Bhagavad-gīta desmitā nodaļa

null

DESMITĀ NODAĻA

Absolūta varenība

BG 10.1.

1. PANTS

šrī bhagavān uvāča

bhūja ēva mahā-bāho    šrinu mē paramam vačah
jat tē ‘ham prījamānāja    vakšjāmi hita-kāmjajā

šrī bhagavān uvāča — Dieva Augstākā Personība sacīja; bhūjah — atkal; ēva — noteikti; mahā-bāho — ak, stipriniek;
šrinu — uzklausi; — Manus; paramam — augstākos; vačah — norādījumus; jat — ko; — tev; aham — Es; prījamānāja — uzskatot tevi par dārgu sev; vakšjāmi — saku; hita-kāmjajā — tavam labumam.

TULKOJUMS

Dieva Augstākā Personība sacīja: Stipriniek Ardžuna! Klausies, ko vēl Es tev teikšu. Tu Man esi dārgs draugs, un tevis labad Es došu zināšanas, kuras ir vēl augstākas par tām, ko jau vēstīju.

SKAIDROJUMS

Vārdu «Bhagavāns» Parāšara Muni izskaidro šādi: Bhagavāns jeb Dieva Augstākā Personība ir tas, kas pilnībā apveltīts ar sešām varenībām — pilnīgu spēku, pilnīgu slavu, bagātībām, zināšanām, skaistumu un atsacīšanās spēju. Kamēr Krišna bija uz Zemes, Viņš izpauda visas sešas varenības. Tāpēc tādi diženi gudrie kā Parāšara Muni ir atzinuši Krišnu par Dieva Augstāko Personību. Tagad Krišna māca Ardžunam vēl noslēpumainākas zināšanas par savu varenību un darbību. Iepriekš, sākot ar septīto nodaļu, Dievs Kungs jau izskaidroja savas dažādās enerģijas un to darbību. Tagad šajā nodaļā Viņš sīkāk izskaidro Ardžunam savas īpašās varenības. Iepriekšējā nodaļā Viņš skaidri aprakstīja savas dažādās enerģijas, lai mācītu stingras pārliecības pilnu bhakti. Bet šajā nodaļā Krišna stāsta Ardžunam par savām izpausmēm un dažādajām varenībām.
Jo vairāk cilvēks klausās par Visaugsto Dievu, jo vairāk viņš nostiprinās garīgajā kalpošanā. Bhaktu sabiedrībā vienmēr jāklausās par Dievu Kungu, tas uzlabos garīgo kalpošanu. Sarunās, kas notiek starp bhaktām, var piedalīties tikai tie, kas patiešām vēlas būt Krišnas apziņā. Citi nevar tajās būt klāt. Dievs Kungs skaidri norāda, ka šīs sarunas notiek Ardžunas dēļ, jo Ardžuna Viņam ir ļoti dārgs.

BG 10.2.

2. PANTS

na mē viduh sura-ganāh    prabhavam na maharšajah
aham ādir hi dēvānām    maharšīnām ča sarvašah

na — ne; — Manus; viduh — zina; sura-ganāh — padievi;
prabhavam — sākumu, varenības; na — ne; mahā-rišajah — diženi
gudrie; aham — Es esmu; ādih — sākums; hi — noteikti;
dēvānām — padievu; mahā-rišīnām — diženo gudro; ča — arī;
sarvašah — visādā ziņā.

TULKOJUMS

Manu sākumu un varenību nezina ne padievu pulki, ne diženie gudrie, jo
vienīgi es esmu radījis gan padievus, gan gudros.

SKAIDROJUMS

Kā teikts Brahma-samhitā, Kungs Krišna ir Visaugstais Kungs. Neviens nav varenāks par Viņu; Viņš ir visu cēloņu cēlonis. Arī šeit pats Dievs Kungs norāda, ka Viņš ir visu padievu un gudro radīšanas cēlonis. Pat diženi gudrie un padievi nespēj saprast Krišnu; viņi nespēj saprast ne Viņa vārdu, ne Viņa personību, ko tad lai saka par šīs sīkās planētas tā saucamajiem zinātniekiem? Neviens nespēj saprast, kāpēc Visaugstais Dievs atnāk uz Zemi kā parasts cilvēks un dara tādus brīnumainus, neparastus darbus. Ir jāsaprot, ka izglītība nav tas, kas nepieciešams, lai apjēgtu Krišnu. Pat diženi gudrie un padievi ir centušies saprast Krišnu ar prātošanu un tas viņiem nav izdevies. Arī Šrīmad Bhāgavatamā skaidri pateikts, ka pat diženie padievi nespēj saprast Dieva Augstāko Personību. Viņi var prātot, cik vien to atļauj nepilnīgie jutekļi, un secināt pretējo, nonākot pie impersonālisma, pie kaut kā, kas nav izpaudies no trijām materiālās dabas īpašībām, viņi var kaut ko izdomāt un iztēloties, bet ar tādu muļķīgu prātošanu Krišnu saprast nav iespējams.
Šeit Dievs Kungs netieši saka ikvienam, kas vēlas zināt Absolūto Patiesību: «Šeit esmu Es, Dieva Augstākā Personība. Es esmu Visaugstākais.» Tas ir jāsaprot. Cilvēks var nesaprast neaptveramo Dievu Kungu, kas pats atrodas šeit, bet Viņš tomēr pastāv. Mēs varam patiešām saprast Krišnu, kurš ir mūžīgs, svētlaimes un zināšanu pilns, vienkārši apgūstot to, ko Viņš teicis Bhagavad-gītā un Šrīmad Bhāgavatamā. Tādu izpratni, ka Dievs ir augstāka vara vai bezpersoniskais Brahmans, spēj sasniegt cilvēki, kas atrodas Dieva zemākajā enerģijā, bet Dieva Personību nevar saprast neviens, kas nav pārpasaulīgā līmenī.
Lielākā daļa cilvēku nespēj saprast Krišnas patieso stāvokli, tāpēc Viņš atnāk savā bezcēloņu žēlastībā, vēlot labu šiem prātniekiem. Tomēr, par spīti Visaugstā Kunga neparastajai darbībai, šie prātnieki, materiālās dabas piesārņoti, joprojām domā, ka bezpersoniskais Brahmans ir Visaugstākais. Vienīgi bhaktas, kas pilnīgi uzticējuši sevi Visaugstajam Kungam, ar Augstākās Personības žēlastību spēj saprast, ka Visaugstākais ir Krišna. Dieva Kunga bhaktām nav jādomā par Dieva izprašanu kā bezpersonisko Brahmanu. Ticība un bhakti ļauj viņiem tūlīt uzticēt sevi Visaugstajam Kungam, un ar Krišnas bezcēloņu žēlastību viņi var izprast Krišnu. Neviens cits nespēj saprast Viņu. Tam piekrīt pat diženie gudrie: Kas ir ātma, kas ir Visaugstākais? Krišna ir Tas, kas mums jāgodina.

BG 10.3.

3. PANTS

jo mām adžam anādim ča    vētti loka-mahēšvaram
asammūdhah sa martjēšu    sarva-pāpaih pramučjatē

jah — kas; mām — Mani; adžam — nedzimušu; anādim — bez
sākuma; ča — arī; vētti — zina; loka — planētu;
mahā-īšvaram — augstāko valdnieku; asammūdhah — nemaldināts;
sah — viņš; martjēšu — starp mirstīgajiem;
sarva-pāpaih — no visu grēku sekām; pramučjatē — atpestīts.

TULKOJUMS

Tikai tas, kas zina, ka Es esmu nedzimis, bez sākuma un visu pasauļu
Augstākais Kungs, ir nemaldīgais starp cilvēkiem un ir atpestīts no visiem
grēkiem.

SKAIDROJUMS

Kā teikts septītajā nodaļā (7.3.): manušjānām sahasrēšu kaščid jatati siddhajē — tie, kas cenšas pacelties garīgās apziņas līmenī, nav parasti cilvēki; viņi stāv pāri miljoniem un miljoniem parastu cilvēku, kam nav zināšanu garīgajā apjēgā. Bet no tiem, kas patiešām cenšas saprast savu garīgo stāvokli, tas, kas ir sapratis, ka Krišna ir Dieva Augstākā Personība, visa īpašnieks un nedzimušais, ir visveiksmīgākais garīgajā izpratnē. Tikai šajā pakāpē, kad cilvēks ir pilnīgi izpratis Krišnas augstāko stāvokli, viņš var pilnīgi atbrīvoties no visām grēku sekām.
Šeit Dievs Kungs ir nosaukts par Adžu, nedzimušo, bet Viņš atšķiras no visām dzīvajām būtnēm, kuras otrajā nodaļā nosauktas par adžu. Dievs Kungs atšķiras no visām būtnēm, kas dzimst un mirst materiālās pieķeršanās dēļ. Saistītās dvēseles maina ķermeņus, bet Viņa ķermenis nemainās. Pat atnākot uz materiālo pasauli, Viņš ir tas pats nedzimušais, tāpēc ceturtajā nodaļā ir teikts, ka Dievs Kungs ar savu iekšējo spēku nav pakļauts zemākajai, materiālajai enerģijai, bet vienmēr atrodas augstākajā enerģijā.
Šajā pantā vārdi «vēti loka-mahēšvaram» norāda, ka cilvēkam jāzina, ka Kungs Krišna ir Visuma planētu sistēmu augstākais īpašnieks. Viņš pastāvēja pirms radīšanas, un Viņš atšķiras no tā, ko pats radījis. Visi padievi ir radīti materiālajā pasaulē, bet kas attiecas uz Krišnu, ir teikts, ka Viņu nav radījis neviens, tāpēc Krišna atšķiras pat no tādiem dižiem padieviem kā Brahma un Šiva. Tā kā Viņš ir Brahmas, Šivas un visu citu padievu radītājs, Viņš ir visu planētu Augstākā Persona.
Tāpēc Šrī Krišna atšķiras no visa radītā, un kas to zina, tas tūlīt atbrīvojas no visām grēku sekām. Lai zinātu Visaugsto Kungu, jābūt brīvam no visām grēku sekām. Kā teikts Bhagavad-gītā, Visaugsto Kungu var iepazīt tikai ar garīgo kalpošanu un ne ar kādiem citiem līdzekļiem.
Nevajag censties saprast Krišnu kā cilvēcisku būtni. Kā iepriekš tika teikts, tikai nejēgas uzskata Viņu par cilvēku. Šeit tas pateikts vēl citādā veidā. Kas nav muļķis, kas ir pietiekami saprātīgs, lai apjēgtu Dieva dabisko stāvokli, tas vienmēr ir brīvs no visām grēku sekām.
Ja Krišna ir Dēvakī dēls, tad kā gan Viņš var būt nedzimis? Arī tas ir izskaidrots Šrīmad Bhāgavatamā. Parādoties Dēvakī un Vasudēvam, Viņš nepiedzima kā parasts bērns. Viņš atnāca savā sākotnējā veidolā un tad tikai pieņēma parasta bērna izskatu.
Viss, kas veikts Krišnas vadībā, ir pārpasaulīgs. To nevar piesārņot materiālās sekas, kas var būt labvēlīgas un nelabvēlīgas. Priekšstats par to, ka materiālajā pasaulē viss ir labvēlīgs vai nelabvēlīgs, ir vairāk vai mazāk prāta sagudrots, jo materiālajā pasaulē nav nekā labvēlīga. Viss ir nelabvēlīgs, jo nelabvēlīga ir pati materiālā daba. Mēs tikai iedomājamies, ka tā ir labvēlīga. Īsts labvēlīgums atkarīgs no darbības Krišnas apziņā, ar pilnīgu bhakti un kalpošanu. Tāpēc, ja mēs vēlamies visas darbības padarīt labvēlīgas, tad mums jādarbojas Visaugstā Kunga vadībā. Šie norādījumi doti tādos autoritatīvos rakstos kā Šrīmad Bhāgavatamā un Bhagavad-gītā, vai arī tos var saņemt no īstena garīgā skolotāja. Garīgais skolotājs ir Visaugstā Kunga pārstāvis, tāpēc viņa norādījumi ir tieši Visaugstā Kunga norādījumi. Garīgais skolotājs, svētie cilvēki un raksti norāda vienu un to pašu ceļu. Starp šiem trijiem avotiem nav nekādas pretrunas. Jebkura darbība, kas veikta šādā vadībā, ir brīva no materiālās pasaules dievbijīgo vai bezdievīgo darbu sekām. Bhaktas pārpasaulīgā attieksme pret darbību patiesībā ir atsacīšanās attieksme, un to sauc par sanjāsu. Kā teikts Bhagavad-gītas sestās nodaļas pirmajā pantā, patiešām atsacījies ir tas, kas dara darbu kā pienākumu, jo tā viņam licis Visaugstais Kungs, un kas nemeklē patvērumu darbības augļos (anāšritah karma-phalam). Kas darbojas Visaugstā Kunga vadībā, tas ir īsts sanjāsī un jogs, bet nevis tas, kas tikai ir uzvilcis sanjāsī vai viltus joga drēbes.

BG 10.4. – 10.5.

4.–5. PANTS

buddhir gjānam asammohah    kšamā satjam damah šamah
sukham duhkham bhavo ‘bhāvo    bhajam čābhajam ēva ča

ahimsā samatā tuštis    tapo dānam jašo ‘jašah
bhavanti bhāvā bhūtānām    matta ēva prithag-vidhāh

buddhih — saprāts; gjānam — zināšanas; asammohah — brīvība no
šaubām; kšamā — piedošana; satjam — patiesīgums; damah — vara pār
jutekļiem; šamah — prāta savaldīšana; sukham — laime;
duhkham — ciešanas; bhavah — dzimšana; abhāvah — nāve;
bhajam — bailes; ča — arī; abhajam — bezbailība; ēva — arī;
ča — un; ahimsā — nevardarbība; samatā — līdzsvars;
tuštih — apmierinātība; tapah — askēze; dānam — devība;
jašah — gods; ajašah — negods; bhavanti — notiek;
bhāvāh — dabas; bhūtānām — dzīvo būtņu; mattah — no Manis;
ēva — noteikti; prithak-vidhāh — dažādi iekārtots.

