Bhagavad-gīta astoņpadsmitā nodaļa

null

ASTOŅPADSMITĀ NODAĻA

Atsacīšanās pilnība

BG 18.1.

1. PANTS

ardžuna uvāča

sannjāsasja mahā-bāho    tattvam iččhāmi vēditum
tjāgasja ča hrišīkēša    prithak kēši-nišūdana

ardžunah uvāča — Ardžuna sacīja;
sannjāsasja — atsacīšanās;
mahā-bāho — stipriniek; tattvam — patiesību;
iččhāmi — vēlos; vēditum — saprast;
tjāgasja — atsacīšanās; ča — arī;
hrišīkēša — jutekļu valdniek; prithak — dažādi;
kēši-nišūdana — Kēšī dēmona nogalinātāj.

TULKOJUMS

Ardžuna sacīja: Stipriniek, jutekļu valdniek un Kēšī
dēmona nogalinātāj! Es gribu saprast, kāds ir atsacīšanās
[tjāgas] un atsacīšanās dzīves kārtas [sanjāsas] mērķis.

SKAIDROJUMS

Patiesībā Bhagavad-gīta ir
pabeigta jau septiņpadsmit nodaļās. Astoņpadsmitā nodaļa ir
papildu apkopojums visam, par ko runāts iepriekš. Katrā
Bhagavad-gītas nodaļā Kungs Krišna uzsver, ka garīgā kalpošana
Dieva Augstākajai Personībai ir augstākais dzīves mērķis. Tā
visa kopsavilkums dots astoņpadsmitajā nodaļā, kur tas nosaukts
par visnoslēpumaināko zināšanu ceļu. Pirmajās sešās nodaļās tika
uzsvērta garīgā kalpošana: joginām api
sarvēšām …
«No visiem jogiem jeb
pārpasaulniekiem vislabākais ir tas, kas vienmēr sevī domā par
Mani.» Nākamajās sešās nodaļās runāts par tīru garīgo kalpošanu,
tās dabu un darbību. Tālākajās sešās nodaļās aprakstītas
zināšanas, atsacīšanās, materiālās un pārpasaulīgās dabas
darbība un garīgā kalpošana. Tika secināts, ka jebkura darbība
jāveic saistībā ar Visaugsto Kungu, ko pārstāv vārdi «om tat
sat», kuri norāda uz Višnu, Augstāko Personu. Trešajā
Bhagavad-gītas daļā tika parādīts, ka vienīgi garīgā kalpošana
ir augstākais dzīves mērķis. Tas tika pamatots, citējot agrākos
āčārjas un Brahma-sūtras jeb Vēdānta-sūtru. Daļa impersonālistu
uzskata, ka viņiem pieder monopols uz Vēdānta-sūtras zināšanām,
bet patiesībā Vēdānta-sūtra domāta, lai saprastu garīgo
kalpošanu, jo pats Dievs Kungs ir Vēdānta-sūtras sastādītājs un
Viņš ir tās zinātājs. Tas ir aprakstīts piecpadsmitajā nodaļā.
Visos rakstos, visās Vēdās mērķis ir garīgā kalpošana. Tā ir
izskaidrota Bhagavad-gītā.

Otrā nodaļa ir visu aprakstīto jautājumu kopsavilkums, un arī
astoņpadsmitā nodaļa ir visu norādījumu kopsavilkums. Ir
norādīts, ka dzīves mērķis ir atsacīšanās un pārpasaulīga
stāvokļa sasniegšana, kas augstāks par trijām materiālās dabas
īpašībām. Ardžuna vēlas noskaidrot divus atšķirīgus
Bhagavad-gītas jautājumus: atsacīšanos (tjāgu) un atsacīšanās
dzīves kārtu (sanjāsu). Tāpēc viņš jautā, ko šie vārdi nozīmē.

Nozīmīgi ir divi vārdi, ar kuriem šajā pantā uzrunāts
Visaugstais Kungs — Hrišīkēša un Kēšinišūdana.
Hrišīkēša ir Krišna, visu jutekļu saimnieks, kurš vienmēr var
mums palīdzēt sasniegt prāta mieru. Ardžuna lūdz Krišnu apkopot
visu tā, lai viņš vienmēr spētu saglabāt līdzsvaru. Ardžuna vēl
šaubās, un šaubas vienmēr tiek salīdzinātas ar dēmoniem. Tāpēc
viņš uzrunā Krišnu par Kēšinišūdanu. Kēšī bija briesmīgs dēmons,
un Dievs Kungs viņu nogalināja. Tagad Ardžuna grib, lai Krišna
nogalinātu viņa šaubu dēmonu.

BG 18.2.

2. PANTS

šrī bhagavān uvāča

kāmjānām karmanām njāsam    sannjāsam kavajo viduh
sarva-karma-phala-tjāgam    prāhus tjāgam vičakšanāh

šrī bhagavān uvāča — Dieva Augstākā Personība
sacīja; kāmjānām — ar vēlmēm; karmanām — no darbības;
njāsam — atsacīšanās; sannjāsam — atsacīšanās dzīves
kārtu; kavajah — mācītie; viduh — zina;
sarva — visu; karma — darbu; phala — augļu;
tjāgam — atsacīšanos; prāhuh — sauc; tjāgam — par
atsacīšanos; vičakšanāh — pieredzējušais.

TULKOJUMS

Dieva Augstākā Personība sacīja: Par atsacīšanās dzīves
kārtu [sanjāsu] diženi gudrie sauc atsacīšanos no jebkuras
materiālu vēlmju radītas darbības. Par atsacīšanos [tjāgu]
viedie sauc atsacīšanos no visiem darbības augļiem.

SKAIDROJUMS

Jāatmet darbošanās augļu dēļ. Tas ir
Bhagavad-gītas norādījums. Bet darbību, kas attīsta garīgās
zināšanas, atmest nedrīkst. Tas kļūs skaidrs no nākamajiem
pantiem. Vēdu rakstos daudzkārt ieteikts ziedot noteiktu mērķu
labad. Ir ziedojumi, kas ļauj iegūt labu dēlu vai pacelties uz
augstākajām planētām, bet no ziedojumiem, uz kuriem mudina
vēlmes, ir jāatsakās. Taču nedrīkst atsacīties no ziedojumiem,
kas palīdz šķīstīt sirdi vai iet uz priekšu garīgajā zinātnē.

BG 18.3.

3. PANTS

tjādžjam doša-vad itj ēkē    karma prāhur manīšinah
jagja-dāna-tapah-karma    na tjādžjam iti čāparē

tjādžjam — jāatmet; doša-vat — kā
ļaunums; iti — tā; ēkē — vieni;
karma — darbs; prāhuh — saka;
manīšinah — diženi domātāji; jagja — ziedošanas;
dāna — dāvanu došanas; tapah — un askēzes;
karma — darbi; na — nav; tjādžjam — jāatmet;
iti — tā; ča — un; aparē — citi.

TULKOJUMS

Vieni gudrie apgalvo, ka jebkura auglīga darbība ir
nepareiza un tāpēc atmetama, bet citi saka, ka no ziedošanas,
dāvanu došanas un askēzes nekādā gadījumā nedrīkst
atteikties.

SKAIDROJUMS

Vēdu rakstos runāts par daudzām
darbībām, par kurām notiek strīdi. Piemēram, ir teikts, ka
dzīvnieku var nogalināt upurēšanā, tomēr daži uzskata, ka
dzīvnieku nogalināšana ir slikta jebkurā gadījumā. Kaut arī Vēdu
raksti iesaka dzīvnieku nogalināšanu ziedojumos, šie dzīvnieki
netiek uzskatīti par nogalinātiem. Ziedojums dod dzīvniekam
jaunu dzīvi. Reizēm dzīvnieks saņem jaunu dzīvnieka dzīvi pēc
nogalināšanas ziedojumā, reizēm dzīvnieks tūlīt sasniedz
cilvēcisko dzīvības veidu. Gudrajiem par šo jautājumu ir dažādi
viedokļi. Vieni saka, ka no dzīvnieku nogalināšanas jāizvairās
vienmēr, citi domā, ka nogalināt dzīvnieku noteiktam ziedojumam
ir labi. Tagad pats Dievs Kungs izskaidros šos visus dažādos
viedokļus par ziedošanas darbību.

BG 18.4.

4. PANTS

niščajam šrinu mē tatra    tjāgē bharata-sattama
tjāgo hi puruša-vjāghra    tri-vidhah samprakīrtitah

niščajam — noteikti; šrinu — klausies;
— no Manis; tatra — šai ziņā;
tjāgē — par atsacīšanos;
bharata-sat-tama — labākais no Bhāratām;
tjāgah — atsacīšanās; hi — noteikti;
puruša-vjāghra — tīģeri starp ļaudīm;
tri-vidhah — triju veidu; samprakīrtitah — paziņots.

TULKOJUMS

Labākais no Bhāratām! Klausies, ko Es teikšu par
atsacīšanos. Tīģeri starp cilvēkiem! Rakstos teikts, ka
atsacīšanās ir trejāda.

SKAIDROJUMS

Kaut arī par atsacīšanos ir dažādi
viedokļi, šeit Dieva Augstākā Personība Šrī Krišna izsaka savu
spriedumu, kas jāpieņem par galējo. Būtībā Vēdas ir dažādi
likumi, ko devis Dievs Kungs. Šeit Dievs Kungs runā pats, un
Viņa vārdi jāuzskata par galīgiem. Kungs norāda, ka par
atsacīšanos jārunā saskaņā ar trijām materiālās dabas īpašībām,
kurās tā darīta.

BG 18.5.

5. PANTS

jagja-dāna-tapah-karma    na
tjādžjam kārjam ēva tat
jagjo dānam tapaš
čaiva    pāvanāni manīšinām

jagja — no ziedojumiem;
dāna — dāvāšanas; tapah — un askēzes;
karma — veikšanas; na — nekad;
tjādžjam — atteikties; kārjam — jādara;
ēva — noteikti; tat — tā; jagjah — ziedojumi;
dānam — dāvāšana; tapah — askēze; ča — arī;
ēva — noteikti; pāvanāni — attīroši;
manīšinām — pat diženām dvēselēm.

TULKOJUMS

Nedrīkst atsacīties no ziedošanas, dāvināšanas un askēzes,
šie darbi ir jāveic. Ziedojumi, dāvanu došana un askēzes attīra
arī diženas dvēseles.

SKAIDROJUMS

Jogiem jādarbojas sabiedrības
attīstības labā. Pastāv daudz šķīstīšanās paņēmienu, kuri
cilvēku paceļ garīgajā dzīvē. Viens no šiem ziedojumiem ir
laulību ceremonija. To sauc par vivāhajagju. Vai sanjāsī, kurš
ir atsacīšanās dzīves kārtā un pārrāvis ģimenes saites,
vajadzētu atbalstīt laulības? Dievs Kungs šeit norāda, ka nekad
nevajag atsacīties no ziedojumiem, kas domāti cilvēku
labklājībai. Vivāhajagja, laulības ceremonija, domāta cilvēku
prāta savaldīšanai, lai tas būtu mierīgs un būtu iespējams
garīgi pilnveidoties. Kas attiecas uz lielāko ļaužu daļu, tad šī
vivāhajagja jāatbalsta pat atsacīšanās dzīves kārtas cilvēkiem.
Sanjāsī nekad nedrīkst būt kopā ar sievieti, bet tas nenozīmē,
ka cilvēks agrākā dzīves posmā, jauns cilvēks, nevarētu
precēties. Visi noliktie ziedojumi domāti Visaugstā Kunga
sasniegšanai. Tāpēc zemākos līmeņos no tiem nedrīkst atteikties.
Arī labdarība šķīsta sirdi. Ja dāvanas tiek dotas atbilstošiem
cilvēkiem, kā aprakstīts iepriekš, tad tas palīdz garīgajā dzīvē
iet uz priekšu.

BG 18.6.

6. PANTS

ētānj api tu karmāni    sangam tjaktvā phalāni ča
kartavjānīti mē pārtha    niščitam matam uttamam

ētāni — visi šie; api — noteikti;
tu — bet; karmāni — darbi; sangam — kopā ar;
tjaktvā — atsacīšanos; phalāni — augļiem;
ča — arī; kartavjāni — jāveic kā pienākums;
iti — tā; — Mans; pārtha — Prithas dēls;
niščitam — noteikti; matam — viedoklis;
uttamam — labākais.

TULKOJUMS

Tas viss jādara kā pienākums, bez pieķeršanās un nedomājot
par augļiem. Prithas dēls! Tādas ir Manas domas.

SKAIDROJUMS

Kaut arī visi ziedojumi šķīsta,
nevajag no tiem gaidīt augļus. Citiem vārdiem sakot, jāatsakās
no visiem ziedojumiem, kas domāti materiālai attīstībai, bet
nedrīkst izbeigt ziedojumus, kas šķīsta esamību un paceļ garīgā
līmenī. Jāatbalsta viss, kas ved pretī Krišnas apziņai. Arī
Šrīmad Bhāgavatamā teikts, ka jāpieņem jebkura darbība, kas
ved uz garīgo kalpošanu Dievam Kungam. Tas ir augstākais
reliģijas kritērijs. Dieva Kunga bhaktam jāveic jebkurš darbs,
ziedojums vai labdarība, kas palīdz viņam garīgi kalpot Kungam.

BG 18.7.

7. PANTS

nijatasja tu sannjāsah    karmano nopapadjatē
mohāt tasja paritjāgas    tāmasah parikīrtitah

nijatasja — priekšrakstīto; tu — bet;
sannjāsah — atsacīšanās; karmanah — darbības;
na — ne; upapadjatē — klājas; mohāt — maldu;
tasja — to; paritjāgah — atsacīšanās;
tāmasah — tumsībā; parikīrtitah — paziņota.

TULKOJUMS

Nedrīkst atsacīties pildīt noliktos pienākumus. Ja cilvēks
maldu dēļ atsakās pildīt noliktos pienākumus, tad tāda
atsacīšanās ir atsacīšanās tumsībā.

SKAIDROJUMS

Jāatmet darbs, kas vērsts uz
materiālu apmierinājumu, bet tāda darbība, kas paceļ cilvēku
garīgas darbošanās līmenī, kā, piemēram, ēdiena gatavošana
Visaugstajam Kungam, ēdiena piedāvāšana Viņam un šī ēdiena
pieņemšana, ir ieteicama. Ir teikts, ka cilvēks atsacīšanās
kārtā nedrīkst gatavot ēdienu sev. Gatavošana sev ir aizliegta,
bet gatavošana Visaugstajam Kungam nav aizliegta. Gluži tāpat
sanjāsī var izdarīt laulību ceremoniju, lai palīdzētu savam
māceklim pilnveidoties Krišnas apziņā. Kas atsakās no šādas
darbības, tas darbojas tumsībā.

BG 18.8.

8. PANTS

duhkham itj ēva jat karma    kāja-klēša-bhajāt tjadžēt
sa kritvā rādžasam tjāgam    naiva tjāga-phalam labhēt

duhkham — nelaimju; iti — tā;
ēva — noteikti; jat — kas; karma — darbu;
kāja — ķermenim; klēša — ciešanas; bhajāt — aiz
bailēm; tjadžēt — atsakās; sah — viņš;
kritvā — darījis; rādžasam — kaislībās;
tjāgam — atsacīšanos; na — ne;
ēva — noteikti; tjāga — atsacīšanās;
phalam — augļus; labhēt — iegūst.

TULKOJUMS

Kas atsakās pildīt nolikto pienākumu aiz bailēm no ķermeņa
neērtībām vai tādēļ, ka tas varētu sagādāt raizes, tas atsakās
kaislībās. Tāda rīcība neveicina atsacīšanos.

SKAIDROJUMS

Tam, kas ir Krišnas apziņā, nevajag
atteikties no naudas pelnīšanas aiz bailēm no auglīgas darbības.
Ja strādājot cilvēks var izmantot naudu Krišnas apziņā vai arī,
ceļoties agri no rīta, viņš var izkopt savu pārpasaulīgo Krišnas
apziņu, tad nevajag no tā atteikties aiz bailēm vai tāpēc, ka
tas ir grūti. Šāda atsacīšanās ir atsacīšanās kaislībās.
Kaislīga darbošanās vienmēr nes ciešanas. Ja cilvēks atsakās
darboties šādā garā, tad viņš nekad nesasniedz to, ko dod
atsacīšanās.
BG 18.9.

9. PANTS

kārjam itj ēva jat karma    nijatam krijatē ‘rdžuna
sangam tjaktvā phalam čaiva    sa tjāgah sāttviko matah

kārjam — jādara; iti — tā;
ēva — patiešām; jat — kurš; karma — darbs;
nijatam — noliktais; krijatē — darīts;
ardžuna — Ardžuna; sangam — kopā ar;
tjaktvā — atmetot; phalam — augļus; ča — arī;
ēva — noteikti; sah — tā; tjāgah — atsacīšanās;
sāttvikah — skaidrībā; matah — Mans viedoklis.

TULKOJUMS

Ardžuna! Ja cilvēks tikai tāpēc pilda nolikto pienākumu,
ka tas ir jāpilda, un atsakās no materiālistiskas sabiedrības un
pieķeršanās darba augļiem, tad viņa atsacīšanās ir atsacīšanās
skaidrībā.

SKAIDROJUMS

Lūk, ar kādu domu jāpilda noliktie
pienākumi. Jādarbojas bez pieķeršanās augļiem; nedrīkst
saistīties ar darbības īpašībām. Krišnas apziņas cilvēks, kas
strādā rūpnīcā, nesaista sevi ar darbu rūpnīcā un ar citiem
rūpnīcas strādniekiem. Viņš tikai strādā Krišnam. Un, atdodot
augļus Krišnam, viņš darbojas pārpasaulīgi.

BG 18.10.

10. PANTS

na dvēštj akušalam karma    kušalē nānušadždžatē
tjāgī sattva-samāvišto    mēdhāvī čhinna-samšajah

na — ne; dvēšti — ienīst;
akušalam — nelabvēlīgu; karma — darbu;
kušalē — labvēlīgā; na — ne;
anušadždžatē — pieķeras; tjāgī — kas atsacījies;
sattva — skaidrībā; samāvištah — iegrimis;
mēdhāvī — saprātīgs; čhinna — nocirtis;
samšajah — visas šaubas.

TULKOJUMS

Saprātīgs cilvēks, kas patiešām atsacījies un vienmēr ir
skaidrībā, neienīst nelabvēlīgu darbību un nepieķeras
labvēlīgai. Viņš nešaubās par to, kas jādara.

SKAIDROJUMS

Cilvēks Krišnas apziņā jeb skaidrībā
neienīst nevienu un neko, kas sagādā raizes ķermenim. Viņš
darbojas īstajā vietā un laikā, nebaidoties no ciešanām, ko var
sagādāt pienākums. Šāds cilvēks, kas atrodas pārpasaulībā,
uzskatāms par vissaprātīgāko, kurš nešaubās par to, ko dara.

