Bhagavad-gīta septītā nodaļa

null

SEPTĪTĀ NODAĻA

Zināšanas par Absolūtu

BG 7.1.

1. PANTS

šrī bhagavān uvāča

majj āsakta-manāh pārtha    jogam jundžan mad-āšrajah
asamšajam samagram mām    jathā gjāsjasi tač čhrinu

šrī bhagavān uvāča — Visaugstais Kungs sacīja; maji — Man; āsakta-manāh — pieķērušos prātu; pārtha — ak, Prithas dēls; jogam — ar sevis apzināšanos; jundžan — nodarbojoties;
mat-āšrajah — Manis apziņā (Krišnas apziņā); asamšajam — bez šaubām; samagram — pilnīgi; mām — Man; jathā — kā; gjāsjasi — tu vari uzzināt; tat — to; šrinu — uzklausi.

TULKOJUMS

Dieva Augstākā Personība sacīja: Prithas dēls! Tagad uzklausi, kā, nodarbojoties ar jogu pilnīgā Manis apziņā, ar prātu, kas pieķēries Man, tu vari pilnīgi un bez jebkādām šaubām iepazīt Mani.

SKAIDROJUMS

Šajā, septītajā Bhagavad-gītas nodaļā pilnībā aprakstīts, kāda ir Krišnas apziņa. Krišna ir visu varenību pilns, un šeit aprakstīts, kā Viņš izpauž šīs varenības. Šajā nodaļā aprakstīti arī četrējādi veiksmīgi cilvēki, kas pieķeras
Krišnam, un četrējādi neveiksmīgi cilvēki, kas nekad nepieņem Krišnu.

Pirmajās sešās Bhagavad-gītas nodaļās aprakstīta dzīvā būtne, kura ir nemateriāla garīga dvēsele un var pacelties līdz pašapjēgai ar dažādām jogām. Sestās nodaļas beigās tika skaidri pateikts, ka stingra prāta vēršana uz Krišnu
jeb, citiem vārdiem sakot, Krišnas apziņa, ir augstāka par visām citām jogām. Kas vērš savu prātu uz Krišnu, tas spēj pilnīgi izprast Absolūto Patiesību, un cits ceļš nav iespējams. Bezpersoniskā brahmadžoti vai vienuviet esošās
Paramātmas apzināšanās vēl nedod pilnīgas zināšanas par Absolūto Patiesību, jo šie apzināšanās veidi ir daļēji. Pilna un zinātniska Krišnas izpratne, kā arī viss pārējais atklājas Krišnas apziņā. Pilnīgā Krišnas apziņā cilvēks apjēdz, ka
Krišna ir galējās un neapšaubāmās zināšanas. Dažādās jogas ir tikai pakāpieni Krišnas apziņas ceļā. Kas tieši pieņem Krišnas apziņu, tas dabiskā kārtā pilnīgi iepazīst arī brahmadžoti un Paramātmu. Nodarbojoties ar Krišnas apziņas jogu,
var visu iepazīt pilnībā — gan Absolūto Patiesību, gan dzīvās būtnes, gan materiālo dabu, kā arī tā visa izpausmes un piederumus.

Tāpēc ir jāsāk nodarboties ar jogu, kā teikts sestās nodaļas pēdējā pantā. Vērst prātu uz Krišnu, Visaugstāko ir iespējams, garīgi kalpojot ar noliktajiem deviņiem veidiem, no kuriem šravana ir pirmais un vissvarīgākais. Tāpēc Dievs Kungs saka Ardžunam: tač čhrinu jeb «Klausies Mani.» Neviens nevar būt lielāka autoritāte par Krišnu, un tāpēc, klausoties Viņu, cilvēks gūst vislielāko iespēju pilnīgi apzināties Krišnu. Tāpēc jāmācās tieši no paša
Krišnas vai no tīra Krišnas bhaktas, nevis no kaut kāda iznireļa nebhaktas, kas uzpūties aiz lepnuma par savu akadēmisko izglītību.

Šrīmad Bhāgavatamas pirmā dziedājuma otrajā nodaļā aprakstīts, kā izprast Krišnu, Dieva Augstāko Personību, Absolūto Patiesību:

šrinvatām sva-kathāh krišnah    punja-šravana-kīrtanah
hridj antah-stho hj abhadrāni    vidhunoti suhrit satām

našta-prājēšv abhadrēšu    nitjam bhāgavata-sēvajā
bhagavatj uttama-šlokē    bhaktir bhavati naišthikī

tadā radžas-tamo-bhāvāh    kāma-lobhādajaš ča jē
čēta ētair anāviddham    sthitam sattvē prasīdati

ēvam prasanna-manaso    bhagavad-bhakti-jogatah
bhagavat-tattva-vigjānam    mukta-sangasja džājatē

bhidjatē hridaja-granthiš    čhidjantē sarva-samšajāh
kšījantē čāsja karmāni    drišta ēvātmanīšvarē

«Klausīšanās par Krišnu no Vēdu rakstiem vai klausīšanās tieši no Viņa Bhagavad-gītu pati par sevi ir ļoti svētīga. Un tam, kas klausās par Krišnu, ikviena sirdī esošais Kungs Krišna darbojas kā vislabākais draugs un attīra
bhaktu, kurš pastāvīgi klausās par Viņu. Tā bhakta dabiski attīsta sevī dusošās pārpasaulīgās zināšanas. Jo vairāk viņš klausās par Krišnu no Bhāgavatamas un bhaktām, jo stiprāks viņš kļūst garīgajā kalpošanā Dievam Kungam. Ejot uz
priekšu garīgajā kalpošanā, cilvēks atbrīvojas no kaislībām un neziņas un kļūst mazāk atkarīgs no materiālās iekāres un skopuma. Kad šie sārņi ir aizslaucīti, cilvēks stiprinās tīrā skaidrībā, garīgā kalpošana dod viņam jaunu dzīvību, un viņš pilnīgi izprot Dieva zinātni. Tādā veidā bhakti-joga pārcērt cieto materiālās pieķeršanās mezglu un tūlīt dod iespēju cilvēkam pacelties līdz asamšajam samagram līmenim, Augstākās Absolūtās Patiesības Dieva Personības
izpratnei.» (Bhāg.1.2.17.–21.)

Tāpēc tikai ar klausīšanos no Krišnas vai no Viņa bhaktas Krišnas apziņā ir iespējams izprast Krišnas zinātni.

BG 7.2.

2. PANTS

gjānam tē ‘ham sa-vigjānam    idam vakšjāmj ašēšatah
jadž gjātvā nēha bhūjo ‘njadž    gjātavjam avašišjatē

gjānam — jutekļiem iegūstamās zināšanas; — tev; aham — Es; sa — ar; vigjānam — garīgajām zināšanām; idam — tās; vakšjāmi — izskaidrošu; ašēšatah — pilnīgi; jat — ko; gjātvā — zinot; na — ne; iha — šai pasaulē; bhūjah — vēl; anjat — kaut kas; gjātavjam — izzināms; avašišjatē — paliek.

TULKOJUMS

Tagad Es tev visā pilnībā pavēstīšu šīs zināšanas — gan jutekļiem iegūstamās, gan garīgās. Ja tās apgūsi, tad nekas tev vairs nepaliks nezināms.

SKAIDROJUMS

Pilnīgas zināšanas ietver sevī gan jutekļiem uztveramo pasauli, gan arī garu, kas ir aiz tās, un to abu avotu. Lūk, kādas ir pārpasaulīgās zināšanas. Dievs Kungs vēlas izskaidrot šīs zināšanas, jo Ardžuna ir tuvs Krišnas bhakta un
draugs. Ceturtās nodaļas sākumā Dievs Kungs jau runāja par to, un šeit tas tiek apstiprināts vēlreiz: pilnīgas zināšanas var iegūt tikai Dieva Kunga bhakta, kas atrodas tiešā mācekļu pēctecībā, kura sākas tieši no paša Kunga. Tāpēc cilvēkam jābūt pietiekami saprātīgam un jāzina, kas ir visu zināšanu avots, visu cēloņu cēlonis un vienīgais meditācijas mērķis visās jogās. Kas iepazīst visu cēloņu cēloni, tas uzzina visu, un nekas nepaliek nezināms. Vēdās (Mundaka Upanišada 1.3.) teikts: kasmin bhagavo vigjātē sarvam idam vigjātam bhavati.

BG 7.3.

3. PANTS

manušjānām sahasrēšu    kaščid jatati siddhajē
jatatām api siddhānām    kaščin mām vētti tattvatah

manušjānām — no cilvēku; sahasrēšu — tūkstošiem; kaščit — kāds; jatati — tiecas; siddhajē — pēc pilnības; jatatām — no tiem, kas tiecas; api — patiešām; siddhānām — no tiem, kas sasnieguši pilnību; kaščit — kāds; mām — Mani; vētti — zina; tattvatah — patiesībā.

TULKOJUMS

No daudziem tūkstošiem cilvēku labi ja viens tiecas pēc pilnības. Bet no tiem, kas sasnieguši pilnību, labi ja viens patiesībā zina Mani.

SKAIDROJUMS

Cilvēki atrodas uz ļoti dažādiem attīstības līmeņiem, un varbūt tikai viens no daudziem tūkstošiem nopietni domā par pārpasaulīgo apzināšanos, lai zinātu, kas ir patība, kas ir ķermenis un kas ir Absolūtā Patiesība. Lielākā daļa
cilvēku īsteno tikai dzīvnieciskās tieksmes: ēd, guļ, aizsargājas un kopojas un tikai retajam rūp pārpasaulīgās zināšanas. Pirmās sešas Bhagavad-gītas nodaļas domātas tiem, kas vēlas iegūt pārpasaulīgās zināšanas, izprast sevi, Virsdvēseli un iet gjāna-jogas, dhjāna-jogas un patības atšķiršanas no matērijas ceļus. Bet Krišnu var zināt tikai tie, kas ir Krišnas apziņā. Citi pārpasaulnieki var sasniegt bezpersoniskā Brahmana izpratni, jo tas ir vieglāk nekā izprast Krišnu. Krišna ir Dieva Augstākā Personība, bet tajā pašā laikā Viņš nav aptverams ar Brahmana un Paramātmas zināšanām. Jogiem un gjānī neizdodas izprast Krišnu. Kaut arī vislielākais impersonālists Šrīpāda Šankarāčārja savos Gītas skaidrojumos atzina, ka Krišna ir Dieva Augstākā Personība, viņa sekotāji Krišnu par tādu nepieņem, jo ir ļoti grūti iepazīt Krišnu pat tad, ja cilvēks ir pārpasaulīgi izpratis bezpersonisko Brahmanu.

Krišna ir Dieva Augstākā Personība, visu cēloņu cēlonis, sākotnējais Kungs Govinda. Īšvarah paramah krišnah sač-čid-ānanda-vigrahah/anādir ādir govindah sarva-kārana-kāranam. Nebhaktām ir ļoti grūti iepazīt Viņu. Kaut arī tie apgalvo, ka bhakti jeb garīgās kalpošanas ceļš ir ļoti viegls, viņi pa to iet nespēj. Ja jau bhakti ceļš ir tik viegls, kā to apgalvo nebhaktas, tad kāpēc viņi iet pa grūto ceļu? Patiesībā bhakti ceļš nav viegls. Tā saucamais bhakti ceļš, pa kuru iet neautoritatīvi cilvēki, kuriem par bhakti nav nekādas sajēgas, var būt viegls, bet ja pa bhakti ceļu iet patiesi, saskaņā ar likumiem un ierobežojumiem, tad prātotāji zinātnieki un filozofi atkrīt no šī ceļa. Šrīla Rūpa Gosvāmī grāmatā «Bhakti-rasāmrita-sindhu» (1.2.101.) raksta:

šruti-smriti-purānādi-    pančarātra-vidhim vinā
aikāntikī harēr bhaktir    utpātājaiva kalpatē

«Tāda garīgā kalpošana Dievam Kungam, kad cilvēks neievēro autoritāšu atzītos Vēdu rakstus — Upanišadas, Purānas un «Nārada-pančarātru», ir tikai lieks sabiedrības traucēklis.»

Brahmanu apzinājies impersonālists vai Paramātmu apzinājies jogs nespēj saprast Dieva Augstāko Personību kā mātes Jašodas dēlu vai Ardžunas kaujas ratu vadītāju. Nezinot Krišnu, dažkārt apjūk pat diženie padievi (muhjanti jat
sūrajah
). Mām tu vēda na kaščana — «Neviens nezina Mani tādu, kāds Es esmu,» saka Dievs Kungs. Un, ja kāds Viņu zina, tad sa mahātmā su-durlabhah. «Šāda dižena dvēsele ir ļoti reta.» Kamēr cilvēks garīgi
nekalpo Dievam Kungam, tikmēr viņš nevar zināt Krišnu tādu, kāds Viņš ir (tatvatah), pat ja viņš ir dižens zinātnieks vai filozofs. Tikai tīrs bhakta var kaut ko zināt par neaptveramajām un pārpasaulīgajām īpašībām, kas ir
Krišnā, visu cēloņu cēlonī, par Viņa visvarenību un labumiem, Viņa bagātību, slavu, spēku, skaistumu, zināšanām un atsacīšanās spēju, jo Krišna ir ļoti labs pret bhaktām. Viņš ir pēdējais vārds Brahmana izpratnē, un tikai bhaktas var
izprast Viņu tādu, kāds Viņš ir. Tāpēc ir teikts:

atah šrī-krišna-nāmādi    na bhavēd grāhjam indrijaih
sēvonmukhē hi džihvādau    svajam ēva sphuratj adah

«Neviens nespēj izprast Krišnu tādu, kāds Viņš ir, ar trulajiem materiālajiem jutekļiem. Bet Viņš atklāj sevi bhaktām, iepriecināts par viņu pārpasaulīgo mīlestības pilno kalpošanu.» (Bhakti-rasāmrita-sindhu 1.2.234.)

BG 7.4.

4. PANTS

bhūmir āpo ‘nalo vājuh    kham mano buddhir ēva ča
ahankāra itījam mē    bhinnā prakritir aštadhā

bhūmih — zeme; āpah — ūdens; analah — uguns; vājuh — gaiss; kham — ēters; manah — prāts; buddhih — saprāts; ēva — noteikti; ča — un; ahankārah — neīstais «es»; iti — tā; ijam — visi šie; — Manas; bhinnā — savrupās; prakritih — enerģijas; aštadhā — astoņas.

TULKOJUMS

Zeme, ūdens, uguns, gaiss, ēters, prāts, saprāts un neīstais «es» — šīs astoņas daļas ir Manas savrupās materiālās enerģijas.

