Bhagavad-gīta četrpadsmitā nodaļa

null

ČETRPADSMITĀ NODAĻA

Materiālās dabas trīs īpašības

BG 14.1.

1. PANTS

šrī bhagavān uvāča

param bhūjah pravakšjāmi    gjānānām gjānam uttamam
jadž gjātvā munajah sarvē    parām siddhim ito gatāh

šrī bhagavān uvāča — Dieva Augstākā Personība sacīja;
param — pārpasaulīgās; bhūjah — atkal; pravakšjāmi — Es
teikšu; gjānānām — visu zināšanu; gjānam — zināšanas;
uttamam — augstākās; jat — kuras; gjātvā — zinot;
munajah — gudrie; sarvē — visi; parām — pārpasaulīgu;
siddhim — pilnību; itah — no šīs pasaules;
gatāh — sasniedza.

TULKOJUMS

Dieva Augstākā Personība sacīja: Tagad atkal Es tev vēstīšu
visaugstāko gudrību, visu zināšanu zināšanas, kuras izprotot, visi gudrie
ir sasnieguši augstāko pilnību.

SKAIDROJUMS

No septītās līdz divpadsmitajai nodaļai Šrī
Krišna pilnīgi atklāj Absolūto Patiesību, Dieva Augstāko Personību. Tagad
pats Dievs Kungs tālāk izglīto Ardžunu. Kas ar filozofisku prātošanu
saprot šo nodaļu, tas saprot garīgo kalpošanu. Trīspadsmitajā nodaļā
noskaidrots, ka, pazemīgi izkopjot zināšanas, var atbrīvoties no
materiālajām saitēm. Paskaidrots arī, ka dzīvā būtne ir sapinusies
materiālajā pasaulē tāpēc, ka saskārusies ar materiālās dabas īpašībām.
Tagad šajā nodaļā Augstākā Personība izskaidro, kādas ir šīs īpašības, kā
tās darbojas, kā tās saista un kā tās atbrīvo. Visaugstais Kungs sludina,
ka šajā nodaļā dotās zināšanas ir augstākas par iepriekšējās nodaļās
dotajām. Saprotot šīs zināšanas, dažādi viedie ir sasnieguši pilnību un
aizgājuši uz garīgo valstību. Tagad Dievs Kungs izskaidro tās pašas
zināšanas vēl labākā veidā. Šīs zināšanas ir daudz augstākas par visiem
zināšanu ceļiem, par kuriem tika stāstīts iepriekš, un, zinot tās, var
sasniegt pilnību. Tādējādi tiek uzskatīts, ka tas, kas izprot četrpadsmito
nodaļu, sasniedz pilnību.

BG 14.2.

2. PANTS

idam gjānam upāšritja    mama sādharmjam āgatāh
sargē ‘pi nopadžājantē    pralajē na vjathanti ča

idam — šais; gjānam — zināšanās;
upāšritja — patvērušies; mama — Manu; sādharmjam — tādu
pašu dabu; āgatāh — sasniedzis; sargē api — pat radīšanā;
na — ne; upadžājantē — dzimst; pralajē — iznīcināšanā;
na — ne; vjathanti — uztraukts; ča — arī.

TULKOJUMS

Kas ir stingrs šajās zināšanās, sasniedz pārpasaulīgu
dabu — tādu pašu kā Manējo. Tad viņš vairs nepiedzimst radīšanā
un paliek neskarts iznīcināšanā.

SKAIDROJUMS

Kas ieguvis pilnīgas pārpasaulīgās zināšanas,
tas pēc īpašībām kļūst vienāds ar Dieva Augstāko Personību un atbrīvojas
no atkārtotas dzimšanas un nāves. Tomēr viņš nezaudē patību un joprojām ir
atsevišķā dvēsele. No Vēdu rakstiem mēs uzzinām, ka atbrīvotas dvēseles,
kas sasniegušas garīgo debesu pārpasaulīgās planētas, vienmēr meklē
Visaugstā Kunga lotospēdas un ar mīlestību pārpasaulīgi kalpo Viņam. Tātad
arī pēc atbrīves bhaktas nezaudē savu individualitāti.

Parasti visas zināšanas, ko mēs saņemam materiālajā pasaulē, ir triju
materiālās dabas īpašību piesārņotas. Zināšanas, kas ir brīvas no triju
materiālās dabas īpašību sārņiem, sauc par pārpasaulīgajām zināšanām.
Tikko cilvēks atrodas pārpasaulīgajās zināšanās, viņš ir tādā pašā līmenī
kā Augstākā Persona. Tie, kas neko nezina par garīgajām debesīm, uzskata,
ka pēc atbrīves no materiālā veidola materiālās darbības viņi kļūst garīgi
bezveidīgi, bez jebkādas dažādības. Tomēr, kā šajā pasaulē ir materiāla
daudzveidība, tā daudzveidība ir arī garīgajā valstībā. Kas to nezina, tie
domā, ka garīgā esamība ir materiālās dažādības pretstats. Bet patiesībā
garīgajās debesīs būtne iegūst garīgu veidolu. Tur notiek garīga darbība,
un šādu garīgu stāvokli sauc par bhakti dzīvi. Gaisotne ir pilnīgi tīra,
un būtne pēc īpašībām līdzinās Visaugstajam Kungam. Lai iegūtu šādas
zināšanas, ir jāattīsta visas garīgās īpašības. To, kas tādējādi attīsta
garīgās īpašības, neskar ne materiālās pasaules radīšana, ne iznīcināšana.

BG 14.3.

3. PANTS

mama jonir mahad brahma    tasmin garbham dadhāmj aham
sambhavah sarva-bhūtānām    tato bhavati bhārata

mama — Mans; jonih — dzimšanas avots; mahat — visa
materiālā esamība; brahma — augstākais; tasmin — tajā;
garbham — grūtniecību; dadhāmi — radu; aham — Es;
sambhavah — iespēja; sarva-bhūtānām — visām dzīvajām būtnēm;
tatah — pēc tam; bhavati — kļūst; bhārata — ak, Bharatas
dēls.

TULKOJUMS

Bharatas dēls! Viss materiālais pirmpamats, ko sauc par Brahmanu, ir
dzimšanas avots. Es apaugļoju Brahmanu un dodu visām būtnēm iespēju
piedzimt.

SKAIDROJUMS

Pasauli var izskaidrot šādi: viss, kas notiek,
pateicoties kšētras un kšētragjas, ķermeņa un dvēseles, savienojumam. Šo
materiālās dabas un dzīvās būtnes savienojumu ir padarījis iespējamu pats
Visaugstais Dievs. Mahattatva ir vispārējais cēlonis visai kosmiskajai
izpausmei; visu materiālo cēlonību, kurā ir trīs materiālās dabas
īpašības, reizēm sauc par Brahmanu. Augstākā Personība apaugļo šo
vispārējo vielu un dod iespēju rasties neskaitāmiem Visumiem. Šī visa
materiālā viela, mahattatva, Vēdu rakstos saukta par Brahmanu (Mundaka
Upanišada 1.1.9.): tasmād ētad brahma nāma-rūpam annam ča
džājatē.
Augstākā Persona apaugļo šo Brahmanu ar dzīvo būtņu sēklu.
Visas divdesmit četras pamatvielas, sākot ar zemi, ūdeni, uguni un gaisu,
ir materiālā enerģija, un tās veido to, ko sauc par mahadbrahmu jeb lielo
Brahmanu, materiālo dabu. Kā paskaidrots septītajā nodaļā, pāri tam ir
cita, augstāka daba — dzīvā būtne. Materiālajai dabai pēc Dieva
Augstākās Personības gribas ir piejaukta augstākā daba, un pēc tam no šīs
materiālās dabas ir dzimušas visas dzīvās būtnes.

