Bhagavad-gīta skaidrojošā vārdnīca

Skaidrojošā vārdnīca

Ačintja-bhēdābhēda-tatva — Kunga Čaitanjas mācība par Dieva un
Viņa enerģiju neaptveramo vienību un atšķirību.

Ahimsa — nevardarbība.

Akarma — darbības, kas atbrīvo cilvēku no dzimšanas un nāves
riteņa.

Anumāna — zināšanas, kas iegūtas ar induktīvo (spriešanas)
paņēmienu. Ar šādām zināšanām vēl nevar sasniegt Absolūto Patiesību.

Apaurušēja — vārdi, kurus nav izteikusi pasaulīga personība.
Pārpasaulīgi vārdi, ko pavēstījis Dievs Kungs.

Arčana — kalpošana Dievībai.

Arčā-vigraha — Dieva Kunga godināmais veidols, kas sastāv no
materiālajiem elementiem, lai mēs varētu Viņu ieraudzīt.

Ašta-sidhi — astoņas mistiskās pilnības, kas sasniedzamas ar
jogu.

Asura — dēmons un ateists; rupjš materiālists.

Avatārs — Dieva Kunga veidols, Kungam atnākot uz materiālo
pasauli.

Avjakta — neizpausts.

Āčārja — īstens skolotājs, kurš māca ar savu piemēru, garīgais
skolotājs.

Āšrams — viena no četrām garīgās dzīves kārtām. Skat. arī
brahmačarja, grihastha, vānaprastha, sanjāsa.

Ārati — ceremonija, kurā tiek sveikts Kungs, daudzinot Viņa
svētos vārdus, kā arī piedāvājot ēdienu, gaismekļus, vēdekļus, ziedus un
smaržkociņus.

Āroha — augšupejošais zināšanu apgūšanas ceļš, t.i., pilnīgu
zināšanu saņemšana no īstenām autoritātēm, piemēram, Vēdu rakstiem.

Ātma — dvēsele.

Bhagavad-gīta — Krišnas, Dieva Kunga, saruna ar bhaktu
Ardžunu. Bhagavad-gītā pavēstīts, ka garīgā kalpošana ir gan cilvēka
dzīves galamērķis, gan līdzeklis šī mērķa sasniegšanai.

Bhagavāns — Augstākās Patiesībais augstākā personālā veidola
iezīme Dieva Augstākā Personība, kas ir pilnībā apveltīta ar sešām
varenībām (bagātību, spēku, slavu, skaistumu, zināšanām un atsacīšanās
spēju).

Bhakta — Visaugstā Kunga kalps.

Bhakti — mīlestība uz Dievu. Garīgā kalpošana.

Bhakti-joga — savienošanās ar Visaugsto Kungu, garīgi
kalpojot.

Brahma — pirmā radītā dzīvā būtne Visumā un materiālā Visuma
pakārtotais radītājs.

Brahmačarja — mācekļa dzīve dzimumatturībā; saskaņā ar Vēdām
tā ir pirmā garīgās dzīves kārta.

Brahmans — Absolūtās Patiesības bezpersoniskā (impersonālā)
iezīme, kas visu caurstrāvo.

Brahmavādī — pārpasaulnieks impersonālists.

Brāhmans — Vēdu sabiedrības pirmās, saprātīgākās kārtas
pārstāvis; priesteris.

Buda — Dieva Kunga avatārs, kas ieradās ar nolūku mācīt ļaudīm
nevardarbību (ahimsu).

Čētana — ar apziņu apveltīta dzīva būtne.

Dēmons — cilvēks ateists, kas neievēro svēto rakstu
norādījumus, kas vienmēr alkst arvien lielāku materiālo baudu un kas
noliedz Dievu.

Dēva dāsī — dejotājas un dziedones, kas kalpo Dievībām.

Dharma — reliģija; pienākums, īpaši mūsu mūžīgās kalpa
attiecības ar Kungu.

Dvēsele — Dieva neatņemamā garīgā daļiņa, kas atšķiras no
rupjā un smalkā ķermeņa, atrodas būtnes sirdī un caurstrāvo ķermeni ar
apziņu.