SKAIDROJUMS

Zinātnē par Dievu tiek pētīts Dieva dabiskais stāvoklis un Viņa dažādās enerģijas. Materiālo enerģiju sauc par prakriti jeb Dieva Kunga enerģiju dažādos Viņa purušas avatāros (izvērsumos). Kā teikts Sātvata-tantrā:

višnos tu trīni rūpāni    purušākhjānj atho viduh
ēkam tu mahatah sraštri    dvitījam tv anda-samsthitam
tritījam sarva-bhūta-stham    tāni gjātvā vimučjatē

«Lai radītu materiālo pasauli, Kunga Krišnas pilnīgā izpausme kļūst par trijiem Višnu. Pirmais, Mahā-Višnu, rada vispārējo materiālo enerģiju, ko sauc par mahat-tatvu. Otrais, Garbhodakašājī Višnu, ieiet visos Visumos, lai radītu
tajos dažādību. Trešais, Kšīrodakašājī Višnu, atrodas visur kā visu caurstrāvojošā Virsdvēsele visos Visumos, un to sauc par Paramātmu. Viņš ir pat atomos. Ikviens, kas zina šos trīs Višnu, var tikt atbrīvots no materiālajām
saitēm.»

Šī materiālā pasaule ir laicīga vienas Dieva Kunga enerģijas izpausme. Visu materiālās pasaules darbību vada šie trīs Kunga Krišnas Višnu izvērsumi. Šos purušas sauc par avatāriem (iemiesojumiem). Parasti, ja cilvēks nesaprot Dieva
(Krišnas) zinātni, viņš uzskata materiālo pasauli par dzīvo būtņu baudas vietu un uzskata, ka dzīvās būtnes ir purušas — materiālās enerģijas cēloņi, vadītājas un baudītājas. Saskaņā ar Bhagavad-gītu, šis ateistiskais secinājums
ir aplams. Pantā ir norādīts, ka Krišna ir sākotnējais materiālās izpausmes cēlonis. To apstiprina arī Šrīmad Bhāgavatama. Materiālās izpausmes sastāvdaļas ir savrupas Dieva Kunga enerģijas. Pat brahmadžoti, kas ir impersonālistu
galamērķis, ir garīgā enerģija, kas izpaužas garīgajās debesīs. Brahmadžoti nav garīgas dažādības, kā tas ir Vaikunthalokās, un impersonālisti uzskata šo brahmadžoti par galīgo un mūžīgo mērķi. Paramātmas izpausme arī ir laicīgais, visucaurstrāvojošais Kšīrodakašājī Višnu aspekts. Paramātmas izpausme garīgajā valstībā nav mūžīga. Tāpēc īstā Absolūtā Patiesība ir Dieva Augstākā Personība Krišna. Viņam ir pilnīgi visas enerģijas, un Viņam pieder dažādas savrupās un iekšējās enerģijas.

Materiālajā enerģijā ir astoņas pamatizpausmes, kā tika minēts iepriekš. No tām piecas pirmās izpausmes — zeme, ūdens, uguns, gaiss un debesis — tiek sauktas par piecām milzīgajām jeb rupjajām radītajām vielām, un tajās ir iekļauti pieci jutekļu priekšmeti. Tās ir izpaudušās no fiziskās skaņas, taustes, apveida, garšas un smaržas. Materiālā zinātne aptver tikai un vienīgi šīs desmit daļas. Bet citas trīs daļas — prātu, saprātu un neīsto «es» apziņu — materiālisti neņem vērā. Arī filozofi, kas darbojas prāta laukā, ir nepilnīgi, jo nezina visa pirmavotu Krišnu. Neīstais «es» — «es esmu» un «tas ir mans», kas veido materiālās esamības pamatu — sevī ietver desmit jutekļu orgānus, kas paredzēti materiālajai darbībai. Saprāts attiecas uz vispārējo materiāli radīto, ko sauc par mahat-tatvu. Tāpēc no astoņām savrupajām Dieva Kunga enerģijām ir izpaudušās divdesmit četras materiālās pasaules pamatvielas, par kurām runā ateistiskā sānkhjas filozofija. Tās ir Krišnas enerģiju atvases un ir atdalītas no Viņa, bet ateistiskie sānkhjas filozofi ar savām niecīgajām zināšanām neapjēdz, ka Krišna ir visu cēloņu cēlonis. Sānkhjas filozofija runā tikai par Krišnas ārējās enerģijas izpausmēm, kā tās aprakstītas Bhagavad-gītā.

BG 7.5.

5. PANTS

aparējam itas tv anjām    prakritim viddhi mē parām
džīva-bhūtām mahā-bāho    jajēdam dhārjatē džagat

aparā — zemākās; ijam — šīs; itah — bez tām; tu — bet; anjām — cita; prakritim — enerģija; viddhi — pacenties saprast; — Mana; parām — augstākā; džīva-bhūtām — ko veido dzīvās būtnes; mahā-bāho — ak, stipriniek; jajā — kuras; idam — šo; dhārjatē — izmanto; džagat — materiālo pasauli.

TULKOJUMS

Stipriniek Ardžuna! Zini, ka bez tām pastāv cita, Mana augstākā enerģija — dzīvās būtnes, kuras izmanto zemāko, materiālo dabu.

SKAIDROJUMS

Šeit ir skaidri pateikts, ka dzīvās būtnes pieder Dieva Kunga augstākajai dabai (jeb enerģijai). Zemākā enerģija ir matērija, kas izpaužas dažādās pamatvielās: zemē, ūdenī, ugunī, gaisā, ēterā, prātā, saprātā un neīstajā «es».
Abi materiālās dabas veidi — rupjais (zeme utt.) un smalkais (prāts utt.) — ir radušies no zemākās enerģijas. Dzīvās būtnes, kuras zemākās enerģijas izmanto dažādiem nolūkiem, pieder augstākajai Dieva Kunga enerģijai, un tieši pateicoties šai enerģijai darbojas visa materiālā pasaule. Kosmiskā izpausme nespēj darboties, kamēr to nekustina augstākā enerģija, dzīvās būtnes. Pār enerģijām vienmēr valda enerģijas avots, un tāpēc pār dzīvajām būtnēm
vienmēr valda Dievs Kungs — tās nevar pastāvēt neatkarīgi. Būtnes un Dievs nekad nav vienādi savos spēkos, kā uzskata nesaprātīgi cilvēki. Atšķirība starp dzīvajām būtnēm un Dievu Kungu Šrīmad Bhāgavatamā (10.87.30.) aprakstīta šādi:

aparimitā dhruvās tanu-bhrito jadi sarva-gatās
    tarhi na šāsjatēti nijamo dhruva nētarathā
adžani ča jan-majam tad avimučja nijantri bhavēt
    samam anudžānatām jad amatam mata-duštatajā

«Augstākais Mūžīgais! Ja iemiesotās būtnes būtu mūžīgas un visucaurstrāvojošas kā Tu, tad tās nebūtu pakļautas Tev. Bet, ja dzīvās būtnes uzskata par Tavas Gaišības sīkajām enerģijām, tad tās tūlīt top pakļautas Tavai augstākajai vadībai. Tāpēc īsta atbrīve nozīmē būtņu pakļaušanos Tavai varai, un šī pakļaušanās padarīs tās laimīgas. Tikai šajā dabiskajā stāvoklī tās var kaut ko vadīt. Tāpēc cilvēki ar ierobežotajām zināšanām, kuri aizstāv monistisko teoriju par to, ka Dievs un dzīvās būtnes ir visādā veidā vienādas, patiesībā maldās, un viņu domas ir piesārņotas.»

Augstākais Kungs Krišna ir vienīgais vadītājs, un Viņš vada visas dzīvās būtnes. Šīs būtnes pieder Viņa augstākajai enerģijai, jo viņu esamības īpašības neatšķiras no Visaugstākā īpašībām, bet viņas nekad nevar līdzināties varenībā Dievam Kungam. Izmantojot rupjo un smalko zemāko enerģiju (matēriju), augstākā enerģija (dzīvā būtne) aizmirst savu īsto, garīgo prātu un saprātu. Būtne to aizmirst tāpēc, ka viņu ietekmē matērija. Bet, kad būtne atbrīvojas no maldinātājas — materiālās enerģijas, viņa sasniedz mukti jeb atbrīves pakāpi. Neīstais «es», materiālo maldu ietekmē, domā: «Es esmu matērija, un materiālie ieguvumi ir mani.» Savu patieso stāvokli būtne izprot tad, kad tā atbrīvojas no visiem materiālajiem priekšstatiem, arī no uzskata, ka viņai pilnībā jāsaplūst ar Dievu. Tāpēc var secināt, ka Gīta apstiprina dzīvās būtnes piederību vienai no daudzajām Krišnas enerģijām; un, kad dzīvā būtne atbrīvojas no materiālajiem sārņiem, tā pilnīgi apzinās Krišnu un ir atbrīvota.

BG 7.6.

6. PANTS

ētad-jonīni bhūtāni    sarvānitj upadhāraja
aham kritsnasja džagatah    prabhavah pralajas tathā

ētat — šīs divas dabas; jonīni — kuru rašanās avots; bhūtāni — visa radītā; sarvāni — visu; iti — tā; upadhāraja — zini; aham — Es; kritsnasja — visu ietverošais;
džagatah — pasaules; prabhavah — izpausmes avots; pralajah — iznīcināšanas; tathā — tāpat.

TULKOJUMS

Šīs divas dabas ir visa radītā avots. Zini, ka Es esmu gals un sākums visam, kas vien šai pasaulē ir, — gan materiālajam, gan arī garīgajam.

SKAIDROJUMS

Viss esošais radies no gara un matērijas. Gars ir radīšanas pamatlauks, bet matērija ir gara radīta. Gars nerodas noteiktā matērijas attīstības pakāpē. Gluži otrādi, materiālā pasaule ir radusies tikai uz garīgās enerģijas pamata.
Materiālais ķermenis attīstās tāpēc, ka matērijā atrodas gars: bērns izaug par pusaudzi un pēc tam par pieaugušu cilvēku tāpēc, ka darbojas augstākā enerģija, dvēsele. Arī visa kosmiskā izpausme, viss milzīgais Visums ir attīstījies tāpēc, ka tajā ir Virsdvēsele, Višnu. Tāpēc gars un matērija, kas savienojas, lai izpaustu šo milzīgo kosmisko veidolu, sākotnēji ir divas Dieva Kunga enerģijas, un Dievs ir visa pirmcēlonis. Sīkā un neatņemamā Dieva Kunga daļiņa, dzīvā būtne, var būt liela debesskrāpja, lielas rūpnīcas un pat lielas pilsētas cēlonis, bet tā nevar būt milzīgā Visuma cēlonis. Milzīgā Visuma cēlonis ir milzīgā dvēsele jeb Virsdvēsele. Un Krišna, Visaugstākais, ir gan milzīgo, gan sīko dvēseļu cēlonis. Tāpēc Viņš ir visu cēloņu pirmcēlonis. Tas apstiprināts Katha Upanišadā (2.2.13.) — nitjo nitjānām čētanaš čētanānām.

BG 7.7.

7. PANTS

mattah parataram nānjat    kinčid asti dhanandžaja
maji sarvam idam protam    sūtrē mani-ganā iva

mattah — par Mani; para-taram — augstāks; na — nav; anjat kinčit — nekas cits; asti — ir; dhanandžaja — ak, bagātību iekarotāj; maji — Manī; sarvam — viss, kas ir; idam — ko mēs redzam; protam — ir uzvērts; sūtrē — uz auklas; mani-ganāh — pērles; iva — kā.

TULKOJUMS

Bagātību iekarotāj! Nav augstākas patiesības par Mani. Viss balstās uz Mani kā pērles, kas savērtas diegā.

SKAIDROJUMS

Bieži notiek diskusijas par to, vai Augstākā Absolūtā Patiesība ir personiska vai bezpersoniska. Kas attiecas uz Bhagavad-gītu, tad tā ik uz soļa apstiprina, ka Absolūtā Patiesība ir Dieva Personība Šrī Krišna. Un šajā pantā ir īpaši uzsvērts, ka Absolūtā Patiesība ir persona. To, ka Dieva Personība ir Augstākā Absolūtā Patiesība, apstiprina arī Brahma-samhita: īšvarah paramah krišnah sač-čid-ānanda-vigrahah — Augstākā Absolūtā Patiesība, Dieva
Personība ir Kungs Krišna, kas ir sākotnējais Kungs, visa prieka krātuve, Govinda un pilnīgās laimes un zināšanu mūžīgais veidols. Šīs autoritātes neatstāj nekādas šaubas par to, ka Absolūtā Patiesība ir Augstākā Persona, visu
cēloņu cēlonis. Taču impersonālisti balstās uz Vēdu viedokli, kas izteikts Švētāšvatara Upanišadā (3.10.): tato jad uttarataram tad arūpam anāmajam/ja ētad vidur amritās tē bhavanti athētarē duhkham ēvāpijanti.
«Materiālajā pasaulē Brahma, šī Visuma sākotnējā dzīvā būtne, uzskatāms par augstāko no padieviem, cilvēkiem un zemākajiem dzīvniekiem. Bet pāri Brahmam ir Pārpasaulība, kurai nav materiāla veidola un kura ir brīva no visiem
materiālajiem sārņiem. Ikviens, kas To spēj iepazīt, kļūst pārpasaulīgs, bet tie, kas Viņu nezina, cieš materiālajā pasaulē.»

Impersonālisti vairāk uzsver vārdu «arūpam». Bet šis «arūpam» nav bezpersonisks. Tas norāda uz pārpasaulīgu veidolu, pilnu mūžības, svētlaimes un zināšanu, kā tas aprakstīts iepriekš citētajā Brahma-samhitas pantā. Citi
Švētāšvatara Upanišadas panti (3.8.–9.) to apstiprina šādiem vārdiem:

vēdāham ētam purušam mahāntam
    āditja-varnam tamasah parastāt
tam ēva viditvāti mritjum ēti
    nānjah panthā vidjatē ‘janāja

jasmāt param nāparam asti kinčid
    jasmān nānījo no džjājo ‘sti kinčit
vrikša iva stabdho divi tišthatj ēkas
    tēnēdam pūrnam purušēna sarvam

«Es zinu Dieva Augstāko Personību, kas stāv pāri visām tumšajām materiālistiskajām izpratnēm. Tikai tas, kas zina Viņu, var pacelties pāri dzimšanai un nāvei. Zināšanas par Augstāko Personu ir vienīgais ceļš uz atbrīvi,
cita ceļa nav.