Skorpions dēj oliņas rīsa kaudzēs, un reizēm saka, ka skorpions dzimst
no rīsiem. Bet rīsi nav skorpiona cēlonis. Patiesībā oliņas ir izdējusi
skorpiona mātīte. Un arī materiālā daba nav dzīvo būtņu dzimšanas cēlonis.
Sēklu ir devusi Dieva Augstākā Personība, un tikai liekas, ka dzīvās
būtnes ir materiālās dabas radītas. Tādējādi katrai būtnei saskaņā ar tās
agrāko darbību ir noteikts materiālās dabas radīts ķermenis, un tā var
baudīt vai ciest, atbilstoši saviem pagātnes darbiem. Dievs Kungs ir visu
dzīvo būtņu izpausmju cēlonis šajā materiālajā pasaulē.

BG 14.4.

4. PANTS

sarva-jonišu kauntēja    mūrtajah sambhavanti jāh
tāsām brahma mahad jonir    aham bīdža-pradah pitā

sarva-jonišu — visi dzīvības veidi; kauntēja — ak, Kuntī
dēls; mūrtajah — veidolos; sambhavanti — tie parādās;
jāh — kādos; tāsām — to visu; brahma — augstākais; mahat
jonih
— dzimšanas avots materiālās dabas klēpī; aham — Es;
bīdža-pradah — sēklas devējs; pitā — tēvs.

TULKOJUMS

Kuntī dēls! Zini, ka Es dodu iespēju piedzimt materiālajā dabā visām
dzīvajām būtnēm. Es esmu sēklas devējs tēvs.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā skaidri norādīts, ka Dieva Augstākā
Personība Krišna ir visu dzīvo būtņu sākotnējais tēvs. Dzīvās būtnes ir
materiālās un garīgās dabas savienojums. Šādas dzīvās būtnes ir ne tikai
uz šīs planētas, bet uz katras planētas — pat augstākās, kur
dzīvo Brahma. Dzīvās būtnes ir visur, pat ūdenī un ugunī. Tās visas pastāv
mātes, materiālās dabas dēļ, un Krišna ir sēklas devējs. Jēga ir tāda, ka
materiālā pasaule ir apaugļota ar dzīvajām būtnēm, kas radīšanas laikā
atnāk dažādos veidolos saskaņā ar saviem agrākajiem darbiem.

BG 14.5.

5. PANTS

sattvam radžas tama iti    gunāh prakriti-sambhavāh
nibadhnanti mahā-bāho    dēhē dēhinam avjajam

sattvam — skaidrība; radžah — kaislības;
tamah — tumsība; iti — tādējādi; gunāh — īpašība;
prakriti — no materiālās dabas; sambhavāh — radušās;
nibadhnanti — sasaista; mahā-bāho — ak, stipriniek;
dēhē — šai ķermenī; dēhinam — dzīvo būtni;
avjajam — mūžīgo.

TULKOJUMS

Stipriniek Ardžuna! Materiālo dabu veido trīs
īpašības — skaidrība, kaislības un tumsība. Kad mūžīgā dzīvā
būtne saskaras ar dabu, tad šīs īpašības viņu sasaista.

SKAIDROJUMS

Dzīvā būtne ir pārpasaulīga, tāpēc tai nav
nekāda sakara ar materiālo dabu. Bet, tā kā viņu sasaista materiālā daba,
tā darbojas triju materiālās dabas īpašību apburta. Saskaņā ar dažādo dabu
dzīvajām būtnēm ir dažādi ķermeņi, tāpēc tām jādarbojas saskaņā ar šo
dabu. Tas ir laimes un ciešanu daudzveidības cēlonis.

BG 14.6.

6. PANTS

tatra sattvam nirmalatvāt    prakāšakam anāmajam
sukha-sangēna badhnāti    gjāna-sangēna čānagha

tatra — te; sattvam — skaidrība;
nirmalatvāt — tīrākā materiālajā pasaulē;
prakāšakam — apgaismojot; anāmajam — bez jebkādām grēku sekām;
sukha — ar laimi; sangēna — saskaroties;
badhnāti — sasaista; gjāna — ar zināšanām;
sangēna — saskaroties; ča — arī; anagha — ak, bezgrēcīgais.

TULKOJUMS

Bezgrēcīgais! Skaidrība ir tīrāka nekā pārējās īpašības, tā apgaismo
un atbrīvo no visām grēku pretdarbībām. Tos, kurus vada skaidrība,
sasaista laimes sajūta un zināšanas.

SKAIDROJUMS

Materiālās dabas saistītās dzīvās būtnes ir
dažādas. Vieni ir laimīgi, citi ir ļoti darbīgi, bet citi ir bezpalīdzīgi.
Visi šie psiholoģisko izpausmju veidi ir cēloņi būtnes sasaistībai dabā.
Dažādi saistības veidi izskaidroti šajā Bhagavad-gītas daļā. Vispirms
tiek apskatīta skaidrība. Kas materiālajā pasaulē attīsta skaidrību, tas
kļūst gudrāks par tiem, kuri saistīti citādā veidā. Cilvēku skaidrībā
īpaši neskar materiālās ciešanas, un viņš tiecas attīstīt materiālās
zināšanas. Šī veida pārstāvis ir brāhmans; brāhmaniem jāatrodas skaidrībā.
Laimes sajūta rodas no tā, ka cilvēks saprot, ka skaidrībā viņš ir vairāk
vai mazāk brīvs no grēku sekām. Patiesībā Vēdu rakstos teikts, ka
skaidrība nozīmē lielākas zināšanas un lielāku laimes sajūtu.

Slikti ir tas, ka dzīvā būtne skaidrībā tiek saistīta ar sajūtu, ka
viņa ir ļoti zinoša un labāka par citiem. Tādā veidā būtne tiek
sasaistīta. Vislabākais piemērs ir zinātnieki un filozofi. Gan vieni, gan
otri ļoti lepojas ar savām zināšanām, un, tā kā viņi parasti uzlabo savus
dzīves apstākļus, viņi izjūt zināmu materiālo laimi. Šī augstas laimes
sajūta saistītajā dzīvē sasien viņus materiālajā dabā ar skaidrību. Tāpēc
viņiem patīk darboties skaidrībā, un, kamēr vien šī patika saglabājas,
viņiem materiālajā dabā jāpieņem noteikta veida ķermeņi. Tādējādi viņiem
nav iespējas atbrīvoties vai aiziet uz garīgo valstību. Cilvēks atkal un
atkal var būt filozofs, zinātnieks vai dzejnieks, un atkal un atkal nonākt
tajās pašās dzimšanas un nāves likstās. Bet materiālās enerģijas maldu dēļ
viņš domās, ka šāda dzīve ir patīkama.

BG 14.7.

7. PANTS

radžo rāgātmakam viddhi    trišnā-sanga-samudbhavam
tan nibadhnāti kauntēja    karma-sangēna dēhinam

radžah — kaislības; rāga-ātmakam — radušās no vēlmēm un
iekāres; viddhi — zini; trišnā — ar ilgām;
sanga — saskarē; samudbhavam — radušās no; tat — tās;
nibadhnāti — saista; kauntēja — ak, Kuntī dēls;
karma-sangēna — saskaroties ar auglīgu darbību;
dēhinam — iemiesotais.

TULKOJUMS

Kuntī dēls! Kaislības rodas no neierobežotām vēlmēm un ilgām. Tās
piesaista iemiesoto dzīvo būtni pie materiālas un auglīgas darbības.

SKAIDROJUMS

Kaislības raksturo vīrieša un sievietes
savstarpējo pieķeršanos. Vīrietis piesaista sievieti un sieviete piesaista
vīrieti. To sauc par kaislību. Un kad kaislības pieaug, cilvēkā attīstās
vēlme materiāli baudīt. Viņš vēlas apmierināt jutekļus. Lai apmierinātu
jutekļus, kaislību cilvēks vēlas stāvokli sabiedrībā, nācijā, viņš grib
laimīgu ģimenes dzīvi, labus bērnus, sievu un māju. Tas viss nāk no
kaislībām. Kamēr vien cilvēks kāro visas šīs lietas, viņam ir ļoti grūti
jāstrādā. Tāpēc šeit skaidri teikts, ka viņš saskaras ar savas darbības
augļiem, un viņu šī darbība sasaista. Lai iepriecinātu sievu, bērnus un
sabiedrību, lai uzturētu prestižu, ir jāstrādā. Tāpēc visa materiālā
sabiedrība vairāk vai mazāk ir kaislībās. Mūsdienu civilizāciju var
uzskatīt par attīstītu kaislības ziņā. Agrāk attīstību vērtēja pēc
skaidrības. Ja pat tie, kas ir skaidrībā, nespēj sasniegt atbrīvi, tad ko
lai saka par tiem, kas ir sapinušies kaislībās.

