Šrīmad Bhāgavatama (1. un 2. dziedājums) 1.8

null

ASTOTĀ NODAĻA

Valdnieces Kuntī lūgšanas
un Parīkšita glābšana

1. PANTS

sūta uvāča

atha tē samparētānām    svānām udakam iččhatām
dātum sakrišnā gangājām    puraskritja jajuh strijah

sūtah uvāča — Sūta sacīja; atha — tā; — Pāndavi;
samparētānām — mirušo; svānām — radinieku; udakam — ūdeni; iččhatām — kas vēlējās;
dātum — dot; sa-krišnāh — kopā ar Draupadī; gangājām — uz Gangu;
puraskritja — priekšā; jajuh — gāja; strijah — sievietes.

TULKOJUMS

Sūta Gosvāmī sacīja: Pēc tam Pāndavi, gribēdami dot ūdeni
mirušajiem radiniekiem, kuri to vēlējās, kopā ar Draupadī devās uz Gangu.
Sievietes gāja pa priekšu.

SKAIDROJUMS

Vēl šodien hindu sabiedrībā, kad ģimenē kāds
nomirst, ir paraža iet uz Gangu vai kādu citu svēto upi nomazgāties. Katrs
no ģimenes locekļiem izlej trauku ar Gangas ūdeni par labu
aizgājušajai dvēselei un iet gājienā, kura priekšgalā ir sievietes. Pirms vairāk
nekā pieciem tūkstošiem gadu arī Pāndavi sekoja šiem likumiem. Starp
ģimenes locekļiem bija arī Kungs Krišna, Pāndavu brālēns.

2. PANTS

tē ninījodakam sarvē    vilapja ča bhrišam punah
āplutā hari-pādābdža-    radžah-pūta-saridž-džalē

— tie; ninīja — piedāvājuši; udakam — ūdeni; sarvē — visi;
vilapja — bēdājušies; ča — un; bhrišam — pietiekami; punah — atkal;
āplutāh — nomazgājās; hari-pādābdža — Dieva Kunga lotospēdas; radžah — putekļi;
pūta — attīrītā; sarit — Gangas; džalē — ūdenī.

TULKOJUMS

Sērojuši par radiniekiem un pienācīgi piedāvājuši Gangas ūdeni, viņi
nomazgājās Gangā, kuras ūdens ir svētīts tāpēc, ka sajaukts ar Dieva
Kunga lotospēdu putekļiem.

3. PANTS

tatrāsīnam kuru-patim    dhritarāštram sahānudžam
gāndhārīm putra-šokārtām    prithām krišnām ča mādhavah

tatra — tur; āsīnam — sēžot; kuru-patim — Kuru valdnieku;
dhritarāštram — Dhritarāštru; saha-anudžam — kopā ar jaunākajiem brāļiem;
gāndhārīm — Gandhārī; putra — dēls; šoka-artām — smagā zaudējuma
pārņemti; prithām — Kuntī; krišnām — Draupadī; ča — arī;
mādhavah — Kungs Šrī Krišna.

TULKOJUMS

Tur sēdēja Kuru valdnieks Mahārādža Judhišthira ar saviem
jaunākajiem brāļiem, kā arī Dhritarāštra, Gandhārī, Kuntī un Draupadī, un
visi bija bēdu pārņemti. Tur bija arī Kungs Krišna.

SKAIDROJUMS

Kurukšētras kauja notika starp ģimenes locekļiem,
un tāpēc arī visi ar šo notikumu saistītie bija ģimenes locekļi, kā
Mahārādža Judhišthira un brāļi, Kuntī, Draupadī, Subhadra, Dhritarāštra,
Gandhārī, viņas vedeklas utt. Visi galvenie kritušie bija tādā vai citādā
veidā savstarpēji saistīti, kas vēl palielināja bēdas ģimenē. Ar visiem
kopā bija arī Kungs Krišna, jo Viņš bija Pāndavu brālēns, Kuntī
brāļadēls, kā arī Subhadras brālis utt. Tāpēc Kungs ar vienādu mīlestību
izturējās pret visiem un sāka viņus mierināt.

4. PANTS

sāntvajām āsa munibhir    hata-bandhūņ šučārpitān
bhūtēšu kālasja gatim    daršajan na pratikrijām

sāntvajām āsa — mierināti; munibhih — kopā ar muni, kas tur bija;
hata-bandhūn — tie, kas pazaudējuši savus radus un draugus;
šučārpitān — satriektos un bēdu pilnos; bhūtēšu — dzīvajām būtnēm;
kālasja — Visvarenā augstākā likuma; gatim — sekas; daršajan — parādīja;
na — ne; pratikrijām — ko var darīt pretī.

TULKOJUMS

Stāstot par Visvarenā stingrajiem likumiem un to iedarbību uz
dzīvajām būtnēm, Kungs Šrī Krišna un muni sāka mierināt tos, kas bija
satriekti un nobēdājušies.

SKAIDROJUMS

Neviena dzīvā būtne nevar izmainīt stingros dabas likumus, ko noteikusi Dieva Augstākā Personība. Dzīvās būtnes vienmēr ir pakļautas Visvarenajam Kungam. Kungs nosaka visus likumus, un šos likumus parasti sauc par dharmu jeb reliģiju. Reliģijas likumus nav iespējams radīt. Īstena reliģija ir sekošana Dieva Kunga likumiem. Šie likumi ir nepārprotami doti Bhagavad-gītā. Ikvienam ir jāseko vienīgi Kungam jeb Viņa likumiem, un tas atnesīs gan materiālu, gan garīgu laimi. Kamēr vien mēs atrodamies materiālajā pasaulē, mūsu pienākums ir sekot Dieva Kunga likumiem, un, ja ar Dieva Kunga žēlastību izraujamies no materiālās pasaules nagiem, tad, būdami brīvi, arī varam pārpasaulīgā mīlestībā kalpot Kungam. Materiālajā līmenī mums trūkst garīgas redzes, tādēļ nespējam saskatīt ne sevi, ne Kungu. Bet, kad atbrīvojamies no materiālās piesaistības un atgriežamies sākotnējā garīgajā veidolā, tad varam redzēt gan sevi, gan Dievu Kungu vaigu vaigā. Vārds «mukti» nozīmē atbrīvoties no materiālistiskās dzīves izpratnes un atjaunot savu sākotnējo garīgo stāvokli. Tāpēc cilvēciskā dzīve ir īpaši domāta, lai sagatavotos šai garīgajai brīvībai. Diemžēl maldinošās materiālās dabas ietekmē mēs šo nedaudzus gadus garo mūžu uzskatām par savu mūžīgo esamību un tādējādi sākam maldīgi domāt, ka mums ir tā saucamā valsts, māja, zeme, bērni, sieva, kopiena, bagātība utt., taču visus šos priekšstatus ir radījusi maija (maldi). Un, paklausot maijai, mēs cīnāmies viens ar otru, lai aizsargātu šos maldīgos īpašumus. Izkopjot garīgās zināšanas, mēs varam saprast, ka ar šīm materiālajām lietām mums nav nekāda sakara. Tad mēs tūlīt atbrīvojamies no materiālajām piesaistībām. Saskaroties ar Dieva Kunga bhaktām, kuri spēj ielikt pārpasaulīgo skaņu mūsu apjukušo siržu dziļumos un atbrīvot mūs gandrīz no visām bēdām un maldiem, varam tūlīt atbrīvoties no visām materiālās esamības šaubām. Lūk, kā var nomierināt tos, kurus skārušas stingro materiālās dabas likumu sekas, kas parādās kā dzimšana, nāve, vecums un slimības un ir neatņemamas materiālās esamības pavadones. Kara upuri, tas ir, Kuru ģimenes locekļi, bēdājās par nāvi, un Kungs ar zināšanām viņus mierināja.

5. PANTS

sādhajitvādžāta-šatroh    svam rādžjam kitavair hritam
ghātajitvāsato rāgjah    kača-sparša-kšatājušah

sādhajitvā — izpildīts; adžāta-šatroh — tā, kuram nav ienaidnieku; svam
rādžjam
— savu karaļvalsti; kitavaih — ar gudro (Durjodhanu un
sabiedrotajiem); hritam — nelikumīgi piesavinājās; ghātajitvā — nogalinot;
asatah — negodīgos; rāgjah — valdnieces; kača — matu kušķis;
sparša — rupji izturoties; kšata — samazinot; ājušah — dzīves ilgumu.

TULKOJUMS

Valdniekam Judhišthiram nebija ienaidnieku, bet gudrais
Durjodhana ar saviem sabiedrotajiem viltīgā kārtā piesavinājās viņa valsti. Ar
Dieva Kunga žēlastību valsts tika atgūta, un Kungs nogalināja
negodīgos valdniekus, kas bija pievienojušies Durjodhanam. Mira arī citi,
kuru mūžus bija saīsinājusi rupjā izturēšanās pret valdnieces
Draupadī matiem.

SKAIDROJUMS

Tajā lieliskajā laikā pirms Kali laikmeta atnākšanas tika pienācīgi aizsargāti brāhmani, govis, sievietes, bērni un veci cilvēki.
1. Brāhmanu aizsardzība ļauj uzturēt varnas un āšrama iekārtu, viszinātniskāko kultūru garīgās dzīves sasniegšanai.
2. Govju aizsardzība dod iespēju iegūt visbrīnumaināko ēdienu, t.i., pienu, kas uztur smalkos smadzeņu audus, ļaujot saprast dzīves augstākos mērķus.
3. Sieviešu aizsardzība saglabā sabiedrībā šķīstību, tādējādi dzimst labi pēcnācēji, nesot sabiedrībai mieru un attīstību dzīvē.
4. Bērnu aizsardzība dod cilvēkiem vislabāko iespēju sagatavoties atbrīvei no materiālajām važām. Bērnu aizsardzība sākas no ieņemšanas dienas ar garbhādhāna-samskāras šķīstīšanās ceremoniju, kas ir tīras dzīves sākums.
5. Vecu cilvēku aizsardzība dod iespēju tiem sagatavoties labākai dzīvei pēc nāves.
Šis pilnīgais viedoklis balstās uz principiem, kas ved sabiedrību pretī pilnībai, un tas ir pretstats izsmalcināto «kaķu un suņu» sabiedrībai. Iepriekš minēto nevainīgo radījumu nogalināšana ir pilnīgi aizliegta, jo, pat apvainojot viņus, cilvēks saīsina savu mūžu. Kali laikmetā tie netiek pienācīgi aizsargāti, un tāpēc šīs paaudzes mūžs it būtiski saīsinājies. Bhagavad-gītā teikts, ka sievietes, kuras neaizsargātības dēļ zaudē šķīstību, dzemdē negribētus bērnus, ko sauc par varna-sankaru. Šķīstas sievietes apvainošana ārkārtīgi saīsina apvainotāja mūžu. Durjodhanas brālis Duhšāsana apvainoja Draupadī, kura bija ārkārtīgi šķīsta sieviete, un tāpēc ļaundari mira pirms laika. Tie ir daži no iepriekš minētajiem stingrajiem Kunga likumiem.

6. PANTS

jādžajitvāšvamēdhais tam    tribhir uttama-kalpakaih
tad-jašah pāvanam dikšu    šata-manjor ivātanot

jādžajitvā — pildot; ašvamēdhaihjagju, kurā tiek upurēts zirgs;
tam — viņam (valdniekam Judhišthiram); tribhih — trīs; uttama — labākos;
kalpakaih — pareizām sastāvdaļām apgādātos un prasmīgu priesteru
izpildītos; tat — tā; jašah — slava; pāvanam — tikumīga; dikšu — uz
visām pusēm; šata-manjoh — Indra, kurš izpildīja simts šādu upurēšanu;
iva — kā; atanot — izplatījās.

TULKOJUMS

Pēc Kunga Šrī Krišnas vēlmes Mahārādža Judhišthira trīs reizes labi
paveica ašvamēdha-jagjas [zirgu upurēšanas], un viņa labā slava gluži kā
simts upurēšanu veicēja Indras slava izplatījās uz visām pusēm.

SKAIDROJUMS

Tas kaut kādā ziņā ir ievads Mahārādžas
Judhišthiras ašvamēdha-jagjām. Zīmīgs ir Mahārādžas Judhišthiras salīdzinājums
ar debesu valdnieku. Debesu valdnieks bagātības ziņā ir tūkstošiem
reižu varenāks par Mahārādžu Judhišthiru, tomēr valdnieks
Judhišthira nav mazāk slavens. Tas ir tādēļ, ka Mahārādža Judhišthira ir tīrs
Dieva Kunga bhakta, un tikai ar Kunga žēlastību valdnieks
Judhišthira varēja būt tādā pašā līmenī kā debesu valdnieks, lai gan izdarīja
tikai trīs jagjas, turpretī debesu valdnieks paveica simtiem jagju. Tāda
priekšrocība ir Dieva Kunga bhaktam. Kungs ir vienāds pret visiem,
bet Kunga bhakta ir slavenāks par pārējiem, jo viņš vienmēr saskaras
ar Visvareno. Saule spīd vienādi uz visām pusēm, tomēr ir vietas, kur
vienmēr valda tumsa. Pie tā nav vainīga saule, tas notiek uztveršanas
spējas dēļ. Gluži tāpat nevainojami Dieva Kunga bhaktas saņem
pilnīgu Kunga žēlastību, kas visiem tiek dota vienādi.

7. PANTS

āmantrja pāndu-putrāmš ča    šainējoddhava-samjutah
dvaipājanādibhir vipraih    pūdžitaih pratipūdžitah

āmantrja — aicinot; pāndu-putrān — visus Pāndu dēlus; ča — arī;
šainēja — Sātjaki; uddhava — Udhavu; samjutah — kopā ar;
dvaipājana-ādibhih — ar tādiem riši kā Vēdavjāsu; vipraihbrāhmanu;
pūdžitaih — godināts; pratipūdžitah — Kungs tāpat godināja citus.

TULKOJUMS

Tad Kungs Šrī Krišna sagatavojās prombraukšanai. Kungu godināja
Šrīlas Vjāsadēvas vadītie brāhmani, un Viņš ataicināja Pāndu dēlus. Arī
Kungs sveica pārējos.

SKAIDROJUMS

Kungs Šrī Krišna bija kšatrijs, un brāhmaniem Viņš
nebija jāgodina. Bet visi sanākušie brāhmani, kurus vadīja Šrīla
Vjāsadēva, labi zināja, ka Šrī Krišna ir Dieva Personība, un tāpēc Viņu
godināja. Kungs savukārt sveica viņus, lai ievērotu sabiedrisko paražu,
saskaņā ar kuru kšatrijs pakļaujas brāhmanu norādījumiem. Lai gan
Kungam Šrī Krišnam visi saprātīgie cilvēki vienmēr apliecināja cieņu
tā, kā pienākas godināt Visaugsto Kungu, Viņš vienmēr ievēroja četru
sabiedrības kārtu savstarpējo attiecību paražas. Kungs to darīja ar
nolūku, lai nākotnē citi Viņam sekotu.

8. PANTS

gantum kritamatir brahman    dvārakām ratham āsthitah
upalēbhē ‘bhidhāvantīm    uttarām bhaja-vihvalām

gantum — gribēdams braukt; kritamatih — nolēmis; brahman — ak,
brāhman; dvārakām — uz Dvāraku; ratham — ratos; āsthitah — apsēdies;
upalēbhē — redzēja; abhidhāvantīm — steidzoties; uttarām — Utaru;
bhaja-vihvalām — nobijušos.

TULKOJUMS

Apsēdies karietē, lai dotos uz Dvāraku, Šrī Krišna redzēja, ka pie Viņa
bailēs skrien Utara.

SKAIDROJUMS

Visi Pāndavu ģimenes locekļi bija pilnīgi atkarīgi
no Dieva Kunga aizsardzības, un tāpēc Kungs viņus sargāja jebkuros
apstākļos. Kungs sargā ikvienu, bet īpaši gādā par to, kurš ir pilnīgi
atkarīgs no Viņa. Tēvs vairāk pieskata mazu bērnu, kurš ir atkarīgs tikai
un vienīgi no viņa.

9. PANTS

uttarovāča

pāhi pāhi mahā-jogin    dēva-dēva džagat-patē
nānjam tvad abhajam pašjē    jatra mritjuh parasparam

uttarā uvāča — Utara sacīja; pāhi pāhi — sargā, sargā;
mahā-jogin — diženais mistiķi; dēva-dēva — godināto godināmais; džagat-patē — ak,
Visuma Kungs; na — ne; anjam — cits; tvat — nekā Tu;
abhajam — bezbailību; pašjē — redzu; jatra — kur ir; mritjuh — nāve;
parasparam — pretstatu pasaulē.

TULKOJUMS

Utara sacīja: Ak, kungu Kungs, Visuma valdniek! Tu esi vislielākais
mistiķis. Lūdzu, sargā mani, jo šajā pretstatu pasaulē neviens cits
nespēj mani glābt no nāves ķetnām.

SKAIDROJUMS

Atšķirībā no absolūtās mājvietas materiālā
pasaule ir pretstatu vieta. Pretstatu pasaule ir veidota no matērijas un gara,
bet absolūtā valstība ir pilnīgi garīga un materiālo īpašību
nepiesārņota. Pretstatu pasaulē ikviens maldīgi cenšas kļūt par saimnieku,
turpretī absolūtajā valstībā Kungs ir absolūts, un visi pārējie ir Viņa
absolūtie kalpi. Pretstatu pasaulē ikviens ienīst visus pārējos, un matērijas un
gara pretstatu dēļ nāve ir neizbēgama. Dievs Kungs ir vienīgais
patvērums, kas sevi uzticējušai dvēselei var dot bezbailību. Kas nav uzticējis
sevi Dieva Kunga lotospēdām, tas materiālajā pasaulē nevar izglābties
no ļaunajām nāves skavām.

10. PANTS

abhidravati mām īša    šaras taptājaso vibho
kāmam dahatu mām nātha    mā mē garbho nipātjatām

abhidravati — nāk; mām — uz mani; īša — ak, Kungs; šarah — bulta;
tapta — ugunīga; ajasah — dzelzs; vibho — ak, diženais; kāmam — vēlos;
dahatu — lai sadedzina; mām — mani; nātha — ak, sargātāj; — ne;
— mans; garbhah — dīglis; nipātjatām — ietu bojā.

TULKOJUMS

Mans Kungs, tu esi visvarens. Man tuvojas ugunīga dzelzs bulta. Mans
Kungs, ja vēlies, tad lai tā sadedzina mani, bet, lūdzu, neļauj tai
sadedzināt un nogalināt manu pēcnācēju. Lūdzu, esi tik labs, mans Kungs!

