Bhagavad – gīta pirmā nodaļa

null

PIRMĀ NODAĻA

Kurukšētras kaujas laukā

BG 1.1.

1. PANTS

dhritarāštra uvāča
dharma-kšētrē kuru-kšētrē samavētā jujutsavah
māmakāh pāndavāš čaiva kim akurvata sandžaja

dhritarāštrah uvāča — valdnieks Dhritarāštra sacīja; dharma-kšētrē — svētceļojuma vietā; kuru-kšētrē — vietā, kuru sauc par Kurukšētru; samavētāh — sapulcējušies; jujutsavah — gaidot kauju; māmakāh — mūsu (dēli); pāndavāh — Pāndu dēli; ča — un; ēva — noteikti; kim — ko; akurvata — viņi darīja; sandžaja — Sandžaja.

TULKOJUMS

Dhritarāštra sacīja: Sandžaja, ko darīja mani dēli un Pāndu dēli, sapulcējušies svētceļojuma vietā Kurukšētrā, kur viņi gribēja cīnīties?

Skaidrojums

Bhagavad-gīta ir plaši pazīstams darbs garīgajā zinātnē, un tā kopsavilkums ir «Gītā-māhātmja» («Gītas slavinājums»). Tajā teikts, ka Bhagavad-gīta jālasa ļoti uzmanīgi tāda cilvēka vadībā, kurš ir Šrī Krišnas bhakta, un jācenšas izprast bez savtīgiem tulkojumiem. Bhagavad-gītas izprašanas piemērs dots pašā Bhagavad-gītā — Bhagavad-gīta jāsaprot tā, kā to saprata Ardžuna, kurš klausījās Gītu tieši no Dieva Kunga. Ja kādam uzsmaida laime saprast Bhagavad-gītu no šīs mācekļu pēctecības locekļa bez savtīgiem tulkojumiem, tad viņam vairs nav jāapgūst Vēdu gudrība, un viņš ir pāri visiem pasaules svētajiem rakstiem. Bhagavad-gītā atrodams gan tas, kas ir citos svētajos rakstos, gan tas, kā citur nav. Tā ir Bhagavad-gītas īpatnība. Gīta ir pilnīga garīgā zinātne, jo to ir tieši teikusi Dieva Augstākā Personība Kungs Šrī Krišna.
Jautājumi, par kuriem runāja Dhritarāštra un Sandžaja, kā aprakstīts Mahābhāratā, veido šīs diženās filozofijas pamatu. Šī filozofija tika pavēstīta Kurukšētras kaujas laukā, kas ir svētceļojuma vieta kopš Vēdu laikmeta neatminamiem laikiem. To teica Dievs Kungs, kad Viņš pats bija atnācis uz šo planētu, lai dotu cilvēcei norādījumus.
Vārds «dharma-kšētra» (vieta, kur notiek reliģiskie rituāli) ir svarīgs, jo Kurukšētras kaujas laukā Ardžunas pusē bija Dieva Augstākā Personība. Dhritarāštra, Kuru tēvs, ļoti šaubījās, vai viņa dēli gūs galīgu uzvaru, un tāpēc jautāja savam rakstvedim Sandžajam: «Ko viņi darīja?» Dhritarāštra zināja, ka gan viņa dēli, gan viņa jaunākā brāļa Pāndu dēli bija sapulcējušies Kurukšētras laukā ar noteiktu apņēmību cīnīties. Un tomēr Dhritarāštras jautājums ir svarīgs. Viņš negribēja, lai brāļi un brālēni izlīgtu, un viņš gribēja būt drošs par savu dēlu likteni. Tā kā kaujai bija jānotiek Kurukšētrā, kas Vēdās nosaukta par pielūgsmes vietu pat debesu iemītniekiem, Dhritarāštra bija ļoti nobažījies par svētās vietas ietekmi uz kaujas iznākumu. Viņš labi zināja, ka šī ietekme būs labvēlīga Ardžunam un pārējiem Pāndu dēliem, jo tie visi pēc savas dabas bija tikumīgi. Sandžaja bija Vjāsas māceklis, un tāpēc ar Vjāsas žēlastību viņš, atrazdamies Dhritarāštras istabā, spēja redzēt, kas notika Kurukšētras kaujas laukā. Tāpēc arī Dhritarāštra jautāja viņam par to, kas notika kaujas laukā.
Gan Pāndavi, gan Dhritarāštras dēli nāca no vienas ģimenes; un šeit atklājas Dhritarāštras prāts. Par Kuru viņš tīši sauca tikai savus dēlus, Pāndu dēliem nenovēlēdams ģimenes mantojumu. No tā mēs varam saprast, kādas bija Dhritarāštras attiecības ar viņa brāļa Pāndu dēliem. Rīsu laukā nezāles tiek izravētas, un arī šeit jau no paša sarunas sākuma redzams, ka reliģijas laukā, Kurukšētras laukā, kur klāt ir pats reliģijas tēvs Šrī Krišna, tādas nezāles kā Dhritarāštras dēls Durjodhana un citi tiks izravēti un tādi viscaur reliģiozi cilvēki kā Judhišthira un viņam pakļautie karotāji ar Dieva Kunga svētību uzvarēs. Lūk, ko no vēsturiskā un Vēdu viedokļa nozīmē vārdi «dharma-kšētrē» un «kuru-kšētrē».

BG 1.2.

Otrais pants

sandžaja uvāča
drištvā tu pāndavānīkam vjūdham durjodhanas tadā
āčārjam upasangamja rādžā vačanam abravīt

sandžajah uvāča — Sandžaja sacīja; drištvā — redzējis; tu — bet; pāndava-anīkam — Pāndavu kareivjus; vjūdham — pulkos kārtotus; durjodhanah — valdnieks Durjodhana; tadā — tad; āčārjam — skolotājam; upasangamja — pieiedams; rādžā — valdnieks; vačanam — vārdus; abravīt — sacīja.

TULKOJUMS

Sandžaja sacīja: Valdniek! Apskatījis Pāndu dēlu pulkos izkārtoto karaspēku, valdnieks Durjodhana piegāja pie sava skolotāja un teica:

SKAIDROJUMS

Dhritarāštra bija akls kopš dzimšanas. Diemžēl viņam trūka arī garīgas redzes. Dhritarāštra labi zināja, ka viņa dēli ir tikpat akli garīgā ziņā kā viņš pats, un tāpēc bija drošs, ka tie nekad nesapratīsies ar Pāndaviem, kuri bija dievbijīgi no bērna kājas. Tomēr viņš bija noraizējies par svētceļojuma vietas ietekmi, un Sandžaja saprata, ko domāja Dhritarāštra, jautādams par notikumiem kaujas laukā. Tādēļ Sandžaja gribēja uzmundrināt izmisušo valdnieku, tā liekot saprast, ka Dhritarāštras dēli par spīti svētās vietas ietekmei netaisās ne uz kādu izlīgumu. Sandžaja teica valdniekam, ka tā dēls Durjodhana, apskatījis Pāndavu karaspēku, tūlīt devās pie virspavēlnieka Dronāčārjas, lai ziņotu par redzēto. Lai gan Durjodhana ir saukts par valdnieku, apstākļi bija tik nopietni, ka viņam tomēr bija jāiet pie virspavēlnieka. Durjodhana bija labs politiķis, taču pat viņa spīdošā diplomāta prasme nevarēja noslēpt bailes, ko viņš juta, redzot Pāndavu pulkus.

BG 1.3.

3. PANTS

pašjaitām pāndu-putrānām āčārja mahatīm čamūm
vjūdhām drupada-putrēna tava šišjēna dhīmatā

pašja — raugi; ētām — šo; pāndu-putrānām — Pāndu dēlu; āčārja — skolotāj; mahatīm — lielo; čamūm — karaspēku; vjūdhām — kārtotu; drupada-putrēna — no Drupadas dēla; tava — tava; šišjēna — mācekļa;
dhī-matā — ļoti gudrā.

TULKOJUMS


Mans skolotāj, paraugies uz Pāndu dēlu lielo karaspēku, ko tik meistarīgi izkārtojis tavs gudrais māceklis Drupadas dēls.

SKAIDROJUMS

Durjodhana, lielais diplomāts, gribēja norādīt uz Dronāčārjas, diženā brāhmana virspavēlnieka kļūdām. Dronāčārjam bija politiskas nesaskaņas ar valdnieku Drupadu, kurš bija Ardžunas sievas Draupadī tēvs. Nesaskaņas beidzās ar to, ka Drupada izdarīja lielu ziedošanu un saņēma svētību, ka viņam būs dēls, kurš spēs nogalināt Dronāčārju. Dronāčārja to labi zināja, taču, būdams augstsirdīgs brāhmans, viņš nekavējās Drupadas dēlam mācīt visus kara mākslas noslēpumus. Dhrištadjumna gāja pie viņa apgūt kara zinības, bet tagad Kurukšētras kaujas laukā Dhrištadjumna nostājās Pāndavu pusē un izkārtoja viņu karapulkus. Šo mākslu Dhrištadjumna bija iemācījies no Dronāčārjas. Durjodhana norādīja uz šo Dronāčārjas kļūdu, lai viņš kaujā būtu modrs un nelokāms. Durjodhana gribēja pateikt arī, lai Dronāčārja kaujā nesaudzētu Pāndavus, kuri bija viņa mīļākie skolnieki. Ardžuna bija viņa vismīļākais un visizcilākais māceklis. Durjodhana arī brīdināja, ka saudzība kaujā var novest pie sakāves.

BG 1.4.