BG 14.8.

8. PANTS

tamas tv agjāna-džam viddhi    mohanam sarva-dēhinām
pramādālasja-nidrābhis    tan nibadhnāti bhārata

tamah — tumsība; tu — bet; agjāna-džam — radusies no
neziņas; viddhi — zini; mohanam — maldi;
sarva-dēhinām — visu iemiesoto būtņu; pramāda — ar ārprātu;
ālasja — kūtrumu; nidrābhih — un miegu; tat — tā;
nibadhnāti — sasaista; bhārata — ak, Bharatas dēls.

TULKOJUMS

Bharatas dēls! Neziņas radītā tumsonība maldina visas iemiesotās
dzīvās būtnes. Tā rada ārprātu, kūtrumu un miegainību, kas sasaista
dvēseli.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā ļoti svarīgs ir īpašais vārda «tu»
lietojums. Tas nozīmē, ka tumsība ir ļoti īpatnēja iemiesotās dvēseles
īpašība. Tumsība ir tiešs skaidrības pretstats. Attīstot zināšanas
skaidrībā, cilvēks var saprast, kas ir kas, bet tumsībā viss ir pilnīgi
otrādi. Ikviens, kuru apbur tumsība, zaudē prātu, un ārprātīgais nespēj
saprast, kas ir kas. Viņš nevis attīstās, bet gan pagrimst. Vēdu rakstos
dota tumsības definīcija. Vastu-jāthātmja-gjānāvarakam
viparjaja-gjāna-džanakam tamah
— tumsības apburts cilvēks
nespēj redzēt lietas patiesajā gaismā. Piemēram, ikviens var redzēt, ka
nomirst viņa vectēvs, tātad nomirs arī viņš pats; cilvēks ir mirstīgs.
Bērni, ko viņš rada, arī nomirs. Tātad nāve ir neizbēgama. Tomēr cilvēki
kā traki dzenas pēc naudas, dienu un nakti smagi strādā, nedomājot par
mūžīgo garu. Tas ir ārprāts. Ārprātā viņi nevēlas attīstīt garīgo
izpratni. Šādi cilvēki ir ļoti slinki. Kad viņus uzaicina uz tikšanos, lai
vairotu garīgo izpratni, tad viņus tā īpaši neinteresē. Viņi nav pat
darbīgi kā cilvēki kaislībās. Vēl viena neziņas cilvēka pazīme ir tā, ka
viņš guļ vairāk kā vajadzīgs. Gulēt sešas stundas ir pietiekami, bet
tumsības cilvēks guļ vismaz desmit vai divpadsmit stundas dienā. Šāds
cilvēks vienmēr izskatās nomākts un mīl apreibināties un gulēt. Lūk, kādas
pazīmes raksturo cilvēku, ko saista tumsība.

BG 14.9.

9. PANTS

sattvam sukhē sandžajati    radžah karmani bhārata
gjānam āvritja tu tamah    pramādē sandžajatj uta

sattvam — skaidrība; sukhē — laimē;
sandžajati — saista; radžah — kaislības; karmani — auglīgā
darbā; bhārata — ak, Bharatas dēls; gjānam — zināšanas;
āvritja — pārklājot; tu — bet; tamah — tumsība;
pramādē — ārprātā; sandžajati — saista; uta — ir teikts.

TULKOJUMS

Bharatas dēls! Skaidrība piesaista laimei, kaislības piesaista
auglīgai darbībai, bet tumsība pārklāj zināšanas un piesaista
ārprātam.

SKAIDROJUMS

Cilvēku, kas ir skaidrībā, apmierina darbs vai
intelektuāli meklējumi, piemēram, filozofu, zinātnieku vai skolotāju, kas
darbojas savā zināšanu laukā, var apmierināt šī darbība. Kaislību cilvēks
var auglīgi darboties; viņam pieder tik, cik viņš spēj nopelnīt, un viņš
ziedo labiem mērķiem. Reizēm šādi cilvēki cenšas atvērt slimnīcas, ziedot
labdarības iestādēm, utt. Šīs pazīmes raksturo kaislību cilvēku. Un
tumsība pārklāj zināšanas. Viss, ko cilvēks dara tumsībā, nenes labu ne
pašam, ne citiem.

BG 14.10.

10. PANTS

radžas tamaš čābhibhūja    sattvam bhavati bhārata
radžah sattvam tamaš čaiva    tamah sattvam radžas tathā

radžah — kaislības; tamah — tumsību; ča — arī;
abhibhūja — uzveicot; sattvam — skaidrība; bhavati — gūst
pārsvaru; bhārata — Bharatas dēls; radžah — kaislības;
sattvam — skaidrība; tamah — tumsība; ča — un;
ēva — tāpat; tamah — tumsība; sattvam — skaidrība;
radžah — kaislības; tathā — tā.

TULKOJUMS

Bharatas dēls! Reizēm skaidrība pārvar kaislības un tumsību. Reizēm
kaislības uzvar skaidrību un tumsību, un reizēm tumsība uzvar skaidrību un
kaislības. Tā dabas īpašības vienmēr cīnās par varu.

SKAIDROJUMS

Kad valda kaislības, tad skaidrība un tumsība
ir uzvarētas. Kad valda skaidrība, tad kaislības un tumsība ir uzvarētas.
Un kad valda tumsība, tad kaislības un skaidrība ir uzvarētas. Šīs
sacensības turpinās vienmēr. Tāpēc tam, kas patiešām vēlas iet uz priekšu
Krišnas apziņā, jāpaceļas pāri šīm īpašībām. Kādas noteiktas dabas
īpašības pārsvars izpaužas cilvēka attiecībās, darbībā, ēšanā utt. Tas
viss būs izskaidrots beigu nodaļās. Bet, ja cilvēks vēlas, viņš ar darbību
var izkopt skaidrību un tādējādi uzvarēt tumsību un kaislības. Vai arī
cilvēks var attīstīt kaislību un uzvarēt skaidrību un tumsību. Var arī
attīstīt tumsību un uzvarēt skaidrību un kaislības. Kaut arī pastāv trīs
materiālās dabas īpašības, ja cilvēks ir apņēmīgs, viņš var saņemt
skaidrības svētību un, paceļoties pāri skaidrībai, nonākt tīrā skaidrībā,
ko sauc par vasudēvas stāvokli, stāvokli, kurā cilvēks var saprast Dieva
zinātni. Pēc noteiktām darbības izpausmēm var spriest, kādā dabas īpašībā
cilvēks atrodas.

BG 14.11.

11. PANTS

sarva-dvārēšu dēhē ‘smin    prakāša upadžājatē
gjānam jadā tadā vidjād    vivriddham sattvam itj uta

sarva-dvārēšu — visos vārtos; dēhē asmin — šai ķermenī;
prakāšah — apgaismotība; upadžājatē — attīstās;
gjānam — zināšanas; jadā — kad; tadā — tad;
vidjāt — zini; vivriddham — pieaug; sattvam — skaidrība;
iti uta — ir teikts.

TULKOJUMS

Skaidrība izpaužas tad, kad visus ķermeņa vārtus apgaismo
zināšanas.

SKAIDROJUMS

Ķermenī ir deviņi vārti: divas acis, divas
ausis, divas nāsis, mute, dzimumorgāni un tūplis. Kad visus vārtus
apgaismo skaidrības pazīmes, tad jāsaprot, ka cilvēks ir attīstījis
skaidrību. Skaidrībā cilvēks var redzēt lietas patiesajā gaismā un sajust
to īsto garšu. Viņš attīrās iekšēji un ārēji. Visos vārtos attīstās laimes
pazīmes un tas ir skaidrības stāvoklis.