Nav tādas patiesības, kas būtu augstāka par Augstāko Personu, jo Viņš ir visaugstākais. Viņš ir mazāks par vismazāko, un Viņš ir lielāks par vislielāko. Viņš ir kā kluss koks, un Viņš apgaismo pārpasaulīgās debesis. Tāpat kā koks dzen saknes, Viņš izplata savas enerģijas.»

No šiem pantiem var secināt, ka Augstākā Absolūtā Patiesība ir Dieva Augstākā Personība, kas visu caurstrāvo ar savām daudzajām enerģijām — materiālajām un garīgajām.

BG 7.8.

8. PANTS

raso ‘ham apsu kauntēja    prabhāsmi šaši-sūrjajoh
pranavah sarva-vēdēšu    šabdah khē paurušam nrišu

rasah — garša; aham — Es; apsu — ūdenī; kauntēja — ak, Kuntī dēls; prabhā — gaisma; asmi — esmu; šaši-sūrjajoh — Mēness un Saules; pranavah — trīs burti «a-u-m»;
sarva — visās; vēdēšu — Vēdās; šabdah — skaņa; khē — ēterā; paurušam — spējas; nrišu — cilvēkā.

TULKOJUMS

Kuntī dēls! Es esmu ūdens garša, Es esmu saules un mēness gaisma, zilbe «om» Vēdu mantrās, es esmu skaņa ēterā un spējas cilvēkā.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā paskaidrots, kā Dievs Kungs visu caurstrāvo ar savām dažādajām materiālajām un garīgajām enerģijām. Visaugsto Kungu var visupirms sajust caur Viņa dažādajām enerģijām, un tādējādi Viņu var izprast bezpersoniski. Saules
padievs ir persona, un viņu var sajust caur viņa visucaurstrāvojošo enerģiju — saules stariem. Un arī Dievu Kungu var sajust caur Viņa dažādajām visuresošajām enerģijām, kaut arī Viņš pats atrodas savā mūžīgajā mājvietā. ūdens garša ir ūdens aktīvais princips. Nevienam nepatīk dzert jūras ūdeni, jo tīrā ūdens garša ir sajaukta ar sāls garšu. ūdens pievilcība slēpjas tā garšas tīrībā, un šī tīrā garša ir viena no Dieva Kunga enerģijām. Impersonālists Dieva Kunga klātbūtni sajūt ūdenī ar tā garšu, un arī personālists cildina Dievu Kungu par to, ka Viņš žēlīgi dod garšīgu ūdeni, lai dzesētu cilvēka slāpes. Lūk, kā jāsajūt Visaugstākais. Patiesībā starp personālistiem un impersonālistiem nekāda strīda nav. Kas zina Dievu, tas zina, ka bezpersoniskā un personiskā izpratne vienlaicīgi ir visā un ka nekādas
pretrunas te nav. Tāpēc Kungs Čaitanja iedibināja savu cildeno mācību par ačintja bhēdu un abhēda-tatvu, vienlaicīgo vienīgumu un atšķirību.

Arī saules un mēness gaisma sākotnēji izplūst no brahmadžoti, kas ir Dieva Kunga bezpersoniskais starojums. Un pranava jeb omkāra ir pārpasaulīga skaņa, ar ko sākas visas Vēdu himnas, un tā ir vēršanās pie Visaugstā Kunga.
Impersonālisti ļoti baidās uzrunāt Augstāko Kungu Krišnu ar Viņa neskaitāmajiem vārdiem, tāpēc viņi dod priekšroku pārpasaulīgajai omkāras skaņai. Viņi nezina, ka omkāra pārstāv Krišnu skaņas veidā. Nav nekā tāda, ko Krišnas apziņa
neaptvertu, un, kas apzinās Krišnu, tas ir svētīts. Tie, kas nezina Krišnu, dzīvo maldos, tāpēc zināšanas par Krišnu ir atbrīve, bet neziņa ir saistītāja.

BG 7.9.

9. PANTS

punjo gandhah prithivjām ča    tēdžaš čāsmi vibhāvasau
džīvanam sarva-bhūtēšu    tapaš čāsmi tapasvišu

punjah — sākotnējā; gandhah — smarža; prithivjām — zemē; ča — arī; tēdžah — karstums; ča — arī; asmi — esmu; vibhāvasau — ugunī; džīvanam — dzīvība; sarva — visās; bhūtēšu — būtnēs; tapah — askēzes; ča — arī; asmi — esmu;
tapasvišu — askētos.

TULKOJUMS

Es esmu sākotnējā zemes smarža un uguns karstums. Es esmu visa dzīvā dzīvība un visu askētu askēze.

SKAIDROJUMS

Vārds «punja» nozīmē to, kas nav sadalījies, «punja» ir sākotnējais. Visam materiālajā pasaulē ir kāda smarža, tāpat kā smarža ir puķei, zemei, ūdenim, ugunij, gaisam utt. Neaptraipītā, sākotnējā smarža, kas izplatās visur, ir
Krišna. Gluži tāpat visam ir noteikta sākotnējā garša, un šo garšu var mainīt, samaisot ķīmiskās vielas. It visam ir kāda smarža un kāda garša. «Vibhāvasu» nozīmē «uguns». Bez uguns nevar darboties rūpnīcas, nevar gatavot ēst, utt., un
šī uguns ir Krišna. Uguns karstums ir Krišna. Saskaņā ar Vēdu medicīnu, kuņģis slikti gremo, ja tajā ir zema temperatūra. Tāpēc uguns ir vajadzīga pat gremošanai. Krišnas apziņā mēs saprotam, ka zeme, ūdens, uguns, gaiss un jebkurš aktīvais princips, visi ķīmiskie elementi un materiālās pamatvielas pastāv Krišnas dēļ. Cilvēka mūžs arī ir Krišna. Tāpēc ar Krišnas žēlastību cilvēka mūžs var pagarināties vai saīsināties. Tādā veidā Krišnas apziņa darbojas visās jomās.

BG 7.10.

10. PANTS

bīdžam mām sarva-bhūtānām    viddhi pārtha sanātanam
buddhir buddhimatām asmi    tēdžas tēdžasvinām aham

bīdžam — sēkla; mām — Es; sarva-bhūtānām — visu būtņu; viddhi — saproti; pārtha — Prithas dēls; sanātanam — sākotnējā, mūžīgā; buddhih — saprāts; buddhi-matām — saprātīgo; asmi — esmu; tēdžah — spēks; tēdžasvinām — stipro; aham — Es.

TULKOJUMS

Prithas dēls! Zini, ka Es esmu visa pastāvošā pirmsēkla. Es esmu saprātīgo saprāts un vareno varenums.

SKAIDROJUMS

«Bīdžam» nozīmē «sēkla». Krišna ir visa sēkla. Ir dažādas dzīvās būtnes, kustīgas un nekustīgas. Putni, zvēri, cilvēki un daudzas citas radības ir kustīgas, bet koki un augi ir nekustīgi, tie nevar kustēties, bet tikai stāvēt.
Ikviena būtne atrodas kādā no 8 400 000 dzīvības veidiem. Vienas būtnes ir kustīgas, citas ir nekustīgas. Jebkurā gadījumā viņu dzīvības sēkla ir Krišna. Kā teikts Vēdu rakstos, Brahmans jeb Augstākā Absolūtā Patiesība ir tas, no kā viss izplūst. Krišna ir Parabrahmans, Augstākais Gars. Brahmans ir bezpersonisks, bet Parabrahmans ir personisks. Bezpersoniskais Brahmans ir daļa no personiskā aspekta — tas ir teikts Bhagavad-gītā. Tāpēc sākotnēji
Krišna ir visa avots. Viņš ir sakne. Kā sakne uztur visu koku, tā Krišna, visa esošā sēkla, uztur visu, kas ir šajā materiālajā izpausmē. Tas apstiprināts arī Vēdu rakstos (Katha Upanišada 2.2.13.):

nitjo nitjānām čētanaš čētanānām
    ēko bahūnām jo vidadhāti kāmān

No visiem mūžīgajiem Viņš ir sākotnējais mūžīgais. No visām būtnēm Viņš ir augstākā būtne, un Viņš viens uztur visu dzīvību. Bez saprāta nav iespējams izdarīt neko, un Krišna arī saka, ka Viņš ir visa saprāta sakne. Kamēr cilvēks
nav saprātīgs, tikmēr viņš nespēj saprast Dieva Augstāko Personību Krišnu.

BG 7.11.

11. PANTS

balam balavatām čāham    kāma-rāga-vivardžitam
dharmāviruddho bhūtēšu    kāmo ‘smi bharataršabha

balam — spēks; bala-vatām — stipro; ča — un; aham — Es; kāma — iekāres; rāga — un pieķeršanās; vivardžitam — brīvs; dharma-aviruddhah — kas nav pretrunā ar reliģijas principiem; bhūtēšu — visās būtnēs; kāmah — dzimumdzīve; asmi — Es
esmu; bharata-rišabha — ak, Bhāratu kungs.

TULKOJUMS


Bhāratu kungs [Ardžuna]! Es esmu stipro spēks, brīvs no iekāres un vēlmēm. Es esmu dzimumdzīve, kas nav pretrunā ar reliģijas principiem.

SKAIDROJUMS

Stipra cilvēka spēks ir jāizmanto, lai aizsargātu vājos un nevis lai uzbruktu citiem. Arī dzimumdzīve, saskaņā ar reliģijas principiem (dharmu), jāizmanto bērnu radīšanai, un ne citādi. Tāpēc vecākiem jāatbild par to, lai bērni
apzinātos Krišnu.

BG 7.12.

12. PANTS

ja čaiva sāttvikā bhāvā    rādžasās tāmasāš ča jē
matta ēvēti tān viddhi    na tv aham tēšu tē maji

— viss, kas; ča — un; ēva — noteikti; sāttvikāh — skaidrībā; bhāvāh — esības stāvokļi; rādžasāh — kaislībās; tāmasāh — tumsībā; ča — arī; — viss, kas; mattah — no Manis; ēva — noteikti; iti — tā; tān — tie; viddhi — zini; na — ne; tu — bet; aham — Es; tēšu — tajos; — tie; maji — Manī.

TULKOJUMS


Zini, ka visi esamības stāvokļi — gan skaidrība, gan kaislības, gan tumsība — ir izpaudušies no Manas enerģijas. Vienā ziņā Es esmu viss, taču Es esmu neatkarīgs. Es neesmu pakļauts materiālās dabas īpašībām, gluži otrādi — tās ir Manī.

SKAIDROJUMS

Pasaulē visas materiālās darbības notiek triju materiālās dabas īpašību vadībā. Kaut arī šīs trīs materiālās īpašības izplūst no Visaugstā Kunga Krišnas, Viņš tām nav pakļauts. Piemēram, ar valsts likumiem var kādu sodīt, bet
valdnieks, likumu devējs, šiem likumiem nav pakļauts. Arī materiālās dabas īpašības — skaidrība, kaislības un tumsība — izplūst no Visaugstā Kunga Krišnas, bet Krišna nav pakļauts materiālajai dabai. Tāpēc Viņš ir nirguna, kas nozīmē, ka šīs gunas jeb īpašības Viņu neskar, kaut arī izplūst no Viņa. Tā ir viena no īpašajām Bhagavāna jeb Dieva Augstākās Personības iezīmēm.

BG 7.13.

13. PANTS

tribhir guna-majair bhāvair    ēbhih sarvam idam džagat
mohitam nābhidžānāti    mām ēbhjah param avjajam

tribhih — triju; guna-majaih — gunu veidotu; bhāvaih — stāvokļu; ēbhih — visu to; sarvam — veselums; idam — šis; džagat — visums; mohitam — maldināts; na
abhidžānāti
— nezina; mām — Mani; ēbhjah — pāri tiem; param — Augstāko; avjajam — neiznīcināmo.

TULKOJUMS

Visa pasaule, triju īpašību [skaidrības, kaislību un tumsības] maldināta, nezina Mani. Es esmu pāri šīm īpašībām, Es esmu neiznīcināms.

SKAIDROJUMS

Visa pasaule ir triju materiālās dabas īpašību apburta. Tie, kurus šīs trīs īpašības ir maldinājušas, nespēj saprast, ka pāri materiālās dabas īpašībām stāv Visaugstais Kungs Krišna.

Visām dzīvajām būtnēm, kas pakļautas materiālajai dabai, ir noteikta veida ķermenis un tam atbilstoša noteikta psiholoģiska un bioloģiska darbība. Ir četras cilvēku kārtas, kas darbojas triju materiālās dabas īpašību ietekmē. Tos, kas ir tīrā skaidrībā, sauc par brāhmaniem. Tos, kas darbojas tīrās kaislībās, sauc par kšatrijiem. Tos, kas darbojas kaislībās un neziņā, sauc par vaišjām. Tos, kas ir pilnīgā neziņā, sauc par šūdrām. Un tie, kas ir vēl zemāk, ir dzīvnieki vai izturās kā dzīvnieki. Tomēr šie apzīmējumi nav mūžīgi. Es varu būt brāhmans, kšatrijs, vaišja vai vienalga kas — jebkurā gadījumā dzīve ir pārejoša. Un, kaut arī dzīve ir pārejoša, mēs nezinām, par ko kļūsim nākamajā dzīvē, un, maldinātāja spēka apburti, domājam par sevi saskaņā ar ķermenisko dzīves izpratni un tāpēc uzskatām sevi par amerikāņiem, indiešiem, krieviem, vai brāhmaniem, hinduistiem, musulmaņiem, utt. Un, ja mēs sapinamies šajās materiālās dabas īpašībās, tad aizmirstam Dieva Augstāko Personību, kas stāv aiz visām šīm īpašībām. Tāpēc Kungs Krišna norāda, ka triju materiālās dabas īpašību maldinātās būtnes nesaprot, ka aiz matērijas ir Dieva Augstākā Personība.

Pastāv daudz dažādu dzīvo būtņu — cilvēki, padievi, dzīvnieki utt. — un visi ir pakļauti materiālajai dabai, visi ir aizmirsuši pārpasaulīgo Dieva Personību. Tie, kas pakļauti kaislībām un tumsībai, un pat tie, kas pakļauti skaidrībai, nevar pacelties pāri bezpersoniskajai Absolūtās patiesības izpratnei, Brahmanam. Viņi apjūk Visaugstā Kunga personiskās iezīmes priekšā, kurai ir viss skaistums, bagātība, zināšanas, spēks, slava un atsacīšanās spēja. Ja neko nevar saprast pat skaidrībai pakļautie, tad uz ko gan var cerēt kaislībām un tumsībai pakļautie? Krišnas apziņa stāv pāri visām trijām materiālās dabas īpašībām, un tie, kas patiešām ir nostājušies uz Krišnas apziņas ceļa, ir patiesībā atbrīvoti.