4. PANTS

atra šūrā mahēšv-āsā bhīmārdžuna-samā judhi
jujudhāno virātaš ča drupadaš ča mahā-ratah

atra — šeit; šūrāh — varoņi; mahā-išu-āsāh — vareni loka šāvēji; bhīma-ardžuna — Bhīmam un Ardžunam; samāh — līdzīgi; judhi — kaujā; jujudhānah — Jujudhāna; virātah — Virāta; ča — arī; drupadah — Drupada; ča — arī; mahā-rathah — dižens karotājs.

TULKOJUMS

Tur ir daudz varonīgu strēlnieku, kas cīņā līdzinās Bhīmam un Ardžunam: diženie karotāji Jujudhāna, Virāta un Drupada.

SKAIDROJUMS

Ja arī Dhrištadjumna nebija īpaši nopietns kavēklis Dronāčārjas ārkārtīgi lielajai kara mākslas prasmei, bija daudzi citi, no kuriem vajadzēja bīties. Pēc Durjodhanas domām, viņi bija lieli klupšanas akmeņi uzvaras ceļā, jo katrs no tiem bija tikpat grūti uzveicams kā Bhīma un Ardžuna. Viņš zināja Bhīmas un Ardžunas spēku un tādēļ salīdzināja viņus ar citiem.

BG 1.5.

5. PANTS

dhrištakētuš čēkitānah kāširādžaš ča vīrjavān
purudžit kuntibhodžas ča šaibjaš ča nara-pungavah

dhrištakētuh — Dhrištakētu; čēkitānah — Čēkitāna; kāširādžah — Kāširādža; ča — arī; vīrja-vān — ļoti varenais; purudžit — Purudžits; kuntibhodžah — Kuntibhodža; ča — un; šaibjah — Šaibja; ča — un; nara-pungavah — varonis starp cilvēkiem.

TULKOJUMS

Arī Dhrištakētu, Čēkitāna, Kāširādža, Purudžits, Kuntibhodža un Šaibja ir diži un spēcīgi varoņi.

BG 1.6.

6. PANTS

judhāmanjuš ča vikrānta uttamaudžāš ča vīrjavān
saubhadro draupadējāš ča sarva ēva mahā-rathāh

judhāmanjuh — Judhāmanju; ča — un; vikrāntah — varenais; uttamaudžāh — Utamaudža; ča — un; vīrja-vān — ļoti stiprais; saubhadrah — Subhadras dēls; draupadējāh — Draupadī dēli; ča — un; sarvē — visi; ēva — noteikti; mahā-rathāh — diženi kaujas ratu karotāji.

TULKOJUMS

Tur ir varenais Judhāmanju, ļoti stiprais Utamaudža, Subhadras dēls un Draupadī dēli. Viņi lieliski cīnās kaujas ratos.

BG 1.7.

7. PANTS

asmākam tu višištā jē tān nibodha dvidžottama
nājakā mama sainjasja samgjārtham tān bravīmi tē

asmākam — mūsu; tu — bet; višištāh — īpaši spēcīgi; — kas; tān — tos; nibodha — ņem vērā; dvidža-uttama — labākais no brāhmaniem; nājakāh — vadoņus; mama — manu; sainjasja — karavīru; samgjā-artham — lai zinātu; tān — tos; bravīmi — saku; — tev.

TULKOJUMS

Vislabākais no brāhmaniem, ļauj ziņot par vadoņiem, kuri būs prasmīgi mana karaspēka vadītāji.

BG 1.8.

8. PANTS

bhavān bhīšmaš ča karnaš ča kripaš ča samitim-džajah
ašvatthāmā vikarnaš ča saumadattis tathaiva ča

bhavān — tu pats; bhīšmah — vectēvs Bhīšma; ča — un; karnah — Karna; ča — un; kripah — Kripa; ča — un; samitim-džajah — kas vienmēr uzvar kaujā; ašvatthāmā — Ašvathāma; vikarnah — Vikarna;
ča — arī; saumadattih — Somadatas dēls; tathā — kā arī; ēva — noteikti; ča — arī.

TULKOJUMS

Te esi tu, Bhīšma, Karna, Kripa, Ašvathāma, Vikarna un Somadatas dēls Bhūrišrava. Jūs vienmēr uzvarat kaujā.

SKAIDROJUMS

Durjodhana min tos izcilos karotājus, kuri nepazīst sakāves. Vikarna ir Durjodhanas brālis, Ašvathāma ir Dronāčārjas dēls un Saumadati jeb Bhūrišrava ir Bāhlīkas valdnieka dēls. Karna ir Ardžunas pusbrālis; viņš piedzima Kuntī, pirms viņa bija apprecējusies ar valdnieku Pāndu. Kripāčārjas dvīņu māsa apprecējās ar Dronāčārju.

BG 1.9.

9. PANTS

anjē ča bahavah šūrā mad-arthē tjakta-džīvitāh
nānā-šastra-praharanāh sarvē juddha-višāradāh

anjē — citi; ča — arī; bhavah — lielā skaitā; šūrāh — varoņi; mat-arthē — manis dēļ; tjakta-džīvitāh — gatavi atdot dzīvības; nānā — daudziem; šastra — ieročiem; praharanāh — apbruņoti; savē — visi tie; juddha-višāradāh — pieredzējuši kara zinātnē.

TULKOJUMS

Par mani gatavi atdot dzīvības arī daudzi citi varoņi. Tie visi ir labi apbruņoti ar dažādiem ieročiem un pieredzējuši kara zinātnē.

SKAIDROJUMS

Kas attiecas uz citiem — Džajadrathu, Kritavarmu un Šalju — visi viņi bija gatavi ziedot dzīvības Durjodhanas dēļ. Citiem vārdiem sakot, bija jau nolemts, ka visi viņi Kurukšētras kaujā kritīs, jo nostājušies grēcīgā Durjodhanas pusē. Pats Durjodhana, protams, bija pārliecināts par uzvaru, jo kopā ar viņu bija tik daudz varenu draugu.

BG 1.10.

10. PANTS

aparjāptam tad asmākam balam bhīšmābhirakšitam
parjāptam tv idam ētēšām balam bhīmābhirakšitam

aparjāptam — neizmērojams; tat — tas; asmākam — mūsu; balam — spēks; bhīšma — vectēva Bhīšmas; abhirakšitam — labi aizsargātiem; parjāptam — ierobežots; tu — bet; idam — tas viss; ētēšām — Pāndavu;
balam — spēks; bhīma — Bhīmas; abhirakšitam — rūpīgi sargāto.

TULKOJUMS

Mūsu spēks ir neizmērojams, un mūs pilnīgi aizsargā vectēvs Bhīšma, bet Bhīmas rūpīgi sargāto Pāndavu spēks ir ierobežots.

SKAIDROJUMS

Šeit Durjodhana novērtē abu pušu spēkus. Viņš uzskata, ka viņa karaspēks ir bezgala stiprs, jo to vada vispieredzējušākais virspavēlnieks — vectēvs Bhīšma. No otras puses, Pāndavu spēki ir ierobežoti, jo viņus vada mazāk pieredzējušais virspavēlnieks Bhīma, kurš Bhīšmas priekšā liekas mazs un nenozīmīgs. Durjodhana vienmēr ienīda Bhīmu, jo zināja, ja viņu kāds nogalinās, tad tas noteikti būs Bhīma. Bet tajā pašā laikā Durjodhana bija pārliecināts par savu uzvaru, jo viņa pusē bija Bhīšma, daudz labāks virspavēlnieks. Durjodhana tādēļ uzskatīja, ka noteikti uzvarēs kaujā.

BG 1.11.

11. PANTS

ajanēšu ča sarvēšu jathā-bhāgam avasthitāh
bhīšmam ēvābhirakšantu bhavantah sarva ēva hi

ajanēšu — stratēģiskajās vietās; ča — arī; sarvēšu — visur; jathā-bhāgam — kā dažādi izkārtoti; avasthitāh — atrodaties; bhīšmam — vectēvam Bhīšmam; ēva — noteikti; abhirakšantu — palīdziet; bhavantah — jūs; sarvē — visi; ēva hi — noteikti.

TULKOJUMS

Tagad jums visiem no savām kaujas vietām jāatbalsta vectēvs Bhīšma.

SKAIDROJUMS

Pēc tam, kad Durjodhana bija cildinājis Bhīšmas cīņas prasmi, viņam ienāca prātā, ka citi varētu padomāt, ka viņus uzskata par mazāk svarīgiem, tāpēc Durjodhana, kā vienmēr būdams diplomāts, ar minētajiem vārdiem centās stāvokli labot. Durjodhana uzsvēra, ka Bhīšmadēva neapšaubāmi ir vislielākais varonis, tomēr viņš ir vecs vīrs, tāpēc ikvienam īpaši jāpadomā, kā viņu no visām pusēm aizsargāt. Bhīšmadēva var aizrauties ar cīņu kādā vienā vietā, un ienaidnieki var to izmantot. Tāpēc ļoti svarīgi, lai citi varoņi neaizietu no savām kaujas vietām un neļautu ienaidniekam izjaukt ierindu. Durjodhana skaidri zināja, ka Kuru uzvara ir atkarīga no Bhīšmadēvas. Durjodhana bija pārliecināts, ka Bhīšmadēva un Dronāčārja viņu pilnīgi atbalstīs kaujā, jo tie nebilda ne vārda, kad Ardžunas sieva Draupadī sauca pēc palīdzības, kad viņu visu virspavēlnieku acu priekšā gribēja izģērbt. Durjodhana zināja, ka abi šie virspavēlnieki mīl Pāndavus, taču cerēja, ka tie šo mīlestību aizmirsīs, kā tas jau bija noticis azarta spēļu laikā.

BG 1.12.

