp; prānam — dzīvības dvašu; āvēšja — nostiprinot; samjak — pilnīgi; sah — viņš; tam — to; param — pārpasaulīgo; purušam — Dieva Personību; upaiti — sasniedz; divjam — garīgajā valstībā.

TULKOJUMS

Kas nāves brīdī tur dzīvības dvašu starp uzacīm un ar jogas spēku un stingru prātu pilnīgā bhakti atceras Visaugsto Kungu, tas noteikti sasniedz Dieva Augstāko Personību.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā skaidri pateikts, ka nāves brīdī prātam jābūt stingrā bhakti vērstam uz Dieva Augstāko personību. Tiem, kas nodarbojas ar jogu, ieteikts pacelt dzīvības spēku starp uzacīm (līdz āgjā-čakrai). Šeit ierosināts nodarboties ar šat-čakra-jogu, kurā ietilpst meditācija uz sešām čakrām. Tīrs bhakta nenodarbojas ar šādu jogu, bet, tā kā viņš vienmēr darbojas Krišnas apziņā, nāves brīdī viņš ar Dieva žēlastību spēj atcerēties Dieva Augstāko Personību. Tas ir izskaidrots četrpadsmitajā pantā.

Šeit ir svarīgi, kā izmantots vārds «joga-balēna», jo bez nodarbošanās ar jogu — vai tā būtu šat-čakra-joga vai bhakti-joga — nav iespējams nāves brīdī sasniegt šo pārpasaulīgo stāvokli. Nav iespējams nāves brīdī pēkšņi atcerēties Visaugsto Kungu — ir jānodarbojas ar kaut kādu jogu, it īpaši ar bhakti-jogu. Prāts nāves brīdī ir ļoti uztraukts, tāpēc jāmācās būt pārpasaulīgam ar jogu dzīves laikā.

BG 8.11.

11. PANTS

jad akšaram vēda-vido vadanti
    višanti jad jatajo vīta-rāgāh
jad iččhanto brahmačarjam čaranti
    tat tē padam sangrahēna pravakšjē

jat — kas; akšaram — zilbi «om»; vēda-vidah — Vēdu zinātāji; vadanti — saka; višanti — ieiet; jat — kur; jatajah — diženi gudrie; vīta-rāgāh — atsacīšanās dzīves kārtā; jat — kas; iččhantah — vēloties; brahmačarjam — dzimumatturību; čaranti — dara; tat — tos; — tev; padam — apstākļus; sangrahēna — īsi; pravakšjē — izskaidrošu.

TULKOJUMS

Kas zina Vēdas, kas izrunā omkāru un kuri ir diženi gudrie atsacīšanās dzīves kārtā, tie ieiet Brahmanā. Kas vēlas šādu pilnību, tas ievēro dzimumatturību. Tagad Es īsi aprakstīšu ceļu, kuru ejot, var sasniegt glābšanu.

SKAIDROJUMS

Kungs Šrī Krišna ieteica Ardžunam nodarboties ar šat-čakra-jogu, kurā dzīvības dvaša jāvērš starp uzacīm. Ardžuna nevarēja zināt, kā nodarboties ar šat-čakra-jogu, tāpēc Dievs Kungs nākamajos pantos to paskaidro. Dievs Kungs
norāda, ka Brahmanam, kaut arī tas ir viens vienīgs, ir dažādas izpausmes un iezīmes. It īpaši impersonālistiem, akšara jeb omkāra — zilbe «om» — neatšķiras no Brahmana. Šeit Krišna izskaidro bezpersonisko Brahmanu, kurā ieiet gudrie atsacīšanās kārtā.

Vēdu izglītības iekārtā skolniekiem jau no paša sākuma māca izrunāt «om», viņi mācās par augstāko bezpersonisko Brahmanu, dzīvojot pie garīgā skolotāja pilnīgā dzimumatturībā. Šādā veidā viņi izprot divas Brahmana iezīmes. Tāda
darbošanās ir ļoti nepieciešama, lai mācekļi pilnveidotos garīgajā dzīvē, bet pašlaik šāda brahmačārī dzīve (neprecēta cilvēka dzīve, atturoties no dzimumsakariem) nav iespējama. Sabiedrība ir tik ļoti mainījusies, ka mācekļiem
nav iespējams no paša mācību sākuma atturēties no dzimumsakariem. Pasaulē ir daudz institūtu dažādās zināšanu nozarēs, bet nekur nav tāda atzīta institūta, kur mācekļi apgūtu brahmačārī principus. Kamēr cilvēks neatturas no
dzimumsakariem, tikmēr attīstība garīgajā dzīvē ir ļoti grūta. Tāpēc Kungs Čaitanja pasludināja, ka, saskaņā ar rakstiem, šajā Kali laikmetā nav iespējams nekāds cits ceļš, kā vienīgi Kunga Krišnas svēto vārdu daudzināšana: Harē
Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē.

BG 8.12.

12. PANTS

sarva-dvārāni samjamja    mano hridi nirudhja ča
mūrdhnj ādhājātmanah prānam    āsthito joga-dhāranām

sarva-dvārāni — visas ķermeņa durvis; samjamja — savaldot; manah — prātu; hridi — sirdī; nirudhja — ieslēdzot; ča — arī; mūrdhni — uz galvu; ādhāja — vēršot;
ātmanah — dvēseles; prānam — dzīvības dvašu; āsthitah — atrodas; joga-dhāranām — jogas apstākļos.

TULKOJUMS

Jogs ir pilnīgi brīvs no jutekliskas darbošanās. Aizverot jutekļu durvis, vēršot prātu uz sirdi un dzīvības dvašu uz galvas virsu, viņš nonāk jogā.