BG 7.14.

14. PANTS

daivī hj ēšā guna-majī    mama mājā duratjajā
mām ēva jē prapadjantē    mājām ētām taranti tē

daivī — pārpasaulīga; hi — noteikti; ēšā — šī; guna-majī — no trijām materiālās dabas īpašībām veidotā; mama — Mana; mājā — enerģija; duratjajā — ļoti grūti uzveicamā; mām — Man; ēva — noteikti; — kas; prapadjantē — uztic sevi; mājām
ētām
— šo maldinātāju spēku; taranti — uzvar; — tie.

TULKOJUMS

Ļoti grūti uzvarēt Manu dievišķo enerģiju, kas sastāv no trijām materiālās dabas īpašībām. Bet tie, kas uzticējuši sevi Man, pavisam viegli spēj pacelties tai pāri.

SKAIDROJUMS

Dieva Augstākajai Personībai ir neskaitāmas enerģijas, un visas tās ir dievišķas. Kaut arī būtnes ir daļa no Viņa enerģijām un tāpēc ir dievišķas, tās ir saskārušās ar materiālo enerģiju, un tādējādi viņu sākotnēji augstākais spēks
ir pārklāts. Kas ir tādā veidā pārklāts ar materiālo enerģiju, tas nespēj šo enerģiju pārvarēt. Kā iepriekš tika teikts, gan materiālā, gan arī garīgā daba, kas izplūdušas no Dieva Augstākās Personības, ir mūžīgas. Dzīvās būtnes pieder mūžīgajai un augstākajai Dieva Kunga dabai, bet tā kā tās ir piesārņojusi zemākā daba — matērija, tad arī viņu maldi arī ir mūžīgi. Tāpēc saistītā dvēsele ir nitja-badha jeb mūžīgi saistīta. Neviens nespēj noteikt laiku
materiālajā vēsturē, kad būtne ir kļuvusi saistīta. Tāpēc arī atbrīve no materiālās dabas ķetnām ir ļoti grūta, kaut arī materiālā daba ir zemākā enerģija, jo materiālo enerģiju galu galā vada augstākā griba, kuru būtne uzvarēt nevar. Zemākā, materiālā daba šeit ir nosaukta par dievišķu, jo tā ir dievišķi saistīta ar dievišķo gribu un kustas tās vadībā. Materiālā daba, ko vada dievišķā griba, kaut arī ir zemāka, brīnumainā kārtā izveido un sagrauj kosmisko izpausmi. Vēdas to apstiprina šādiem vārdiem: mājām tu prakritim vidjān mājinam tu mahēšvaram. «Kaut arī maija [maldi] ir neīsti jeb laicīgi, maijas pamats ir augstākais burvis, Dieva Personība, kurš ir Mahēšvara, augstākais vadītājs.» (Švētāšvatara Upanišada 4.10.)

Vēl viena vārda «guna» nozīme ir «aukla», un tas nozīmē, ka saistītā dvēsele ir cieši aptīta ar maldu auklām. Cilvēks, kura rokas un kājas ir sasietas, pats nevar atbrīvoties — viņam jāsaņem kāda nesasieta cilvēka palīdzība. Tā
kā sasietais nevar palīdzēt sasietajam, tad glābējam jābūt brīvam. Tāpēc tikai Kungs Krišna vai Viņa īstens pārstāvis garīgais skolotājs var atbrīvot saistīto dvēseli. Bez šādas, augstākas palīdzības neviens nevar atbrīvoties no materiālās dabas verdzības. Garīgā kalpošana jeb Krišnas apziņa var palīdzēt atbrīvoties. Krišna, kas ir maldinātāja spēka Kungs, var pavēlēt šai nepārvaramajai enerģijai atbrīvot saistīto dvēseli. Savā bezcēloņu žēlastībā pret dvēseli, kas uzticējusi sevi Viņam, un tēvišķā mīlestībā pret būtni, kas sākotnēji ir Viņa mīļotais bērns, Dievs Kungs pavēl to atbrīvot. Tāpēc sevis uzticēšana Dieva Kunga lotospēdām ir vienīgais veids, kā izrauties no stingrajām materiālās dabas ķetnām.

Svarīgi ir arī vārdi «mām ēva». «Mām» norāda vienīgi uz Krišnu (Višnu), bet ne uz Brahmu vai Šivu. Kaut arī Brahma un Šiva ir ļoti augsti, gandrīz vai Višnu līmenī, šādi radžo-gunas (kaislības) un tamo-gunas (tumsības) iemiesojumi nespēj atbrīvot saistīto dvēseli no maijas ķetnām. Citiem vārdiem sakot, Brahma un Šiva arī ir pakļauti maijai. Vienīgi Višnu valda pār maiju, tāpēc tikai Viņš var atbrīvot saistīto dvēseli. Vēdas (Švētāšvatara Upanišada 3.8.) to
apstiprina ar vārdiem: tam ēva viditvā jeb «brīvība iespējama, tikai izprotot Krišnu». Pat Kungs Šiva apstiprina, ka atbrīvi var sasniegt tikai ar Višnu žēlastību. Kungs Šiva saka: mukti-pradātā sarvēšām višnur ēva na
samšajah
— «Nav nekādu šaubu par to, ka Višnu ikvienam ir atbrīves devējs.»

BG 7.15.

15. PANTS

na mām duškritino mūdhāh    prapadjantē narādhamāh
mājajāpahrita-gjānā    āsuram bhāvam āšritāh

na — ne; mām — Man; duškritinah — ļaundari;
mūdhāh — muļķi; prapadjantē — uztic sevi; nara-adhamāh — zemākie
starp cilvēkiem; mājajā — maldinātāja spēka; apahrita — nolaupītas;
gjānāh — kuru zināšanas; āsuram — dēmonisku; bhāvam — dabu;
āšritāh — pieņemot.

TULKOJUMS

Ļaundari — tie, kas ir pilnīgi nelgas, zemākie starp cilvēkiem, kuru zināšanas laupījuši maldi un kuriem ir ateistisku dēmonu daba, — neuztic sevi
Man.

SKAIDROJUMS

Bhagavad-gītā teikts, ka tikai uzticot sevi Dieva Augstākās Personības Krišnas lotospēdām, iespējams pārvarēt stingros materiālās dabas likumus. Šajā brīdī rodas jautājums — kā tas ir, ka izglītotie filozofi, zinātnieki,
darījumu cilvēki, administratori un visi citi parasto cilvēku vadītāji neuztic sevi Šrī Krišnas lotospēdām, visvarenajai Dieva Personībai? Par mukti jeb atbrīvi no materiālās dabas likumiem cilvēces vadītāji ir domājuši dažādos
veidos, viņi ar milzīgu neatlaidību ir kaluši lielus plānus daudzus jo daudzus gadus un mūžus. Bet, ja atbrīvoties iespējams, vienkārši uzticot sevi Dieva Augstākās Personības lotospēdām, tad kāpēc gan šie saprātīgie un centīgie
vadītāji nepieņem šo vienkāršo paņēmienu?

Gīta pavisam vaļsirdīgi atbild uz šo jautājumu. Patiešām saprātīgie sabiedrības vadītāji, piemēram, Brahma, Šiva, Kapila, Kumāri, Manu, Vjāsa, Dēvala, Asita, Džanaka, Prahlāda, Bali, un vēlāk Madhvāčārja, Rāmānudžāčārja,
Šrī Čaitanja un daudzi citi, kas ir ticīgi filozofi, politiķi, skolotāji, zinātnieki, utt., uztic sevi Augstākās Personas lotospēdām, visvarenajai autoritātei. Tie, kas nav īsti filozofi, zinātnieki, skolotāji, administratori,
utt., bet tikai sauc sevi par tādiem materiālu labumu dēļ, nepieņem Visaugstā Kunga plānu jeb ceļu. Viņiem nav nekādas saprašanas par Dievu, viņi tikai izdomā savus pasaulīgos plānus un tādējādi sarežģī materiālās esamības problēmas,
veltīgi cenšoties tās atrisināt. Materiālā enerģija (daba) ir tik varena, ka tā spēj nostāties pretī autoritāšu neatzītajiem ateistu plāniem un sagraut «plānošanas komisiju» zināšanas.

Ateistiskie plānotāji šeit apzīmēti ar vārdu «duškritinah» jeb «ļaundari». «Kritī» norāda uz to, kas ir paveicis slavējamu darbu. Ateistiskie plānotāji dažkārt ir ļoti saprātīgi un dara teicamas lietas, jo jebkura milzīga plāna
izpildei, vai tas būtu labs vai slikts, vajadzīgs saprāts. Tomēr ateisti savas smadzenes izmanto nepareizi, pretēji Visaugstā Kunga plāniem, tāpēc šos plānotājus sauc par duškritī, kas norāda, ka viņu saprāts un pūliņi ir virzīti
aplam.

Gītā skaidri pateikts, ka materiālo enerģiju pilnīgi vada Visaugstais Kungs. Tā neko nespēj darīt neatkarīgi. Tā darbojas kā ēna un kustas tā, kā kustas priekšmets. Un tomēr materiālā enerģija ir ļoti varena, un ateists sava
bezdievīgā rakstura dēļ nespēj izprast tās darbību un nespēj izprast arī Visaugstā Kunga plānu. Ateists ir pakļauts maldiem, kaislībām un neziņai, un visi viņa plāni ir veltīgi, kā tas notika ar Hiranjakašipu un Rāvanu. Viņu plāni
tika samalti putekļos, kaut arī viņi abi bija lieliski materiālie zinātnieki, filozofi, vadītāji un skolotāji. Šie duškritinas jeb ļaundari ir četru veidu, kā tas tiks izklāstīts tālāk.

(1) Mūdhas ir galīgi muļķi, un viņi ir līdzīgi nastu nesējiem ēzeļiem. Viņi sava darba augļus grib baudīt paši, un negrib tajos dalīties ar Visaugstāko. Vislabākais piemērs ir nastu nesējs ēzelis. Šis pazemīgais lopiņš
smagi strādā sava saimnieka labā. Ēzelis patiesībā nezina, kādēļ viņš dienu un nakti tik smagi strādā. Viņš ir apmierināts, ja baidoties no saimnieka sitieniem, var apēst klēpīti zāles, mazliet pasnaust un apmierināt
dzimumtieksmi, pat ja mātīte viņam pāris reizes iesper pa purnu. Ēzelis mēdz dziedāt vārsmas un runāt par filozofiju, bet viņa brēcieni tikai traucē citus. Lūk, kādā stāvoklī ir tas muļķa strādnieks, kurš nezina, kā dēļ ir vērts
strādāt. Viņš nezina, ka karma (darbība) domāta jagjai (ziedojumam).

Visbiežāk tie, kas dienu un nakti strādā, lai atvieglotu pašizdomāto pienākumu slogu, saka, ka viņiem nav laika klausīties par dzīvās būtnes nemirstību. Šādiem mūdhām materiālie ieguvumi, kuriem neizbēgami pienāk gals,
nozīmē visu, par spīti tam, ka mūdhas bauda tikai pavisam mazu sava darba augļu daļiņu. Dažkārt viņi bez miega augu dienu un nakti strādā, lai saņemtu darba augļus, gandrīz neko neēd, kaut arī tādā veidā var dabūt kuņģa čūlu vai
gremošanas traucējumus, augu dienu un nakti viņi smagi strādā tikai lai kalpotu kādiem iedomātiem saimniekiem. Neko nezinot par savu īsto saimnieku, muļķa strādātāji iznieko vērtīgo laiku, lai kalpotu bagātībai. Diemžēl viņi nekad
neuztic sevi augstākajam visu saimnieku saimniekam, un viņiem arī nemaz nav laika klausīties par Viņu no pareizajiem avotiem. Cūka, kas ēd samazgas, nedomā par saldumiem, kas pagatavoti no cukura un kausēta sviesta. Arī auglīgais
strādnieks, kas bez apstājas var klausīties par nepastāvīgās materiālās pasaules jutekļu baudas jaunumiem, nespēj atrast laiku, lai klausītos par mūžīgo dzīvības spēku, kas griež materiālo pasauli.

(2) Vēl viens duškritī jeb ļaundaru veids ir narādhama jeb zemākais no cilvēkiem. «Nara» nozīmē «cilvēks», bet «adhama» nozīmē «zemākais». No 8 400 000 dzīvo būtņu veidiem, 400 000 ir cilvēciski veidi. No
šiem veidiem liela daļa ir necivilizēti. Civilizēti cilvēki ir tie, kas ievēro sabiedriskās, politiskās un reliģiskās dzīves vadošos principus. Tie, kas attīstīti sabiedriski un politiski, bet kuriem nav reliģijas principu, uzskatāmi
par narādhamām. Reliģija nevar būt bez Dieva, jo reliģijas principiem jāved cilvēks pie zināšanām par Augstāko Patiesību un cilvēka attiecībām ar Viņu. Gītā Dieva Personība skaidri norāda, ka nav augstākas autoritātes par Viņu, un ka Viņš ir Augstākā Patiesība. Civilizēta cilvēka dzīve domāta, lai cilvēks atjaunotu zaudēto apziņu par savām mūžīgajām attiecībām ar Augstāko Patiesību, Dieva Personību Šrī Krišnu, kurš ir visvarens. Kas šo iespēju zaudē,
tas ir narādhama. No svētajiem rakstiem mēs uzzinām, ka bērns mātes klēpī (kur viņš ir ļoti neērtā stāvoklī), lūdz Dievu, lai Dievs Kungs to atpestītu, un sola godināt vienīgi Dievu, tiklīdz piedzims. Grūtā brīdī lūgt Dievu ir dabiski
ikvienai būtnei, jo tā ir mūžīgi saistīta ar Viņu. Bet pēc piedzimšanas bērns aizmirst visas dzemdību grūtības un aizmirst arī savu atbrīvotāju, jo viņu ietekmē maija, maldinātājs spēks.

Tiem, kas bērnu audzina, jāatjauno viņā dusošā dievišķā apziņa. Manu-smriti, reliģisko principu grāmatā, ir aprakstītas desmit ceremonijas, kas palīdz atjaunot Dieva apziņu varnāšramas iekārtā. Diemžēl tās nekur stingri nepilda, un tāpēc 999 cilvēki no tūkstoša ir narādhamas.