12. PANTS

tasja sandžanajan haršam kuru-vriddhah pitāmahah
simha-nādam vinadjoččaih šankham dadhmau pratāpavān

tasja — viņa; sandžanajan — pieaugošais; haršam — prieks; kuru-vriddhah — Kuru ciltstēvs (Bhīšma); pitāmahah — vectēvs; simha-nādam — skaņu, līdzīgu lauvas rēcienam; vinadja — skandinot; uččaih — ļoti skaļi; šankam — gliemežnīcu; dadhmau — pūta; pratāpa-vān — drošsirdīgais.

TULKOJUMS

Tad varenais un drošsirdīgais Kuru dzimtas ciltstēvs, kaujinieku vectēvs Bhīšma skaļi pūta gliemežnīcu. Tā skanēja kā lauvas rēciens, un Durjodhanas sirdī ielija prieks.

SKAIDROJUMS

Kuru dzimtas ciltstēvs juta, kas notiek viņa mazdēla Durjodhanas sirdī, un aiz dabiskas līdzjūtības centās viņu uzmundrināt, skaļi pūšot gliemežnīcu un apstiprinot, ka viņš ir stiprs kā lauva. Bhīšmadēva ar gliemežnīcu (Višnu simbolu) savam nomāktajam mazdēlam Durjodhanam netieši pavēstīja, ka viņam nav nekādu cerību uzvarēt, jo otrā pusē ir Visaugstais Kungs Krišna. Un tomēr viņam bija jāvada kauja un jāliek lietā visi spēki.

BG 1.13.

13. PANTS


tatah šankhāš ča bhērjaš ča panavānaka-gomukhāh
sahasaivābhjahanjanta sa šabdas tumulo ‘bhavat

tatah — pēc tam; šankhāh — gliemežnīcas; ča — un; bhērjah — lielas bungas; ča — un; panava-ānaka — mazas bungas un vara bungas; gomukhāh — ragi; sahasā — pēkšņi; ēva — noteikti; abhjahanjanta — vienlaicīgi ieskanējās; sah — tā; šabdah — kopīgā skaņa; tumulah — dārdoša; abhavat — kļuva.

TULKOJUMS

Pēc tam, pēkšņi ieskanējās visas gliemežnīcas, bungas, taures un ragi, radot pērkonīgu dārdoņu.

BG 1.14.

14. PANTS

tatah švētair hajair juktē mahati sjandanē sthitau
mādhavah pāndavaš čaiva divjau šankau pradadhmatuh

tatah — pēc tam; švētaih — baltiem; hajaih — zirgiem; juktē — aizjūgtos; mahati — lielos; sjadanē — kaujas ratos; sthitau — esošie; mādhavah — Krišna (laimes dievietes vīrs); pāndavah — Ardžuna (Pāndu dēls);
ča — arī; ēva — noteikti; divjau — pārpasaulīgās; šankau — gliemežnīcas; pradadhmatuh — skandēja.

TULKOJUMS

Lauka otrā pusē baltos zirgos iejūgtos kaujas ratos stāvēja Krišna un Ardžuna un pūta savas pārpasaulīgās gliemežnīcas.

SKAIDROJUMS

Pretstatā gliemežnīcai, ko pūta Bhīšmadēva, Krišnas un Ardžunas gliemežnīcas ir nosauktas par pārpasaulīgām. Pārpasaulīgo gliemežnīcu skaņa nozīmēja, ka otrai pusei nav nekādu cerību uzvarēt, jo Krišna bija Pāndavu pusē. Džajas tu pāndu-putrānām jēšām pakšē džanārdanah. Uzvara vienmēr ir tādu cilvēku pusē, kādi ir Pāndu dēli, jo ar viņiem ir Kungs Krišna. Un, lai kur būtu Dievs Kungs, Viņam blakus ir arī laimes dieviete, jo tā nekad nepamet savu vīru. Tāpēc Ardžunu sagaida laime un uzvara, kā uz to norāda pārpasaulīgā skaņa, kas nāk no Višnu jeb Kunga Krišnas gliemežnīcas. Turklāt kaujas ratus, kuros sēdēja abi draugi, Ardžunam bija uzdāvinājis uguns dievs Agni, un tas nozīmē, ka šie kaujas rati vienmēr ved pretī uzvarai, lai kur arī ar tiem nebrauktu visās trijās pasaulēs.

BG 1.15.

15. PANTS

pānčadžanjam hrišīkēšo dēvadattam dhanandžajah
paundram dadhmau mahā-šankham bhīma-karmā vrikodarah

pānčadžanjam — gliemežnīcu Pānčadžanju; hrišīka-īšah — Hrišīkēša (Krišna, Kungs, kas vada bhaktu jutekļus); dēvadattam — gliemežnīcu Dēvadatu; dhanam-džajah — Dhanandžaja (Ardžuna, bagātību iekarotājs); paundram — gliemežnīcu Paundru; dadhmau — pūta; mahā-šankham — briesmīgo gliemežnīcu; bhīma-karmā — Neparastu varoņdarbu veicējs; vrika-udarah — negausīgais ēdājs, Bhīma.

TULKOJUMS


Kungs Krišna pūta gliemežnīcu Pānčadžanju, Ardžuna — Dēvadatu un Bhīma, neremdināmais ēdājs un dižu varoņdarbu veicējs, pūta briesmīgo gliemežnīcu Paundru.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā Krišna tiek nosaukts par Hrišīkēšu, jo Krišna ir visu jutekļu īpašnieks. Dzīvās būtnes ir neatņemamas Viņa daļiņas, un tāpēc arī dzīvo būtņu jutekļi ir neatņemama Viņa jutekļu daļa. Impersonālisti nespēj izskaidrot, kas ir dzīvo būtņu jutekļi, tāpēc vienmēr cenšas aprakstīt dzīvās būtnes tā, it kā tām nebūtu jutekļu, it kā tās būtu bezpersoniskas. Dievs Kungs, kas mājo visu dzīvo būtņu sirdīs, vada to jutekļus. Taču Viņš vada jutekļus atkarībā no tā, cik lielā mērā būtne uztic sevi Viņam. Tīra bhaktas jutekļus Viņš vada tieši. Šeit, Kurukšētras kaujas laukā, Dievs Kungs tieši vada Ardžunas pārpasaulīgos jutekļus, un tāpēc Viņš nosaukts par Hrišīkēšu. Dievam Kungam ir daudz darbu, un tāpēc arī daudz vārdu. Piemēram, Viņu sauc par Madhusūdanu, jo Viņš nogalināja dēmonu Madhu, Viņu sauc par Govindu, jo viņš dod prieku govīm un jutekļiem, Viņu sauc par Vāsudēvu, jo Viņš atnāca kā Vasudēvas dēls, Viņu sauc par Dēvakī-nandanu, jo viņš pieņēma Dēvakī par savu māti, Viņu sauc par Jašodā-nandanu, jo Viņš Vrindāvanā ar savām bērnības rotaļām darīja prieku Jašodai, Viņu sauc par Pārtha-sārathi, jo Viņš vadīja sava drauga Ardžunas kaujas ratus. Un gluži tāpat Viņu sauc par Hrišīkēšu, jo Viņš Kurukšētras kaujas laukā deva norādījumus Ardžunam.
Ardžuna šai pantā nosaukts par Dhanandžaju, jo viņš palīdzēja vecākajam brālim iegūt bagātības, kad valdniekam vajadzēja samaksāt par dažādām ziedošanām. Gluži tāpat Bhīmu sauc par Vrikodaru, jo viņa ēstgriba bija tikpat varena kā viņa varoņdarbi, piemēram, dēmona Hidimbas nogalināšana. Pāndavu pusē gliemežnīcas pūta dažādas personības, arī pats Kungs, un šīs skaņas iedvesmoja karavīrus uz cīņu. Otrai pusei tādu priekšrocību nebija, ar viņiem nebija ne Kunga Krišnas, augstākā noteicēja, ne laimes dievietes. Tāpēc viņi kauju jau bija zaudējuši, un par to vēstīja gliemežnīcu skaņas.

BG 1.16. – BG 1.18.

16.–18. PANTS

anantavidžajam rādžā kuntī-putro judhišthirah
nakulah sahadēvaš ča sughoša-manipušpakau

kāšjaš ča paramēšv-āsah šikhandī ča mahā-ratah
dhrištadjumno virātaš ča sātjakiš čāparādžitah

drupado draupadējāš ča sarvašah prithivī-patē
saubadraš ča mahā-bāhuh šankhān dadhmuh prithak prithak

ananta-vidžajam — gliemežnīcu Anantavidžaju; rādžā — valdnieks; kuntī-putrah — Kuntī dēls; judhišthirah — Judhišthira; nakulah — Nakula; sahadēva — Sahadēva; ča — un; sughoša-manipušpakau — gliemežnīcas Sughošu un Manipušpaku; kāšjah — Kāšī (Vārānasī) valdnieks; ča — un; parama-išu-āsah — lielais strēlnieks; šikhandī — Šikhandī; ča — arī; mahā-ratah — kas viens var cīnīties pret tūkstošiem; dhrištadjumnah — Dhrištadjumna (valdnieka Drupadas dēls); virātah — Virāta (princis, kas deva patvērumu Pāndaviem, kad viņi slēpās); ča — arī; sātjakih — Sātjaki (tas pats Jujudhāna, Kunga Krišnas kaujas ratu vadītājs); ča — un; aparādžitah — neuzvarētais;
drupadah — Drupada, Pānčālas valdnieks; draupadējāh — Draupadī dēli;
ča — arī; sarvašah — visi; prithivī-patē — ak, valdniek; saubadrah — Abhimanju, Subhadras dēls; ča — arī;
mahā-bāhuh — stiprām rokām; šankhān — gliemežnīcas; dadhmuh — pūta; prithak prithak — katrs atsevišķi.