SKAIDROJUMS

Tas viss notika pēc Utaras vīra Abhimanju nāves.
Abhimanju atraitnei Utarai vajadzētu sekot vīram, bet, tā kā viņa
bija grūta un tās klēpī atradās Mahārādža Parīkšits, dižens Dieva Kunga
bhakta, tad viņa bija atbildīga par bērna aizsargāšanu. Mātei
jārūpējas, lai bērns būtu pilnīgi aizsargāts, un tāpēc Utara nekaunējās par to
vaļsirdīgi pateikt Kungam Krišnam. Utara bija dižena valdnieka
meita, izcila varoņa sieva un liela bhaktas mācekle, un vēlāk viņa kļuva
arī par laba valdnieka māti. Utarai bija visādā ziņā paveicies.

11. PANTS

sūta uvāča

upadhārja vačas tasjā    bhagavān bhakta-vatsalah
apāndavam idam kartum    draunēr astram abudhjata

sūtah uvāča — Sūta Gosvāmī sacīja; upadhārja — pacietīgi noklausījies;
vačah — vārdus; tasjāh — tās; bhagavān — Dieva Personība;
bhakta-vatsalah — tas, kurš ļoti mīl savus bhaktas; apāndavam — bez Pāndavu
pēctečiem; idam — to; kartum — darīt; draunēh — Dronāčārjas dēla;
astram — ierocis; abudhjata — saprata.

TULKOJUMS

Sūta Gosvāmī sacīja: Pacietīgi uzklausījis viņas vārdus, Kungs Šrī
Krišna, kurš vienmēr ļoti mīl savus bhaktas, tūlīt saprata, ka
Dronāčārjas dēls Ašvathāma palaidis brahmāstru, lai nogalinātu pēdējo
Pāndavu pēcnācēju.

SKAIDROJUMS

Dievs Kungs ir vienādi labs pret visiem, tomēr
īpaši labs pret saviem bhaktām, jo tas ir ļoti nepieciešams, lai visiem būtu
labi. Pāndavi bija bhaktu ģimene, un tāpēc Kungs vēlējās, lai tie
valdītu pār pasauli. Tādēļ Viņš bija darījis galu Durjodhanas un tā
sabiedroto kundzībai un padarījis par valdnieku Mahārādžu Judhišthiru. Un
tāpēc Viņš gribēja aizsargāt arī Mahārādžu Parīkšitu, kurš atradās mātes
klēpī. Šrī Krišnam nepatika doma par to, ka pasaule varētu palikt bez
Pāndaviem, ideālas bhaktu ģimenes.

12. PANTS

tarhj ēvātha muni-šrēštha    pāndavāh panča sājakān
ātmano ‘bhimukhān dīptān    ālakšjāstrānj upādaduh

tarhi — tad; ēva — arī; atha — tāpēc; muni-šrēštha — ak, galvenais no
muni; pāndavāh — visi Pāndu dēli; panča — pieci; sājakān — ieročus;
ātmanah — savus; abhimukhān — pretī; dīptān — spīdošajam;
ālakšja — redzot; astrāni — ieročus; upādaduh — paņēma.

TULKOJUMS

Ak, augstākais no diženajiem domātājiem [muni] [Šaunaka], redzot
tuvojamies žilbinošo brahmāstru, ikviens no pieciem Pāndaviem
paņēma savu ieroci.

SKAIDROJUMS

Brahmāstras ir smalkākas par kodolieročiem.
Ašvathāma palaida brahmāstru tikai tādēļ, lai nogalinātu Pāndavus, t.i.,
piecus Mahārādžas Judhišthiras vadītos brāļus un viņu vienīgo
mazdēlu, kas atradās Utaras klēpī. Tādējādi brahmāstra, kas ir daudz
iedarbīgāka un smalkāka par kodolieročiem, atšķirībā no atombumbas nav
akla. Atombumbas neatšķir savu mērķi no visa pārējā. Tās nodara
ļaunumu galvenokārt nevainīgajiem, jo nav vadāmas. Bet brahmāstra nav
tāda. Tā iet uz savu mērķi, nenodarot ļaunumu apkārtējiem.

13. PANTS

vjasanam vīkšja tat tēšām    ananja-višajātmanām
sudaršanēna svāstrēna    svānām rakšām vjadhād vibhuh

vjasanam — lielas briesmas; vīkšja — redzot; tat — tas; tēšām — to;
ananja — nav cita; višaja — līdzekļa; ātmanām — ar tādu noslieci;
sudaršanēna — ar Šrī Krišnas riteni; sva-astrēna — ar ieroci; svānām — savu
bhaktu; rakšām — aizsardzībai; vjadhāt — darīja; vibhuh — Visvarenais.

TULKOJUMS

Visvarenā Dieva Personība Šrī Krišna, redzot, kādās briesmās
nonākuši Viņa tīrie bhaktas, sevi pilnīgi uzticējušās dvēseles, tūlīt paņēma
Sudaršanas disku, lai viņus aizsargātu.

SKAIDROJUMS

Brahmāstra, augstākais ierocis, ko bija palaidis Ašvathāma, ir zināmā mērā līdzīga kodolieročiem, tikai tās starojums un karstums ir spēcīgāks. Brahmāstru ir radījusi smalkāka zinātne, jo tā nāk no smalkākas skaņas — no mantras, kas minēta Vēdās. Vēl viena šī ieroča priekšrocība ir tāda, ka tas atšķirībā no kodolieročiem nav akls, jo to var vērst tieši uz mērķi, un netiek skarts nekas cits. Ašvathāma palaida ieroci tikai tādēļ, lai nogalinātu visus Pāndu ģimenes vīriešus, tādējādi vienā ziņā tas ir daudz bīstamāks par atombumbām, jo var ieiet pat visaizsargātākajā vietā un nekad nekļūdās. To zinot, Kungs Šrī Krišna tūlīt paņēma savu ieroci, lai aizsargātu bhaktas, kuriem Krišna bija viss. Bhagavad-gītā Kungs nepārprotami apsola, ka Viņa bhakta nekad necietīs zaudējumu. Un Dievs Kungs izturas pret bhaktu atbilstoši garīgās kalpošanas pakāpei. Šajā pantā būtisks ir vārds «ananja-višajātmanām». Pāndavi pilnīgi paļāvās uz Dieva Kunga aizsardzību, lai gan paši bija diženi karotāji. Bet pret Kungu pat visdižākie karotāji nav nekas, Viņš tos var iznīcināt vienā mirklī. Kad Kungs redzēja, ka Pāndavi nepaspēs stāties pretī Ašvathāmas brahmāstrai, Viņš paņēma pats savu ieroci, neskatoties uz to, ka tā bija zvēresta laušana. Kurukšētras kauja jau bija gandrīz beigusies, tomēr saskaņā ar zvērestu Kungs nedrīkstēja lietot savu ieroci. Bet ārkārtējā nepieciešamība bija svarīgāka par zvērestu. Kungu vēl sauc par bhakta-vatsalu jeb bhaktu mīlētāju, tāpēc Viņš labāk gribēja palikt bhakta-vatsala nekā būt pasaulīgs morālists, kurš nekad nelauž savus svinīgos zvērestus.

14. PANTS

antahsthah sarva-bhūtānām    ātmā jogēšvaro harih
sva-mājajāvrinod garbham    vairātjāh kuru-tantavē

antahsthah — būdams iekšā; sarva — visu; bhūtānām — dzīvo būtņu;
ātmā — dvēsele; joga-īšvarah — visa misticisma Kungs;
harih — Visaugstais Kungs; sva-mājajā — ar savu enerģiju; āvrinot — pārklāja;
garbham — dīgli; vairātjāh — Utaras; kuru-tantavē — Mahārādžas Kuru
pēcnācēju labad.

TULKOJUMS

Augstākā misticisma Kungs Šrī Krišna atrodas ikviena sirdī kā
Paramātma. Lai aizsargātu Kuru dzimtas pēcnācēju, Viņš pārklāja Utaras
dīgli ar savu enerģiju.

SKAIDROJUMS

Augstākā misticisma Kungs ar savu pilnīgo daļu
Paramātmu var vienlaicīgi atrasties visu būtņu sirdīs un pat atomos.
Tāpēc Utaras ķermeņa iekšienē Viņš pārklāja dīgli, lai glābtu
Mahārādžu Parīkšitu un aizsargātu Mahārādžas Kuru dzimtu, kuras pēcnācējs
bija arī valdnieks Pāndu. Gan Dhritarāštras, gan Pāndu dēli piederēja
tai pašai Mahārādžas Kuru dzimtai, tāpēc gan vienus, gan otrus parasti
sauca par Kuru. Bet, apskatot abas ģimenes atsevišķi, Dhritarāštras
dēlus sauca par Kuru, turpretī Pāndu dēlus — par Pāndaviem. Tā kā visi
Dhritarāštras dēli un mazdēli tika nogalināti Kurukšētras kaujā,
pēdējais dzimtas pēctecis ir nosaukts par Kuru dēlu.

15. PANTS

jadjapj astram brahma-širas    tv amogham čāpratikrijam
vaišnavam tēdža āsādja    samašāmjad bhrigūdvaha

jadjapi — lai gan; astram — ierocis; brahma-širah — augstākais;
tu — bet; amogham — neapturams; ča — un; apratikrijam — neuzveicams;
vaišnavam — ar Višnu; tēdžah — spēku; āsādja — sadūries;
samašāmjat — tika apturēts; bhrigu-udvaha — ak, Brighu ģimenes gods.

TULKOJUMS

Ak, Šaunaka, lai gan Ašvathāmas palaistais augstākais brahmāstras
ierocis bija neapturams un neuzveicams, tas izdzisa, saduroties ar
Višnu [Kunga Krišnas] spēku.

SKAIDROJUMS

Bhagavad-gītā teikts, ka brahmadžoti jeb
žilbinošais pārpasaulīgais mirdzums nāk no Kunga Šrī Krišnas. Citiem vārdiem
sakot, žilbinošais mirdzums, ko sauc par brahma-tēdžasu, nav nekas cits
kā Dieva Kunga starojums, gluži kā saules stari ir Saules diska
starojums. Tātad arī šis Brahmas ierocis, kas materiāli bija neapturams,
nevarēja pārvarēt Dieva Kunga augstāko spēku. Ašvathāmas palaisto
brahmāstru ar savu enerģiju apturēja un iznīcināja Kungs Šrī Krišna,
t.i., Viņam nebija jāgaida kāda cita palīdzība, jo Kungs pats ir absolūts.

16. PANTS

mā mamsthā hj ētad āščarjam    sarvāščarjamajē ‘čjutē
ja idam mājajā dēvjā    sridžatj avati hantj adžah

— ne; mamsthāh — domā; hi — noteikti; ētat — tas viss;
āščarjam — brīnumains; sarva — viss; āščarja-majē — visunoslēpumainajā;
ačjutē — nemaldīgais; jah — kurš; idam — šo (pasauli); mājajā — ar savu
enerģiju; dēvjā — pārpasaulīgs; sridžati — rada; avati — uztur;
hanti — iznīcina; adžah — nedzimis.

TULKOJUMS

Ak, brāhmani, nedomājiet, ka noslēpumainās un nemaldīgās Dieva
Personības darbībā tas ir kaut kas brīnumains. Ar savu pārpasaulīgo
enerģiju Viņš uztur un iznīcina visu materiālo, lai gan pats ir nedzimis.

SKAIDROJUMS

Dzīvo būtņu niecīgajam prātam Dieva Kunga
darbība vienmēr liekas neaptverama. Visaugstais Kungs spēj visu, un
Viņa darbība mums šķiet brīnumaina, tāpēc Kungs vienmēr stāv ārpus
mūsu apjēgas robežām. Kungs ir visvarenā, visupilnīgā Dieva
Personība. Viņš ir simtprocentīgi pilnīgs, turpretī citi, t.i., Nārājana, Brahma,
Šiva, padievi un visas pārējās dzīvās būtnes, ir apveltītas tikai ar daļu
no šīs pilnības. Neviens nav līdzīgs Kungam vai lielāks par Viņu.
Viņam nav sāncenšu.

17. PANTS

brahma-tēdžo-vinirmuktair    ātmadžaih saha krišnajā
prajānābhimukham krišnam    idam āha prithā satī

brahma-tēdžahbrahmāstras starojuma; vinirmuktaih — glābta;
ātma-džaih — kopā ar dēliem; saha — ar; krišnajā — Draupadī;
prajāna — aizejošo; abhimukham — uz; krišnam — Kungu Krišnu; idam — to;
āha — sacīja; prithā — Kuntī; satī — šķīstā, uzticīgā Kungam.

TULKOJUMS

Kad Kungs Krišna jau devās ceļā, Viņu uzrunāja no brahmāstras
starojuma izglābtā šķīstā Dieva Kunga bhakta Kuntī, viņas pieci dēli un
Draupadī.

SKAIDROJUMS

Kuntī šajā pantā nosaukta par satī jeb šķīsto, jo
viņa bija tīra Kunga Šrī Krišnas bhakta. Tagad valdniece atklās savas
domas lūgšanās Kungam Krišnam. Uzticīgs Dieva Kunga bhakta
nevēršas pie citiem, t.i., citām dzīvajām būtnēm vai padieviem, pat ja
draud briesmas. Tas aizvien bija raksturīgi visai Pāndavu ģimenei.
Viņi domāja vienīgi par Krišnu, un tāpēc arī Kungs bija vienmēr gatavs
tiem palīdzēt visādā ziņā un jebkādos apstākļos. Tāda ir Dieva
Kunga pārpasaulīgā daba. Kungs nekad nepamet bhaktu, kas paļaujas uz
Viņu. Tāpēc nevajag lūgt palīdzību ne nepilnīgajām dzīvajām būtnēm,
ne padieviem, tā vienmēr jāmeklē pie Kunga Krišnas, kurš prot glābt
savus bhaktas. Uzticīgs bhakta nekad nelūdz Kungam palīdzību; gluži
otrādi, Kungs pats vienmēr vēlas to sniegt.

18. PANTS

kuntj uvāča

namasjē purušam tvādjam    īšvaram prakritēh param
alakšjam sarva-bhūtānām    antar bahir avasthitam

kuntī uvāča — Šrīmatī Kuntī sacīja; namasjē — noliecos;
purušam — Augstākā Personība; tvā — Tu; ādjam — sākotnējais;
īšvaram — valdnieks; prakritēh — materiālajam kosmosam; param — pāri;
alakšjam — neredzamais; sarva — visām; bhūtānām — dzīvajām būtnēm;
antah — iekšā; bahih — ārpusē; avasthitam — pastāvi.

TULKOJUMS

Šrīmatī Kuntī sacīja: Ak, Krišna, es noliecos Tavā priekšā, jo Tu esi
sākotnējā personība un Tevi neskar materiālās pasaules īpašības. Tu esi
visa iekšpusē un ārpusē, tomēr neviens Tevi neredz.

SKAIDROJUMS

Šrīmatī Kuntīdēvī labi apzinājās, ka Krišna ir sākotnējā Dieva Personība, kaut arī Viņš bija Kuntī brāļadēls. Tik izglītota sieviete nevarēja kļūdīties, noliecoties sava brāļadēla priekšā. Tāpēc Kuntī uzrunāja Viņu par sākotnējo purušu, kas stāv pāri materiālajam kosmosam. Visas dzīvās būtnes ir pārpasaulīgas, taču tās nav ne sākotnējas, ne arī nemaldīgas. Dzīvajām būtnēm piemīt tieksme krist materiālās dabas nagos, bet ar Dievu Kungu tas nekad nenotiek. Tāpēc Vēdās Viņš aprakstīts kā galvenā no visām dzīvajām būtnēm (nitjo nitjānām čētanaš čētanānām). Vēl Kungs ir uzrunāts par īšvaru jeb valdnieku. Dzīvās būtnes jeb tādi padievi kā Čandra un Sūrja arī zināmā mērā ir īšvaras, bet neviens no viņiem nav augstākais īšvara jeb galējais valdnieks. Krišna ir paramēšvara jeb Virsdvēsele. Viņš atrodas gan visa iekšpusē, gan ārpusē. Lai gan Krišna stāvēja Šrīmatī Kuntī priekšā kā brāļadēls, Kungs atradās arī viņā un visos citos. Bhagavad-gītā (15.15.) Dievs Kungs saka: «Es atrodos ikviena sirdī, un, tikai pateicoties Man, būtnes atceras, aizmirst, apzinās utt. Es esmu visu Vēdu zināšanu mērķis, jo esmu Vēdu sastādītājs un Vēdāntas skolotājs.» Valdniece Kuntī apstiprina, ka, lai gan Kungs atrodas visu dzīvo būtņu iekšpusē un ārpusē, Viņš ir neredzams. Var teikt, ka Dievs Kungs parastiem ļaudīm ir mīkla. Valdniece Kuntī pati pieredzēja, ka Kungs Krišna stāvēja viņas priekšā un tajā pat laikā iegāja Utaras klēpī, lai glābtu viņas dīgli no Ašvathāmas brahmāstras. Kuntī pati nezināja, vai Šrī Krišna caurstrāvo visu vai arī atrodas vienā vietā. Īstenībā patiesi ir abi apgalvojumi, bet Krišna patur sev tiesības neizpausties cilvēkiem, kuri nav sevi uzticējušas dvēseles. Šo Dieva Kunga pārklāju sauc par Viņa maijas enerģiju, un tā nosaka dumpīgās dvēseles uztveres robežas. Tas ir paskaidrots tālāk.

19. PANTS

mājā-džavanikāččhannam    agjādhokšadžam avjajam
na lakšjasē mūdha-drišā    nato nātjadharo jathā

mājā — maldinoša; džavanikā — pārklāja; āččhannam — aizsegts;
agjā — nezinošs; adhokšadžam — ārpus materiālajiem priekšstatiem
(pārpasaulīgs); avjajam — nevainojams; na — ne; lakšjasē — redzams;
mūdha-drišā — muļķīga novērotāja; natah — aktieris; nātja-dharah — pārģērbts,
spēlējot lomu; jathā — kā.

TULKOJUMS

Tu atrodies ārpus ierobežotās jutekļu uztveres, esi mūžam
nevainojams, un Tevi sedz maldinātājas enerģijas pārklājs. Nejēgas Tevi
nepazīst, tāpat kā skatītājs nevar pazīt izrādē pārģērbtu aktieri.