Kad visa sabiedrība kļūst par narādhamām, tad dabiski arī visa tā saucamā izglītība pilnīgi zaudē jēgu, jo darbojas visvarenā fiziskās dabas enerģija. Saskaņā ar Bhagavad-gītu, izglītots cilvēks ir tas, kas vienādi raugās uz mācīto brāhmanu, uz suni, govi, ziloni un suņu ēdāju. Lūk, kā uz visu skatās īsts bhakta. Šrī Nitjānanda Prabhu, Dieva avatārs, kas atnāca kā dievišķais skolotājs, atpestīja visīstākos narādhamas, brāļus Džagāju un Mādhāju, un
parādīja, kā īsts bhakta var būt žēlīgs pat pret viszemākajiem cilvēkiem. Tātad narādhama ko ir nosodījusi Dieva Personība, ar bhaktas žēlastību var atkal atjaunot savu garīgo apziņu.

Sludinot bhāgavata-dharmu jeb bhaktas darbību Šrī Čaitanja Mahāprabhu ieteica cilvēkiem pazemīgi klausīties Dieva Personības vēstījumu. Šī vēstījuma būtība ir Bhagavad-gīta. Zemākos no cilvēkiem var atbrīvot tikai tad, ja viņi pazemīgi klausās šo vēstījumu, bet diemžēl viņi atsakās pat uzklausīt to, nemaz jau nerunājot par sevis pakļaušanu Visaugstā Kunga gribai. Narādhamas jeb zemākie no cilvēkiem galīgi nepilda cilvēka pamatpienākumu.

(3) Nākošie no duškritī ir mājajāpahrita-gjānī, jeb cilvēki, kuru plašās zināšanas ir dzēsusi materiālā maldinātāja spēka ietekme. Viņi ir ļoti mācīti kungi — lieli filozofi, dzejnieki, literāti, zinātnieki,
utt. — bet maldinātājs spēks ir novedis viņus no ceļa, un tie neklausa Visaugstā Kunga norādījumiem.

Pašlaik ir ļoti daudz mājajāpahrita-gjānī, pat starp Bhagavad-gītas zinātniekiem. Gītā vienkārši un skaidri pateikts, ka Šrī Krišna ir Dieva Augstākā Personība. Nav neviena Viņam līdzīga vai lielāka par Viņu. Viņš ir
nosaukts par Brahmas, sākotnējā visu cilvēku tēva tēvu. Patiesībā par Šrī Krišnu ir teikts, ka Viņš ir ne tikai Brahmas tēvs, bet arī visu dzīvības veidu tēvs. Viņš ir bezpersoniskā Brahmana un Paramātmas sakne, un Virsdvēsele ir Viņa pilnīgā daļa ikvienā būtnē. Viņš ir visa pirmavots, un ikvienam ir ieteikts uzticēt sevi Viņa lotospēdām. Par spīti visiem šiem skaidrajiem izteikumiem, mājajāpahrita-gjānī izsmej Visaugstā Kunga personību un uzskata Viņu tikai par kaut kādu cilvēku. Viņi nezina, ka svētītais cilvēciskais veidols ir izveidots atbilstoši mūžīgā un pārpasaulīgā Visaugstā Kunga veidolam.

Visi neautoritatīvie Gītas skaidrojumi, ko sarakstījuši mājajāpahrita-gjānī ārpus paramparas, ir klupšanas akmeņi garīgās sapratnes ceļā. Maldinātie skaidrotāji neuztic sevi Šrī Krišnas lotospēdām un nemāca arī citiem to darīt.

(4) Beidzamo duškritī daļu sauc par āsuram bhāvam āšritāh jeb tiem, kurus vada dēmoniski principi. Šie cilvēki ir klaji ateistiski. Daži no viņiem apgalvo, ka Visaugstais Kungs nekad nenāk uz šo materiālo pasauli, bet
viņi nespēj dot nekādus reālus pamatojumus. Ir citi, kas padara Dievu Kungu par pakļautu bezpersoniskajai iezīmei, kaut arī Gītā ir teikts gluži pretējais. Neieredzot Dieva Augstāko Personību, ateisti norāda uz daudziem neīstiem
avatāriem, kurus saražojušas viņu smadzenes. Šādi cilvēki, kuru dzīves vienīgais mērķis ir pelt Dieva Personību, nespēj uzticēt sevi Šrī Krišnas lotospēdām.

Šrī Jāmunāčārja Albandaru no Dienvidindijas ir teicis: «Mans Kungs! Tevi nespēj iepazīt ateistiskos principos iegrimuši cilvēki par spīti Tavām neparastajām īpašībām, iezīmēm un darbībai, par spīti Tavas personības
apstiprinājumiem visos skaidrībā esošajos svētajos rakstos un par spīti tam, ka Tevi ir atzinušas slavenas autoritātes, kas ievērojamas ar savu pārpasaulīgās zinātnes apjēgas dziļumu un dievišķajām īpašībām.»

Tāpēc (1) galīgi nejēgas, (2) zemākie no cilvēkiem, (3) maldinātie prātnieki un (4) zvērinātie ateisti, kā minēts iepriekš, nekad neuztic sevi Dieva Personības lotospēdām, par spīti visiem rakstu un autoritāšu ieteikumiem.

BG 7.16.

16. PANTS

čatur-vidhā bhadžantē mām;džanāh sukritino ‘rdžuna
ārto džigjāsur arthārthī;gjānī ča bharataršabha

čatuh-vidhāh — četru veidu; bhadžantē — kalpo; mām — Man; džanāh — cilvēki; su-kritinah — dievbijīgi; ardžuna — ak, Ardžuna; ārtah — cietēji; džigjāsuh — zinātkārie; artha-arthī — kas vēlas materiālos ieguvumus; gjānī — kas zina patiesību; ča — arī; bharata-rišabha — diženais Bharatas pēcteci.

TULKOJUMS


Labākais no Bhāratām! Četru veidu dievbijīgie cilvēki sāk Man kalpot — cietēji, tie, kas vēlas bagātību, zinātkārie un Absolūta zināšanu meklētāji.

SKAIDROJUMS

Atšķirībā no ļaundariem, šeit aprakstīti svēto rakstu vadošo principu pildītāji, un viņus sauc par sukritinām jeb tiem, kas pakļaujas rakstu likumiem un ierobežojumiem, morālajiem un sabiedriskajiem likumiem un vairāk vai mazāk
vēršas pie Visaugstā Kunga. Šos cilvēkus var iedalīt četrās daļās: tādos, kas dažreiz cieš, tādos, kam vajag naudu, tādos, kas dažreiz uzdod jautājumus, un tādos, kas reizēm meklē zināšanas par Absolūto Patiesību. Dažādos apstākļos šie
cilvēki atnāk pie Visaugstā Kunga, lai garīgi kalpotu. Viņi nav tīri bhaktas, jo par savu kalpošanu grib kaut ko pretī. Tīri bhaktas ne pēc kā netiecas un nevēlas materiālus labumus. «Bhakti-rasāmrita-sindhu» (1.1.11.) par tīru garīgo kalpošanu teikts:

anjābhilāšitā-šūnjam    gjāna-karmādj-anāvritam
ānukūljēna krišnānu-    šīlanam bhaktir uttamā

«Visaugstajam Kungam Krišnam labvēlīgi jākalpo pārpasaulīgā mīlestībā, nevēloties materiālus labumus un ieguvumus, ko dod auglīga darbība vai filozofiski prātojumi. Lūk, ko sauc par tīru garīgo kalpošanu.»

Kad šie četru veidu cilvēki nāk pie Visaugstā Kunga, lai garīgi kalpotu, un pilnīgi šķīstās tīru bhaktu sabiedrībā, tad tie arī paši kļūst par tīriem bhaktām. Kas attiecas uz ļaundariem, tad viņiem garīgā kalpošana ir ļoti grūta, jo viņi dzīvo savtīgu un nepastāvīgu dzīvi bez garīgiem mērķiem. Bet, ja kāds no viņiem tomēr saskaras ar tīru bhaktu, tad arī viņš pats kļūst tīrs bhakta.

Tie, kas vienmēr darbojas augļu dēļ, atnāk pie Dieva Kunga materiālu ciešanu pilni, un, saskaroties ar tīriem bhaktām, arī paši savās ciešanās kļūst par Dieva Kunga bhaktām. Tie, kuru cerības ir sagruvušas, arī dažreiz nonāk
saskarsmē ar tīriem bhaktām un grib kaut ko uzzināt par Dievu. Arī sausie filozofi, kad tie zaudē cerības visos zināšanu laukos, dažreiz vēlas mācīties par Dievu un nāk pie Visaugstā Kunga, lai garīgi kalpotu, un tādā veidā paceļas
pāri zināšanām par bezpersonisko Brahmanu un vienuviet esošo Paramātmu un nonāk līdz personiskai Dieva izpratnei ar Visaugstā Kunga vai tīra Viņa bhaktas žēlastību. Vispār, kad cietēji, zinātkārie, zināšanu meklētāji un cilvēki naudas
grūtībās atbrīvojas no visām materiālajām vēlmēm un pilnīgi apjēdz, ka materiālajam atalgojumam nav nekāda sakara ar garīgo augšupeju, tie kļūst par tīriem bhaktām. Kamēr bhakta nav sasniedzis šādu tīrību, tikmēr viņa pārpasaulīgā kalpošana Dievam Kungam ir auglīgas darbības un laicīgu zināšanu meklējumu aptraipīta. Tāpēc tam visam jāpaceļas pāri, un tad var nonākt līdz tīrai garīgajai kalpošanai.

BG 7.17.

17. PANTS

tēšām gjānī nitja-jukta    ēka-bhaktir višišjatē
prijo hi gjānino ‘tjartham    aham sa ča mama prijah

tēšām — no tiem; gjānī — kas pilnīgi zina; nitja-juktah — vienmēr nodarbojas; ēka — tikai; bhaktih — garīgajā kalpošanā; višišjatē — īpaši; prijah — ļoti dārgs; hi — noteikti; gjāninah — zinošajam; atjartham — augsti; aham — Es esmu; sah — viņš; ča — arī; mama — Man; prijah — dārgs.

TULKOJUMS

No viņiem vislabākais ir tas, kam ir pilnīgas zināšanas, un kurš vienmēr pilnībā kalpo Man. Jo viņam Es esmu ļoti dārgs un viņš ir dārgs man.

SKAIDROJUMS

Brīvi no visiem materiālo vēlmju sārņiem, cietēji, zinātkārie, trūkumcietēji un augstāko zināšanu meklētāji var kļūt par tīriem bhaktām. Bet no viņiem tas, kas zina Absolūto Patiesību un ir brīvs no visām materiālajām vēlmēm, patiešām
kļūst par tīru Dieva Kunga bhaktu. Un Dievs Kungs norāda, ka no četrām kārtām vislabākais ir bhakta, kam ir pilnīgas zināšanas un kas tajā pašā laikā garīgi kalpo. Meklējot zināšanas, cilvēks saprot, ka patība atšķiras no materiālā
ķermeņa, un, tālāk pilnveidojoties, viņš nonāk līdz bezpersoniskā Brahmana un Paramātmas izpratnei. Kad cilvēks ir pilnīgi šķīstījies, viņš saprot, ka viņa dabiskais stāvoklis ir būt par mūžīgu Dieva kalpu. Tiekoties ar tīriem bhaktām, zinātkārais, cietējs, tas, kas grib uzlabot materiālo stāvokli, un cilvēks ar zināšanām pilnīgi attīras. Bet sākumā tas, kas pilnīgi zina Visaugsto Kungu un tajā pašā laikā garīgi kalpo, ir ļoti dārgs Dievam Kungam. Kam ir tīras
zināšanas par Dieva Augstākās Personības pārpasaulību, to garīgā kalpošana aizsargā tik stipri, ka materiālie sārņi viņu nevar pat skart.

BG 7.18.

18. PANTS

udārāh sarva ēvaitē;gjānī tv ātmaiva mē matam
āsthitah sa hi juktātmā;mām ēvānuttamām gatim

udārāh — cēli; sarvē — visi; ēva — noteikti; ētē — šie; gjānī — kas zina; tu — bet; ātmā ēva — kā Es; — Man; matam — uzskats; āsthitah — atrodas; sah — viņš; hi — noteikti; jukta-ātmā — garīgi kalpo; mām — Manī; ēva — noteikti; anuttamām — augstākais; gatim — mērķis.

TULKOJUMS

Visi šie bhaktas noteikti ir cildenas dvēseles, taču to, kas zina Mani, Es uzskatu par līdzīgu sev. Viņš pārpasaulīgi kalpo Man un noteikti sasniedz Mani, visaugstāko un vispilnīgāko mērķi.

SKAIDROJUMS

Tie, kam nav tik pilnīgu zināšanu, ir ne mazāk dārgi Dievam Kungam. Kungs norāda, ka visi ir cildenas dvēseles, jo ikviens, kas lai ar kādu mērķi nāk pie Viņa, ir mahātma jeb dižena dvēsele. Tie bhaktas, kas grib no garīgās kalpošanas kādu labumu, arī tiek pieņemti, jo arī šajā gadījumā notiek mīlestības apmaiņa. Aiz mīlestības viņi lūdz no Dieva Kunga kādus materiālus labumus, un, guvuši apmierinājumu, pilnveidojas garīgajā kalpošanā. Bet bhakta ar pilnīgām zināšanām uzskatāms par ļoti dārgu Kungam, jo viņa vienīgais mērķis ir mīlestībā kalpot Visaugstajam Kungam. Šāds bhakta nevar nodzīvot ne mirkli, nesaskaroties ar Kungu vai nekalpojot Viņam. Arī Dievs Kungs ļoti mīl bhaktu un nespēj šķirties no viņa.

Šrīmad Bhāgavatamā (9.4.68.) Dievs Kungs saka:

sādhavo hridajam mahjam    sādhūnām hridajam tv aham
mad-anjat tē na džānanti    nāham tēbhjo manāg api

«Bhaktas vienmēr ir Manā sirdī, un Es vienmēr esmu bhaktu sirdīs. Bhakta nezina neko citu, kā vienīgi Mani, un arī Es nespēju aizmirst bhaktu. Tīri bhaktas Man ir ļoti tuvi. Tīri bhaktas, kuriem ir pilnīgas zināšanas, nekad
nezaudē garīgumu, un tāpēc Man viņi ir ļoti dārgi.»

BG 7.19.