TULKOJUMS

Valdnieks Judhišthira, Kuntī dēls, pūta gliemežnīcu Anantavidžaju, Nakula un Sahadēva pūta Sughošu un Manipušpaku. Diženais strēlnieks Kāšī valdnieks, varenais karotājs Šikhandī, Dhrištadjumna, Virāta, neuzvaramais Sātjaki, Drupada, Draupadī dēli un pārējie, mans valdniek, arī stiprinieks Subhadras dēls, visi pūta savas gliemežnīcas.

SKAIDROJUMS

Sandžaja valdniekam Dhritarāštram ļoti taktiski norāda, ka viņa nesaprātīgā politika — krāpt Pāndu dēlus un censties nosēdināt valdnieka tronī savējos — nav īpaši slavējama. Zīmes jau skaidri rādīja, ka lielajā kaujā visa Kuru dzimta ies bojā. Sākot ar vectēvu Bhīšmu un beidzot ar mazdēliem — tādiem kā Abhimanju un citiem, kā arī daudzu pasaules valstu valdniekiem — visi bija kaujas laukā, un visu stundas bija skaitītas. Pie visa tā vainīgs bija valdnieks Dhritarāštra, jo viņš atbalstīja savu dēlu politiku.

BG 1.19.

19. PANTS

sa ghošo dhārtarāštrānām hridajāni vjadhārajat
nabhaš ča prithivīm čaiva tumulo ‘bhjanunādajan

sah — šī; ghošah — skaņa; dhārtarāštrānām — Dhritarāštras dēlu; hridajāni — sirdis; vjadhārajat — plosīja; nabhah — debesis; ča — un; prithivīm — zemes virsa; ča — arī; ēva — noteikti; tumulah — troksnī; abhjanunādajan — atbalsojās;

TULKOJUMS

Visu gliemežnīcu skaņas saplūda rēkoņā, kas satricināja debesis un zemi un plosīja Dhritarāštras dēlu sirdis.

SKAIDROJUMS

Kad gliemežnīcas pūta Bhīšma un citi karotāji, kas bija Durjodhanas pusē, tad Pāndavu pusē sirdis nenodrebēja. Tādi gadījumi nekur nav pieminēti, taču šajā pantā teikts, ka Pāndavu gliemežnīcu skaņas plosīja Dhritarāštras dēlu sirdis. Tas notika tādēļ, ka Pāndavi paļāvās uz Kungu Krišnu. Kas radis patvērumu pie Visaugstā Kunga, tam nav jābaidās pat no vislielākajām nelaimēm.

BG 1.20.

20. PANTS

atha vjavasthitān drištvā dhārtarāštrān kapi-dvadžah
pravrittē šastra-sampātē dhanur udjamja pāndavah
hrišīkēšam tadā vākjam idam āha mahī-patē

atha — tad; vjavasthitān — esot; drištvā — skatoties uz; dhārtarāštrān — Dhritarāštras dēliem; kapi-dvadžah — tas, kura karogā bija Hanumāna zīme; pravrittē — gandrīz; šastra-sampātē — šaujot bultas; dhanur — loku; udjamja — paceļot; pāndavah — Pāndu dēls (Ardžuna); hrišīkēšam — Kungam Krišnam; tadā — tad; vākjam — vārdus; idam — šos; āha — teica; mahī-patē — ak, valdniek.

TULKOJUMS

Šajā brīdī Pāndu dēls Ardžuna, sēžot kaujas ratos, kuru karogu rotāja Hanumāna attēls, pacēla loku un gatavojās raidīt bultas. Ak, valdniek! Palūkojies uz Dhritarāštras dēliem, kas stāvēja kaujas ierindā, Ardžuna teica Kungam Krišnam šādus vārdus.

SKAIDROJUMS

Kaujai tūlīt bija jāsākas. No iepriekš teiktā var saprast, ka Dhritarāštras dēli nejutās visai droši, negaidīti ieraudzījuši savā priekšā lieliski izkārtotos Pāndavu spēkus, kurus kaujas laukā tieši vadīja pats Kungs Krišna. Hanumāna attēls Ardžunas karogā ir vēl viena uzvaras zīme, jo Hanumāns bija kopā ar Kungu Rāmu, kad Rāma cīnījās pret Rāvanu, un Kungs Rāma uzvarēja. Tagad, lai palīdzētu Ardžunam, kaujas ratos kopā ar viņu bija gan Rāma, gan Hanumāns. Kungs Krišna ir pats Rāma, un kur ir Kungs Rāma, tur noteikti ir arī Viņa mūžīgais kalps Hanumāns un Viņa mūžīgā dzīvesbiedre Sīta, laimes dieviete. Tāpēc Ardžunam nebija iemesla baidīties no ienaidniekiem. Un vēl vairāk — viņam blakus bija pats jutekļu Kungs, Kungs Krišna, lai dotu norādījumus. Ja Ardžuna kaujā nezinātu ko iesākt, tad viņš varētu saņemt vislabākos padomus. Dievs Kungs savam mūžīgajam bhaktam bija radījis vislabākos apstākļus, un tā bija drošas uzvaras zīme.

BG 1.21. – BG 1.22.

21.–22. PANTS

ardžuna uvāča
sēnajor ubhajor madhjē ratham sthāpaja mē ‘čjuta
jāvad ētān nirīkšē ‘ham joddhu-kāmān avasthitān
kair majā saha joddhavjam asmin rana-samudjamē

ardžuna uvāča — Ardžuna sacīja; sēnajoh — karaspēku; ubhajoh — abu; madhjē — starpā; ratham — kaujas ratus; sthāpaja — lūdzu noliec; — manus; ačjuta — ak, nemaldīgais; jāvat — kamēr; ētān — visus viņus; nirīkšē — apskatu; aham — es; joddhu-kāmān — cīņu gribot; avasthitān — sastājušies kaujas laukā; kaih — ar kuriem; majā — man; saha — kopā;
joddhavjam — jācīnās; asmin — šajā; rana — cīņas dēļ varas; samudjamē — mēģinājumā.

TULKOJUMS

Ardžuna sacīja: Ak, nekļūdīgais! Lūdzu izved manus kaujas ratus starp abiem karaspēkiem, lai es varu redzēt tos, kas alkst cīņas un ar kuriem kopā man būs jācīnās šajā lielajā kaujā.

SKAIDROJUMS

Lai gan Kungs Krišna ir Dieva Augstākā Personība, Viņš savā bezcēloņu žēlastībā pakalpoja savam draugam. Krišna vienmēr mīl savus bhaktas un nekad nepamet tos, tāpēc Viņš šeit ir nosaukts par nekļūdīgo. Krišna bija kaujas ratu vadītājs, un tāpēc Viņam bija jāpilda Ardžunas pavēles, un, tā kā Krišna tās nevilcinoties pildīja, Viņš tiek uzrunāts par nekļūdīgo. Krišna kļuva par sava bhaktas kaujas ratu vadītāju, taču Viņš joprojām bija visaugstākais. Viņš ir Dieva Augstākā Personība, Hrišīkēša, visu jutekļu Kungs. Dievs Kungs un Viņa kalps vienmēr ir ļoti mīļi viens pret otru, un viņu attiecības ir pārpasaulīgas. Kalps vienmēr ir gatavs pakalpot Kungam, un arī Kungs vienmēr meklē izdevību pakalpot kalpam. Dievam Kungam ir lielāks prieks, ja Viņa kalps Viņam pavēl, nekā, ja Viņš pats kādam pavēl. Dievs visu vada, un viss ir pakļauts Viņam, neviens nav augstāks par Viņu un nevar Viņam pavēlēt. Bet, ja Dievam Kungam pavēl tīrs bhakta, tad Kungs gūst pārpasaulīgu prieku, kaut arī Viņš vienmēr un visos apstākļos ir Kungs.
Ardžuna bija tīrs Dieva Kunga bhakta, tāpēc negribēja cīnīties ar saviem brāļiem un brālēniem, taču Durjodhanas stūrgalvības dēļ, kurš nekad nepiekrita nekādiem miera piedāvājumiem, viņš bija spiests piedalīties kaujā. Tāpēc Ardžuna gribēja redzēt galvenās personas, kas bija kaujas laukā. Lai gan te vairs nevarēja būt ne runas par miera līgšanu, Ardžuna vēlējās redzēt viņus vēlreiz, redzēt, cik ļoti viņi gribēja šo bezjēdzīgo karu.

BG 1.23.

23. PANTS


jotsjamānān avēkšē ‘ham ja ētē ‘tra samāgatāh
dhārtarāštrasja durbuddhēr juddhē prija-čikīršavah

jotsjamānān — tos, kas cīnīsies; avēkšē — vēlos redzēt; aham — es; — kas; ētē — tie; atra — šeit; samāgatāh — sanākuši; dhārtarāštrasja — Dhritarāštras dēlam; durbuddhēh — ļaunprātīgajam; juddhē — cīņā; prija — labu; čikīršavah — vēlot.

TULKOJUMS

Ļauj man skatīt tos, kas ieradušies karot, lai izpatiktu ļaunprātīgajam Dhritarāštras dēlam.

SKAIDROJUMS

Nevienam nebija noslēpums, ka Durjodhana ar nelietīgiem paņēmieniem gribēja piesavināties Pāndavu valsti, un viņam palīdzēja tēvs Dhritarāštra. Tāpēc arī visi, kas bija nostājušies Durjodhanas pusē, nebija ne par matu labāki. Ardžuna vēlējās redzēt viņus kaujas laukā pirms cīņas un paskatīties, kas tie ir. Ardžuna negribēja slēgt ar viņiem mieru. Vēl Ardžuna gribēja novērtēt pretspēku, ar ko viņam būs jācīnās, kaut gan par uzvaru viņš nešaubījās, jo blakus bija Krišna.

BG 1.24.