SKAIDROJUMS

Bhagavad-gītā Kungs Šrī Krišna apstiprina, ka ne visai saprātīgi ļaudis kļūdaini uzskata Viņu par mums līdzīgu parastu cilvēku un tāpēc izsmej Kungu. Šajā pantā to pašu apstiprina valdniece Kuntī. Ne visai saprātīgi ļaudis ir tie, kas saceļas pret Dieva Kunga autoritāti. Viņus sauc par asurām. Asuras nespēj atzīt Dieva Kunga autoritāti. Kad Kungs pats pie mums atnāk kā Rāma, Nrisimha, Varāha vai arī savā sākotnējā Krišnas veidolā, Viņš veic daudz brīnumu, kas cilvēkam nebūtu pa spēkam. Kā mēs lasīsim šī diženā darba desmitajā dziedājumā, Kungs Šrī Krišna veica pārcilvēciskus darbus jau zīdaiņa vecumā, gulēdams mātei klēpī. Viņš nogalināja raganu Pūtanu, kura bija apziedusi krūtis ar indi, lai nonāvētu Kungu. Dievs Kungs gluži kā jebkurš mazulis zīda krūti un līdz ar pienu izsūca tās dzīvību. Gluži tāpat Viņš pacēla Govardhanas kalnu tik viegli, kā bērns paņem rotaļu lietussargu, un turēja to septiņas dienas pēc kārtas, lai aizsargātu Vrindāvanas iedzīvotājus. Tie ir daži no Dieva Kunga pārcilvēciskajiem darbiem, kas aprakstīti tādos autoritatīvos Vēdu darbos kā Purānās, Itihāsās (vēsturiskajos rakstos) un Upanišadās. Šrī Krišna deva brīnišķīgus norādījumus Bhagavad-gītas veidā. Viņš ir darījis brīnumainas lietas kā varonis, ģimenes cilvēks, skolotājs un kā tas, kurš atsakās. Viņu par Dieva Augstāko Personību atzinušas tādas autoritatīvas personības kā Vjāsa, Devala, Asita, Nārada, Madhva, Šankara, Rāmānudža, Šrī Čaitanja Mahāprabhu, Džīva Gosvāmī, Višvanātha Čakravartī, Bhaktisidhānta Sarasvatī un daudzas citas šīs pēctecības autoritātes. Viņš to ir paziņojis pats daudzās autentisku rakstu vietās. Tomēr ir tādi cilvēki ar dēmonisku domāšanu, kuri nevēlas atzīt Kungu par Augstāko Absolūto Patiesību. Tur daļēji vainojamas nabadzīgās zināšanas un zināmā mērā arī stūrgalvība, ko radījuši dažādi agrāk un tagad izdarīti noziegumi. Šādi cilvēki nespēja pazīt Kungu Šrī Krišnu pat tad, kad Viņš bija to acu priekšā. Grūtības rada arī tas, ka ļaudis, kuri vairāk uzticas saviem nepilnīgajiem jutekļiem, nespēj apjēgt, ka Viņš ir Visaugstais Kungs. Tie ir līdzīgi mūsdienu zinātniekiem. Viņi vēlas visu saprast ar eksperimentālajām zināšanām. Bet Augstāko Personību nav iespējams iepazīt ar nepilnīgajām eksperimentālajām zināšanām. Šajā pantā teikts, ka Kungs ir adhokšadža, t.i., stāv ārpus eksperimentālo zināšanu robežām. Visi mūsu jutekļi ir nepilnīgi. Mēs apgalvojam, ka redzam pilnīgi visu, taču jāatzīst, ka varam kaut ko uztvert tikai noteiktos materiālajos apstākļos, un arī pār tiem mums nav varas. Dievs Kungs atrodas ārpus jutekļu uztveres robežām. Valdniece Kuntī atzīst šo saistīto dvēseļu trūkumu, kas īpaši attiecas uz sievietēm, kurām ir mazāk saprāta. Ne visai saprātīgiem cilvēkiem vajadzīgi tempļi, mošejas vai baznīcas, lai viņi varētu sākt atzīt Dieva Kunga autoritāti un klausīties par Viņu no šo svēto vietu autoritātēm. Ne visai saprātīgiem cilvēkiem šāds garīgās dzīves sākums ir būtisks, jo godināšanas vietas ir nepieciešamas, lai paaugstinātu sabiedrības garīgo līmeni, un tikai nejēgas nopeļ to veidošanu. Ne visai saprātīgajiem ir tikpat svētīgi noliekties Dieva Kunga autoritātes priekšā, kā to parasti dara tempļos, mošejās un baznīcās, kā augsta līmeņa bhaktām meditēt uz Kungu ar aktīvu kalpošanu.

20. PANTS

tathā paramahamsānām    munīnām amalātmanām
bhakti-joga-vidhānārtham    katham pašjēma hi strijah

tathā — turklāt; paramahamsānām — attīstītu pārpasaulnieku;
munīnām — diženu filozofu jeb prātotāju; amala-ātmanām — kuru prāti prot
atšķirt garu no matērijas; bhakti-joga — garīgās kalpošanas zinātne;
vidhāna-artham — pildīšanai; katham — kā; pašjēma — var redzēt;
hi — noteikti; strijah — sievietes.

TULKOJUMS

Tu atnāc pats, lai sludinātu pārpasaulīgo garīgās kalpošanas zinātni
augstu pārpasaulnieku un prātotāju sirdīs. Šādas personības ir
šķīstījušās ar spēju atšķirt matēriju no gara. Tad kā gan sievietes var Tevi
pilnībā iepazīt?

SKAIDROJUMS

Pat vislielākajiem prātniekiem filozofiem nav
pieejama Dieva Kunga valstība. Upanišadās teikts, ka Augstākā Patiesība,
Dieva Absolūtā Personība, stāv pāri pat vislielākā filozofa domāšanas
spējām. Viņu nevar apjēgt pat ar vislielāko prātu vai labāko izglītību.
Kungu var iepazīt tikai tas, kas saņēmis Viņa žēlastību. Citi var domāt
par Dievu Kungu gadiem, bet Viņš paliks nezināms. Šo patiesību
apstiprina valdniece, kura ir vientiesīgas sievietes lomā. Sievietes
parasti nespēj prātot tā, kā to dara filozofi, bet Kungs ir viņas svētījis, jo
tās uzreiz notic Dieva Kunga pārākumam un visvarenībai un no visas
sirds noliecas Viņa priekšā. Dievs Kungs ir tik labs, ka dod savu
svētību ne tikai diženiem filozofiem. Viņš redz cilvēku patiesīgumu.
Tieši tāpēc jebkurā reliģiskā pasākumā sieviešu parasti ir vairāk nekā
vīriešu. Jebkurā valstī un reliģiskā grupā, liekas, ir vairāk sieviešu nekā
vīriešu. Šī vienkāršā Dieva Kunga autoritātes pieņemšana ir daudz
iedarbīgāka par neīstas reliģiskas degsmes izrādīšanu.

21. PANTS

krišnāja vāsudēvāja    dēvakī-nandanāja ča
nanda-gopa-kumārāja    govindāja namo namah

krišnāja — Visaugstajam Kungam; vāsudēvāja — Vasudēvas dēlam;
dēvakī-nandanāja — Dēvakī dēlam; ča — un; nanda-gopa — Nandas un
ganu; kumārāja — dēlam; govindāja — Dieva Personībai, kas dod
dzīvību govīm un jutekļiem; namah — pazemīgi sveicieni;
namah — sveicieni.

TULKOJUMS

Tāpēc es pazemīgi godinu Dievu Kungu, kurš ir kļuvis par Vasudēvas
dēlu, Dēvakī prieku, Nandas un citu Vrindāvanas ganu puisēnu un
dzīvības devēju govīm un jutekļiem.

SKAIDROJUMS

Dievs Kungs, kuram nevar tuvoties ne ar ko materiālu, savā nesaistītajā bezcēloņu žēlastībā atnāk uz zemi tāds, kāds Viņš ir, lai parādītu īpašu žēlastību tīrajiem bhaktām un mazinātu dēmonisko cilvēku varu. Valdniece Kuntī no visiem avatāriem īpaši godina Kunga Krišnas avatāru, jo tieši šajā veidolā Viņš ir vispieejamākais. Atnākot kā Rāma, Kungs no pašas bērnības bija valdnieka dēls, bet Krišnas avatārā Viņš gan piedzima valdnieku ģimenē, bet tūlīt pēc tam atstāja savu īsto tēvu un māti (valdnieku Vasudēvu un valdnieci Dēvakī) un devās pie Jašodāmājī, lai spēlētu parasta ganu zēna lomu svētītajā Vradžabhūmī, kuru šķīstījušas Viņa bērnības rotaļas. Tāpēc Kungs Krišna ir žēlsirdīgāks par Kungu Rāmu. Viņš neapšaubāmi bija ļoti labs pret Kuntī brāli Vasudēvu un viņas ģimeni. Ja Krišna nebūtu kļuvis par Vasudēvas un Dēvakī dēlu, tad valdniece Kuntī nevarētu saukt Viņu par brāļadēlu un uzrunāt Kungu ar vecāku mīlestību. Bet Nanda un Jašoda bija vēl veiksmīgāki, jo viņi varēja baudīt Kunga bērnības rotaļas, kas ir pievilcīgākas par visām pārējām. Kunga bērnības rotaļas Vradžabhūmī nav salīdzināmas ne ar ko citu, un tās dod priekšstatu par Viņa mūžīgo darbību sākotnējā Krišnalokā, kas Brahma-samhitā nosaukta par čintāmanī-dhāmu. Uz Vradžabhūmī Kungs Šrī Krišna atnāca kopā ar savu pārpasaulīgo svītu un visu, kas ar Viņu saistīts. Tāpēc Šrī Čaitanja Mahāprabhu apstiprināja, ka neviens nav tik laimīgs kā Vradžabhūmī iedzīvotāji, it īpaši ganu meitenes, kuras ziedoja visu, lai iepriecinātu Kungu. Krišnas rotaļas ar Nandu un Jašodu, Viņa spēles ar ganiem, it īpaši ar ganu zēniem un govīm, ir devušas Krišnam Govindas vārdu. Kungs Krišna kā Govinda gādā par brāhmaniem un govīm, tādā veidā norādot, ka cilvēku labklājība visvairāk atkarīga no brahmaniskās kultūras un govju aizsardzības. Ja šo lietu trūkst, tad Kungs Krišna nekad nav apmierināts.

22. PANTS

namah pankadža-nābhāja    namah pankadža-mālinē
namah pankadža-nētrāja    namas tē pankadžānghrajē

namah — godbijīgi noliecos; pankadža-nābhāja — apliecinot cieņu
Kungam, kura naba atgādina lotosziedu; namah — noliecos;
pankadža-mālinē — Tas, kuru vienmēr grezno lotosziedu vītne; namah — noliecos;
pankadža-nētrāja — kura skatiens ir atvēsinošs kā lotoszieds; namah
— pazemīgi noliecos Tavā priekšā; pankadža-anghrajē — Tev, uz kura
pēdām ir lotosziedu zīmes (un tāpēc tās sauc par lotospēdām).

TULKOJUMS

Es pazemīgi noliecos Tavā priekšā. Tava naba atgādina lotosziedu,
Tevi vienmēr grezno lotosziedu vītnes, Tavs skatiens ir vēss kā lotoss, un
uz Tavām pēdām ir lotosu zīmes.

SKAIDROJUMS

Uz Dieva Personības garīgā ķermeņa ir īpašas simboliskas zīmes, kas atšķir to no visiem pārējiem ķermeņiem. Šādas pazīmes ir vienīgi Dievam Kungam. Var likties, ka Kungs ir tāds pats kā mēs, taču Viņš vienmēr atšķiras ar īpašām ķermeņa pazīmēm. Šrīmatī Kuntī apgalvo, ka nav cienīga skatīt Kungu, jo ir sieviete. To viņa saka tāpēc, ka sievietes, šūdras (strādnieki) un dvidža-bandhu jeb nožēlojamie triju augstāko kārtu pēcteči ar savu saprātu nespēj aptvert pārpasaulīgos jautājumus, kas saistīti ar Augstākās Absolūtās Patiesības garīgo vārdu, slavu, pazīmēm, veidoliem utt. Lai gan šie cilvēki nav piemēroti Dieva Kunga garīgās darbības izpratnei, viņi var redzēt Kungu arčā-vigrahas veidolā, kas atnāk uz materiālo pasauli, lai dotu svētību kritušajām dvēselēm, tai skaitā arī minētajām sievietēm, šūdrām un dvidža-bandhu. Tā kā šīs kritušās dvēseles nespēj redzēt tālāk par matēriju, Kungs visžēlīgi atnāk uz katru no neskaitāmajiem Visumiem kā Garbhodakašājī Višnu, no kura pārpasaulīgā vēdera lotosam līdzīgās nabas izaug lotoszieds, kurā piedzimst pirmā Visuma dzīvā būtne Brahma. Tāpēc Kungu sauc par Pankadžanābhi. Pankadžanābhi Kungs pieņem arčā-vigrahu (savu pārpasaulīgo veidolu) dažādos elementos, t.i., Viņa veidols var būt prātā, Viņa veidols var būt izgatavots no koka, zemes, metāla, dārgakmeņiem, tas var būt gleznots, uzzīmēts smiltīs utt. Visus šos Dieva Kunga veidolus vienmēr grezno lotosziedu vītnes, un godināšanas vietā jābūt mierīgai gaisotnei, lai piesaistītu nebhaktu degošo uzmanību, jo viņi ir pastāvīgi uztraukti un aizņemti materiālajās ķildās. Meditētāji godina veidolu prātā. Tādējādi Dievs Kungs ir žēlīgs pat pret sievietēm, šūdrām un dvidža-bandhu, ja vien viņi ir ar mieru iet uz templi un godināt dažādus veidolus, kas radīti to labad. Cilvēki ar vājām zināšanām apgalvo, ka šādi tempļu apmeklētāji ir elku pielūdzēji, bet tas nav tiesa. Visi diženie āčārjas ir dibinājuši šādas svētnīcas visur, lai palīdzētu nesaprātīgajiem, un cilvēks nedrīkst teikt, ka viņš ir pacēlies pāri tempļa godināšanas pakāpei, ja patiesībā atrodas šūdru vai sieviešu līmenī vai pat zemāk. Uz Dieva Kunga veidolu jāskatās, sākot ar lotospēdām, paceļot skatienu uz kājām, vidukli, krūtīm un seju. Nevajag skatīties uz Dieva Kunga seju, vispirms neparaugoties uz Viņa lotospēdām. Šrīmatī Kuntī bija Kunga krustmāte, tāpēc viņa neskatījās uz Krišnu, sākot ar lotospēdām, jo Kungs varētu justies neērti, un tāpēc Kuntīdēvī, lai nesāpinātu Kungu, sāka skatīties uz Viņu augstāk par lotospēdām, t.i., sākot ar Viņa vidukli, pamazām paceļot skatienu līdz sejai, un tad palūkojoties uz lotospēdām. Kopumā viss iznāk tā, kā vajag.

23. PANTS

jathā hrišīkēša khalēna dēvakī
    kamsēna ruddhātičiram šučārpitā
vimočitāham ča sahātmadžā vibho
    tvajaiva nāthēna muhur vipad-ganāt

jathā — kā; hrišīkēša — jutekļu valdnieks; khalēna — ļaunā;
dēvakī — Dēvakī (Šrī Krišnas māte); kamsēna — valdnieka Kamsas;
ruddhā — ieslodzīta; ati-čiram — uz ilgu laiku; šuča-arpitā — bēdīgā;
vimočitā — atbrīvota; aham ča — arī es; saha-ātma-džā — ar bērniem; vibho — ak,
diženais; tvajā ēva — Tavas Augstības; nāthēna — kā aizsargātāja;
muhuh — pastāvīgi; vipat-ganāt — no daudzām briesmām.

TULKOJUMS

Ak, Hrišīkēša, jutekļu valdniek un kungu Kungs! Tu atbrīvoji savu
māti Dēvakī, kurai ļaunais valdnieks Kamsa lika ilgu laiku ciest
ieslodzījumā, un tāpat glābi mani un manus bērnus no daudzām briesmām.

SKAIDROJUMS

Ļaunais valdnieks Kamsa iemeta cietumā savu
māsu Dēvakī, kas bija Krišnas māte, un tās vīru Vasudēvu, jo baidījās,
ka viņu nogalinās Dēvakī astotais dēls (Krišna). Kamsa nogalināja
visus Dēvakī dēlus, kas piedzima pirms Krišnas, bet Krišna izbēga no
nāves briesmām, jo tika aiznests pie Nandas Mahārādžas, sava audžutēva.
Arī Kuntīdēvī ar saviem bērniem tika izglābta no daudzām briesmām.
Salīdzinot ar Dēvakī, Kuntīdēvī bija veiksmīgāka, jo Kungs Krišna
neizglāba pārējos Dēvakī bērnus, bet parūpējās, lai paliktu dzīvi
Kuntīdēvī bērni. Tas notika tāpēc, ka Dēvakī vīrs Vasudēva bija dzīvs,
turpretī Kuntīdēvī bija atraitne, un Krišna bija vienīgais, kas varēja viņai
palīdzēt. Secinājums ir tāds, ka Krišna dod lielāku svētību bhaktam,
kas ir lielākās briesmās. Reizēm Viņš liek tīram bhaktam nonākt
briesmās, lai tas, būdams bezpalīdzīgs, vairāk pieķertos Kungam. Jo vairāk
bhakta ir piesaistījies Kungam, jo viņš ir veiksmīgāks.

24. PANTS

višān mahāgnēh purušāda-daršanād
    asat-sabhājā vana-vāsa-kriččhratah
mridhē mridhē ‘nēka-mahārathāstrato
    draunj-astrataš čāsma harē ‘bhirakšitāh

višāt — no indes; mahā-agnēh — no lielas uguns; puruša-ada — no
cilvēkēdājiem; daršanāt — cīnoties; asat — ļaunas; sabhājāh — sapulces;
vana-vāsa — izdzītiem mežā; kriččhratah — ciešanas; mridhē
mridhē
— atkal un atkal kaujā; anēka — daudziem; mahā-ratha — lieliem
karavadoņiem; astratah — ieročiem; drauni — Dronāčārjas dēla; astratah — no
ieroča; ča — un; āsma — norāda uz pagātni; harē — ak, mans Kungs;
abhirakšitāh — pilnīgi aizsargāja.