TULKOJUMS

Saprāts, zināšanas, brīvība no šaubām un maldiem, piedošana, patiesīgums,
jutekļu un prāta savaldīšana, laime un ciešanas, dzimšana, nāve, bailes,
bezbailība, nevardarbība, līdzsvarotība, apmierinātība, askētiskums, devība,
gods un negods — visas šīs dažādās dzīvo būtņu īpašības esmu radījis
Es pats.

SKAIDROJUMS

Dzīvo būtņu īpašības — gan labās, gan sliktās — ir radījis Krišna, un tās šeit ir aprakstītas.
Saprāts norāda uz spēju visu pētīt pareizā gaismā, un zināšanas norāda uz izpratni par to, kas ir gars un kas ir matērija. Parastās zināšanas, kuras māca universitātēs, runā tikai par matēriju, un tās šeit nemaz netiek sauktas par zināšanām. Zināt nozīmē saprast, ar ko gars atšķiras no matērijas. Mūsdienu izglītība nedod zināšanas par garu. Tā runā tikai par materiālajiem elementiem un ķermeņa vajadzībām. Tāpēc akadēmiskās zināšanas ir nepilnīgas.
Asammohu, brīvību no šaubām un maldiem, var sasniegt tad, kad cilvēks nevilcinās un izprot pārpasaulīgo filozofiju. Lēni bet droši viņš atbrīvojas no apjukuma. Neko nevajag pieņemt akli, viss jāpieņem uzmanīgi un piesardzīgi. Ir jāattīsta kšama, pacietība un piedošana. Jābūt pacietīgam un jāpiedod nelieli apvainojumi, ko izdara citi. Satja, patiesīgums, nozīmē, ka viss jāstāsta tā, kā tas ir, lai nestu labumu citiem. Patiesību nedrīkst iztulkot kā pašam tīk. Saskaņā ar sabiedrības tradīcijām ir teikts, ka patiesību drīkst stāstīt tikai tad, kad tā ir patīkama citiem. Bet tas nav nekāds patiesīgums. Patiesība jāsaka tieši, lai citi varētu saprast, kā viss ir. Ja kāds cilvēks ir zaglis, un citi tiek brīdināti, ka viņš ir zaglis, tad tā ir patiesība. Lai gan dažkārt patiesība ir nepatīkama, nevajag baidīties to teikt. Patiesīgums prasa, lai citu dēļ visu teiktu tā, kā tas ir. Lūk, ko nozīmē patiesība.
Jutekļu savaldīšana nozīmē, ka jutekļus nevajag izmantot pārmērīgai sevis apmierināšanai. Nav aizliegts dot jutekļiem nepieciešamo, bet pārmērīgas jutekļu baudas kaitē garīgai attīstībai. Tāpēc jutekļi ir jāattur no nevajadzīgas darbības. Gluži tāpat arī prāts jāattur no nevajadzīgām domām. Tā ir šama. Nevajag izniekot laiku, domājot par naudas pelnīšanu. Tas būtu nepareizs domāšanas spēju izlietojums. Prāts jāizmanto, lai saprastu cilvēku galveno nepieciešamību, un tā ir jāpasniedz autoritatīvi. Domas spēks jāattīsta tādu cilvēku sabiedrībā, kuri ir autoritatīvi svēto rakstu zinātāji, svēti cilvēki, garīgie skolotāji un tie, kuru domāšana ir augsti attīstīta. Sukha, prieks un laime, vienmēr jāatrod tajā, kas labvēlīgs Krišnas apziņas garīgo zināšanu izkopšanai. Un tāpat tas, kas rada sāpes un ciešanas, nav labvēlīgs Krišnas apziņai. Jāpieņem viss, kas palīdz attīstīt Krišnas apziņu, un jāatmet viss, kas tai nav labvēlīgs.
Bhava, dzimšana, jāsaprot attiecībā uz ķermeni. Kas attiecas uz dvēseli, tad tā nedzimst un nemirst. Par to jau bija runāts Bhagavad-gītas sākumā. Dzimšana un nāve ir tad, kad būtne iemiesota materiālajā pasaulē. Bailes rodas no raizēm par nākotni. Krišnas apziņas cilvēks nepazīst baiļu, jo viņa darbība noteikti aizvedīs to uz garīgajām debesīm, uz mājām pie Dieva. Tāpēc viņa nākotne ir ļoti gaiša. Taču citi nezina, ko slēpj nākotne. Viņi nezina, ko slēpj nākamā dzīve. Tāpēc tie dzīvo pastāvīgā uztraukumā. Ja mēs vēlamies atbrīvoties no uztraukumiem, tad vislabākais veids, kā to izdarīt, ir izprast Krišnu un vienmēr apzināties Viņu. Tā mēs vienmēr būsim brīvi no jebkādām bailēm. Šrīmad Bhāgavatamā (11.2.37.) teikts: bhajam dvitījābhinivēšatah sjāt — bailes rodas no tā, ka iegrimstam maldinātājā spēkā. Bet tiem, kas ir brīvi no šī spēka, kas ir pārliecināti, ka viņi nav materiālie ķermeņi, bet gan garīgas Dieva Augstākās Personības daļas, un kas tāpēc pārpasaulīgi kalpo Visaugstajam Dievam, ne no kā nav jābaidās. Viņu nākotne ir gaiša. Baidās tikai tie, kas neapzinās Krišnu. Abhaja, bezbailība, iespējama tikai Krišnas apziņā.
Ahimsa, nevardarbība, nozīmē, ka nevajag darīt neko tādu, kas liek citiem ciest vai apjukt. Materiālā darbība, ko sola tik daudzi politiķi, sociologi, filantropi, utt., ne pie kā īpaši laba nenoved, jo politiķiem un filantropiem nav pārpasaulīga skatījuma — viņi nezina, kas patiesībā ir svētīgs sabiedrībai. Ahimsa nozīmē, ka cilvēki jāmāca tā, lai viņi pilnībā izmantotu cilvēciskā ķermeņa iespējas. Cilvēka ķermenis domāts garīgai apjēgai, tāpēc jebkura kustība vai uzdevums, kas neved uz šo mērķi, ir vardarbība pret cilvēka ķermeni. Par nevardarbību sauc to, kas visiem cilvēkiem atnes garīgu laimi.
Samata, līdzsvarotība, norāda uz atbrīvi no pieķeršanās un nepatikas. Ļoti pieķerties vai just nepatiku nav tas labākais. Materiālā pasaule jāuzņem bez pieķeršanās un nepatikas. Jāpieņem tas, kas palīdz apzināties Krišnu, un jāatsakās no tā, kas traucē. To sauc par samatu, līdzsvarotību. Krišnas apziņas cilvēkam nekas nav jāatmet vai jāpieņem. Viņš visu vērtē pēc tā, cik tas palīdz apzināties Krišnu.
Tušti, apmierinātība, nozīmē, ka nevajag vēlēties vairāk un vairāk materiālu labumu un darīt to, kas nav nepieciešams. Jābūt apmierinātam ar to, ko savā žēlastībā dod Visaugstais Kungs, tā ir īsta apmierinātība. Tapass nozīmē būt askētiskam un labprātīgi uzņemties grūtības. Vēdās doti daudzi likumi un ierobežojumi, kurus šeit var minēt, piemēram, celšanās agri no rīta un mazgāšanās. Dažreiz ir ļoti grūti agri piecelties, un šāda labprātīga grūtību uzņemšanās ir askēze. Gluži tāpat ir norādījumi, ka noteiktās mēneša dienās jāgavē. Varbūt gavēt cilvēkam ne visai patīk, bet, ja viņš ir stingri nolēmis pilnveidoties Krišnas apziņas zinātnē, tam jāuzņemas šādas ķermeniskas grūtības tad, kad tās ir ieteiktas. Tomēr nevajag badoties bez vajadzības vai pret Vēdu norādījumiem. Nevajag badoties politisku mērķu labad. Bhagavad-gītā tāda badošanās nosaukta par badošanos tumsībā, un viss, kas darīts tumsībā vai kaislībās, nepalīdz garīgi pilnveidoties. Viss, kas darīts skaidrībā, palīdz pilnveidoties, un arī gavēšana atbilstoši Vēdu norādījumiem bagātina cilvēka garīgās zināšanas.
Kas attiecas uz labdarību, tad puse no ienākumiem jāziedo kādam labam mērķim. Un kas būtu labs mērķis? Tas, kas virzīts uz Krišnas apziņu. Tas ir ne tikai labs mērķis, tas ir vislabākais mērķis. Krišna ir labs, tāpēc tas, kas vērsts uz Viņu, arī ir labs. Tāpēc jāziedo tiem cilvēkiem, kas darbojas Krišnas apziņā. Vēdas norāda, ka dāvanas ir jādod brāhmaniem. Tā cilvēki dara joprojām, kaut arī ne vienmēr gluži saskaņā ar Vēdu norādījumiem. Un tomēr norādījums ir tāds, ka dāvanas jādod brāhmaniem. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi augstākajā līmenī izkopj garīgās zināšanas. Brāhmanam viss mūžs jāziedo, lai izprastu Brahmanu. Brahma džānātīti brāhmanah — kas zina Brahmanu, to sauc par brāhmanu. Tādējādi dāvanas tiek dotas brāhmaniem, jo viņi vienmēr augstā līmenī garīgi kalpo, un viņiem nav laika pelnīt iztiku. Vēdu rakstos teikts, ka dāvanas jādod arī tiem, kas ir atsacīšanās dzīves kārtā, sanjāsī. Sanjāsī iet no mājas uz māju, lūgdami dāvanas. Viņi to nedara naudas, bet gan misijas dēļ. Viņi iet no mājas uz māju, lai atmodinātu ģimenes cilvēkus no neziņas miega. Ģimenes cilvēki ir iegrimuši ģimenes lietās un aizmirsuši īsteno dzīves nolūku — Krišnas apziņas atmodināšanu, tāpēc sanjāsī uzdevums ir lūgt no ģimenes cilvēkiem dāvanas un iedvesmot viņus uz Krišnas apziņu. Kā teikts Vēdās, cilvēkam ir jāatmodina un jāsasniedz tas, kas viņam pienākas šajā cilvēka mūžā. Šīs zināšanas un ceļu dod sanjāsī, tāpēc dāvanas ir jādod cilvēkiem atsacīšanās dzīves kārtā, brāhmaniem un citiem labiem mērķiem, nevis katram, kurš ienāk prātā.
Jašass, slava jāsaprot saskaņā ar Kungu Čaitanju, kurš teica, ka cilvēku slavē, ja viņš ir dižens bhakta. Lūk, kāda ir īsta slava. Ja kāds ir kļuvis par diženu Krišnas apziņas cilvēku un citi to zina, tad viņš patiešām ir slavens. Kam nav šādas slavas, tas ir negodā.
Visas šīs īpašības ir izpaustas visā Visumā, pie cilvēkiem un padieviem. Ir daudz cilvēcisku dzīvības veidu uz citām planētām, un tur arī ir šīs īpašības. Ja kāds vēlas iet uz priekšu Krišnas apziņā, tad Krišna rada visas šīs īpašības, un cilvēks tās iekšēji izkopj. Kas garīgi kalpo Visaugstajam Kungam, tas attīsta visas labās īpašības, jo par to gādā Visaugstais Kungs.
Viss, ko mēs redzam — gan labais, gan sliktais — ir nācis no Krišnas. Materiālajā pasaulē nevar izpausties pats par sevi nekas tāds, kā nav Krišnā. Lūk, kādas ir zināšanas: kaut arī mēs zinām, ka viss ir dažādi izkārtots, mums jāapzinās, ka viss plūst no Krišnas.

BG 10.6.

6. PANTS

maharšajah sapta pūrvē    čatvāro manavas tathā
mad-bhāvā mānasā džātā    jēšām loka imāh pradžāh

mahā-rišajah — diženie gudrie; sapta — septiņi; pūrvē — pirms;
čatvārah — četri; manavah — Manu; tathā — arī;
mat-bhāvāh — radušies no Manis; mānasāh — no prāta;
džātāh — dzimuši; jēšām — tiem; lokē — pasaulē; imāh — visi
šie; pradžāh — iedzīvotāji.

TULKOJUMS

No Manis, no Mana prāta pasaulē nāca septiņi diženi gudrie un vēl pirms
tiem četri diženi gudrie un Manu [ciltstēvi]. No tiem radās visi dažādo planētu
iedzīvotāji.

SKAIDROJUMS

Dievs Kungs īsumā apraksta Visuma iedzīvotāju izcelšanos. Brahma ir sākotnējā būtne, kas dzimis no Visaugstā Kunga enerģijas; viņu sauc par Hiranjagarbhu. Un no Brahmas izpaudās septiņi viedie, un pirms tiem vēl četri viedie — Sanaka, Sananda, Sanātana un Sanatkumāra, kā arī Manu. Visus šos divdesmit piecus viedos sauc par Visuma dzīvo būtņu pirmtēviem. Pastāv neskaitāmi Visumi, un katrā Visumā ir neskaitāmi daudz planētu, uz katras planētas dzīvo visdažādākās būtnes. Tās visas ir radušās no šiem divdesmit pieciem pirmtēviem. Brahma tūkstoš padievu gadu pildīja askēzes un tad ar Krišnas žēlastību saprata, kā vajag radīt. Tad no Brahmas radās Sanaka, Sananda, Sanātana un Sanatkumāra, tad Rudra un septiņi gudrie, un tādā veidā no Dieva Augstākās Personības enerģijas radās visi brāhmani un kšatriji. Brahmu sauc par Pitāmahu, vectēvu, bet Krišnu sauc par Prapitāmahu, vecvectēvu. Tas teikts Bhagavad-gītas vienpadsmitajā nodaļā (11.39.).

BG 10.7.