24. PANTS

sandžaja uvāča
ēvam ukto hrišīkēšo gudākēšēna bhārata
sēnajor ubhajor madhjē sthāpajitvā rathottamam

sandžaja uvāča — Sandžaja sacīja; ēvam — tā; uktah — uzrunāts; hrišīkēšah — Kungs Krišna; gudākēšēna — Ardžunas; bhārata — ak, Bhāratas pēcteci; sēnajoh — karaspēku; ubhajoh — abu; madhjē — starpā; sthāpajitvā — novietoja; rathottamam — visbrīnišķīgākos kaujas ratus.

TULKOJUMS

Sandžaja sacīja: Bharatas pēcteci! Pēc Ardžunas lūguma Kungs Krišna izveda lieliskos kaujas ratus starp abu pušu karaspēkiem.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā Ardžuna nosaukts par Gudākēšu. «Gudākā» ir miegs, un to, kas ir uzvarējis miegu, sauc par gudākēšu. Vēl miegs nozīmē tumsību. Tātad Ardžuna bija uzvarējis gan miegu, gan tumsību, jo viņš bija Krišnas draugs. Ardžuna bija dižens Krišnas bhakta un nespēja ne uz mirkli aizmirst Krišnu, jo tāda ir bhaktas daba. Gan nomodā, gan miegā viņš nekad neaizmirst Krišnas vārdu, veidolu, īpašības un rotaļas. Nepārtraukti domājot par Krišnu, bhakta var uzvarēt gan miegu, gan tumsību. Lūk, ko sauc par Krišnas apziņu jeb samādhi. Krišna ir Hrišīkēša, ikvienas dzīvās būtnes jutekļu un prāta vadītājs, tāpēc viņš saprata, kādēļ Ardžuna gribēja izbraukt kaujas ratus starp karaspēkiem. Krišna to izdarīja un teica sekojošus vārdus.

BG 1.25.

25. PANTS

bhīšma-drona-pramukhatah sarvēšām ča mahī-kšitām
uvāča pārtha pašjaitān samavētān kurūn iti

bhīšma — vectēva Bhīšmas; drona — skolotāja Dronas; pramukhatah — priekšā; sarvēšām — visu; ča — arī; mahī-kšitām — pasaules vadoņu; uvāča — sacīja; pārtha — ak, Prithas dēls; pašja — paskaties; ētān — uz visiem tiem; samavētān — sapulcējušies; kurūn — Kuru dzimtas locekļiem; iti — tā.

TULKOJUMS

Bhīšmas, Dronas un visu citu pasaules valdnieku priekšā Dievs Kungs sacīja: Pārtha, palūkojies uz visiem Kuru, kas te sanākuši.

SKAIDROJUMS

Krišna ir Virsdvēsele visās dzīvajās būtnēs, tāpēc Viņš saprata, kas notiek Ardžunas prātā. Šai sakarībā vārds Hrišīkēša norāda, ka Viņš visu zina. Attiecībā uz Ardžunu nozīmīgs ir vārds Pārtha, Kuntī jeb Prithas dēls. Kā draugs, Krišna gribēja Ardžunam pateikt, ka bija ar mieru vadīt viņa kaujas ratus, jo Ardžuna ir Krišnas tēva māsas Prithas dēls. Bet ko Krišna gribēja teikt ar vārdiem: «Palūkojies uz Kuru?» Vai to, ka Ardžuna negrib cīnīties? Vai tad Krišna kaut ko tādu varēja sagaidīt no savas tantes Prithas dēla? Te Krišnas draudzīgajā jokā atklājas, ka Krišna zināja, ko domā Ardžuna.

BG 1.26.

26. PANTS

tatrāpašjat sthitān pārthah pitrīn atha pitāmahān
āčārjān mātulān bhrātrīn putrān pautrān sakhīms tathā
švašurān suhridaš čaiva sēnajor ubhajor api

tatra — tur; apašjat — viņš redzēja; sthitān — stāvam; pārthah — Ardžuna; pitrīn — tēvus; atha — arī; pitāmahān — vectēvus; āčārjān — skolotājus; mātulān — mātes brāļus; bhrātrīn — brāļus; putrān — dēlus; pautrān — mazdēlus; sakhīn — draugus; tathā — arī; švašurān — sievastēvus; suhridah — labvēļus; ča — arī; ēva — noteikti; sēnajoh — karaspēkos; ubhajoh — abos; api — arī.

TULKOJUMS

Ardžuna abu pušu karaspēkos ieraudzīja tēvus, vectēvus, skolotājus, mātes brāļus, brāļus, dēlus, mazdēlus, draugus, arī sievastēvus un labvēļus.

SKAIDROJUMS

Ardžuna kaujas laukā redzēja dažādus radiniekus. Tur bija tādi cilvēki kā Bhūrišrava, kas bija viņa tēva laikabiedri, tur bija vectēvi Bhīšma un Somadata, skolotāji Dronāčārja un Kripāčārja, tēvoči no mātes puses Šalja un Šakuni, brāļi, piemēram, Durjodhana, dēli (Lakšmans), draugi (Ašvathāma), labvēļi (Kritavarma), utt. Ardžuna redzēja arī pulkus, kur bija daudz viņa draugu.

BG 1.27.

27. PANTS

tān samīkšja sa kauntējah sarvān bandhūn avasthitān
kripajā parajāvišto višīdann idam abravīt

tān — visus tos; samīkšja — redzējis; sah — viņš; kauntējah — Kuntī dēls; sarvān — visādus; bandhūn — radiniekus; avasthitān — atrodamies; kripajā — līdzcietības; parajā — augstākās; āvištah — pārņemts; višīdan — žēlabās; idam — tā; abravīt — runāja.

TULKOJUMS

Kad Kuntī dēls Ardžuna redzēja visus šos radus un draugus, viņu pārņēma līdzjūtība, un viņš teica:

BG 1.28.

28. PANTS

ardžuna uvāča
drištvēmam sva-džanam krišna jujutsum samupasthitam
sīdanti mama gātrāni mukham ča parišušjati

ardžuna uvāča — Ardžuna sacīja; drištvā — redzot; imam — visus šos; sva-džana — radiniekus; krišna — ak, Krišna; jujutsum — cīņas noskaņojumā; samupasthitam — klātesot; sīdanti — dreb; mama — mani; gātrāni — locekļi; mukham — mute; ča — arī; parišušjati — izžūst.

TULKOJUMS

Ardžuna sacīja: Dārgais Krišna, redzot savā priekšā cīņas alkstošos draugus un tuviniekus, es jūtu, ka mani locekļi trīc un mute kļūst sausa.

SKAIDROJUMS

Ikvienam, kas patiešām mīl Dievu Kungu, ir visas labās īpašības, ar kurām apveltītas dievišķas personības un padievi, turpretī tam, kas nav bhakta, nav šo dievišķo īpašību, lai cik augstas nebūtu viņa materiālās īpašības, izglītība un kultūra. Ardžuna bija bhakta un tāpēc, redzot kaujas laukā radiniekus un draugus, viņu pārņēma līdzcietība pret šiem cilvēkiem, kas bija nolēmuši karot savā starpā. Ardžuna vienmēr rūpējās par saviem karavīriem, bet tagad viņš juta līdzi pat pretējās puses karotājiem, zinādams, ka tie neizbēgami ies bojā. Domājot par to, viņa locekļi sāka trīcēt un mute izkalta. Ardžuna bija itin pārsteigts, cik ļoti visi vēlas cīnīties. Gandrīz visa dzimta, visi asinsradinieki bija atnākuši cīnīties ar viņu. Tas pārsteidza tādu bhaktu, kāds bija Ardžuna. Kaut arī tas šeit nav minēts, bet nav grūti iedomāties, ka Ardžunam ne tikai trīcēja locekļi un izkalta mute, bet aiz līdzcietības arī lija asaras. Tas nenotika tādēļ, ka Ardžuna būtu vājš, bet gan tādēļ, ka viņam bija mīksta sirds, kas ir tīra Dieva Kunga bhaktas pazīme. Tāpēc ir teikts:

jasjāsti bhaktir bhagavatj akinčanā
sarvair gunais tatra samāsatē surāh
harāv abhaktasja kuto mahad-gunā
mano-rathēnāsati dhāvato bahih

«Tam, kas ir stingrs Dieva Personības bhakta, ir visas labās padievu īpašības. Bet tam, kas nav Dieva Kunga bhakta, ir tikai materiālas īpašības, kas ir maz ko vērtas. Tas ir tāpēc, ka viņš darbojas tikai prāta līmenī un viņu noteikti pievelk materiālās enerģijas mirdzums.» (Bhāg.5.18.12.)

BG 1.29.

29. PANTS

vēpathuš ča šarīrē mē roma-haršaš ča džājatē
gāndīvam sramsatē hastāt tvak čaiva paridahjatē

vēpathuh — ķermeņa drebēšana; ča — arī; šarīrē — uz ķermeņa; — mana; roma-haršah — matu celšanās stāvus; ča — arī; džājatē — notiek; gāndīvam — Ardžunas loks; sramsatē — slīd; hastāt — no rokām; tvak — āda; ča — arī;
ēva — noteikti; paridahjatē — deg.

TULKOJUMS

Viss mans ķermenis dreb un mati ceļas stāvus. Loks Gāndīva krīt ārā no rokām un āda kvēlo.

SKAIDROJUMS

Ir divējāda ķermeņa drebēšana un divējāda matu celšanās stāvus. Tas var būt lielā garīgā ekstāzē, vai šausmīgās materiālu apstākļu radītās bailēs. Pārpasaulīgās apzināšanās līmenī nav baiļu. Šajā gadījumā Ardžunu pārņēmušas materiālas bailes — bailes par dzīvību. Par to var spriest arī no citām pazīmēm: Ardžuna ir tik ļoti uztraucies, ka viņa slavenais loks Gāndīva krīt ārā no rokām, un, tā kā deg Ardžunas sirds, tad deg arī viņa āda. Un tas viss ir dzīves materiālas izpratnes dēļ.