BG 18.11.

11. PANTS

na hi dēha-bhritā šakjam    tjaktum karmānj ašēšatah
jas tu karma-phala-tjāgī    sa tjāgītj abhidhījatē

na — nav; hi — noteikti;
dēha-bhritā — iemiesotajam; šakjam — iespējams;
tjaktum — atsacīties; karmāni — no darbības;
ašēšatah — pavisam; jah — kas; tu — bet;
karma — no darbības; phala — augļiem;
tjāgī — atsacījies; sah — viņš;
tjāgī — atsacījies; iti — tā; abhidhījatē — ir
teikts.

TULKOJUMS

Iemiesota būtne nespēj pilnīgi izbeigt darboties. Taču
tas, kas atsakās no darbības augļiem, ir patiešām
atsacījies.

SKAIDROJUMS

Bhagavad-gītā teikts, ka cilvēks
nekad nevar beigt darboties. Tāpēc tas, kas darbojas Krišnas dēļ
un nebauda darba augļus, kas visu ziedo Krišnam, ir patiešām
atsacījies. Ir daudz tādu Starptautiskās Krišnas apziņas
biedrības locekļu, kas grūti strādā savā darba vietā, rūpnīcā
vai kaut kur citur un visu nopelnīto atdod biedrībai. Šādas
augstas dvēseles ir īsteni sanjāsī, un viņi ir atsacīšanās
dzīves kārtā. Šeit skaidri norādīts, kā atsacīties no darbības
augļiem un kā dēļ to darīt.

BG 18.12.

12. PANTS

aništam ištam mišram ča    tri-vidham karmanah phalam
bhavatj atjāginām prētja    na tu sannjāsinām kvačit

aništam — ved uz elli; ištam — ved uz
debesīm; mišram — sajaukti; ča — un;
tri-vidham — trejādi; karmanah — darbības;
phalam — augļi; bhavati — nāk; atjāginām — tiem,
kas nav atsacījušies; prētja — pēc nāves; na — ne;
tu — bet; sannjāsinām — tam, kas atsacījies;
kvačit — jebkad.

TULKOJUMS

Kas nav atsacījies, tas pēc nāves saņem trejādus darbības
augļus: gribētus, negribētus un jauktus. Bet tam, kas dzīvo
atsacīšanās kārtā, nav ne jācieš, ne jābauda.

SKAIDROJUMS

Krišnas apziņas cilvēks, kas
darbojas, zinot savas attiecības ar Krišnu, ir vienmēr brīvs.
Tāpēc viņam pēc nāves nav jābauda vai jācieš no savas darbības
augļiem.

BG 18.13.

13. PANTS

pančaitāni mahā-bāho    kāranāni
nibodha mē
sānkhjē kritāntē proktāni    siddhajē
sarva-karmanām

panča — pieci; ētāni — šie;
mahā-bāho — stipriniek; kāranāni — cēloņi;
nibodha — saproti; — no Manis;
sānkhjē — Vēdāntā; krita-antē — secinājumos;
proktāni — teikts; siddhajē — pilnībai;
sarva — visas; karmanām — darbības.

TULKOJUMS

Stipriniek Ardžuna! Vēdānta norāda, ka jebkurai darbībai
ir pieci priekšnoteikumi. Klausies, kādi tie ir.

SKAIDROJUMS

Var rasties jautājums: ja katram
darbam ir kaut kādas sekas, tad kā var iznākt, ka Krišnas
apziņas cilvēks necieš un nebauda darbības sekas? Lai parādītu,
kā tas iespējams, Dievs Kungs citē Vēdāntas filozofiju. Viņš
norāda, ka jebkurai darbībai ir pieci priekšnoteikumi un, lai
darbībā gūtu panākumus, visi pieci jāņem vērā. «Sānkhja» nozīmē
zināšanu kodolu, un Vēdānta ir galīgais zināšanu kodols, ko
atzīst visi galvenie āčārjas. Pat Šankara atzīst, ka
Vēdānta-sūtra ir zināšanu kodols. Tāpēc tāds autoritatīvs darbs
ir jāņem vērā.

Galējā vara pieder Virsdvēselei. Bhagavad-gītā teikts:
sarvasja čāham hridi sannivištah. Viņa ikvienam liek
noteiktā veidā darboties, atgādinot agrāko darbību. Darbība
Krišnas apziņā notiek Krišnas iekšējā vadībā un nerada sekas ne
šajā dzīvē, ne dzīvē pēc nāves.

BG 18.14.

14. PANTS

adhišthānam tathā kartā    karanam ča prithag-vidham
vividhāš ča prithak čēštā    daivam čaivātra
pančamam

adhišthānam — vieta; tathā — arī;
kartā — darītājs; karanam — līdzekļi;
ča — un; prithak-vidham — dažādi;
vividhāh — dažādas; ča — un;
prithak — atsevišķas; čēštāh — pūles;
daivam — Visaugstākais; ča — arī; ēva — noteikti;
atra — šeit; pančamam — piektais.

TULKOJUMS

Darbības vieta [ķermenis], darītājs, dažādi jutekļi,
daudzas un dažādas piepūles un visbeidzot
Virsdvēsele — tie ir pieci darbības
priekšnoteikumi.

SKAIDROJUMS

Vārds «adhišthānam» norāda uz
ķermeni. Dvēsele ķermenī darbojas, lai radītu darbības augļus,
tāpēc to sauc par kartu, darītāju. Tas, ka dvēsele ir zinātājs
un darītājs, ir teikts šruti. Ēša hi draštā sraštā
(Prašna Upanišada 4.9.). To apstiprina arī
Vēdānta-sūtras pantos gjo ‘ta ēva (2.3.18.)
un kartā šāstrārthavattvāt (2.3.33.).
Darbības rīki ir jutekļi un ar tiem dvēsele dažādos veidos
darbojas. Katra darbība prasa savas pūles. Bet visas darbības ir
atkarīgas no Virsdvēseles gribas, kura atrodas sirdī kā draugs.
Visaugstais Kungs ir augstākais cēlonis. Šādos apstākļos to, kas
no sirds darbojas Krišnas apziņā Virsdvēseles vadībā, pilnīgi
dabiski nekāda darbība nesaista. Tie, kas pilnīgi apzinās
Krišnu, galu galā nav atbildīgi par savu darbību. Viss ir
atkarīgs no augstākās gribas, Virsdvēseles, Dieva Augstākās
Personības.

BG 18.15.

15. PANTS

šarīra-vān-manobhir jat    karma prārabhatē narah
njājjam vā viparītam vā    pančaitē tasja hētavah

šarīra — ar ķermeni; vāk — runu;
manobhih — un prātu; jat — kas;
karma — darbu; prārabhatē — sāk;
narah — cilvēks; njājjam — pareizu; — vai;
viparītam — pretēju; — vai; panča — pieci;
ētē — šie; tasja — tā; hētavah — cēloņi.

TULKOJUMS

Visu labo un visu slikto, ko cilvēks dara ar ķermeni,
prātu un runu, nosaka šie pieci priekšnoteikumi.

SKAIDROJUMS

Vārdi «labais» un «sliktais» šajā
pantā ir ļoti būtiski. Labs jeb pareizs darbs ir darbs, kas
veikts saskaņā ar rakstu norādījumiem, un slikts jeb nepareizs
darbs ir tāds darbs, kas veikts pret rakstu norādījumiem. Bet
visam, kas tiek darīts, vajadzīgi šie pieci priekšnoteikumi, lai
darbību varētu pilnībā izpildīt.

BG 18.16.

16. PANTS

tatraivam sati kartāram    ātmānam kēvalam tu jah
pašjatj akrita-buddhitvān    na sa pašjati durmatih

tatra — tur; ēvam — tā;
sati — esot; kartāram — darītājs; ātmānam — sevi;
kēvalam — vienīgi; tu — bet; jah — kas;
pašjati — redz; akrita-buddhitvāt — nesaprātīguma dēļ;
na — ne; sah — viņš; pašjati — redz;
durmatih — nelga.

TULKOJUMS

Kas uzskata sevi par vienīgo darītāju un neņem vērā šos
piecus priekšnoteikumus, tas nav īpaši saprātīgs un neredz lietu
patieso būtību.

SKAIDROJUMS

Nejēga nespēj saprast, ka
Virsdvēsele kā draugs atrodas cilvēka iekšienē un vada visu viņa
darbību. Kaut arī materiālie cēloņi ir vieta, darītājs, piepūle
un jutekļi, augstākais cēlonis ir Visaugstais, Dieva Personība.
Tāpēc jāprot saskatīt ne tikai četrus materiālos cēloņus, bet
arī augstāko iedarbīgo cēloni. Kas neredz Virsdvēseli, tas
uzskata sevi par darītāju.

BG 18.17.

17. PANTS

jasja nāhankrito bhāvo    buddhir jasja na lipjatē
hatvāpi sa imāl lokān    na hanti na nibadhjatē

jasja — kas; na — ne;
ahankritah — neīstā «es»; bhāvah — daba;
buddhih — saprāts; jasja — kura; na — nav;
lipjatē — pieķēries; hatvā — nogalinot;
api — pat; sah — viņš; imān — šai;
lokān — pasaulē; na — ne; hanti — nogalina;
na — ne; nibadhjatē — sapinas.

TULKOJUMS

Kuru nevada neīstais «es» un kura saprāts ir brīvs, tas
šai pasaulē arī nogalinot nenogalina. Darbība viņu
nesasaista.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā Dievs Kungs paziņo
Ardžunam, ka viņa vēlme necīnīties nāk no neīstā «es». Ardžuna
uzskatīja sevi par darbības veicēju, bet nedomāja par augstāko
atļāvēju iekšienē un ārpusē. Ja cilvēks nezina, ka pastāv
augstākais noteicējs, tad kāpēc viņam būtu jādarbojas? Bet, kas
zina darbības rīkus un sevi kā darītāju, kā arī to, ka
Visaugstais Kungs ir augstākais atļāvējs, tas jebkuru darbu veic
pilnīgi. Šāds cilvēks nekad nenonāk maldos. Cilvēka paša darbība
un atbildība rodas no neīstā «es» un bezdievības jeb Krišnas
apziņas trūkuma. Ikviens, kas darbojas Krišnas apziņā
Virsdvēseles jeb Dieva Augstākās Personības vadībā, pat
nogalinot nenogalina. Viņu arī neskar šādas nogalināšanas sekas.
Kad karavīrs nogalina pēc augstāka virsnieka pavēles, tad viņu
nevar tiesāt. Bet, ja karavīrs nogalina pats, tad viņu noteikti
gaida tiesa.

BG 18.18.

18. PANTS

gjānam gjējam
parigjātā    tri-vidhā karma-čodanā
karanam karma
kartēti    tri-vidhah karma-sangrahah

gjānam — zināšanu mērķis;
gjējam — zināšanas; parigjātā — zinātājs;
tri-vidhā — triju veidu; karma — darbības;
čodanā — ierosinātāji; karanam — jutekļi;
karma — darbība; kartā — darītājs; iti — tā;
tri-vidhah — triju veidu; karma — darbības;
sangrahah — veidotāji.

TULKOJUMS

Zināšanas, zināšanu mērķis un zinātājs ir trīs darbības
ierosinātāji, jutekļi, darbs un darītājs ir trīs darbības
veidotāji.

SKAIDROJUMS

Pastāv trejādi ikdienas darbības
ierosinātāji: zināšanas, izzināmais un zinātājs. Darbības rīki,
pats darbs un darītājs ir darbības sastāvdaļas. Šīs daļas veido
jebkura cilvēka darbību. Lai notiktu darbība, jābūt kādam
ierosinātājam, ko sauc par iedvesmu. Lēmums, kas tiek pieņemts
pirms darbības, ir smalkā veida darbība. Pēc tam darbs kļūst par
darbību. Vispirms jāiziet psiholoģiskais
process — domāšana, jušana un vēlēšanās, un to sauc
par ierosinājumu. Iedvesma darboties ir tas pats, ja tā nāk no
rakstiem vai garīgā skolotāja norādījumiem. Kad ir iedvesma un
darītājs, tad patiešām notiek darbība, kurā palīdz jutekļi,
ieskaitot prātu, kas ir visu jutekļu centrā. Visas šīs darbības
daļas kopā sauc par darba uzkrāšanu.

BG 18.19.

19. PANTS

gjānam karma ča kartā
ča    tridhaiva guna-bhēdatah
pročjatē
guna-sankhjānē    jathāvač čhrinu tānj api

gjānam — zināšanas; karma — darbs;
ča — arī; kartā — darītājs; ča — arī;
tridhā — trejādi; ēva — noteikti;
guna-bhēdatah — saskaņā ar dažādām materiālās dabas
īpašībām; pročjatē — ir teikts;
guna-sankhjānē — saskaņā ar dažādām īpašībām;
jathā-vat — kā tie ir; šrinu — klausies;
tāni — tos; api — arī.

TULKOJUMS

Saskaņā ar trijām materiālās dabas īpašībām ir trejādas
zināšanas, darbības un darītāji. Tagad klausies, ko par tiem
teikšu.

SKAIDROJUMS

Četrpadsmitajā nodaļā tika sīki
aprakstīts materiālās dabas iedalījums trijās daļās. Tur bija
teikts, ka skaidrība apgaismo, kaislības ved materiālismā, bet
tumsība rada slinkumu un kūtrumu. Visas materiālās dabas
īpašības saista; tās neatbrīvo. Pat tas, kas ir skaidrībā, ir
saistīts. Septiņpadsmitajā nodaļā tika aprakstīti dažādi
godināšanas veidi, ko cilvēki veic dažādās dabas īpašībās. Šajā
pantā Dievs Kungs saka, ka Viņš grib runāt par dažāda veida
zināšanām, darītājiem un pašu darbu saskaņā ar trijām
materiālajām īpašībām.

BG 18.20.

20. PANTS

sarva-bhūtēšu jēnaikam    bhāvam avjajam īkšatē
avibhaktam vibhaktēšu    tadž gjānam viddhi
sāttvikam

sarva-bhūtēšu — visās dzīvajās būtnēs;
jēna — ar ko; ēkam — vienu;
bhāvam — apstākļos; avjajam — neiznīcināmu;
īkšatē — redz; avibhaktam — nedalāmu;
vibhaktēšu — neskaitāmi sadalītu; tat — tās;
gjānam — zināšanas; viddhi — zini;
sāttvikam — skaidrībā.

TULKOJUMS

Zināšanas, ar kurām cilvēks visās dzīvajās būtnēs redz
vienotu garīgo dabu par spīti tam, ka būtnēm ir neskaitāmi un
dažādi veidoli, ir zināšanas skaidrībā.

SKAIDROJUMS

Cilvēkam, kas redz garīgo dvēseli
visās dzīvajās būtnēs — padievos, cilvēkos,
dzīvniekos, putnos, zvēros, zivīs un augos — ir
zināšanas skaidrībā. Visās dzīvajās būtnēs ir viena garīgā
dvēsele, kaut arī tām atkarībā no iepriekš veiktā darba ir
dažādi ķermeņi. Kā aprakstīts septītajā nodaļā, dzīvības spēks
katrā ķermenī izpaužas Visaugstā Kunga augstākās dabas
klātbūtnes dēļ. Tāpēc redzēt vienu garīgo dabu, dzīvības spēku
visos ķermeņos, nozīmē redzēt skaidrībā. Šī dzīvā enerģija ir
neiznīcināma, kaut arī ķermeņi ir pakļauti bojāejai. Atšķirības
tiek uztvertas saskaņā ar ķermeni; saistītās dzīves materiālajā
esamībā ir daudz veidolu, tāpēc dzīvības spēks liekas sadalīts.
Šādas bezpersoniskas zināšanas ir sevis apzināšanās aspekts.

BG 18.21.

21. PANTS

prithaktvēna tu jadž
gjānam    nānā-bhāvān prithag-vidhān
vētti sarvēšu
bhūtēšu    tadž gjānam viddhi rādžasam

prithaktvēna — tādēļ, ka sadalīts;
tu — bet; jat — kuras; gjānam — zināšanas;
nānā-bhāvān — dažādos apstākļos;
prithak-vidhān — dažādi; vētti — zina;
sarvēšu — visās; bhūtēšu — dzīvajās būtnēs;
tat — tās; gjānam — zināšanas;
viddhi — jāzina; rādžasam — kaislībās.

TULKOJUMS

Zināšanas, ar kurām cilvēks dažādos ķermeņos redz dažādas
dzīvās būtnes, ir zināšanas kaislībās.

SKAIDROJUMS

Priekšstats par to, ka materiālais
ķermenis ir dzīvā būtne un ka ar ķermeņa bojāeju tiek iznīcināta
arī apziņa, ir zināšanas kaislībās. Saskaņā ar šīm zināšanām
ķermeņi atšķiras viens no otra, jo attīstās dažādi apziņas
veidi; citiem vārdiem sakot, nav atsevišķas dvēseles, kas izpauž
apziņu. Ķermenis pats ir dvēsele un ārpus ķermeņa nav nekādas
dvēseles. Saskaņā ar šādām zināšanām apziņa ir laicīga. Vai
arī — nav atsevišķu dvēseļu, bet ir viena,
visucaurstrāvojoša dvēsele, kas ir pilna zināšanu, un šis
ķermenis ir laicīgās neziņas izpausme. Vai arī ārpus šī ķermeņa
nav īpašas atsevišķās vai augstākās dvēseles. Visi šie
priekšstati uzskatāmi par kaislību radītiem.

BG 18.22.

22. PANTS

jat tu kritsna-vad ēkasmin    kārjē saktam ahaitukam
atattvārtha-vad alpam ča    tat tāmasam udāhritam

jat — kas; tu — bet;
kritsna-vat — kā pilnīgi visam; ēkasmin — vienam;
kārjē — darbam; saktam — pieķēries;
ahaitukam — bez cēloņa; atattva-artha-vat — nezinot
patiesību; alpam — vājas; ča — un; tat — tās;
tāmasam — tumsībā; udāhritam — ir teikts.

TULKOJUMS

Un zināšanas, ar kurām cilvēks pieķeras vienam darbības
veidam, it kā tas būtu vienīgais, vājas zināšanas bez jēgas par
patiesību, ir zināšanas tumsībā.