19. PANTS

bahūnām džanmanām antē    gjānavān mām prapadjatē
vāsudēvah sarvam iti    sa mahātmā su-durlabhah

bahūnām — daudzām; džanmanām — atkārtotām dzimšanām un nāvēm; antē — pēc; gjāna-vān — kam ir pilnīgas zināšanas; mām — Man; prapadjatē — uztic sevi; vāsudēvah — Dieva Personība Krišna; sarvam — viss; iti — tā; sah — šāda; mahā-ātmā — dižena dvēsele; su-durlabhah — ļoti reta.

TULKOJUMS

Kam ir īstenas zināšanas, tas pēc daudzām dzimšanām un nāvēm uztic sevi Man, zinot, ka Es esmu viss esošais un visu cēloņu cēlonis. Tāda dižena dvēsele ir ļoti reta.

SKAIDROJUMS

Dzīvā būtne, daudzus jo daudzus mūžus garīgi kalpojot un izpildot pārpasaulīgus rituālus, patiešām var iegūt pārpasaulīgas un tīras zināšanas par to, ka Dieva Augstākā Personība ir sevis apzināšanās galamērķis. Garīgās
apzināšanās sākumā cilvēkam, kamēr viņš vēl cenšas atmest savu pieķeršanos materiālismam, var būt nosliece uz impersonālismu, bet, attīstoties tālāk, viņš var saprast, ka garīgā dzīve ir darbība, un ka šī darbība veido garīgo
kalpošanu. Kas to izprot, tas pieķeras Dieva Augstākajai Personībai un uztic sevi Viņam. Šajā brīdī cilvēks var saprast, ka Kunga Šrī Krišnas žēlastība ir viss, ka Viņš ir visu cēloņu cēlonis, un ka šī materiālā izpausme nav neatkarīga no Viņa. Cilvēks izprot, ka materiālā pasaule ir izkropļots garīgās daudzveidības atspulgs, un apzinās, ka pilnīgi visam ir kāds sakars ar Visaugsto Kungu Krišnu. Viņš domā par visu saistībā ar Vāsudēvu jeb Šrī Krišnu. Šāds
vispārīgs Vāsudēvas redzējums paātrina pilnīgu sevis uzticēšanu Visaugstajam Kungam Šrī Krišnam kā augstākajam mērķim. Šādas dižas dvēseles, kas sevi tā uzticējušas, ir ļoti retas.

Šis pants ļoti labi izskaidrots Švētāšvatara Upanišadas trešās nodaļas četrpadsmitajā un piecpadsmitajā pantā:

sahasra-šīršā purušah    sahasrākšah sahasra-pāt
sa bhūmim višvato vritvā-    tjātišthad dašāngulam

puruša ēvēdam sarvam    jad bhūtam jač ča bhavjam
utāmritatvasjēšāno    jad annēnātirohati

Čhāndogja Upanišadā (5.1.15.) teikts: na vai vāčo na čakšūmši na šrotāni na manāmsītj āčakšatē prāna iti ēvāčakšatē prāno hj ēvaitāni sarvāni bhavanti — «Dzīvās būtnes ķermenī sākotnēji nav ne runas spējas,
ne redzētspējas, ne dzirdētspējas, ne domātspējas, visas darbības ass ir dzīvība.» Arī Kungs Vāsudēva jeb Dieva Personība, Kungs Šrī Krišna ir visa pamats. Šajā ķermenī ir runas, redzes, dzirdes, prāta darbības u.c. spējas, bet
tās nav svarīgas, ja nav saistītas ar Visaugsto Kungu. Un, tā kā Vāsudēva visu caurstrāvo, un viss ir Vāsudēva, tad bhakta uztic sevi Viņam pilnīgās zināšanās (citēts no Bhagavad-gītas 7.17. un 11.40.).

BG 7.20.

20. PANTS

kāmais tais tair hrita-gjānāh    prapadjantē ‘nja-dēvatāh
tam tam nijamam āsthāja    prakritjā nijatāh svajā

kāmaih — vēlmju; taih taih — dažādu; hrita — atņemtas; gjānāh — zināšanas; prapadjantē — sevi uztic; anja — citiem; dēvatāh — padieviem; tam tam — atbilstošajiem; nijamam — ierobežojumiem; āsthāja — seko; prakritjā — dabas; nijatāh — vadīti; svajā — savas.

TULKOJUMS

Tie, kuru saprātu nolaupījušas materiālās vēlmes, uztic sevi padieviem un saskaņā ar savu dabu pilda padievu godināšanas likumus un ierobežojumus.

SKAIDROJUMS

Tie, kas ir brīvi no visiem materiālajiem sārņiem, uztic sevi Visaugstajam Kungam un garīgi kalpo Viņam. Kamēr vien materiālie sārņi vēl nav pilnīgi attīrīti, cilvēki pēc savas dabas ir nebhaktas. Bet pat tos, kam ir materiālas
vēlmes un kas meklē patvērumu pie Visaugstā Kunga, īpaši nepievelk ārējā daba, jo, ejot uz pareizo mērķi, viņi pavisam drīz pilnīgi atbrīvojas no materiālās iekāres. Šrīmad Bhāgavatamā ieteikts: vienalga, vai cilvēks ir tīrs bhakta un ir
pilnīgi brīvs no visām materiālajām vēlmēm, vai viņš ir materiālo vēlmju pilns, vai arī viņš vēlas atbrīvi no materiālajiem sārņiem, jebkurā gadījumā jāuztic sevi Vāsudēvam un jāgodina Viņu. Tas ir teikts Bhāgavatamā
(2.3.10.):

akāmah sarva-kāmo vā    mokša-kāma udāra-dhīh
tīvrēna bhakti-jogēna    jadžēta purušam param

Ne visai saprātīgi cilvēki, kas zaudējuši garīgo sajēgu, meklē patvērumu pie padieviem, lai tie tūlīt piepildītu materiālās vēlmes. Parasti šādi cilvēki nevēršas pie Dieva Augstākās Personības, jo viņi ir zemākajās dabas īpašībās
(tumsībā un kaislībās) un tāpēc godina dažādus padievus. Sekojot godināšanas likumiem un ierobežojumiem, viņi ir apmierināti. Padievu godinātājus vada sīkas vēlmes, un viņi nezina, kā sasniegt augstāko mērķi, bet Visaugstā Kunga bhakta nemaldās. Vēdu rakstos ieteikts godināt dažādus dievus dažādiem nolūkiem (piemēram, slimam cilvēkam iesaka godināt sauli), tāpēc nebhaktas uzskata, ka noteiktiem mērķiem labāk godināt padievus nekā Visaugsto Kungu. Bet tīrs bhakta zina, ka Visaugstais Kungs Krišna ir visa valdnieks. «Čaitanja čaritāmritā» (Ādi līla 5.142.) teikts: ēkalē īšvara krišna, āra saba bhritja — vienīgi Dieva Augstākā Personība Krišna ir valdnieks, visi citi ir kalpi. Tāpēc tīrs bhakta nekad neiet pie padieviem, lai apmierinātu materiālās vajadzības. Viņš ir atkarīgs no Visaugstā Kunga. Un tīrs bhakta ir apmierināts ar visu, ko Kungs dod.

BG 7.21.

21. PANTS

jo jo jām jām tanum bhaktah    šraddhajārčitum iččhati
tasja tasjāčalām šraddhām    tām ēva vidadhāmj aham

jah jah — kas; jām jām — kurš; tanum — padieva veidola; bhaktah — bhakta; šraddhajā — ar ticību; arčitum — godināt; iččhati — vēlas; tasja tasja — viņam; ačalām — stingru; šraddhām — ticību; tām — to; ēva — noteikti; vidadhāmi — dodu; aham — Es.

TULKOJUMS

Es esmu Virsdvēsele ikviena sirdī. Ja kāds cilvēks vēlas godināt padievu, tad Es stiprinu viņa ticību, lai viņš varētu veltīt sevi šai dievībai.

SKAIDROJUMS

Dievs visiem ir devis neatkarību. Tāpēc, ja cilvēks vēlas materiālas baudas un patiesi vēlas tās gūt no materiālajiem padieviem, tad Visaugstais Kungs, Virsdvēsele ikvienā sirdī, to saprot un dod šim cilvēkam visas iespējas. Būdams
augstākais visu dzīvo būtņu tēvs, Viņš neiejaucas to neatkarībā, bet dod visas iespējas, lai būtnes varētu piepildīt visas savas materiālās vēlmes. Var rasties jautājums: kāpēc visuvarenais Dievs dod būtnēm iespēju baudīt materiālo pasauli un tādējādi ļauj viņām iekrist maldinātāja spēka lamatās? Atbilde ir tāda: ja Visaugstais Kungs kā Virsdvēsele šādas iespējas nedotu, tad neatkarībai nebūtu jēgas. Tāpēc Viņš visiem dod pilnīgu neatkarību, kā kurš to vēlas, bet
Bhagavad-gītā mēs varam izlasīt Viņa augstāko norādījumu — jāatmet visas citas nodarbošanās un pilnīgi jāuztic sevi Viņam. Tas padarīs cilvēku laimīgu.

Gan dzīvās būtnes, gan padievi ir pakļauti Dieva Augstākās Personības gribai, tāpēc būtnes nevar godināt padievus kā pašas vēlas, un padievi nevar dot neko, ja tas nav saskaņā ar augstāko gribu. Ir teikts, ka ne zālīte nekustas bez Dieva Augstākās Personības gribas. Cilvēki, kas cieš materiālajā pasaulē, parasti iet pie padieviem, kā tas ieteikts Vēdu rakstos. Cilvēks, kas vēlas kādu noteiktu lietu, godina noteiktu padievu. Piemēram, slimniekam ieteikts godināt Saules dievu, bet cilvēks, kas vēlas izglītību, var godināt zinību dievieti Sarasvatī, cilvēks, kas grib skaistu sievu, var godināt dievieti Umu, Kunga Šivas sievu. Tādā veidā šāstras (Vēdu raksti) dažādos veidos iesaka godināt dažādus padievus. Un, tā kā noteikta būtne vēlas baudīt noteiktus materiālos labumus, tad Dievs Kungs tai dod stipru vēlmi šo svētību gūt no noteikta padieva, un tā būtne veiksmīgi iegūst svētību. Visaugstais Kungs dod būtnei arī attiecīgā padieva godināšanai nepieciešamo attieksmi. Padievi neko tādu būtnei dot nevar, bet Krišna, būdams Visaugstais Kungs un Virsdvēsele visu būtņu sirdīs, var virzīt cilvēku godināt noteiktus padievus. Padievi patiesībā ir dažādas Visaugstā Kunga Visuma ķermeņa daļas, tāpēc tie nav neatkarīgi. Vēdu rakstos teikts: «Dieva Augstākā Personība Virsdvēseles veidā ir arī padieva sirdī, tāpēc Dievs dara tā, lai padievs piepildītu būtnes vēlmi. Gan padievi, gan dzīvās būtnes ir atkarīgi no augstākās gribas. Tie nav neatkarīgi.»

BG 7.22.

22. PANTS

sa tajā šraddhajā juktas;tasjārādhanam īhatē
labhatē ča tatah kāmān; majaiva vihitān hi tān

sah — viņš; tajā — ar šo; šraddhajā — iedvesmu; juktah — piešķirtu; tasja — padieva; ārādhanam — godināšanai; īhatē — cenšas; labhatē — iegūst; ča — un; tatah — no tā; kāmān — savas vēlmes; majā — Manis; ēva — viena; vihitān — dotas; hi — noteikti; tān — tās.

TULKOJUMS

Ar šo ticību viņš cenšas godināt savu padievu un iegūst to, ko vēlējies. Taču patiesībā visus labumus dodu vienīgi Es.

SKAIDROJUMS

Padievi saviem godinātājiem nevar dāvāt neko, ja to neatļauj Visaugstais Kungs. Dzīvā būtne var aizmirst, ka viss pieder Visaugstajam Kungam, bet padievi to neaizmirst. Tātad padievu godināšana un visi viņu dotie labumi nenāk no
padieviem, bet gan no Dieva Augstākās Personības. Nesaprātīgākās būtnes to nesaprot, un savā muļķībā iet pie padieviem lūgt labumus. Bet, ja tīram bhaktam ir kāda vajadzība, tad viņš lūdz tikai Visaugsto Kungu. Taču materiālu labumu
lūgšana neliecina par tīru bhakti. Būtne parasti griežas pie padieviem, jo kā apmāta grib apmierināt savu iekāri. Tas notiek tad, kad būtne vēlas kaut ko, kas tai nepienākas, un pats Dievs Kungs vēlmi nepiepilda. «Čaitanja čaritāmritā»
teikts, ka ir pretrunīgi godināt Visaugsto Kungu un tajā pašā laikā vēlēties materiālas baudas. Garīgā kalpošana Visaugstajam Kungam un padievu godināšana nevar būt vienā līmenī, jo padievu godināšana ir materiāla, bet kalpošana
Visaugstajam Kungam ir pilnīgi garīga.

Būtnei, kura vēlas atgriezties pie Dieva, materiālās vēlmes ir šķēršļi. Tāpēc tīriem Dieva Kunga bhaktām netiek piešķirti tādi materiālie labumi, kādus vēlas ne visai saprātīgas būtnes, kurām labāk patīk godināt materiālās pasaules padievus nekā garīgi kalpot Visaugstajam Kungam.

BG 7.23.

23. PANTS

antavat tu phalam tēšām    tad bhavatj alpa-mēdhasām
dēvān dēva-jadžo jānti    mad-bhaktā jānti mām api

anta-vat — pārejoši; tu — bet; phalam — augļi; tēšām — to; tat — tie; bhavati — kļūst; alpa-mēdhasām — to, kuriem maz saprāta; dēvān — pie padieviem; dēva-jadžah — padievu godinātāji; jānti — iet; mat — Mani; bhaktāh — bhaktas; jānti — iet; mām — pie Manis; api — arī.

TULKOJUMS

Kam trūkst saprāta, tie godina padievus un iegūst pārejošus un ierobežotus labumus. Kas godina padievus, tie nonāk uz padievu planētām, bet Mani bhaktas galu galā sasniedz Manu augstāko planētu.

SKAIDROJUMS

Daži Bhagavad-gītas komentētāji apgalvo, ka, godinot padievus, var sasniegt Visaugsto Kungu, bet te ir skaidri pateikts, ka padievu godinātāji nonāk uz dažādām planētām, kur atrodas padievi, piemēram, saules godinātājs sasniedz
Sauli, bet mēness godinātājs sasniedz Mēnesi. Gluži tāpat, ja kāds vēlas godināt tādu padievu kā Indra, tad viņš var sasniegt šī padieva planētu. Nav tā, ka var godināt jebkuru padievu un sasniegt Dieva Augstāko Personību. Tāds uzskats ir aplams, jo šeit ir skaidri teikts, ka padievu godinātāji nonāk uz dažādām materiālās pasaules planētām, bet Visaugstā Kunga bhaktas nonāk tieši uz Dieva Personības augstāko planētu.