7. PANTS

ētām vibhūtim jogam ča    mama jo vētti tattvatah
so ‘vikalpēna jogēna    judžjatē nātra samšajah

ētām — visu šo; vibhūtim — bagātību; jogam — mistisko spēku;
ča — arī; mama — Manu; jah — kas; vētti — zina;
tattvatah — īsteni; sah — viņš; avikalpēna — nedalīti;
jogēna — garīgajā kalpošanā; judžjatē — nodarbojas; na — nav;
atra — te; samšajah — šaubu.

TULKOJUMS

Kas tik tiešām zina šo Manu varenību un mistisko spēku, tas pilnīgi veltī
sevi tīrai garīgai kalpošanai. Par to nevar būt nekādu šaubu.

SKAIDROJUMS

Garīgo zināšanu virsotne ir zināšanas par Dieva Augstāko Personību. Kamēr cilvēks nav stingri pārliecināts par dažādām Visaugstā Kunga varenībām, tikmēr viņš nevar garīgi kalpot. Gandrīz vienmēr cilvēki zina, ka Dievs ir liels, bet viņi nezina neko sīkāk, viņi nezina, cik liels ir Dievs. Šeit ir dots sīkāks apraksts. Ja cilvēks tik tiešām zina, cik Dievs ir liels, tad viņš, dabiski, kļūst par sevi uzticējušu dvēseli un sāk garīgi kalpot Dievam Kungam. Kad cilvēks patiešām zina Visaugstākā varenību, tad viņam nav nekādas citas izejas, kā vienīgi uzticēt sevi Dievam Kungam. Šīs īstās zināšanas dotas Šrīmad Bhāgavatamā, Bhagavad-gītā un līdzīgos rakstos.
Visumu vada daudzi padievi, kuri atrodas uz dažādām planētām, un galvenie no tiem ir Brahma, Kungs Šiva un četri diženie Kumāri, kā arī citi pirmtēvi. Visuma iedzīvotājiem ir daudz priekšteču, un visi tie ir dzimuši no Visaugstā Kunga Krišnas. Dieva Augstākā Personība Krišna ir sākotnējais visu priekšteču tēvs.
Šīs ir tikai dažas no Visaugstā Kunga varenībām. Kad cilvēks par tām ir pilnīgi pārliecināts, tad viņš ar lielu ticību un bez šaubīšanās pieņem Krišnu un garīgi kalpo Viņam. Visas šīs zināšanas ir vajadzīgas, lai cilvēks vēl vairāk vēlētos ar mīlestību garīgi kalpot Dievam Kungam. Nevajag atteikties pilnīgi izprast Krišnas lielumu, jo, zinot Viņa lielumu, cilvēks spēj stingri un patiesīgi garīgi kalpot.

BG 10.8.

8. PANTS

aham sarvasja prabhavo    mattah sarvam pravartatē
iti matvā bhadžantē mām    budhā bhāva-samanvitāh

aham — Es; sarvasja — visa; prabhavah — rašanās avots;
mattah — no Manis; sarvam — viss; pravartatē — izplūst;
iti — tā; matvā — zinot; bhadžantē — godina; mām — Mani;
budhāh — mācītie; bhāva-samanvitāh — ar lielu uzmanību.

TULKOJUMS

Es esmu garīgo un materiālo pasauļu avots. Viss izplūst no Manis. Gudrie,
kas to labi apzinās, garīgi kalpo Man un godina Mani no visas sirds.

SKAIDROJUMS

Izglītots zinātnieks, kas pilnīgi apguvis Vēdas un saņēmis zināšanas no tādām autoritātēm kā Kungs Čaitanja un kas prot pielietot šīs zināšanas, spēj saprast, ka Krišna ir visa avots gan materiālajā, gan arī garīgajā pasaulē, un, tā kā viņš to pilnībā zina, viņš kļūst stingrs garīgajā kalpošanā Visaugstajam Kungam. Viņu nekad nevar novirzīt no ceļa nejēgu komentāri, nedz arī muļķi. Visi Vēdu raksti piekrīt, ka Krišna ir Brahmas, Šivas un visu citu padievu avots. Atharva Vēdā (Gopāla-tāpanī Upanišada 1.24.) teikts: jo brahmānam vidadhāti pūrvam jo vai vēdāmš ča gāpajati sma krišnah — «Tas bija Krišna, kas sākumā mācīja Brahmam Vēdu zināšanas un kas pagātnē izplatīja Vēdu zināšanas.» Vēl, «Nārājana Upanišadā» (1.) teikts, atha purušo ha vai nārājano ‘kāmajata pradžāh sridžējēti: «Tad Augstākā Personība Nārājana vēlējās radīt dzīvās būtnes.» Upanišada turpina: nārājanād brahmā džājatē, nārājanād pradžāpatih pradžājatē, nārājanād indro džājatē, nārājanād aštau vasavo džājantē, nārājanād ēkādaša rudrā džājantē, nārājanād dvādašāditjāh — «No Nārājanas ir dzimis Brahma, un no Nārājanas ir dzimuši arī pirmtēvi. No Nārājanas ir dzimis Indra, no Nārājanas ir dzimuši astoņi Vasu, no Nārājanas ir dzimuši vienpadsmit Rudras, no Nārājanas ir dzimuši divpadsmit Āditjas.» Šis Nārājana ir Krišnas izvērsums.
Tajās pašās Vēdās teikts, brahmanjo dēvakī-putrah — «Dēvakī dēls, Krišna ir Augstākā Personība.» (Nārājana Upanišada 4.) Vēl ir teikts: ēko vai nārājana āsīn na brahmā na īšāno nāpo nāgni-samau nēmē djāv-āprithivī na nakšatrāni na sūrjah — «Radīšanas sākumā bija tikai Augstākā Personība Nārājana. Nebija ne Brahmas, ne Šivas, ne uguns, ne mēness, ne zvaigžņu, ne debess, ne saules.» (Mahā Upanišada 1.) Mahā Upanišadā arī teikts, ka Kungs Šiva piedzima no Visaugstā Kunga pieres. Tādējādi Vēdās teikts, ka jāgodina Visaugstais Kungs, Brahmas un Šivas radītājs.
Arī Mokša-dharmā Krišna saka:

Arī Mokša-dharmā Krišna saka:

pradžāpatim ča rudram čāpj    aham ēva sridžāmi vai
tau hi mām na vidžānīto    mama mājā-vimohitau

«Pirmtēvi, Šiva un citi ir Manis radīti, kaut arī tie nezina, ka viņi ir
Manis radīti, jo tos maldina mans maldinātājs spēks.» Arī Varāha Purānā teikts:

nārājanah paro dēvas    tasmādž džātaš čaturmukhah
tasmād rudro ‘bhavad dēvah    sa ča sarva-gjatām gatah

«Nārājana ir Dieva Augstākā Personība, un no Viņa ir dzimis Brahma, no kura
piedzima Šiva.»

«Nārājana ir Dieva Augstākā Personība, un no Viņa ir dzimis Brahma, no kura piedzima Šiva.»
Kungs Krišna ir visu paaudžu avots, un Viņu sauc par vistiešāko visa cēloni. Viņš saka: «Tā kā viss ir radies no Manis, Es esmu visa pirmavots. Visi ir zem Manis; neviens nav virs Manis.» Nav neviena cita augstākā vadītāja, kā vienīgi Krišna. Kas tādā veidā izprot Krišnu no īstena garīgā skolotāja, atsaucoties uz Vēdu rakstiem, tas visus spēkus velta Krišnas apziņai un kļūst par īsteni mācītu cilvēku. Visi citi, kas nesaprot Krišnu pareizi, salīdzinājumā ar viņu ir galīgi muļķi. Vienīgi muļķis var uzskatīt Krišnu par cilvēku. Krišnas apziņas cilvēkam šādu muļķu dēļ nevajag apjukt, viņam jāizvairās no neautoritatīviem Bhagavad-gītas komentāriem un iztulkojumiem un ar stingru apņēmību jāiet uz priekšu Krišnas apziņā.mentāriem un iztulkojumiem un ar stingru apņēmību jāiet uz
priekšu Krišnas apziņā.

BG 10.9.

9. PANTS

mač-čittā mad-gata-prānā    bodhajantah parasparam
kathajantaš ča mām nitjam    tušjanti ča ramanti ča

mat-čittāh — prātiem pilnīgi Manī; mat-gata-prānāh — dzīvēm
veltītām Man; bodhajantah — sludinot; parasparam — savā starpā;
kathajantah — runājot; ča — arī; mām — par Mani;
nitjam — vienmēr; tušjanti — gūst prieku; ča — arī;
ramanti — bauda pārpasaulīgu laimi; ča — arī.

TULKOJUMS

Manu tīro bhaktu domas mājo Manī, viņi dzīvo, lai kalpotu Man, un gūst
lielu prieku un svētlaimi, apgaismojot viens otru un stāstot viens otram par
Mani.

SKAIDROJUMS

Tīri bhaktas, kuru īpašības šeit minētas, pilnīgi veltī sevi pārpasaulīgai, mīlestības pilnai kalpošanai Dievam Kungam. Viņu prātus nav iespējams novērst no Krišnas lotospēdām. Viņi runā tikai par pārpasaulīgām lietām. Šajā pantā īpaši aprakstītas tīru bhaktu pazīmes. Visaugstā Kunga bhaktas cauru diennakti slavina Visaugstā Kunga īpašības un spēles. Viņu sirdis un dvēseles pastāvīgi gremdējas Krišnā, un viņi priecājas, runājot par Krišnu ar citiem bhaktām.
Garīgās kalpošanas sākotnējā pakāpē bhaktas gūst pārpasaulīgu prieku no pašas kalpošanas, bet brieduma pakāpē viņi patiešām ir iemīlējuši Dievu. Nonākuši šai pārpasaulīgajā stāvoklī, viņi bauda visaugstāko pilnību, kuru Dievs Kungs izpauž savā mājvietā. Kungs Čaitanja salīdzina pārpasaulīgo garīgo kalpošanu ar sēklas iesēšanu dzīvās būtnes sirdī. Pa dažādām Visuma planētām ceļo neskaitāmas dzīvās būtnes, un no tām tikai dažām uzsmaida laime satikt tīru bhaktu un gūt iespēju izprast garīgo kalpošanu. Šī garīgā kalpošana ir gluži kā sēkla, un, ja tā ir iesēta dzīvās būtnes sirdī un būtne klausās un daudzina Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē, tad sēkla nes augļus, tāpat kā koka sēkla nes augļus, ja to pastāvīgi laista. Garīgās kalpošanas stāds pamazām aug augumā, līdz izurbjas cauri materiālā Visuma pārklājam un ieiet garīgo debesu brahmadžoti mirdzumā. Arī garīgajās debesīs stāds turpina augt lielāks un lielāks, līdz sasniedz augstāko planētu, ko sauc par Goloku Vrindāvanu, augstāko Krišnas planētu. Galu galā augs rod patvērumu pie Krišnas lotospēdām, un tur paliek. Kā parasts augs zied un dod augļus, tā arī garīgās kalpošanas augs ar laiku dod augļus, un laistīšana, kas izpaužas kā klausīšanās un daudzināšana, turpinās. Garīgās kalpošanas augs pilnībā aprakstīts «Čaitanja čaritāmritā» (Madhjas līlā, deviņpadsmitajā nodaļā). Tur paskaidrots, ka tad, kad augs rod patvērumu pie Visaugstā Kunga lotospēdām, cilvēks pilnīgi iegrimst mīlestībā uz Dievu — viņš ne mirkli nespēj nodzīvot bez saskarsmes ar Visaugsto Kungu, tāpat kā zivs nespēj dzīvot bez ūdens. Šādā stāvoklī bhakta patiešām iegūst pārpasaulīgas īpašības, jo saskaras ar Visaugsto Kungu.
Šrīmad Bhāgavatamā arī ir daudz stāstu par Visaugstā Kunga un Viņa bhaktu attiecībām; tāpēc Šrīmad Bhāgavatama ir ļoti dārga bhaktām, un tas ir apstiprināts arī pašā Bhāgavatamā (12.13.18.): šrīmad-bhāgavatam purānam amalam jad vaišnavānām prijam. Šajā stāstījumā nav ne vārda par materiālu darbību, saimniecības attīstību, jutekļu apmierināšanu vai atbrīvi. Šrīmad Bhāgavatama ir vienīgais stāstījums, kurā pilnīgi aprakstīta Visaugstā Kunga un Viņa bhaktu pārpasaulīgā daba. Tāpēc Krišnu apzinājušās dvēseles pastāvīgi gūst prieku, klausoties šādus pārpasaulīgus rakstus, gluži kā jauns puisis un meitene gūst prieku viens otra sabiedrībā.

BG 10.10.

10. PANTS

tēšām satata-juktānām    bhadžatām prīti-pūrvakam
dadāmi buddhi-jogam tam    jēna mām upajānti tē

tēšām — tiem; satata-juktānām — vienmēr nodarbinātiem;
bhadžatām — garīgajā kalpošanā; prīti-pūrvakam — mīlas ekstāzē;
dadāmi — Es dodu; buddhi-jogam — īstu saprātu; tam — tādu;
jēna — ar kuru; mām — pie Manis; upajānti — nonāk;
— tie.

