Bhagavad – gīta vēdu grāmatas

null

Bhagavad-gīta kāda tā ir

Viņa Dievišķā Žēlastība A.Č. Bhaktivēdānta Svāmī Prabhupāda


Starptautiskās Krišnas apziņas biedrības dibinātājs-āčārja
ar sākotnējo sanskrita tekstu, transliterāciju, vārdiskajiem tulkojumiem, pantu tulkojumiem un sīkiem skaidrojumiem

Veltīta
ŠRĪLAM BALADĒVAM VIDJĀBHŪŠANAM,
kurš uzrakstīja lielisko
Vēdāntas filozofijas komentāru
«Govinda-bhāšju»



Saturs

Priekšvārds
Ievads

Pirmā nodaļa

Kurukšētras kaujas laukā

Kaujas laukā viens otram pretī stāv divi karaspēki. Ardžuna, varenais karotājs, abu pušu karaspēkos redz tuvus radiniekus, skolotājus un draugus, kas gatavi cīnīties un krist kaujā. Bēdu un nožēlas pārņemts, Ardžuna zaudē spēkus, apjūk un negrib vairs cīnīties.

Otrā nodaļa

Gītas apskats

Ardžuna uztic sevi Kungam Krišnam, kļūst par Viņa mācekli, un Krišna vispirms izskaidro Ardžunam būtisko atšķirību starp laicīgo materiālo ķermeni un mūžīgo garīgo dvēseli. Dievs Kungs izskaidro dvēseles pārceļošanu un nesavtīgu kalpošanu Visaugstākajam, kā arī to, kā pazīt cilvēku, kas apzinājies sevi.

Trešā nodaļa

Karma-joga

Ikvienam materiālajā pasaulē kaut kas jādara. Darbība var piesaistīt pasaulei, var arī atbrīvot no tās. Kas nesavtīgi darbojas par prieku Visaugstākajam, tas var atbrīvoties no karmas (darbību un pretdarbību) likumu ietekmes un iegūt pārpasaulīgās zināšanas par sevi un par Visaugstāko.

Ceturtā nodaļa

Pārpasaulīgās zināšanas

Pārpasaulīgās zināšanas — garīgās zināšanas par dvēseli, Dievu un viņu attiecībām — cilvēku gan šķīsta, gan atbrīvo. Šādas zināšanas rada nesavtīga garīga darbība (karma-joga). Dievs Kungs atklāj seno Gītas vēsturi un to, kāpēc un ar kādu mērķi Viņš atkārtoti ierodas materiālajā pasaulē, un norāda, cik svarīgi ir pieņemt guru, sevi izpratušu garīgo skolotāju.

Piektā nodaļa

Karma-joga — darbošanās Krišnas apziņā

Gudrais ārēji darbojas visdažādākos veidos, bet iekšēji atsakās no to augļiem. Pārpasaulīgo zināšanu uguns šķīstīts, viņš iegūst mieru, spēju nekam nepieķerties, pacietību, garīgu redzi un svētlaimi.

Sestā nodaļa

Dhjāna-joga

Aštānga-joga jeb mehāniska meditācija ļauj savaldīt prātu un jutekļus un vērst visu uzmanību uz Paramātmu (Virsdvēseli, Dieva Kunga veidolu sirdī). Šīs jogas augstākais sasniegums ir samādhi, pilnīga Visaugstākā apzināšanās.

Septītā nodaļa

Zināšanas par Absolūtu

Kungs Krišna ir Augstākā Patiesība, augstākais cēlonis un visa, materiālā un garīgā, uzturētājs spēks. Pilnveidojušās dvēseles ar mīlestību uztic sevi Viņam, turpretī bezdievīgas dvēseles vērš savus prātus uz citiem pielūgsmes priekšmetiem.

Astotā nodaļa

Kā sasniegt Visaugstāko

Kas visu mūžu un it īpaši nāves brīdī ar mīlestību atceras Kungu Krišnu, tas sasniedz Viņa augstāko mājvietu, kura atrodas ārpus materiālās pasaules.

Devītā nodaļa

Visnoslēpumainākās zināšanas

Kungs Krišna ir Visaugstais Dievs un augstākais godināšanas mērķis. Dvēsele ir mūžīgi saistīta ar Viņu pārpasaulīgā garīgā kalpošanā (bhakti). Kas atjauno savu tīro mīlestību uz Krišnu, tas atgriežas pie Viņa uz garīgo valstību.