SKAIDROJUMS

Parasto cilvēku «zināšanas» vienmēr
ir tumsībā, jo ikviena dzīvā būtne saistītajā dzīvē ir dzimusi
tumsībā. Kas nepilnveido zināšanas, balstoties uz autoritātēm
vai rakstu norādījumiem, tam ir tikai ķermeņa ierobežotās
zināšanas. Šāds cilvēks nemaz nedomā darboties saskaņā ar rakstu
norādījumiem. Viņa Dievs ir nauda, un zināšanas nozīmē
ķermenisko prasību apmierināšanu. Šādām zināšanām nav nekāda
sakara ar Absolūto Patiesību. Tās vairāk vai mazāk līdzinās
dzīvnieku zināšanām, kas ir zināšanas par ēšanu, gulēšanu,
aizsargāšanos un kopošanos. Par tādām zināšanām šeit teikts, ka
tās rodas no tumsības. Citiem vārdiem sakot, zināšanas par
garīgo dvēseli, kas stāv pāri ķermenim, ir zināšanas skaidrībā,
zināšanas, kas rada daudzas teorijas un doktrīnas ar laicīgo
loģiku un prātošanu, ir radušās no kaislībām, un zināšanas, kas
saistītas vienīgi ar ķermeniskām ērtībām, ir zināšanas tumsībā.

BG 18.23.

23. PANTS

nijatam sanga-rahitam    arāga-dvēšatah kritam
aphala-prēpsunā karma    jat tat sāttvikam učjatē

nijatam — pareizi vadīta;
sanga-rahitam — bez pieķeršanās;
arāga-dvēšatah — bez mīlestības un naida;
kritam — darīta; aphala-prēpsunā — bez vēlmes iegūt
augļus; karma — darbība; jat — kas; tat — tā;
sāttvikam — skaidrībā; učjatē — saukta.

TULKOJUMS

Pareizi vadīta darbība, kas veikta bez pieķeršanās, bez
mīlestības un naida, bez vēlmes baudīt augļus, ir darbība
skaidrībā.

SKAIDROJUMS

Pienākumu pildīšana, kas noteikta
rakstos saskaņā ar dažādām sabiedrības kārtām un daļām, kas tiek
darīta bez pieķeršanās, īpašuma tiesībām un tāpēc bez jebkādas
mīlestības un naida, kas veikta Krišnas apziņā, lai iepriecinātu
Visaugstāko, bez sevis apmierināšanas un baudīšanas, ir darbība
skaidrībā.

BG 18.24.

24. PANTS

jat tu kāmēpsunā karma    sāhankārēna vā punah
krijatē bahulājāsam    tad rādžasam udāhritam

jat — kas; tu — bet;
kāma-īpsunā — tā, kurš vēlas baudīt augļus;
karma — darbs; sa-ahankārēna — ar neīsto «es»;
— vai; punah — atkal; krijatē — darīts;
bahula-ājāsam — ar lielu darbu; tat — tas;
rādžasam — kaislībās; udāhritam — ir teikts.

TULKOJUMS

Bet darbība, kas veikta ar lielām pūlēm un vēlmi baudīt,
darbība, ko nosaka neīstais «es», ir darbība kaislībās.

BG 18.25.

25. PANTS

anubandham kšajam himsām    anapēkšja ča paurušam
mohād ārabhjatē karma    jat tat tāmasam učjatē

anubandham — nākotnes verdzības;
kšajam — iznīcināšanas; himsām — un ciešanu citiem;
anapēkšja — nedomājot par sekām; ča — arī;
paurušam — pašatļauta; mohāt — maldos;
ārabhjatē — sākts; karma — darbs; jat — kas;
tat — tas; tāmasam — tumsībā; učjatē — ir teikts,
ka ir.

TULKOJUMS

Darbība, kas veikta maldos, neievērojot rakstu
norādījumus, nedomājot par nākotnē sagaidāmo verdzību un citiem
nodarīto ļaunumu un ciešanām, ir darbība tumsībā.

SKAIDROJUMS

Par savu darbību ir jāatbild vai nu
valsts, vai Visaugstā Kunga pārstāvju priekšā, kurus sauc par
jamadūtām. Bezatbildīgs darbs ir iznīcinošs, jo tas grauj
rakstos dotos vadošos principus. Tas bieži vien balstās uz
vardarbību un citu dzīvo būtņu ciešanām. Šādu bezatbildīgu darbu
cilvēks veic pats savas pieredzes gaismā. Tie ir maldi. Un šāds
maldīgs darbs ir tumsības auglis.

BG 18.26.

26. PANTS

mukta-sango ‘naham-vādī    dhritj-utsāha-samanvitah
siddhj-asiddhjor nirvikārah    kartā sāttvika učjatē

mukta-sangah — kas brīvs no jebkādas
materiālas sabiedrības; anaham-vādī — bez neīstā «es»;
dhriti — ar noteiktību; utsāha — un lielu aizrautību;
samanvitah — apveltīts; siddhi — pilnībā;
asiddhjoh — un neveiksmē; nirvikārah — nemainoties;
kartā — darītājs; sāttvikah — skaidrībā;
učjatē — ir teikts.

TULKOJUMS

Kas ar lielu apņēmību un aizrautību pilda pienākumu, brīvs
no materiālās dabas īpašībām un neīstā «es», vienāds gan
panākumos, gan neveiksmēs, tas darbojas skaidrībā.

SKAIDROJUMS

Krišnas apziņas cilvēks vienmēr stāv
pāri materiālās dabas īpašībām. Viņš negaida augļus no darba,
kas viņam uzticēts, jo ir augstāks par neīsto «es» un lepnumu.
Tomēr viņš ir pilns aizrautības, lai izpildītu šo darbu. Viņš
neraizējas par grūtībām, kuras nākas uzņemties; viņš vienmēr ir
pilns aizrautības. Šāds cilvēks nedomā par panākumiem vai
neveiksmēm; viņš ir vienāds gan ciešanās, gan laimē. Kas tā
darbojas, tas ir skaidrībā.

BG 18.27.

27. PANTS

rāgī karma-phala-prēpsur    lubdho himsātmako ‘šučih
harša-šokānvitah kartā    rādžasah parikīrtitah

rāgī — ļoti pieķēries;
karma-phala — darbības augļus; prēpsuh — vēloties;
lubdhah — alkatīgs; himsā-ātmakah — vienmēr skaudīgs;
ašučih — netīrs; harša-šoka-anvitah — pakļauts
priekiem un bēdām; kartā — darītājs;
rādžasah — kaislībās; parikīrtitah — ir paziņots.

TULKOJUMS

Kas ļoti pieķēries darbībai un tās augļiem un vēlas tos
baudīt, kas ir alkatīgs, vienmēr skaudīgs, netīrs, pakļauts
priekiem un bēdām, tas darbojas kaislībās.

SKAIDROJUMS

Cilvēks ir pārlieku pieķēries
noteikta veida darbībai vai tās iznākumam tāpēc, ka viņš ir
pārāk pieķēries materiālismam, mājai un pavardam, sievai un
bērniem. Šāds cilvēks dzīvē nevēlas neko augstāku. Viņš domā
tikai par to, kā padarīt savu pasauli pēc iespējas ērtāku.
Parasti viņš ir ļoti alkatīgs un domā, ka visi viņa sasniegumi
ir mūžīgi un nezūdoši. Šāds cilvēks ienīst un apskauž citus, ir
gatavs izdarīt visu ko, lai tikai apmierinātu jutekļus. Tāpēc
šāds cilvēks ir netīrs un viņam vienalga, vai viņš pelna tīriem
vai netīriem līdzekļiem. Viņš ir ļoti laimīgs, ja darbs izdodas,
un ļoti nelaimīgs, ja neizdodas. Lūk, kāds ir tas, kas darbojas
kaislībās.

BG 18.28.

28. PANTS

ajuktah prākritah stabdhah    šatho naiškritiko ‘lasah
višādī dīrgha-sūtrī ča    kartā tāmasa učjatē

ajuktah — neievērojot svētos rakstus;
prākritah — materiālistisks;
stabdhah — stūrgalvīgs; šathah — melīgs;
naiškritikah — meistars citu aizskaršanā;
alasah — slinks; višādī — saīdzis;
dīrgha-sūtrī — vilcinās; ča — arī;
kartā — darītājs; tāmasah — tumsībā; učjatē — ir
teikts.

TULKOJUMS

Kas vienmēr darbojas pretrunā ar rakstiem, kas ir
materiālistisks, stūrgalvīgs, melīgs, vienmēr aizskar citus, ir
slinks, īgns un lēns, tas darbojas tumsībā.

SKAIDROJUMS

Rakstos mēs varam izlasīt, kāds
darbs ir jādara un kādu nevajag darīt. Tie, kam šie norādījumi
nerūp, dara to, ko nedrīkst darīt. Parasti šādi cilvēki ir
materiālistiski. Viņi darbojas saskaņā ar dabas īpašībām, bet ne
saskaņā ar rakstu norādījumiem. Tie, kas tā darbojas, parasti
neizturas īpaši labi, bieži ir ļoti viltīgi un lieli meistari
citu apvainošanā. Viņi ir ļoti slinki; pat ja ir kāds pienākums,
viņi to pilda slikti, atliek uz vēlāku laiku. Tāpēc viņi vienmēr
izskatās īgni. Viņi ir ļoti lēni; stundas darbu velk gadu
garumā. Kas tā darbojas, tas atrodas tumsībā.

BG 18.29.

29. PANTS

buddhēr bhēdam dhritēš čaiva    gunatas tri-vidham šrinu
pročjamānam ašēšēna    prithaktvēna dhanandžaja

buddhēh — saprāta; bhēdam — atšķirības;
dhritēh — stingrības; ča — arī;
ēva — noteikti; gunatah — materiālās dabas
īpašību; tri-vidham — triju veidu;
šrinu — klausies; pročjamānam — kā Es
aprakstīju; ašēšēna — sīki; prithaktvēna — dažādi;
dhanandžaja — bagātību iekarotāj.

TULKOJUMS

Klausies, bagātību iekarotāj! Tagad Es tev sīki aprakstīšu
dažādas izpratnes un noteiktību, kas atbilst trijām materiālās
dabas īpašībām.

SKAIDROJUMS

Tagad, izskaidrojis zināšanas,
izzināmo un zinātāju trijos dažādos veidos atbilstoši materiālās
dabas īpašībām, Dievs Kungs tādā pašā veidā izskaidros darītāja
saprātu un noteiktību.

BG 18.30.

30. PANTS

pravrittim ča nivrittim ča    kārjākārjē bhajābhajē
bandham mokšam ča jā vētti    buddhih sā pārtha sāttvikī

pravrittim — darot; ča — arī;
nivrittim — nedarot; ča — un; kārja — kas jādara;
akārjē — kas nav jādara; bhaja — bailes;
abhajē — un bezbailību; bandham — verdzību;
mokšam — atbrīvi; ča — un; — kas;
vētti — zina; buddhih — izpratne; — tā;
pārtha — Prithas dēls; sāttvikī — skaidrībā.

TULKOJUMS

Prithas dēls! Ja cilvēks saprot, kas jādara un kas nav
jādara, no kā jābaidās un no kā nav jābaidās, kas sasaista un
kas atbrīvo, tad viņa saprāts ir skaidrībā.

SKAIDROJUMS

Darbību saskaņā ar rakstu
norādījumiem sauc par pravriti jeb tādu darbību, kas ir jāveic.
Un darbība, par kuru nav tādu norādījumu, nav jāveic. Tas, kas
nezina rakstu norādījumus, sapinas darbībās un pretdarbībās.
Izpratne, kas ar saprātu ļauj atšķirt vienu darbības veidu no
otra, atrodas skaidrībā.

BG 18.31.

31. PANTS

jajā dharmam adharmam ča    kārjam čākārjam ēva ča
ajathāvat pradžānāti    buddhih sā pārtha rādžasī

jajā — ar kuru; dharmam — reliģijas
principus; adharmam — bezdievību; ča — un;
kārjam — kas jādara; ča — arī; akārjam — kas nav
jādara; ēva — noteikti; ča — arī;
ajathā-vat — nepilnīgi; pradžānāti — zina;
buddhih — saprāts; — tā; pārtha — Prithas
dēls; rādžasī — kaislībās.

TULKOJUMS

Prithas dēls! Ja cilvēks nespēj atšķirt reliģiju no
bezdievības, nezina, kas jādara un kas nav jādara, tad viņa
saprāts ir kaislībās.

BG 18.32.

32. PANTS

adharmam dharmam iti jā    manjatē tamasāvritā
sarvārthān viparītāmš ča    buddhih sā pārtha tāmasī

adharmam — bezdievība;
dharmam — reliģija; iti — tā; — kas;
manjatē — domā; tamasā — maldu;
āvritā — pārklāts; sarva-arthān — visu;
viparītān — pilnīgi ačgārni; ča — arī;
buddhih — saprāts; — tā; pārtha — Prithas
dēls; tāmasī — tumsībā.

TULKOJUMS

Ja cilvēks maldu un tumsonības dēļ bezdievību uzskata par
reliģiju un reliģiju par bezdievību un vienmēr iet aplamu ceļu,
tad viņa saprāts ir tumsībā.

SKAIDROJUMS

Saprāts tumsībā vienmēr darbojas
pretēji tam, kā vajadzētu darboties. Tas atzīst reliģijas, kas
patiesībā nav reliģijas, un atmet īsteno reliģiju. Kas ir
tumsībā, tas diženu dvēseli uzskata par parastu cilvēku un
parastu cilvēku uzskata par diženu dvēseli. Viņš domā, ka
patiesība ir meli un meli ir patiesība. Jebkurā darbībā šāds
cilvēks izvēlas nepareizu ceļu, tāpēc viņa saprāts ir tumsībā.

BG 18.33.

33. PANTS

dhritjā jajā dhārajatē    manah-prānēndrija-krijāh
jogēnāvjabhičārinjā    dhritih sā pārtha sāttvikī

dhritjā — noteiktība; jajā — ar kuru;
dhārajatē — uztur; manah — prāta;
prāna — dzīvības; indrija — un jutekļu;
krijāh — darbību; jogēna — ar jogu;
avjabhičārinjā — nepārtraukti; dhritih — noteiktība;
— tā; pārtha — Prithas dēls;
sāttvikī — skaidrībā.

TULKOJUMS

Prithas dēls! Nesalaužama noteiktība, ko nesatricināmu
padara joga, noteiktība, kas ļauj vadīt prāta, dzīvības un
jutekļu darbību, ir noteiktība skaidrībā.

SKAIDROJUMS

Joga ir līdzeklis Augstākās Dvēseles
izprašanai. Kas ar noteiktību stingri vēršas uz Augstāko
Dvēseli, virzot savu prātu, dzīvi un jutekļu darbību uz
Visaugstāko, tas darbojas Krišnas apziņā. Šāda noteiktība ir
noteiktība skaidrībā. Vārds «avjabhičārinjā» ir ļoti būtisks, jo
norāda, ka cilvēku, kas darbojas Krišnas apziņā, nekad nenovirza
nekādas citas darbības.

BG 18.34.

34. PANTS

jajā tu dharma-kāmārthān    dhritjā dhārajatē ‘rdžuna
prasangēna phalākānkšī    dhritih sā pārtha rādžasī

jajā — ar kuru; tu — bet;
dharma — reliģiozitāti; kāma — jutekļu apmierināšanu;
arthān — un saimniecisko attīstību; dhritjā — ar
apņēmību; dhārajatē — uztur; ardžuna — Ardžuna;
prasangēna — pieķeršanās dēļ; phala-ākānkšī — vēloties
darbības augļus; dhritih — noteiktība; — tā;
pārtha — Prithas dēls; rādžasī — kaislībās.

TULKOJUMS

Ardžuna! Bet tā noteiktība, ar kuru cilvēks dzenas pēc
darbības augļiem reliģijā, saimnieciskajā attīstībā un jutekļu
apmierināšanā, ir noteiktība kaislībās.

SKAIDROJUMS

Jebkurš, kas vienmēr vēlas reliģijas
un saimnieciskās attīstības augļus, kura vienīgā vēlme ir
jutekļu apmierināšana un kura prāts, dzīve un jutekļi ir vērsti
tādā virzienā, darbojas kaislībās.

BG 18.35.

35. PANTS

jajā svapnam bhajam šokam    višādam madam ēva ča
na vimunčati durmēdhā    dhritih sā pārtha tāmasī

jajā — ar kuru; svapnam — sapņošanu;
bhajam — bailes; šokam — žēlabas;
višādam — īgnumu; madam — maldus; ēva — noteikti;
ča — arī; na — ne; vimunčati — atmet;
durmēdhā — nesaprātīgs; dhritih — noteiktība;
— tā; pārtha — Prithas dēls; tāmasī — tumsībā.

TULKOJUMS

Prithas dēls. Tā noteiktība, ar kuru cilvēks nevar tikt
vaļā no sapņošanas, bailēm, žēlabām, īgnuma un
maldiem — tāda nesaprātīga noteiktība — ir
noteiktība tumsībā.

SKAIDROJUMS

Nevajag domāt, ka tie, kas ir
skaidrībā, nesapņo. Šeit «sapņot» nozīmē pārāk daudz gulēt.
Sapņi ir vienmēr — gan skaidrībā, gan
kaislībās —, un arī tumsībā cilvēks, gluži dabiski,
sapņo. Bet tie, kas nespēj izvairīties no pārmērīgas gulēšanas,
kas nespēj nelepoties ar materiālām baudām, kas vienmēr sapņo
par valdīšanu pār materiālo pasauli un kuru dzīve, prāts un
jutekļi darbojas šādā veidā, ir ar noteiktību tumsībā.

BG 18.36.

36. PANTS

sukham tv idānīm tri-vidham    šrinu mē bharataršabha
abhjāsād ramatē jatra    duhkhāntam ča nigaččhati

sukham — laimi; tu — bet;
idānīm — tagad; tri-vidham — triju veidu;
šrinu — klausies; — no Manis;
bharata-rišabha — labākais no Bhāratām;
abhjāsāt — pildot; ramatē — bauda;
jatra — kur; duhkha — no ciešanām;
antam — beigas; ča — arī; nigaččhati — iegūst.

TULKOJUMS

Labākais no Bhāratām! Tagad Es tev vēstīšu par trejādu
laimi, kādu bauda saistītās dvēseles un kura reizēm dara galu
visām ciešanām.

SKAIDROJUMS

Saistītā dvēsele atkal un atkal
cenšas baudīt materiālu laimi. Tā ir sagremotā atgremošana. Bet
reizēm šādas baudīšanas gaitā viņa atbrīvojas no materiālajām
saitēm, nonākot diženas dvēseles sabiedrībā. Citiem vārdiem
sakot, saistītā dvēsele vienmēr nodarbojas ar kaut kādu jutekļu
apmierināšanu, bet kad tā, nonākusi labā sabiedrībā, apjēdz, ka
tas viss ir viena un tā pati atkārtošana, tad viņa atmodina savu
īsto Krišnas apziņu un reizēm atbrīvojas no šādas atkārtotas tā
dēvētās laimes.

BG 18.37.

37. PANTS

jat tad agrē višam iva    parināmē ‘mritopamam
tat sukham sāttvikam proktam    ātma-buddhi-prasāda-džam

jat — kas; tat — tā; agrē — sākumā;
višam iva — kā inde; parināmē — beigās;
amrita — nektāram; upamam — līdzīga; tat — tā;
sukham — laime; sāttvikam — skaidrībā;
proktam — ir teikts; ātma — sevī;
buddhi — saprāta; prasāda-džam — dzimusi no
apmierinājuma.