SKAIDROJUMS

Lai nodarbotos ar jogu tā, kā šeit ieteikts, vispirms jāaizver durvis visām jutekļu baudām. To sauc par pratjāhāru jeb jutekļu novēršanu no jutekļu priekšmetiem. Ir pilnīgi jāvalda pār zināšanu ieguvējiem jutekļiem — acīm, ausīm, degunu, mēli un tausti, un nedrīkst tos apmierināt. Tādā veidā prāts tiek pievērsts Virsdvēselei sirdī un dzīvības spēks
paceļas līdz galvas augšai. Tas sīki aprakstīts sestajā nodaļā. Bet, kā minēts iepriekš, šāds ceļš mūsu laikmetā nav izdevīgs. Vislabākais ir Krišnas apziņas ceļš. Ja cilvēks spēj pastāvīgi kalpot Krišnam un vērst prātu uz Viņu, tad ir
ļoti viegli atrasties netraucētā pārpasaulīgā transā jeb samādhi.

BG 8.13.

13. PANTS

om itj ēkākšaram brahma    vjāharan mām anusmaran
jah prajāti tjadžan dēham    sa jāti paramām gatim

om — burtu savienojumu «om» (omkāru); iti — tā; ēka-akšaram — vienu zilbi; brahma — absolūtu; vjāharan — izrunājot; mām — Mani (Krišnu); anusmaran — atceroties; jah — kas; prajāti — aiziet; tjadžan — atstājot; dēham — ķermeni; sah — viņš; jāti — sasniedz; paramām — augstāko; gatim — mērķi.

TULKOJUMS

Kas nodarbojies ar jogu un izrunājis svēto zilbi «om», visaugstāko burtu savienojumu, aiziet no ķermeņa, domājot par Dieva Augstāko Personību, tas noteikti sasniedz garīgās planētas.

SKAIDROJUMS

Šeit skaidri teikts, ka «om», Brahmans un Kungs Krišna neatšķiras viens no otra. Krišnas bezpersoniskā skaņa ir «om», bet skaņa «Harē Krišna» satur «om». Harē Krišna mantras daudzināšana nepārprotami ieteikta šim laikmetam. Tātad, ja
cilvēks mūža beigās, aiziedams no ķermeņa, daudzina Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē, tad viņš noteikti sasniedz kādu no garīgajām planētām saskaņā ar savu darbošanās veidu.
Krišnas bhaktas nonāk uz Krišnas planētas Golokas Vrindāvanas. Personālistiem ir arī bezgalīgi daudz citu planētu, Vaikunthas planētu garīgajās debesīs, bet impersonālisti paliek brahmadžoti.

BG 8.14.

14. PANTS

ananja-čētāh satatam    jo mām smarati nitjašah
tasjāham sulabhah pārtha    nitja-juktasja joginah

ananja-čētāh — nenovirzoties prātam; satatam — vienmēr; jah — kas; mām — Mani (Krišnu); smarati — atceras; nitjašah — vienmēr; tasja — viņam; aham — Es esmu;
su-labhah — viegli sasniedzams; pārtha — ak, Prithas dēls; nitja — vienmēr; juktasja — nodarbojas; joginah — bhaktam.

TULKOJUMS

Prithas dēls! Kas nekad neaizmirst Mani, tas viegli sasniedz Mani, jo vienmēr garīgi kalpo Man.

SKAIDROJUMS

Šis pants īpaši norāda, kādu mērķi sasniedz tīri Dieva Augstākās Personības bhaktas, kuri kalpo Viņam bhakti-jogā. Iepriekš bija runāts par četriem dažādiem bhaktu veidiem: cietējiem, zinātkārajiem, materiālo labumu meklētājiem un
prātotājiem filozofiem. Aprakstīti arī dažādi atbrīves ceļi: karma-joga, gjāna-joga un hatha-joga. Šajās jogās ir mazliet bhakti, bet pantā runāts par tīru bhakti-jogu, bez kāda gjānas, karmas vai hathas piejaukuma. Kā norāda vārds
«ananja-čētāh», tīrā bhakti-jogā bhakta nevēlas nekā cita, kā vienīgi Krišnu. Tīrs bhakta nevēlas pacelties uz augstākajām planētām, negrib savienoties ar brahmadžoti, neilgojas pēc glābšanas vai atbrīves no materiālajām važām. Tīrs bhakta nevēlas nekā. «Čaitanja čaritāmritā» tīrs bhakta ir nosaukts par niškāmu, kas nozīmē, ka viņš neko nevēlas sev. Pilnīgais miers pieder vienīgi viņam, bet ne tiem, kas vēlas kaut ko iegūt. Gjāna-jogs, karma-jogs un hatha-jogs ir
savtīgi, turpretī pilnīgs bhakta nevēlas neko citu, kā tikai iepriecināt Dieva Augstāko Personību. Tāpēc Dievs Kungs norāda, ka ikviens nesvārstīgs bhakta var viegli sasniegt Viņu.

Tīrs bhakta vienmēr garīgi kalpo Krišnam kādā no Viņa personiskajām iezīmēm. Krišnam ir daudz pilnīgo izvērsumu un avatāru kā, piemēram, Rāma un Nrisimha, un bhakta var izvēlēties, uz kuru no šiem Visaugstā Kunga pārpasaulīgajiem
veidoliem vērst prātu mīlestības pilnā kalpošanā. Šāds bhakta nekad nesastopas ar tām problēmām, ar kurām jānomokās citu jogas ceļu gājējiem. Bhakti-joga ir vienkārša, tīra un viegli izpildāma. Var sākt vienkārši ar Harē Krišnas mantras
daudzināšanu. Dievs Kungs ir žēlsirdīgs pret visiem, bet, kā mēs jau paskaidrojām, Viņš ir īpaši žēlsirdīgs pret tiem, kas vienmēr bez novirzīšanās kalpo Viņam. Dievs Kungs dažādos veidos palīdz šādiem bhaktām. Kā teikts Vēdās
(Katha Upanišada 1.2.23.): jam ēvaiša vrinutē tēna labhjas/tasjaiša ātmā vivrinute tanum svām — kas pilnīgi uzticējis sevi Visaugstajam Kungam un garīgi kalpo Viņam, tas spēj saprast Visaugsto Kungu tādu, kāds Viņš ir. Un kā teikts Bhagavad-gītā (10.10.): dadāmi buddhi-jogam tam — Dievs Kungs dod šādam bhaktam pietiekami daudz
saprāta, lai bhakta galu galā varētu sasniegt Viņu garīgajā valstībā.