Desmitā nodaļa

Absolūta varenība

Viss brīnumainais, kas ir spēcīgs, skaists, lielisks un cēls, gan materiālajā pasaulē, gan arī garīgajā valstībā ir tikai daļēja Krišnas dievišķo spēku un varenības izpausme. Krišna ir visu cēloņu pirmcēlonis, visa pamats un būtība, tāpēc Viņš ir visu būtņu augstākais pielūgsmes mērķis.

Vienpadsmitā nodaļa

Visuma veidols

Kungs Krišna dāvā Ardžunam dievišķu redzi un atklāj savu iespaidīgo bezgalīgo veidolu, Visuma veidolu, tā neapstrīdami apliecinot, ka ir Dievs. Krišna pavēsta, ka Viņa neaptverami skaistais cilvēciskais veidols ir sākotnējais Dieva veidols. Šo veidolu var ieraudzīt tikai ar tīru garīgu kalpošanu.

Divpadsmitā nodaļa

Garīgā kalpošana

Bhakti-joga, tīra garīgā kalpošana Kungam Krišnam ir augstākais un labākais ceļš, kā sasniegt tīru Krišnas mīlestību, kas ir garīgās esamības virsotne. Kas šo augstāko ceļu iet, tas iegūst dievišķas īpašības.

Trīspadsmitā nodaļa

Daba, baudītājs un apziņa

Izprotot atšķirību starp ķermeni, dvēseli un Virsdvēseli, kas ir augstāka par tiem abiem, var iegūt atbrīvi no materiālās pasaules.

Četrpadsmitā nodaļa

Materiālās dabas trīs īpašības

Pār visām iemiesotajām dvēselēm valda trīs materiālās dabas īpašības: skaidrība, kaislības un tumsība. Kungs Krišna apraksta, kādas ir šīs īpašības, kā tās iedarbojas uz mums, kā var pacelties tām pāri un kā pazīt cilvēku, kurš jau pacēlies pāri šīm īpašībām.

Piecpadsmitā nodaļa

Augstākās Personības joga

Vēdu apguves galamērķis ir izraušanās no materiālās pasaules važām un izpratne, ka Kungs Krišna ir Dieva Augstākā Personība. Kas apjēdz Krišnas augstāko būtību, tas uztic sevi Viņam un garīgi kalpo Krišnam.

Sešpadsmitā nodaļa

Dievišķas un dēmoniskas dabas

To, kam ir dēmoniskas īpašības, kas dzīvo pēc savām iegribām un neievēro rakstos noteiktos ierobežojumus, sagaida dzimšanas zemas kārtas ģimenē un tālāka materiālā verdzība. Bet tie, kam ir dievišķas īpašības, kas ievēro ierobežojumus un svēto rakstu norādījumus, pakāpeniski sasniedz garīgu pilnību.

Septiņpadsmitā nodaļa

Ticību iedalījums

Pastāv trejādas ticības, kas saistītas ar trijām materiālās dabas īpašībām un rodas no tām. Ja cilvēka ticība ir kaislībās vai neziņā, tad viņa darbošanās rada tikai laicīgus un materiālus augļus, bet, ja cilvēks darbojas skaidrībā un ievēro rakstu norādījumus, tad viņš šķīsta sirdi un iegūst tīru ticību Kungam Krišnam, un iemīl Viņu.

Astoņpadsmitā nodaļa

Atsacīšanās pilnība

Krišna izskaidro atsacīšanās jēgu un to, kā cilvēka apziņu un darbošanos ietekmē materiālās dabas īpašības. Viņš apraksta Brahmana apzināšanos, Bhagavad-gītas slavu un dod Gītas kopsavilkumu, atsacīšanās pilnību: augstākais reliģijas ceļš ir pilnīga un galīga mīlestības pilna sevis uzticēšana Kungam Krišnam, kurš atbrīvo cilvēku no visiem grēkiem, dod viņam pilnīgu apskaidrību un iespēju atgriezties mūžīgajās un garīgajās Krišnas mājās.

Skaidrojošā vārdnīca
Oriģinālais dēvanāgarī teksts (pdf formāts)
Nodaļu sanskrita nosaukumi
Atsauksmes
Piezīmes:

Sanskrita vārdos aspirētos līdzskaņos (līdzskaņi aiz kuriem seko h — ph, bh, dh, th, čh u.c.) piedvesmas skaņu h izrunā ļoti ļoti viegli. Piemēram, vārdu bhakta var izrunāt kā bakta, dhjāna kā djāna utml.

Lietotie saīsinājumi:
Bg. — Bhagavad-gīta
Bhāg. — Šrīmad Bhāgavata
Čč. — Čaitanja-čaritāmrita