TULKOJUMS

Laime, kas sākumā var likties inde, taču beigās izrādās
nektārs, un kas atmodina cilvēkā sevis apziņu, ir laime
skaidrībā.

SKAIDROJUMS

Sevis apzināšanās ceļā cilvēkam
jāievēro daudzi likumi un ierobežojumi, lai savaldītu prātu un
jutekļus un vērstu prātu uz patību. Visi šie paņēmieni ir ļoti
grūti un rūgti kā inde, bet, ja cilvēks veiksmīgi ievēro šos
ierobežojumus un nonāk pārpasaulīgā stāvoklī, tad viņš sāk dzert
īsto nektāru un baudīt dzīvi.

BG 18.38.

38. PANTS

višajēndrija-samjogād    jat tad agrē ‘mritopamam
parināmē višam iva    tat sukham rādžasam smritam

višaja — no jutekļu priekšmetiem;
indrija — un jutekļiem; samjogāt — kopā;
jat — kas; tat — tā; agrē — sākumā;
amrita-upamam — kā nektārs; parināmē — beigās;
višam iva — kā inde; tat — tā; sukham — laime;
rādžasam — kaislībās; smritam — uzskatāma.

TULKOJUMS

Laime, kas rodas, jutekļiem saskaroties ar to
priekšmetiem, un kas sākumā liekas kā nektārs, taču beigās
izrādās inde, ir laime kaislībās.

SKAIDROJUMS

Jauns vīrietis satiek jaunu
sievieti, jutekļi liek vīrietim skatīties uz sievieti,
pieskarties viņai un iegūt viņu. Sākumā tas jutekļiem var būt
ļoti patīkami, bet pēc kāda laika tas pārvēršas par indi. Viņi
aiziet viens no otra, izšķiras, nožēlo, bēdājas utt. Šāda laime
vienmēr ir kaislībās. Laime, kas rodas, jutekļiem saskaroties ar
to priekšmetiem, vienmēr rada ciešanas, un no tās visiem spēkiem
jāizvairās.

BG 18.39.

39. PANTS

jad agrē čānubandhē ča    sukham mohanam ātmanah
nidrālasja-pramādottham    tat tāmasam udāhritam

jat — kas; agrē — sākumā; ča — arī;
anubandhē — beigās; ča — arī;
sukham — laime; mohanam — maldīga;
ātmanah — patības; nidrā — miega;
ālasja — slinkuma; pramāda — un maldiem;
uttham — radusies; tat — tā; tāmasam — tumsībā;
udāhritam — ir teikts.

TULKOJUMS

Un laime, kas ir akla pret sevis apzināšanos, kas ir
maldīga no sākuma līdz galam un kas rodas no miega, slinkuma un
maldiem, ir laime tumsībā.

SKAIDROJUMS

Kas rod prieku slinkumā un miegā,
tas noteikti ir tumsībā, neziņā; kas nezina, kā darboties un kā
nedarboties, arī ir neziņā. Tam, kas dzīvo tumsībā, viss ir
maldi. Laimes nav ne sākumā, ne beigās. Kaislību cilvēks var būt
laimīgs sākumā, kaut arī šī laime ir ātri gaistoša, un būt
nelaimīgs beigās, bet tumsībā cilvēks cieš gan sākumā, gan
beigās.

BG 18.40.

40. PANTS

na tad asti prithivjām vā    divi dēvēšu vā punah
sattvam prakriti-džair muktam    jad ēbhih sjāt tribhir gunaih

na — ne; tat — tas; asti — ir;
prithivjām — uz Zemes; — vai;
divi — augstākajās planētās; dēvēšu — starp padieviem;
— vai; punah — atkal; sattvam — esamības;
prakriti-džaih — dzimušas no materiālās dabas;
muktam — atbrīvots; jat — kas; ēbhih — no
šo ietekmes; sjāt — ir; tribhih — triju;
gunaih — materiālās dabas īpašību.

TULKOJUMS

Nav tādas būtnes — arī pie padieviem augstākajās
planētās ne —, kas būtu brīva no šīm trijām materiālās
dabas klēpi dzimušajām īpašībām.

SKAIDROJUMS

Šeit Dievs Kungs izdara kopsavilkumu
par triju materiālās dabas īpašību ietekmi visā Visumā.

BG 18.41.

41. PANTS

brāhmana-kšatrija-višām    šūdrānām ča parantapa
karmāni pravibhaktāni    svabhāva-prabhavair gunaih

brāhmana — brāhmanu;
kšatrija — kšatriju; višām — un vaišju;
šūdrānām — šūdru; ča — un;
parantapa — ienaidnieku uzvarētāj; karmāni — darbība;
pravibhaktāni — dalās; svabhāva — viņu dabas;
prabhavaih — dzimušas no; gunaih — materiālās
dabas īpašībām.

TULKOJUMS

Ak, ienaidnieku soģi. Brāhmani, kšatriji, vaišjas un
šūdras atšķiras ar īpašībām, kas radušās no viņu dabas,
atbilstoši materiālajām īpašībām.

BG 18.42.

42. PANTS

šamo damas tapah šaučam    kšāntir ārdžavam ēva ča
gjānam vigjānam āstikjam    brahma-karma
svabhāva-džam

šamah — miers; damah — pašsavaldīšanās;
tapah — askēze; šaučam — tīrība;
kšāntih — pacietība; ārdžavam — godīgums;
ēva — noteikti; ča — un; gjānam — zināšanas;
vigjānam — gudrība; āstikjam — reliģiozitāte;
brahma — brāhmana; karma — pienākums;
svabhāva-džam — dzimis no viņa dabas.

TULKOJUMS

Miers, pašsavaldīšanās, askēze, tīrība, pacietība,
godīgums, zināšanas, gudrība un reliģiozitāte ir brāhmanu
dabiskās īpašības, kuras izpaužas viņu darbībā.

BG 18.43.

43. PANTS

šaurjam tēdžo dhritir dākšjam    juddhē čāpj apalājanam
dānam īšvara-bhāvaš ča    kšātram karma svabhāva-džam

šaurjam — varonība; tēdžah — spēks;
dhritih — noteiktība; dākšjam — attapība;
juddhē — cīņā; ča — un; api — arī;
apalājanam — neizvairīšanās; dānam — augstsirdība;
īšvara — valdoša; bhāvah — daba; ča — un;
kšātram — kšatrija; karma — pienākums;
svabhāva-džam — radies no viņa dabas.

TULKOJUMS

Varonība, spēks, noteiktība, attapība, drosme kaujā,
augstsirdība un vadītprasme ir dabiskās kšatriju darbības
īpašības.

BG 18.44.

44. PANTS

kriši-go-rakšja-vānidžjam    vaišja-karma svabhāva-džam
paričarjātmakam karma    šūdrasjāpi svabhāva-džam

kriši — aršana; go — govju;
rakšja — aizsargāšana; vānidžjam — tirdzniecība;
vaišja — vaišjas; karma — pienākums;
svabhāva-džam — dzimis no viņa dabas;
paričarjā — kalpošana; ātmakam — sastāvoša no;
karma — pienākuma; šūdrasja — šūdru;
api — arī; svabhāva-džam — dzimis no viņa dabas.

TULKOJUMS

Lauksaimniecība, govju aizsargāšana un tirdzniecība ir
dabiskais vaišju darbs, bet šūdrām jāstrādā un jākalpo
citiem.

BG 18.45.

45. PANTS

svē svē karmanj abhiratah    samsiddhim labhatē narah
sva-karma-niratah siddhim    jathā vindati tač čhrinu

svē svē — katrs savam; karmani — darbam;
abhiratah — sekojot; samsiddhim — pilnību;
labhatē — sasniedz; narah — cilvēks;
sva-karma — savu pienākumu; niratah — pildot;
siddhim — pilnību; jathā — kā;
vindati — sasniedz; tat — to; šrinu — klausies.

TULKOJUMS

Ikviens var sasniegt pilnību, sekojot savām darbības
īpašībām. Tagad klausies, kā to izdarīt.

BG 18.46.

46. PANTS

jatah pravrittir bhūtānām    jēna sarvam idam tatam
sva-karmanā tam abhjarčja    siddhim vindati mānavah

jatah — no kura; pravrittih — izplūst;
bhūtānām — visas dzīvās būtnes; jēna — kura;
sarvam — viss; idam — tas; tatam — caurstrāvots;
sva-karmanā — savus pienākumus; tam — Viņam;
abhjarčja — godinot; siddhim — pilnību;
vindati — sasniedz; mānavah — cilvēks.

TULKOJUMS

Cilvēks var sasniegt pilnību, pildot savu pienākumu, ja
godina Dievu Kungu, visu būtņu avotu, kas visu caurstrāvo.

SKAIDROJUMS

Kā teikts piecpadsmitajā nodaļā,
visas dzīvās būtnes ir sīkas neatņemamas Visaugstā Kunga
daļiņas. Tādējādi, Visaugstais Kungs ir visu dzīvo būtņu sākums.
To apstiprina Vēdānta-sūtra: džanmādj asja
jatah.
Tāpēc Visaugstais Kungs ir ikvienas dzīvās būtnes
dzīvības sākums. Un, kā teikts Bhagavad-gītas septītajā
nodaļā, Visaugstais Kungs ar savām divām enerģijām, ārējo
enerģiju un iekšējo enerģiju, visu caurstrāvo. Tāpēc jāgodina
Visaugstais Kungs un Viņa enerģijas. Bhaktas vaišnavi parasti
godina Visaugsto Kungu kopā ar Viņa iekšējo enerģiju. Viņa ārējā
enerģija ir izkropļots iekšējās enerģijas atspulgs. Ārējā
enerģija ir fons, bet Visaugstais Kungs ar savas pilnīgās daļas
izvērsumu — Paramātmu — atrodas visur. Viņš
ir visu padievu Virsdvēsele, visu cilvēku un dzīvnieku
Virsdvēsele, Viņš ir visur. Cilvēkam jāzina, ka viņš ir
Visaugstā Kunga neatņemama daļiņa, un tādēļ viņa pienākums ir
kalpot Visaugstākajam. Ikvienam garīgi jākalpo Dievam Kungam
pilnīgā Krišnas apziņā. Lūk, ko iesaka šis pants.

Ikvienam jāsaprot, ka viņam noteikto nodarbošanās veidu ir
devis Hrišīkēša, jutekļu saimnieks. Un ar šī darba augļiem
jāgodina Dieva Augstākā Personība Šrī Krišna. Ja cilvēks vienmēr
tā domā, pilnīgi apzinās Krišnu, tad ar Dieva Kunga žēlastību
viņš visu pilnīgi apjēdz. Tā ir dzīves pilnība. Dievs Kungs
Bhagavad-gītā (12.7.) saka: tēšām aham
samuddhartā.
Visaugstais Kungs pats uzņemas atbrīvot šādu
bhaktu. Tā ir visaugstākā dzīves pilnība. Lai kādu darbu cilvēks
arī darītu, kalpojot Visaugstajam Kungam, viņš sasniedz
visaugstāko pilnību.

BG 18.47.

47. PANTS

šrējān sva-dharmo vigunah    para-dharmāt sv-anušthitāt
svabhāva-nijatam karma    kurvan nāpnoti kilbišam

šrējān — labāk; sva-dharmah — savs
pienākums; vigunah — nepilnīgi pildīts;
para-dharmāt — nekā cita pienākums;
su-anušthitāt — veikts pilnīgi;
svabhāva-nijatam — nolikto saskaņā ar dabu;
karma — darbu; kurvan — darot; na — ne;
āpnoti — iegūst; kilbišam — grēku sekas.

TULKOJUMS

Labāk kaut nepilnīgi pildīt savu pienākumu, nekā pilnīgi
darīt cita darbu. Pienākumi, kas atbilst cilvēka dabai, nekad
nerada grēcīgas pretdarbības.

SKAIDROJUMS

Cilvēka dabiskais pienākums ir
noteikts Bhagavad-gītā. Kā jau bija teikts iepriekšējā pantā,
brāhmanu, kšatriju, vaišju un šūdru pienākumi ir doti saskaņā ar
viņu dabas īpašībām. Nevajag pildīt cita pienākumu. Cilvēkam,
kuru pēc dabas piesaista šūdru darbs, nevajag mākslīgi sevi
saukt par brāhmanu, pat ja viņš ir dzimis brāhmanu ģimenē. Šādā
veidā jādarbojas saskaņā ar savu dabu; darbs ir labs, ja ar to
cilvēks kalpo Visaugstajam Kungam. Brāhmana dabiskais pienākums
noteikti ir skaidrībā, bet, ja cilvēks pēc dabas nav skaidrībā,
tad viņš nedrīkst atdarināt brāhmana pienākumu. Kšatrijam jeb
vadītājam jādara daudzi nepatīkami darbi; kšatrijam jābūt
vardarbīgam, lai nogalinātu ienaidniekus, un reizēm kšatrijam
jāmelo diplomātijas nolūkos. Šāda vardarbība un divkosība
saistīta ar politiku, bet kšatrijam tāpēc nav jāatsakās pildīt
savus dabiskos pienākumus un nav jācenšas pildīt brāhmana
pienākumi.

Jādarbojas tā, lai iepriecinātu Visaugsto Kungu. Piemēram,
Ardžuna bija kšatrijs. Viņš vilcinājās un negribēja cīnīties ar
pretiniekiem. Bet, ja šāda cīņa notiek Krišnas, Dieva Augstākās
Personības, dēļ, tad nav jābaidās no pagrimšanas. Arī tirgotājam
reizēm darījumos daudz jāmelo, lai gūtu ienākumus. Ja viņš tā
nedarītu, tad nekādu ienākumu nebūtu. Dažreiz tirgotājs saka:
«Mīļais pircēj, es tev visu pārdodu tā, kā pats esmu pircis.»
Bet jāsaprot, ka bez ienākumiem neviens tirgotājs nespēj
pastāvēt. Tāpēc, ja tirgotājs apgalvo, ka viņam nekādu ienākumu
nav, tad tie ir salti meli. Bet tirgotājam nevajag domāt, ka
viņam jāatsakās no pienākuma, kas prasa melot, un jāsāk darīt
brāhmana darbs. Tas nav ieteikts. Nav svarīgi, vai cilvēks ir
kšatrijs, vaišja vai šūdra, ja tikai viņš ar savu darbu kalpo
Dieva Augstākajai Personībai. Pat brāhmaniem, kas pilda dažādus
ziedojumus, reizēm jānogalina dzīvnieki, jo dažreiz tie šādās
ceremonijās tiek upurēti. Gluži tāpat, ja kšatrijs pildot
pienākumu nogalina ienaidnieku, tad viņš negrēko. Trešajā nodaļā
šie jautājumi tika skaidri un sīki apskatīti: ikvienam jāstrādā
Jagjas jeb Višnu, Dieva Augstākās Personības dēļ. Viss, kas
darīts savu jutekļu apmierināšanai, sasaista. Secinājums tāds,
ka ikvienam jādarbojas saskaņā ar iegūto dabas īpašību un
jāstrādā vienīgi, lai kalpotu augstākajam mērķim, Visaugstajam
Kungam.

BG 18.48.

48. PANTS

saha-džam karma kauntēja    sa-došam api na tjadžēt
sarvārambhā hi došēna    dhūmēnāgnir ivāvritāh

saha-džam — dzimis reizē; karma — darbs;
kauntēja — Kuntī dēls; sa-došam — ar trūkumiem;
api — kaut arī; na — nav; tjadžēt — jāatmet;
sarva-ārambhāh — jebkura uzdrošināšanās;
hi — noteikti; došēna — ar trūkumiem;
dhūmēna — ar dūmiem; agnih — uguns; iva — kā;
āvritāh — pārklāta.

TULKOJUMS

Kā uguni klāj dūmi, tā katrām pūlēm ir kāds trūkums. Tāpēc
cilvēkam nevajag atteikties no darba, kas radies no viņa dabas,
kaut arī tas varbūt ir trūkumu pilns, Kuntī dēls.

SKAIDROJUMS

Saistītajā dzīvē jebkurš darbs ir
materiālās dabas īpašību piesārņots. Pat, ja cilvēks ir
brāhmans, viņam jāizdara ziedojumi, kuros nepieciešams nogalināt
dzīvniekus. Arī kšatrijam, lai cik dievbijīgs viņš nebūtu, ir
jācīnās ar ienaidniekiem. No tā viņš izvairīties nevar. Lai arī
cik dievbijīgs būtu tirgotājs, viņam reizēm nākas slēpt savus
ienākumus, lai varētu turpināt darījumus, vai arī nākas kārtot
nelikumīgus darījumus. Tas ir nepieciešams, no tā nevar
izvairīties. Arī, ja cilvēks ir šūdra un kalpo sliktam
saimniekam, tad viņam jāpilda saimnieka griba, pat, ja tas ir
kaut kas tāds, ko neklātos darīt. Par spīti šiem trūkumiem
jāturpina pildīt noliktie pienākumi, jo tie ir radušies no paša
cilvēka dabas.

Šeit dots ļoti labs piemērs. Lai gan uguns ir tīra, no tās
nāk dūmi. Tomēr dūmi nepadara uguni netīru. Kaut arī ugunij ir
dūmi, tā tiek uzskatīta par vistīrāko no pamatvielām. Ja cilvēks
grib pamest kšatrija darbu un uzņemties brāhmana pienākumu, tad
viņš nevar būt drošs, ka brāhmana darbā nebūs nepatīkamu
pienākumu. Varam secināt, ka materiālajā pasaulē neviens nevar
būt pilnīgi brīvs no materiālās dabas sārņiem. Šajā ziņā ļoti
labs ir piemērs par uguni un dūmiem. Kad ziemā cilvēks velk ārā
no ugunskura akmeni, dažreiz no dūmiem sūrst acis un citas
ķermeņa daļas, bet par spīti visiem traucēkļiem uguns tomēr ir
jāizmanto. Gluži tāpat nevajag atteikties no sava dabiskā
pienākuma, ja tajā ir kaut kas nepatīkams. Gluži otrādi,
apņēmīgi jākalpo Visaugstajam Kungam, pildot savu dabisko
pienākumu Krišnas apziņā. Tā ir pilnība. Kad cilvēks pilda savu
dabisko pienākumu, lai iepriecinātu Visaugsto Kungu, tad visi šā
pienākuma trūkumi tiek iznīcināti. Kad darba augļi ir šķīstīti,
cilvēks, garīgi kalpojot, pilnībā ierauga savu «es», un tā ir
sevis apzināšanās.

BG 18.49.