TULKOJUMS

Mans dārgais Kungs Krišna, Tu mūs esi aizsargājis no saindētas kūkas,
no lielas uguns, no cilvēkēdājiem, no ļaunās sapulces, no ciešanām,
kad bijām izdzīti mežā, kā arī kaujā, kurā cīnījās diženi karavadoņi.
Un tagad Tu mūs izglābi no Ašvathāmas ieroča.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā uzskaitītas briesmas, kādas
pārdzīvoja Kuntī ar saviem bērniem. Dēvakī sava ļaunā brāļa dēļ tikai
vienreiz nonāca grūtībās, bet citādi viss bija labi. Turpretī Kuntīdēvī un
viņas dēlus briesmas piemeklēja nepārtraukti daudzus gadus.
Karaļvalsts dēļ Durjodhana ar saviem sabiedrotajiem sagādāja raizes
Kuntī dēliem daudzas jo daudzas reizes, bet Kungs vienmēr viņus izglāba.
Reiz Bhīmam tika iedota saindēta kūka, kādu citu reizi Pāndavi tika
iemānīti sveķu mājā, kurai tika pielaista uguns, un reiz Draupadī tika
rauta aiz matiem, apvainota un mēģināta izģērbt ļauno Kuru sapulces
priekšā. Kungs izglāba Draupadī, dodams viņai bezgalīgi garas drēbes,
un Durjodhanas biedriem tā arī neizdevās ieraudzīt viņu kailu. Kad
Pāndavi bija izsūtīti mežā, Bhīmam nācās cīnīties ar cilvēkēdāju
dēmonu Hidimbu Rākšasu, un Kungs izglāba savu bhaktu. Bet ar to vēl
viss nebeidzās. Pēc visiem šiem pārbaudījumiem notika milzīgā
Kurukšētras kauja, kurā Ardžunam nācās stāties pretī tādiem diženiem
karavadoņiem kā Dronam, Bhīšmam un Karnam, kas bija ārkārtīgi vareni
kaujinieki. Un visbeidzot, kad bija izcīnīta arī kauja, Dronāčārjas dēls
palaida brahmāstru, lai Utaras klēpī nogalinātu bērnu, un tad Kungs
izglāba vienīgo dzīvu palikušo Kuru pēcteci Mahārādžu Parīkšitu.

25. PANTS

vipadah santu tāh šašvat    tatra tatra džagad-guro
bhavato daršanam jat sjād    apunar bhava-daršanam

vipadah — nelaimes; santu — lai notiek; tāh — visas; šašvat — atkal un
atkal; tatra — tur; tatra — un tur; džagat-guro — ak, Visuma Kungs;
bhavatah — Tava; daršanam — redzēšana; jat — kas; sjāt — ir;
apunah — nekad vairs; bhava-daršanam — redzēt atkārtotu dzimšanu un nāvi.

TULKOJUMS

Es gribu, lai visas šīs nelaimes notiktu vēl un vēl, un tad mēs varētu
redzēt Tevi atkal un atkal, jo skatīt Tevi nozīmē nekad vairs neredzēt
atkārtotas dzimšanas un nāves.

SKAIDROJUMS

Parasti tie, kas cieš, tie, kam kaut ko vajag, saprātīgie un zinātkārie, kuri ir dievbijīgi darbojušies, godina vai sāk godināt Dievu Kungu. Citi, kas neatkarīgi no sava stāvokļa zeļ un plaukst, tikai pateicoties ļauniem darbiem, nespēj tuvoties Visaugstākajam, jo viņiem to neļauj maldinātājs spēks. Tāpēc, ja ar dievbijīgu cilvēku notiek kaut kas ļauns, tad viņam nav cita patvēruma, kā vien Dieva Kunga lotospēdas. Pastāvīgi atcerēties Kunga lotospēdas nozīmē sagatavoties atbrīvei no dzimšanas un nāves. Tāpēc ir labi, pat ja notiek kaut kas slikts, jo tas dod mums iespēju atcerēties Dievu Kungu, kas nozīmē atbrīvi.
Ja cilvēks ir radis patvērumu pie Dieva Kunga lotospēdām, kuras tiek atzītas par vispiemērotāko laivu, lai šķērsotu neziņas okeānu, tad viņš var sasniegt atbrīvi tikpat viegli, cik viegli ir pārlēkt pāri teļa pēdu nospiedumiem. Šādi cilvēki domāti dzīvei Dieva Kunga mājvietā, un viņiem nav nekāda sakara ar vietu, kur uz katra soļa draud briesmas.
Dievs Kungs Bhagavad-gītā apliecina, ka materiālā pasaule ir briesmu pilna. Ne visai saprātīgie kaļ plānus, lai pielāgotos šīm nelaimēm, taču nezina, ka šī vieta ir briesmu pilna pēc dabas. Viņi neko nezina par Dieva Kunga mājvietu, kas ir svētlaimes pilna un kurā nav ne miņas no nelaimēm. Tāpēc saprātīga cilvēka pienākums ir neuztraukties par pasaulīgajām nelaimēm, kas vienalga notiek jebkuros apstākļos. Paciešot visas neizbēgamās neveiksmes, jācenšas pilnveidoties garīgajā apziņā, jo tāds ir cilvēka dzīves nolūks. Garīgā dvēsele stāv pāri visām materiālajām nelaimēm, tāpēc tā saucamās nelaimes tiek uzskatītas par neīstām. Cilvēks var sapnī redzēt, ka viņu aprij tīģeris, un raudāt par šo nelaimi, bet patiesībā nekāda tīģera un nekādu ciešanu nav, tie visi ir sapņi. Gluži tāpat ir teikts, ka visas dzīves nelaimes ir tikai sapņi. Ja kādam paveicas un viņš ar garīgo kalpošanu nonāk saskarsmē ar Dievu Kungu, tad tas ir viens vienīgs ieguvums. Saskarsme ar Kungu jebkurā no deviņiem garīgās kalpošanas veidiem vienmēr ir solis uz priekšu ceļā pie Dieva.

26. PANTS

džanmaišvarja-šruta-šrībhir    ēdhamāna-madah pumān
naivārhatj abhidhātum vai    tvām akinčana-gočaram

džanma — dzimšana; aišvarja — bagātība; šruta — izglītība; šrībhih — ar
skaistumu; ēdhamāna — pieaugošu; madah — apreibums;
pumān — cilvēks; na — nekad; ēva — vispār; arhati — pelna; abhidhātum — patiesīgi
vērsties pie; vai — noteikti; tvām — Tevis; akinčana-gočaram — Tas,
kuram viegli tuvojas materiāli noguruši cilvēki.

TULKOJUMS

Mans Kungs, Tev var viegli tuvoties, bet to var izdarīt tikai tie, kurus
nogurdinājusi materiālā dzīve. Ja cilvēks iet pa [materiālistiskās]
attīstības ceļu, cenzdamies uzlabot savu stāvokli ar augstas kārtas
izcelšanos, lielu bagātību, augstu izglītību un ķermenisku skaistumu, viņš
nespēj Tev tuvoties ar patiesām jūtām.

SKAIDROJUMS

Būt materiāli attīstītam nozīmē piedzimt aristokrātiskā ģimenē, būt ļoti bagātam, izglītotam un ķermeniski skaistam. Visi materiālisti neprātīgi tiecas pēc šīm pasaulīgajām pilnībām, un to sauc par materiālās civilizācijas attīstību. Taču viss beidzas ar to, ka šādu pasaulīgu labumu īpašnieks sāk lepoties, un laicīgie īpašumi viņu apreibina. Tāpēc tādi materiālā ziņā lepni cilvēki nespēj izrunāt Dieva Kunga svēto vārdu un ar visu sirdi teikt: «Ak, Govinda, ak, Krišna!» Šāstrās minēts, ka, vienreiz izrunājot Dieva Kunga svēto vārdu, grēcinieks atbrīvojas no tik daudziem grēkiem, cik viņš nemaz nav spējīgs izdarīt. Lūk, kāds spēks ir Dieva Kunga svētā vārda izrunāšanai. Tas nebūt nav pārspīlējums. Dieva Kunga svētais vārds patiešām ir tik varens. Bet svarīga ir arī izrunāšanas kvalitāte. Tā ir atkarīga no jūtu patiesuma. Bezpalīdzīgs cilvēks var izrunāt Dieva Kunga svēto vārdu ar ļoti dziļām jūtām, turpretī tas, kurš izrunā to pašu vārdu ar lielu materiālo apmierinājumu, nespēj būt tik patiess. Materiāli lepns cilvēks var pa laikam izrunāt Kunga svēto vārdu, bet viņš nespēj to darīt tīri. Tāpēc četri materiālās attīstības principi, t.i., (1) augsta izcelšanās, (2) liela bagātība, (3) augsta izglītība un (4) pievilcīgs ķermenis, var būt par kavēkļiem garīgās pilnveidošanās ceļā. Tīrās garīgās dvēseles materiālais apvalks ir ārēja pazīme, tāpat kā augsta temperatūra liecina par to, ka ķermenis ir slims. Parasti temperatūru cenšas samazināt, un svarīgi ir nepaaugstināt to ar nepareizu ārstēšanu. Palaikam var redzēt, ka garīgi pilnveidojies cilvēks kļūst materiāli nabags. Bet no tā nevajag baidīties. Šo nabadzību var uzskatīt arī par labu zīmi, tā ir kā temperatūras samazināšanās. Jādzīvo tā, lai samazinātu materiālo reibumu, kas aizvien vairāk ved prom no īstenā dzīves mērķa. Cilvēki, kas dzīvo dziļos maldos, nebūt nav piemēroti ieiešanai Dieva valstībā.

27. PANTS

namo ‘kinčana-vittāja    nivritta-guna-vrittajē
ātmārāmāja šāntāja    kaivalja-patajē namah

namah — noliecos Tavā priekšā; akinčana-vittāja — materiāli nabago
īpašums; nivritta — kas pilnīgi stāv pāri materiālo īpašību darbībai;
guna — materiālās īpašības; vrittajē — mīlestība; ātma-ārāmāja — kas ir
apmierināts sevī; šāntāja — vismierīgākais; kaivalja-patajē — monistu
kungam; namah — noliecos.

TULKOJUMS

Es noliecos Tavā priekšā! Tu piederi materiāli nabadzīgajiem un stāvi
pāri materiālās dabas īpašību darbībai un sekām. Tu esi apmierināts
sevī, tāpēc esi vismierīgākais un monistu kungs.

SKAIDROJUMS

Tikko dzīvajai būtnei nekas nepieder, viņa iet bojā. Tāpēc vārda tiešajā nozīmē nevar teikt, ka būtne varētu būt atsacījusies. Tā no kaut kā atsakās, lai iegūtu ko vērtīgāku. Skolnieks ziedo bērnišķīgās iegribas, lai varētu saņemt izglītību. Kalps pamet vienu darbu, lai dabūtu labāku. Gluži tāpat bhakta atsakās no materiālās pasaules, nevis lai neiegūtu neko, bet lai sasniegtu taustāmas garīgās vērtības. Šrīla Rūpa Gosvāmī, Sanātana Gosvāmī un Šrīla Raghunātha dāsa Gosvāmī, kā arī citi atteicās no pasaulīgā krāšņuma un labklājības, lai kalpotu Kungam. Pasaulīgajā nozīmē viņi bija ārkārtīgi daudz sasnieguši. Gosvāmī bija ministri Bengālijas valdībā, un Šrīla Raghunātha dāsa Gosvāmī bija liela zamindara dēls. Bet viņi atstāja visu, lai iegūtu kaut ko augstāku kā tas, kas viņiem piederēja iepriekš. Bhaktām parasti nav materiālu bagātību, bet viņiem ir ļoti slepena dārgumu krātuve Dieva Kunga lotospēdās. Ir brīnišķīgs stāsts par Šrīlu Sanātanu Gosvāmī. Viņam piederēja filozofu akmens, un šis akmens tika atstāts atkritumu kaudzē. Akmeni paņēma kāds trūcīgs cilvēks, kurš vēlāk brīnījās, kāpēc tik vērtīga lieta glabājas tādā vietā. Viņš lūdza Sanātanam visvērtīgāko lietu, kāda vien ir, un saņēma Dieva Kunga svēto vārdu. Akinčana ir tas, kurš materiālā nozīmē neko nespēj dot. Īsts bhakta jeb mahātma nevienam nesniedz neko materiālu, jo ir pametis visus materiālos labumus. Tomēr viņš var dot augstāko labumu, t.i., Dieva Personību, jo tas īstam bhaktam ir vienīgais īpašums. Sanātanas Gosvāmī filozofu akmens, kas bija izmests atkritumos, nebija Gosvāmī īpašums, jo citādi tas nenonāktu tādā vietā. Šis piemērs ir dots iesācējiem bhaktām, lai viņus pārliecinātu, ka materiālās vēlmes un garīgā pilnveidošanās nesader kopā. Kamēr cilvēks vēl nespēj visu redzēt garīgā saistībā ar Visaugsto Kungu, viņam vienmēr jāredz atšķirība starp garu un matēriju. Šrīla Sanātana Gosvāmī bija garīgais skolotājs, un pats spēja visu skatīt garīgā gaismā, taču deva šo piemēru, jo mums nav tādas garīgas redzes.
Materiālā skatījuma izkopšana jeb materiālā civilizācija ir liels klupšanas akmens garīgās pilnveidošanās ceļā. Materiālā attīstība saista dzīvo būtni materiālā ķermeņa važās un atnes visdažādākās šīs pasaules ciešanas. Materiālo attīstību sauc par anarthu jeb nevēlamu. Un tā tas tiešām ir. Pašreizējā materiālās attīstības līmenī cilvēki saista sevi ar lūpu krāsu piecdesmit centu vērtībā un daudzām citām nevajadzīgām lietām, kuras radījusi materiālistiskā dzīves izpratne. Cilvēki izkliedē savu uzmanību uz tik daudzām nevajadzīgām lietām un iznieko savu enerģiju, nesasniedzot garīgo apzināšanos, kas ir cilvēka dzīves galvenā vajadzība. Mēģinājums sasniegt Mēnesi ir vēl viens enerģijas izniekošanas piemērs, jo, pat īstenojot šo mērķi, dzīves jautājumi paliks neatrisināti. Dieva Kunga bhaktas sauc par akinčanām, jo viņiem nav gandrīz nekādu materiālo labumu. Visas materiālās vērtības ir radījušas trīs materiālās dabas īpašības. Tās pārklāj garīgo enerģiju, un tāpēc, jo mazāk mums ir materiālās dabas radītu lietu, jo lielāka ir iespēja garīgi pilnveidoties.
Dieva Augstākajai Personībai nav tieša sakara ar materiālajām darbībām. Visi Viņa darbi, pat tie, kas izpaužas materiālajā pasaulē, ir garīgi un materiālās dabas īpašību nesaistīti. Bhagavad-gītā Dievs Kungs norāda, ka visa Viņa darbība, arī atnākšana uz materiālo pasauli un aiziešana no tās, ir pārpasaulīga, un tas, kurš to pilnībā zina, vairs nepiedzims materiālajā pasaulē, bet atgriezīsies atpakaļ pie Dieva.
Materiālā slimība pastāv tādēļ, ka mēs alkstam valdīt pār materiālo dabu. Šī vēlme rodas triju materiālās dabas īpašību mijiedarbības dēļ, un šīm viltus baudām nav pieķēries ne Kungs, ne Viņa bhaktas. Tāpēc Kungu un Viņa bhaktas sauc par nivrita-guna-vriti. Pilnīgs nivrita-guna-vriti ir Visaugstais Kungs, jo Viņu nekad nepiesaista materiālās dabas īpašības, turpretī dzīvajām būtnēm ir tieksme tām pieķerties. Dažas no būtnēm, maldīgi pieķeroties materiālajai dabai, ir nonākušas tās lamatās.
Dievs Kungs pieder bhaktām, un bhaktas pieder Kungam, tāpēc viņi noteikti stāv pāri materiālās dabas īpašībām. Tas ir dabisks secinājums. Tādi tīri bhaktas atšķiras no daļēji piesārņotiem bhaktām, kuri vēršas pie Dieva, lai atvieglotu ciešanas un nabadzību, vai arī ziņkārības un prātošanas dēļ. Tīri bhaktas un Kungs ir pārpasaulīgi pieķērušies viens otram. Dievam Kungam nav ko dot un saņemt no citiem, tāpēc Viņu sauc par ātmārāmu jeb sevī apmierināto. Sevī apmierinātais Kungs valda pār visiem monistiem, kuri cenšas saplūst ar Dieva Kunga esamību. Šādi monisti saplūst ar paša Kunga starojumu, ko sauc par brahmadžoti, turpretī bhaktas nonāk Dieva Kunga pārpasaulīgajās rotaļās, kuras nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt par materiālām.

28. PANTS

manjē tvām kālam īšānam    anādi-nidhanam vibhum
samam čarantam sarvatra    bhūtānām jan mithah kalih

manjē — es uzskatu; tvām — Tevi, Kungs; kālam — par mūžīgo laiku;
īšānam — Visaugsto Kungu; anādi-nidhanam — bez sākuma un gala;
vibhum — visu caurstrāvojošo; samam — ar vienādu žēlastību;
čarantam — dodot; sarvatra — visur; bhūtānām — dzīvo būtņu; jat mithah — ar
sakariem; kalih — domstarpības.

TULKOJUMS

Mans Kungs, es Tevi uzskatu par mūžīgo laiku, par augstāko
valdnieku, kuram nav ne sākuma, ne gala, par visu caurstrāvojošo. Savu
žēlastību Tu vienādi dod visiem. Domstarpības starp dzīvajām būtnēm
pastāv tikai sabiedrisko sakaru dēļ.