BG 1.30.

30. PANTS

na ča šaknomj avasthātum bhramatīva ča mē manah
nimittāni ča pašjāmi viparītāni kēšava

na — ne; ča — arī; šaknomi — es spēju;
avasthātu — stāvēt; bhramati — aizmirstot; iva — it kā; ča — un; — mans; manah — prāts; nimittāni — cēloņus; ča — arī;
pašjāmi — es redzu; viparītāni — tieši pretējo; kēšava — ak, dēmona Kēšī nogalinātāj (Krišna).

TULKOJUMS

Es vairs nevaru nostāvēt. Es aizmirstos un prāts man mulst. Ak, Krišna, Kēšī dēmona uzvarētāj! Es paredzu vienas vienīgas nelaimes.

SKAIDROJUMS

Ardžuna aiz uztraukuma pat nespēja nostāvēt kaujas laukā. Prāta nespēkā viņš aizmirsās. Ja cilvēks ir pārlieku pieķēries materiālām lietām, tad viņš nonāk šādos mulsinošos apstākļos. Bhajam dvitījābhinivēšatah sjāt (Bhāg.11.2.37.). «Tādas bailes un prāta līdzsvara zudums piemeklē tos, kas pārāk pieķērušies materiāliem apstākļiem.» Ardžuna kaujas laukā paredzēja tikai sliktas beigas — pat uzvarējis ienaidnieku, viņš nebūtu laimīgs. Svarīgi ir vārdi «nimitāni viparītāni». Ja cilvēks redz tikai cerību sabrukumu, viņš sāk domāt: «Kāpēc es vispār esmu šeit?» Visi domā tikai par sevi un savu labumu. Neviens nedomā par Augstāko Patību. Pēc Krišnas gribas Ardžuna izrādīja neziņu par īsteno pašlabumu. Mūsu īstenais pašlabums ir Višnu jeb Krišnas labums. Saistītās dvēseles to aizmirst, tādēļ cieš materiālās sāpes. Ardžuna domāja, ka uzvara kaujā sagādās viņam tikai sāpes.

BG 1.31.

31. PANTS

na ča šrējo ‘nupašjāmi hatvā sva-džanam āhavē
na kānkšē vidžajam krišna na ča rādžjam sukhāni ča

na — ne; ča — arī; šrējah — labu; anupašjāmi — es paredzu; hatvā — nogalinot; sva-džanam — savus tuviniekus; āhavē — kaujā; na — ne; kānkšē — es vēlos; vidžajam — uzvaru; krišna — ak, Krišna; na — ne; ča — arī; rādžjam — karaļvalsti; sukhāni — tātad laimi; ča — arī.

TULKOJUMS

Es neredzu nekāda labuma no savu tuvinieku nogalināšanas šajā kaujā. Dārgais Krišna! Es nealkstu ne uzvaras, ne karaļvalsts, ne laimes.

SKAIDROJUMS

Ja saistītā dvēsele nezina, ka viņas īstenais pašlabums ir Višnu (jeb Krišna), tad tā pieķeras ķermeniskām attiecībām un cer, ka tās atnesīs laimi. Ar šādu neziņas pilnu dzīves izpratni dvēsele aizmirst pat materiālās laimes cēloņus. Liekas, ka Ardžuna ir aizmirsis arī kšatriju morāli. Ir teikts, ka pēc nāves uz ārkārtīgi spēcīgo un mirdzošo sauli var aiziet divu veidu cilvēki — kšatriji, kas nomirst kaujas laukā, tieši pildot Krišnas pavēles, un cilvēki atsacīšanās dzīves kārtā, kuri pilnīgi veltījuši sevi garīgai attīstībai. Ardžuna negrib nogalināt savus ienaidniekus, nemaz jau nerunājot par radiem. Viņš domā, ka radinieku nogalināšana nenesīs dzīvē nekādu laimi, un tāpēc nevēlas cīnīties, tāpat kā cilvēks, kas nav izsalcis, nevēlas gatavot ēdienu. Tagad Ardžuna ir zaudējis visas cerības un nolēmis iet uz mežu, lai kļūtu par vientuļnieku. Taču viņš ir kšatrijs, tāpēc, lai dzīvotu, viņam vajag valsti; kšatriji nevar nodarboties ar kaut ko citu. Ardžunam nav valsts. Vienīgā iespēja to iegūt ir cīņa ar brāļiem un brālēniem, no tēva mantotās valsts atkarošana, bet to Ardžuna negrib darīt. Tāpēc viņš domā, ka labāk ir atmest visas cerības un iet mežā un kļūt par vientuļnieku.

BG 1.32. – BG 1.35.

32.–35. PANTS

kim no rādžjēna govinda kim bhogair džīvitēna vā
jēšām arthē kānkšitam no rādžjam bhogāh sukhāni ča

ta imē ‘vasthitā juddhē prānāms tjaktvā dhanāni ča
āčārjāh pitarah putrās tathaiva ča pitāmahāh

mātulāh švašurāh pautrāh šjālāh sambandhinas tathā
ētān na hantum iččhāmi ghnato ‘pi madhusūdana

api trailokja-rādžjasja hētoh kim nu mahī-kritē
nihatja dhārtarāštrān nah kā prīthih sjādž džanārdana

kim — kamdēļ; nah — mums; rādžjēna — karaļvalsts; govinda — ak, Krišna; kim — kam; bhogaih — baudu; džīvitēna — dzīve; — vai;
jēšām — tiem; arthē — kuru dēļ; kānkšitam — to gribētu; nah — mēs; rādžjam — valsti; bhogāh — materiālas baudas; sukhāni — visu laimi; ča — arī; — visi tie; imē — šie;
avasthitāh — atrodas; juddhē — kaujas laukā; prānān — dzīvības; tjaktvā — atdodot; dhanāni — bagātības; ča — arī; āčārjāh — skolotāji; pitarah — tēvi; putrāh — dēli; tathā — kā arī;
ēva — noteikti; ča — arī; pitāmahāh — vectēvi; mātulāh — mātes brāļi; švašurāh — sievastēvi; pautrāh — mazdēli; šjālāh — svaiņi; sambandhinah — radinieki; tathā — kā arī; ētān — tos; na — nekad; hantum — nogalināt; iččhāmi — es gribu; ghnatah — nogalināts; api — pat; madhusūdana — ak, dēmona Madhu nogalinātāj (Krišna); api — pat;
trai-lokja — triju pasauļu; rādžjasja — karaļvalsti; hētoh — pret; kim nu — ko tad; mahī-kritē — par Zemi; nihatja — nogalinot; dhārtarāštrān — Dhritarāštras dēlus;
nah — mūsu; — kāds; prīthih — prieks;
sjāt — būs; džanārdana — ak, visu dzīvo būtņu uzturētāj.

TULKOJUMS

Ak, Govinda! Ko gan mums dod valsts, laime un pat dzīvība, ja tie, kuru dēļ mēs varētu tās vēlēties, tagad stāv kaujas laukā? Ak, Madhusūdana! Kad manā priekšā stāv skolotāji, tēvi, dēli, vectēvi, mātes brāļi, sievas tēvi, mazdēli, svaiņi un citi tuvinieki, kas gatavi atdot dzīvību un bagātības, es negribu nogalināt viņus, kaut arī tie var nogalināt mani. Ak, visu dzīvo būtņu uzturētāj! Es negribētu cīnīties ar viņiem, pat ja saņemtu par to visas trīs pasaules, nemaz jau nerunājot par šo Zemi. Kāds prieks gan tiks mums, ja nogalināsim Dhritarāštras dēlus?

SKAIDROJUMS

Ardžuna uzrunā Kungu Krišnu par Govindu, jo Krišna dod visu prieku govīm un jutekļiem. Ar šo svarīgo vārdu Ardžuna norāda, ka Krišnam būtu jāsaprot, kas var apmierināt Ardžunas jutekļus. Taču Govindam nav jāapmierina mūsu jutekļi. Bet, ja mēs centīsimies apmierināt Govindas jutekļus, tad mūsu jutekļi būs apmierināti paši par sevi. Materiālā līmenī visi grib apmierināt savus jutekļus, visi grib, lai Dievs pildītu viņu iegribas. Dievs Kungs apmierina dzīvo būtņu jutekļus tik, cik tās ir pelnījušas, bet ne tik, cik tās grib. Bet, ja mēs ejam pretējo ceļu — cenšamies apmierināt Govindas jutekļus un nedomājam par saviem —, tad ar Govindas žēlastību visas mūsu vēlmes tiek apmierinātas. Šeit Ardžunas dabiskajā līdzjūtībā daļēji atklājas, cik ļoti viņš pieķēries ģimenei un radiem. Tādēļ Ardžuna nav gatavs cīnīties. Ikviens vēlas savas bagātības parādīt radiem un draugiem, un Ardžuna baidās, ka visi viņa radi un draugi kaujas laukā tiks nogalināti un pēc uzvaras viņam vairs nebūs ar ko dalīties bagātībās. Tā mēdz spriest materiālajā dzīvē. Taču pārpasaulīgā dzīvē ir citādi. Bhakta vēlas apmierināt Dieva Kunga vēlmes un, ja Dievs Kungs gribēs, tad bhakta, lai kalpotu Dievam Kungam, pieņems jebkuras bagātības, bet, ja Dievs Kungs negribēs, tad viņš nepieņems ne grasi. Ardžuna negribēja nogalināt savus radiniekus, un, ja arī būtu kāda vajadzība tos nogalināt, tad Ardžuna vēlējās, lai to izdara Krišna pats. Šajā brīdī Ardžuna nezināja, ka Krišna vēl pirms kaujas viņus ir nogalinājis, un viņam tikai jākļūst par ieroci Krišnas rokās. Tas atklāsies nākamajās nodaļās. Kā jau Dieva Kunga bhakta, Ardžuna nevēlas atmaksāt saviem ļaunajiem brālēniem un brāļiem, bet Dievs Kungs bija nolēmis visus viņus nogalināt. Dieva Kunga bhakta neatmaksā ļaunu ar ļaunu, taču Kungs nespēj paciest, ka bhaktam kāds nelietis dara pāri. Dievs Kungs var piedot tam, kas ir bijis slikts pret Viņu pašu, bet nekad nepiedod tam, kas ir nodarījis pāri Viņa bhaktam. Tādēļ Dievs Kungs bija nolēmis nogalināt neliešus, kaut arī Ardžuna gribēja tiem piedot.