49. PANTS

asakta-buddhih sarvatra    džitātmā vigata-sprihah
naiškarmja-siddhim paramām    sannjāsēnādhigaččhati

asakta-buddhih — kura saprāts nav pieķēries;
sarvatra — visur; džita-ātmā — savaldītu prātu;
vigata-sprihah — bez materiālām vēlmēm;
naiškarmja-siddhim — pretdarbību brīvības pilnību;
paramām — augstāko; sannjāsēna — ar atsacīšanās dzīves
kārtu; adhigaččhati — cilvēks sasniedz.

TULKOJUMS

Kas valda pār sevi, ir nepieķēries un atmet visas
materiālās baudas, tas ar atsacīšanos var sasniegt augstāko
brīvību no pretdarbībām.

SKAIDROJUMS

Īstena atsacīšanās nozīmē, ka
cilvēkam vienmēr jāuzskata sevi par neatņemamu Visaugstā Kunga
daļiņu un jāsaprot, ka viņam nav tiesību baudīt sava darba
augļus. Tā kā viņš ir neatņemama Visaugstā Kunga daļiņa, arī
darba augļi jābauda Visaugstajam Kungam. Lūk, kāda ir īstena
Krišnas apziņa. Kas darbojas Krišnas apziņā, tas patiešām ir
sanjāsī, cilvēks atsacīšanās dzīves kārtā. Kam ir šāda izpratne,
tas ir laimīgs, jo viņš patiešām darbojas Visaugstākā labad.
Tāpēc viņš nav pieķēries nekam materiālam; viņš pārstāj meklēt
tajā prieku un gūst pārpasaulīgu laimi, kalpojot Dievam Kungam.
Sanjāsī jābūt brīvam no agrākās darbības sekām, bet Krišnas
apziņas cilvēks, gluži dabiski, sasniedz pilnību, pat nepieņemot
tā saucamo atsacīšanās dzīves kārtu. Šādu prāta stāvokli sauc
par jogārūdhu, jogas pilnību. Kā teikts trešajā nodaļā: jas
tv ātma-ratir ēva sjāt
— kas ir apmierināts sevī,
tas nebaidās ne no kādām savas darbības sekām.

BG 18.50.

50. PANTS

siddhim prāpto jathā brahma    tathāpnoti nibodha mē
samāsēnaiva kauntēja    ništhā gjānasja jā parā

siddhim — pilnību; prāptah — sasniedzot;
jathā — kā; brahma — Visaugstāko; tathā — tā;
āpnoti — sasniedz; nibodha — centies saprast;
— no Manis; samāsēna — kopsavilkumā;
ēva — noteikti; kauntēja — Kuntī dēls;
ništhā — pakāpi; gjānasja — zināšanu; — kura;
parā — pārpasaulīga.

TULKOJUMS

Kuntī dēls! Tagad Es tev īsumā pastāstīšu, kā cilvēks, kas
sasniedzis šo pilnību, var sasniegt augstāko pilnību, Brahmanu,
augstākās zināšanas.

SKAIDROJUMS

Dievs Kungs apraksta Ardžunam, kā
sasniegt augstāko pilnību, pildot savu dabisko pienākumu, pildot
to Dieva Augstākās Personības labad. Cilvēks sasniedz augstāko
Brahmana pakāpi, vienkārši atsakoties no darba augļiem Visaugstā
Kunga dēļ. Lūk, kāds ir sevis apzināšanās ceļš. Īstenā zināšanu
pilnība ir tīrā Krišnas apziņa, kas aprakstīta nākamajos pantos.

BG 18.51. – 18.53.

51.–53. PANTS

buddhjā višuddhajā jukto    dhritjātmānam nijamja ča
šabdādīn višajāms tjaktvā    rāga-dvēšau vjudasja ča

vivikta-sēvī laghv-āšī    jata-vāk-kāja-mānasah
dhjāna-joga-paro nitjam    vairāgjam samupāšritah

ahankāram balam darpam    kāmam krodham parigraham
vimučja nirmamah šānto    brahma-bhūjāja kalpatē

buddhjā — ar saprātu;
višuddhajā — pilnīgi attīrīts; juktah — nodarbināts;
dhritjā — ar noteiktību; ātmānam — sevi;
nijamja — ierobežojot; ča — arī; šabda-ādīn — kā
skaņu; višajān — jutekļu priekšmetus;
tjaktvā — atmetot; rāga — pieķeršanos;
dvēšau — un naidu; vjudasja — liekot pie malas;
ča — arī; vivikta-sēvī — dzīvojot vientuļā vietā;
laghu-āšī — maz ēdot; jata — savaldītu;
vāk — runu; kāja — ķermeni; mānasah — un prātu;
dhjāna-joga-parah — iegrimis transā;
nitjam — nepārtraukti, divdesmit četras stundas diennaktī;
vairāgjam — atsacīšanās; samupāšritah — patvērumu
pieņēmis; ahankāram — neīstā «es»;
balam — viltus spēka; darpam — viltus lepnuma;
kāmam — iekāres; krodham — dusmu; parigraham — un
materiālu lietu pieņemšanas; vimučja — atbrīvots no;
nirmamah — neuzskatot neko par savu; šāntah — mierīgs;
brahma-bhūjāja — lai apzinātos sevi;
kalpatē — piemērots.

TULKOJUMS

Tas, kuru šķīstījis saprāts, un kurš ar noteiktību valda
pār prātu, atmetot jutekļu apmierināšanas priekšmetus un ir
brīvs no pieķeršanās un nepatikas, kas dzīvo vientuļā vietā, maz
ēd, valda pār ķermeni, prātu un runu, kas vienmēr ir iegrimis
sevī, atsacījies no visa, brīvs no neīstā «es», viltus spēka,
viltus lepnuma, iekāres, dusmām un materiālu lietu pieņemšanas,
kas neko neuzskata par savu un ir mierīgs — tas
noteikti nonāk sevis apzināšanās līmenī.

SKAIDROJUMS

Kad cilvēks ir šķīstījies ar
saprātu, viņš pastāvīgi atrodas skaidrībā. Tādējādi viņš sāk
valdīt pār prātu un vienmēr ir transā. Viņš nav pieķēries
jutekļu apmierināšanas priekšmetiem un ir brīvs no piesaistības
un nepatikas pret darbību. Šāds atsacījies cilvēks pilnīgi
dabiski dod priekšroku dzīvei vientuļā vietā, neēd vairāk kā
vajadzīgs un vada ķermeņa un prāta darbību. Viņam nav neīstā
«es», jo viņš neuzskata ķermeni par sevi. Viņš arī nevēlas
padarīt ķermeni resnu un spēcīgu, pieņemot tik daudzas
materiālas lietas. Tā kā šādam cilvēkam nav ķermeniskās dzīves
izpratnes, viņam nav arī viltus lepnuma. Viņš ir apmierināts ar
visu, kas nāk ar Dieva Kunga žēlastību, un nekad nedusmojas, ja
nevar apmierināt jutekļus. Viņš arī nepūlas iegūt jutekļu
priekšmetus. Pilnīgi atbrīvojies no neīstā «es», viņš zaudē
pieķeršanos visam materiālajam un sasniedz Brahmana apziņu. Šo
līmeni sauc par brahmabhūtas līmeni. Kad cilvēks ir brīvs no
dzīves materiālās izpratnes, viņš kļūst mierīgs un nesatraucams.
Tas aprakstīts Bhagavad-gītā (2.70.):

āpūrjamānam ačala-pratištham
    samudram āpah pravišanti jadvat
tadvat kāmā jam pravišanti sarvē
    sa šāntim āpnoti na kāma-kāmī

«Okeānu vienmēr pilda upes, bet tas ir un paliek
nemainīgs. Un tikai tāds cilvēks, kuru nesatrauc vēlmju
nepārtrauktā straume, var sasniegt mieru, bet ne tas, kas vēlmes
cenšas apmierināt.»

BG 18.54.

54. PANTS

brahma-bhūtah prasannātmā    na šočati na kānkšati
samah sarvēšu bhūtēšu    mad-bhaktim labhatē parām

brahma-bhūtah — viens ar Absolūtu;
prasanna-ātmā — pilnīgi priecīgs; na — ne;
šočati — žēlojas; na — ne; kānkšati — vēlas;
samah — vienāds; sarvēšu — pret visām;
bhūtēšu — dzīvajām būtnēm; mat-bhaktim — garīgo
kalpošanu Man; labhatē — sasniedz;
parām — pārpasaulīgo.

TULKOJUMS

Kas pacēlies pāri visam, tas tūlīt izprot Augstāko
Brahmanu un iegūst pilnīgu prieku. Viņš nežēlojas un nevēlas
iegūt neko. Viņš ir vienāds pret visām būtnēm. Šādā stāvoklī
cilvēks uzsāk tīru garīgo kalpošanu Man.

SKAIDROJUMS

Impersonālistam brahmabhūtas
pakāpe jeb saplūšana ar Absolūtu ir augstākais, kas var būt. Bet
personālistam jeb tīram bhaktam ir jāiet tālāk līdz tīrai
garīgai kalpošanai. Tas nozīmē, ka cilvēks, kas tīri garīgi
kalpo Visaugstajam Kungam, jau ir atbrīves pakāpē, ko sauc par
brahmabhūtu, vienotību ar Absolūtu. Kas nav vienots ar Augstāko,
Absolūtu, tas nevar kalpot Viņam. Absolūtajā izpratnē kalps un
tas, kam kalpo, neatšķiras, tomēr augstākajā garīgajā izpratnē
atšķirība pastāv.

Materiālajā dzīves izpratnē, kad cilvēks darbojas jutekļu
apmierināšanai, ciešanas ir, bet absolūtajā pasaulē, kad viņš
tīri garīgi kalpo, nekādu ciešanu nav. Bhaktam, kas apzinās
Krišnu, nav ko vēlēties un par ko skumt. Tā kā Dievs ir pilnīgs,
dzīvā būtne, kas kalpo Dievam Krišnas apziņā, arī kļūst sevī
pilna. Tāda būtne ir kā upe, kurā nav netīra ūdens. Tā kā bhakta
nedomā ne par ko citu kā vienīgi par Krišnu, viņš, dabiski,
vienmēr ir prieka pilns. Viņš nežēlojas par materiālu zaudējumu
un netiecas pēc ieguvumiem, jo ir piepildīts ar kalpošanu
Dievam. Bhakta nevēlas materiālas baudas, jo zina, ka ikviena
dzīvā būtne ir sīka, neatņemama Visaugstā Kunga daļiņa, tāpēc
mūžīgi kalpo Viņam. Viņš neuzskata materiālajā pasaulē vienu par
augstāku un otru par zemāku; augstums un zemums ir gaistoši, un
bhaktam nav nekāda sakara ar to, kas uz laiku parādās un pēc tam
pazūd. Viņam akmens un zelts ir vienlīdz vērtīgi. Šis ir
brahmabhūtas līmenis, un tīrs bhakta to ļoti viegli sasniedz.
Šajā esamības pakāpē doma par saplūšanu ar Augstāko Brahmanu un
savas individualitātes iznīcināšanu kļūst līdzīga ellei, doma
par debesu valstības sasniegšanu liekas kā murgs, un jutekļi
pārvēršas par čūskām ar izlauztiem zobiem. No čūskas, kurai
izlauzti zobi, nav jābaidās un nav jābaidās no jutekļiem, kad
tie ir savaldīti paši par sevi. Materiāli slimam cilvēkam
pasaule ir ciešanu pilna, bet bhaktam visa pasaule ir kā
Vaikuntha jeb garīgās debesis. Augstākā šī materiālā Visuma
personība bhaktam nav svarīgāka par skudru. Šādu līmeni var
sasniegt ar Kunga Čaitanjas žēlastību, kurš šajā laikmetā
sludināja tīru garīgo kalpošanu.

BG 18.55.

55. PANTS

bhaktjā mām abhidžānāti    jāvān jaš čāsmi tattvatah
tato mām tattvato gjātvā    višatē tad-anantaram

bhaktjā — ar tīru garīgo kalpošanu;
mām — Mani; abhidžānāti — var iepazīt;
jāvān — kāds; jah ča asmi — Es esmu;
tattvatah — patiesībā; tatah — tad; mām — Mani;
tattvatah — patiešām; gjātvā — zinot;
višatē — ieiet; tat-anantaram — pēc tam.

TULKOJUMS

Mani, Dieva Augstāko Personību, var patiešām saprast tikai
ar garīgo kalpošanu. Kad cilvēks ar bhakti pilnīgi apzinās Mani,
tad viņš var ieiet Manā valstībā.

SKAIDROJUMS

Dieva Augstāko Personību Krišnu un
Viņa pilnīgās daļas nav iespējams saprast ar prātošanu, to
nespēj aptvert nebhaktas. Ja kāds vēlas izprast Dieva Augstāko
Personību, tad viņam tīra bhaktas vadībā tīri garīgi jākalpo.
Citādi patiesība par Dieva Augstāko Personību vienmēr paliks
apslēpta. Kā jau teikts Bhagavad-gītā (7.25.): nāham
prakāšah sarvasja
— Viņš katram neatklājas.
Neviens nespēj izprast Dievu tikai ar augstu izglītību vai
prātošanu. Krišnu spēj apjēgt tikai tas, kas patiešām darbojas
Krišnas apziņā un garīgi kalpo. Augstskolas diploms šeit neder.

Kas pilnībā pārzina Krišnas zinātni, tas kļūst piemērots
ieiešanai garīgajā valstībā, Krišnas mājvietā. Tas, ka cilvēks
kļūst par Brahmanu nenozīmē, ka viņš zaudē identitāti. Pastāv
garīgā kalpošana, un kamēr vien tā ir, jābūt Dievam, bhaktam un
garīgās kalpošanas norisei. Šādas zināšanas nekad nezūd, arī pēc
atbrīves ne. Atbrīve ietver sevī atbrīvošanos no dzīves
materiālās izpratnes; garīgajā dzīvē ir tā pati atšķirība, tā
pati individualitāte, tikai tīrā Krišnas apziņā. Nevajag
kļūdaini uzskatīt, ka vārds «višatē», «ieiet Manī», runā par
labu monistu teorijai, ka būtne sajaucas ar bezpersonisko
Brahmanu viendabīgā maisījumā. Tas tā nav. Vārds «višatē» nozīmē,
ka būtne var ieiet Visaugstā Kunga mājvietā ar visu savu
individualitāti, lai būtu kopā ar Viņu un kalpotu Viņam.
Piemēram, zaļš putns ielido zaļā kokā nevis tāpēc, lai saplūstu
ar koku, bet gan tāpēc, lai baudītu koka augļus. Impersonālisti
parasti runā par upi, kas ietek okeānā un saplūst ar to. Tas var
darīt laimīgus impersonālistus, bet personālists saglabā savu
personisko individualitāti kā zivs okeānā. Ienirstot dziļi
okeānā, mēs redzam daudzas dzīvās būtnes. Virspusēja iepazīšanās
ar okeānu ir nepietiekama; pilnībā jāzina visas radības, kas
dzīvo tā dziļumos.

Tā kā bhakta tīri garīgi kalpo, viņš dziļi spēj izprast
Visaugstā Kunga pārpasaulīgās īpašības un varenību. Kā teikts
vienpadsmitajā nodaļā, Viņu var saprast tikai ar garīgo
kalpošanu. Tas pats ir apstiprināts arī šeit — ar
garīgo kalpošanu cilvēks var saprast Dieva Augstāko Personību un
ieiet Viņa valstībā.

Kad cilvēks sasniedz brahmabhūtas līmeni jeb atbrīvojas no
materiālās izpratnes, viņš sāk garīgi kalpot, klausoties par
Dievu Kungu. Ja cilvēks klausās par Visaugsto Kungu, tad
brahmabhūtas līmenis nāk pats no sevis un pazūd materiālie
sārņi — alkatība un kāre apmierināt jutekļus. Jo
vairāk bhaktas sirds attīrās no iekāres un vēlmēm, jo vairāk
viņš pieķeras kalpošanai Dievam Kungam un ar šo pieķeršanos
atbrīvojas no materiālajiem sārņiem. Šajā dzīves pakāpē viņš
spēj saprast Visaugsto Kungu. Tas teikts arī
Šrīmad Bhāgavatamā. Pēc atbrīves bhakti jeb pārpasaulīgā
kalpošana turpinās. Vēdānta-sūtra (4.1.12.) to
apstiprina: ā-prājanāt tatrāpi hi drištam. Tas nozīmē, ka
pēc atbrīves garīgā kalpošana turpinās. Šrīmad Bhāgavatama
apraksta īstu bhakti atbrīvi kā dzīvās būtnes atgriešanos savā
identitātē, savā dabiskajā stāvoklī. Dabiskais stāvoklis jau
tika izskaidrots: katra dzīvā būtne ir sīka un neatņemama
Visaugstā Kunga daļiņa. Tāpēc tās dabiskais stāvoklis ir
kalpošana. Pēc atbrīves kalpošana nebeidzas. Īsta atbrīve ir
atbrīve no aplamas dzīves izpratnes.

BG 18.56.

56. PANTS

sarva-karmānj api sadā    kurvāno mad-vjapāšrajah
mat-prasādād avāpnoti    šāšvatam padam avjajam

sarva — visus; karmāni — darbus;
api — kaut arī; sadā — vienmēr;
kurvānah — darot; mat-vjapāšrajah — Manis
aizsargāts; mat-prasādāt — ar Manu žēlastību;
avāpnoti — sasniedz; šāšvatam — mūžīgo;
padam — mājvietu; avjajam — neiznīcināmo.

TULKOJUMS

Lai gan Mans tīrais bhakta dara visvisādus darbus, viņš,
Manis aizsargāts, ar Manu žēlastību sasniedz mūžīgo un
neiznīcināmo mājvietu.

SKAIDROJUMS

Vārds «mad-vjapāšrajah» nozīmē
«Visaugstā Kunga aizsardzībā». Tīrs bhakta, lai atbrīvotos no
materiālajiem sārņiem darbojas Visaugstā Kunga vai Viņa
pārstāvja, garīgā skolotāja vadībā. Tīru bhaktu neierobežo
laiks. Viņš cauru dienu un nakti pilnīgi veltī sevi darbībai
Visaugstā Kunga vadībā. Un pret bhaktu, kurš tādā veidā darbojas
Krišnas apziņā Dievs Kungs ir ļoti labs. Par spīti visām
grūtībām, šāds bhakta galu galā nonāk pārpasaulīgajā mājvietā
Krišnalokā. Viņš tur noteikti nonāk, par to nav jāšaubās. Šai
augstākajā mājvietā nekas nemainās, viss ir mūžīgs, neiznīcināms
un zināšanu pilns.

BG 18.57.

57. PANTS

čētasā sarva-karmāni    maji sannjasja mat-parah
buddhi-jogam upāšritja    mač-čittah satatam bhava

čētasā — ar saprātu;
sarva-karmāni — visādus darbus; maji — Man;
sannjasja — atdodot; mat-parah — Manis aizsargāts;
buddhi-jogam — garīgi darbojoties;
upāšritja — patveroties; mat-čittah — Manis apziņā;
satatam — nepārtraukti, divdesmit četras stundas diennaktī;
bhava — kļūsti.