SKAIDROJUMS

Kuntīdēvī zināja, ka Krišna nav tās brāļadēls vai parasts viņas vecāku mājas ģimenes loceklis. Valdniece labi saprata, ka Krišna ir sākotnējais Kungs, kurš Virsdvēseles, Paramātmas, izskatā atrodas ikvienā sirdī. Dieva Kunga Paramātmas iezīmi sauc arī par kālu jeb mūžīgo laiku. Mūžīgais laiks ir liecinieks visai mūsu darbībai, gan labai, gan sliktai, un nosaka darbības sekas. Nav jēgas teikt, ka nezinām, kāpēc un par ko ciešam. Mēs varbūt esam aizmirsuši to slikto darbu, par kuru pašlaik ciešam, bet jāatceras, ka mūs pastāvīgi pavada Paramātma, kas zina visu pagātni, tagadni un nākotni. Un, tā kā Kungs Krišna Paramātmas izskatā nosaka visas darbības un sekas, Viņš ir arī augstākais valdnieks. Bez Kunga atļaujas nekustas pat zāles stiebriņš. Dzīvajām būtnēm ir dots tik daudz brīvības, cik tās pelnījušas, un nepareiza šīs brīvības lietošana rada ciešanas. Dieva Kunga bhaktas neizmanto savu brīvību nepareizi, un tāpēc viņi ir Kunga labie dēli. Turpretī citi, kas brīvību izlieto ļaunprātīgi, nonāk ciešanās, ko nosaka mūžīgā kāla. Kāla piedāvā saistītajām dvēselēm gan laimi, gan ciešanas. Visu jau iepriekš ir noteicis mūžīgais laiks. Ciešanas nāk nelūgtas, un arī laime var nākt negaidīta, jo to visu jau ir noteikusi kāla, tāpēc neviens nav ne Dieva Kunga draugs, ne ienaidnieks. Ikviens cieš un bauda pats savu likteni. Šo likteni dzīvās būtnes veido sabiedriskā mijiedarbībā. Visi vēlas valdīt pār materiālo dabu, tāpēc ikviens Visaugstā Kunga uzraudzībā rada savu likteni. Kungs visu caurstrāvo, un tāpēc Viņš var redzēt visu būtņu darbības. Un, tā kā Kungam nav ne sākuma, ne gala, Viņu sauc arī par mūžīgo laiku jeb kālu.

29. PANTS

na vēda kaščid bhagavamš čikīršitam
    tavēhamānasja nrinām vidambanam
na jasja kaščid dajito ‘sti karhičid
    dvēšjaš ča jasmin višamā matir nrinām

na — ne; vēda — zina; kaščit — kāds; bhagavan — ak, Kungs;
čikīršitam — spēles; tava — Tavas; īhamānasja — kā pasaulīgi cilvēki;
nrinām — ļaužu; vidambanam — maldinošs; na — ne; jasja — Viņa; kaščit — kāds;
dajitah — īpašas labvēlības mērķis; asti — ir; karhičit — kaut kur;
dvēšjah — naida mērķis; ča — un; jasmin — Viņam; višamā — lielāka
labvēlība pret vienu nekā pret otru; matih — uzskats; nrinām — ļaužu.

TULKOJUMS

Ak, Kungs, neviens nespēj saprast Tavas pārpasaulīgās spēles, kas
liekas cilvēciskas un tāpēc maldina. Tev nav izredzēto vai neieredzēto.
Cilvēki tikai to iedomājas.

SKAIDROJUMS

Kunga žēlastība pret visām kritušajām dvēselēm ir vienāda. Viņam nav īpaša naida ne pret vienu. Pats priekšstats par Dieva Personību kā par cilvēku ir maldinošs. Viņa spēles izskatās gluži kā cilvēka darbība, bet patiesībā tās ir pārpasaulīgas un materiālo sārņu neskartas. Viņš, bez šaubām, ir labvēlīgs pret saviem tīrajiem bhaktām, bet patiesībā Viņš tāpat kā saule nekad nav labāks pret vienu un sliktāks pret otru. Pateicoties saules stariem, reizēm pat akmens kļūst vērtīgs, turpretī aklais nespēj saskatīt sauli, pat ja tā spīd viņam virsū. Tumsa un gaisma ir pretstati, bet tas nenozīmē, ka saule kādam dod savus starus, bet citam ne. Saules stari ir pieejami ikvienam, bet tie tiek uztverti dažādi. Nejēgas domā, ka garīgā kalpošana ir glaimošana Kungam, lai iegūtu īpašu žēlastību. Bet patiesībā tīrie bhaktas, kas pārpasaulīgā mīlestībā kalpo Kungam, nav nekādi tirgoņi. Tirgoņi izdara pakalpojumus, lai dabūtu kaut ko pretī. Bet tīrs bhakta nekalpo Kungam, lai par to kaut ko iegūtu, un tāpēc pilnā mērā var saņemt Kunga žēlastību. Cietēji, trūcīgie, zinātkārie un filozofi uz laiku var saistīties ar Kungu, lai sasniegtu savus mērķus. Kad tie ir sasniegti, attiecības ar Kungu pārtrūkst. Cietējs, ja vien viņš ir dievbijīgs, lūdz Kungam palīdzību. Bet, tiklīdz viņa ciešanas mazinās, tad lielākajai daļai šādu cilvēku Kungs vairs nerūp. Šādam cilvēkam ir pieejama Dieva Kunga žēlastība, bet viņš to nevēlas saņemt. Lūk, kāda ir atšķirība starp tīru bhaktu un bhaktu, kas vēl ir piesārņots. Tie, kas vienmēr ir pret kalpošanu Kungam, atrodas pilnīgā tumsā, tie, kas lūdz Dieva Kunga žēlastību, tikai vajadzības spiesti, saņem Viņa žēlastību daļēji, bet tie, kas vienmēr kalpo Kungam, gūst Viņa žēlastību pilnīgi. Atšķirības Dieva Kunga žēlastības saņemšanā rodas tāpēc, ka saņēmēji ir dažādi, nevis tādēļ, ka visžēlīgais Kungs pret vienu būtu labāks un pret otru sliktāks.
Kad Kungs ar savu visžēlīgo enerģiju atnāk uz materiālo pasauli, Viņš darbojas kā cilvēks. Tāpēc rodas iespaids, ka Kungs ir labvēlīgs tikai pret saviem bhaktām, bet tas nav tiesa. Par spīti šādai šķietamai labvēlībai pret vienu un nelabvēlībai pret citu, Viņa žēlastība visiem tiek dota vienādi. Visi, kas Dieva Kunga klātbūtnē krita Kurukšētras kaujas laukā, ieguva atbrīvi, pat ja viņam nebija vajadzīgo īpašību, jo nāve Dieva Kunga klātbūtnē šķīsta aizejošo dvēseli no visu grēku sekām, un tāpēc aizgājējs nonāk kādā pārpasaulīgās valstības vietā. Ja cilvēks tā vai citādi atklāj sevi saules stariem, tad viņš noteikti gūst vajadzīgo labumu gan no siltuma, gan no ultravioletajiem stariem. Tāpēc jāsecina, ka Kungs nekad nav labāks pret vieniem un sliktāks pret citiem. Ja cilvēki domā, ka Viņš kādam ir labvēlīgs un kādam ne, tad tie maldās.

30. PANTS

džanma karma ča višvātmann    adžasjākartur ātmanah
tirjan-nrīšišu jādahsu    tad atjanta-vidambanam

džanma — dzimšana; karma — darbība; ča — un; višva-ātman — ak,
Visuma dvēsele; adžasja — nedzimušā; akartuh — bezdarbīgā;
ātmanah — dzīvības enerģijas; tirjak — dzīvniekos; nri — cilvēkos; rišišu — gudrajos;
jādahsu — ūdenī; tat — tas; atjanta — patiesi; vidambanam — mulsinoši.

TULKOJUMS

Ak, Visuma dvēsele, Tu darbojies, kaut arī esi bezdarbīgs. Tu dzimsti,
lai gan esi dzīvības spēks un nedzimušais. Tu pats atnāc starp
dzīvniekiem, cilvēkiem, gudrajiem un zivīm. Tas patiešām ir mulsinoši.

SKAIDROJUMS

Dieva Kunga pārpasaulīgās rotaļas ir ne vien
mulsinošas, bet arī šķietami pretrunīgas. Citiem vārdiem sakot, cilvēka
ierobežotajam prātam tās ir pilnīgi neaptveramas. Dievs Kungs ir visa
esošā visvarenā Virsdvēsele, tomēr Viņš atnāk starp dzīvniekiem kā
mežacūka, starp cilvēkiem kā Rāma, Krišna utt., starp riši kā Nārājana
un starp ūdens iemītniekiem kā zivs. Tomēr ir teikts, ka Kungs ir
nedzimis un ka Viņam nekas nav jādara. Šruti mantrā minēts, ka
Augstākajam Brahmanam nekas nav jādara. Neviens nav līdzīgs Kungam vai
lielāks par Viņu. Dievam Kungam ir daudzveidīgas enerģijas, un Viņš
visu nevainojami paveic ar darbību, spēku un zināšanām, kas darbojas
paši par sevi. Visi šie izteikumi neapšaubāmi pierāda, ka Dieva Kunga
darbība un veidoli mūsu ierobežotajam prātam ir neaptverami, un, tā
kā Kungs ir neiedomājami varens, Viņš spēj pilnīgi visu. Tāpēc neviens
nevar precīzi novērtēt Viņu, un katrs Kunga darbs liek parasta cilvēka
prātam apjukt. Kungu nevar izprast ar Vēdu zināšanām, bet Viņu var
viegli saprast tīri bhaktas, jo tiem ir tuvas attiecības ar Kungu. Tāpēc
bhaktas zina, ka, lai gan Kungs atnāk starp dzīvniekiem, Viņš nav ne
dzīvnieks, ne cilvēks, ne riši, ne zivs. Viņš mūžīgi un visos apstākļos ir
Visaugstais Kungs.

31. PANTS

gopj ādadē tvaji kritāgasi dāma tāvad
    jā tē dašāšru-kalilāndžana-sambhramākšam
vaktram ninīja bhaja-bhāvanajā sthitasja
    sā mām vimohajati bhīr api jad bibhēti

gopī — gane (Jašoda); ādadē — paņēma; tvaji — Tevis;
kritāgasi — radīto nekārtību (saplēšot sviesta trauku); dāma — aukla; tāvat — tad;
— kas; — Tavs; dašā — apstākļi; ašru-kalila — vienās asarās;
andžana — skropstu tuša; sambhrama — uztrauktām; akšam — acīm;
vaktram — seju; ninīja — uz leju; bhaja-bhāvanajā — baiļu pilnām domām;
sthitasja — par stāvokli; — tas; mām — man; vimohajati — liek apjukt;
bhīh api — arī pašas bailes; jat — kura; bibhēti — baidās.

TULKOJUMS

Mans dārgais Krišna, kad Tu izdarīji palaidnību, Jašoda paņēma auklu,
lai Tevi sasietu, bet Tavas uztrauktās acis pieplūda pilnas asaru, kuras
aizskaloja skropstu tušu. Un Tu biji nobijies, lai gan no Tevis baidās
pašas bailes. Tas ļoti pārsteidza mani.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā vēlreiz pastāstīts, cik pārsteidzošas ir Visaugstā Kunga spēles. Kā jau tika paskaidrots, Visaugstais Kungs ir visaugstākais jebkuros apstākļos. Šis piemērs īpaši parāda to, kā Kungs ir visaugstākais un tajā pat laikā rotaļlieta sava tīrā bhaktas rokās. Tīrs Kunga bhakta kalpo Viņam tikai aiz neviltotas mīlestības un, tādā veidā kalpojot, aizmirst Visaugstā Kunga stāvokli. Arī Visaugstais Kungs ar lielāku patiku pieņem bhaktu mīlestības pilno kalpošanu, kad tā notiek dabiski, aiz tīras mīlestības, bez bijīgas cieņas. Bhaktas parasti godina Kungu ar godbijīgu attieksmi, bet Kungs daudz vairāk priecājas, kad bhakta tīrā mīlestībā uzskata Kungu par mazsvarīgāku nekā viņš pats. Tieši tādā garā notiek Kunga rotaļas sākotnējā mājvietā Golokā Vrindāvanā. Krišnas draugi uzskata, ka Krišna ir tikai viens no viņu pulka. Tie nedomā par Krišnu dziļā godbijībā. Kunga vecāki (kas ir pilnīgi tīri bhaktas) uzskata Viņu tikai par bērnu. Vecāku bārienus Kungs uzņem ar lielāku sajūsmu nekā Vēdu himnu lūgšanas. Arī līgavu pārmetumi Viņam ir patīkamāki par Vēdu himnām. Kad Kungs Krišna atradās materiālajā pasaulē, lai izpaustu savas mūžīgās Golokas Vrindāvanas mājvietas pārpasaulīgās rotaļas un piesaistītu ļaudis, Viņš atklāja neatkārtojamu ainu, klausot savu audžumāti Jašodu. Kungs savās dabiski bērnišķīgajās rotaļās reizēm sasita māla podus, kuros māte Jašoda glabāja sviestu, un izdalīja to saturu saviem draugiem un rotaļu biedriem, kā arī slavenajiem Vrindāvanas pērtiķiem, kuri labprāt izmantoja Kunga devību. Māmiņa Jašoda to redzēja un savā tīrajā mīlestībā gribēja pārpasaulīgo bērnu kaut kādā veidā sodīt. Viņa paņēma auklu un draudēja, ka sasies Kungu, kā to parasti dara ar maziem bērniem. Redzēdams auklu māmiņas Jašodas rokās, Kungs nolieca galvu un sāka raudāt gluži kā mazs bērns. Asaras ritēja Krišnam pār vaigiem, noskalojot no Viņa brīnišķīgajām acīm melno uzacu tušu. Kuntīdēvī pielūdza šo ainu, jo apzinājās, ka Kungs ir visaugstākais. No Kunga baidās pašas bailes, tomēr Viņš nobijās no savas mātes, kura gribēja Viņu sodīt gluži ikdienišķā veidā. Kuntī saprata Krišnas augsto stāvokli, turpretī Jašoda ne. Tāpēc Jašoda ir augstākā līmenī nekā Kuntī. Māte Jašoda uzskatīja Kungu par savu bērnu, un Kungs lika viņai pilnīgi aizmirst, ka tās bērns ir pats Visaugstais. Ja māte Jašoda zinātu par Kunga augsto stāvokli, tad viņa noteikti baidītos Kungu sodīt. Tajā brīdī Kungs lika Jašodai pilnīgi aizmirst savu stāvokli, jo gribēja būt pilnīgi bērnišķīgs mīlestības pilnās māmiņas priekšā. Šī mātes un bērna mīlestība bija dabiska, un Kuntī, atcerēdamās šo ainu, apjuka un spēja tikai slavināt pārpasaulīgo dēla mīlestību. Māte Jašoda tiek netieši slavināta par savu neatkārtojamo mīlestību, jo no viņas kā mīļotais dēls bija atkarīgs pat visvarenais Kungs.

32. PANTS

kēčid āhur adžam džātam    punja-šlokasja kīrtajē
jadoh prijasjānvavājē    malajasjēva čandanam

kēčit — kāds; āhuh — saka; adžam — nedzimušais; džātam — dzimis;
punja-šlokasja — diženā dievbijīgā valdnieka; kīrtajē — slavināšanai;
jadoh — valdnieka Jadu; prijasja — dārgā; anvavājē — ģimenē;
malajasja — Malajas kalnu; iva — kā; čandanam — sandalkoks.

TULKOJUMS

Daži apgalvo, ka Nedzimušais ir dzimis, lai nestu slavu dievbijīgajiem
valdniekiem, bet citi saka, ka Viņš ir dzimis par prieku valdniekam
Jadu, vienam no Taviem dārgākajiem bhaktām. Tu esi atnācis viņa
ģimenē kā sandalkoks Malajas kalnos.

SKAIDROJUMS

Kunga atnākšana uz materiālo pasauli ir grūti izprotama, tāpēc par Nedzimušā dzimšanu ir dažādi viedokļi. Bhagavad-gītā Kungs norāda, ka Viņš piedzimst materiālajā pasaulē, lai gan ir Kungs pār visu radīto un ir nedzimis. Tātad Nedzimušā dzimšana nevar tikt noliegta, jo Viņš pats norāda, ka tā ir patiesība. Tomēr pastāv dažādi viedokļi par to, kāpēc Viņš piedzimst. Arī tas jau ir pateikts Bhagavad-gītā. Viņš ierodas ar savu iekšējo spēju, lai atjaunotu reliģijas principus, aizsargātu dievbijīgos un iznīcinātu bezdievjus. Lūk, ar kādu nolūku atnāk Nedzimušais. Tomēr vēl ir teikts, ka Kungs atnāca, lai padarītu slavenu dievbijīgo valdnieku Judhišthiru. Kungs Šrī Krišna noteikti gribēja dot valsti Pāndaviem par svētību visai pasaulei. Kad pār pasauli valda dievbijīgs valdnieks, tad ļaudis ir laimīgi. Ja valdnieks ir bezdievis, tad cilvēki ir nelaimīgi. Kali laikmetā valda galvenokārt bezdievji, un tāpēc arī valstu pilsoņi vienmēr ir nelaimīgi. Demokrātijas gadījumā bezdievīgie pilsoņi paši ievēl savu pārstāvi, kas valda pār viņiem, un tāpēc tie nevienu nevar vainot savās nelaimēs. Arī Mahārādža Nala bija izslavēts par dievbijīgu valdnieku, bet viņš nebija saistīts ar Kungu Krišnu. Tāpēc šajā gadījumā ir domāts, ka Kungs Krišna gribēja padarīt slavenu Mahārādžu Judhišthiru. Pateicoties Kungam, slavens jau bija kļuvis valdnieks Jadu, piedzimstot viņa ģimenē. Lai gan Krišnu sauc par Jādavu, Jaduvīru, Jadunandanu utt., Viņš vienmēr ir pilnīgi neatkarīgs. Viņš ir kā sandalkoks, kas aug Malajas kalnos. Koki var augt visur, tomēr, tā kā sandalkoki pārsvarā aug Malajas kalnu apkārtnē, sandalkoks un šie kalni ir savstarpēji saistīti. Tāpēc varam secināt, ka Kungs ir vienmēr nedzimis gluži kā saule, tomēr Viņš atnāk, tāpat kā saule uzlec pie austrumu pamales. Saule nekad nav austrumu apvāršņa saule, un tāpat Kungs nekad nav kāda dēls. Viņš ir visa esošā tēvs.

33. PANTS

aparē vasudēvasja    dēvakjām jāčito ‘bhjagāt
adžas tvam asja kšēmāja    vadhāja ča sura-dvišām

aparē — citi; vasudēvasja — Vasudēvas; dēvakjām — Dēvakī;
jāčitah — lūgts; abhjagāt — piedzima; adžah — nedzimušais; tvam — Tu esi;
asja — viņa; kšēmāja — labumam; vadhāja — lai nogalinātu; ča — un;
sura-dvišām — tos, kuri ienīst padievus.

TULKOJUMS

Citi apgalvo, ka Tu esi piedzimis par Vasudēvas un Dēvakī dēlu tāpēc,
ka viņi to lūdza. Tu, bez šaubām, esi nedzimis, tomēr ieradies viņiem
par svētību, kā arī lai nogalinātu tos, kuri ienīst padievus.