TULKOJUMS

Tiem, kas ar mīlestību vienmēr garīgi kalpo Man, Es dodu izpratni, ar kuru
viņi var nonākt pie Manis.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā ļoti svarīgs ir vārds «budhi-jogam». Varam atcerēties, ka otrajā nodaļā, mācot Ardžunu, Dievs Kungs teica, ka Viņš ir runājis par daudz ko un ka Viņš mācīs budhi jogas ceļu. Tagad budhi joga tiek izskaidrota. Budhi joga pati par sevi ir darbība Krišnas apziņā, tā ir visaugstākais saprāts. Budhi nozīmē «saprāts», un joga nozīmē mistisku darbību jeb mistisku pacelšanos. Kad cilvēks cenšas atgriezties mājās pie Dieva un pilnīgi garīgi kalpo Krišnas apziņā, tad viņa darbību sauc par budhi jogu. Citiem vārdiem sakot, budhi joga ir paņēmiens, kas ļauj izkļūt no materiālās pasaules pinekļiem. Attīstības galamērķis ir Krišna. Cilvēki to nezina, tāpēc tik svarīga ir bhaktu un īstena garīgā skolotāja sabiedrība. Jāzina, ka mērķis ir Krišna, un kad mērķis ir nosprausts, tad lēnām, bet noteikti tiek noiets ceļš un sasniegts galamērķis.
Ja cilvēks zina dzīves galamērķi, bet ir pieķēries darbības augļiem, tad viņš darbojas karma jogā. Ja cilvēks zina, ka mērķis ir Krišna, bet viņam patīk prātot, lai saprastu Krišnu, tad viņš darbojas gjānas jogā. Un, kad cilvēks zina mērķi un meklē Krišnu vienīgi Krišnas apziņā un garīgajā kalpošanā, tad viņš darbojas bhakti jogā jeb budhi jogā, kas ir pilnīga joga. Šī pilnīgā joga ir dzīves augstākā pilnība.
Var gadīties, ka cilvēkam ir īstens garīgais skolotājs un viņš ir kādā garīgā organizācijā, bet tomēr, ja viņš nav pietiekami saprātīgs, lai attīstītos, tad Krišna dod norādījumus no iekšienes, lai šis cilvēks galu galā bez grūtībām nonāktu pie Krišnas. Vajadzīgs, lai cilvēks vienmēr darbotos Krišnas apziņā un ar mīlestību un bhakti dažādos veidos kalpotu. Viņam jādara kāds darbs Krišnam, un tas ir jādara ar mīlestību. Ja bhakta nav pietiekami saprātīgs, lai ietu uz priekšu pa sevis apzināšanās ceļu, bet ir patiesīgs un visu veltījis, lai garīgi kalpotu, tad Dievs Kungs dod viņam iespēju attīstīties un galu galā sasniegt Viņu.

BG 10.11.

11. PANTS

tēšām ēvānukampārtham    aham agjāna-džam tamah
nāšajāmj ātma-bhāva-stho    gjāna-dīpēna bhāsvatā

tēšām — tiem; ēva — noteikti; anukampā-artham — lai dotu īpašu
žēlastību; aham — Es; agjāna-džam — neziņas; tamah — tumsu;
nāšajāmi — izkliedēju; ātma-bhāva — viņu sirdīs; sthah — esošais;
gjāna — zināšanu; dīpēna — gaismekli; bhāsvatā — kvēlojošo.

TULKOJUMS

Es mītu viņu sirdīs un aiz īpašas žēlastības ar zināšanu gaismekli
sagrauju neziņas radīto tumsu.

SKAIDROJUMS

Kad Kungs Čaitanja Benaresā sludināja Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē daudzināšanu, tad Viņam sekoja tūkstošiem cilvēku. Prakāšānanda Sarasvatī, ļoti ietekmīgs un izglītots zinātnieks Benaresā tajā laikā, izsmēja Kungu Čaitanju, nosaukdams Viņu par sentimentālistu. Reizēm filozofi kritizē bhaktas, uzskatīdami, ka lielākā daļa bhaktu dzīvo neziņas tumsā un filozofijā ir naivi sentimentālisti. Bet patiesībā tas tā nav. Viņi ir ļoti izglītoti zinātnieki, kas izkopj bhakti filozofiju. Un, pat ja bhakta nemācās no saviem rakstiem vai garīgā skolotāja, ja viņš ir patiesīgs garīgajā kalpošanā, pats Krišna, kas mīt sirdī, palīdz viņam. Tātad patiesīgs bhakta, kas darbojas Krišnas apziņā, nevar būt bez zināšanām. Vienīgais, kas vajadzīgs, ir garīgā kalpošana pilnīgā Krišnas apziņā.
Mūsdienu filozofi domā, ka bez izšķiršanas spējas nevar būt tīru zināšanu. Visaugstais Kungs viņiem atbild: pat, ja cilvēkam nav pietiekamas izglītības, pietiekamu zināšanu Vēdu principos, ja viņš tīri garīgi kalpo, tad Visaugstais Kungs viņam palīdz, kā tas teikts šajā pantā.
Dievs Kungs saka Ardžunam, ka vispār saprast Augstāko Patiesību, Absolūto Patiesību, Dieva Augstāko Personību tikai ar prātošanu nav iespējams, jo Augstākā Patiesība ir tik liela, ka nav iespējams Viņu saprast vai sasniegt tikai ar prāta piepūli. Ja cilvēks nav bhakta, ja viņš nemīl Augstāko Patiesību, tad viņš var prātot miljoniem gadu un nekad nesaprast Krišnu jeb Augstāko Patiesību. Krišnu, Augstāko Patiesību var iepriecināt tikai ar garīgo kalpošanu, un ar savu neaptveramo enerģiju Viņš var atklāties tīra bhaktas sirdī. Tāpēc Krišna vienmēr ir tīra bhaktas sirdī; Krišna ir kā saule un Viņa klātbūtnē neziņas tumsa pazūd vienā mirklī. Lūk, kāda ir īpašā žēlastība, ko Krišna dāvā tīrajiem bhaktām.
Daudzu dzīvju ilgas materiālas sabiedrības piesārņojuma dēļ būtnes sirds ir vienmēr pārklāta ar materiālisma putekļiem, bet, kad cilvēks garīgi kalpo un pastāvīgi daudzina Harē Krišnas mantru, tad putekļi ātri tiek noslaucīti un būtne paceļas tīro zināšanu līmenī. Galamērķi Višnu var sasniegt tikai ar šo daudzināšanu un garīgo kalpošanu un nevis ar prātošanu vai strīdiem. Tīriem bhaktām nav jāraizējas par materiālo vajadzību apmierināšanu, viņiem nav jāuztraucas, jo, kad sirds atbrīvojas no tumsas, tad par visu gādā Visaugstais Kungs, kuru iepriecina bhaktas mīlestības pilnā garīgā kalpošana. Tā ir Bhagavad-gītas mācības būtība. Apgūstot Bhagavad-gītu, cilvēks var kļūt par dvēseli, kas pilnīgi uzticējusi sevi Visaugstajam Kungam un tīri garīgi kalpo. Kad Dievs Kungs uzņemas rūpes par cilvēku, tad cilvēks pilnīgi atbrīvojas no visām materiālistiskām pūlēm.

BG 10.12. – 10.13.

12.–13. PANTS

ardžuna uvāča

param brahma param dhāma    pavitram paramam bhavān
purušam šāšvatam divjam    ādi-dēvam adžam vibhum

āhus tvām rišajah sarvē    dēvaršir nāradas tathā
asito dēvalo vjāsah    svajam čaiva bravīši mē

ardžunah uvāča — Ardžuna sacīja; param — augstākā;
brahma — patiesība; param — augstākā; dhāma — mājvieta;
pavitram — tīrais; paramam — augstākais; bhavān — Tu;
purušam — personība; šāšvatam — sākotnējā; divjam — pārpasaulīgā;
ādi-dēvam — sākotnējais Kungs; adžam — nedzimušais;
vibhum — lielākais; āhuh — saka; tvām — par Tevi;
rišajah — gudrie; sarvē — visi; dēva-riših — gudrais starp
padieviem; nāradah — Nārada; tathā — arī; asitah — Asita;
dēvalah — Dēvala; vjāsah — Vjāsa; svajam — pats; ča — arī;
ēva — noteikti; bravīši — Tu skaidro; — man.

TULKOJUMS

Ardžuna sacīja: Tu esi Dieva Augstākā Personība, augstākā mājvieta,
vistīrākais, Absolūtā Patiesība. Tu esi mūžīgais, pārpasaulīgais, sākotnējā
personība, nedzimušais un visvarenākais. To saka arī visi diženi
gudrie — Nārada, Asita, Dēvala un Vjāsa, un tagad Tu pats to vēsti
Man.

SKAIDROJUMS

Šajos divos pantos Visaugstais Kungs dod iespēju mūsdienu filozofam saprast, ka Visaugstais atšķiras no atsevišķās dvēseles, jo šeit tas ir skaidri pateikts. Noklausījies četrus galvenos Bhagavad-gītas pantus, kas doti šajā nodaļā, Ardžuna pilnīgi atbrīvojās no visām šaubām un atzina Krišnu par Dieva Augstāko Personību. Viņš tūlīt droši paziņo: «Tu esi Para Brahma, Dieva Augstākā Personība.» Un iepriekš Krišna teica, ka Viņš ir visa un ikviena avots. Ikviens padievs un dzīvā būtne ir atkarīgi no Viņa. Neziņas dēļ cilvēki un padievi uzskata sevi par absolūtiem un neatkarīgiem no Dieva Augstākās Personības. Šo neziņu var pilnīgi sagraut ar garīgo kalpošanu. To jau iepriekšējā pantā Dievs Kungs paskaidroja. Tagad ar Krišnas žēlastību Ardžuna atzīst Viņu par Augstāko Patiesību saskaņā ar Vēdu norādījumiem. Ardžuna neglaimo Krišnam, savam labākajam draugam, saucot Viņu par Dieva Augstāko Personību, Absolūto Patiesību. Viss, ko Ardžuna šajos divos pantos saka, atbilst Vēdu patiesībai. Vēdu norādījumi apliecina, ka Visaugsto Kungu spēj saprast tikai tas, kas garīgi kalpo Viņam, bet citi to nespēj. Katru Ardžunas vārdu šajā pantā apstiprina Vēdu izteikumi.
Kēna Upanišadā teikts, ka Augstākais Brahmans ir visa pamats, un Krišna jau paskaidroja, ka viss balstās uz Viņa. Mundaka Upanišada apstiprina, ka Visaugsto Kungu, uz kura viss balstās, var izprast tikai tie, kas pastāvīgi domā par Viņu. Šo pastāvīgo domāšanu par Krišnu sauc par smaranu, vienu no garīgās kalpošanas veidiem. Tikai ar garīgo kalpošanu Krišnam cilvēks spēj saprast savu stāvokli un atbrīvoties no materiālā ķermeņa.
Vēdas atzīst Visaugsto Kungu par vistīrāko no tīrajiem. Kas saprot, ka Krišna ir vistīrākais no tīrajiem, tas var šķīstīties no visām grēcīgajām darbībām. Kamēr cilvēks neuztic sevi Visaugstajam Kungam, tikmēr viņš nespēj šķīstīties no grēcīgas darbības. Tas, ka Ardžuna atzīst Krišnu par tīrāko, atbilst Vēdu rakstu izteikumiem. To apstiprina arī diženas personības, no kurām galvenais ir Nārada.
Krišna ir Dieva Augstākā Personība, un cilvēkam vienmēr jāmeditē uz Viņu un jābauda pārpasaulīgās attiecības ar Viņu. Viņš ir augstākā esamība. Viņš ir brīvs no ķermeniskām vajadzībām, dzimšanas un nāves. To apstiprina ne tikai Ardžuna, bet arī visi Vēdu raksti, Purānas un hronikas. Krišnu tādā veidā apraksta visa Vēdu literatūra, un arī pats Visaugstais Kungs ceturtajā nodaļā saka: «Kaut arī Es esmu nedzimis, Es atnāku uz Zemi, lai dibinātu reliģijas principus.» Viņš ir augstākais pirmavots. Viņam nav cēloņa, jo Viņš ir visu cēloņu cēlonis, un viss izplūst no Viņa. Šīs pilnīgās zināšanas var iegūt ar Visaugstā Kunga žēlastību.
Šeit Ardžuna ar Krišnas žēlastību izpauž savas domas. Ja vēlamies saprast Bhagavad-gītu, tad mums jāpieņem šajos divos pantos teiktais. To sauc par paramparas kārtību, mācekļu pēctecības pieņemšanu. Kamēr cilvēks nav mācekļu pēctecības loceklis, tikmēr viņš nespēj saprast Bhagavad-gītu. To nav iespējams saprast ar tā saucamo akadēmisko izglītību. Diemžēl tie, kas lepojas ar savu akadēmisko izglītību, par spīti daudzajiem Vēdu rakstu pierādījumiem stūrgalvīgi turas pie pārliecības, ka Krišna ir parasta personība.

BG 10.14.

14. PANTS

sarvam ētad ritam manjē    jan mām vadasi kēšava
na hi tē bhagavan vjaktim    vidur dēvā na dānavāh

sarvam — visu; ētat — šo; ritam — patiesību; manjē — es
pieņemu; jat — ko; mām — man; vadasi — Tu stāsti;
kēšava — ak, Krišna; na — ne; hi — noteikti;
— Tavu; bhagavan — ak, Dieva Personība;
vjaktim — atklāsmi; viduh — var zināt; dēvāh — padievi;
na — ne; dānavāh — dēmoni.

TULKOJUMS

Krišna! Es ticu, ka viss, ko Tu man saki, ir patiesība. Kungs, Tavu
personību nespēj apjēgt ne padievi, ne dēmoni.

SKAIDROJUMS

Ardžuna šeit apstiprina, ka neticīgas un dēmoniskas dabas cilvēki nespēj saprast Krišnu. Viņu nezina pat padievi, tad ko gan var zināt mūsdienu pasaules tā saucamiem zinātnieki. Ar Visaugstā Kunga žēlastību Ardžuna ir sapratis, ka Augstākā Patiesība ir Krišna un ka Viņš ir pilnīgais. Tāpēc mums jāseko pa Ardžunas pēdām. Viņš uzklausīja Bhagavad-gītas autoritāti. Kā teikts ceturtajā nodaļā, parampara jeb mācekļu pēctecība Bhagavad-gītas izprašanai bija pārtrūkusi, un tāpēc Krišna atjaunoja šo mācekļu pēctecību sākot ar Ardžunu, jo Viņš uzskatīja Ardžunu par tuvu draugu un lielu bhaktu. Tāpēc, kā teikts Gītopanišadas ievadā, Bhagavad-gīta ir jāizprot paramparā. Kad parampara bija pazudusi, Ardžuna tika izraudzīts tās atjaunošanai. Ardžuna pieņēma visu, ko teica Krišna, un mums jācenšas darīt tāpat, tad mēs varēsim izprast Bhagavad-gītas būtību un tikai tad spēsim aptvert, ka Krišna ir Dieva Augstākā Personība.