TULKOJUMS

Jebkurā darbā paļaujies uz Mani un Es tevi aizsargāšu.
Kalpo Man un pilnīgi apzinies Mani.

SKAIDROJUMS

Kad cilvēks darbojas Krišnas apziņā,
viņš nedarbojas kā pasaules valdnieks. Jādarbojas kā kalpam
pilnīgā Visaugstā Kunga vadībā. Kalps nav neatkarīgs. Viņš
darbojas tikai pēc saimnieka norādījumiem. Kalpu, kurš darbojas
saimnieka labā, neskar ieguvumi un zaudējumi. Viņš tikai
uzticīgi pilda savu pienākumu saskaņā ar Dieva Kunga gribu.
Varētu iebilst, ka Ardžuna darbojās tiešā Krišnas vadībā, bet ko
lai dara, ja Krišnas nav klāt? Ja cilvēks darbojas saskaņā ar
Krišnas norādījumiem, kas doti šajā grāmatā, kā arī Krišnas
pārstāvja vadībā, tad iznākums ir tāds pats. Šajā pantā ļoti
svarīgs ir sanskrita vārds «mat-parah». Tas norāda, ka dzīvē nav
nekāda cita mērķa, kā vienīgi darbība Krišnas apziņā Krišnas
iepriecināšanai. Un tā darbojoties, jādomā vienīgi par Krišnu:
«Krišna man ir licis darīt šo darbu.» Tādā veidā darbojoties,
cilvēkam, dabiski, jādomā par Krišnu. Lūk, kāda ir pilnīga
Krišnas apziņa. Tomēr jāatceras, ka nedrīkst patvaļīga darba
augļus piedāvāt Visaugstajam Kungam. Tāda darbošanās nav garīgā
kalpošana Krišnas apziņā. Jādarbojas saskaņā ar Krišnas
norādījumiem. Tas ir ļoti svarīgi. Krišnas norādījumi nāk pa
mācekļu pēctecību no īstena garīgā skolotāja. Tāpēc garīgā
skolotāja norādījums jāuzņem kā dzīves galvenais pienākums. Ja
cilvēkam ir īstens garīgais skolotājs un viņš darbojas pēc tā
norādījumiem, tad par dzīves pilnības sasniegšanu Krišnas apziņā
nav ko šaubīties.

BG 18.58.

58. PANTS

mač-čittah sarva-durgāni    mat-prasādāt tarišjasi
atha čēt tvam ahankārān    na šrošjasi vinankšjasi

mat — Manis; čittah — apziņā;
sarva — visus; durgāni — šķēršļus;
mat-prasādāt — ar Manu žēlastību;
tarišjasi — pārvarēsi; atha — bet; čēt — ja;
tvam — tu; ahankārāt — neīstā «es» dēļ; na
šrošjasi
— neklausīsies; vinankšjasi — pazudīsi.

TULKOJUMS

Ja tu apzināsies Mani, tad ar Manu žēlastību pārvarēsi
visus saistītās dzīves šķēršļus, bet, ja darbosies neīstajā
sevis apziņā un neklausīsi Mani, tad pazudīsi.

SKAIDROJUMS

Kas pilnīgi apzinās Krišnu, tas
netiecas bez vajadzības pildīt savas esamības pienākumus.
Nejēgas šo lielo brīvību no visām vēlmēm nespēj saprast. Tam,
kas darbojas Krišnas apziņā, Kungs Krišna kļūst par vistuvāko
draugu. Krišna vienmēr gādā, lai Viņa draugam būtu ērti, Viņš
veltī sevi draugam, kas cauru dienu un nakti uzticīgi darbojas,
lai iepriecinātu Dievu Kungu. Tāpēc nevienam nevajag ļaut, lai
viņu aizvelk projām ķermeniskās dzīves izpratnes neīstais «es».
Nevajag sevi maldīgi uzskatīt par brīvu darboties un neatkarīgu
no materiālās dabas likumiem. Cilvēks jau atrodas stingro
materiālās dabas likumu varā. Bet, tiklīdz viņš darbojas Krišnas
apziņā, viņš ir atbrīvots, brīvs no materiālā apjukuma. Vienmēr
jāatceras, ka tas, kas nedarbojas Krišnas apziņā, pazūd
materiālajā atvarā, dzimšanas un nāves okeānā. Neviena saistītā
dvēsele patiesībā nezina, kas ir jādara un kas nav jādara, bet,
kas darbojas Krišnas apziņā ir brīvs darbībā, jo Krišna vienmēr
iekšienē saka kā rīkoties, un to apstiprina garīgais skolotājs.

BG 18.59.

59. PANTS

jad ahankāram āšritja    na jotsja iti manjasē
mithjaiša vjavasājas tē    prakritis tvām nijokšjati

jat — ja; ahankāram — neīstajā «es»;
āšritja — patveroties; na jotsjē — necīnīšos;
iti — tā; manjasē — domā; mithjā ēšah — maldīga
tā visa; vjavasājah — noteiktība; — tava;
prakritih — materiālā daba; tvām — tev;
nijokšjati — darboties liks.

TULKOJUMS

Tu maldīsies, ja neklausīsi Mani un necīnīsies. Tava daba
tā kā tā liks tev karot.

SKAIDROJUMS

Ardžuna bija karotājs, dzimis ar
kšatrija dabu. Tāpēc cīnīšanās bija viņa dabiskais pienākums.
Bet neīstā «es» dēļ viņš baidījās, ka, nogalinot skolotāju,
vectēvu un draugus, pār viņu nāks grēku sekas. Patiesībā viņš
sevi uzskatīja par darbības saimnieku, it kā pats noteiktu šādas
darbības slikto vai labo iznākumu. Viņš bija aizmirsis, ka
blakus stāv Dieva Augstākā Personība un aicina cīnīties. Lūk, kā
var aizmirst saistītā dvēsele. Dieva Augstākā Personība norāda,
kas ir labs un kas slikts, un cilvēkam tikai jādarbojas Krišnas
apziņā, lai sasniegtu dzīves pilnību. Neviens nevar nosacīt
likteni tā, kā to var Visaugstais Kungs, tāpēc vislabākais ir
uzklausīt Viņa norādījumus un darboties. Nedrīkst neievērot
Dieva Augstākās Personības vai garīgā skolotāja, Dieva pārstāvja
norādījumus. Dieva Augstākās Personības griba jāizpilda
nevilcinoties, un tad cilvēks būs drošībā jebkuros apstākļos.

BG 18.60.

60. PANTS

svabhāva-džēna kauntēja    nibaddhah svēna karmanā
kartum nēččhasi jan mohāt    karišjasj avašo ‘pi tat

svabhāva-džēna — dzimis no tavas dabas;
kauntēja — Kuntī dēls; nibaddhah — sasaistīts;
svēna — savu; karmanā — darbību; kartum — darīt;
na — ne; iččhasi — vēlies; jat — kas;
mohāt — maldos; karišjasi — darīsi; avašah — ne
pēc savas gribas; api — pat; tat — to.

TULKOJUMS

Tikai maldos tu tagad negribi darīt tā, kā Es teicu. Bet
tava daba piespiedīs darīt to pašu, Kuntī dēls.

SKAIDROJUMS

Ja cilvēks atsakās darboties pēc
Visaugstā Kunga norādījumiem, tad viņu piespiež darboties
īpašības, kurās viņš atrodas. Ikvienu ir apbūris noteikts dabas
īpašību savienojums, un viņš atbilstoši darbojas. Bet kas
brīvprātīgi pilda Visaugstā Kunga norādījumus, tas iegūst slavu.

BG 18.61.

61. PANTS

īšvarah sarva-bhūtānām    hrid-dēšē ‘rdžuna tišthati
bhrāmajan sarva-bhūtāni    jantrārūdhāni mājajā

īšvarah — Visaugstais Kungs;
sarva-bhūtānām — visu dzīvo būtņu;
hrit-dēšē — sirdī; ardžuna — Ardžuna;
tišthati — atrodas; bhrāmajan — liek ceļot;
sarva-bhūtāni — visām dzīvajām būtnēm;
jantra — mašīnā; ārūdhani — novietotas;
mājajā — materiālās enerģijas apburtas.

TULKOJUMS

Ardžuna! Visaugstais Kungs mājo ikvienā sirdī un vada visu
būtņu gaitas, bet būtnes tikai sēž materiālās enerģijas radītajā
mašīnā.

SKAIDROJUMS

Ardžuna nebija augstākais zinātājs,
un viņa lēmums cīnīties vai necīnīties bija ierobežotā saprāta
nosacīts. Kungs Krišna jau norādīja, ka atsevišķā dvēsele nav
visa kalngals. Pati Dieva Augstākā Personība Krišna atrodas
dzīvās būtnes sirdī vienuviet esošās Virsdvēseles veidolā un
vada būtni. Nomainījusi ķermeņus, dzīvā būtne aizmirst savus
agrākos darbus, bet Virsdvēsele, kas zina pagātni, tagadni un
nākotni, ir visas darbības lieciniece. Tāpēc visas dzīvo būtņu
darbības vada Virsdvēsele. Dzīvā būtne saņem to, ko pelnījusi,
un to nes materiālais ķermenis, kuru Virsdvēseles vadībā
radījusi materiālā enerģija. Tiklīdz dzīvā būtne ir ievietota
noteikta veida ķermenī, tai nākas darboties ķermenisko apstākļu
ietekmē. Cilvēks, kas brauc jaudīgā mašīnā, brauc ātrāk, nekā
tas, kurš brauc mazākas jaudas mašīnā, kaut arī dzīvās
būtnes — vadītāji var būt vienādi. Gluži tāpat pēc
Augstākās Dvēseles gribas materiālā daba darina noteikta veida
būtnēm noteikta veida ķermeņus, lai tās varētu darboties saskaņā
ar savām agrākajām vēlmēm. Dzīvās būtnes nav neatkarīgas.
Nevajag uzskatīt sevi par neatkarīgu no Dieva Augstākās
Personības. Atsevišķā dvēsele vienmēr ir pakļauta Dievam Kungam.
Tāpēc mūsu pienākums ir uzticēt sevi Viņam, un uz to norāda
nākamais pants.

BG 18.62.

62. PANTS

tam ēva šaranam gaččha    sarva-bhāvēna bhārata
tat-prasādāt parām šāntim    sthānam prāpsjasi šāšvatam

tam — Viņam; ēva — noteikti; šaranam
gaččha
— uztici sevi; sarva-bhāvēna — visādā ziņā;
bhārata — Bharatas dēls; tat-prasādāt — ar Viņa
žēlastību; parām — pārpasaulīgu; šāntim — mieru;
sthānam — mājvietu; prāpsjasi — sasniegsi;
šāšvatam — mūžīgo.

TULKOJUMS

Bharatas pēcteci, pilnīgi uztici sevi Viņam. Ar Viņa
žēlastību Tu iegūsi pārpasaulīgu mieru un sasniegsi augstāko
mūžīgo mājvietu.

SKAIDROJUMS

Tāpēc dzīvai būtnei jāuztic sevi
Dieva Augstākajai Personībai, kas atrodas ikvienā sirdī un var
atbrīvot no jebkādām materiālās esamības ciešanām. Tā uzticot
sevi, cilvēks ne tikai atbrīvojas no visām dzīves ciešanām, bet
arī galu galā sasniedz Visaugsto Dievu. Pārpasaulīgā valstība
atainota Vēdu rakstos (Rigvēda 1.22.20.): tad
višnoh paramam padam.
Tā kā viss radītais ir Dieva valstība,
viss materiālais patiesībā ir garīgs, bet parama pada īpaši
norāda uz mūžīgo valstību, ko sauc par garīgajām debesīm jeb
Vaikunthu.

Piecpadsmitajā Bhagavad-gītas nodaļā teikts: sarvasja
čāham hridi sannivištah
— Dievs Kungs atrodas
ikviena sirdī. Tāpēc šis ieteikums — uzticēt sevi
Virsdvēselei iekšienē — nozīmē uzticēt sevi Dieva
Augstākajai Personībai Krišnam. Ardžuna jau atzina Krišnu par
Visaugstāko desmitajā nodaļā kā param brahma param dhāma.
Ardžuna atzina Krišnu par Dieva Augstāko Personību un visu dzīvo
būtņu augstāko mājvietu, ne tikai balstoties uz paša pieredzi,
bet arī uz tādām diženām autoritātēm kā Nāradu, Asitu, Dēvalu un
Vjāsu.

BG 18.63.

63. PANTS

iti tē gjānam ākhjātam    guhjād
guhjataram majā
vimrišjaitad ašēšēna    jathēččhasi
tathā kuru

iti — tā; — tev;
gjānam — zināšanas; ākhjātam — aprakstītas;
guhjāt — nekā noslēpumainas; guhja-taram — vēl
noslēpumainākas; majā — Manis;
vimrišja — apsver; ētat — to;
ašēšēna — pilnīgi; jathā — kā; iččhasi — vēlies;
tathā — tā; kuru — dari.

TULKOJUMS

Nu Es tev esmu atklājis zināšanas, kas ir vēl lielāks
noslēpums nekā iepriekšējās. Labi apdomā visu un dari kā
vēlies.

SKAIDROJUMS

Dievs Kungs jau ir izskaidrojis
Ardžunam brahmabhūtas zināšanas. Kurš atrodas brahma-bhūtas
stāvoklī, tas ir prieka pilns, viņš nekad neskumst un neko
nevēlas. Tas viss ir pateicoties noslēpumainajām zināšanām.
Krišna atklāj arī zināšanas par Virsdvēseli. Arī tās ir Brahmana
zināšanas, zināšanas par Brahmanu, bet tās ir augstākas.

Šeit vārdi «jathēčhasi tathā kuru» — «Dari kā
vēlies» norāda, ka Dievs Kungs neiejaucas dzīvās būtnes sīkajā
neatkarībā. Bhagavad-gītā Dievs Kungs ir vispusīgi
izskaidrojis, kā būtne var pacelties augstākā dzīves stāvoklī.
Labākais Ardžunam dotais padoms ir uzticēt sevi Virsdvēselei,
kas atrodas sirdī. Cilvēkam ar pareizu izšķirtspēju jāpiekrīt
darboties saskaņā ar Virsdvēseles gribu. Tas palīdzēs pastāvīgi
apzināties Krišnu, kas ir cilvēka mūža augstākā pilnība. Dieva
Augstākā Personība tieši norāda Ardžunam iet cīņā. Labākais, ko
dzīvā būtne var darīt sevis labad, ir pakļaušanās Dieva
Augstākajai Personībai. Tas nav jādara Visaugstākā dēļ. Pirms
sevis uzticēšanas cilvēks var šo jautājumu apdomāt, cik vien
tālu sniedzas viņa saprāts; tas ir vislabākais veids, kā pieņemt
Dieva Augstākās Personības norādījumus. Šādi norādījumi nāk arī
no garīgā skolotāja, īstena Krišnas pārstāvja.

BG 18.64.

64. PANTS

sarva-guhjatamam bhūjah    šrinu mē paramam vačah
išto ‘si mē dridham iti    tato vakšjāmi tē hitam

sarva-guhja-tamam — visnoslēpumainākās;
bhūjah — atkal; šrinu — klausies; — no Manis;
paramam — augstākos; vačah — norādījumus; ištah
asi
— tu esi dārgs; — Man; dridham — ļoti;
iti — tā; tatah — tāpēc; vakšjāmi — Es runāju;
— tavam; hitam — labumam.

TULKOJUMS

Tu Man esi ļoti, ļoti dārgs un tāpēc Es tev dodu augstākos
norādījumus, atklāju pašas noslēpumainākās zināšanas. Klausies,
Es to stāstu tevis labad.

SKAIDROJUMS

Dievs Kungs deva Ardžunam zināšanas,
kas ir noslēpumainas (zināšanas par Brahmanu), un zināšanas, kas
ir vēl noslēpumainākas (zināšanas par Virsdvēseli ikvienā
sirdī). Tagad viņš dod visnoslēpumaināko zināšanu daļu: «Tikai
uztici sevi Dieva Augstākajai Personībai.» Devītās nodaļas
beigās Krišna teica: man manāh — «Vienmēr domā
tikai par Mani.» Tas pats norādījums atkārtojas šeit, lai
uzsvērtu Bhagavad-gītas mācības būtību. Šo būtību nespēj
saprast parasti cilvēki, bet tikai tie, kas patiešām ir ļoti
dārgi Krišnam, tīri Viņa bhaktas. Tas ir visu Vēdu rakstu
vissvarīgākais norādījums. Tas, ko Krišna šajā sakarā saka, ir
visbūtiskākā zināšanu daļa, un tas ir jāpilda ne tikai Ardžunam,
bet arī visām dzīvajām būtnēm.

BG 18.65.

65. PANTS

man-manā bhava mad-bhakto    mad-jādžī mām namaskuru
mām ēvaišjasi satjam tē    pratidžānē prijo ‘si mē

mat-manāh — domājot par Mani;
bhava — kļūsti; mat-bhaktah — Mans bhakta;
mat-jādžī — Mans godinātājs; mām — Mani;
namaskuru — cildini; mām — pie Manis;
ēva — noteikti; ēšjasi — atnāksi;
satjam — patiešām; — tev;
pratidžānē — apsolu; prijah — dārgs;
asi — esi; — Man.

TULKOJUMS

Vienmēr domā par Mani un kļūsti Mans bhakta. Godā un
cildini Mani, un tu noteikti atnāksi pie Manis. Es to apsolu, jo
tu Man esi ļoti dārgs draugs.

SKAIDROJUMS

Visnoslēpumainākā zināšanu daļa ir
tā, ka cilvēkam jākļūst par tīru Krišnas bhaktu, vienmēr jādomā
par Viņu un jādarbojas Viņa dēļ. Nevajag kļūt par oficiālu
meditētāju. Dzīve jāveido tā, lai vienmēr būtu iespēja domāt par
Krišnu. Jādarbojas tā, lai katra ikdienas darbība būtu saistīta
ar Krišnu. Dzīve jāiekārto tā, lai cauru dienu un nakti varētu
domāt vienīgi par Krišnu. Un Dievs Kungs apsola, ka ikviens, kas
tik tīri apzinās Krišnu, noteikti atgriežas Krišnas mājvietā,
kur var dzīvot tiešā Krišnas sabiedrībā. Šīs visnoslēpumainākās
zināšanas tiek dotas Ardžunam tādēļ, ka viņš ir tuvs Krišnas
draugs. Ikviens, kas iet Ardžunas pēdās, var kļūt Krišnam par
dārgu draugu un sasniegt tādu pašu pilnību kā Ardžuna.