Džīva-tatva — dzīvās būtnes, Dieva Kunga niecīgās daļiņas.

Ēkādašī — īpaša diena, kurā ieteicams vairāk domāt par Krišnu.
Ēkādašī ir vienpadsmitā diena pēc jauna, kā arī pēc pilna mēness. Šajā
dienā uzturā jāizvairās lietot graudaugus un pākšaugus.

Garīgā kalpošana — pilnīga sevis uzticēšana Visaugstajam
Kungam un kalpošana Kungam ar tīru mīlestību un bhakti.

Gjāna — zināšanas un to izkopšana.

Goloka Vrindāvana (Krišnaloka) — augstākā garīgā planēta, paša
Kunga Krišna mājvieta.

Gopī — Krišnas draudzenes, ganu meitenes, kuras ir pilnīgi
uzticējušas sevi Kungam un ir Viņa tuvākās bhaktas.

Grihastha — ģimenes cilvēka dzīve saskaņā ar svēto rakstu
norādījumiem; garīgās dzīves otrā kārta vēdiskajā sabiedrībā.

Guru — garīgais skolotājs.

Harē Krišnas mantraHarē Krišna, Harē Krišna, Krišna
Krišna, Harē Harē
Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē

Indra — galvenais no valdošajiem padieviem un debesu planētu
valdnieks.

Jagja — Vēdiskā ziedošanas ceremonija; arī Visaugstais Kungs,
kurš ir visu ziedošanu galamērķis.

Jamarādža — padievs, kas ir atbildīgs par grēcīgo dzīvo būtņu
nāvi un sodīšanu.

Jogs — pārpasaulnieks, kurš tiecas savienoties ar Visaugsto
Kungu.

Juga — viens no četriem Visuma laikmetiem. Visuma pastāvēšanas
laikā atkārtojas daudzi četru jugu cikli, no kuriem katrs ilgst 1 728 000
gadu.

Kali-juga (Kali laikmets) — pašreizējais laikmets, kam
raksturīgs ļaužu ķildīgums. Tas ir pēdējais četru laikmetu ciklā, un šis
laikmets ir sācies pirms pieciem tūkstošiem gadu un ilgs vēl 427 000
gadu.

Kaništha-adhikārī — cilvēks uz Dieva apzināšanās zemākās
pakāpes.

Karatālas — mazi sitamie šķīvji, kurus lieto kīrtanā.

Karma — materiālistiska darbība, kas veikta darba augļu dēļ,
un tās rezultāti.

Karma-bandhana — darbības, kas piesaista materiālajai
pasaulei.

Karma-kānda — Vēdu rakstu daļa, kurā ieteikta rituālu veikšana
materiālu labumu iegūšanai.

Karma-joga — darbība garīgajā kalpošanā; arī auglīga darbība,
kas veikta saskaņā ar Vēdu norādījumiem.

Karmī — tas, kurš darbojas augļu dēļ. Materiālists.

Kīrtana — garīgā kalpošana, daudzinot Dieva svētos vārdus un
slavinot Visaugsto Kungu.

KrišnalokaSkat. Goloka Vrindāvana.

Kšatrijs — karotājs vai valdnieks; vēdiskās sabiedrības otrā
kārta.

Mahāmantra — diženā atbrīves dziesma:
Harē Krišna, Harē
Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē
Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma,
Harē Harē

Mahāratha — varens karotājs, kurš viens pats spēj cīnīties ar
desmit tūkstošiem karavīru.

Mantra — Vēdu himnu pārpasaulīgā skaņa, kas var atbrīvot prātu
no maldiem.

Mathura — Kunga Krišnas mājvieta netālu no Vrindāvanas.
Mathurā Viņš piedzima un vēlāk, pēc savām bērnības rotaļām Vrindāvanā,
Viņš tajā atgriezās.

Maija — Visaugstā Kunga zemākā, maldinošā enerģija, kas valda
pār materiālo pasauli; arī stāvoklis, kurā mēs esam aizmirsuši savas
mūžīgās attiecības ar Krišnu.

Mācekļu pēctecība — garīgo skolotāju ķēde, pa kuru neskartā
veidā tiek nodots Dieva vēstījums.