Tīrā bhaktā īpašs ir tas, ka viņš vienmēr domā par Krišnu, nenovirzoties un neņemot vērā laiku un vietu. Viņam traucēt nevar nekas. Viņam jāvar kalpot jebkurā vietā un laikā. Daži apgalvo, ka bhaktam jādzīvo tādās svētās vietās kā
Vrindāvana vai svētās pilsētās, kur dzīvojis Dievs Kungs, bet tīrs bhakta var dzīvot jebkurā vietā un ar garīgo kalpošanu radīt Vrindāvanas gaisotni. Šrī Advaita teica Kungam Čaitanjam: «Kur Tu esi, mans Kungs, tur ir
Vrindāvana.»

Kā norāda vārdi «satatam» un «nitjašah», kas nozīmē «vienmēr», «pastāvīgi» jeb «katru dienu», tīrs bhakta nepārtraukti atceras Krišnu un meditē uz Viņu. Lūk, kāds ir tīrs bhakta, kurš Dievu Kungu var sasniegt visvieglāk. Bhakti-joga ir ceļš, kuru Gīta iesaka vairāk, nekā jebkuru citu ceļu. Parasti bhakti-jogi darbojas piecos dažādos veidos: (1) šānta-bhakta garīgi kalpo neitralitātē; (2) dāsja-bhakta garīgi kalpo kā kalps; (3) sakhja-bhakta kalpo kā draugs; (4) vātsalja-bhakta kalpo kā māte vai tēvs; (5) mādhurja-bhakta kalpo kā Visaugstā Kunga mīlētājs. Jebkurā no šiem veidiem tīrais bhakta vienmēr pārpasaulīgā mīlestībā pastāvīgi kalpo Visaugstajam Kungam un nespēj aizmirst Visaugsto Kungu. Tādā veidā viņš viegli sasniedz Kungu. Tīrs bhakta ne uz mirkli nespēj aizmirst Dievu Kungu, un arī Visaugstais Kungs ne uz mirkli nespēj aizmirst tīro bhaktu. Lūk, kādu svētību Krišnas apziņas ceļā dod mahāmantras daudzināšana — Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē.

BG 8.15.

15. PANTS

mām upētja punar džanma    duhkhālajam ašāšvatam
nāpnuvanti mahātmānah    samsiddhim paramām gatāh

mām — Mani; upētja — sasniedzot; punah — atkal; džanma — dzimšanu; duhkha-ālajam — ciešanu vietu; ašāšvatam — laicīgo; na — nekad; āpnuvanti — sasniedz;
mahā-ātmānah — diženas dvēseles; samsiddhim — pilnību; paramām — augstāko; gatāh — sasniegušas.

TULKOJUMS

Diženas dvēseles, garīgās kalpošanas jogi, kas sasnieguši Mani, nekad vairs neatgriežas šai laicīgajā, ciešanu pilnajā pasaulē, jo viņi ir sasnieguši augstāko pilnību.

SKAIDROJUMS

Tā kā laicīgā materiālā pasaule ir pilna dzimšanas, vecuma, slimību un nāves ciešanu, tad pavisam dabiski, ka tas, kas sasniedz augstāko pilnību un nonāk uz augstākās planētas Krišnalokas, Golokas Vrindāvanas, nevēlas atgriezties. Vēdu
rakstos teikts, ka augstākā planēta ir avjakta, akšara un parama gati. Citiem vārdiem sakot, planēta ir ārpus materiālā redzējuma, tā ir neizskaidrojama un ir augstākais mērķis, kuru sasniedz mahātmas (diženas dvēseles). Mahātmas saņem
pārpasaulīgus vēstījumus no sevi apjēgušiem bhaktām, pamazām izkopj garīgo kalpošanu Krišnas apziņā un tik ļoti iegrimst pārpasaulīgajā kalpošanā, ka vairs nevēlas pacelties ne uz kādām materiālajām planētām un pat ne uz garīgajām
planētām. Viņi vēlas tikai Krišnu un Krišnas sabiedrību un neko citu. Lūk, kāda ir dzīves pilnība. Šajā pantā īpaši minēti Visaugstā Kunga Krišnas bhaktas personālisti. Šie bhaktas Krišnas apziņā sasniedz augstāko dzīves pilnību.
Citiem vārdiem sakot, viņi ir visaugstākās dvēseles.

BG 8.16.

16. PANTS

ā-brahma-bhuvanāl lokāh    punar āvartino ‘rdžuna
mām upētja tu kauntēja    punar džanma na vidjatē

ā-brahma-bhuvanāt — līdz Brahmalokas planētai; lokāh — planētu sistēmas; punah — atkal; āvartinah — atgriežas; ardžuna — ak, Ardžuna; mām — Mani; upētja — sasniedzot; tu — bet; kauntēja — ak, Kuntī dēls; punah džanma — pārdzimšana; na — nekad; vidjatē — nenotiek.

TULKOJUMS

Kuntī dēls! Visas materiālās pasaules planētas — no zemākās līdz pat augstākajai — ir ciešanu un atkārtotas pārdzimšanas vietas. Bet, kas sasniedz Manu mājvietu, tas nekad vairs nedzimst.

SKAIDROJUMS

Visiem jogiem — karmas, gjānas, hathas u.c. — galu galā jāsasniedz bhakti-jogas garīgā pilnība jeb Krišnas apziņa, pirms viņi var aiziet uz pārpasaulīgo Krišnas mājvietu un nekad neatgriezties. Tie, kas sasniedz augstākās materiālās planētas, padievu planētas, ir atkal pakļauti atkārtotai dzimšanai un nāvei. Zemes cilvēki paceļas uz augstākajām planētām, bet augstāko planētu — Brahmalokas, Čandralokas un Indralokas — iemītnieki krīt uz Zemi. Čhāndogja Upanišadā ieteiktais pančāgni-vidjas ziedojumu ceļš ļauj sasniegt Brahmaloku, bet, ja uz Brahmalokas būtne neizkopj Krišnas apziņu, tad tai jāatgriežas uz Zemes. Tie, kas attīstās Krišnas apziņā uz augstākajām planētām, pakāpeniski paceļas augstāk un augstāk un Visuma iznīcināšanas laikā pāriet mūžīgajā garīgajā valstībā. Šrīdhara Svāmī savā Bhagavad-gītas komentārā citē pantu:

brahmanā saha tē sarvē    samprāptē pratisančarē
parasjāntē kritātmānah    pravišanti param padam

«Kad materiālais Visums tiek iznīcināts, tad Brahma un viņa bhaktas, kas pastāvīgi apzinās Krišnu, pāriet garīgajā Visumā uz noteiktām planētām saskaņā ar savām vēlmēm.»