SKAIDROJUMS

Vēl ir teikts, ka Vasudēva un Dēvakī savā
iepriekšējā dzīvē bija Sutapa un Prišni, un viņi uzņēmās smagas askēzes, lai
Kungs piedzimtu par to dēlu, un, pateicoties šīm askēzēm, Kungs
ieradās viņu ģimenē. Bhagavad-gītā jau tika teikts, ka Kungs atnāk, lai
dotu svētību visiem pasaules ļaudīm un iznīcinātu asuras jeb
materiālistiskos ateistus.

34. PANTS

bhārāvatāranājānjē    bhuvo nāva ivodadhau
sīdantjā bhūri-bhārēna    džāto hj ātma-bhuvārthitah

bhāra-avatāranāja — lai atvieglotu pasaules slogu; anjē — citi;
bhuvah — pasaules; nāvah — laiva; iva — kā; udadhau — jūrā;
sīdantjāh — nobēdājusies; bhūri — ārkārtīgi; bhārēna — ar slogu; džātah — piedzimi;
hi — noteikti; ātma-bhuvā — ar Brahmas; arthitah — lūgšanām.

TULKOJUMS

Citi apgalvo, ka zeme, pārslogota kā laiva jūrā, bija ļoti bēdīga, un
Tavs dēls Brahma lūdza, lai Tu atnāktu, un Tu ieradies, lai mazinātu
raizes.

SKAIDROJUMS

Brahma jeb pirmā dzīvā būtne, kas piedzima tūlīt pēc radīšanas, ir tiešs Nārājanas dēls. Nārājana Garbhodakašājī Višnu izskatā vispirms ieiet materiālajā Visumā. Bez garīgas saskarsmes matērija nespēj radīt. Šis princips parādās jau no paša radīšanas sākuma. Augstākais Gars iegāja Visumā, un lotosziedā, kas auga no pārpasaulīgās Višnu nabas, piedzima pirmā dzīvā būtne Brahma. Tāpēc Višnu ir Padmanābha. Brahmu sauc par ātma-bhū, jo viņš piedzima tieši no tēva bez jebkādas saskarsmes ar māti Lakšmīdžī. Lakšmīdžī atradās blakus Nārājanam un kalpoja Viņam, tomēr bez jebkādas saskarsmes ar to Nārājana radīja Brahmu. Lūk, kāda ir Dieva Kunga visvarenība. Ja kāds savā muļķībā uzskata, ka Nārājana ir tāds pats kā citas dzīvās būtnes, tad viņam jāmācās no šī gadījuma. Nārājana nav parasta būtne. Viņš ir pati Dieva Personība, un visas Viņa jutekļu spējas piemīt visām Nārājanas pārpasaulīgā ķermeņa daļām. Parasta dzīvā būtne ieņem bērnu dzimumaktā, un tai nav citas iespējas radīt bērnu kā tikai tā, kas viņai dota. Bet Nārājana ir visvarens, un tāpēc Viņu nesaista nekādi enerģijas nosacījumi. Viņš ir sevī pilns un ar savām dažādajām spējām viegli un nevainojami var neatkarīgi darīt pilnīgi visu. Tādējādi Brahma ir piedzimis tieši no tēva un nav atradies mātes klēpī. Tādēļ viņu sauc par ātma-bhū. Brahma atbild par turpmāko radīšanu Visumā, kas tālāk atspoguļo Visvarenā spējas. Mirdzumā, kas ir ap Visumu, atrodas pārpasaulīgā planēta Švētadvīpa, kurā mājo Kšīrodakašājī Višnu, Visaugstā Kunga Paramātmas iezīme. Ja kādreiz Visumā rodas grūtības, ko nevar atrisināt valdošie padievi, tad viņi lūdz palīdzību Brahmādžī. Ja šo jautājumu nevar atrisināt pat Brahmādžī, tad viņš runā ar Kšīrodakašājī Višnu un lūdz, lai Tas iemiesotos un atrisinātu jautājumu. Šādas grūtības radās, kad pār zemi valdīja Kamsa un citi asuras, kuru ļaundarības zemei bija pārāk liels slogs. Brahmādžī ar citiem padieviem aizgāja Kšīrodakas okeāna krastā un lūdza Kungu, un viņi saņēma vēsti, ka Krišna atnāks kā Vasudēvas un Dēvakī dēls. Tāpēc daži uzskata, ka Kungs atnāca, uzklausot Brahmādžī lūgšanas.

35. PANTS

bhavē ‘smin klišjamānānām    avidjā-kāma-karmabhih
šravana-smaranārhāni    karišjann iti kēčana

bhavē — materiālajā pasaulē; asmin — šajā; klišjamānānām — to, kuri
cieš no; avidjā — neziņas; kāma — vēlmes; karmabhih — darot auglīgu
darbu; šravana — klausīšanos; smarana — atcerēšanos;
arhāni — godināšanu; karišjan — var darīt; iti — tā; kēčana — citi.

TULKOJUMS

Un vēl citi apgalvo, ka Tu ieradies, lai atjaunotu garīgo
kalpošanu — klausīšanos, atcerēšanos, godināšanu utt. — lai saistītās dvēseles, kas
cieš materiālajā pasaulē, tādējādi varētu iegūt atbrīvi.

SKAIDROJUMS

Šrīmad Bhagavad-gītā Kungs norāda, ka Viņš atnāk
katrā laikmetā, lai atjaunotu reliģiju. Reliģiju rada Visaugstais Kungs.
Neviens nevar izveidot jaunu reliģijas ceļu, lai gan dažiem
godkārīgiem cilvēkiem radīt reliģijas ir gandrīz vai modes lieta. Īsta reliģija ir
atzīt Kungu par augstāko autoritāti un spontānā mīlestībā kalpot
Viņam. Dzīvā būtne nevar nekalpot, jo tā ir radīta šim mērķim. Būtnes
vienīgais uzdevums ir kalpot Kungam. Kungs ir dižens, un dzīvās
būtnes ir pakļautas Viņam. Tāpēc to uzdevums ir kalpot vienīgi Kungam.
Diemžēl maldos nonākušās dzīvās būtnes aiz pārpratuma iegūst
materiālās vēlmes un sāk kalpot jutekļiem. Šīs vēlmes sauc par avidju jeb
neziņu. Un šo vēlmju dēļ dzīvā būtne kaļ dažādus plānus, kā
materiāli baudīt, un visi tie ir vērsti uz izkropļoto dzimumdzīvi. Tāpēc būtnes
sapinas dzimšanas un nāves ķēdē un Visaugstā Kunga vadībā ceļo pa
atšķirīgiem ķermeņiem un dažādām planētām. Tāpēc, kamēr vien
cilvēks nav pacēlies pāri neziņai, viņš nespēj atbrīvoties no triju veidu
materiālās dzīves ciešanām. Tāds ir dabas likums.

Taču Kungam ir vairāk žēlastības pret ciešanu pilnajām dzīvajām
būtnēm, nekā tās varētu domāt, un Viņš savā bezcēloņu žēlastībā atnāk
pie tām un atjauno garīgās kalpošanas principus, kas sastāv no
klausīšanās, daudzināšanas, atcerēšanās, kalpošanas, godināšanas, lūgšanām,
sadarbošanās un sevis uzticēšanas Viņam. Pieņemot visus šos minētos
principus vai pat vienu no tiem, saistītā dvēsele var izkļūt no neziņas
pinekļiem un atbrīvoties no visām materiālajām ciešanām, kuras
radījis ārējās enerģijas maldinājums. Šo īpašo žēlastību dzīvajām būtnēm
Kungs deva Šrī Čaitanjas Mahāprabhu izskatā.

36. PANTS

šrinvanti gājanti grinantj abhīkšnašah
    smaranti nandanti tavēhitam džanāh
ta ēva pašjantj ačirēna tāvakam
    bhava-pravāhoparamam padāmbudžam

šrinvanti — klausās; gājanti — dzied; grinanti — ņem;
abhīkšnašah — pastāvīgi; smaranti — atceras; nandanti — priecājas; tava — Tavu;
īhitam — darbību; džanāh — ļaudis; — tie; ēva — noteikti; pašjanti — var redzēt;
ačirēna — ļoti drīz; tāvakam — Tavas; bhava-pravāha — pārdzimšanas
straumes; uparamam — pārtraukumu; pada-ambudžam — lotospēdas.

TULKOJUMS

Ak, Krišna! Tie, kas pastāvīgi klausās, apdzied un atceras Tavu
pārpasaulīgo darbību vai arī priecājas, ka to dara citi, noteikti redz Tavas
lotospēdas, un tikai tās var apturēt atkārtotu dzimšanu un nāvi.

SKAIDROJUMS

Visaugsto Kungu Šrī Krišnu nav iespējams saskatīt ar mūsu tagadējo saistīto redzi. Lai Viņu ieraudzītu, ir jāmaina redzējums, attīstoties līdz pavisam citam dzīves līmenim, kas pilns dabiskas mīlestības uz Dievu. Kad Šrī Krišna pats atradās uz zemes, ne katrs spēja Viņā saskatīt Dieva Augstāko Personību. Tādi materiālisti kā Rāvana, Hiranjakašipu, Kamsa, Jarāsandha un Šišupāla bija ļoti augsti attīstīti materiālā ziņā, taču nespēja novērtēt Dieva Kunga klātbūtni. Tāpēc, pat ja Kungs ir mūsu acu priekšā, mēs bez vajadzīgā redzējuma nespējam Viņu saskatīt. Nepieciešamās īpašības varam izkopt vienīgi ar garīgo kalpošanu, kas sākas ar klausīšanos par Kungu no pareiziem avotiem. Viens no pazīstamajiem darbiem, ko ļaudis parasti klausās, dzied, atkārto utt., ir Bhagavad-gīta, tomēr reizēm gadās, ka tas, kurš garīgi kalpo, neredz Kungu vaigu vaigā. Iemesls ir tāds, ka pirmā daļa šravana ir ļoti būtiska. Ja esam klausījušies no pareiziem avotiem, tad iedarbība ir ļoti ātra. Parasti visi klausās neautoritatīvus cilvēkus. Tādi cilvēki akadēmiskā ziņā var būt ļoti izglītoti, taču viņi neseko garīgās kalpošanas principiem, tāpēc klausīšanās no tiem ir veltīga laika šķiešana. Reizēm grāmatās teiktais tiek savtīgi iztulkots, tāpēc vispirms jāatrod zinošs un īstens runātājs un tad viņš jāklausās. Ja klausīšanās ir nevainojama un pilnīga, tad arī citi paņēmieni paši par sevi kļūst pilnīgi.
Dievs Kungs veic dažādus pārpasaulīgus darbus, un klausīšanās par katru no tiem, ja vien tā ir pilnīga, dod iespēju sasniegt vēlamo mērķi. Bhāgavatamā Dieva Kunga darbība ir aprakstīta, sākot ar Viņa attiecībām ar Pāndaviem. Kungam ir arī daudz citu spēļu, kurās Viņš cīnās ar asurām utt. Un desmitajā dziedājumā runāts par Viņa cildenajām attiecībām ar gopī, kā arī ar sievām Dvārakā. Dievs Kungs ir absolūts, tāpēc visi Viņa darbi ir vienlīdz pārpasaulīgi, taču reizēm cilvēki, kas nodarbojas ar neautoritatīvo klausīšanos, vairāk grib dzirdēt par Viņa attiecībām ar gopī. Šāda tieksme norāda uz klausītāja iekāri, tāpēc īstens teicējs tādiem ļaudīm par šiem jautājumiem nekad nestāsta. Par Dievu Kungu jāklausās no paša sākuma, kā Viņa darbība aprakstīta Šrīmad Bhāgavatamā vai jebkurā citā svētajā grāmatā, un tas ļauj klausītājam pakāpeniski sasniegt pilnību. Tāpēc nedrīkst uzskatīt, ka Kunga attiecības ar Pāndaviem būtu mazāk svarīgas nekā Viņa attiecības ar gopī. Mums pastāvīgi jāatceras, ka Kungs vienmēr stāv pāri visām laicīgajām piesaistībām. Visās iepriekš minētajās attiecībās Dievs Kungs jebkuros apstākļos ir varonis, un klausīšanās par Kungu, Viņa bhaktām vai pretiniekiem palīdz garīgajā dzīvē. Ir teikts, ka Vēdas, Purānas utt. ir radītas, lai mēs varētu atjaunot savu zaudēto saikni ar Viņu. Klausīties visus šos rakstus ir ļoti svarīgi.

37. PANTS

apj adja nas tvam sva-kritēhita prabho
    džihāsasi svit suhrido ‘nudžīvinah
jēšām na čānjad bhavatah padāmbudžāt
    parājanam rādžasu jodžitāmhasām

api — ja; adja — šodien; nah — mēs; tvam — Tu; sva-krita — paša
izdarīti; īhita — visi pienākumi; prabho — ak, mans Kungs;
džihāsasi — atstāja; svit — iespējams; suhridah — tuvus draugus; anudžīvinah — kas dzīvo
ar žēlastību; jēšām — kā; na — ne; ča — un; anjat — kāds cits;
bhavatah — Tavām; pada-ambudžāt — no lotospēdām; parājanam — atkarīgs;
rādžasu — valdniekiem; jodžita — kas nodarbojas ar; amhasām — ienaidu.

TULKOJUMS

Mans Kungs, Tu pats esi izpildījis visus pienākumus. Vai Tu tiešām
mūs šodien atstāj, lai gan mēs esam pilnīgi atkarīgi no Tavas žēlastības
un nav neviena, kas mūs sargātu tagad, kad visi valdnieki pret mums
ir naidīgi?

SKAIDROJUMS

Pāndaviem bija ļoti laimējies, jo par spīti savai veiksmei viņi bija pilnīgi atkarīgi no Dieva Kunga žēlastības. Materiālajā pasaulē būt atkarīgam no kāda žēlastības ir vislielākā nelaime, bet pārpasaulīgajās attiecībās ar Kungu pilnīga atkarība no Viņa ir vislielākā laime. Materiālistiskā slimība rodas tādēļ, ka būtnes uzskata sevi par pilnīgi neatkarīgām no visa. Taču ļaunā materiālā daba neļauj mums būt tādiem. Maldīgo mēģinājumu kļūt neatkarīgiem no stingrajiem dabas likumiem sauc par materiālo attīstību eksperimentālajās zināšanās. Visu materiālo pasauli virza maldīgā doma par neatkarību no dabas likumiem. Sākot ar Rāvanu, kurš gribēja uzbūvēt trepes uz debesu planētām, līdz pat mūsdienām, cilvēki cenšas uzvarēt dabas likumus. Viņi ar elektroniskiem un mehāniskiem līdzekļiem pūlas sasniegt tālas planētu sistēmas. Taču augstākais civilizācijas mērķis ir smagi strādāt Dieva Kunga vadībā un kļūt pilnīgi atkarīgiem no Viņa. Pilnīgas civilizācijas augstākais sasniegums ir drošsirdīgs darbs un tajā pat laikā pilnīga atkarība no Dieva Kunga. Pāndavi šajā ziņā bija paraugs. Viņi, bez šaubām, bija pilnīgi atkarīgi no Kunga Šrī Krišnas labās gribas, taču viņi nebija slinki liekēži. Gan pēc rakstura, gan pēc fiziskās darbības viņi bija ļoti augstā līmenī. Tomēr Pāndavi vienmēr meklēja Dieva Kunga žēlastību, jo zināja, ka visas dzīvās būtnes pēc savas dabas ir atkarīgas. Tāpēc dzīves pilnība ir nevis maldīga neatkarība materiālajā pasaulē, bet gan atkarība no Dieva Kunga gribas. Tos, kuri maldīgi cenšas kļūt neatkarīgi no Dieva Kunga, sauc par anāthām jeb neaizsargātajiem, turpretī tos, kuri ir pilnīgi atkarīgi no Dieva Kunga gribas, sauc par sanāthām jeb aizsargātajiem. Tāpēc jācenšas būt par sanāthām, un tad mēs vienmēr būsim pasargāti no nelabvēlīgajiem materiālās esamības apstākļiem. Ārējās materiālās dabas maldināti, mēs aizmirstam, ka materiālais dzīves stāvoklis ir visnevēlamākā neziņa. Tāpēc Bhagavad-gītā (7.19.) norādīts, ka veiksmīgs cilvēks pēc daudzām jo daudzām dzimšanām sāk apzināties, ka Vāsudēva ir viss, un vislabākais veids, kā dzīvot, ir pilnīgi uzticēt sevi Viņam. Tā ir mahātmas pazīme. Visi Pāndavu ģimenes locekļi savā dzīvē bija mahātmas. Mahārādža Judhišthira bija galvenais no viņiem, un valdniece Kuntīdēvī bija viņu māte, tāpēc Bhagavad-gītas un visu Purānu mācība, it īpaši Bhāgavata Purānas mācība, ir neizbēgami saistīta ar mahātmu Pāndavu dzīvi. Viņiem atšķirtība no Kunga nozīmēja to pašu, ko zivij dzīve ārpus ūdens. Tāpēc Šrīmatī Kuntīdēvī doma par šo šķiršanos bija kā zibens spēriens, un visa valdnieces lūgšana domāta, lai pierunātu Kungu palikt ar viņiem. Lai gan pēc Kurukšētras kaujas visi naidīgie valdnieki bija nogalināti, viņu dēli un mazdēli joprojām bija dzīvi un varēja cīnīties ar Pāndaviem. Šādos naidīgos apstākļos atradās ne tikai Pāndavi, tādos atrodamies arī mēs visi, un tāpēc labākais veids, kā dzīvot, ir kļūt pilnīgi atkarīgiem no Dieva Kunga gribas un tādējādi pārvarēt visas materiālās esamības grūtības.

38. PANTS

kē vajam nāma-rūpābhjām    jadubhih saha pāndavāh
bhavato ‘daršanam jarhi    hrišīkānām ivēšituh

— kas; vajam — mēs; nāma-rūpābhjām — bez slavas un spējām;
jadubhih — ar Jadu; saha — kopā ar; pāndavāh — Pāndaviem;
bhavatah — Tavā; adaršanam — prombūtnē; jarhi — kā; hrišīkānām — jutekļiem;
iva — kā; īšituh — dzīvās būtnes.

TULKOJUMS

Ķermeņa slava beidzas, kad aiziet dzīvais gars, un, ja Tu nebūsi ar
mums, tad tūliņ pienāks gals visai mūsu, kā arī Pāndavu un Jadu
slavai un darbībai.