Madhjama-adhikārī — cilvēks, kas sasniedzis Dieva apzināšanās
vidējo pakāpi.

Mahābhāgavata — izcila personība, kas sasniegusi augstāko
garīgo pilnību un redz visu saistībā ar Visaugsto Kungu.

Mājāvādī — filozofi impersonālisti, kuri iedomājas, ka
Visaugstajam Kungam nav veidola un ka dzīvā būtne līdzinās Dievam.

Mridanga — māla bungas, kas tiek izmantotas kopīgā Dieva svēto
vārdu daudzināšanā.

Mukti — atbrīve no pastāvīgā dzimšanas un nāves cikla.

Nārājana-para — tas, kurš ir veltījis savu mūžu Visaugstajam
Kungam — Nārājanam jeb Krišnam.

Nirguna — brīvs no materiālo īpašību ietekmes.

Neīstais «es» — neīstā sevis apziņa, sevis uzskatīšana par
laicīgo ķermeni.

Padievi — izcilas dzīvās būtnes, piemēram, Brahma, Indra u.c.,
kurām Visaugstais Kungs ir devis īpašas spējas darboties kā Visuma
pārvaldītājiem.

Parampara — mācekļu pēctecība, kuras locekļi ir īsteni garīgie
skolotāji.

Pārpasaulīgs — ārpus materiālās pasaules, transcendentāls.

Pradžāpati — padievi, kuri rūpējas par Visuma iedzīvotāju
skaita palielināšanu.

Prasāda — Kunga žēlastība; veģetārs ēdiens vai kāda lieta, kas
vispirms piedāvāta Visaugstajam Kungam un tādējādi padarīta garīga.

Pratjakša — tiešs pierādījums, kas balstās uz materiālo
jutekļu uztveres spēju.

Prāts — smalka matērijas pamatviela, ar ko darbojas dzīvā
būtne. Prāts analizē no jutekļiem pienākošos impulsus, pieņemot vai
noraidot noteiktu informāciju.

Purānas — Vēdu pielikumi, kas vēstī par vēsturiskiem
notikumiem. Tās ietver stāstus par Visaugstā Kunga dažādajiem avatāriem
un sīkus norādījumus garīgās kalpošanas praksē.

Puruša avatāri — trīs sākotnējie Višnu izvērsumi, kas rada,
uztur un iznīcina Visumu.

Ratha-jātra — ikgadēji svētki, kuros Visaugstais Kungs
Dievības veidolā kā Kungs Džaganātha kopā ar savu brāli Baladēvu un māsu
Subhadru atstāj templi un brauc lielos ratos.

Riši — svētais.

Sač-čid-ānanda — garīgās dzīves dabiskais stāvoklis —
mūžīga pastāvēšana, pilnīga apziņa un bezgalīga laime.

Sač-čid-ānanda-vigraha — Kunga pārpasaulīgais veidols, kas ir
mūžīgs, zināšanu un svētlaimes pilns.

Saistītā dvēsele — iemiesotās dvēseles, kas nonāk materiālās
dabas likumu varā un tāpēc uzskata sevi par ķermeņiem un cieš un bauda
laicīgajā pasaulē.

Sankīrtana — kopēja Visaugstā Kunga Krišnas slavināšana,
sevišķi Dieva svēto vārdu daudzināšana. Tas ir garīgās apzināšanās
paņēmiens, kas ieteikts šajā laikmetā.

Sanjāsa — dzīve atsacīšanās kārtā; saskaņā ar Vēdām tā ir
garīgās dzīves ceturtā kārta.

Saprāts — smalka matērijas pamatviela. Saprāts spēj novērtēt
prāta saņemtos impulsus un izstrādāt darbības plānus.

Sarvagja — Visaugstais Kunga, kurš zina visu — gan pagātni,
gan tagadni, gan nākotni.

Sādhana-bhakti — garīgās kalpošanas sākuma stadijas vadošā
prakse.

Sātvika — tas, kurš atrodas skaidrībā.

Svāmī — tas, kurš valda pār prātu un jutekļiem; tā tiek saukts
cilvēks, kurš ir atsacīšanās jeb sanjāsas dzīves kārtā.