BG 8.17.

17. PANTS

sahasra-juga-parjantam    ahar jad brahmano viduh
rātrim juga-sahasrāntām    tē ‘ho-rātra-vido džanāh

sahasra — tūkstotis; juga — laikmetu; parjantam — ieskaitot; ahah — diena; jat — kas; brahmanah — Brahmas; viduh — zina; rātrim — nakts; juga — laikmetus; sahasra-antām — kas tāpat beidzas pēc tūkstoša; — tie; ahah-rātra — diena un nakts;
vidah — kas saprot; džanāh — cilvēki.

TULKOJUMS

Tūkstotis cilvēku laikmeti ir viena Brahmas diena. Tikpat gara ir arī viņa nakts.

SKAIDROJUMS

Materiālā Visuma pastāvēšanas laiks ir ierobežots. Tas ir izpausts kalpu ciklos. Kalpa ir Brahmas diena, un viena Brahmas diena sastāv no tūkstots cikliem, kur katrā ir četras jugas jeb laikmeti: Satjas, Trētas, Dvāparas un
Kali. Satju raksturo tikumi, gudrība un reliģija, gandrīz nav tumsības un netikumu; tā ilgst 1 728 000 gadu. Trētas jugā parādās netikumi, un šī juga ilgst 1 296 000 gadu. Dvāparas jugā ir vēl vairāk netikumu un vēl
mazāk reliģijas, un šī juga ilgst 864 000 gadu. Un visbeidzot Kali jugā (juga, kurā mēs dzīvojam tagad, un no kuras ir pagājuši 5000 gadu) ir pārpārēm strīdu, neziņas, bezdievības un netikumu, tikumi ir gandrīz izzuduši, un šī juga ilgst 432 000 gadu. Kali jugā netikumi pieaug tik tālu, ka jugas beigās atnāk pats Visaugstais Kungs Kalki avatāra veidolā, iznīcina dēmonus, izglābj bhaktas un uzsāk jaunu Satjas jugu. Un viss sākas no gala. Šīs četras jugas,
iziedamas tūkstoš riņķu, veido vienu Brahmas dienu, un tikpat gara ir arī Brahmas nakts. Brahma dzīvo simts šādu «gadu» un tad nomirst. Šie «simts gadi» pēc Zemes mērogiem ilgst 311 triljonus 40 miljardus gadu. Brahmas mūžs liekas
fantastisks un bezgalīgs, bet no mūžības viedokļa tas ir kā zibens uzliesmojums. Cēlonības okeānā ir bezgalīgi daudz Brahmu, un tie rodas un pazūd kā burbuļi Atlantijas okeānā. Brahma un viņa radītais ir tikai daļa no materiālā Visuma un
tāpēc tas viss nāk un iet.

Materiālajā Visumā pat Brahma nav brīvs no dzimšanas, vecuma, slimībām un nāves. Tomēr Brahma, vadot Visumu, tieši kalpo Visaugstajam Kungam un tāpēc tūlīt sasniedz atbrīvi. Augsti sanjāsī nonāk uz paša Brahmas planētas Brahmalokas, kas ir augstākā materiālā Visuma planēta un kas pastāv ilgāk par visām augstākajām planētu sistēmām, bet, kad pienāk laiks, tad saskaņā ar materiālās dabas likumiem jāmirst arī Brahmam un visiem Brahmalokas iemītniekiem.

BG 8.18.

18. PANTS

avjaktād vjaktajah sarvāh    prabhavantj ahar-āgamē
rātrj-āgamē pralījantē    tatraivāvjakta-samgjakē

avjaktāt — no neizpaustā; vjaktajah — dzīvās būtnes; sarvāh — visas; prabhavanti — izpaužas; ahah-āgamē — dienas sākumā; rātri-āgamē — pienākot naktij; pralījantē — tiek iznīcinātas; tatra — tajā; ēva — noteikti; avjakta — neizpaustais; samgjakē — saukts.

TULKOJUMS

Sākoties Brahmas dienai, visas dzīvās būtnes izpaužas no neizpaustā stāvokļa, bet pienākot naktij, tās atkal ieplūst neizpaustajā.

BG 8.19.

19. PANTS

bhūta-grāmah sa ēvājam    bhūtvā bhūtvā pralījatē
rātrj-āgamē ‘vašah pārtha    prabhavatj ahar-āgamē

bhūta-grāmah — visu dzīvo būtņu kopums; sah — tās; ēva — noteikti; ajam — šis; bhūtvā bhūtvā — atkal un atkal piedzimstot; pralījatē — tiek iznīcinātas; rātri — nakts; āgamē — atnākšanā; avašah — pašas par sevi; pārtha — ak, Prithas dēls; prabhavati — izpaustas; ahah — dienai; āgamē — atnākot.

TULKOJUMS

Atkal un atkal, atnākot Brahmas dienai, visas dzīvās būtnes atdzimst un līdz ar Brahmas nakti visas bezpalīdzīgi iet bojā.