BG 14.12.

12. PANTS

lobhah pravrittir ārambhah    karmanām ašamah sprihā
radžasj ētāni džājantē    vivriddhē bharataršabha

lobhah — alkatība; pravrittih — darbība;
ārambhah — pūles; karmanām — darbībā; ašamah — nevaldāmas;
sprihā — vēlmes; radžasi — no kaislībām; ētāni — tās;
džājantē — attīstās; vivriddhē — kad par daudz;
bharata-rišabha — ak, galvenais no Bhāratām.

TULKOJUMS

Galvenais no Bhāratām! Kad pieaug kaislības, tad parādās liela
pieķeršanās, auglīga darbība, liela piepūle, nevaldāmas vēlmes un
ilgas.

SKAIDROJUMS

Kas ir kaislībās, tas nekad nav apmierināts ar
to stāvokli, ko viņš ir sasniedzis; viņš vēlas kaut ko augstāku. Ja šāds
cilvēks grib uzbūvēt māju, tad viņš to būvē līdzīgu pilij, it kā spētu
tajā dzīvot mūžīgi. Un viņā attīstās stipras alkas pēc jutekļu
apmierināšanas. Jutekļu apmierināšanai nav gala. Viņš vienmēr vēlas būt
kopā ar ģimeni, būt savās mājās un turpināt jutekļu apmierināšanu. Tam nav
gala. Jāsaprot, ka visas šīs pazīmes raksturo kaislības.

BG 14.13.

13. PANTS

aprakāšo ‘pravrittiš ča    pramādo moha ēva ča
tamasj ētāni džājantē    vivriddhē kuru-nandana

aprakāšah — tumsība; apravrittih — bezdarbība;
ča — un; pramādah — ārprāts; mohah — maldi;
ēva — noteikti; ča — arī; tamasi — tumsība;
ētāni — tie; džājantē — izpaužas; vivriddhē — kad attīstās;
kuru-nandana — Kuru dēls.

TULKOJUMS

Kuru dēls! Kad pieaug tumsība, tad izpaužas bezdarbība, tumsa,
ārprāts un maldi.

SKAIDROJUMS

Kad nav gaismas, nav zināšanu. Tumsības
cilvēks nedarbojas saskaņā ar vadošajiem principiem; viņš vēlas darboties
pēc savām iegribām, bezmērķīgi. Ja šāds cilvēks spēj strādāt, viņš
nepieliek nekādas pūles. Tie ir maldi. Kaut arī apziņa turpina darboties,
dzīve ir bezdarbīga. Šīs pazīmes raksturo cilvēku tumsībā.

BG 14.14.

14. PANTS

jadā sattvē pravriddhē tu    pralajam jāti dēha-bhrit
tadottama-vidām lokān    amalān pratipadjatē

jadā — kad; sattvē — skaidrība;
pravriddhē — attīstās; tu — bet; pralajam — iznīcināšana;
jāti — iet; dēha-bhrit — iemiesotais; tadā — tad;
uttama-vidām — diženu gudro; lokān — planētas;
amalān — tīrās; pratipadjatē — sasniedz.

TULKOJUMS

Kas nomirst skaidrībā, tas sasniedz tīrās augstākās planētas, kur
mīt diženi gudrie.

SKAIDROJUMS

Skaidrības cilvēks sasniedz augstākās planētu
sistēmas, piemēram, Brahmaloku vai Džanaloku un bauda dievišķu laimi.
Svarīgs ir vārds «amalān», kas nozīmē «brīvs no kaislībām un tumsības».
Materiālajā pasaulē ir daudz netīra, bet skaidrība ir vistīrākais esamības
veids materiālajā pasaulē. Dažādām dzīvajām būtnēm ir dažādas planētas.
Kas nomirst skaidrībā, tie paceļas uz planētām, kur dzīvo diženi gudrie un
bhaktas.

BG 14.15.

15. PANTS

radžasi pralajam gatvā    karma-sangišu džājatē
tathā pralīnas tamasi    mūdha-jonišu džājatē

radžasi — kaislībās; pralajam — iznīcināšanu;
gatvā — sasniedzot; karma-sangišu — kopā ar tiem, kas darbojas
augļu dēļ; džājatē — piedzimst; tathā — tāpat;
pralīnah — ejot bojā; tamasi — tumsībā;
mūdha-jonišu — dzīvnieku veidos; džājatē — piedzimst.

TULKOJUMS

Kas nomirst kaislībās, tas piedzimst pie tiem, kuri darbojas augļu
dēļ. Kas nomirst tumsībā, tas piedzimst par dzīvnieku.

SKAIDROJUMS

Daži uzskata, ka dvēsele, kas sasniegusi
cilvēciskās dzīves līmeni, nekad vairs nenolaižas zemāk. Tas nav tiesa.
Saskaņā ar šo pantu cilvēks, kas attīstījis neziņu, pēc nāves nonāk
dzīvnieka ķermenī. No turienes viņam atkal jāpaceļas un jāiziet evolūcija,
lai atkal nonāktu cilvēka dzīvības veidā. Tāpēc tiem, kam rūp cilvēka
dzīve, jāpieņem skaidrība, labā sabiedrībā jāpaceļas pāri šīm īpašībām un
jānonāk Krišnas apziņā. Tas ir cilvēka dzīves mērķis. Citādi nevar zināt,
vai cilvēks arī nākamajā dzīvē būs cilvēks.

BG 14.16.

16. PANTS

karmanah sukritasjāhuh    sāttvikam nirmalam phalam
radžasas tu phalam duhkham    agjānam tamasah phalam

karmanah — no darba; su-kritasja — dievbijīga;
āhuh — ir teikts; sāttvikam — skaidrībā;
nirmalam — attīrīts; phalam — auglis; radžasah — kaislībās;
tu — bet; phalam — auglis; duhkham — ciešanas;
agjānam — muļķība; tamasah — tumsības; phalam — auglis.

TULKOJUMS

Dievbijīgas darbības augļi ir tīri, tie nāk no skaidrības. Kaislības
nes ciešanas, bet tumsība rada muļķību.

SKAIDROJUMS

Dievbijīga darbība skaidrībā nes tīrus augļus.
Tāpēc gudrie, kas ir brīvi no maldiem, ir laimīgi. Darbība kaislībās nes
tikai ciešanas. Jebkura darbība, kas vērsta uz materiālu laimi, noteikti
beidzas ar neveiksmi. Piemēram, ja kāds vēlas uzbūvēt debesskrāpi, tad
viņam daudz kas jāizcieš, lai šis lielais debesskrāpis varētu tikt
uzcelts. Finansētājam daudz kas jāizcieš, lai nopelnītu tik daudz naudas,
un tiem, kas vergo būvdarbos, jāpanes fiziski smagais darbs. Ciešanas
pastāv. Tāpēc Bhagavad-gīta norāda, ka jebkura darbība, kas veikta
kaislību apmātībā, noteikti ir lielas ciešanas. Prātā var būt nedaudz
laimes — «Man pieder šī māja un šī nauda» — bet tā nav
īsta laime.