Ar šiem vārdiem uzsvērts, ka prāts jāvērš uz
Krišnu — veidolu ar divām rokām, kurās Viņš tur
flautu, uz mākoņzilu puisēnu ar daiļu seju un pāva spalvām
matos. Krišna aprakstīts Brahma-samhitā un citās grāmatās.
Prāts jāvērš uz šo sākotnējo Dieva veidolu Krišnu. Nevajag
novirzīt uzmanību uz citiem Dieva Kunga veidoliem. Dievam Kungam
ir daudz veidolu kā, piemēram, Višnu, Nārājana, Rāma, Varāha,
utt., bet bhaktam jāvērš prāts uz to veidolu, kas stāvēja
Ardžunas priekšā. Prāta vēršana uz Krišnas veidolu ir
visnoslēpumainākā zināšanu daļa, un tā tika atklāta Ardžunam
tāpēc, ka viņš bija ļoti dārgs Krišnas draugs.

BG 18.66.

66. PANTS

sarva-dharmān paritjadžja    mām ēkam šaranam vradža
aham tvām sarva-pāpēbhjo    mokšajišjāmi mā šučah

sarva-dharmān — visu veidu reliģijas;
paritjadžja — atmetot; mām — Man; ēkam — vienīgi;
šaranam — uzticēt sevi; vradža — ej; aham — Es;
tvām — tevi; sarva — visām; pāpēbhjah — grēku
sekām; mokšajišjāmi — atbrīvošu; — ne;
šučah — raizējies.

TULKOJUMS

Atmet visu veidu reliģijas un uztici sevi vienīgi Man. Es
atbrīvošu tevi no visu grēku pretdarbībām. Nebaidies!

SKAIDROJUMS

Dievs Kungs ir aprakstījis dažādu
zināšanu un reliģiju ceļus — zināšanas par Augstāko
Brahmanu, zināšanas par Virsdvēseli, zināšanas par dažādām
sabiedriskās dzīves kārtām un līmeņiem, zināšanas par
atsacīšanās dzīves kārtu, zināšanas par nepieķeršanos, jutekļu
un prāta savaldīšanu, meditāciju, utt. Viņš ir aprakstījis tik
daudzus reliģijas veidus. Tagad, Bhagavad-gītas kopsavilkumā
Dievs Kungs saka, lai Ardžuna atmet visus viņam izskaidrotos
ceļus; Ardžunam tikai jāuztic sevi Krišnam. Šī sevis uzticēšana
glābs viņu no visām grēku sekām, jo pats Dievs Kungs apsola viņu
aizsargāt.

Astotajā nodaļā tika teikts, ka tikai tas, kas atbrīvojies no
visām grēku sekām, var godināt Kungu Krišnu. Kāds var
iedomāties, ka tikmēr, kamēr viņš nav atbrīvojies no visām grēku
sekām, nav iespējams uzticēt sevi Krišnam. Lai izklīdinātu šādas
šaubas teikts, ka pat tas, kas nav brīvs no visām grēku sekām,
uzticot sevi Krišnam, pilnīgi atbrīvojas. Nav vajadzības
pūlēties atbrīvoties no grēku sekām. Nekavējoties jāatzīst, ka
Krišna ir visu dzīvo būtņu augstākais glābējs. Ar ticību un
mīlestību jāuztic sevi Viņam.

Sevis uzticēšana Krišnam aprakstīta «Hari-bhakti-vilāsā»
(11.676.):

ānukūljasja sankalpah    prātikūljasja vardžanam
rakšišjatīti višvāso    goptritvē varanam tathā
ātma-nikšēpa-kārpanjē    šad-vidhā šaranāgatih

Saskaņā ar bhakti ceļu jāpieņem tikai tie reliģijas
principi, kas galu galā aizved pie garīgās kalpošanas Dievam
Kungam. Cilvēks var pildīt savu pienākumu saskaņā ar stāvokli
sabiedrības kārtās, bet ja, pildot pienākumu viņš nenonāk līdz
Krišnas apziņai, tad visa darbība ir veltīga. Jāizvairās no
visa, kas neved pretī Krišnas apziņas pilnībai. Cilvēkam jābūt
pārliecinātam, ka jebkuros apstākļos Krišna aizsargās viņu no
jebkurām grūtībām. Nav jādomā par to, kā saturēt kopā ķermeni un
dvēseli. Krišna par to parūpēsies. Vienmēr jābūt bezpalīdzīgam
un jāuzskata Krišna par vienīgo attīstības pamatu. Tiklīdz
cilvēks nopietni sāk garīgi kalpot Dievam Kungam pilnīgā Krišnas
apziņā, viņš tūlīt atbrīvojas no visiem materiālās dabas
sārņiem. Pastāv dažādi reliģijas ceļi, šķīstīšanās paņēmieni,
izkopjot zināšanas, meditējot mistiskajā jogā, utt., bet tam,
kas uztic sevi Krišnam, nav jāiet šie ceļi. Vienkārša sevis
uzticēšana Krišnam glābs viņu no bezjēdzīgas laika izšķiešanas.
Tādā veidā cilvēks var attīstīties tūlīt un atbrīvoties no visām
grēku sekām.

Cilvēkam jāmīl brīnišķīgais Krišnas veidols. Visaugsto Kungu
sauc par Krišnu tāpēc, ka Viņš ir visupiesaistošs. Laimīgs ir
tas, kuru piesaista daiļais, visuspēcīgais un varenais Krišnas
veidols. Pastāv dažādi pārpasaulnieki — vieni ir
pieķērušies bezpersoniskajam Brahmanam, otri ir pieķērušies
Virsdvēseles iezīmei, bet tie, kurus piesaista Dieva Augstākās
Personības personiskā iezīme un it īpaši tie, kurus piesaista
Dieva Augstākā Personība kā pats Krišna, ir vispilnīgākie
pārpasaulnieki. Citiem vārdiem sakot, garīgā kalpošana Krišnam
pilnīgā apziņā ir visnoslēpumainākā zināšanu daļa, un tā ir
visas Bhagavad-gītas būtība. Par pārpasaulniekiem sauc
karma-jogus, empīriskos filozofus, mistiķus un bhaktas, bet tīri
bhaktas ir visaugstākie no visiem. Vārdi «mā šučah», «nebaidies,
nevilcinies, neraizējies», kas šeit teikti, ir ļoti būtiski.
Cilvēks var apjukumā nesaprast, kā iespējams atmest visus
reliģijas veidus un vienkārši uzticēt sevi Krišnam, bet šādas
raizes ir bezjēdzīgas.

BG 18.67.

67. PANTS

idam tē nātapaskāja    nābhaktāja kadāčana
na čāšušrūšavē vāčjam    na ča mām jo ‘bhjasūjati

idam — šīs; — tevis; na — ne;
atapaskāja — tiem, kas nav askētiski; na — ne;
abhaktāja — tiem, kas nav bhaktas; kadāčana — jebkad;
na — ne; ča — arī; ašušrūšavē — tiem, kas
nekalpo; vāčjam — jāsaka; na — ne; ča — arī;
mām — Mani; jah — kas; abhjasūjati — apskauž.

TULKOJUMS

Šīs noslēpumainās zināšanas nedrīkst atklāt tiem, kas nav
askētiski, kas nav bhaktas, kas garīgi nekalpo un kas apskauž
Mani.

SKAIDROJUMS

Tiem, kas nav izgājuši reliģijas
askēzes, kas nekad nav mēģinājuši garīgi kalpot Krišnas apziņā,
kas nekad nav tiekušies pie tīriem bhaktām un it īpaši tiem, kas
apzinās Krišnu tikai kā vēsturisku personību, vai tiem, kas
apskauž Krišnas diženumu, nedrīkst teikt šīs visnoslēpumainākās
zināšanas. Tomēr reizēm var redzēt, ka dēmoniski cilvēki, kas
neieredz Krišnu, godina Viņu citādos veidos, padara par savu
amatu Bhagavad-gītas patvaļīgu izskaidrošanu, lai iegūtu
naudu, bet ikvienam, kas patiešām vēlas saprast Krišnu,
jāizvairās no tādiem Bhagavad-gītas komentāriem. Patiesībā
Bhagavad-gītas jēgu nespēj saprast tie, kas darbojas jutekļu
līmenī. Un pat, ja cilvēks nav jutekļu līmenī un stingri ievēro
Vēdu rakstu norādījumus, ja viņš nav bhakta, tad arī viņš nespēj
saprast Krišnu. Un pat, ja cilvēks izliekas par Krišnas bhaktu,
bet nedarbojas Krišnas apziņā, tad arī viņš nespēj saprast
Krišnu. Daudzi ienīst Krišnu tāpēc, ka Viņš Bhagavad-gītā sevi
ir nosaucis par Visaugstāko un teicis, ka neviens nav augstāks
par Viņu vai līdzīgs Viņam. Krišnu apskauž daudzi. Šādiem
cilvēkiem nav jāstāsta Bhagavad-gīta, jo viņi to nespēj
saprast. Neticīgais nespēj izprast Bhagavad-gītu un Krišnu.
Neizprotot Krišnu ar autoritatīvu un tīru bhaktu uzklausīšanu,
nevajag mēģināt komentēt Bhagavad-gītu.

BG 18.68.

68. PANTS

ja idam paramam guhjam    mad-bhaktēšv abhidhāsjati
bhaktim maji parām kritvā    mām ēvaišjatj asamšajah

jah — kas; idam — šo;
paramam — pašu lielāko; guhjam — noslēpumu;
mat — Maniem; bhaktēšu — bhaktām;
abhidhāsjati — izskaidro; bhaktim — garīgo kalpošanu;
maji — Man; parām — pārpasaulīgo; kritvā — darot;
mām — pie Manis; ēva — noteikti; ēšjati — atnāk;
asamšajah — bez šaubām.

TULKOJUMS

Kas šo visaugstāko noslēpumu atklāj bhaktām, tas noteikti
sasniedz tīru garīgo kalpošanu un atgriežas pie Manis.

SKAIDROJUMS

Parasti Bhagavad-gītu iesaka
apspriest tikai bhaktu sabiedrībā, jo nebhaktas nespēj saprast
ne Krišnu, ne Bhagavad-gītu. Tiem, kas nepieņem Krišnu tādu,
kāds Viņš ir, un Bhagavad-gītu, kāda tā ir, nevajag censties
saprast Bhagavad-gītu pēc savām iegribām un kļūt par
apvainotājiem. Bhagavad-gītu jāskaidro tiem, kas ir gatavi
atzīt Krišnu par Dieva Augstāko Personību. Bhagavad-gīta
jāapspriež vienīgi bhaktām un nevis filozofiskiem prātotājiem.
Ikviens, kas patiesi cenšas pasniegt Bhagavad-gītu tādu, kāda
tā ir, pilnveidojas garīgā darbībā un sasniedz tīru bhakti. Šāds
tīrs bhakta noteikti atgriežas mājās, pie Dieva.

BG 18.69.

69. PANTS

na ča tasmān manušjēšu    kaščin mē prija-krittamah
bhavitā na ča mē tasmād    anjah prijataro bhuvi

na — nekad; ča — un; tasmāt — kā
viņš; manušjēšu — starp cilvēkiem;
kaščit — kāds; — Man;
prija-krit-tamah — dārgāks; bhavitā — kļūs;
na — ne; ča — un; — Man; tasmāt — nekā
viņš; anjah — cits; prija-tarah — dārgāks;
bhuvi — šai pasaulē.

TULKOJUMS

Šai pasaulē Man nav un nebūs dārgāka kalpa par viņu.

BG 18.70.

70. PANTS

adhjēšjatē ča ja imam    dharmjam samvādam āvajoh
gjāna-jagjēna tēnāham    ištah sjām iti mē matih

adhjēšjatē — apgūs; ča — arī;
jah — kas; imam — šo; dharmjam — svēto;
samvādam — sarunu; āvajoh — mūsu;
gjāna — zināšanu; jagjēna — ziedojumu;
tēna — viņa; aham — Es; ištah — godināts;
sjām — būšu; iti — tāds; — Mans;
matih — uzskats.

TULKOJUMS

Un Es pasludinu: Kas apgūst mūsu svēto sarunu, tas godina
Mani ar saprātu.

BG 18.71.

71. PANTS

šraddhāvān anasūjaš ča    šrinujād api jo narah
so ‘pi muktah šubhāl lokān    prāpnujāt punja-karmanām

šraddhā-vān — ar ticību; anasūjah — bez
skaudības; ča — un; šrinujāt — klausās;
api — noteikti; jah — kurš; narah — cilvēks;
sah — viņš; api — arī; muktah — atbrīvots;
šubhān — labvēlīgas; lokān — planētas;
prāpnujāt — sasniedz; punja-karmanām — dievbijīgo.

TULKOJUMS

Un ikviens, kas to klausās ar ticību un bez skaudības,
atbrīvojas no grēku pretdarbībām un sasniedz svētīgās dievbijīgo
planētas.

SKAIDROJUMS

Sešdesmit septītajā šīs nodaļas
pantā Dievs Kungs nepārprotami aizliedza teikt Gītu tiem, kas
neieredz Dievu Kungu. Citiem vārdiem sakot, Bhagavad-gīta
domāta tikai bhaktām. Bet reizēm ir tā, ka Dieva Kunga bhakta
lasa lekcijas, kurās ļauts piedalīties ikvienam un ne visiem
noteikti jābūt bhaktām. Kādēļ viņi lasa šādas lekcijas? Šeit
paskaidrots, ka, lai gan ne visi ir bhaktas, daudzi cilvēki
tomēr neienīst Krišnu. Viņi tic, ka Krišna ir Dieva Augstākā
Personība. Ja šādi cilvēki no īstena bhaktas uzzina par Dievu
Kungu, tad viņi tūlīt atbrīvojas no visām grēku sekām un pēc tam
sasniedz planētu sistēmu, kur dzīvo taisnīgie. Tāpēc, ja cilvēks
pat necenšas būt tīrs bhakta, bet tikai klausās Bhagavad-gītu,
viņš bauda taisnīgas darbības augļus. Tādā veidā tīrs Dieva
Kunga bhakta dod iespēju ikvienam atbrīvoties no visu grēku
sekām un kļūt par Dieva Kunga bhaktu.

Parasti tie, kas ir brīvi no grēku sekām, kas ir taisnīgi,
ļoti viegli pieņem Krišnas apziņu. Šeit ir ļoti svarīgs vārds
«punja-karmanām». Tas norāda uz lielu ziedojumu izpildīšanu, kā,
piemēram, uz ašvamēdhajagju, kas minēta Vēdu rakstos. Tie, kas
ir taisnīgi un garīgi kalpo, bet vēl nav pilnīgi tīri, var
sasniegt Polārzvaigznes planētu sistēmu jeb Dhruvaloku, kur
valda Dhruva Mahārādža. Viņš ir dižens Dieva Kunga bhakta, un
viņam ir īpaša planēta, ko sauc par Polārzvaigzni.

BG 18.72.

72. PANTS

kaččid ētač čhrutam pārtha    tvajaikāgrēna čētasā
kaččid agjāna-sammohah    pranaštas tē dhanandžaja

kaččit — vai; ētat — to;
šrutam — klausījies; pārtha — Prithas dēls;
tvajā — tu; ēka-agrēna — ļoti uzmanīgu;
čētasā — prātu; kaččit — vai; agjāna — neziņa;
sammohah — maldi; pranaštah — izklīduši;
— tavi; dhanandžaja — bagātību iekarotāj (Ardžuna).

TULKOJUMS

Prithas dēls! Bagātību iekarotāj! Vai tu uzmanīgi
klausījies? Vai tava neziņa un maldi ir izklīduši?

SKAIDROJUMS

Dievs Kungs darbojas kā Ardžunas
garīgais skolotājs. Tāpēc Viņa pienākums ir pajautāt Ardžunam,
vai tas ir pareizi izpratis visu Bhagavad-gītu. Ja nē, tad
Dievs Kungs ir gatavs vēlreiz izskaidrot jebkuru jautājumu, un,
ja vajag, tad pat visu Bhagavad-gītu. Patiesībā ikviens, kas
klausās Bhagavad-gītu no īstena garīgā
skolotāja — Krišnas vai Viņa pārstāvja, redz, ka viņa
maldi izklīst. Bhagavad-gīta nav parasta grāmata, ko
sarakstījis kāds dzejnieks vai rakstnieks; to ir teikusi Dieva
Augstākā Personība. Un ikviens, kam laimējas dzirdēt šo mācību
no Krišnas vai Viņa īstena garīgā pārstāvja, noteikti iegūst
atbrīvi un izkļūst no neziņas tumsas.

BG 18.73.

73. PANTS

ardžuna uvāča

našto mohah smritir labdhā    tvat-prasādān majāčjuta
sthito ‘smi gata-sandēhah    karišjē vačanam tava

ardžunah uvāča — Ardžuna sacīja;
naštah — izklīduši; mohah — maldi;
smritih — atmiņa; labdhā — atgriezusies;
tvat-prasādāt — ar Tavu žēlastību; majā — manis;
ačjuta — nemaldīgais Krišna; sthitah — stingrs;
asmi — esmu; gata — aizgājušas; sandēhah — visas
šaubas; karišjē — darīšu; vačanam — kā teiksi;
tava — Tu.

TULKOJUMS

Ardžuna sacīja: Dārgais Krišna! Ak, nemaldīgais! Nu mani
maldi ir prom. Ar Tavu žēlastību esmu atguvis atmiņu. Tagad es
esmu stingrs un brīvs no šaubām. Es darīšu tā, kā Tu teiksi.

SKAIDROJUMS

Dzīvās būtnes dabiskais stāvoklis,
kādu pārstāv Ardžuna, ir darbošanās saskaņā ar Visaugstā Kunga
gribu. Būtnei jāprot sevi savaldīt. Šrī Čaitanja Mahāprabhu
norāda, ka dzīvās būtnes īstenais stāvoklis ir būt par Visaugstā
Kunga mūžīgu kalpu. To aizmirstot, dzīvā būtne nonāk materiālās
dabas saitēs, bet, kalpojot Visaugstajam Kungam, tā kļūst par
brīvu Dieva kalpu. Dzīvās būtnes dabiskais stāvoklis ir kalpa
stāvoklis, tai jākalpo vai nu maldinātājai maijai, vai
Visaugstajam Kungam. Ja tā kalpo Visaugstajam Kungam, tad tas ir
viņas dabiskais stāvoklis, bet, ja tai labāk patīk kalpot
maldinātājai ārējai enerģijai, tad viņa noteikti nonāks
verdzībā. Nonākusi maldos, dzīvā būtne kalpo šajā materiālajā
pasaulē. Viņu saista iekāre un vēlmes, tomēr tā uzskata sevi par
pasaules saimnieku. Tie ir maldi. Kad cilvēks ir brīvs, viņa
maldi ir beigušies, un viņš brīvprātīgi uztic sevi
Visaugstākajam, lai darbotos, kā Viņš vēlas. Beidzamie maldi,
pēdējās maijas lamatas ir priekšstats, ka būtne ir Dievs. Dzīvā
būtne uzskata, ka tā vairs nav vis saistītā dvēsele, bet gan
Dievs. Viņa ir tik nesaprātīga, ka neiedomājas: «Ja es būtu
Dievs, tad kā gan es varētu šaubīties?» Par to viņa nepadomā.
Tātad tās ir beidzamās maldu lamatas. Lai patiešām atbrīvotos no
maldinātāja spēka, jāizprot Krišna, Dieva Augstākā Personība, un
jābūt ar mieru darboties saskaņā ar Viņa gribu.