SKAIDROJUMS

Kuntīdēvī labi apzinājās, ka Pāndavi dzīvo, tikai
pateicoties Šrī Krišnam. Pāndavu vārds un slava neapšaubāmi tika vērtēti
ļoti augstu, un viņus vadīja diženais valdnieks Judhišthira, morāles
personifikācija. Arī Jadu noteikti bija vareni sabiedrotie, taču bez
Kunga Krišnas vadības viņi nebija nekas, tāpat kā ķermeņa jutekļi ir
bezvērtīgi, ja tos nevada apziņa. Neviens nedrīkst lepoties ar savu
prestižu, varu un slavu, ja viņu visžēlīgi nevada Visaugstais Kungs. Dzīvās
būtnes vienmēr ir atkarīgas, un Visaugstākais, no kā tās ir atkarīgas, ir
pats Kungs. Tāpēc mēs ar savu attīstību materiālajās zināšanās varam
izgudrot visādus veidus, kā cīnīties materiālajā pasaulē, bet, ja mūs
nevada Dievs Kungs, tad visi šie izgudrojumi, lai cik stipri un labi tie arī
būtu, izrādīsies neveiksmīgi.

39. PANTS

nējam šobhišjatē tatra    jathēdānīm gadādhara
tvat-padair ankitā bhāti    sva-lakšana-vilakšitaih

na — ne; ijam — šī mūsu valsts zeme; šobhišjatē — izskatīsies skaista;
tatra — tad; jathā — kā tagad; idānīm — kā; gadādhara — ak, Krišna;
tvat — Tavu; padaih — pēdu; ankitā — iezīmēta; bhāti — mirdz;
sva-lakšana — Tavu zīmju; vilakšitaih — ar nospiedumiem.

TULKOJUMS

Ak, Gadādhara [Krišna], tagad mūsu valsti grezno Tavu pēdu
nospiedumi, un tāpēc tā izskatās tik skaista. Bet, kad Tu aizbrauksi, tas vairs
tā nebūs.

SKAIDROJUMS

Uz Kunga pēdām ir noteiktas zīmes, kas Viņu
atšķir no citiem. Šīs zīmes ir karogs, zibens, ziloņu vadāmais rīks,
lietussargs, lotoss, disks un citas. Kad Kungs iet, tad putekļos paliek šo
zīmju nospiedumi. Tāpēc, kamēr Kungs Šrī Krišna bija ar Pāndaviem,
Hastināpuras zemi rotāja šīs svētīgās zīmes, un, pateicoties tām, plauka
Pāndavu valsts. Kuntīdēvī norādīja uz šīm īpašajām iezīmēm un
baidījās, ka Kunga prombūtnē viņus sagaida neveiksmes.

40. PANTS

imē džana-padāh svriddhāh    supakvaušadhi-vīrudhah
vanādri-nadj-udanvanto    hj ēdhantē tava vīkšitaih

imē — visas šīs; džana-padāh — pilsētas; svriddhāh — plauka;
supakva — nobrieduši; aušadhi — augi; vīrudhah — dārzeņi; vana — meži;
adri — kalni; nadī — upes; udanvantah — jūras; hi — noteikti;
ēdhantē — palielinot; tava — Tevis; vīkšitaih — redzēti.

TULKOJUMS

Visas šīs pilsētas un ciemi zeļ un plaukst, jo vērtīgu augu un labības ir
papilnam. Koki ir augļu pilni, upes plūst, kalnos ir izrakteņi, un
okeānos ir daudz bagātību. Un tas ir tikai tāpēc, ka Tu uz tiem skaties.

SKAIDROJUMS

Cilvēku labklājību rada nevis milzīgi rūpniecības uzņēmumi, bet gan dabas dāvanas. Milzīgās fabrikas ir radījusi bezdievīgā civilizācija, un tās sagrauj cilvēku dzīves cēlos mērķus. Jo vairāk mēs palielinām šo traucējošo rūpniecību, lai izspiestu cilvēka dzīvības enerģiju, jo nemierīgāki un neapmierinātāki kļūst ļaudis, lai gan, pateicoties citu izmantošanai, izšķērdīgi var dzīvot tikai nedaudzi. Dabas dāvanas, piemēram, graudus, dārzeņus, augļus, upes, kalnus, kuros ir dārgakmeņi un minerāli, un pērļu pilnas jūras, pēc savas gribas dod Visaugstākais, un, ja Viņš vēlas, tad materiālā daba var radīt šīs bagātības papilnam vai arī reizēm tās ierobežot. Dabas likums ir tāds, ka cilvēks var izmantot šīs dievišķās dabas dāvanas un, pateicoties tām, zelt, ja vien nevēlas tās izmantot, lai valdītu pār materiālo dabu. Jo vairāk mēs cenšamies izmantot materiālo dabu, lai baudītu pēc savām iegribām, jo vairāk mūs sasaista šo izmantošanas mēģinājumu sekas. Ja mums ir pietiekami daudz graudu, augļu, dārzeņu un vērtīgu augu, tad kāda gan vajadzība pēc lopkautuvēm un kāpēc jānogalina nabaga dzīvnieki? Cilvēkam nav vajadzības nogalināt dzīvnieku, ja viņam ir pietiekami daudz graudu un dārzeņu. Upes tecēdamas baro laukus, un visa kā ir vairāk, nekā mums ir vajadzīgs. Kalni dod minerālus, bet okeāns — dārgakmeņus. Ja civilizācijai ir pietiekami daudz graudu, minerālu, dārgakmeņu, ūdens, piena utt., tad kāpēc tai uz kādu nabaga darba cilvēku rēķina jātiecas pēc briesmīgajiem rūpniecības uzņēmumiem? Taču visas šīs dabas dāvanas ir atkarīgas no Dieva Kunga žēlastības. Tāpēc mums jāpakļaujas Kunga likumiem un ar garīgo kalpošanu jāsasniedz cilvēka dzīves pilnība. Tieši par to runā Kuntīdēvī. Viņa vēlas, lai Dievs dotu cilvēkiem savu žēlastību un tādējādi uzturētu dabisko labklājību.

41. PANTS

atha višvēša višvātman    višva-mūrtē svakēšu mē
snēha-pāšam imam čhindhi    dridham pāndušu vrišnišu

atha — tāpēc; višva-īša — ak, Visuma Kungs; višva-ātman — ak,
Visuma dvēsele; višva-mūrtē — ak, Visuma veidola personība;
svakēšu — pret maniem radiniekiem; — manu; snēha-pāšam — mīlestības saiti;
imam — šo; čhindhi — nocērt; dridham — dziļo; pāndušu — pret
Pāndaviem; vrišnišu — kā arī pret Vrišni.

TULKOJUMS

Ak, Visuma Kungs, Visuma dvēsele, ak, Visuma veidola personība,
tāpēc, lūdzu, pārcērt mīlestības auklu, kas mani saista ar radiniekiem,
Pāndaviem un Vrišni.

SKAIDROJUMS

Tīrs bhakta kaunas kaut ko prasīt Kungam sevis labad. Bet ģimenes cilvēki reizēm ir spiesti lūgt Kunga žēlastību, jo viņus saista mīlestība pret ģimeni. Šrīmatī Kuntīdēvī to apzinājās un tāpēc lūdza, lai Kungs pārcērt šo mīlestību pret radiniekiem, Pāndaviem un Vrišni. Pāndavi ir viņas pašas dēli, un Vrišni ir viņas vecāku ģimenes locekļi. Krišna bija vienlīdz saistīts ar abām ģimenēm. Tām abām bija vajadzīga Kunga palīdzība, jo gan vieni, gan otri bija no Kunga atkarīgi bhaktas. Šrīmatī Kuntīdēvī vēlējās, lai Šrī Krišna paliktu ar viņas dēliem Pāndaviem, taču tad bez svētības paliktu viņas vecāku māja. Tas viss uztrauca Kuntī prātu, un tāpēc viņa vēlējās pārcirst mīlestības saites.
Tīrs bhakta pārcērt ierobežoto mīlestību pret ģimeni un paplašina savu garīgās kalpošanas darbību visu to dvēseļu labad, kuras aizmirsušas Dievu. Raksturīgs piemērs tam ir seši Gosvāmī, kuri sekoja Kungam Čaitanjam. Viņi visi piederēja pie visizglītotākajām, kulturālākajām un bagātākajām augstāko kastu ģimenēm, taču visu cilvēku labad viņi atstāja savas ērtās mājas un kļuva par ubagiem. Atbrīvoties no piesaistības ģimenei nozīmē paplašināt darbības lauku. Kas to nedara, tas nevar būt īstens brāhmans, valdnieks, sabiedrības vadītājs vai Dieva Kunga bhakta. Šo piemēru Dieva Personība parādīja kā paraugvaldnieks. Šrī Rāmačandra pārcirta mīlestību uz savu dārgo sievu, lai izpaustu paraugvaldnieka īpašības.
Tādām personībām kā brāhmaniem, bhaktām, valdniekiem vai sabiedrības vadītājiem, pildot pienākumus, jābūt ar ļoti plašiem uzskatiem. Šrīmatī Kuntīdēvī to apzinājās un, juzdamās vāja, lūdza Kungu atbrīvot viņu no šīm ģimenes mīlestības važām. Dievs Kungs tiek uzrunāts par Visuma Kungu jeb kosmiskā prāta Kungu, kas norāda uz Viņa visvarenību un spēju pārcirst cieto ģimenes mīlestības mezglu. Tāpēc reizēm var redzēt, ka Kungs, īpaši palīdzot vājam bhaktam, ar savu visvareno enerģiju iekārto tādus apstākļus, kas sarauj ģimenes saites. Tādā veidā Viņš liek bhaktam būt pilnīgi atkarīgam no sevis un attīra mājupceļu pie Dieva.

42. PANTS

tvaji mē ‘nanja-višajā    matir madhu-patē ‘sakrit
ratim udvahatād addhā    gangēvaugham udanvati

tvaji — uz Tevi; — mana; ananja-višajā — neaptraipītā;
matih — uzmanība; madhu-patē — ak, Madhu Kungs; asakrit — pastāvīgi;
ratim — pieķeršanās; udvahatāt — var pārplūst; addhā — tieši; gangā — Ganga;
iva — kā; ogham — tek; udanvati — uz jūru.

TULKOJUMS

Ak, Madhu Kungs, lai mana pieķeršanās ir pastāvīgi vērsta vienīgi uz
Tevi un nenovirzās ne uz vienu citu, tāpat kā Gangas ūdeņi pastāvīgi
bez jebkādiem šķēršļiem plūst uz jūru.

SKAIDROJUMS

Tīra garīgā kalpošana ir pilnīga, kad visa uzmanība ir vērsta uz pārpasaulīgo, mīlestības pilno kalpošanu Kungam. Pārcirst visas citas saites nenozīmē pilnīgi izslēgt smalkākās attiecības, kā mīlestību uz kādu citu. Tas nav iespējams. Dzīvā būtne, lai kas viņa arī būtu, noteikti mīl citus, jo tas liecina par dzīvību. Tādas dzīvības pazīmes kā vēlmes, dusmas, ilgas, pieķeršanās jūtas utt. nav iespējams iznīcināt. Vajag izmainīt tikai to mērķi. Vēlmes nevar aizliegt, bet garīgajā kalpošanā tās tiek pārvērstas no vēlmēm apmierināt jutekļus uz vēlmēm kalpot Kungam. Tā saucamā mīlestība uz ģimeni, sabiedrību, valsti utt. sastāv no dažādiem jutekļu apmierināšanas veidiem. Kad šī tieksme izmainās uz vēlmi darīt prieku Kungam, tad to sauc par garīgo kalpošanu.
No Bhagavad-gītas uzzinām, ka Ardžuna nevēlējās cīnīties ar brāļiem un radiniekiem tāpēc, ka gribēja apmierināt savas vēlmes. Bet, uzklausījis Dieva Kunga vēstījumu Šrīmad Bhagavad-gītu, viņš mainīja lēmumu un kalpoja Kungam. Tādējādi Ardžuna kļuva par slavenu Dieva Kunga bhaktu, un visos svētajos rakstos teikts, ka Ardžuna sasniedza garīgo pilnību ar garīgo kalpošanu Kungam draudzībā. Bija kauja, draudzība, Ardžuna un Krišna, bet Ardžuna ar garīgo kalpošanu pilnīgi pārvērtās. Tāpēc arī Kuntī lūgšanas norāda uz tādām pašām būtiskām izmaiņām darbībā. Šrīmatī Kuntī vēlējās nenovirzoties kalpot Kungam, un tas bija teikts viņas lūgšanā. Šāda tīra bhakti ir augstākais dzīves mērķis. Mūsu uzmanība parasti ir novirzīta uz kalpošanu kaut kam tādam, kas nav dievišķs vai arī neatbilst Dieva Kunga vēlmēm. Kad cilvēks mainās un sāk kalpot Kungam, t.i., viņa jutekļi ar kalpošanu Kungam attīrās, to sauc par tīru un neaptraipītu garīgo kalpošanu. Šrīmatī Kuntīdēvī gribēja šo pilnību un lūdza Kungu.
Kuntī mīlestība uz Pāndaviem un Vrišni nav pretrunā ar garīgo kalpošanu, jo kalpošana Kungam un bhaktām neatšķiras. Reizēm kalpot bhaktam ir vērtīgāk nekā kalpot Kungam. Bet šajā gadījumā Kuntīdēvī ģimenes saišu dēļ ir pieķērusies Pāndaviem un Vrišni. Šīs materiālās radinieku mīlestības saites ir maijas saites, jo ķermeņa un prāta radniecība pastāv ārējās enerģijas ietekmes dēļ. Dvēseļu radniecība, kas rodas attiecībās ar Augstāko Dvēseli, ir īstenā radniecība. Vēlēdamās pārcirst ģimenes saites, Kuntīdēvī domāja par miesīgo radniecību, kura ir cēlonis materiālajai verdzībai. Turpretī dvēseļu radniecība dod brīvību un tā ļauj nodibināt attiecības ar Virsdvēseli. Skatīties tumsā nozīmē neko neredzēt. Bet raudzīties saules gaismā nozīmē redzēt sauli un visu pārējo, kas nav redzams tumsā. Tāda ir garīgā kalpošana.

43. PANTS

šrī-krišna krišna-sakha vrišnj-rišabhāvani-dhrug-
    rādžanja-vamša-dahanānapavarga-vīrja
govinda go-dvidža-surārti-harāvatāra
    jogēšvarākhila-guro bhagavan namas tē

šrī-krišna — ak, Šrī Krišna; krišna-sakha — ak, Ardžunas draugs;
vrišni — no Vrišni pēctečiem; rišabha — ak, galvenais; avani — zeme;
dhruk — dumpīgo; rādžanja-vamša — valdnieku dinastiju; dahana — ak,
iznīcinātāj; anapavarga — bez samazināšanās; vīrja — varonība; govinda — ak,
Golokadhāmas īpašniek; go — govju; dvidžabrāhmanu;
sura — padieviem; arti-hara — lai samazinātu ciešanas; avatāra — ak, Kungs, kurš
nolaižas; joga-īšvara — ak, visu mistisko spēku valdniek;
akhila — Visuma; guro — ak, skolotāj; bhagavan — ak, bagātais; namah
— pazemīgi noliecos Tavā priekšā.

TULKOJUMS

Ak, Krišna, Ardžunas draugs, ak, galvenais no Vrišni pēctečiem, Tu
iznīcini tās valdnieku dinastijas, kuras traucē mieru uz Zemes. Tava
varonība nekad nemazinās. Tev pieder pārpasaulīgā mājvieta, un Tu atnāc,
lai mazinātu govju, brāhmanu un bhaktu ciešanas. Tev pieder visas
mistiskās spējas, un Tu esi visa Visuma skolotājs. Tu esi visvarenais
Dievs, un es pazemīgi noliecos Tavā priekšā.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā Šrīmatī Kuntīdēvī īsumā apraksta
Visaugstā Kunga Šrī Krišnas īpašības. Visvarenajam Kungam ir mūžīga
pārpasaulīga mājvieta, kurā Viņš gana surabhi govis. Kungam kalpo
simtiem un tūkstošiem laimes dieviešu. Krišna atnāk uz materiālo
pasauli, lai aicinātu atpakaļ savus bhaktas un iznīcinātu politiķus un
valdniekus, kuri rada tikai uztraukumus, lai gan viņiem būtu jāgādā par
kārtību. Ar savām bezgalīgajām enerģijām Viņš rada, uztur un
iznīcina, taču Kungs vienmēr paliek varonības pilns, un Viņa spēki
nemazinās. Kungs īpaši gādā par govīm, brāhmaniem un bhaktām, jo no tiem
ir ļoti atkarīga visu dzīvo būtņu labklājība.

44. PANTS

sūta uvāča

prithajēttham kala-padaih    parinūtākhilodajah
mandam džahāsa vaikuntho    mohajann iva mājajā

sūtah uvāča — Sūta sacīja; prithajā — Prithas (Kuntī); ittham — tā;
kala-padaih — īpaši izvēlētiem vārdiem; parinūta — godināts;
akhila — Visuma; udajah — slava; mandam — viegli; džahāsa — smaidīja;
vaikunthah — Kungs; mohajan — apburot; iva — kā; mājajā — Viņa mistiskie spēki.

TULKOJUMS

Sūta Gosvāmī sacīja: Kad Kungs klausījās brīnišķīgiem vārdiem
teiktās lūgšanas, ko Kuntīdēvī sacerēja Viņa slavināšanai, Viņa seju rotāja
viegls smaids. Tas bija tikpat apburošs kā Viņa mistiskās spējas.

SKAIDROJUMS

Ir teikts, ka viss, kas šajā pasaulē ir apburošs, kaut
kādā veidā pārstāv Dievu Kungu. Arī saistītās dvēseles, kuras cenšas
valdīt pār materiālo dabu, apbur Kunga mistiskās spējas, turpretī
bhaktas pavisam citādā veidā apbur Dieva Kunga godība un Viņa žēlastības
pilnā svētība, kuru tie saņem. Kunga enerģija izpaužas dažādos veidos,
tāpat kā elektriskā enerģija darbojas dažādi. Šrīmatī Kuntīdēvī lūdza
Kungu tikai tāpēc, lai atklātu daļu no Viņa godības. Tādā veidā ar
visbrīnišķīgākajiem vārdiem Kungu godina visi bhaktas, un tāpēc Viņu
sauc par Utamašloku. Nekad nepietiek labskanīgu vārdu, lai
aprakstītu Kunga godību, tomēr Kungs ir apmierināts ar šādām lūgšanām,
tāpat kā tēvs ir priecīgs par sava augošā bērna kļūdaino valodu. Vārds
«maija» var norādīt gan uz maldiem, gan uz žēlastību. Šajā pantā tas ir
izmantots, lai aprakstītu Kunga žēlastību pret Kuntīdēvī.