Kas attiecas uz tumsību, tajā darītājam nav zināšanu un tāpēc visa viņa
darbība rada ciešanas tagad un dzīvnieka dzīvi nākotnē. Dzīvnieku dzīve
vienmēr ir pilna ciešanu, kaut arī maldu, maijas, apburti viņi to
nesaprot. Dzīvnieki tiek nokauti arī aiz tumsības. Dzīvnieku nogalinātāji
nezina, ka nākotnē šie dzīvnieki saņems tādus ķermeņus, lai nogalinātu
pašus slepkavas. Tas ir dabas likums. Ja cilvēku sabiedrībā kāds nogalina
cilvēku, tad viņš ir jāpakar. Tas ir valsts likums. Tumsības dēļ cilvēki
neapjēdz, ka pastāv pilnīga valsts, pār kuru valda Visaugstais Kungs.
Ikviena dzīvā radība ir Visaugstā Kunga dēls, un Viņš nepiedod pat skudras
nogalināšanu. Par to ir jāmaksā. Tātad dzīvnieku nogalināšana, lai
apmierinātu garšu, ir visbriesmīgākā tumsība. Cilvēkam nav nepieciešams
nogalināt dzīvniekus, jo Dievs ir devis tik daudz kā brīnišķīga. Bet, ja
cilvēks tomēr ēd gaļu, tad skaidrs, ka viņš darbojas tumsībā un savu
nākotni padara ļoti drūmu. No visiem dzīvnieku nogalināšanas veidiem
visļaunākā ir govju nogalināšana, jo govis dod mums tik daudz prieka piena
veidā. Govju kaušana ir visbriesmīgākā tumsība. Vēdu rakstos (Rigvēda
9.4.64.) vārdi «gobhih prīnita-matsaram» norāda — ja
cilvēks, kuru pilnīgi apmierina piens, tomēr vēlas nogalināt govi, tad
viņš ir visbriesmīgākajā tumsībā. Vēdu rakstos ir arī lūgšana, kurā
teikts:

namo brahmanja-dēvāja    go-brāhmana-hitāja ča
džagad-dhitāja krišnāja    govindāja namo namah

«Mans Kungs, Tu esi govju un brāhmanu labvēlis, Tu esi visas cilvēces
un pasaules labvēlis.» (Višnu Purāna 1.19.65.) Tas nozīmē,
ka šajā lūgšanā īpaši uzsvērta govju un brāhmanu aizsardzība. Brāhmani ir
garīgās izglītības simbols, un govis ir visvērtīgākās barības simbols. Šīs
divas radības, brāhmani un govis, ir pilnīgi jāaizsargā — lūk,
kas ir īsta civilizācijas attīstība. Mūsdienu sabiedrībā garīgās zināšanas
ir pamestas novārtā un tiek veicināta govju nogalināšana. Tātad jāsaprot,
ka sabiedrība iet aplamā virzienā un pati rok sev kapu. Civilizācija, kas
vada cilvēkus tā, lai tie nākamajā dzīvē kļūtu par dzīvniekiem, noteikti
nav cilvēciska civilizācija. Tik tiešām, pašreizējo civilizāciju briesmīgā
veidā maldina kaislības un tumsība. Šis laikmets ir ļoti bīstams, un visām
nācijām jāgādā, lai dotu cilvēkiem iespēju iet vieglāko ceļu, Krišnas
apziņas ceļu, un glābtu cilvēci no vislielākajām briesmām.

BG 14.17.

17. PANTS

sattvāt sandžājatē gjānam    radžaso lobha ēva ča
pramāda-mohau tamaso    bhavato ‘gjānam ēva ča

sattvāt — no skaidrības; sandžājatē — attīstās;
gjānam — zināšanas; radžasah — no kaislībām;
lobhah — alkatība; ēva — noteikti; ča — arī;
pramāda — ārprāts; mohau — un maldi; tamasah — no tumsības;
bhavatah — attīstās; agjānam — neziņa; ēva — noteikti;
ča — arī.

TULKOJUMS

Skaidrība rada īstenas zināšanas, kaislības rada alkatību, bet
tumsība rada muļķību, ārprātu un maldus.

SKAIDROJUMS

Tā kā pašreizējā civilizācija dzīvajām būtnēm
nav īpaši labvēlīga, ir ieteicama Krišnas apziņa. Ar Krišnas apziņu
sabiedrība attīstīsies skaidrībā. Kad attīstās skaidrība, cilvēki redz
lietas patiesajā gaismā. Cilvēki, kas ir tumsībā, ir līdzīgi dzīvniekiem
un nespēj skaidri redzēt. Tumsībā viņi, piemēram, neredz, ka par dzīvnieku
nogalināšanu tiem draud atmaksa — nākamajā dzīvē tas pats
dzīvnieks var nogalināt viņus. Cilvēki nav izglītoti īstajās zināšanās,
tāpēc tie ir bezatbildīgi. Lai izbeigtu šo bezatbildību, visiem jādod
izglītība, kā augt skaidrībā. Kad cilvēki būs patiešām izglītoti
skaidrībā, viņi atjēgsies un ar pilnīgām zināšanām redzēs lietu patieso
būtību. Tad cilvēki būs laimīgi un pārtikuši. Pat, ja lielākā ļaužu daļa
nav laimīga un pārtikusi, bet noteikta daļa sabiedrības attīsta Krišnas
apziņu un dzīvo skaidrībā, tad visā pasaulē iespējams miers un labklājība.
Citādi, ja pasaule ir iegrimusi kaislībās un tumsībā, tad nevar būt ne
miera, ne labklājības. Kaislībās cilvēki kļūst alkatīgi, un viņu kārei pēc
jutekļu baudām nav robežu. Mēs varam redzēt, ka pat tādam cilvēkam, kuram
pietiek naudas un ir labi apstākļi jutekļu apmierināšanai, nav ne laimes,
ne mierīga prāta. Tas arī nav iespējams, jo viņš ir kaislībās. Ja cilvēks
vispār vēlas būt laimīgs, tad nauda viņam nepalīdzēs; viņam jādarbojas
Krišnas apziņā un jāpaceļas līdz skaidrībai. Kas darbojas kaislībās, tas
ne tikai ir nelaimīgs prātā, bet arī viņa nodarbošanās ir raižu pilna. Lai
saglabātu savu stāvokli sabiedrībā, viņam ir tik daudz jāplāno un jādomā,
kur dabūt naudu. Tas ir nožēlojami. Cilvēki, kas ir tumsībā, kļūst
ārprātīgi. Viņi cieš savos apstākļos un meklē izeju sevis apreibināšanā,
tādējādi vēl dziļāk iegrimstot tumsībā. Viņu dzīves nākotne ir ļoti tumša.

BG 14.18.

18. PANTS

ūrdhvam gaččhanti sattva-sthā    madhjē tišthanti rādžasāh
džaghanja-guna-vritti-sthā    adho gaččhanti tāmasāh

ūrdhvam — uz augšu; gaččhanti — iet;
sattva-sthāh — tie, kas ir skaidrībā; madhjē — vidū;
tišthanti — mīt; rādžasāh — tie, kas ir kaislībās;
džaghanja — pretīgās; guna — īpašībās; vritti-sthāh — kura
nodarbošanās; adhah — uz leju; gaččhanti — iet;
tāmasāh — tie, kas ir tumsībā.

TULKOJUMS

Skaidrie pakāpeniski paceļas uz augstākajām planētām, kaislīgie
dzīvo uz zemes līmeņa planētām, bet pretīgās tumsības pārņemtie nonāk
elles pasaulēs.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā vēl skaidrāk parādīts, kāds
iznākums ir darbībai katrā no trijām dabas īpašībām. Pastāv augstākā
planētu sistēma, kas sastāv no debesu planētām; tur visi ir ļoti augstas
personības. Atbilstoši skaidrības attīstības pakāpei, dzīvā būtne var
nonākt uz dažādām šīs sistēmas planētām. Augstākā planēta ir Satjaloka jeb
Brahmaloka, kur dzīvo šī Visuma pirmā būtne kungs Brahma. Mēs jau
redzējām, ka mums ir grūti pat novērtēt brīnišķīgos dzīves apstākļus uz
Brahmalokas, bet augstākais dzīves stāvoklis, skaidrība, var mūs uz
turieni aizvest.

Kaislības ir jauktas. Tās ir pa vidu starp skaidrību un tumsību.
Cilvēks ne vienmēr ir tīrs, bet, pat ja viņš būs pilnīgi kaislībās, tad
viņš dzīvos uz šīs Zemes kā valdnieks vai bagātnieks. Bet, tā kā arī šeit
ir sajaukumi, cilvēks var iet uz leju. Zemes cilvēki, kas dzīvo kaislībās
un tumsībā, nevar ar varu, ar kādu mašīnu nonākt uz augstākajām planētām.
Arī kaislībās pastāv iespēja nākamajā dzīvē kļūt ārprātīgam.