SKAIDROJUMS

Nesaprātīgie, kas cenšas palikt materiālajā pasaulē, var pacelties uz augstākām planētām, bet pēc tam viņiem atkal jāatgriežas uz Zemes. Brahmas dienas laikā viņi var darboties uz materiālās pasaules augstākajām un zemākajām
planētām, bet, atnākot Brahmas naktij, viņi visi tiek iznīcināti. Dienā viņi saņem dažādus ķermeņus, lai varētu materiāli darboties, bet naktī tiem ķermeņu vairs nav, un viņi paši atrodas Višnu ķermenī. No jauna pienākot Brahmas dienai, būtnes izpaužas atkal. Bhūtvā bhūtvā pralījatē — dienas laikā tās izpaužas un nakts laikā atkal tiek iznīcinātas. Un galu galā, kad Brahmas mūžs beidzas, tās visas tiek atkal iznīcinātas un paliek neizpaustas miljoniem
un miljoniem gadu. Kad pienāk jauns laikmets un Brahma piedzimst atkal, būtnes izpaužas no jauna. Tādā veidā viņas apbur materiālā pasaule. Bet saprātīgie, kuri pieņem Krišnas apziņu, pilnīgi izmanto cilvēka dzīvi, lai garīgi kalpotu
Dievam Kungam, daudzinot Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē. Tā viņi pat šajā mūžā paceļas uz garīgo Krišnas planētu un dzīvo tur mūžīgā svētlaimē bez kādas pārdzimšanas.

BG 8.20.

20. PANTS

paras tasmāt tu bhāvo ‘njo    ‘vjakto ‘vjaktāt sanātanah
jah sa sarvēšu bhūtēšu    našjatsu na vinašjati

parah — pārpasaulīga; tasmāt — tam; tu — bet; bhāvah — daba; anjah — cita; avjaktah — neizpausta; avjaktāt — neizpaustajam; sanātanah — mūžīga; jah sah — tā, kas; sarvēšu — visai; bhūtēšu — izpausmei; našjatsu — ejot bojā; na — nekad; vinašjati — neiet bojā.

TULKOJUMS

Ir vēl cita, neizpausta daba, kas ir mūžīga un stāv pāri izpaustajai un neizpaustajai matērijai. Tā ir visaugstākā un nekad neiet bojā. Kad tiek iznīcināta visa šī pasaule, tad šī daļa paliek neskarta.

SKAIDROJUMS

Krišnas augstākā, garīgā enerģija ir pārpasaulīga un mūžīga. Tā stāv pāri visām materiālās dabas izmaiņām, kas izpaužas un tiek iznīcinātas Brahmas dienas un nakts laikā. Krišnas augstākā enerģija pēc īpašībām ir pilnīgi pretēja
materiālajai enerģijai. Augstākā un zemākā daba izskaidrota septītajā nodaļā.

BG 8.21.

21. PANTS

avjakto ‘kšara itj uktas    tam āhuh paramām gatim
jam prāpja na nivartantē    tad dhāma paramam mama

avjaktah — neizpausts; akšarah — neiznīcīgs; iti — tas; uktah — teikts; tam — tas; āhuh — zinām; paramām — augstākais; gatim — mērķis; jam — kuru; prāpja — sasniedzot; na — nekad; nivartantē — neatgriežas; tat — tā; dhāma — mājvieta; paramam — augstākā; mama — Mana.

TULKOJUMS

Tas, ko vēdāntisti sauc par neizpausto un nemaldīgo, ko dēvē par augstāko mērķi, ir Mana augstākā mājvieta, kuru sasniedzot cilvēks nekad vairs neatgriežas atpakaļ.

SKAIDROJUMS

Par Dieva Augstākās Personības Krišnas mājvietu Brahma-samhitā teikts, ka tā ir čintāmani-dhāma jeb vieta, kur tiek piepildītas visas vēlēšanās. Kunga Krišnas augstākajā mājvietā, ko sauc par Goloku Vrindāvanu, ir daudz no filozofu
akmeņiem celtu piļu. Tur ir arī vēlmju koki, kas var dot jebkuru ēdienu, un surabhi govis, kuras var dot bezgala daudz piena. Šajā mājvietā Dievam Kungam kalpo simti un tūkstoši laimes dieviešu (Lakšmī), un pašu Kungu sauc par
Govindu, sākotnējo Kungu, visu cēloņu cēloni. Dievam Kungam patīk spēlēt flautu (vēnum kvanantam). Viņa pārpasaulīgais veidols ir vispievilcīgākais visās pasaulēs — Viņa acis ir līdzīgas lotosa ziedlapiņām, Viņa ķermenis ir
mākoņa krāsā. Viņš ir pievilcīgāks un skaistāks par tūkstošiem mīlas dievu. Viņam ir safrānkrāsas drēbes, ziedu virtene ap kaklu un pāva spalva matos. Bhagavad-gītā Kungs Krišna tikai nedaudz apraksta savu mājvietu Goloku Vrindāvanu, kas ir augstākā garīgās valstības planēta. Ļoti spilgts apraksts dots Brahma-samhitā. Vēdu rakstos (Katha Upanišadā 1.3.11.) teikts, ka nav nekā augstāka par Visaugstā Dieva mājvietu, un šī mājvieta ir galamērķis (purušān na param kinčit sā kāšthā paramā gatih). Kas to sasniedz, tas vairs neatgriežas materiālajā pasaulē. Krišnas augstākā mājvieta neatšķiras no paša Krišnas, jo tā ir ar tādām pašām īpašībām. Tā Vrindāvana, kas atrodas uz Zemes, deviņdesmit jūdzes uz dievidaustrumiem no Deli, ir garīgo debesu augstākās Golokas Vrindāvanas kopija. Kad Krišna atnāca uz Zemi, tad Viņš
pavadīja laiku šajā Vrindāvanas zemē, kas ir apmēram astoņdesmit četras kvadrātjūdzes liela un atrodas Indijā, Mathuras apgabalā.

BG 8.22.

22. PANTS

purušah sa parah pārtha    bhaktjā labhjas tv ananjajā
jasjāntah-sthāni bhūtāni    jēna sarvam idam tatam

purušah — Augstākā Personība; sah — Viņš; parah — Vispārākais; pārtha — ak, Prithas dēls; bhaktjā — ar garīgo kalpošanu; labhjah — var tikt sasniegts; tu — bet; ananjajā — tīru, stingru; jasja — kura; antah-sthāni — iekšā; bhūtāni — visa materiālā izpausme; jēna — kura; sarvam — viss; idam — ko mēs redzam; tatam — caurausts.

TULKOJUMS

Dieva Augstāko Personību, kas pārāka par visiem, var sasniegt ar tīru garīgo kalpošanu. Kaut arī Viņš atrodas savā mājvietā, Viņš visu caurstrāvo, viss ir Viņā.