BG 1.36.

36. PANTS

pāpam ēvāšrajēd asmān hatvaitān ātatājinah
tasmān nārhā vajam hantum dhārtarāštrān sa-bāndhavān
sva-džanam hi katham hatvā sukhinah sjāma mādhava

pāpam — grēkiem; ēva — noteikti; āšrajēt — jānāk pār; asmān — mums; hatvā — nogalinot; ētān — visus šos; ātatājinah — apdraudētājus; tasmāt — tāpēc; na — ne; arhāh — klājas; vajam — mums; hantum — nogalināt; dhārtarāštrān — Dhritarāštras dēlus; sa-bāndhavān — un draugus; sva-džanam — tuviniekus; hi — noteikti; katham — kā; hatvā — nogalinot; sukhinah — laimīgi; sjāma — kļūsim; mādhava — ak, Krišna, laimes dievietes vīrs.

TULKOJUMS

Mēs kritīsim grēkā, ja nogalināsim tos, kas mūs apdraud. Tādēļ mums neklājas nogalināt Dhritarāštras dēlus un mūsu draugus. Ak, Krišna, laimes dievietes vīrs! Ko gan mēs gūsim un kā būsim laimīgi, ja nokausim savus tuviniekus?

SKAIDROJUMS

Kā norāda Vēdas, ir sešu veidu uzbrucēji: 1) indētājs, 2) mājas dedzinātājs, 3) tas, kas uzbrūk ar nāvējošu ieroci, 4) laupītājs, 5) tas, kas atņem zemi un 6) tas, kas nolaupa sievu. Šādi uzbrucēji nekavējoties jānogalina, un tas nav nekāds grēks. Jebkurš parasts cilvēks tos nogalinātu, taču Ardžuna nebija parasts cilvēks. Viņš pēc dabas bija svētais un kā svētais arī gribēja izturēties pret uzbrucējiem. Taču tāds svētums kšatrijam neder. Kaut arī cilvēkam, kas vada valsti un atbild par to, ir jābūt svētam, viņš nedrīkst būt gļēvulis. Piemēram, Kungs Rāma bija tik svēts, ka vēl tagad cilvēki vēlas dzīvot Kunga Rāmas valstī (rāma-rādžā), taču Viņš nekad nebija gļēvulis. Rāvana uzbruka Rāmam un nolaupīja Viņa sievu Sītu, bet Kungs Rāma deva Rāvanam tādu mācību, kāda pasaulē vēl nebija redzēta. Taču nedrīkst aizmirst, ka Ardžunas gadījumā uzbrucēji bija īpaši — Ardžunas vectēvs, viņa skolotājs, draugi, dēli, mazdēli, utt. Tādēļ arī Ardžuna domāja, ka viņus nedrīkst sodīt tā, kā soda parastus uzbrucējus. Turklāt svētiem cilvēkiem ieteikts piedot citiem. Šis norādījums ir daudz svarīgāks par jebkuru politisku nepieciešamību. Ardžuna uzskatīja, ka labāk piedot tuviniekiem, kā tas pieklājas ticīgam un svētam cilvēkam, nekā nogalināt viņus aiz politiskiem iemesliem. Viņš uzskatīja, ka nav vērts nogalināt tikai laicīgas ķermeniskas laimes dēļ. Galu galā karaļvalsts un prieki, ko tā dod, nav mūžīgi — kāpēc tad likt uz spēles savu dzīvību un mūžīgo atpestīšanu, nogalinot savus tuviniekus? Vēl zīmīgi, ka Ardžuna uzrunā Krišnu par Mādhavu, laimes dievietes vīru. Viņš grib teikt, ka Krišnam, kurš ir laimes dievietes vīrs, nevajadzētu aicināt viņu darīt to, kas var galu galā atnest nelaimi. Taču Krišna nevienam nekad neatnes nelaimi, nemaz jau nerunājot par Viņa bhaktām.

BG 1.37. – BG 1.38.

37.–38. PANTS

jadj apj ētē na pašjanti lobhopahata-čētasah
kula-kšaja-kritam došam mitra-drohē ča pātakam

katham na gjējam asmābhih pāpād asmān nivartitum
kula-kšaja-kritam došam prapašjadbhir džanārdana

jadi — ja; api — pat; ētē — tie; na — ne; pašjanti — redz; lobha — alkatības;
upahata — pārņemtām; čētasah — sirdīm; kula-kšaja — ģimenes nogalināšanā; kritam — darītu; došam — sliktu; mitra-drohē — strīdos ar draugiem; ča — arī; pātakam — grēcīgas pretdarbības; katham — kāpēc; na — ne; gjējam — zināt; asmābhih — mums;
pāpād — no grēkiem; asmān — šos; nivartitum — pārtraukt; kula-kšaja — dzimtas sagraušanu; kritam — darīt; došam — noziegums; prapašjadbhih — no tiem, kas spēj redzēt; džanārdana — ak, Krišna.

TULKOJUMS

Džanārdana! Tie alkatības pārņemtām sirdīm nesaredz grēku izdeldēt dzimtu un naidoties ar draugiem. Bet kādēļ tad mums, redzot ģimenes sagraušanas grēku, jāpiedalās šajos grēka darbos?

SKAIDROJUMS

Kšatrijs nedrīkst atsacīties no cīņas vai no spēles, ja viņu uz to izaicina sāncensis. Tādēļ Ardžuna nedrīkstēja atteikties cīnīties, jo viņu izaicināja Durjodhanas puse. Ardžuna domāja, ka pretinieki varbūt ir akli un neredz izaicinājuma sekas. Pats viņš redzēja, kāds ļaunums var izcelties, un tāpēc nespēja pieņemt izaicinājumu. Saistības noteikti jāpilda, ja tās nes labus augļus, bet, ja sekas ir sliktas, tad saistības var nepildīt. Apsverot visus šos «par» un «pret», Ardžuna nolēma necīnīties.

BG 1.39.

39. PANTS

kula-kšajē pranašjanti kula-dharmāh sanātanāh
dharmē naštē kulam kritsnam adharmo ‘bhibhavatj uta

kula-kšajē — iznīcinot ģimeni; pranašjanti — tiek iznīcinātas;
kula-dharmāh — ģimenes paražas; sanātanāh — mūžsenās; dharmē — reliģija; naštē — sagrauta; kulam — ģimene; kritsnam — visa; adharmah — bezdievība; abhibhavati — pārveido; uta — ir teikts.

TULKOJUMS

Ja dzimta iet bojā, tad izzūd mūžsenās ģimenes paražas un pārējie ģimenes locekļi kļūst bezdievīgi.

SKAIDROJUMS

Varnāšramas kārtība dod daudzus reliģijas tradīciju principus, kas palīdz ģimenes locekļiem pilnveidoties un nonākt pie garīgām vērtībām. Vecākie ģimenes locekļi atbild par to, lai visi ģimenē šķīstītos — no pašas dzimšanas līdz nāvei. Bet, ja vecākie nomirst, tad šķīstīšanās paražas ģimenē var zust, un pārējie, jaunākie ģimenes locekļi, var augt bezdievīgi un zaudēt garīgās atbrīves iespēju. Tāpēc vecākos ģimenes locekļus nekādā gadījumā nedrīkst nogalināt.

BG 1.40.

40. PANTS

adharmābhibhavāt krišna pradušjanti kula-strijah
strīšu duštāsu vāršnēja džājatē varna-sankarah

adharma — bezdievībai; abhibhavāt — gūstot pārsvaru; krišna — ak, Krišna; pradušjanti — izvirst; kula-strijah — ģimenes sievietes; strīšu — no sieviešu; duštāsu — pagrimuma; vāršnēja — ak, Vrišni pēcteci; džājatē — rodas; varna-sankarah — negribēti pēcnācēji.

TULKOJUMS

Krišna! Kad ģimenē valda bezdievība, tad sievietes kļūst netiklas. Vrišni pēcteci! Izvirstot ģimenes sievietēm, rodas negribēti pēcnācēji.

SKAIDROJUMS

Labi iedzīvotāji sabiedrībā ir miera, pārticības un garīgās pilnveidošanās pamats. Varnāšramas reliģijas principi ir izveidoti tā, ka sabiedrībā pārsvarā ir labi iedzīvotāji, kas palīdz valstij un dzimtai kopumā garīgi pilnveidoties. Lai sabiedrības locekļi būtu labi pilsoņi, tās sievietēm jābūt šķīstām un uzticīgām. Bērnus maldināt ir ļoti viegli, un ļoti viegli pagrimst sievietes. Tādēļ gan bērniem, gan sievietēm vajadzīga vecāko ģimenes locekļu aizsardzība. Ja sievietes ir dievbijīgas un pilda reliģiskos pienākumus, tad viņas nemēdz pārkāpt laulību. Kā teica Čānakja Pandits, sievietes lielākoties nav īpaši saprātīgas, tāpēc viņām nevar ticēt. Tādēļ sievietēm, saskaņā ar ģimenes tradīcijām, vienmēr jāpilda reliģiskie pienākumi, tad viņas būs šķīstas un uzticīgas un viņu bērni būs labi varnāšramas sabiedrības locekļi. Ja varnāšrama-dharmas nav, tad sievietes var brīvi darboties un saieties ar vīriešiem, viņas pārkāpj laulību, un var rasties negribēti pēcnācēji. Laulību pārkāpj arī bezatbildīgi vīrieši, un tādējādi negribētie pēcnācēji pārpludina sabiedrību un rada kara un sērgu briesmas.