Zemākā īpašība, tumsība, šeit nosaukta par pretīgu. Kas attīsta
tumsību, tam draud lielas briesmas. Tā ir zemākā materiālās dabas īpašība.
Zemāk par cilvēcisko līmeni ir astoņi miljoni dzīvo būtņu
veidi — putni, zvēri, rāpuļi, koki utt. — un
atbilstoši tumsības līmenim cilvēki tiek ielikti šajos pretīgajos
apstākļos. Vārds «tāmasāh» šeit ir ļoti svarīgs. «Tāmasāh» norāda uz tiem,
kas pastāvīgi atrodas tumsībā un nepaceļas augstākās īpašībās. Viņu
nākotne ir ļoti tumša.

Tumsības un kaislību cilvēkiem ir iespēja pacelties skaidrības līmenī
un šo paņēmienu sauc par Krišnas apziņu. Un, kas šo iespēju neizmanto, tas
noteikti turpina dzīvot zemākajās īpašībās.

BG 14.19.

19. PANTS

nānjam gunēbhjah kartāram    jadā draštānupašjati
gunēbhjaš ča param vētti    mad-bhāvam so ‘dhigaččhati

na — nekas; anjam — cits; gunēbhjah — kā īpašības;
kartāram — darītājas; jadā — kad; draštā — redzētājs;
anupašjati — pareizi redz; gunēbhjah — dabas īpašībām;
ča — un; param — pārpasaulīgo; vētti — zina;
mat-bhāvam — uz Manu garīgo dabu; sah — viņš;
adhigaččhati — pacelts tiek.

TULKOJUMS

Kas redz, ka patiesībā visu darbību veic tikai un vienīgi dabas
īpašības, un zina Visaugsto Kungu, kurš ir pāri šīm īpašībām, tas sasniedz
Manu garīgo dabu.

SKAIDROJUMS

Pacelties pāri visām darbībām materiālās dabas
īpašībās var, tikai mācoties par tām no zinošām dvēselēm un pareizi
izprotot šīs darbības. Īstais garīgais skolotājs ir Krišna, un Viņš dod
šīs garīgās zināšanas Ardžunam. Gluži tāpat no tiem, kas pilnīgi apzinās
Krišnu, ir jāmācās šī zinātne par darbību saskaņā ar dabas īpašībām.
Citādi dzīve būs nepareizi virzīta. Uzklausot īstena garīgā skolotāja
norādījumus, dzīvā būtne var uzzināt savu garīgo stāvokli, iepazīt
materiālo ķermeni, jutekļus, zināt, kā tā ir sapinusies un kāda ir dabas
materiālo īpašību burvība. Būtne ir bezpalīdzīga, šo īpašību sagrābta,
bet, redzot savu īsteno stāvokli, tā var nonākt pārpasaulīgā līmenī un
atbrīvoties, lai dzīvotu garīgo dzīvi. Patiesībā dzīvā būtne nav dažādo
darbību darītāja. Viņa ir spiesta darboties, jo atrodas noteikta veida
ķermenī, ko vada noteikta materiālās dabas īpašība. Kamēr vien cilvēkam
nepalīdz garīga autoritāte, viņš nevar aptvert savu patieso stāvokli.
Tiekoties ar īstenu garīgo skolotāju, viņš spēj ieraudzīt savu īsteno
stāvokli un ar tādu izpratni nostiprināties pilnīgā Krišnas apziņā. Pār
Krišnas apziņas cilvēku nevalda materiālo dabas īpašību burvība. Septītajā
nodaļā jau tika teikts, ka tas, kas uzticējis sevi Krišnam, tiek atbrīvots
no darbības materiālajā dabā. To, kas spēj redzēt lietas patiesajā gaismā,
pamazām beidz ietekmēt materiālās dabas īpašības.

BG 14.20.

20. PANTS

gunān ētān atītja trīn    dēhī dēha-samudbhavān
džanma-mritju-džarā-duhkhair    vimukto ‘mritam ašnutē

gunān — īpašībām; ētān — šīm; atītja — paceļoties
pāri; trīn — trijām; dēhī — iemiesotais;
dēha — ķermeņa; samudbhavān — kas radies no;
džanma — dzimšanas; mritju — nāves; džarā — vecuma;
duhkhaih — ciešanām; vimuktah — atbrīvots;
amritam — nektāru; ašnutē — bauda.

TULKOJUMS

Ja iemiesotā būtne paceļas pāri šīm trim īpašībām, kas saistītas ar
materiālo ķermeni, tad tā atbrīvojas no dzimšanas, nāves, vecuma un
ciešanām un bauda nektāru jau šajā mūžā.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā izskaidrots, kā cilvēks var
atrasties pārpasaulīgā stāvoklī, pat esot šajā ķermenī, un pilnīgi
apzināties Krišnu. Sanskrita vārds «dēhī» nozīmē «iemiesots». Kaut arī
cilvēks ir materiālajā ķermenī, attīstoties garīgajās zināšanās, viņš var
atbrīvoties no dabas īpašību ietekmes. Viņš var baudīt garīgās dzīves
laimi pat šajā ķermenī, jo, aizejot no tā, viņš noteikti nonāk garīgajās
debesīs. Bet pat šajā ķermenī viņš var baudīt garīgu laimi. Citiem vārdiem
sakot, garīgā kalpošana Krišnas apziņā norāda, ka cilvēks ir brīvs no
materiālajām saitēm, un tas būs paskaidrots astoņpadsmitajā nodaļā. Kad
cilvēks atbrīvojas no materiālās dabas īpašību ietekmes, viņš sāk garīgi
kalpot.

BG 14.21.

21. PANTS

ardžuna uvāča

kair lingais trīn gunān ētān    atīto bhavati prabho
kim āčārah katham čaitāms    trīn gunān ativartatē

ardžunah uvāča — Ardžuna sacīja; kaih — ar kādām;
lingaih — pazīmēm; trīn — trijām; gunān — īpašībām;
ētān — šīm; atītah — pacēlies pāri; bhavati — ir;
prabho — mans Kungs; kim — kā; āčārah — izturas;
katham — kā; ča — arī; ētān — šīm;
trīn — trijām; gunān — īpašībām; ativartatē — paceļas pāri.

TULKOJUMS

Ardžuna jautāja: Mans Kungs! Kā pazīt to, kas pacēlies pāri šīm trim
īpašībām? Kā viņš izturas? Kā viņš paceļas tām pāri?

SKAIDROJUMS

Šajā pantā Ardžuna uzdod ļoti labus
jautājumus. Viņš vēlas zināt tā cilvēka pazīmes, kurš jau pacēlies pāri
materiālajām īpašībām. Vispirms viņš jautā par šādas pārpasaulīgas
personas pazīmēm. Kā cilvēks var zināt, ka viņš jau pacēlies pāri
materiālās dabas īpašību ietekmei? Pēc tam Ardžuna jautā, kā šāds cilvēks
dzīvo un darbojas. Vai viņš ievēro ierobežojumus, vai nē. Tad Ardžuna
jautā par līdzekļiem, ar kuriem var sasniegt pārpasaulīgo dabu. Tas ir
ļoti svarīgi. Kamēr cilvēks nezina tiešos līdzekļus, ar kuriem var nonākt
pārpasaulīgā stāvoklī, tikmēr viņam nevar būt pārpasaulīgu pazīmju. Tātad
visi šie Ardžunas jautājumi ir ļoti svarīgi, un Dievs Kungs uz tiem
atbild.

BG 14.22. – 14.25.