SKAIDROJUMS

Šeit skaidri pateikts, ka augstākais mērķis, no kura nav jāatgriežas, ir Krišnas, Augstākās Personības mājvieta. Brahma-samhitā par šo augstāko mājvietu teikts, ka tā ir ānanda-činmaja-rasa — vieta, kur viss ir garīgas svētlaimes pilns. Visa daudzveidība, kas tur ir, pēc īpašībām ir garīga svētlaime; nekas tur nav materiāls. Šī daudzveidība izplatās paša Visaugstā Dieva garīgajos izvērsumos, jo izpausme viscaur ir veidota no garīgās enerģijas, kā tas paskaidrots septītajā nodaļā. Kas attiecas uz materiālo pasauli, tad, kaut arī Dievs Kungs vienmēr ir savā augstākajā mājvietā, Viņš visu caurstrāvo ar savu materiālo enerģiju. Tātad ar savām garīgajām un materiālajām enerģijām Viņš ir klāt visur — gan materiālajos, gan arī garīgajos Visumos. «Jasjāntah-sthāni» nozīmē, ka viss atrodas Viņā vai nu garīgajā vai materiālajā enerģijā. Ar šīm divām enerģijām Dievs Kungs visu caurstrāvo.

Nonākt augstākajā Krišnas mājvietā vai uz neskaitāmajām Vaikunthas planētām, iespējams tikai ar bhakti, garīgo kalpošanu, kā uz to skaidri norāda vārds «bhaktjā». Nav cita ceļa, kas varētu aizvest uz šo augstāko mājvietu. Arī Vēdās (Gopāla-tāpanī Upanišadā 3.2.) aprakstīta Dieva Augstākās Personības augstākā mājvieta. Ēko vašī sarva-gah krišnah. Šajā mājvietā ir tikai viena Dieva Augstākā Personība un to sauc par Krišnu. Viņš ir visžēlsirdīgākā
Dievība, un, kaut arī Viņš te ir viens, Viņš ir pavairojies daudzos jo daudzos miljonos pilnīgo izvērsumu. Vēdās Dievs Kungs salīdzināts ar koku, kas mierīgi stāv, bet kurā aug visdažādākie augļi, ziedi un kas maina lapas. Dieva Kunga
pilnīgie izvērsumi, kas valda pār Vaikunthas planētām, ir ar četrām rokām un dažādiem vārdiem: Purušotama, Trivikrama, Kēšava, Mādhava, Anirudha, Hrišīkēša, Šankaršana, Pradjumna, Šrīdhara, Vāsudēva, Dāmodara, Džanārdana, Nārājana,
Vāmana, Padmanābha u.c.

Brahma-samhita (5.37.) arī apstiprina, ka, lai gan Dievs Kungs vienmēr ir augstākajā mājvietā Golokā Vrindāvanā, Viņš visu caurstrāvo, lai viss notiktu kā nākas (goloka ēva nivasatj akhilātma-bhūtah). Kā teikts Vēdās
(Švētāšvatara Upanišada 6.8.): parāsja šaktir vividhaiva šrūjatē/svābhāvikī gjāna-bala-krijā ča — Viņa enerģijas izplatās tā, ka tās noteiktā kārtībā nekļūdīgi vada visu kosmisko izpausmi, kaut arī Visaugstais Kungs ir tālu, tālu prom.

BG 8.23.

23. PANTS

jatra kālē tv anāvrittim    āvrittim čaiva joginah
prajātā jānti tam kālam    vakšjāmi bharataršabha

jatra — kurā; kālē — laikā; tu — un; anāvrittim — neatgriežas; āvrittim — atgriežas; ča — arī; ēva — noteikti; joginah — dažādi jogi; prajātāh — aizgājuši;
jānti — sasniedz; tam — to; kālam — laiku; vakšjāmi — aprakstīšu; bharata-rišabha — ak, labākais no Bhāratām.

TULKOJUMS

Labākais no Bhāratām! Tagad Es tev aprakstīšu dažādus laikus, kuros, aizejot no šīs pasaules, jogs vai nu atgriežas vai neatgriežas.

SKAIDROJUMS

Tīri Visaugstā Kunga bhaktas, kas pilnīgi uzticējuši sevi Viņam, nedomā par to, kad un kādā veidā viņi atstās ķermeni. Viņi visu uztic Krišnam, tāpēc viegli un laimīgi atgriežas pie Dieva. Bet tiem, kas nav tīri bhaktas un kas ir
atkarīgi no tādiem garīgās apzināšanās paņēmieniem kā karma-joga, gjāna-joga un hatha-joga, jāaiziet no ķermeņa piemērotā laikā un tikai tad viņi var zināt, vai atgriezīsies šajā dzimšanas un nāves pasaulē, vai nē.

Ja jogs ir pilnīgs, tad viņš var izvēlēties laiku un apstākļus, kad aiziet no materiālās pasaules. Bet, ja viņš nav tik pilnīgs, tad panākumi atkarīgi no nejaušības — vai viņš aizies piemērotā laikā vai nē. Par laiku, kad cilvēks aiziet un neatgriežas, Dievs Kungs stāsta nākamajā pantā. Saskaņā ar Āčārju Baladēvu Vidjābhūšanu, šeit lietotais sanskrita vārds «kāla» attiecas uz laika noteicēju dievību.

BG 8.24.

24. PANTS

agnir džjotir ahah šuklah    šan-māsā uttarājanam
tatra prajātā gaččhanti    brahma brahma-vido džanāh

agnih — ugunī; džjotih — gaismā; ahah — dienā; šuklah — divās gaišajās nedēļās; šat-māsāh — sešos mēnešos; uttara-ajanam — kad saule iet ziemeļu ceļu; tatra — te; prajātāh — tie, kas aiziet; gaččhanti — iet; brahma — pie Absolūta; brahma-vidah — kas zina Absolūtu; džanāh — cilvēki.

TULKOJUMS

Kas zina Augstāko Brahmanu, tie sasniedz Augstāko, ja aiziet no šīs pasaules tad, kad valda uguns dievs, kad ir gaišs, kad ir svētīgs dienas laiks, divās augošā mēness nedēļās vai sešos mēnešos, kad saule iet ziemeļu ceļu.