BG 10.15.

15. PANTS

svajam ēvātmanātmānam    vēttha tvam purušottama
bhūta-bhāvana bhūtēša    dēva-dēva džagat-patē

svajam — pats; ēva — noteikti; ātmanā — ar sevi;
ātmānam — sevi; vēttha — zini; tvam — Tu;
puruša-uttama — ak, diženākā no personām; bhūta-bhāvana — ak,
visa avots; bhūta-īša — ak, visa Kungs; dēva-dēva — ak, visu padievu
Kungs; džagat-patē — ak, visa Visuma Kungs.

TULKOJUMS

Patiešām, vienīgi Tu ar savu iekšējo spēku zini sevi, ak, Augstākā
Persona, visa sākums, visu būtņu Kungs, dievu Dievs, Visuma Kungs.

SKAIDROJUMS

Visaugsto Kungu Krišnu spēj iepazīt tikai tie, kas, garīgi kalpojot, nonākuši saskarē ar Viņu — kā Ardžuna un viņa sekotāji. Cilvēki ar dēmonisku un
ateistisku domāšanu Krišnu iepazīt nespēj. Prātošana, kas ved projām no Visaugstā Kunga, ir smags grēks, un, ja cilvēks nezina Krišnu, tad viņam
nevajadzētu censties komentēt Bhagavad-gītu. Bhagavad-gītu ir teicis Krišna, un, tā kā tā ir zinātne par Krišnu, tā ir jāsaprot no Krišnas tādā veidā, kā to saprata Ardžuna. To nevajag uzklausīt no ateistiem.

Kā teikts Šrīmad Bhāgavatamā (1.2.11.):

vadanti tat tattva-vidas    tattvam jadž gjānam advajam
brahmēti paramātmēti    bhagavān iti šabdjatē

Augstākā Patiesība tiek izprasta trijos aspektos: kā bezpersoniskais Brahmans, vienuviet esošā Paramātma un galu galā kā Dieva Augstākā Personība. Tātad pēdējā Absolūtās Patiesības apzināšanās pakāpē cilvēks nonāk pie Dieva Augstākās Personības. Parasts cilvēks vai pat atbrīvots cilvēks, kas apzinājies bezpersonisko Brahmanu vai vienuviet esošo Paramātmu, var nesaprast Dieva Personību. Šādi cilvēki var censties saprast Augstāko Personu no Bhagavad-gītas pantiem, kurus teikusi šī persona Krišna. Dažkārt impersonālisti pieņem, ka Krišna ir Bhagavāns, vai arī viņi atzīst Krišnas autoritāti. Tomēr daudzi atbrīvoti cilvēki nespēj saprast, ka Krišna ir Purušotama, Augstākā Persona. Tāpēc Ardžuna uzrunā Viņu par Purušotamu. Tomēr cilvēks var joprojām nesaprast, ka Krišna ir visu dzīvo būtņu tēvs. Tāpēc Ardžuna uzrunā Viņu par Bhūtabhāvanu. Un, ja cilvēks uzzina, ka Krišna ir visu dzīvo būtņu tēvs, viņš var nezināt, ka Krišna ir augstākais vadītājs, tāpēc šeit Krišna ir uzrunāts par Bhūtēšu, augstāko vadītāju, kas valda pār visiem. Un, pat ja cilvēks zina, ka Krišna ir visu dzīvo būtņu augstākais vadītājs, viņš var nezināt, ka Krišna ir visu padievu avots, tāpēc Krišna šeit tiek uzrunāts par Dēvadēvu, visu padievu godināmo Dievu. Un, pat ja cilvēks zina, ka Krišna ir visu padievu godināmais Dievs, viņš var nezināt, ka Krišna ir visa augstākais īpašnieks, tāpēc Krišna tiek uzrunāts par Džagatpati. Tādējādi šajā pantā Ardžuna ar savu apjēgu māca patiesību par Krišnu, un, lai saprastu Krišnu tādu, kāds Viņš ir, mums jāiet Ardžunas pēdās.

BG 10.16.

16. PANTS

vaktum arhasj ašēšēna    divjā hj ātma-vibhūtajah
jābhir vibhūtibhir lokān    imāms tvam vjāpja tišthasi

vaktum — teikt; arhasi — Tev vajag; ašēšēna — sīki;
divjāh — dievišķo; hi — noteikti; ātma — Tavu;
vibhūtajah — varenību; jābhih — ar kurām;
vibhūtibhih — varenībām; lokān — visas planētas; imān — šīs;
tvam — Tu; vjāpja — caurstrāvojot; tišthasi — paliec.

TULKOJUMS

Lūdzu pastāsti sīkāk par savu dievišķo varenību, ar kuru Tu caurstrāvo
visas šīs pasaules.

SKAIDROJUMS

No šī panta mēs redzam, ka Ardžuna jau ir apmierināts ar savu Dieva Augstākās Personības Krišnas izpratni. Ar Krišnas žēlastību Ardžuna ir ieguvis savu pieredzi, saprātu, zināšanas un visu citu, ko caur to var saņemt, viņš ir izpratis, ka Krišna ir Dieva Augstākā Personība. Ardžuna vairs nešaubās, tomēr lūdz, lai Krišna izskaidro savu visucaurstrāvojošo dabu. Cilvēki vispār un it īpaši impersonālisti, domā galvenokārt par Visaugstākā visucaurstrāvojošo dabu. Tāpēc Ardžuna jautā Krišnam, kā Viņš caurstrāvo visu ar savām dažādajām enerģijām. Jāsaprot, ka Ardžuna to jautā citu cilvēku labad.

BG 10.17.

17. PANTS

katham vidjām aham jogims    tvām sadā paričintajan
kēšu kēšu ča bhāvēšu    čintjo ‘si bhagavan majā

katham — kā; vidjām aham — zināt es; jogin — ak, augstākais
mistiķi; tvām — Tevi; sadā — vienmēr;
paričintajan — domājot par; kēšu — kurās; kēšu — kurās;
ča — arī; bhāvēšu — dabās; čintjah asi — jāatceras Tevi;
bhagavan — ak, Augstākais; majā — no manis.

TULKOJUMS

Krišna, augstākais mistiķi! Kā lai es vienmēr domāju par Tevi un kā lai es
izzinu Tevi? Ak, Dieva Augstākā Personība, kādos veidolos lai atceros Tevi?

SKAIDROJUMS

Kā teikts iepriekšējā nodaļā, Dieva Augstāko Personību klāj Viņa jogamaija. Tikai sevi uzticējušas dvēseles un bhaktas var redzēt Viņu. Tagad Ardžuna ir pārliecināts, ka Viņa draugs Krišna ir Augstākais Dievs, bet viņš vēlas zināt ceļu, kuru ejot, parastie cilvēki varētu izprast visucaurstrāvojošo Dievu Kungu. Parastie cilvēki, dēmonus un ateistus ieskaitot, nespēj apjēgt Krišnu, jo Viņu aizsargā jogamaijas enerģija. Arī šos jautājumus Ardžuna uzdod viņu dēļ. Augsts bhakta domā ne tikai par savu izpratni, bet arī par visas cilvēces izpratni. Ardžuna ir vaišnavs, bhakta, tāpēc savā žēlastībā viņš atver ceļu parastajiem cilvēkiem uz visucaurstrāvojošā Visaugstā Kunga izpratni. Šeit viņš uzrunā Krišnu ar vārdu «Jogin», jo Šrī Krišna ir jogamaijas enerģijas saimnieks, un ar šo enerģiju Viņš atklājas un noslēpjas no parasto cilvēku acīm. Parastie cilvēki, kas nemīl Krišnu, nespēj vienmēr domāt par Viņu, tāpēc tiem nākas domāt materiāli. Ardžuna ņem vērā šīs pasaules materiālistisko cilvēku domāšanas veidu. Vārdi kēšu kēšu ča bhāvēšu norāda uz materiālo dabu (vārds «bhāva» nozīmē «priekšmets»). Materiālisti nespēj domāt par Krišnu garīgi, tāpēc tiem tiek ieteikts vērst prātu uz priekšmetiem un censties saskatīt Krišnas izpausmes tajos.

BG 10.18.

18. PANTS

vistarēnātmano jogam    vibhūtim ča džanārdana
bhūjah kathaja triptir hi    šrinvato nāsti mē ‘mritam

vistarēna — sīki; ātmanah — savu; jogam — mistisko spēku;
vibhūtim — varenību; ča — arī; džana-ardana — ak, ateistu
nogalinātāj; bhūjah — vēl; kathaja — apraksti;
triptih — apmierinājuma; hi — noteikti; šrinvatah — klausoties;
na asti — nav; — man; amritam — nektārs.

TULKOJUMS

Džanārdana, lūdzu vēlreiz sīki izstāsti par savu mistisko spēku un
varenību. Par Tevi es varētu klausīties bez gala. Jo vairāk es klausos, jo
vairāk man gribas baudīt Tavu vārdu nektāru.

SKAIDROJUMS

Līdzīgus vārdus teica Šaunakas vadītie Naimišāranjas riši Sūtam Gosvāmī. Viņi
sacīja:

vajam tu na vitripjāma    uttama-šloka-vikramē
jač čhrinvatām rasa-gjānām    svādu svādu padē padē

«Par Krišnas spēlēm, kuras slavina brīnišķīgas lūgšanas, var klausīties bez gala, tās nekad neapnīkst. Tie, kas nonākuši pārpasaulīgās attiecībās ar Krišnu, uz katra soļa bauda Dieva Kunga spēļu aprakstus.» (Bhāg.1.1.19.) Tātad, Ardžuna vēlas klausīties par Krišnu, it īpaši par to, kādā veidā Viņš ir visucaurstrāvojošais Visaugstais Kungs.
Kas attiecas uz amritu, nektāru, jebkurš stāstījums vai izteikums par Krišnu ir kā nektārs. Un šo nektāru tik tiešām var nogaršot. Mūsdienu stāsti, daiļliteratūra un vēsturiskie darbi atšķiras no Dieva Kunga pārpasaulīgajām spēlēm tajā ziņā, ka cilvēks nogurst, klausoties pasaulīgos stāstus, bet nekad nenogurst klausīties par Krišnu. Tikai tādēļ Visuma vēsture ir tik pilna stāstu par Dieva avatāriem. Purānas ir iepriekšējo laikmetu vēsture, kas saistīta ar dažādu Dieva Kunga avatāru spēlēm. Tādā veidā pat pēc daudzkārtējas pārlasīšanas šie stāsti nekad neapnīk.

BG 10.19.

19. PANTS

šrī bhagavān uvāča

hanta tē kathajišjāmi    divjā hj ātma-vibhūtajah
prādhānjatah kuru-šrēštha    nāstj anto vistarasja mē

šrī bhagavān uvāča — Dieva Augstākā Personība sacīja; hanta — jā;
— tev; kathajišjāmi — Es teikšu; divjāh — dievišķo;
hi — noteikti; ātma-vibhūtajah — savu varenību;
prādhānjatah — galveno; kuru-šrēštha — ak, labākais no Kuru; na
asti
— nav; antah — gala; vistarasja — lielumam; — Manam.

TULKOJUMS

Dieva Augstākā Personība sacīja: Labi, Ardžuna, Es tev stāstīšu par savām
lieliskajām izpausmēm, taču tikai par galvenajām, jo Manai varenībai nav
gala.

SKAIDROJUMS

Nav iespējams aptvert Krišnas un Viņa varenības lielumu. Atsevišķās dvēseles jutekļi ir ierobežoti un neļauj tai pilnībā saprast Krišnas darbus. Un tomēr, bhaktas cenšas aptvert Krišnu, bet ne tā, lai spētu Viņu pilnībā saprast jebkurā laikā vai jebkurā mūža posmā. Stāsti par Krišnu ir tik patīkami, ka bhaktām tie ir kā nektārs. Tāpēc bhaktas tos bauda. Runājot par Krišnas varenībām un dažādajām enerģijām, tīrie bhaktas gūst pārpasaulīgu baudu. Tāpēc viņi vēlas klausīties un runāt par šiem jautājumiem. Krišna zina, ka dzīvās būtnes neizprot Viņa varenības lielumu, tāpēc Viņš ir ar mieru stāstīt tikai par galvenajām savu dažādo enerģiju izpausmēm. Vārds prādhānjatah («galvenais») ir ļoti svarīgs, jo mēs spējam saprast tikai dažas galvenās Visaugstā Kunga iezīmes, jo to ir bezgalīgi daudz. Nav iespējams saprast tās visas. Un vārds «vibhūti», kas izmantots šajā pantā, norāda uz varenībām, ar kurām Viņš vada visu kosmisko izpausmi. Amarakošas vārdnīcā teikts, ka «vibhūti» norāda uz īpašu varenību.
Impersonālisti jeb panteisti nespēj izprast ne Visaugstā Kunga īpašo varenību, ne Viņa dievišķo enerģiju izpausmes. Viņa enerģijas caurvij gan materiālo pasauli, gan arī garīgo valstību visās to dažādajās izpausmēs. Tagad Krišna apraksta, kādā veidā Viņu var uztvert parasts cilvēks, tādējādi aprakstot daļu no savas daudzveidīgās enerģijas.

BG 10.20.

20. PANTS

aham ātmā gudākēša    sarva-bhūtāšaja-sthitah
aham ādiš ča madhjam ča    bhūtānām anta ēva ča

aham — Es; ātmā — dvēsele; gudākēša — ak, Ardžuna;
sarva-bhūta — visu dzīvo būtņu; āšaja-sthitah — kas atrodas sirdī;
aham — Es; ādih — sākums; ča — arī; madhjam — vidus;
ča — arī; bhūtānām — visu dzīvo būtņu; antah — gals;
ēva — noteikti; ča — un.