22.–25. PANTS

šrī bhagavān uvāča

prakāšam ča pravrittim ča    moham ēva ča pāndava
na dvēšti sampravrittāni    na nivrittāni kānkšati

udāsīna-vad āsīno    gunair jo na vičāljatē
gunā vartanta itj ēvam    jo ‘vatišthati nēngatē

sama-duhkha-sukhah sva-sthah    sama-loštāšma-kānčanah
tulja-prijāprijo dhīras    tulja-nindātma-samstutih

mānāpamānajos tuljas    tuljo mitrāri-pakšajoh
sarvārambha-paritjāgī    gunātītah sa učjatē

šrī bhagavān uvāča — Dieva Augstākā Personība sacīja;
prakāšam — gaismu; ča — un; pravrittim — pieķeršanos;
ča — un; moham — maldus; ēva ča — arī; pāndava — ak,
Pāndu dēls; na dvēšti — neienīst; sampravrittāni — kaut
attīstīti; na nivrittāni — ne apturēt attīstību;
kānkšati — vēlas; udāsīna-vat — kā vienaldzīgs;
āsīnah — attiecas; gunaih — ar īpašībām; jah — kas;
na — ne; vičāljatē — satraukts; gunāh — īpašības;
vartantē — darbojas; iti ēvam — zinot to; jah — kas;
avatišthati — paliek; na — ne; ingatē — svārstās;
sama — vienāds; duhkha — ciešanās; sukhah — un laimē;
sva-sthah — esot sevī; sama — vienādi; lošta — kukurzni;
ašma — akmeni; kānčanah — zeltu; tulja — vienādu attieksmi;
prija — pret dārgo; aprijah — un nepatīkamo;
dhīrah — stingrs; tulja — vienāds; nindā — neslavā;
ātma-samstutih — un pagodinājumā; māna — godā;
apamānajoh — un negodā; tuljah — vienāds; tuljah — vienāds;
mitra — pret draugiem; ari — un ienaidniekiem;
pakšajoh — pusēm; sarva — visām; ārambha — pūlēm;
paritjāgī — atsacījies; guna-atītah — pāri materiālās
dabas īpašībām; sah — viņš; učjatē — ir teikts, ka atrodas.

TULKOJUMS

Dieva Augstākā Personība sacīja: Pāndu dēls! Kas neienīst gaismu,
pieķeršanos un maldus, kad tie ir, un neilgojas pēc tiem, kad to nav, kas
nesvārstās un ir mierīgs materiālo īpašību pretdarbībās, kas ir vienāds
pret visu un pārpasaulīgs, jo zina, ka darbību veic vienīgi īpašības, kas
vienmēr ir sevī un ir vienāds laimē un ciešanās, kas vienādi raugās uz
kukurzni, akmeni un zeltu, kas vienādi izturas pret patīkamo un
nepatīkamo, kas ir stingrs un vienāds cildinājumos un pazemojumos, godā un
negodā, kas vienāds pret draugu un ienaidnieku un kas pilnīgi atsacījies
no materiālās darbības — tas ir pacēlies pāri materiālās dabas
īpašībām.

SKAIDROJUMS

Ardžuna uzdeva trīs dažādus jautājumus, un
Dievs Kungs atbild uz tiem pēc kārtas. Šajos pantos Krišna vispirms
norāda, ka pārpasaulīga persona nevienu neapskauž un neko nekāro. Kad
dzīvā būtne atrodas materiālajā pasaulē un ir iemiesota materiālā ķermenī,
jāsaprot, ka to vada viena no trijām materiālās dabas īpašībām. Kad viņa
patiešām iziet no ķermeņa, tā izraujas no dabas materiālo īpašību ķetnām.
Bet, kamēr būtne atrodas materiālajā ķermenī, tai jābūt vienādai pret
visu. Būtnei ir garīgi jākalpo Dievam Kungam, un tad viņa pilnīgi dabiski
aizmirsīs pielīdzināt sevi materiālajam ķermenim. Kas apzinās sevi par
materiālo ķermeni, tas darbojas tikai jutekļu apmierinājumam, bet, kad šis
cilvēks pievērš apziņu Krišnam, tad jutekļu apmierināšana apstājas pati
par sevi. Viņam nav vairs vajadzīgs šis materiālais ķermenis un nav
jāuzklausa materiālā ķermeņa pavēles. Materiālās īpašības ķermenī turpina
darboties, bet garīgo dvēseli, patību, tās neskar. Kā tas iespējams? Būtne
nevēlas baudīt ķermeni un nevēlas no tā izkļūt. Tādā pārpasaulīgā stāvoklī
bhakta gluži dabiski atbrīvojas. Viņam nav vajadzības censties atbrīvoties
no materiālās dabas īpašību ietekmes.

Nākamais jautājums saistīts ar pārpasaulīgas personas rīcību. Materiālā
līmeņa cilvēku skar tā saucamais gods un negods, kas tiek izrādīts
ķermenim, bet pārpasaulīgu cilvēku neskar šāds viltus gods un negods. Viņš
pilda savu pienākumu Krišnas apziņā, un viņam vienalga, vai kāds viņu godā
vai pazemo. Viņš pieņem to, kas ir labvēlīgs pienākuma pildīšanai Krišnas
apziņā, bet citādi viņam nevajag neko materiālu, vai tas būtu akmens, vai
zelts. Šāds cilvēks visus, kas palīdz viņam darboties Krišnas apziņā,
uzskata par labiem draugiem un neienīst tā saucamos ienaidniekus. Viņš ir
vienāds pret visiem un visu redz vienā līmenī, jo labi zina, ka viņam nav
nekāda sakara ar materiālo esamību. Sabiedriski vai politiski jautājumi
viņu neskar, jo viņš zina, ka viss nāk un viss mainās. Viņš neko necenšas
darīt sevis dēļ. Krišnas dēļ viņš var censties izdarīt visu, bet sevis dēļ
viņš necenšas darīt neko. Kas tā dara, tas tik tiešām nonāk pārpasaulīgā
stāvoklī.

BG 14.26.

26. PANTS

mām ča jo ‘vjabhičārēna    bhakti-jogēna sēvatē
sa gunān samatītjaitān    brahma-bhūjāja kalpatē

mām — Man; ča — arī; jah — kas;
avjabhičārēna — nenovirzoties; bhakti-jogēna — garīgi kalpojot;
sēvatē — kalpo; sah — tas; gunān — materiālās dabas
īpašībām; samatītja — paceļoties pāri; ētān — visām tām;
brahma-bhūjāja — pacelts Brahmana līmenī; kalpatē — top.

TULKOJUMS

Kas pilnībā kalpo Man un nepārstāj kalpot nekādos apstākļos, tas
tūlīt paceļas pāri materiālās dabas īpašībām un nonāk Brahmana līmenī.

SKAIDROJUMS

Šis pants ir atbilde uz trešo Ardžunas
jautājumu. Ar kādiem līdzekļiem var sasniegt pārpasaulīgu stāvokli? Kā
iepriekš paskaidrots, materiālā pasaule darbojas materiālās dabas īpašību
apburta. Nevajag uztraukties par dabas īpašību darbību, apziņa jāvērš
nevis uz šādu darbību, bet gan uz Krišnas darbību. Krišnas darbību sauc
par bhakti jogu — pastāvīgu darbošanos Krišnas dēļ. Tas nozīmē
ne tikai Krišnu, bet arī dažādus Viņa pilnos izvērsumus, kā, piemēram,
Rāmu un Nārājanu. Viņam ir neskaitāmi izvērsumi. Kas kalpo jebkuram no
šiem Krišnas veidoliem vai Viņa pilnajiem izvērsumiem, tas atrodas
pārpasaulīgā stāvoklī. Jāsaprot arī, ka visi šie Krišnas veidoli ir
pilnīgi pārpasaulīgi, svētlaimīgi, zināšanu pilni un mūžīgi. Šādas Dieva
personības ir visvarenas un visuzinošas, un viņām ir visas pārpasaulīgās
īpašības. Tātad, ja cilvēks ar stingru apņēmību garīgi kalpo Krišnam vai
Viņa pilnajiem izvērsumiem, tad viņš viegli var uzvarēt materiālās dabas
īpašības, kuras uzveikt ir ļoti grūti. Tas jau tika izskaidrots septītajā
nodaļā. Kas uztic sevi Krišnam, tas tūlīt paceļas pāri materiālās dabas
īpašību ietekmei. Apzināties Krišnu jeb garīgi kalpot nozīmē kļūt līdzīgam
Krišnam. Dievs Kungs saka, ka Viņa daba ir mūžīga, svētlaimes un zināšanu
pilna, un dzīvās būtnes ir neatņemamas Visaugstākā daļiņas, tāpat kā zelta
gabaliņi ir daļiņas no zelta, kas ir atradnēs. Tātad dzīvā būtne savā
garīgajā stāvoklī pēc īpašībām ir kā zelts, kā Krišna. Individualitātes
atšķirība turpinās, citādi nevarētu runāt par bhakti jogu. Bhakti joga
nozīmē, ka ir Dievs Kungs, ir bhakta un ir darbība, mīlestības apmaiņa
starp Dievu Kungu un bhaktu. Tāpēc individualitāte ir gan Dieva Augstākajā
Personībā, gan individuālajā personā, citādi bhakti jogai nebūtu nekādas
jēgas. Ja būtne nav tādā pašā pārpasaulīgā stāvoklī kā Dievs Kungs, tā
nevar Viņam kalpot. Lai kalpotu valdniekam, jāiegūst atbilstošas īpašības.
Tas nozīmē kļūt par Brahmanu, atbrīvoties no visiem materiālajiem sārņiem.
Vēdu rakstos teikts: brahmaiva san brahmāpj ēti. Augstāko Brahmanu
var sasniegt, kļūstot par Brahmanu. Tas nozīmē, ka pēc īpašībām jālīdzinās
Brahmanam. Sasniedzot Brahmanu, būtne nezaudē savu mūžīgo Brahmana
identitāti, tā vienmēr ir atsevišķa dvēsele.