Šabda-pramāna — pilnīgas zināšanas, kas ir nekļūdīgas, jo
saņemtas no autoritatīva avota, piemēram, Vēdu rakstiem.

Šāstras — svētie raksti, piemēram, Vēdas, kā arī to pielikumi
un komentāri.

Šrīmad Bhāgavatama — vistīrākā Purāna jeb vēsturiski stāsti,
kas vēstī vienīgi par tīru garīgo kalpošanu Visaugstajam Kungam. Pirms
pieciem tūkstošiem gadu Šukadēva Gosvāmī to pavēstīja Parīkšitam
Mahārādžam, un to vēlreiz izstāstīja Sūta Gosvāmī Naimišāranjas
gudrajiem. Šī Purāna sastāv no divpadsmit dziedājumiem, kuros ietilpst
astoņpadsmit tūkstoši pantu.

Šiva — īpašs Kunga avatārs, kas darbojas kā padievs un atbild
par neziņas īpašību un materiālā Visuma iznīcināšanu noteiktā laikā.

Šūdra — strādnieks; Vēdu sabiedrības ceturtā kārta.

Tapasja — askēze; brīvprātīga grūtību uzņemšanās augstāka
mērķa labad.

Tilaka — svētas zīmes, ko vaišnavs ar māliem liek sev uz
pieres un citām ķermeņa daļām.

Upanišadas — Vēdu filozofiskie darbi, kas domāti, lai paceltu
lasītāju tuvāk Absolūtās Patiesības personiskās dabas izpratnei.

Utama-adhikārī — persona uz Dieva apzināšanās augstākās
pakāpes.

Vaikuntha — garīgā valstība, kurā nav raižu. Tā ir tālu ārpus
materiālā Visuma.

Vaišnavs — Visaugstā Kunga Višnu jeb Krišnas bhakta.

Vaišja — zemkopis vai tirgotājs; vēdiskās sabiedrības trešā
kārta.

Varna — viena no četrām sabiedrības kārtām vēdiskajā
civilizācijā. Tā tiek noteikta saskaņā ar darbību, uz kuru cilvēkam ir
tieksme, kā arī ar to, kāda materiālās dabas īpašība (guna) visvairāk
ietekmē šo cilvēku. Skat. arī brāhmans, kšatrijs, vaišja, šūdra.

Varna-sankara — bērni, kuru ieņemšana nav notikusi saskaņā ar
Vēdu reliģijas principiem; negribēti pēcnācēji.

Varnāšrama — sabiedrības iedalījums četrās sociālās un četrās
garīgās dzīves kārtās. Ideālā Vēdiskā sabiedrība ir balstīta uz
varnāšramas principiem.

Vānaprastha — tas, kurš aizgājis no darba dzīves; saskaņā ar
Vēdām tā ir trešā garīgās dzīves kārta.

Vēdas — sākotnējie svētie raksti, ko teicis Kungs Krišna.

Vēdānta — Vēdu secinājums. Šrīlas Vjāsadēvas sarakstītās
sūtras, kurās koncentrētā veidā izklāstīta Absolūtās Patiesības daba.

Vibhūti — Visaugstā Kunga bagātības un spējas.

Virāt-rūpa — iedomāts Dieva Kunga Visuma veidols.

Višnu — Visaugstais Kungs; Kunga Krišnas izvērsumi uz
Vaikunthas planētām, kā arī izvērsumi materiālo Visumu radīšanai un
uzturēšanai.

Višnu-tatva — Dieva stāvoklis jeb kategorija. Šis termins ir
attiecināms uz Visaugstā Kunga sākotnējiem izvērsumiem.

Vrindāvana — Krišnas mūžīgā mājvieta, kur Viņš pilnībā izpauž
savu mīlestību; ciemats, kurā Kungs pirms pieciem tūkstošiem gadu
atklāja savas bērnības rotaļas.

Vjāsadēva — Kunga Krišnas avatārs, kurš deva cilvēcei Vēdas,
Purānas, Vēdānta-sūtras un Mahābhāratu.

Tālāk: Atsauksmes