TULKOJUMS

Ardžuna! Es esmu Virsdvēsele visu dzīvo būtņu sirdīs. Es esmu visu būtņu
sākums, vidus un gals.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā Ardžuna uzrunāts par Gudākēšu, kas nozīmē «tas, kas uzvarējis
miega tumsu.» Kas guļ neziņas tumsā, tie nespēj saprast, kā Dieva Augstākā
Personība dažādos veidos izpaužas materiālajā un garīgajā pasaulē. Tādējādi
nozīmīgs ir veids, kā Krišna uzrunā Ardžunu. Tā kā Ardžuna stāv pāri šādai
tumsai, Dieva Personība ir ar mieru aprakstīt viņam savas dažādās varenības.

Vispirms Krišna saka Ardžunam, ka Viņš sava sākotnējā izvērsuma veidā ir visas kosmiskās izpausmes dvēsele. Pirms materiālās radīšanas Visaugstais Kungs ar
pilnīgajiem izvērsumiem pieņem purušas avatāru veidolus, un no Viņa viss sākas.
Tāpēc Viņš ir mahattatvas, Visuma pamatvielu ātma jeb dvēsele. Materiālās
enerģijas kopums nav radīšanas cēlonis; īstenībā Mahāvišnu ieiet mahattatvā,
materiālās enerģijas kopumā. Viņš ir dvēsele. Kad Mahāvišnu ieiet izpaustajos
Visumos, Viņš vēlreiz izpaužas kā Virsdvēsele katrā būtnē. Mēs zinām, ka dzīvās
būtnes ķermenis pastāv tāpēc, ka tajā ir garīga dzirkstele. Bez garīgās
dzirksteles esamības ķermenis nevar attīstīties. Gluži tāpat, kamēr Augstākā
Dvēsele Krišna neieiet materiālajā izpausmē, tā nevar attīstīties. Kā teikts
Subala Upanišadā: prakritj-ādi-sarva-bhūtāntar-jāmī sarva-šēšī ča
nārājanah
— «Dieva Augstākā Personība Virsdvēseles veidolā pastāv
visos izpaustajos Visumos.»

Trīs puruša avatāri ir aprakstīti Šrīmad Bhāgavatamā. Tie aprakstīti arī
Sātvata tantrā. Višnos tu trīni rūpāni purušākhjānj atho
viduh
— Dieva Augstākā Personība šajā materiālajā izpausmē
izpaužas trijos veidos — kā Kāranodakašājī Višnu, Garbhodakašājī Višnu
un Kšīrodakašājī Višnu. Mahāvišnu jeb Kāranodakašājī Višnu ir aprakstīts
Brahma-samhitā (5.47.). Jah kāranārnava-džalē bhadžati sma
joga-nidrām
— Visaugstais Kungs Krišna, visu cēloņu cēlonis,
Mahā-Višnu veidolā guļ kosmiskajā okeānā. Tāpēc Dieva Augstākā Personība ir šī
Visuma sākums, Visuma izpausmju uzturētājs un visas enerģijas gals.

BG 10.21.

21. PANTS

āditjānām aham višnur    džjotišām ravir amšumān
marīčir marutām asmi    nakšatrānām aham šašī

āditjānām — no Āditjām; aham — Es esmu; višnuh — Visaugstais
Kungs; džjotišām — no visiem spīdekļiem; ravih — saule;
amšu-mān — mirdzošā; marīčih — Marīči; marutām — no
Marutām; asmi — esmu; nakšatrānām — no zvaigznēm; aham — Es;
šašī — mēness.

TULKOJUMS

No Āditjām Es esmu Višnu, no spīdekļiem Es esmu mirdzošā saule, no Marutām
Es esmu Marīči, no zvaigznēm Es esmu Mēness.

SKAIDROJUMS

Ir divpadsmit Āditjas, no kuriem Krišna ir galvenais. No visiem debesu spīdekļiem Saule ir galvenā, un Brahma-samhitā Saule tiek saukta par Visaugstā Kunga mirdzošo aci. Debesīs pūš piecpadsmit dažādi vēji un no šiem vējiem vadošā dievība Marīči pārstāv Krišnu.
Naktī starp zvaigznēm visvairāk izceļas Mēness, un tādējādi tas pārstāv Krišnu. No šī panta mēs redzam, ka mēness ir viena no zvaigznēm; tāpēc zvaigznes, kas mirdz debesīs, arī atstaro Saules gaismu. Vēdu raksti neatzīst uzskatu par daudzu sauļu esamību Visumā. Saule ir viena, un zvaigznes, tāpat kā mēness, atspīd ar atstaroto saules gaismu. Šeit Bhagavad-gīta norāda, ka mēness ir viena no zvaigznēm, tāpēc spīdošās zvaigznes nav saules, tās ir līdzīgas Mēnesim.

BG 10.22.

22. PANTS

vēdānām sāma-vēdo ‘smi    dēvānām asmi vāsavah
indrijānām manaš čāsmi    bhūtānām asmi čētanā

vēdānām — no visām Vēdām; sāma-vēdah — Sāma Vēda; asmi — esmu;
dēvānām — no visiem padieviem; asmi — esmu; vāsavah — debesu
valdnieks; indrijānām — no visiem jutekļiem; manah — prāts;
ča — arī; asmi — esmu; bhūtānām — no visām dzīvajām būtnēm;
asmi — esmu; čētanā — dzīvības spēks.

TULKOJUMS

No Vēdām Es esmu Sāma Vēda, no padieviem Es esmu Indra, debesu valdnieks,
no jutekļiem Es esmu prāts, Es esmu dzīvības spēks [apziņa] dzīvajās būtnēs.

SKAIDROJUMS

Matērija un gars atšķiras ar to, ka matērijai nav apziņas. Apziņa ir dzīvajai
būtnei, tāpēc šī apziņa ir mūžīga un augstākā. Apziņu nekādā veidā nevar radīt
no matērijas.

BG 10.23.

23. PANTS

rudrānām šankaraš čāsmi    vittēšo jakša-rakšasām
vasūnām pāvakaš čāsmi    mēruh šikharinām aham

rudrānām — no visiem Rudrām; šankarah — Kungs Šiva; ča — arī;
asmi — Es esmu; vitta-īšah — padievu dārgumu kungs;
jakša-rakšasām — Jakšām un Rākšasiem; vasūnām — no Vasu;
pāvakah — uguns; ča — arī; asmi — esmu; mēruh — Meru;
šikharinām — no kalniem; aham — Es esmu.

TULKOJUMS

No Rudrām Es esmu Kungs Šiva, no jakšām un rākšasiem Es esmu bagātības
Kungs [Kuvēra], no Vasu Es esmu uguns [Agni] un no kalniem Es esmu Meru.

SKAIDROJUMS

Ir vienpadsmit Rudras, no kuriem Šankara, Kungs Šiva, ir galvenais. Viņš ir
Visaugstā Kunga avatārs, kas Visumā atbild par tumsību. Jakšu un rākšasu vadonis
ir Kuvēra, galvenais padievu mantzinis, un viņš ir Visaugstā Kunga pārstāvis.
Meru ir kalns, kas slavens ar bagātīgiem izrakteņiem.

BG 10.24.

24. PANTS

purodhasām ča mukhjam mām    viddhi pārtha brihaspatim
sēnānīnām aham skandah    sarasām asmi sāgarah

purodhasām — no visiem priesteriem; ča — arī;
mukhjam — galvenais; mām — Es; viddhi — saproti;
pārtha — ak, Prithas dēls; brihaspatim — Brihaspati;
sēnānīnām — no visiem karavadoņiem; aham — Es esmu;
skandah — Kārtikēja; sarasām — no ūdeņiem; asmi — esmu;
sāgarah — okeāns.

TULKOJUMS

Ardžuna! Zini, ka no priesteriem Es esmu galvenais, Brihaspati, no
karavadoņiem Es esmu Kārtikēja un no ūdeņiem Es esmu okeāns.

SKAIDROJUMS

Indra ir galvenais debesu planētu padievs un viņu sauc par debesu valdnieku.
Planētu, uz kuras viņš valda, sauc par Indraloku. Brihaspati ir Indras
priesteris, un, tā kā Indra ir galvenais no visiem valdniekiem, Brihaspati ir
galvenais no visiem priesteriem. Un tāpat kā Indra ir galvenais no visiem
valdniekiem, Skanda jeb Kārtikēja, Pārvatī un Kunga Šivas dēls, ir galvenais no
visiem karavadoņiem. Un no visiem ūdeņiem okeāns ir vislielākais. Šīs Krišnas
izpausmes ir tikai norādes uz Viņa diženumu.

BG 10.25.

25. PANTS

maharšīnām bhrigur aham    girām asmj ēkam akšaram
jagjānām džapa-jagjo ‘smi    sthāvarānām himālajah

mahā-rišīnām — no diženiem gudrajiem; bhriguh — Bhrigu;
aham — Es; girām — no vārdiem; asmi — esmu; ēkam
akšaram
pranava; jagjānām — no ziedojumiem;
džapa-jagjah — dziedāšana un atkārtošana; asmi — esmu;
sthāvarānām — no nekustīgajiem; himālajah — Himalaju kalni.

TULKOJUMS

No diženiem gudrajiem Es esmu Bhrigu, no skaņām Es esmu pārpasaulīgais
«om», no ziedojumiem Es esmu svēto vārdu daudzināšana [džapa] un no
nekustīgajiem Es esmu Himalaji.

SKAIDROJUMS

Brahma, pirmā dzīvā būtne Visumā, radīja vairākus dēlus, lai tie savukārt radītu dažādus dzīvības veidus. No šiem dēliem Bhrigu ir visvarenākais gudrais. No visām pārpasaulīgajām skaņām «om» («omkāra») pārstāv Krišnu. No visiem ziedojumiem Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē daudzināšana vistīrāk pārstāv Krišnu. Dažreiz tiek ieteiktas dzīvnieku upurēšanas, bet Harē Krišna, Harē Krišna ziedošanā nevar būt ne runas par vardarbību. Tas ir visvienkāršākais un vistīrākais ziedojums. Viss cildenais šajā pasaulē pārstāv Krišnu. Tāpēc Himalaji, pasaules lielākie kalni, arī pārstāv Viņu. Iepriekšējā pantā tika minēts Meru kalns, bet Meru ir kustināms, turpretī Himalaji nekad nevar tikt kustināti. Tādējādi Himalaji ir lielāki par Meru.

BG 10.26.

26. PANTS

ašvatthah sarva-vrikšānām    dēvaršīnām ča nāradah
gandharvānām čitrarathah    siddhānām kapilo munih

ašvatthah — banjankoks; sarva-vrikšānām — no visiem kokiem;
dēva-rišīnām — no visiem padievu gudrajiem; ča — un;
nāradah — Nārada; gandharvānām — no visiem Gandharvu planētas
iedzīvotājiem; čitrarathah — Čitraratha; siddhānām — no pilnīgajiem;
kapilah munih — Kapila Muni.

TULKOJUMS

No visiem kokiem Es esmu banjankoks, no padievu gudrajiem Es esmu Nārada.
No gandharviem Es esmu Čitraratha, no pilnīgajām būtnēm Es esmu gudrais
Kapila.

SKAIDROJUMS

Banjankoks (ašvatha) ir viens no augstākajiem un skaistākajiem kokiem un
cilvēki Indijā bieži vien to ik rītu godina. No padieviem viņi arī godina
Nāradu, kas uzskatāms par Visuma lielāko bhaktu. Tādējādi Viņš pārstāv Krišnu kā
bhakta. Uz gandharvu planētas dzīvo brīnišķīgi dziedātāji un no tiem vislabākais
dziedātājs ir Čitraratha. No pilnīgajām būtnēm Krišnu pārstāv Kapila, Dēvahūti
dēls. Viņš ir uzskatāms par Krišnas avatāru, un Viņa filozofija ir minēta Šrīmad
Bhāgavatamā. Vēlāk kļuva slavens cits Kapila, bet viņa filozofija bija
ateistiska. Tādējādi starp viņiem ir milzīga atšķirība.

BG 10.27.

27. PANTS

uččaihšravasam ašvānām    viddhi mām amritodbhavam
airāvatam gadžēndrānām    narānām ča narādhipam

uččaihšravasam — Učaihšrava; ašvānām — no zirgiem;
viddhi — zini; mām — Mani; amrita-udbhavam — no okeāna
kulšanas radušies; airāvatam — Airāvata; gadža-indrānām — no
karaliskajiem ziloņiem; narānām — no cilvēkiem; ča — un;
nara-adhipam — valdnieks.

TULKOJUMS

Zini, ka no zirgiem Es esmu Učaihšrava, kas radies kuļot okeānu, lai
iegūtu nektāru. No karaliskajiem ziloņiem Es esmu Airāvata, un no cilvēkiem Es
esmu valdnieks.

SKAIDROJUMS

Reiz padievi (bhaktas) un dēmoni (asuras) kūla jūru. No šīs kulšanas radās
nektārs un inde, un Kungs Šiva izdzēra indi. No nektāra radās daudzas būtnes,
viena no kurām bija zirgs Učaihšrava. Vēl viens dzīvnieks, kas radās no nektāra,
bija zilonis Airāvata. Tā kā šie divi dzīvnieki radās no nektāra, tie ir īpaši
svarīgi, un viņi pārstāv Krišnu.

No cilvēkiem Krišnu pārstāv valdnieks, jo Krišna ir Visuma uzturētājs, un
valdnieki, kas par tādiem kļuvuši dievišķu īpašību dēļ, ir savu valstu
uzturētāji. Tādi valdnieki kā Mahārādža Judhišthira, Mahārādža Parīkšits un
Kungs Rāma bija ļoti taisnīgi un vienmēr domāja par pilsoņu labklājību. Vēdu
rakstos valdnieks tiek uzskatīts par Dieva pārstāvi. Taču šajā laikmetā, kad
pagrimst reliģijas principi, monarhija satrūdēja un galu galā tika iznīcināta.
Bet jāsaprot, ka pagātnē cilvēki bija laimīgāki taisnīgu valdnieku vadītās
zemēs.
BG 10.28.