SKAIDROJUMS

Kad minēta uguns, gaisma, diena un divas mēness nedēļas, tad jāsaprot, ka tām pāri stāv dažādas vadošās dievības, kas gādā par dvēseles aiziešanu. Nāves brīdī prāts ved uz jaunās dzīves ceļu. Ja kāds atstāj ķermeni minētajā laikā nejauši
vai ar nolūku, tad viņš var sasniegt bezpersonisko brahmadžoti. Mistiķi, kas ir labi jogi, spēj izdarīt tā, ka viņi aiziet no ķermeņa noteiktā laikā un vietā. Citi nespēj to — ja viņi nejauši aiziet no ķermeņa svētīgā brīdī, tad
viņi neatgriežas dzimšanas un nāves ritenī, bet pretējā gadījumā viņi var arī atgriezties. Taču tīriem Krišnas apziņas bhaktām nav jābaidās no atgriešanās, neatkarīgi no tā, vai viņi aiziet no ķermeņa labvēlīgā vai nelabvēlīgā laikā,
nejauši vai ar nolūku.

BG 8.25.

25. PANTS

dhūmo rātris tathā krišnah    šan-māsā dakšinājanam
tatra čāndramasam džjotir    jogī prāpja nivartatē

dhūmah — dūmos; rātrih — naktī; tathā — arī; krišnah — divās tumšā mēness nedēļās; šat-māsāh — sešos mēnešos; dakšina-ajanam — kad saule iet dienvidu ceļu; tatra — šeit;
čāndra-masam — mēnesi; džjotih — gaismu; jogī — jogs; prāpja — sasniedzot; nivartatē — atgriežas.

TULKOJUMS

Jogs, kas no pasaules aiziet dūmos, naktī, divās dilstoša mēness nedēļās vai sešos mēnešos kad saule iet dienvidu ceļu, nonāk uz Mēness, bet pēc tam atgriežas atkal atpakaļ.

SKAIDROJUMS

Trešajā Šrīmad Bhāgavatamas dziedājumā Kapila Muni norāda, ka tie, kas ir auglīgu darbību un ziedojumu lietpratēji uz Zemes, pēc nāves sasniedz Mēnesi. Šīs augstās dvēseles dzīvo uz Mēness apmēram 10 000 gadu (pēc padievu
laika) un bauda dzīvi, dzerot soma-rasu. Galu galā viņi atgriežas uz Zemes. Tas nozīmē, ka uz Mēness ir augstākas dzīvās būtnes, tikai tās varbūt nav uztveramas ar rupjajiem jutekļiem.

BG 8.26.

26. PANTS

šukla-krišnē gatī hj ētē    džagatah šāšvatē matē
ēkajā jātj anāvrittim    anjajāvartatē punah

šukla — gaismā; krišnē — un tumsā; gatī — aiziešanas ceļi; hi — noteikti; ētē — šie divi; džagatah — materiālās pasaules; šāšvatē — Vēdu; matē — viedoklī; ēkajā — pa vienu; jāti — iet; anāvrittim — neatgriežas; anjajā — pa otru; āvartatē — nāk atpakaļ; punah — atkal.

TULKOJUMS

Saskaņā ar Vēdām no šīs pasaules var aiziet divējādi — gaismā un tumsā. Kas aiziet gaismā, tas neatgriežas, kas aiziet tumsā, tas atnāk atpakaļ.

SKAIDROJUMS

Tādu pašu aiziešanas un atgriešanās aprakstu ir devis Āčārja Baladēva Vidjābhūšana, un viņš to ir citējis no Čhāndogja Upanišadas (5.10.3.–5.). Kas auglīgi darbojas un filozofiski prāto, tie no laika gala nepārtraukti nāk un iet. Patiesībā viņi nesasniedz augstāko atpestīšanu, jo neuztic sevi Krišnam.

BG 8.27.

27. PANTS

naitē sritī pārtha džānan    jogī muhjati kaščana
tasmāt sarvēšu kālēšu    joga-jukto bhavārdžuna

na — nekad; ētē — šos divus; sritī — dažādos ceļus; pārtha — ak, Prithas dēls; džānan — pat ja zina; jogī — Dieva Kunga bhakta; muhjati — maldās; kaščana — jebkad;
tasmāt — tāpēc; sarvēšu kālēšu — vienmēr; joga-juktah — nodarbināts Krišnas apziņā; bhava — kļūsti; ardžuna — ak, Ardžuna.

TULKOJUMS

Ardžuna! Kaut arī bhaktas zina šos ceļus, tas viņus nesatrauc, Tāpēc vienmēr esi stingrs bhakta.

SKAIDROJUMS

Krišna šeit dod padomu Ardžunam, ka viņam nav jāuztraucas par dažādajiem ceļiem, pa kuriem dvēsele var aiziet no materiālās pasaules. Visaugstā Kunga bhaktam nav jāraizējas, vai viņš aizies ar nolūku, vai nejauši. Bhaktam stingri
jāapzinās Krišna un jādaudzina Harē Krišnas mantra. Viņam jāzina, ka domāšana par šiem diviem ceļiem ir liekas raizes. Labākais veids, kā iegrimt Krišnas apziņā, ir vienmēr būt savienotam ar Krišnu kalpošanā, un tas ceļu uz garīgo
valstību padarīs drošu, noteiktu un tiešu. Šai pantā īpaši svarīgs ir vārds «joga-jukta». Kas ir stingrs jogā, tas jebkuru darbu dara ar Krišnas apziņu. Šrī Rūpa Gosvāmī iesaka: anāsaktasja višajān jathārham upajundžatah — nedrīkst pieķerties materiālām lietām, un viss jādara Krišnas apziņā. Ejot šo ceļu, ko sauc par jukta-vairāgju, var sasniegt pilnību. Tāpēc bhaktu neuztrauc šie apraksti, jo viņš zina, ka ceļu uz augstāko mājvietu viņam nodrošina garīgā kalpošana.

BG 8.28.