BG 1.41.

41. PANTS

sankaro narakājaiva kula-ghnānām kulasja ča
patanti pitaro hj ēšām lupta-pindodaka-krijāh

sankaro — šādi negribēti bērni; narakāja — dzīvi padara par elli; ēva — noteikti; kula-ghnānām — tiem, kas nogalinājuši ģimeni; kulasja — ģimenei; ča — arī; patanti — krīt; pitarah — senči; hi — noteikti; ēšām — tiem; lupta — pārtraukta; pinda — ēdiena; udaka — un ūdens ziedojumu; krijāh — izpildīšana.

TULKOJUMS


Negribēti pēcnācēji pārvērš dzīvi par elli gan pašai ģimenei, gan arī ģimenes tradīciju iznīcinātājiem. Šādu samaitātu ģimeņu senči krīt, jo tiem vairs netiek ziedots ne ēdiens, ne ūdens.

SKAIDROJUMS

Saskaņā ar auglīgas darbības likumiem un ierobežojumiem ģimenes senčiem pastāvīgi jāpiedāvā ēdiens un ūdens. Šo ziedojumu izpilda, godinot Višnu, jo Višnu piedāvāta ēdiena pārpalikumu baudīšana atbrīvo cilvēku no visiem grēku darbiem. Var gadīties, ka senči cieš no dažādām grēku pretdarbībām; dažkārt senči nevar pat iegūt rupjo materiālo ķermeni un ir spiesti dzīvot smalkos ķermeņos, būt rēgi. Un kad pēcnācēji senčiem piedāvā prasādu ēdienu, tad senči tiek atbrīvoti no rēgu dzīves vai kādas citas ciešanu pilnas dzīves. Šāda palīdzība senčiem arī ir ģimenes tradīcija, un tiem, kas nedzīvo bhakti dzīvi, šādi rituāli ir jāpilda. Bhaktam to darīt nav nepieciešams. Kas garīgi kalpo, tas var no visām ciešanām atbrīvot simtiem un tūkstošiem senču. Tas ir teikts Bhāgavatamā (11.5.41.):
dēvarši-bhūtāpta-nrinām pitrīnām
na kinkaro nājam rinī ča rādžan
sarvātmanā jah šaranam šaranjam
gato mukundam parihritja kartam

«Kas radis patvērumu pie Mukundas, atbrīves devēja lotospēdām, kas atmetis visas saistības un visā nopietnībā nostājies uz garīgās kalpošanas ceļa, tam nav pienākumu un saistību ne pret padieviem, gudrajiem un visām dzīvajām būtnēm, ne pret ģimenes locekļiem, cilvēci un senčiem.» Šīs saistības tiek pildītas pašas par sevi, garīgi kalpojot Dieva Augstākai Personībai.

BG 1.42.

42. PANTS

došair ētaih kula-ghnānām varna-sankara-kārakaih
utsādjantē džāti-dharmāh kula-dharmāš ča šāšvatāh

došaih — grēku dēļ; ētaih — visu šo; kula-ghnānām — ģimenes iznīcinātāju; varna-sankara — negribēto bērnu; kārakaih — cēloņu; utsādjantē — tiek iznīcināti; džāti-dharmāh — sabiedrības plāni; kula-dharmāh — ģimenes tradīcijas; ča — arī; šāšvatāh — mūžsenās.

TULKOJUMS

Ģimenes tradīciju grāvēju grēks rada negribētus pēcnācējus un izposta mūžsenos sabiedrības un ģimenes labklājības pamatus.

SKAIDROJUMS

Sabiedrības plāni četrām sabiedrības kārtām kopā ar ģimenes labklājības darbību, kā to dod sanātana-dharma jeb varnāšrama-dharma, izveidoti tā, lai cilvēki galu galā varētu sasniegt atbrīvi. Tāpēc, ja bezatbildīgi sabiedrības vadītāji lauž sanātana-dharmas noteikumus, tad sabiedrībā rodas haoss, un cilvēki aizmirst dzīves mērķi — Višnu. Tādi vadītāji ir akli, un, kas tiem seko, tie noteikti nonāk haosā.

BG 1.43.

43. PANTS

utsanna-kula-dharmānām manušjānām džanārdana
narakē nijatam vāso bhavatītj anušušruma

utsanna — izpostīts; kula-dharmānām — to, kuriem ir ģimenes tradīcijas;
manušjānām — šādu cilvēku; džanārdana — ak, Krišna; narakē — ellē; nijatam — vienmēr; vāsah — vieta; bhavati — kļūst; iti — tā; anušušruma — es esmu dzirdējis no mācekļu pēctecības.

TULKOJUMS

Ak, Krišna, cilvēces uzturētāj! No mācekļu pēctecības es esmu dzirdējis, ka ģimenes tradīciju neievērotāji uz visiem laikiem nonāk ellē.

SKAIDROJUMS

Ardžuna balstās nevis uz paša pieredzi, bet gan uz autoritāšu vārdiem. Tas ir īstais ceļš, pa kuru saņemt patiesās zināšanas. Mēs nevaram pacelties līdz patieso zināšanu līmenim, ja mums nepalīdz īstais cilvēks, kas jau apguvis šīs zināšanas. Varnāšramas iekārtā cilvēkam pirms nāves jāveic noteikti rituāli, lai izpirktu nodarītos grēkus. Tam, kas vienmēr grēko, ir jāizmanto šis grēku izpirkšanas paņēmiens, prājaščita. Kas tā nedara, tas noteikti par grēkiem nonāks uz elles planētām, kur pavadīs ciešanu pilnus mūžus.

BG 1.44.

44. PANTS

aho bata mahat pāpam kartum vjavasitā vajam
jad rādžja-sukha-lobhēna hantum sva-džanam udjatāh

aho — ak, vai; bata — cik dīvaini; mahat — lielus; pāpam — grēkus; kartum — izdarīt; vjavasitāh — esam nolēmuši; vajam — mēs; jat — jo; rādžja-sukha-lobhēna — karaliskas laimes alkstot; hantum — nogalināt; sva-džanam — tuviniekus; udjatāh — cenšamies.

TULKOJUMS

Cik dīvaini, ka mēs gribam izdarīt tik briesmīgus grēkus! Alkstot karaliskas laimes, mēs esam gatavi nogalināt savus tuviniekus.

SKAIDROJUMS

Ja cilvēks ir savtīgs, viņš var pastrādāt tādus grēkus kā brāļa, tēva vai mātes slepkavība. Pasaules vēsturē tam ir daudz piemēru. Bet Ardžuna, svēts Dieva Kunga bhakta, nekad neaizmirst morāles principus un rūpējas, lai tādas lietas nenotiktu.

BG 1.45.

45. PANTS

jadi mām apratīkāram ašastram šastra-pānajah
dhārtarāštrā ranē hanjus tan mē kšēmataram bhavēt

jadi — pat ja; mām — mani; apratīkāram — bez pretošanās; ašastram — bez pilna apbruņojuma; šastra-pānajah — tie ar ieročiem rokās; dhārtarāštrāh — Dhritarāštras dēli; ranē — kaujas laukā; hanjuh — nogalinātu; tat — tas;
— man; kšēma-taram — labāk; bhavēt — būtu.

TULKOJUMS

Tad labāk, ja nepretojos un esmu bez ieročiem, un mani kaujas laukā nogalina apbruņotie Dhritarāštras dēli.

SKAIDROJUMS

Saskaņā ar kšatriju cīņas principiem neapbruņotam ienaidniekam, kurš necīnās, nedrīkst uzbrukt. Taču Ardžuna bija nolēmis necīnīties pat tad, ja ienaidnieks viņam šādā neizdevīgā stāvoklī tomēr uzbruktu. Viņš nedomāja par to, cik ļoti pretinieki grib cīnīties. Tas tādēļ, ka Ardžuna bija dižens Dieva Kunga bhakta un viņam bija mīksta sirds.

BG 1.46.

46. PANTS

sandžaja uvāča
ēvam uktvārdžunah sankhjē rathopastha upāvišat
visridžja sa-šaram čāpam šoka-samvigna-mānasah

sandžajah uvāča — Sandžaja sacīja; ēvam — tā; uktvā — teicis; ardžunah — Ardžuna; sankhjē — kaujas laukā; ratha — kaujas ratu; upasthē — sēdeklī; upāvišat — apsēdās atkal; visridžja — noliekot malā; sa-šaram — kopā ar bultām; čāpam — loku; šoka — žēlabām; samvigna — bēdām; mānasah — prātā.

TULKOJUMS

Sandžaja sacīja: To kaujas laukā teicis, Ardžuna nometa bultas un loku un bēdu pārņemts noslīga sēdus.

SKAIDROJUMS

Skatoties uz ienaidniekiem, Ardžuna kaujas ratos bija piecēlies kājās, bet žēlabu pārņemts viņš atkal apsēdās un nolika malā loku un bultas. Šāds labs un līdzjūtīgs cilvēks, kas garīgi kalpo Dievam Kungam, var saņemt zināšanas par patību.
Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojumi Šrīmad Bhagavad-gītas pirmajai nodaļai, kas vēsta par notikumiem Kurukšētras kaujas laukā.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojumi Šrīmad Bhagavad-gītas pirmajai nodaļai, kas vēsta par notikumiem Kurukšētras kaujas laukā.

Tālāk: Otrā nodaļa