28. PANTS

ājudhānām aham vadžram    dhēnūnām asmi kāmadhuk
pradžanaš čāsmi kandarpah    sarpānām asmi vāsukih

ājudhānām — no ieročiem; aham — Es; vadžram — zibens;
dhēnūnām — no govīm; asmi — esmu; kāma-dhuk — surabhi govs;
pradžanah — no bērnu radīšanas cēloņiem; ča — un; asmi — esmu;
kandarpah — mīlas dievs; sarpānām — no čūskām; asmi — esmu;
vāsukih — Vāsuki.

TULKOJUMS

No ieročiem Es esmu zibens, no govīm Es esmu surabhi. No bērnu radīšanas
cēloņiem Es esmu mīlas dievs Kandarpa un no čūskām Es esmu Vāsuki.

SKAIDROJUMS

Zibens, kas patiešām ir varens ierocis, pārstāv Krišnas spēku. Garīgajās
debesīs, Krišnalokā, ir govis, kuras var slaukt jebkurā laikā, un tās dod pēc
patikas daudz piena. Protams, materiālajā pasaulē šādu govju nav, bet šeit ir
minēts, ka tādas ir Krišnalokā. Dievam Kungam ir daudz šādu surabhi govju. Ir
teikts, ka Dievs Kungs gana surabhi govis. Kandarpa ir dzimumtieksme, lai radītu
labus dēlus, tāpēc Kandarpa pārstāv Krišnu. Dažreiz dzimumdzīvi izmanto tikai
jutekļu apmierināšanai, šāda dzimumdzīve nepārstāv Krišnu. Bet dzimumdzīve labu
bērnu radīšanai ir Kandarpa un pārstāv Krišnu.

BG 10.29.

29. PANTS

anantaš čāsmi nāgānām    varuno jādasām aham
pitrīnām arjamā čāsmi    jamah samjamatām aham

anantah — Ananta; ča — arī; asmi — esmu; nāgānām — no
daudzgalvainajām čūskām; varunah — padievs, kas valda pār ūdeņiem;
jādasām — no ūdens iemītniekiem; aham — Es; pitrīnām — no
senčiem; arjamā — Arjama; ča — arī; asmi — esmu;
jamah — nāves valdnieks; samjamatām — no visiem sodītājiem;
aham — Es.

TULKOJUMS

No daudzgalvainajām nāgām Es esmu Ananta. No ūdeņu iemītniekiem Es esmu
padievs Varuna. No senčiem Es esmu Arjama, un no sprieduma izpildītājiem Es esmu
Jama, nāves valdnieks.

SKAIDROJUMS

No daudzgalvainajām Nāgu čūskām Ananta ir vislielākā, un padievs Varuna ir
vislielākais starp ūdeņu iemītniekiem. Viņi abi pārstāv Krišnu. Ir arī tāda Pitu
jeb senču planēta, pār kuru valda Arjama, kas pārstāv Krišnu. Daudzas dzīvās
būtnes soda neliešus, un no tām Jama ir galvenais. Jama atrodas uz planētas, kas
nav tālu no Zemes. Uz turieni pēc nāves tiek aizvesti lieli grēcinieki, un Jama
gādā, lai tie saņemtu dažādus sodus.

BG 10.30.

30. PANTS

prahlādaš čāsmi daitjānām    kālah kalajatām aham
mrigānām ča mrigēndro ‘ham    vainatējaš ča pakšinām

prahlādah — Prahlāda; ča — arī; asmi — esmu;
daitjānām — no dēmoniem; kālah — laiks; kalajatām — no
pakļāvējiem; aham — Es; mrigānām — no dzīvniekiem; ča — un;
mriga-indrah — lauva; aham — Es; vainatējah — Garuda;
ča — arī; pakšinām — no putniem.

TULKOJUMS

No dēmoniem daitjām Es esmu bhakta Prahlāda, no pakļāvējiem Es esmu laiks,
no zvēriem Es esmu lauva un no putniem Es esmu Garuda.

SKAIDROJUMS

Diti un Aditi ir divas māsas. Aditi dēlus sauc par āditjām, bet Diti dēlus
sauc par daitjām. Visi āditjas ir Dieva Kunga bhaktas, bet visi Daitjas ir
ateisti. Kaut arī Prahlāda piedzima Daitju ģimenē, viņš no pašas bērna kājas
bija bhakta. Garīgās kalpošanas un dievišķās dabas dēļ viņš tiek uzskatīts par
Krišnas pārstāvi.

Ir daudz pakļaušanas līdzekļu, bet laiks izdeldē visu, kas ir materiālajā
Visumā, un tādējādi pārstāv Krišnu. No daudzajiem dzīvniekiem lauva ir
visvarenākā un visniknākā; no miljoniem dažādu putnu Garuda, Kunga Višnu nesējs,
ir vislielākais.

BG 10.31.

31. PANTS

pavanah pavatām asmi    rāmah šastra-bhritām aham
džhašānām makaraš čāsmi    srotasām asmi džāhnavī

pavanah — vējš; pavatām — no visa, kas attīra; asmi — esmu;
rāmah — Rāma; šastra-bhritām — no ieroču nesējiem; aham — Es;
džhašānām — no visām zivīm; makarah — haizivs; ča — arī;
asmi — esmu; srotasām — no upēm; asmi — esmu;
džāhnavī — Ganga.

TULKOJUMS

No šķīstītājiem Es esmu vējš, no ieroču nesējiem Es esmu Rāma, no zivīm Es
esmu haizivs un no upēm Es esmu Ganga.

SKAIDROJUMS

No visiem ūdens iemītniekiem haizivs ir viena no lielākajām un cilvēkam
noteikti visbīstamākā. Tādējādi haizivs pārstāv Krišnu.

BG 10.32.

32. PANTS

sargānām ādir antaš ča    madhjam čaivāham ardžuna
adhjātma-vidjā vidjānām    vādah pravadatām aham

sargānām — no visa radītā; ādih — sākums; antah — gals;
ča — un; madhjam — vidus; ča — arī; ēva — noteikti;
aham — Es; ardžuna — ak, Ardžuna; adhjātma-vidjā — garīgās
zināšanas; vidjānām — no visas izglītības; vādah — dabīgais
secinājums; pravadatām — no argumentiem; aham — Es.

TULKOJUMS

Ardžuna! Es esmu visa radītā sākums, vidus un gals. No visām zinātnēm Es
esmu garīgā zinātne par patību, un loģikā Es esmu galējā patiesība.

SKAIDROJUMS

No radītajām izpausmēm pirmais tika radīts materiālo pamatvielu kopums. Kā iepriekš tika paskaidrots, kosmisko izpausmi rada un vada Mahāvišnu, Garbhodakašājī Višnu un Kšīrodakašājī Višnu un pēc tam izpausmi iznīcina Kungs Šiva. Brahma ir pakārtotais radītājs. Visi šie radītāji, uzturētāji un iznīcinātāji ir Visaugstā Kunga iemiesojumi materiālajās īpašībās. Tāpēc Viņš ir visa radītā sākums, vidus un gals.
Augstu izglītību var iegūt no dažādām zināšanu grāmatām, kā, piemēram, četrām Vēdām, sešiem to papildinājumiem, Vēdānta-sūtras, loģikas grāmatām, reliģijas grāmatām un Purānām. Vispār pastāv četrpadsmit grāmatu veidu izglītībai. No tām, tās grāmatas, kas dod adhjātmavidju, garīgās zināšanas — it īpaši Vēdānta-sūtra — pārstāv Krišnu.
Loģikā ir dažādu veidu argumenti. Dot savam argumentam pierādījumu, kas der arī otrai pusei, ir džalpa. Cenšanās tikai sakaut pretinieku ir vitanda. Bet īstais secinājums ir vāda. Šī galējā patiesība pārstāv Krišnu.

BG 10.33.

33. PANTS

akšarānām a-kāro ‘smi    dvandvah sāmāsikasja ča
aham ēvākšajah kālo    dhātāham višvato-mukhah

akšarānām — no burtiem; a-kārah — pirmais burts; asmi — esmu;
dvandvah — divdaļīgais; sāmāsikasja — no saliktajiem;
ča — un; aham — Es; ēva — noteikti; akšajah — mūžīgais;
kālah — laiks; dhātā — radītājs; aham — Es;
višvatah-mukhah — Brahma.

TULKOJUMS

No burtiem Es esmu «A», no saliktajiem vārdiem Es esmu divdaļīgais. Es
esmu arī mūžīgais laiks. No radītājiem Es esmu Brahma.

SKAIDROJUMS

Akāra, pirmais sanskrita alfabēta burts, ir Vēdu rakstu sākums. Bez akāras
nekas nevar skanēt, tāpēc tā ir skaņas sākums. Sanskritā ir arī daudz saliktu
vārdu, no kuriem divdaļīgo, piemēram, «rāmakrišna», sauc par dvandvu. Šajā
saliktenī vārdi «rāma» un «krišna» ir vienādos locījumos, tāpēc salikteni sauc
par divdaļīgu.

No visiem nogalinātājiem laiks ir galējais, jo laiks nogalina visu. Laiks
pārstāv Krišnu, jo, pienākot noteiktam laikam, būs milzīga uguns, kas visu
iznīcinās.

No dzīvajām būtnēm, kuras ir radītājas, četrgalvis Brahma ir galvenais. Tāpēc
Viņš pārstāv Visaugsto Kungu Krišnu.

BG 10.34.

34. PANTS

mritjuh sarva-haraš čāham    udbhavaš ča bhavišjatām
kīrtih šrīr vāk ča nārīnām    smritir mēdhā dhritih kšamā

mritjuh — nāve; sarva-harah — visu aprijošā; ča — arī;
aham — Es esmu; udbhavah — radīšana; ča — arī;
bhavišjatām — no nākotnes izpausmēm; kīrtih — slava;
šrīh — skaistums; vāk — daiļa valoda; ča — arī; nārīnām — no
sievietēm; smritih — atmiņa; mēdhā — saprāts;
dhritih — stingrums; kšamā — pacietība.

TULKOJUMS

Es esmu visu aprijošā nāve. Es esmu visa nākamā radītājs. Sievietēs Es
esmu slava, veiksme, daiļa valoda, atmiņa, saprāts, stingrība un pacietība.

SKAIDROJUMS

Tiklīdz cilvēks ir piedzimis, viņš sāk mirt. Tādējādi nāve katru mirkli rij visas dzīvās būtnes, un beigas sauc par pašu nāvi. Šī nāve ir Krišna. Tālāk attīstoties, visas dzīvās būtnes iet cauri sešām pamatizmaiņām. Tās dzimst, aug, kādu laiku pastāv, atražojas, kļūst mazākas un galu galā iet bojā. No šīm izmaiņām pirmā ir iznākšana no klēpja un tas ir Krišna. Pirmā rašanās ir visas tālākās darbības sākums.
Septiņas nosauktās varenības — slava, veiksme, daiļa valoda, atmiņa, saprāts, stingrība un pacietība — uzskatāmas par sievišķām. Ja kādam cilvēkam tās ir visas vai vismaz dažas, tad viņš kļūst slavens. Ja cilvēks ir ļoti taisnīgs, tad tas dara viņu slavenu. Sanskrits ir pilnīga valoda un tāpēc tā ir slavena. Ja pēc mācīšanās cilvēks visu atceras, tad viņam ir laba atmiņa jeb smriti dāvana. Spēja ne tikai lasīt daudz dažādu grāmatu, bet arī saprast tās un iegūtās zināšanas izmantot, ir saprāts (mēdha), kas ir vēl viena varenība. Spēja pārvarēt vājumu ir stingrība (dhriti). Un, kad cilvēkam ir visas šīs īpašības, turklāt viņš ir pazemīgs un maigs, kad viņš spēj būt līdzsvarots gan bēdās, gan lielā priekā, tad to sauc par pacietību (kšamu).

BG 10.35.

35. PANTS

brihat-sāma tathā sāmnām    gājatrī čhandasām aham
māsānām mārga-šīršo ‘ham    ritūnām kusumākarah

brihat-sāma — Brihatsāma; tathā — arī; sāmnām — no Sāma Vēdas
dziesmām; gājatrī — Gājatrī himnas; čhandasām — no dzejas;
aham — Es; māsānām — no mēnešiem;
mārga-šīršah — novembris-decembris; aham — Es; ritūnām — no
gadalaikiem; kusuma-ākarah — pavasaris.

TULKOJUMS

No Sāma Vēdas himnām Es esmu Brihatsāma, no dzejoļiem Es esmu Gājatrī. No
mēnešiem Es esmu Mārgašīrša [novembris-decembris], un no gadalaikiem Es esmu
ziedošais pavasaris.

SKAIDROJUMS

Dievs Kungs jau paskaidroja, ka no Vēdām Viņš ir Sāma Vēda. Sāma Vēda ir bagāta ar brīnišķīgām dziesmām, kuras spēlē dažādi padievi. Viena no šīm dziesmām ir Brihatsāma. Tai ir izsmalcināta melodija, un to dzied pusnaktī.
Sanskritā ir noteikti dzejas likumi; atskaņas un ritms netiek rakstīti patvaļīgi, kā tas ir mūsdienu dzejā. No šādiem likumiem atbilstošas dzejas visievērojamākā ir Gājatrī mantra, kuru skaita mācīti brāhmani. Gājatrī mantra minēta Šrīmad Bhāgavatamā. Gājatrī mantra ir īpaši domāta Dieva izprašanai, tāpēc tā pārstāv Visaugsto Kungu. Šī mantra paredzēta garīgi attīstītiem cilvēkiem, un kad cilvēks tās skaitīšanā gūst panākumus, viņš var ieiet Dieva Kunga pārpasaulīgajā stāvoklī. Lai skaitītu Gājatrī mantru, cilvēkam vispirms jāiegūst pilnīgā līmenī esoša cilvēka īpašības, skaidrības īpašības saskaņā ar materiālās dabas likumiem. Gājatrī mantra Vēdu civilizācijā ir ļoti svarīga, un tā tiek uzskatīta par Brahmana iemiesojumu skaņā. Brahma ir tās uzsācējs, un tā tiek nodota pa mācekļu pēctecību.
Novembra-decembra mēnesis tiek uzskatīts par vislabāko no visiem mēnešiem, jo tajā laikā Indijā no laukiem novāc graudus, un cilvēki ir ļoti laimīgi. Protams, no gadalaikiem visiem ļoti patīk pavasaris, jo tad nav ne pārāk karsts, ne pārāk auksts, zied puķes un koki. Pavasarī ir arī dažādas ceremonijas, kas palīdz cilvēkiem atcerēties Krišnas rotaļas; tāpēc tas tiek uzskatīts par vispriecīgāko no visiem gadalaikiem un pārstāv Visaugsto Kungu Krišnu.