Var teikt, ja padievi ir dažādas Visaugstā Kunga ķermeņa daļas, tad to pašu mērķi būtu jāsasniedz, arī godinot viņus. Tomēr padievu godinātāji nav visai saprātīgi, jo nezina, kādai ķermeņa daļai jādod ēdiens. Daži no viņiem ir galīgi nejēgas un apgalvo, ka ir daudzas daļas un daudzi veidi, kā dot ēdienu. Tas nav īpaši saprātīgi. Vai var dot ķermenim ēdienu caur ausīm vai acīm? Viņi nezina, ka šie padievi ir dažādas Visaugstā Kunga Visuma ķermeņa daļas, un savā tumsībā uzskata, ka katrs padievs ir atsevišķs Dievs un Visaugstā Kunga sāncensis.

Visaugstā Kunga daļas ir ne tikai padievi, bet arī parastās dzīvās būtnes. Šrīmad Bhāgavatamā teikts, ka brāhmani ir Visaugstā Kunga galva, kšatriji ir Viņa rokas, vaišjas ir Viņa viduklis, šūdras ir Viņa kājas, un visi tie pilda
dažādus uzdevumus. Neatkarīgi no apstākļiem, ja cilvēks zina, ka viņš un padievi ir neatņemamas Visaugstā Kunga daļiņas, tad viņa zināšanas ir pilnīgas. Bet, ja viņš to nesaprot, tad sasniedz dažādu padievu planētas. Tas nav tas pats mērķis, ko sasniedz bhakta.

Padievu dotajām svētībām pienāk gals, jo materiālās pasaules planētas, padievi un to pielūdzēji ir pakļauti bojāejai. Tāpēc šajā pantā skaidri teikts, ka viss, ko var sasniegt ar padievu godināšanu, ir pārejošs, un padievus godina tikai ne visai saprātīgas būtnes. Tīrs bhakta, kas apzinās Krišnu un garīgi kalpo Viņam, sasniedz mūžīgu, svētlaimīgu un zināšanu pilnu esamību, bet parastie padievu godinātāji to nesasniedz. Visaugstais Kungs ir bezgalīgs, Viņa labvēlība ir bezgalīga, Viņa žēlastība ir bezgalīga. Tāpēc arī Visaugstā Kunga žēlastība pret tīrajiem bhaktām ir bezgalīga.

BG 7.24.

24. PANTS

avjaktam vjaktim āpannam    manjantē mām abuddhajah
param bhāvam adžānanto    mamāvjajam anuttamam

avjaktam — neizpaustais;
vjaktim — personību; āpannam — sasniedzis; manjantē — domā; mām — Mani; abuddhajah — nesaprātīgie; param — augstāko; bhāvam — esamību; adžānantah — nezinot;
mama — Manu; avjajam — neiznīcināmo; anuttamam — smalkāko.

TULKOJUMS

Nesaprātīgie cilvēki, kas pilnībā nezina Mani, uzskata, ka Es, Krišna, Dieva Augstākā Personība, agrāk esmu bijis bezpersonisks, bet tagad esmu kļuvis par personību. Savu niecīgo zināšanu dēļ viņi nezina Manu augstāko dabu, kas ir
neiznīcināma un visaugstākā.

SKAIDROJUMS

Par padievu pielūdzējiem tika teikts, ka viņi nav visai saprātīgi, un šeit tas pats teikts arī par impersonālistiem. Kungs Krišna savā personiskajā veidolā runā ar Ardžunu, un tomēr nejēgas impersonālisti strīdas, ka Visaugstajam Kungam galu galā nav veidola. Jāmunāčārja, dižens Dieva Kunga bhakta Rāmānudžāčārjas pēctecībā, šajā sakarā uzrakstījis ļoti atbilstošu pantu. Viņš saka:

tvām šīla-rūpa-čaritaih parama-prakrištaih
    sattvēna sāttvikatajā prabalaiš ča šāstraih
prakhjāta-daiva-paramārtha-vidām mataiš ča
    naivāsura-prakritajah prabhavanti boddhum

«Mans Kungs, tādi bhaktas kā Vjāsadēva un Nārada zina, ka Tu esi Dieva Personība. Izprotot dažādus Vēdu rakstus, cilvēks var uzzināt par Tavām īpašībām, veidolu un darbību un tā saprast, ka Tu esi Dieva Augstākā Personība.
Bet tie, kurus vada kaislības un tumsība, dēmoni un nebhaktas, nevar Tevi apjēgt. Viņi to nespēj. Lai cik lietpratīgi nebhaktas arī spriestu par Vēdāntu, Upanišadām un citiem Vēdu rakstiem, Viņi nespēj saprast Dieva Personību.»
(Stotra-ratna 12.)

Brahma-samhitā teikts, ka Dieva Personību nevar izprast, tikai apgūstot Vēdāntas rakstus. Tikai ar Visaugstā Kunga žēlastību var izprast Visaugstākā Personību. Tāpēc šajā pantā skaidri teikts, ka saprāta trūkst ne tikai padievu
pielūdzējiem, bet arī nebhaktām, kas nodarbojas ar Vēdāntu un prāto par Vēdu rakstiem un kam nav ne piliena īstas Krišnas apziņas. Viņi nespēj saprast Dieva personisko dabu. Cilvēki, kas Absolūto Patiesību uzskata par bezpersonisku,
nosaukti par abudhajām, un tas nozīmē, ka viņi nezina augstāko Absolūtās Patiesības iezīmi. Šrīmad Bhāgavatamā teikts, ka augstākā apjēga sākas no bezpersoniskā Brahmana, tad paceļas līdz vienuviet esošajai Virsdvēselei, bet
pēdējais Absolūtās Patiesības vārds ir Dieva Personība. Mūsdienu impersonālistiem ir vēl mazāk saprāta, jo viņi pat neseko savam diženajam priekštecim Šankarāčārjam, kurš īpaši norādīja, ka Krišna ir Dieva Augstākā Personība. Impersonālisti, nezinot Augstāko Patiesību, uzskata Krišnu tikai par Dēvakī un Vasudēvas dēlu, princi vai varenu būtni. To nosoda arī Bhagavad-gīta (9.11.): avadžānanti mām mūdhā mānušīm tanum āšritam — «Tikai nejēgas uzskata Mani par parastu būtni.»

Patiesībā neviens nespēj izprast Krišnu, ja nekalpo Viņam un neattīsta Krišnas apziņu. Bhāgavatama (10.14.29.) to apstiprina:

athāpi tē dēva padāmbudža-dvaja-
    prasāda-lēšānugrihīta ēva hi
džānāti tattvam bhagavan mahimno
    na čānja ēko ‘pi čiram vičinvan

«Mans Kungs, ja kāds ir saņēmis pat vismazāko Tavu lotospēdu žēlastību, tad viņš var saprast Tavas personības diženumu. Bet, kas cenšas apjēgt Dieva Augstāko Personību ar prātošanu, tie nespēj to izdarīt, pat ja daudzus gadus apgūst Vēdas.» Nav iespējams izprast Dieva Augstāko Personību Krišnu vai Viņa veidolu, īpašības un vārdu tikai ar prātošanu vai Vēdu rakstu apspriešanu. Viņš jāsaprot ar garīgo kalpošanu. Tikai tad, kad cilvēks ir pilnīgi Krišnas apziņā,
kura sākas ar mahāmantras daudzināšanu — Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē — viņš var saprast Dieva Augstāko Personību. Nebhaktas un impersonālisti domā, ka Krišnas ķermenis ir no materiālās dabas un ka Viņa darbība, veidols un viss cits ir maija. Šos impersonālistus sauc par mājāvādī.
Viņi nezina galējo patiesību.

Divdesmitajā pantā skaidri pateikts: kāmais tais tair hrita-gjānāh prapadjantē ‘nja-dēvatāh. «Tie, kurus aklus padarījušas kaislīgas vēlmes, uztic sevi dažādiem padieviem.» Ir zināms, ka bez Dieva Augstākās Personības ir
vēl daudzi padievi ar savām planētām, un arī Dievam Kungam ir planēta. Kā teikts divdesmit trešajā pantā: dēvān dēva-jadžo jānti mad-bhaktā jānti mām api — padievu godinātāji aiziet uz dažādām padievu planētām, bet
Kunga Krišnas bhaktas aiziet uz Krišnalokas planētu. Kaut arī tas ir skaidri pateikts, muļķa impersonālisti tomēr apgalvo, ka Dievs Kungs ir bezveidīgs un ka šie veidoli ir neīsti. Vai no Gītas izriet, ka padievi un viņu mājvietas ir
bezpersoniski? Pilnīgi skaidrs, ka ne padievi, ne Krišna, Dieva Augstākā Personība, nav bezpersoniski. Viņi visi ir personas; Kungs Krišna ir Dieva Augstākā Personība, Viņam ir sava planēta, un arī padieviem ir savas planētas.

Tāpēc monistiskajā apgalvojumā, ka augstākā patiesība ir bezveidīga un ka veidols ir neīsts, nav nekādas patiesības. Šeit skaidri teikts, ka šis veidols nav neīsts. No Bhagavad-gītas mēs varam skaidri saprast, ka padievu veidoli un
Visaugstā Kunga veidols pastāv vienlaicīgi, un ka Kungs Krišna ir sač-čid-ānanda, mūžīgas, svētlaimes pilnas zināšanas. Vēdas arī apstiprina, ka Augstākā Absolūtā Patiesība ir ānanda-majo ‘bhjāsāt jeb pilna svētlaimes pēc dabas, un ka Tā ir neskaitāmu svētīgu īpašību krātuve. Un Gītā Dievs Kungs norāda, ka, lai gan Viņš ir adža (nedzimis), Viņš tomēr atnāk. Tas viss ir jāsaprot no Bhagavad-gītas. Mēs nevaram saprast, kādā veidā Dieva Augstākā Personība varētu būt bezpersoniska, un, saskaņā ar Gītā teikto, impersonālo monistu krāpjošā teorija ir maldīga. Šeit skaidri teikts, ka Augstākajai Absolūtajai Patiesībai Kungam Krišnam ir gan veidols, gan personība.

BG 7.25.

25. PANTS

nāham prakāšah sarvasja    joga-mājā-samāvritah
mūdho ‘jam nābhidžānāti    loko mām adžam avjajam

na — ne; aham — Es; prakāšah — izpaužos; sarvasja — visiem; joga-mājā — ar iekšējo spēku; samāvritah — pārklāts; mūdhah — nelgas; ajam — tie; na — ne; abhidžānāti — var saprast; lokah — cilvēki; mām — Mani; adžam — nedzimušo; avjajam — neizsmeļamo.

TULKOJUMS

Es nekad neatklājos nelgām un nesaprātīgajiem. Viņu acīm Mani slēpj Mans iekšējais spēks, tādēļ viņi nezina, ka Es esmu nedzimis un nemaldīgs.

SKAIDROJUMS

Var strīdēties un teikt, ka laikā, kad Krišna bija uz Zemes, visi varēja redzēt Viņu, un kāpēc tad Viņš nav izpaudies nevienam tagad? Bet patiesībā Viņš nebija izpaudies visiem. Kad Krišna bija šeit, tad tikai daži cilvēki zināja, ka
Viņš ir Dieva Augstākā Personība. Kad Kuru bija sapulcējušies, un Šišupāla iebilda pret to, ka Krišna vadītu sapulci, tad Bhīšma atbalstīja Krišnu un pavēstīja, ka Krišna ir Visaugstais Dievs. Arī Pāndavi un vēl daži citi zināja,
ka Krišna ir Visaugstākais, bet ne visi. Viņš neatklāja sevi nebhaktām un parastiem cilvēkiem. Tāpēc Bhagavad-gītā Krišna saka, ka, izņemot tīros bhaktas, visi cilvēki uzskata Viņu par sev līdzīgu. Viņš izpaužas tikai bhaktām, un ir
visa prieka krātuve. Bet no citu, nesaprātīgu nebhaktu acīm Viņu klāj iekšējais
spēks.

Kuntī lūgšanās Šrīmad Bhāgavatamā (1.8.19.) ir teikts, ka Dievu Kungu klāj jogamaija, un tāpēc parasti cilvēki nespēj Viņu saprast. Par jogamaijas pārklāju teikts arī Īšopanišadā (15. mantrā), kur bhakta lūdz: hiranmajēna pātrēna    satjasjāpihitam mukham
tat tvam pūšann apāvrinu    satja-dharmāja drištajē

«Mans Kungs! Tu uzturi visu Visumu, un garīgā kalpošana Tev ir visaugstākā reliģija. Tāpēc es lūdzu, lai Tu uzturētu arī mani. Tavu pārpasaulīgo veidolu klāj jogamaija. Brahmadžoti ir iekšējā spēka pārklājs. Esi tik labs un noņem
žilbinošo mirdzumu, kas neļauj saredzēt Tavu sač-čid-ānanda-vigrahu, Tavu mūžīgo svētlaimes un zināšanu veidolu.» Dieva Augstākās Personības pārpasaulīgo svētlaimes un zināšanu veidolu klāj iekšējais brahmadžoti spēks, un tāpēc ne
visai saprātīgie impersonālisti nespēj saskatīt Visaugstāko.

Arī Šrīmad Bhāgavatamā (10.14.7.) Brahma lūdz: «Dieva Augstākā Personība, Virsdvēsele, visu noslēpumu valdniek! Kas gan var saprast Tavus spēkus un spēles šajā pasaulē? Tu vienmēr paplašini savu iekšējo spēku, un tāpēc neviens nespēj Tevi saprast. Mācītie zinātnieki var pētīt materiālās pasaules un planētu atomisko uzbūvi, un tomēr viņi nespēj novērtēt Tavus spēkus un spējas, kaut arī Tu esi viņu priekšā.» Dieva Augstākā Personība Kungs Krišna ir ne tikai
nedzimis, bet arī avjaja, neizsmeļams. Viņa mūžīgais veidols ir no svētlaimes un
zināšanām un viņa spēki ir neizsmeļami.

BG 7.26.

26. PANTS

vēdāham samatītāni    vartamānāni čārdžuna
bhavišjāni ča bhūtāni    mām tu vēda na kaščana

vēda — zinu; aham — Es; samatītāni — pilnīgi pagātni; vartamānāni — tagadni; ča — un; ardžuna — ak, Ardžuna; bhavišjāni — nākotni; ča — arī; bhūtāni — visas dzīvās būtnes; mām — Mani; tu — bet; vēda — zina; na — ne; kaščana — kas.