BG 14.27.

27. PANTS

brahmano hi pratišthāham    amritasjāvjajasja ča
šāšvatasja ča dharmasja    sukhasjaikāntikasja ča

brahmanah — bezpersoniskā brahmadžoti; hi — noteikti;
pratišthā — balsts; aham — Es esmu; amritasja — nemirstīgā;
avjajasja — neiznīcināmā; ča — arī; šāšvatasja — mūžīgā;
ča — un; dharmasja — dabīgā stāvokļa; sukhasja — laimes;
aikāntikasja — galējās; ča — arī.

TULKOJUMS

Es esmu pamats bezpersoniskajam Brahmanam — nemirstīgajam,
neiznīcināmajam un mūžīgajam, kas ir augstākās laimes dabiskais stāvoklis.

SKAIDROJUMS

Brahmanu raksturo nemirstība, neiznīcināmība,
mūžīgums un laime. Brahmans ir pārpasaulīgās apzināšanās sākums.
Paramātma, Virsdvēsele ir vidus, otrā pārpasaulīgās apzināšanās pakāpe, un
Dieva Augstākā Personība ir augstākā Absolūtās Patiesības apzināšanās.
Tāpēc gan Paramātma, gan bezpersoniskais Brahmans ietilpst Augstākajā
Personā. Septītajā nodaļā izskaidrots, ka materiālā daba ir Visaugstā
Kunga zemākās enerģijas izpausme. Dievs Kungs apaugļo zemāko materiālo
dabu ar augstākās dabas daļiņām un tas ir garīgais pieskāriens
materiālajai dabai. Kad materiālās dabas saistītā dzīvā būtne sāk izkopt
garīgās zināšanas, tā paceļas no materiālās esamības un pakāpeniski
sasniedz Brahmana izpratni par Visaugstāko. Brahmana jēdziena izpratne ir
pirmā sevis apzināšanās pakāpe. Šajā pakāpē Brahmanu apzinājies cilvēks
stāv pāri materiālajam, bet viņš vēl nav sasniedzis Brahmana apzināšanās
pilnību. Ja viņš vēlas, viņš var turpināt atrasties Brahmana stāvoklī un
tad pakāpeniski pacelties līdz Paramātmas izpratnei, un tad līdz Dieva
Augstākās Personības izpratnei. Vēdu rakstos tam ir daudz piemēru. Četri
Kumāri vispirms bija bezpersoniskā Brahmana patiesības izpratnē, bet tad
viņi pakāpeniski pacēlās garīgās kalpošanas līmenī. Tam, kas nevar
pacelties pāri bezpersoniskajai Brahmana izpratnei, draud briesmas krist.
Šrīmad Bhāgavatamā teikts, ka cilvēks, kas varbūt ir pacēlies
bezpersoniskā Brahmana līmenī, bet neiet tālāk, un kurš neko nezina par
Augstāko Personu, nav ar pilnīgi tīru saprātu. Tāpēc, par spīti nonākšanai
Brahmana līmenī, ja cilvēks garīgi nekalpo Dievam Kungam, pastāv iespēja
krist. Vēdu valodā arī teikts: raso vai sah, rasam hj ēvājam
labdhvānandī bhavati
— «Kad cilvēks izprot Dieva Personību,
prieka avotu, Krišnu, tad viņš patiešām iegūst pārpasaulīgu svētlaimi.»
(Taitirīja Upanišada 2.7.1.) Visaugstajam Kungam ir sešas
pilnības, un, kad bhakta iet pie Viņa, tad notiek šo pilnību apmaiņa.
Valdnieka kalps bauda gandrīz tāpat kā pats valdnieks. Tātad garīgo
kalpošanu pavada mūžīga un nesatricināma laime un mūžīga dzīve. Tāpēc
Brahmana apzināšanās, mūžība jeb nesagraujamība ir arī garīgajā kalpošanā.
Tā jau ir cilvēkam, kas garīgi kalpo.

Dzīvā būtne pēc dabas ir Brahmans, tomēr tā vēlas valdīt pār materiālo
pasauli un tādēļ krīt. Dabiskajā stāvoklī dzīvā būtne ir pāri trijām
materiālās dabas īpašībām, bet saskarsmē ar materiālo dabu tā sapinas
dažādās materiālās dabas īpašībās — skaidrībā, kaislībās un
neziņā. Aiz saskarsmes ar trijām materiālajām īpašībām viņa vēlas valdīt
pār materiālo dabu. Garīgi kalpojot pilnīgā Krišnas apziņā, būtne tūlīt
nonāk pārpasaulīgā stāvoklī un viņas nelikumīgā vēlme valdīt pār materiālo
dabu pazūd. Tāpēc garīgās kalpošanas ceļš, kas sākas ar klausīšanos,
daudzināšanu un atcerēšanos — deviņiem noliktajiem paņēmieniem
garīgās kalpošanas izprašanai — jāiet bhaktu sabiedrībā.
Pakāpeniski šādā sabiedrībā garīgā skolotāja ietekmē cilvēks atbrīvojas no
vēlmes valdīt un ar stingrību sāk pārpasaulīgi un ar mīlestību kalpot
Dievam Kungam. Šis paņēmiens tiek ieteikts no divdesmit pirmā līdz pēdējam
šīs nodaļas pantam. Garīgā kalpošana Dievam Kungam ir ļoti vienkārša:
vienmēr jākalpo Dievam Kungam, jāēd Dievībai piedāvātā ēdiena pārpalikumi,
jāsmaržo puķes, kas piedāvātas Dieva Kunga lotospēdām, jāapmeklē vietas,
kur notikušas Dieva Kunga pārpasaulīgās spēles, jālasa par Dieva Kunga
dažādo darbību, jādod un jāsaņem mīlestība no Viņa bhaktām, vienmēr
jādaudzina pārpasaulīgā skaņa Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna,
Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē, jāievēro gavēņu
dienas, kopīgi atceroties Dieva Kunga un Viņa bhaktu atnākšanas un
aiziešanas dienas. Ejot šādu ceļu, var pilnīgi atsacīties no visām
materiālajām darbībām. Kas tādā veidā var nonākt brahmadžoti jeb dažāda
veida Brahmana izpratnē, pēc īpašībām ir vienāds ar Dieva Augstāko
Personību.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojumi Šrīmad Bhagavad-gītas
četrpadsmitajai nodaļai, kas vēsta par materiālās dabas trijām
īpašībām.