BG 10.36.

36. PANTS

djūtam čhalajatām asmi    tēdžas tēdžasvinām aham
džajo ‘smi vjavasājo ‘smi    sattvam sattvavatām aham

djūtam — azarta spēle; čhalajatām — no visiem krāpniekiem;
asmi — esmu; tēdžah — mirdzums; tēdžasvinām — mirdzošā;
aham — Es; džajah — uzvara; asmi — esmu;
vjavasājah — drosme, piedzīvojums; asmi — esmu; sattvam — spēks;
sattva-vatām — stiprā; aham — Es.

TULKOJUMS

No krāpšanām Es esmu azarta spēle. Es esmu mirdzošā mirdzums, Es esmu
uzvara, Es esmu piedzīvojums, Es esmu stiprā spēks.

SKAIDROJUMS

Visumā ir daudz dažādu krāpnieku. No visām krāpšanām azarta spēle ir vislielākā krāpšana, un tāpēc tā pārstāv Krišnu. Krišna ir Visaugstākais, tāpēc Viņš var būt daudz lielāks krāpnieks kā jebkurš no cilvēkiem. Ja Krišna grib kādu piekrāpt, tad neviens nespēj pārspēt Viņu krāpšanā. Krišnas lielums nav vienpusīgs — tas ir vispusīgs.
No uzvarošajiem Viņš ir uzvara. Viņš ir mirdzošā mirdzums. No uzņēmīgajiem un izveicīgajiem Viņš ir visuzņēmīgākais un visizveicīgākais. No piedzīvojumu meklētājiem Viņš ir piedzīvojumiem visbagātākais. No stiprajiem Viņš ir visstiprākais. Kad Krišna bija uz Zemes, tad neviens nevarēja pārspēt Viņu spēkā. Pat bērnībā Viņš pacēla Govardhanas kalnu. Neviens nespēj pārspēt Viņu krāpšanā, neviens nespēj pārspēt Viņu mirdzumā, neviens nespēj pārspēt Viņu uzvarā, neviens nespēj pārspēt Viņu uzņēmībā un neviens nespēj pārspēt Viņu spēkā.

BG 10.37.

37. PANTS

vrišnīnām vāsudēvo ‘smi    pāndavānām dhanandžajah
munīnām apj aham vjāsah    kavīnām ušanā kavih

vrišnīnām — no Vrišni pēcnācējiem; vāsudēvah — Krišna Dvārakā;
asmi — esmu; pāndavānām — no Pāndaviem; dhanandžajah — Ardžuna;
munīnām — no gudrajiem; api — arī; aham — Es;
vjāsah — Vjāsa, Vēdu rakstu sastādītājs; kavīnām — no visiem lielajiem
domātājiem; ušanā — Ušana; kavih — domātājs.

TULKOJUMS

No Vrišni pēctečiem Es esmu Vāsudēva, no Pāndaviem Es esmu Ardžuna. No
gudrajiem Es esmu Vjāsa un no lielajiem domātājiem Es esmu Ušana.

SKAIDROJUMS

Krišna ir Dieva Augstākā Personība, un Baladēva ir Krišnas tiešais izvērsums. Gan Kungs Krišna, gan Baladēva bija Vasudēvas dēli, tāpēc abus var saukt par Vāsudēvām. Raugoties no cita viedokļa, Krišna nekad neaiziet no Vrindāvanas, tāpēc visi Viņa veidoli, kas parādās citur, ir Viņa izvērsumi. Vāsudēva ir tiešais Krišnas izvērsums, tāpēc Vāsudēva neatšķiras no Krišnas. Jāsaprot, ka Vāsudēva, par kuru runā šis Bhagavad-gītas pants, ir Baladēva jeb Balarāma, jo Viņš ir visu avatāru avots, un tāpēc Viņš ir vienīgais Vāsudēvas avots. Dieva Kunga tiešie izvērsumi ir svāmša (paša Dieva Kunga izvērsumi), un ir arī citi izvērsumi, ko sauc par vibhinnāmšu (savrupajiem izvērsumiem).
No Pāndu dēliem Ardžuna ir slavens kā Dhanandžaja. Viņš ir labākais no cilvēkiem un tāpēc pārstāv Krišnu. No visiem muni jeb mācītiem cilvēkiem, kas apguvuši Vēdu zināšanas, Vjāsa ir vislielākais, jo viņš daudzos veidos izskaidroja Vēdu zināšanas, lai tās būtu saprotamas šī Kali laikmeta ļaudīm. Vjāsa arī ir Krišnas avatārs, tāpēc arī Vjāsa pārstāv Krišnu. Kavi ir tie, kas var dziļi spriest par jebkuru tēmu. No kavi Ušana, Šukrāčārja, bija dēmonu garīgais skolotājs, viņš bija ārkārtīgi saprātīgs un tālredzīgs politiķis. Tādējādi Šukrāčārja ir vēl viens Krišnas varenības pārstāvis.

BG 10.38.

38. PANTS

dando damajatām asmi    nītir asmi džigīšatām
maunam čaivāsmi guhjānām    gjānam gjānavatām aham

dandah — soda; damajatām — no pakļaušanas līdzekļiem;
asmi — esmu; nītih — morāle; asmi — esmu;
džigīšatām — uzvaras meklētājos; maunam — klusēšana; ča — un;
ēva — arī; asmi — esmu; guhjānām — no noslēpumiem;
gjānam — zināšanas; gjāna-vatām — gudro; aham — Es.

TULKOJUMS

No nelikumības apkarošanas līdzekļiem Es esmu sods. No visa, kas ved pie
uzvaras, Es esmu morāle. Es esmu noslēpumu klusums un gudro gudrība.

SKAIDROJUMS

Ir daudz nelikumību apkarošanas līdzekļu, no kuriem vissvarīgākie ir tie, kas
samazina ļaundaru skaitu. Kad ļaundari tiek sodīti, tad sods pārstāv Krišnu. No
visa, kas ļauj uzvarēt kādā darbības laukā, uz uzvaru visvairāk ved morāle.
Visās noslēpumainajās darbībās — uzklausīšanā, domāšanā un
apcerē — klusums ir vissvarīgākais, jo tas ļauj ļoti ātri attīstīties.
Gudrais ir tas, kas spēj atšķirt garu no matērijas, Dieva augstāko dabu no
zemākās. Šādas zināšanas ir pats Krišna.

BG 10.39.

39. PANTS

jač čāpi sarva-bhūtānām    bīdžam tad aham ardžuna
na tad asti vinā jat sjān    majā bhūtam čarāčaram

jat — kas; ča — arī; api — var būt; sarva-bhūtānām — visa
radītā; bīdžam — sēkla; tat — tā; aham — Es; ardžuna — ak,
Ardžuna; na — ne; tat — tas; asti — ir; vinā — bez;
jat — kā; sjāt — pastāv; majā — Manis; bhūtam — radītais;
čara-ačaram — kustīgais un nekustīgais.

TULKOJUMS

Vēl, Ardžuna, Es esmu visa esošā radītāja sēkla. Nav nekā tāda, kas varētu
pastāvēt bez Manis — gan kustīga, gan arī nekustīga.

SKAIDROJUMS

It visam ir kāds cēlonis, un šis cēlonis jeb izpausmes sēkla ir Krišna. Bez
Krišnas enerģijas nekas nevar pastāvēt; tāpēc Krišnu sauc par visvareno. Bez
Viņa spēka nevar pastāvēt nekas — ne kustīgais, ne arī nekustīgais.
Viss, kas kā esamība nebalstās uz Krišnas enerģiju, ir maija, «tas, kā nav.»

BG 10.40.

40. PANTS

nānto ‘sti mama divjānām    vibhūtīnām parantapa
ēša tūddēšatah prokto    vibhūtēr vistaro majā

na — ne; antah — gals; asti — ir; mama — Manām;
divjānām — dievišķajām; vibhūtīnām — varenībām; parantapa — ak,
ienaidnieku uzvarētāj; ēšah — šie; tu — tikai;
uddēšatah — kā piemēri; proktah — teikti; vibhūtēh — varenības;
vistarah — plašumam; majā — Manis.

TULKOJUMS

Stipriniek, naidnieku veicēj, Manām dievišķajām izpausmēm nav gala. Tas,
ko Es tev stāstīju, bija tikai Manas bezgalīgās varenības piemērs.

SKAIDROJUMS

Kā teikts Vēdu rakstos, kaut arī Visaugstākā varenību un enerģijas var
saprast dažādi, šīm varenībām nav robežu; tāpēc ne visas varenības un enerģijas
ir izskaidrojamas. Ardžunam tika aprakstīti tikai daži piemēri, lai apmierinātu
viņa ziņkārību.

BG 10.41.

41. PANTS

jad jad vibhūtimat sattvam    šrīmad ūrdžitam ēva vā
tat tad ēvāvagaččha tvam    mama tēdžo-‘mša-sambhavam

jat jat — kāda vien; vibhūti — varenība; mat — ir;
sattvam — pastāvoša; šrī-mat — skaista; ūrdžitam — slavena;
ēva — noteikti; — vai; tat tat — tā; ēva — noteikti;
avagaččha — jāsecina; tvam — tev; mama — Mana;
tēdžah — mirdzuma; amša — daļas; sambhavam — dzimusi.

TULKOJUMS

Zini, ka viss, kas ir varens, skaists un slavens, ir radies no niecīgas
Mana mirdzuma dzirksts.

SKAIDROJUMS

Viss slavenais un skaistais jāsaprot tikai kā daļēja Krišnas varenības
izpausme — gan garīgajā, gan materiālajā pasaulē. Jāsaprot, ka viss,
kas ir neparasti varens, pārstāv Krišnas varenību.

BG 10.42.

42. PANTS

atha vā bahunaitēna    kim gjātēna tavārdžuna
vištabhjāham idam kritsnam    ēkāmšēna sthito džagat

atha vā — vai; bahunā — daudz; ētēna — ar šī veida;
kim — ko; gjātēna — zinot; tava — tevis; ardžuna — ak,
Ardžuna; vištabhja — caurstrāvoju; aham — Es; idam — šo;
kritsnam — visu; ēka — ar vienu; amšēna — daļu;
sthitah — atrodos; džagat — Visumu.

TULKOJUMS

Vai vajag par to tik sīki stāstīt, Ardžuna? Ar vienu savu daļiņu Es
caurstrāvoju un uzturu visu Visumu.

SKAIDROJUMS

Visaugsto Kungu visos materiālajos Visumos pārstāv Virsdvēsele, kas ieiet visā. Dievs Kungs šeit saka Ardžunam, ka nav jēgas izprast, kā viss pastāv savā atsevišķajā varenībā un lielumā. Mums jāzina, ka viss pastāv tāpēc, ka Virsdvēseles veidā tajā ir Krišna. It viss — no Brahmas, vismilzīgākās būtnes, līdz vismazākajai skudriņai — pastāv tāpēc, ka tajā ir Dievs Kungs, kas visu uztur.
Ir tāda misija, kas pastāvīgi sludina, ka jebkura padieva godināšana aizvedīs cilvēku pie Dieva Augstākās Personības jeb augstākā mērķa. Bet šeit padievu godināšana tiek pilnīgi noraidīta, jo pat lielākie padievi, piemēram, Brahma un Šiva, pārstāv tikai Visaugstā Kunga varenības daļu. Viņš ir ikviena dzimušā avots, un neviens nav lielāks par Viņu. Viņš ir asamaurdhva, kas nozīmē, ka neviens nav augstāks par Viņu un ka neviens nevar līdzināties Viņam. Padma Purānā teikts, ka tas, kas pielīdzina Visaugsto Kungu Krišnu padieviem — pat Brahmas un Šivas līmeņa padieviem — tūlīt kļūst par ateistu. Taču, ja cilvēks pilnīgi apgūst dažādus Krišnas enerģiju varenības un izvērsumu aprakstus, tad viņš, bez šaubām, spēj saprast Kunga Šrī Krišnas stāvokli un nenovirzoties vērst prātu uz Krišnas godināšanu. Dievs Kungs visu caurstrāvo ar sava daļējā pārstāvja izvērsumu Virsdvēseli, kas ieiet visā esošajā. Tāpēc tīri bhaktas vērš prātus Krišnas apziņā un pilnīgi garīgi kalpo, un tāpēc viņi vienmēr ir pārpasaulīgā stāvoklī. Šīs nodaļas astotais līdz vienpadsmitais pants ļoti skaidri norāda uz garīgo kalpošanu un Krišnas godināšanu. Lūk, kāds ir tīras garīgās kalpošanas ceļš. Šajā nodaļā tika pilnīgi izskaidrots, kā cilvēks var sasniegt augstāko bhakti pilnību Dieva Augstākās Personības sabiedrībā. Šrīla Baladēva Vidjābhūšana, dižens Krišnas mācekļu pēctecības āčārja, šīs nodaļas komentārus nobeidz ar vārdiem:
jač-čhakti-lēšāt surjādjā    bhavantj atj-ugra-tēdžasah
jad-amšēna dhritam višvam    sa krišno dašamē ‘rčjatē

No Kunga Krišnas varenās enerģijas spēku gūst pat saule, un ar Krišnas daļējo
izvērsumu tiek uzturēta visa pasaule. Tāpēc Kungs Šrī Krišna ir godināms.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojumi Šrīmad Bhagavad-gītas desmitajai
nodaļai, kas vēsta par Absolūta varenību.