28. PANTS

vēdēšu jagjēšu tapahsu čaiva
    dānēšu jat punja-phalam pradištam
atjēti tat sarvam idam viditvā
    jogī param sthānam upaiti čādjam

vēdēšu — apgūstot Vēdas; jagjēšu — izpildot jagjas, ziedojumus; tapahsu — veicot dažādas askēzes; ča — arī; ēva — noteikti;dānēšu — dodot dāvanas; jat — kas; punja-phalam — dievbijīga darba augļi; pradištam — norādīti; atjēti — paceļas pāri; tat sarvam — visam tam; idam — to; viditvā — zinot; jogī — bhakta; param — augstāko;
sthānam — mājvietu; upaiti — sasniedz; ča — arī; ādjam — sākotnējo.

TULKOJUMS

Cilvēks, kas iet garīgās kalpošanas ceļu, nezaudē augļus, ko dod Vēdu apgūšana, askētiskums, ziedošana, dāvanu došana un filozofiska vai auglīga darbošanās. Garīgi kalpojot, viņš visu to iegūst un galu galā sasniedz augstāko
mūžīgo mājvietu.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā dots septītās un astotās nodaļas kopsavilkums. Minētajās nodaļās īpaši runāts par Krišnas apziņu un garīgo kalpošanu. Cilvēkam jāapgūst Vēdas garīgā skolotāja vadībā un, dzīvojot pie viņa, jāiziet daudzas askēzes. Brahmačārī jādzīvo garīgā skolotāja mājā un jākalpo viņam, jāstaigā apkārt, jālūdz dāvanas un jānes tās garīgajam skolotājam. Brahmačārī ēd tikai tad, kad garīgais skolotājs ļauj, un, ja kādu dienu skolotājs nepasauc mācekli, tad māceklim jāgavē. Tie ir daži Vēdu brahmačarjas principi.

Tikai pēc tam, kad skolotāja vadībā māceklis no piecu līdz divdesmit gadu vecumam ir apguvis Vēdas, viņš var kļūt par stingra rakstura cilvēku. Vēdu apgūšana nav domāta vis mīkstu krēslu cienoša prātnieka atpūtai, bet gan rakstura veidošanai. Kad brahmačārī ir beidzis mācības, viņš var precēties un uzsākt ģimenes dzīvi. Lai pilnveidotos tālāk, ģimenes cilvēkam ir jāpilda daudzi ziedojumi. Atbilstoši valstij, laikam un cilvēku apziņai, viņam ir jādod dāvanas, jāredz atšķirība starp labdarību skaidrībā vai kaislībās un tumsībā, kā tas aprakstīts Bhagavad-gītā. Pēc aiziešanas no ģimenes dzīves un vānaprasthas kārtas pieņemšanas viņam jāuzņemas lielas grūtības — jādzīvo mežā, par apģērbu jāizmanto koku miza, nedrīkst skūties, utt. Izejot cauri brahmačarjas, ģimenes dzīves, vānaprasthas un visbeidzot sanjāsas kārtai, cilvēks paceļas līdz dzīves pilnībai. Daži tad paceļas līdz debesu valstībai un, attīstoties vēl
tālāk, iegūst atbrīvi garīgajās debesīs — vai nu bezpersoniskajā brahmadžoti, vai uz Vaikunthas planētām, vai uz Krišnalokas. Lūk, kāds ir Vēdu rakstos norādītais ceļš.

Taču Krišnas apziņa ir skaista ar to, ka uzsākot garīgi kalpot, var vienā mirklī pacelties pāri visiem dažādo dzīves kārtu rituāliem.

Vārdi «idam viditvā» norāda, ka cilvēkam jāsaprot septītajā un šajā Bhagavad-gītas nodaļā dotie Šrī Krišnas norādījumi. Šīs nodaļas jācenšas izprast nevis ar zināšanām un prātojumiem, bet ar klausīšanos bhaktu sabiedrībā. Nodaļas no septītās līdz divpadsmitajai ir Bhagavad-gītas būtība. Pirmās sešas un pēdējās sešas nodaļas ir kā vāki vidējām sešām nodaļām, kuras Dievs Kungs aizsargā īpaši. Ja cilvēks ir veiksmīgs un spēj saprast Bhagavad-gītu, it īpaši sešas vidējās nodaļas, un viņš to dara bhaktu sabiedrībā, tad viņa mūžs ir slavējams un daudz augstāks par askēzēs, ziedojumos, labdarībā un prātojumos pavadītu mūžu, jo visu šo darbību augļus var vienkārši sasniegt ar Krišnas
apziņu.

Ja cilvēks kaut mazliet tic Bhagavad-gītai, tad viņam jāmācās Bhagavad-gīta no bhaktas, jo ceturtās nodaļas sākumā skaidri pateikts, ka Bhagavad-gītu spēj saprast vienīgi bhaktas; pilnīgi izprast Bhagavad-gītas mērķi cits neviens
nespēj. Bhagavad-gīta jāmācās no Krišnas bhaktas, un nevis no kāda sausa prātotāja. Tā ir ticības pazīme. Kad cilvēks meklē bhaktu un galu galā nonāk bhaktas sabiedrībā, tad viņš patiešām sāk apgūt un izprast Bhagavad-gītu. Attīstoties bhaktas sabiedrībā, cilvēks paceļas līdz garīgajai kalpošanai, un kalpošana izklīdina visas šaubas par Krišnu jeb Dievu, Krišnas darbību, veidolu, spēlēm, vārdu un citām iezīmēm. Kad cilvēks ir pilnīgi tīrs no visām šaubām, tad
viņš ar stingrību sāk apgūt zināšanas. Tad viņš bauda Bhagavad-gītas apguvi un sasniedz stāvokli, kurā vienmēr jūt Krišnas apziņu. Šajā augstajā līmenī cilvēks pilnīgi iemīlas Krišnā. Šī augstākā dzīves pilnība dod iespēju bhaktam pāriet uz Krišnas mājvietu garīgajās debesīs Golokā Vrindāvanā, kur bhakta kļūst mūžam laimīgs.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojumi Šrīmad Bhagavad-gītas astotajai nodaļai, kas vēsta par Visaugstākā sasniegšanu.