TULKOJUMS

Ardžuna! Es, Dieva Augstākā Personība, zinu visu, kas bijis, ir un būs. Es zinu arī visas dzīvās būtnes, bet Mani nezina neviens.

SKAIDROJUMS

Šeit skaidri teikts par personiskumu un bezpersoniskumu. Ja Krišna, Dieva Augstākās Personības veidols, būtu maija, materiāls, kā to uzskata impersonālisti, tad Viņš līdzīgi būtnēm mainītu ķermeņus un aizmirstu visu par iepriekšējām dzīvēm. Kas dzīvo materiālā ķermenī, tas nespēj atcerēties ne iepriekšējo dzīvi, ne paredzēt nākamo, nedz arī pateikt, ar ko beigsies šis mūžs. Tāpēc būtne nezina ne pagātni, ne tagadni, ne nākotni. Kamēr cilvēks nav brīvs no materiālajiem sārņiem, tikmēr viņš nevar zināt pagātni, tagadni un nākotni.

Atšķirībā no parastas cilvēciskas būtnes, Kungs Krišna skaidri norāda, ka pilnīgi zina, kas notika agrāk, kas notiek tagad un kas vēl notiks. Ceturtajā nodaļā mēs redzējām, kā Krišna atceras, ka Viņš pirms daudziem miljoniem gadu
mācīja Saules dievu Vivasvānu. Krišna zina ikvienu būtni, jo Viņš Virsdvēseles veidā atrodas ikvienā sirdī. Un kaut gan Viņš ir Virsdvēsele visās būtnēs un Dieva Augstākā Personība, mazāk saprātīgie cilvēki, pat, ja tie spēj izprast
bezpersonisko Brahmanu, nespēj apjēgt, ka Šrī Krišna ir Augstākā Persona. Pārpasaulīgais Šrī Krišnas ķermenis noteikti nav pakļauts bojāejai. Viņš ir kā saule, un maija ir kā mākonis. Materiālajā pasaulē mēs redzam sauli, mākoņus,
dažādas zvaigznes un planētas. Mākoņi to visu var pārklāt uz laiku, bet pārklājums pastāv tikai mūsu ierobežotās redzes dēļ. Saule, Mēness un zvaigznes patiesībā netiek pārklātas. Arī maija nespēj pārklāt Visaugsto Kungu. Ar savu
iekšējo spēku Viņš neizpaužas nesaprātīgajiem. Kā teikts šīs nodaļas trešajā pantā, no daudziem jo daudziem cilvēku miljoniem tikai daži cenšas sasniegt pilnību šajā cilvēka mūžā. No daudziem jo daudziem tūkstošiem šādu pilnīgu
cilvēku labi ja viens saprot, kas ir Kungs Krišna. Pat, ja cilvēks ir pilnīgi apzinājies Brahmanu vai vienuviet esošo Paramātmu, viņš var nesaprast Dieva Augstāko Personību Šrī Krišnu, ja pilnīgi neapzinās Krišnu.

BG 7.27.

27. PANTS

iččhā-dvēša-samutthēna    dvandva-mohēna bhārata
sarva-bhūtāni sammoham    sargē jānti parantapa

iččhā — vēlmes; dvēša — un riebums; samutthēna — radies no; dvandva — pretstatiem; mohēna — maldu; bhārata — ak, Bharatas pēcteci; sarva — visas; bhūtāni — būtnes; sammoham — maldos; sargē — piedzimstot; jānti — iet; parantapa — ak, ienaidnieku
uzvarētāj.

TULKOJUMS

Bharatas pēcteci, naidnieku uzvarētāj! Visas dzīvās būtnes ir dzimušas maldos, kurus radījuši vēlmju un nepatikas pretstati.

SKAIDROJUMS

Īstais un dabiskais dzīvās būtnes stāvoklis ir pakļaušanās Visaugstajam Kungam, un tās ir tīras zināšanas. Kad būtni maldina atšķirtība no tīrajām zināšanām, tad pār viņu sāk valdīt maldinātājs spēks, un tā nespēj saprast Dieva
Augstāko Personību. Maldinātājs spēks izpaužas kā vēlmju un nepatikas pretstati. Vēlmju un nepatikas dēļ nejēgas grib saplūst ar Visaugsto Kungu un neieredz Krišnu kā Dieva Augstāko Personību. Tīri bhaktas, kas nemaldās un nav vēlmju un
nepatikas piesārņoti, spēj saprast, ka Kungs Šrī Krišna atnāk ar savu iekšējo spēku, bet tie, kurus maldina pretstati un neziņa, uzskata, ka Dieva Augstāko Personību ir radījušas materiālās enerģijas. Tā ir viņu nelaime. Šādi maldināti
cilvēki atkarībā no apstākļiem dzīvo goda un negoda, laimes un ciešanu, vīrišķā un sievišķā, labā un sliktā, prieka un sāpju, utt., pretstatos un domā: «Tā ir mana sieva, tā ir mana māja, es esmu šīs mājas saimnieks, es esmu šīs sievietes
vīrs.» Šie ir maldinājuma radītie pretstati. Tie, kurus tādā veidā maldina pretstati, ir pilnīgi nejēgas un tāpēc nespēj saprast Dieva Augstāko Personību.

BG 7.28.

28. PANTS

jēšām tv anta-gatam pāpam;džanānām punja-karmanām
tē dvandva-moha-nirmuktā;bhadžantē mām dridha-vratāh

jēšām — kuru; tu — bet; anta-gatam — pilnīgi iznīcināti; pāpam — grēku; džanānām — cilvēku; punja — dievbijīgie; karmanām — kuru agrākie darbi; — tie; dvandva — pretstatu; moha — maldu; nirmuktāh — brīvi; bhadžantē — garīgi kalpo;
mām — Man; dridha-vratāh — ar noteiktību.

TULKOJUMS

Tie, kas iepriekšējās dzīvēs un šajā mūžā ir bijuši dievbijīgi un kuru grēki ir pilnīgi iznīcināti, tiek atbrīvoti no maldinājuma radītajiem pretstatiem un ar noteiktību kalpo Man.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā minēti tie, kas piemēroti, lai nonāktu pārpasaulīgā līmenī. Ja cilvēks ir grēcinieks, ateists, muļķis un melis, tad viņam ir ļoti grūti pacelties pāri vēlmju un nepatikas pretstatiem. Tikai tie, kas dzīvojuši,
sekojot reliģijas vadošajiem principiem, ir bijuši dievbijīgi un uzvarējuši grēku sekas, var uzsākt garīgo kalpošanu un pamazām pacelties līdz tīrām zināšanām par Dieva Augstāko Personību. Tad viņi pakāpeniski var transā meditēt uz Dieva Augstāko Personību. Tādā veidā var nonākt garīgā līmenī. Šāda pacelšanās iespējama Krišnas apziņā, tiekoties ar tīriem bhaktām, jo diženu bhaktu sabiedrība var atbrīvot no maldiem.

Šrīmad Bhāgavatamā (5.5.2.) teikts, ka tam, kas patiešām vēlas atbrīvi, ir jākalpo bhaktām (mahat-sēvām dvāram āhur vimuktēh), bet, ja cilvēks biedrojas ar materiālistiem, viņš iet uz tumšākajiem esamības nostūriem (tamo-dvāram jošitām sangi-sangam). Visi Dieva Kunga bhaktas atnāk uz Zemi tikai tādēļ, lai atbrīvotu saistītās dvēseles no maldiem. Impersonālisti nezina, ka aizmirst savu dabisko stāvokli — pakļautību Visaugstajam Kungam, nozīmē vissliktākajā veidā pārkāpt Dieva likumus. Kamēr būtne neatgriežas savā dabiskajā stāvoklī, tikmēr tā nespēj apjēgt Dieva Augstāko Personību un ar noteiktību pilnīgi un pārpasaulīgā mīlestībā kalpot Viņam.

BG 7.29.

29. PANTS

džarā-marana-mokšāja    mām āšritja jatanti jē
tē brahma tad viduh kritsnam    adhjātmam karma čākhilam

džarā — no vecuma; marana — un nāves; mokšāja — lai atbrīvotos; mām — Manu; āšritja — patvērumu; jatanti — cenšas; — kas; — tie; brahma — Brahmans; tat — patiesībā tas; viduh — viņi zina; kritsnam — visu; adhjātmam — pārpasaulīga;
karma — darbība; ča — arī; akhilam — pilnīgi.

TULKOJUMS

Saprātīgie, kas cenšas atbrīvoties no vecuma un nāves, meklē patvērumu garīgajā kalpošanā Man. Viņi patiešām ir Brahmans, jo pilnībā pārzina pārpasaulīgo darbību.

SKAIDROJUMS

Dzimšana, nāve, vecums un slimības ietekmē materiālo ķermeni, bet ne garīgo. Garīgais ķermenis nedzimst, nemirst, nenoveco un neslimo, un, kas iegūst garīgo ķermeni, nonāk Dieva Augstākās Personības sabiedrībā un mūžīgi kalpo Viņam, tas ir patiešām atbrīvots. «Aham brahmāsmi» — Es esmu gars. Ir teikts, ka būtnei jāsaprot, ka tā ir Brahmans, garīga dvēsele. Brahmana dzīves izpratne arī ir garīgā kalpošana, kā tas teikts šajā pantā. Tīrs bhakta atrodas pārpasaulīgajā Brahmana līmenī un zina visu par pārpasaulīgo darbību.

Četru veidu netīrie bhaktas, kas pārpasaulīgi kalpo Dievam Kungam, sasniedz savus attiecīgos mērķus, un ar Visaugstā Kunga žēlastību, pilnīgi apzinoties Krišnu, viņi patiešām bauda garīgo Visaugstā Kunga sabiedrību. Bet, kas godina padievus, tie nekad nesasniedz Visaugsto Kungu un nenonāk uz Viņa augstākās planētas. Pat mazāk saprātīgie, Brahmanu izpratušie cilvēki, nespēj sasniegt augstāko Krišnas planētu Goloku Vrindāvanu. Tikai tie, kas darbojas Krišnas apziņā (mām āšritja), var patiešām saukties par Brahmanu, jo viņi tik tiešām cenšas sasniegt Krišnas planētu. Šādiem cilvēkiem nav kļūdainu priekšstatu par Krišnu, un tādējādi viņi patiešām ir Brahmans.

Tie, kas godina Dieva Kunga arčas veidolu vai meditē uz Viņu, lai tikai atbrīvotos no materiālās verdzības, arī ar Dieva Kunga žēlastību zina Brahmana jēgu, adhibhūtu, utt., ko Dievs Kungs izskaidros nākamajā nodaļā.

BG 7.30.

30. PANTS

sādhibhūtādhidaivam mām    sādhijagjam ča jē viduh
prajāna-kālē ‘pi ča mām    tē vidur jukta-čētasah.

sa-adhibhūta — un kas valda pār materiālo izpausmi; adhidaivam — valda pār padieviem; mām — Mani; sa-adhijagjam — un valda pār visiem ziedojumiem; ča — arī; — kas; viduh — zina; prajāna — nāves; kālē — brīdī; api — pat; ča — un; mām — Mani; — tie; viduh — zina; jukta-čētasah — prātiem pievērstiem Man.

TULKOJUMS

Kas pilnībā apzinās Mani un zina, ka Es, Visaugstais Kungs, valdu pār materiālo izpausmi, padieviem un visiem ziedojumu veidiem, tie pat nāves brīdī spēj saprast un zināt Mani, Dieva Augstāko Personību.

SKAIDROJUMS

Kas darbojas Krišnas apziņā, tas nekad nenoiet no ceļa, kurš ved uz pilnīgu Dieva Augstākās Personības izpratni. Pārpasaulīgā Krišnas apziņas cilvēku sabiedrībā var saprast, kādā veidā Visaugstais Kungs valda pār materiālo
izpausmi un visiem padieviem. Pamazām šādā pārpasaulīgā sabiedrībā cilvēks pārliecinās par Dieva Augstākās Personības esamību, un nāves brīdī šāds Krišnas apziņas cilvēks neaizmirst Krišnu. Pilnīgi dabiski viņš paceļas uz Visaugstā
Kunga planētu Goloku Vrindāvanu.

Septītajā nodaļā īpaši paskaidrots, kā pilnīgi apzināties Krišnu. Krišnas apziņa sākas ar Krišnas apziņas cilvēku sabiedrību. Šāda sabiedrība ir garīga un dod tiešu saskarsmi ar Visaugsto Kungu, un ar Viņa žēlastību cilvēks var apjēgt, ka Krišna ir Dieva Augstākā Personība. Tajā pašā laikā cilvēks var saprast dzīvās būtnes dabisko stāvokli un to, kā dzīvā būtne aizmirst Krišnu un sapinās materiālā darbībā. Pakāpeniski labā sabiedrībā attīstot Krišnas apziņu, dzīvā būtne saprot, ka iepinusies dabas likumu saitēs tādēļ, ka aizmirsusi Krišnu. Tā saprot arī to, ka cilvēciskais dzīvības veids ir izdevība atgūt Krišnas apziņu un ka mūžs pilnīgi jāizmanto, lai sasniegtu Visaugstā Kunga bezcēloņu žēlastību.

Šajā nodaļā apskatīti daudzi jautājumi: cilvēks, kas cieš, zinātkārs cilvēks, cilvēks, kam vajag kaut ko materiālu, apskatītas zināšanas par Brahmanu un Paramātmu, atbrīve no dzimšanas, nāves un slimībām un Visaugstā Kunga godināšana. Taču tam, kas patiešām ir sasniedzis Krišnas apziņu, par šiem ceļiem vairs nav jādomā. Viņš tieši darbojas Krišnas apziņā un tādā veidā patiešām sasniedz savu dabisko stāvokli, Kunga Krišnas mūžīga kalpa stāvokli. Tad viņam
lielu prieku sagādā klausīšanās par Visaugsto Kungu un Viņa cildināšana, tīri garīgi kalpojot. Šāds cilvēks ir pārliecināts, ka, tā darot, viņš sasniegs visus savus mērķus. Šādu stingru ticību sauc par dridha-vratu, un tā ir bhakti jogas jeb pārpasaulīgas mīlestības pilnas kalpošanas sākums. Uz to norāda visi raksti. Bhagavad-gītas septītā nodaļa ir šīs pārliecības būtība.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojumi Šrīmad Bhagavad-gītas septītajai nodaļai, kas vēsta par Absolūta zināšanām.