Šajā pantā ļoti svarīgs ir vārds «moha». «Moha» norāda uz to,
kas ir zināšanu pretstats. Īstās zināšanas ir izpratne, ka
ikviena dzīvā būtne ir mūžīgs Dieva Kunga kalps, bet dzīvā būtne
nedomā tā, viņa uzskata sevi nevis par kalpu, bet gan par
materiālās pasaules saimnieku, jo vēlas valdīt pār materiālo
dabu. Tie ir maldi. Šos maldus var pārvarēt ar Dieva Kunga vai
tīra bhaktas žēlastību. Kad šie maldi beidzas, cilvēks ir ar
mieru darboties Krišnas apziņā.

Krišnas apziņa ir darbošanās saskaņā ar Krišnas gribu.
Saistītā dvēsele, matērijas ārējās enerģijas apburta, nezina, ka
Visaugstais Kungs ir saimnieks, kas ir pilns zināšanu un visa
īpašnieks. Viņš var dāvāt bhaktām visu, ko vēlas; Viņš ir
ikviena draugs, un Viņš īpaši mīl savus bhaktas. Viņš vada
materiālo dabu un visas dzīvās būtnes. Viņš vada arī mūžīgo
laiku, un Viņam ir visa varenība un visi spēki. Dieva Augstākā
Personība var pat piedāvāt sevi bhaktam. Kas nezina Viņu, tas ir
maldu varā, tas nekļūst vis par bhaktu, bet gan par maijas
kalpu. Taču, noklausījies Bhagavad-gītu no Dieva Augstākās
Personības, Ardžuna atbrīvojās no visiem maldiem. Viņš saprata,
ka Krišna ir ne tikai viņa draugs, bet arī Dieva Augstākā
Personība. Un viņš patiešām saprata Krišnu. Tātad apgūt
Bhagavad-gītu nozīmē patiešām saprast Krišnu. Kad cilvēkam ir
pilnīgas zināšanas, viņš dabiski uztic sevi Krišnam. Kad Ardžuna
saprata, ka Krišna grib samazināt pārāk lielo cilvēku skaita
pieaugumu, viņš piekrita cīnīties saskaņā ar Krišnas vēlmi. Viņš
atkal paņēma savus ieročus — bultas un loku, lai
cīnītos Dieva Augstākās Personības vadībā.

BG 18.74.

74. PANTS

sandžaja uvāča

itj aham vāsudēvasja    pārthasja ča mahātmanah
samvādam imam ašraušam    adbhutam roma-haršanam

sandžajah uvāča — Sandžaja sacīja;
iti — tā; aham — es; vāsudēvasja — Krišnas;
pārthasja — un Ardžunas; ča — arī;
mahā-ātmanah — diženu dvēseļu; samvādam — sarunu;
imam — šo; ašraušam — esmu dzirdējis;
adbhutam — brīnišķīgo; roma-haršanam — kas liek matiem
celties stāvus.

TULKOJUMS

Sandžaja sacīja: Tā es noklausījos divu diženu
dvēseļu — Krišnas un Ardžunas — sarunu. Tā
bija tik brīnišķīga, ka man mati ceļas stāvus.

SKAIDROJUMS

Bhagavad-gītas sākumā Dhritarāštra
jautāja savam rakstvedim Sandžajam: «Kas notika Kurukšētras
kaujas laukā?» Tad ar garīgā skolotāja Vjāsas žēlastību viss
notiekošais atklājās Sandžajas sirdī. Tādā veidā viņš varēja
visu aprakstīt. Saruna bija brīnišķīga, jo tik svarīga saruna
starp divām diženām dvēselēm nekad vēl nebija notikusi un nekad
vairs nenotiks. Tā bija brīnišķīga, jo Dieva Augstākā Personība
stāstīja par sevi un savām enerģijām dzīvajai būtnei Ardžunam,
diženam Dieva Kunga bhaktam. Ja mēs vēlamies izprast Krišnu un
ejam Ardžunas pēdās, tad mūsu dzīve ir laimes un panākumu pilna.
Sandžaja to saprata un izprašanas gaitā atstāstīja sarunu
Dhritarāštram. Tagad var secināt, ka tur, kur ir Krišna un
Ardžuna, ir uzvara.

BG 18.75.

75. PANTS

vjāsa-prasādāč čhrutavān    ētad guhjam aham param
jogam jogēšvarāt krišnāt    sākšāt kathajatah svajam

vjāsa-prasādāt — ar Vjāsadēvas žēlastību;
šrutavān — dzirdēju; ētat — šo;
guhjam — noslēpumaino; aham — es;
param — augstāko; jogam — misticisma;
joga-īšvarāt — no visa misticisma valdnieka;
krišnāt — Krišnas; sākšāt — tieši;
kathajatah — runājot; svajam — paša.

TULKOJUMS

Ar Vjāsas žēlastību šo visnoslēpumaināko sarunu es
dzirdēju tieši no visa misticisma valdnieka Krišnas, kurš pats
to vēstīja Ardžunam.

SKAIDROJUMS

Vjāsa bija Sandžajas garīgais
skolotājs, un Sandžaja atzina, ka tikai ar Vjāsas žēlastību viņš
varēja saprast Dieva Augstāko Personību. Tas nozīmē, ka Krišna
jāizprot nevis tieši, bet gan caur garīgo skolotāju. Garīgais
skolotājs ir kā caurspīdīga vide, un mūsu uztvērums joprojām ir
tiešs. Lūk, kāds ir mācekļu pēctecības noslēpums. Ja garīgais
skolotājs ir īstens, tad mēs varam dzirdēt Bhagavad-gītu
tikpat tieši kā Ardžuna. Pasaulē ir daudz mistiķu un jogu, bet
Krišna ir visu jogas mācību pavēlnieks. Bhagavad-gītā ir
skaidri dots Krišnas norādījums — uzticēt sevi
Krišnam. Kas tā dara, tas ir visaugstākais jogs. To apstiprina
pēdējais sestās nodaļas pants. Joginām api sarvēšām.

Nārada ir tiešs Krišnas māceklis un Vjāsas garīgais
skolotājs. Tāpēc Vjāsa ir tikpat autoritatīvs kā Ardžuna, ka
viņš ir mācekļu pēctecībā, un Sandžaja ir tiešs Vjāsas māceklis.
Tāpēc Vjāsa ar savu žēlastību šķīstīja Sandžajas jutekļus, un
Sandžaja varēja tieši redzēt un dzirdēt Krišnu. Kas tieši dzird
Krišnu, tas var saprast šīs noslēpumainās zināšanas. Kas nav
mācekļu pēctecībā, tas nevar dzirdēt Krišnu, tāpēc viņa
zināšanas vienmēr ir nepilnīgas, vismaz tiktāl, cik tas attiecas
uz Bhagavad-gītas izpratni.

Bhagavad-gītā izskaidrotas visas jogas: karma-joga,
gjāna-joga un bhakti-joga. Krišna ir visas šīs mistikas valdnieks.
Tomēr jāsaprot, ka, lai gan Ardžunam laimējās izprast Krišnu
tieši, arī Sandžaja ar Vjāsas žēlastību varēja tieši klausīties
Krišnu. Patiesībā nav nekādas atšķirības, vai mēs tieši
klausāmies Krišnu, vai mēs tieši klausāmies Viņu caur tādu
īstenu garīgo skolotāju kā Vjāsa. Garīgais skolotājs ir arī
Vjāsadēvas pārstāvis. Tāpēc saskaņā ar Vēdu kārtību garīgā
skolotāja dzimšanas dienā mācekļi rīko ceremoniju, ko sauc par
Vjāsapūdžu.

BG 18.76.

76. PANTS

rādžan samsmritja samsmritja    samvādam imam adbhutam
kēšavārdžunajoh punjam    hrišjāmi ča muhur muhuh

rādžan — valdniek;
samsmritja — atceroties; samsmritja — atceroties;
samvādam — vēstījumu; imam — šo;
adbhutam — brīnišķīgo; kēšava — Kunga Krišnas;
ardžunajoh — un Ardžunas; punjam — dievbijīgo;
hrišjāmi — līksmoju; ča — arī; muhuh
muhuh
— atkal un atkal.

TULKOJUMS

Valdniek! Vairākkārt atceroties šo brīnišķo un svēto
Krišnas un Ardžunas sarunu, es priekā trīsu.

SKAIDROJUMS

Bhagavad-gītas izpratne ir tik
pārpasaulīga, ka jebkurš, kas uzzina šo Krišnas un Ardžunas
sarunu, kļūst taisnīgs un nespēj šo sarunu aizmirst. Lūk, cik
pārpasaulīga ir garīgā dzīve. Citiem vārdiem sakot, kas dzird
Gītu no īstā avota, tieši no Krišnas, tas sasniedz pilnīgu
Krišnas apziņu. Krišnas apziņa dod aizvien lielāku un lielāku
apskaidrību, un cilvēks bauda dzīvi priecīgā satraukumā ne tikai
kādu brīdi, bet visu laiku.

BG 18.77.

77. PANTS

tač ča samsmritja samsmritja    rūpam atj-adbhutam harēh
vismajo mē mahān rādžan    hrišjāmi ča punah punah

tat — to; ča — arī;
samsmritja — atceroties; samsmritja — atceroties;
rūpam — veidolu; ati — ļoti;
adbhutam — brīnišķīgo; harēh — Krišnas;
vismajah — brīnums; — man; mahān — liels;
rādžan — valdniek; hrišjāmi — līksmoju; ča — arī;
punah punah — atkal un atkal.

TULKOJUMS

Valdniek, atceroties apbrīnojamo Kunga Krišnas veidolu,
mani pārņem aizvien lielāks un lielāks izbrīns, un atkal un
atkal mana sirds pildās ar līksmi.

SKAIDROJUMS

Varam saprast, ka arī Sandžaja ar
Vjāsas žēlastību varēja redzēt Visuma veidolu, ko Krišna atklāja
Ardžunam. Protams, ir teikts, ka Kungs Krišna nekad iepriekš
nebija atklājis šo veidolu. Tas tika parādīts tikai Ardžunam,
tomēr arī daži lieli bhaktas varēja redzēt Krišnas Visuma
veidolu, kad tas tika parādīts Ardžunam, un Vjāsa bija viens no
tiem. Viņš ir viens no diženākajiem Dieva Kunga bhaktām, un viņu
uzskata par avatāru, kuram Krišna devis īpašus spēkus. Vjāsa šo
veidolu atklāja Sandžajam, kurš atcerējās šo brīnišķīgo Ardžunam
atklāto veidolu un līksmoja atkal un atkal.

BG 18.78.

78. PANTS

jatra jogēšvarah krišno    jatra pārtho dhanur-dharah
tatra šrīr vidžajo bhūtir    dhruvā nītir matir mama

jatra — kur; joga-īšvarah — misticisma
pavēlnieks; krišnah — Kungs Krišna; jatra — kur;
pārthah — Prithas dēls; dhanuh-dharah — loka un bultu
nesējs; tatra — tur; šrīh — bagātība;
vidžajah — uzvara; bhūtih — neparasts spēks;
dhruvā — noteikti; nītih — tikumība; matih
mama
— viedoklis mans.

TULKOJUMS

Kur ir Krišna, visu mistiķu pavēlnieks, un kur ir Ardžuna,
visdižākais strēlnieks, tur noteikti ir arī bagātība, uzvara,
neparasts spēks un tikums. Tā es uzskatu.

SKAIDROJUMS

Bhagavad-gīta sākās ar
Dhritarāštras jautājumu. Viņš cerēja, ka uzvarēs viņa dēli,
kuriem palīdzēja tādi diženi karotāji kā Bhīšma, Drona un Karna.
Viņš cerēja, ka uzvara būs viņa pusē. Bet Sandžaja, aprakstījis
notikumus kaujas laukā, teica valdniekam: «Tu domā par uzvaru,
bet es uzskatu, ka tur, kur ir Krišna un Ardžuna, ir veiksme.»
Viņš tieši apstiprināja, ka Dhritarāštras pusei uz uzvaru nav ko
cerēt. Uzvara noteikti bija Ardžunas pusē, jo tur bija Krišna.
Tas, ka Krišna kļuva par Ardžunas kaujas ratu vadītāju, ir vēl
viena varenības izpausme. Krišnam pilnībā pieder visas
varenības, un viena no tām ir spēja atsacīties. Ir daudz šādas
atsacīšanās gadījumu, un Krišna ir arī atsacīšanās valdnieks.

Patiesībā cīņa notika starp Durjodhanu un Judhišthiru.
Ardžuna tikai palīdzēja savam vecākajam brālim Judhišthiram.
Krišna un Ardžuna bija Judhišthiras pusē tāpēc par Judhišthiras
uzvaru nebija jāšaubās. Cīņa notika par pasaules varu, un
Sandžaja pareģoja, ka vara pāries Judhišthiras rokās. Šeit ir
arī pareģots, ka Judhišthira pēc uzvaras uzplauks arvien vairāk
un vairāk, jo viņš bija ne tikai taisnīgs un dievbijīgs, bet arī
morāli stingrs. Visā savā mūžā viņš ne reizi netika melojis.

Ir daudz nesaprātīgu cilvēku, kas Bhagavad-gītu uzskata par
divu draugu sarunu kaujas laukā. Bet tāda grāmata nevarētu būt
svētie raksti. Daži strīdēsies, ka Krišna kūdīja Ardžunu uz
kauju, kas ir amorāli, bet šeit ir skaidri redzama patiesība:
Bhagavad-gīta ir visaugstākie morāles norādījumi. Augstākais
morāles norādījums dots devītās nodaļas trīsdesmit ceturtajā
pantā: man-manā bhava mad-bhaktah. Cilvēkam jākļūst par
Krišnas bhaktu, un visas reliģijas būtība ir sevis uzticēšana
Krišnam (sarva-dharmān paritjadžja mām ēkam šaranam
vradža
). Bhagavad-gītas norādījumi ir visaugstākā reliģija
un morāle. Visi citi ceļi var šķīstīt un vest uz šo ceļu, bet
pēdējais Gītas norādījums ir pēdējais visas reliģijas un
morāles vārds: uzticēt sevi Krišnam. Lūk, kāds ir astoņpadsmitās
nodaļas spriedums.

No Bhagavad-gītas mēs varam saprast, ka sevis apzināšanās
ar filozofisko prātošanu un meditāciju ir viens ceļš, bet
pilnīga sevis uzticēšana Krišnam ir virsotne. Tā ir
Bhagavad-gītas mācības būtība. Vadošo principu ievērošana
saskaņā ar sabiedriskās dzīves kārtām un dažādām reliģijām
paņēmieniem var būt noslēpumains zināšanu ceļš. Un, kaut gan
reliģijas rituāli ir noslēpumaini, meditācija un zināšanu
izkopšana ir vēl noslēpumaināka. Un sevis uzticēšana Krišnam,
garīgi kalpojot pilnīgā Krišnas apziņā, ir visnoslēpumainākais
norādījums. Lūk, kāda ir astoņpadsmitās nodaļas būtība.

Vēl viena Bhagavad-gītas iezīme ir tāda, ka īstenā
patiesība ir Dieva Augstākā Personība Krišna. Absolūtā Patiesība
tiek izprasta trijās iezīmēs — kā bezpersoniskais
Brahmans, vienuviet esošā Paramātma un galu galā kā Dieva
Augstākā Personība Krišna. Pilnīgi zināt Absolūto Patiesību
nozīmē pilnīgi zināt Krišnu. Ja cilvēks saprot Krišnu, tad visu
veidu zināšanas ir šīs sapratnes daļas. Krišna ir pārpasaulīgs,
jo Viņš vienmēr atrodas savā mūžīgajā iekšējā spējā. Dzīvās
būtnes ir izpaudušās no Viņa enerģijas, un tās iedalāmas divās
daļās: mūžīgi saistītajās un mūžīgi brīvajās. Šādas dzīvās
būtnes ir neskaitāmas, un tās tiek uzskatītas par būtiskām
Krišnas daļām. Materiālā enerģija izpaužas divdesmit četrās
daļās. Radīšanu nosaka mūžīgais laiks, un ārējā enerģija rada un
iznīcina pasauli. Šī kosmiskās pasaules izpausme atkārtoti kļūst
redzama un neredzama.

Bhagavad-gītā ir runāts par pieciem pamatjautājumiem: Dieva
Augstāko Personību, materiālo dabu, dzīvajām būtnēm, mūžīgo
laiku un visu veidu darbību. Tas viss ir atkarīgs no Dieva
Augstākās Personības Krišnas. Visi priekšstati par Absolūto
Patiesību — bezpersoniskais Brahmans, vienuviet esošā
Paramātma un jebkurš cits pārpasaulīgais
priekšstats — ietilpst Dieva Augstākās Personības
izpratnē. Lai gan ārēji Dieva Augstākā Personība, dzīvā būtne,
materiālā daba un laiks liekas atšķirīgi, no Visaugstākā nekas
neatšķiras. Bet Visaugstākais vienmēr atšķiras no visa. Kunga
Čaitanjas filozofija ir «neaptveramās vienības un atšķirības»
filozofija. Šī filozofijas sistēma veido pilnīgu Absolūtās
Patiesības izpratni.

Dzīvā būtne savā sākotnējā stāvoklī ir tīrs gars. Tā ir gluži
kā atomiska Augstākā Gara daļiņa. Tādējādi Kungu Krišnu var
salīdzināt ar Sauli, bet dzīvās būtnes — ar Saules
stariem. Dzīvās būtnes ir Krišnas robeženerģija, tāpēc tām ir
tieksme nonāk saskarsmē vai nu ar materiālo enerģiju, vai arī ar
garīgo enerģiju. Citiem vārdiem sakot, dzīvā būtne atrodas starp
šīm abām Dieva Kunga enerģijām un tā kā viņa pieder Dieva Kunga
augstākajai enerģijai, tai ir mazliet neatkarības. Pareizi
izmantojot šo neatkarību, tā tieši pakļaujas Krišnas gribai.
Tādā veidā viņa sasniedz savu dabisko stāvokli prieka devējā
spējā.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojumi Šrīmad Bhagavad-gītas astoņpadsmitajai nodaļai, kas vēsta par Bhagavad-gītas kopsavilkumu — atsacīšanās
pilnību.