45. PANTS

tām bādham itj upāmantrja    pravišja gadžasāhvajam
strijaš ča sva-puram jāsjan    prēmnā rāgjā nivāritah

tām — visu to; bādham — pieņēma; iti — tā; upāmantrja — pēc tam
paziņoja; pravišja — ieejot; gadžasāhvajam — Hastināpuras pilī; strijah
ča
— citas sievietes; sva-puram — savu dzīves vietu; jāsjan — dodoties;
prēmnā — ar mīlestību; rāgjā — valdnieka; nivāritah — apturēts.

TULKOJUMS

Uzklausījis Šrīmatī Kuntīdēvī lūgšanas, Kungs, ieejot Hastināpuras
pilī, paziņoja citām sievietēm par savu aizbraukšanu. Bet, kad Kungs jau
gatavojās doties prom, Viņu apturēja valdnieks Judhišthira, ar
mīlestību lūdzot Krišnu palikt.

SKAIDROJUMS

Kad Kungs Krišna bija nolēmis doties uz Dvāraku,
neviens nespēja Viņu piespiest palikt Hastināpurā, bet, kad valdnieks
Judhišthira lūdza, lai Kungs paliek vēl uz pāris dienām, tad Krišna
tūlīt piekrita. Tas parāda, ka valdnieka Judhišthiras spēks bija
mīlestībā, kurai Kungs nespēja pretoties. Visvareno Dievu var uzvarēt tikai
ar mīlestības pilnu kalpošanu un ne ar ko citu. Viņš visā savā darbībā
ir pilnīgi neatkarīgs, bet, ja tīrs bhakta ar mīlestību kaut ko lūdz, tad
Kungs tam brīvprātīgi piekrīt.

46. PANTS

vjāsādjair īšvarēhāgjaih    krišnēnādbhuta-karmanā
prabodhito ‘pītihāsair    nābudhjata šučārpitah

vjāsa-ādjaih — Vjāsas vadīto diženo gudro; īšvara — Visvarenā Dieva;
īhā — ar gribu; gjaih — izglītoto; krišnēna — paša Krišnas;
adbhuta-karmanā — tā, kurš veic pārcilvēciskus darbus; prabodhitah — mierināts;
api — lai gan; itihāsaih — ar liecībām no vēstures; na — ne;
abudhjata — apmierināts; šučā arpitah — nobēdājies.

TULKOJUMS

Valdnieks Judhišthira bija ļoti noskumis, un viņu nespēja pārliecināt
ne Vjāsas vadīto diženo gudro norādījumi, ne pats Kungs Krišna, kurš
veic pārcilvēciskus varoņdarbus, ne arī vēstures liecības.

SKAIDROJUMS

Dievbijīgais valdnieks Judhišthira bija ļoti nomākts, jo Kurukšētras kaujā it īpaši viņa dēļ bija nogalināti ļoti daudzi cilvēki. Iepriekš valdīja Durjodhana, kurš labi tika galā ar valdības lietām, un, no vienas puses, nebija nekādas vajadzības cīnīties. Taču pēc taisnības viņa vietā bija jāstājas Judhišthiram. Ar to sākās politisks strīds, un visi valdnieki, kā arī visas pasaules iedzīvotāji iesaistījās šajā cīņā starp sāncenšiem brāļiem. Valdnieka Judhišthiras pusē bija arī Kungs Krišna. Mahābhāratas, Ādi-parvā (20.), teikts, ka astoņpadsmit Kurukšētras kaujas dienās tika nogalināti 640 000 000 cilvēku, un vairāki simti tūkstošu pazuda bez vēsts. Var teikt, ka tā bija vislielākā kauja pasaulē piectūkstoš gadu laikā.
Šī masveida nogalināšana, kas notika tikai tādēļ, lai Mahārādža Judhišthira iegūtu troni, bija pārāk nomācoša, un tādi diženi gudrie kā Vjāsa ar piemēriem no vēstures, kā arī pats Kungs centās pārliecināt valdnieku, ka cīņa ir bijusi taisnīga, tāpēc ka tās mērķis ir bijis taisnīgs. Bet Mahārādža Judhišthira nebija apmierināts, lai gan ar viņu runāja tā laika diženākās personības. Šajā pantā Krišna nosaukts par pārpasaulīgu darbu veicēju, bet šai gadījumā ne Viņš, ne Vjāsa nespēja pārliecināt valdnieku Judhišthiru. Vai tas nozīmētu, ka Kungam neizdevās veikt pārcilvēcisku darbu? Noteikti ne. To var izskaidrot tā, ka Kungs, būdams īšvara jeb Virsdvēsele valdnieka Judhišthiras un Vjāsas sirdī, pēc savas gribas izdarīja kaut ko vēl pārcilvēciskāku. Kā valdnieka Judhišthiras Virsdvēsele Viņš neļāva, lai valdnieku pārliecinātu Vjāsa un citi, arī Viņš pats, jo Kungs vēlējās, lai valdnieks uzklausītu norādījumus no mirstošā Bhīšmadēvas, kurš arī bija dižens Dieva Kunga bhakta. Kungs gribēja, lai diženais karotājs Bhīšmadēva savas materiālās esamības pēdējā brīdī redzētu gan Viņu pašu, gan savus mīļotos mazbērnus valdnieku Judhišthiru un citus, kas tajā laikā valdīja, un tā varētu mierīgi atstāt šo pasauli. Bhīšmadēva nebūt nevēlējās cīnīties pret Pāndaviem, kas bija viņa mīļotie mazbērni un kuriem nebija tēva. Bet kšatriji ir arī ļoti stingri, un, tā kā viņu uzturēja Durjodhana, Bhīšmadēva bija spiests nostāties tā pusē. Turklāt Kungs arī vēlējās, lai Bhīšmadēva ar saviem vārdiem nomierinātu valdnieku Judhišthiru un pasaule ieraudzītu, ka Bhīšmadēva zināšanās pārspēj visus, arī pašu Kungu.

47. PANTS

āha rādžā dharma-sutaš    čintajan suhridām vadham
prākritēnātmanā viprāh    snēha-moha-vašam gatah

āha — sacīja; rādžā — valdnieks Judhišthira; dharma-sutah — Dharmas
(Jamarādžas) dēls; čintajan — domājot par; suhridām — draugu;
vadham — nogalināšanu; prākritēna — tikai ar materiālistisko izpratni;
ātmanā — ar patību; viprāh — ak, brāhman; snēha — pieķeršanās; moha — maldu;
vašam — aiznests; gatah — aizgājis.

TULKOJUMS

Valdnieks Judhišthira, Dharmas dēls, pārdzīvodams draugu nāvi,
bēdājās gluži kā parasts materiālistisks cilvēks. Ak, gudrie! Pieķeršanās
maldināts, viņš sāka runāt.

SKAIDROJUMS

Valdniekam Judhišthiram neklājās skumt kā
parastam cilvēkam, taču Dievs Kungs pēc savas gribas viņu maldināja ar
pasaulīgu pieķeršanos (tāpat kā šķietami maldināts bija Ardžuna).
Redzīgs cilvēks labi zina, ka dzīvā būtne nav ne ķermenis, ne prāts, un
viņš stāv pāri materiālistiskajai dzīves izpratnei. Parasts cilvēks domā
par vardarbību vai nevardarbību saskaņā ar ķermeni, bet tie ir
maldi. Ikvienam saskaņā ar nodarbošanos ir savs pienākums. Kšatrijam
ir jācīnās par taisnību, neskatoties uz to, kas ir pretinieks. Pildot
tādu pienākumu, nevajag uztraukties par materiālā ķermeņa bojāeju, jo
tas ir tikai dzīvās dvēseles ārējais ietērps. Mahārādža Judhišthira to
labi zināja, bet pēc Kunga gribas sāka bēdāties gluži kā parasts cilvēks,
jo šiem maldiem bija īpašs nolūks: valdniekam bija jāsaņem
norādījumi no Bhīšmas, tāpat kā Ardžuna bija uzklausījis norādījumus no paša
Kunga.

48. PANTS

aho mē pašjatāgjānam    hridi rūdham durātmanah
pārakjasjaiva dēhasja    bahvjo mē ‘kšauhinīr hatāh

aho — ak; — manu; pašjata — redziet; agjānam — neziņu;
hridi — sirdī; rūdham — kas atrodas; durātmanah — grēcīgā;
pārakjasja — pārējo; ēva — noteikti; dēhasja — ķermeņa; bahvjah — daudzas, daudzas;
— manis; akšauhinīh — pulku vienības; hatāh — nogalinātas.

TULKOJUMS

Valdnieks Judhišthira sacīja: Ak, mans liktenis! Es esmu vislielākais
grēcinieks! Redziet manu sirdi, tā ir neziņas pilna! Šis ķermenis, kas
galu galā domāts citiem, ir nogalinājis daudzus jo daudzus vīru pulkus.

SKAIDROJUMS

Pilnu karaspēka vienību, kas sastāv no 21 870
kaujas ratiem, 21 870 ziloņiem, 109 650 kājniekiem un 65 600 jātniekiem,
sauc par akšauhinī. Kurukšētras kaujas laukā gāja bojā daudzas
akšauhinī. Mahārādža Judhišthira, būdams visdievbijīgākais šīs pasaules
valdnieks, uzņemas atbildību par tik daudzu dzīvo būtņu nogalināšanu, jo
kauja notika, lai viņš atgūtu troni. Šis ķermenis galu galā ir domāts
citiem. Kamēr ķermenī ir dzīvība, tas domāts, lai kalpotu pārējiem, bet,
kad ķermenis ir miris, tas kļūst par barību suņiem, šakāļiem un
tārpiem. Valdnieks bēdājās, jo viena tāda laicīga ķermeņa dēļ nācās
aiziet bojā tik daudziem cilvēkiem.

49. PANTS

bāla-dvidža-suhrin-mitra-    pitri-bhrātri-guru-druhah
na mē sjān nirajān mokšo    hj api varšājutājutaih

bāla — zēnus; dvi-dža — divreiz dzimušos; suhrit — labvēļus;
mitra — draugus; pitri — vecākus; bhrātri — brāļus; guru — skolotājus; druhah — kas
nogalinājis; na — nekad; — man; sjāt — būs; nirajāt — no elles;
mokšah — atbrīve; hi — noteikti; api — lai arī; varša — gadu;
ajuta — miljonus; ājutaih — pieliktu.

TULKOJUMS

Esmu nogalinājis daudzus zēnus, brāhmanus, labvēļus, draugus,
vecākus, skolotājus un brāļus. Pat miljoniem gadu ilgs mūžs mani
neatpestītu no elles, kas sagaida par visiem šiem grēkiem.

SKAIDROJUMS

Kad notiek karš, tad noteikti tiek nogalinātas arī
daudzas nevainīgas dzīvās būtnes, piemēram, zēni, brāhmani un
sievietes, kuru nogalināšana tiek uzskatīta par vislielāko grēku. Tās ir
pilnīgi nevainīgas būtnes, un svētie raksti aizliedz viņus nogalināt jebkādos
apstākļos. Mahārādža Judhišthira zināja par daudzo cilvēku bojāeju.
Abās pusēs bija arī draugi, vecāki un skolotāji, un tie visi tika
nonāvēti. Atceroties to, Mahārādžu Judhišthiru uzreiz pārņēma šausmas, un
tāpēc viņš uzskatīja, ka nonāks ellē uz miljoniem un miljardiem gadu.

50. PANTS

naino rāgjah pradžā-bhartur    dharma-juddhē vadho dvišām
iti mē na tu bodhāja    kalpatē šāsanam vačah

na — ne; ēnah — grēki; rāgjah — valdnieka; pradžā-bhartuh — tā, kurš
uztur pilsoņus; dharma — taisnīgi; juddhē — kaujā;
vadhah — nogalināšana; dvišām — ienaidnieku; iti — visi šie; — man; na — ne; tu — bet;
bodhāja — apmierināšanai; kalpatē — domāti valdīšanai;
šāsanam — norādījumu; vačah — vārdi.

TULKOJUMS

Valdnieks, kurš uztur pilsoņus un nogalina taisnīga mērķa labad,
negrēko. Bet šis norādījums neattiecas uz mani.

SKAIDROJUMS

Mahārādža Judhišthira domāja, ka, tā kā viņš
nemaz nevadīja valsti, un to veiksmīgi, bez kāda ļaunuma pret
iedzīvotājiem darīja Durjodhana, viņa dēļ bija nonāvētas daudzas dzīvās būtnes
tikai tāpēc, lai atņemtu valsti Durjodhanam. Mahārādža Judhišthira
uzskatīja, ka nogalināšana notika nevis valsts labad, bet viņa paša slavas
vairošanas dēļ, un tāpēc viņš pats ir atbildīgs par visiem grēkiem.

51. PANTS

strīnām mad-dhata-bandhūnām    droho jo ‘sāv ihotthitah
karmabhir grihamēdhījair    nāham kalpo vjapohitum

strīnām — sieviešu; mat — manis; hata-bandhūnām — draugi nogalināti;
drohah — naids; jah — tas; asau — visu to; iha — ar to;
utthitah — izcēlies; karmabhih — ar darbu; grihamēdhījaih — to, kuri veic materiālo
labdarību; na — nekad; aham — es; kalpah — varu cerēt;
vjapohitum — to izlīdzināt.

TULKOJUMS

Esmu nogalinājis daudzus sieviešu draugus un radījis tādu naidu, ko
nav iespējams novērst ar materiālu labdarību.

SKAIDROJUMS

Grihamēdhī ir tie, kuru vienīgā nodarbošanās ir labdarība materiālās labklājības dēļ. Šādu labklājību reizēm traucē grēcīga darbība, jo materiālists, pildot materiālos pienākumus, noteikti grēko, un tas var notikt pat neapzināti. Lai atbrīvotos no grēku sekām, Vēdas iesaka vairāku veidu ziedošanas. Vēdās teikts, ka, izpildot ašvamēdha-jagju (zirga ziedošanu), var atbrīvoties pat no brahma-hatjas (brāhmana nogalināšanas) grēka.
Judhišthira Mahārādža izpildīja šādu ašvamēdha-jagju, bet domāja, ka pat ar to nav iespējams atbrīvoties no lielajiem grēkiem. Karā cīnās vīri, brāļi un pat tēvi un dēli. Tos nogalinot, rodas jauns un jauns ienaids, tādējādi darbības un seku ķēde pieaug un grēkus nav iespējams izpirkt pat ar tūkstošiem ašvamēdha-jagju.
Tieši tā notiek darbs (karma). Tas rada darbību un vienlaicīgi arī sekas, tādējādi palielinot materiālās darbības ķēdi un saistot darītāju materiālajā verdzībā. Bhagavad-gītā (Bg.27.–28.) teikts, ka šīs darbības un sekas, kas rodas darba ceļā, var apturēt tikai tad, kad darbošanās notiek Visaugstā Kunga labad. Patiesībā Kurukšētras kauja risinājās pēc Visaugstā Kunga Šrī Krišnas gribas, kā to norāda paša Kunga vārdi, un tikai pēc Viņa gribas Judhišthira kļuva par Hastināpuras valdnieku. Tāpēc Pāndavus, kuri tikai izpildīja Kunga gribu, grēks nemaz neskāra. Bet citi, kas piesaka karu pēc savām iegribām, paši par visu atbild.

52. PANTS

jathā pankēna pankāmbhah    surajā vā surākritam
bhūta-hatjām tathaivaikām    na jagjair mārštum arhati

jathā — kā; pankēna — ar dubļiem; panka-ambhah — duļķainu ūdeni;
surajā — ar vīnu; — vai; surākritam — vīna traipu;
bhūta-hatjām — dzīvnieka nogalināšana; tathā — tāpat; ēva — noteikti; ēkām — vienu;
na — nekad; jagjaih — ar noteikto ziedošanu; mārštum — izpirkt;
arhati — vērts.

TULKOJUMS

Caur dubļiem nevar izfiltrēt duļķainu ūdeni, ar vīnu nevar izmazgāt
vīna trauku, un tāpat ar dzīvnieku ziedošanu nevar atbrīvoties no
cilvēku nogalināšanas grēka.

SKAIDROJUMS

Ašvamēdha-jagjas jeb
gomēdha-jagjas — ziedošanas, kurās tiek upurēts zirgs vai bullis, — protams, netika veiktas, lai
nogalinātu dzīvniekus. Kungs Čaitanja teica, ka uz jagjas altāra
ziedotie dzīvnieki atkal gūst spēkus un saņem jaunu dzīvību. Tas tika darīts
tikai tādēļ, lai parādītu Vēdu himnu iedarbīgumu. Pareizi skaitot Vēdu
himnas, ziedošanas veicējs noteikti atbrīvojas no grēku sekām, bet, ja
ziedošana sliktas vadības dēļ notiek nepareizi, tad cilvēks noteikti kļūst
atbildīgs par dzīvnieku upurēšanu. Šajā strīdu un liekulības laikmetā
jagjas nav iespējams veikt pilnīgi, jo trūkst prasmīgu brāhmanu, kas
varētu tās vadīt. Tāpēc Mahārādža Judhišthira dod mājienu attiecībā uz
ziedošanām Kali laikmetā. Vienīgā ziedošana, kas ieteikta Kali-jugā, ir
hari-nāma-jagja, ko aizsāka Kungs Šrī Čaitanja Mahāprabhu. Bet tas
nenozīmē, ka var nogalināt dzīvniekus un izpirkt grēkus ar
hari-nāma-jagju. Dieva Kunga bhaktas nekad nenogalina dzīvniekus pašu
labumam, un viņi (kā Kungs pavēlēja Ardžunam) neatsakās izpildīt kšatrija
pienākumu. Tāpēc mērķis tiek sasniegts, kad viss tiek darīts saskaņā ar
Kunga gribu. To spēj vienīgi bhaktas.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojumi Šrīmad Bhāgavatamas pirmā dziedājuma astotajai nodaļai «Valdnieces Kuntī lūgšanas un Parīkšita
glābšana».


Tālāk:

Devītā nodaļa Bhīšmadēvas aiziešana Kunga Krišnas klātbūtnē