Šrīmad Bhāgavatama (1. un 2. dziedājums) 1.14

null

ČETRPADSMITĀ NODAĻA

Kunga Krišnas aiziešana

1. PANTS

sūta uvāča

samprasthitē dvārakājām    džišnau bandhu-didrikšajā
gjātum ča punja-šlokasja    krišnasja ča vičēštitam

sūtah uvāča — Šrī Sūta Gosvāmī sacīja; samprasthitē — aizgājis uz;
dvārakājām — Dvāraku; džišnau — Ardžuna; bandhu — draugus un
radiniekus; didrikšajā — satikt; gjātum — zināt; ča — arī; punja-šlokasja — tā,
kura slavu apdzied Vēdu himnas; krišnasja — Kunga Krišnas; ča — un;
vičēštitam — tālākos darbības nodomus.

TULKOJUMS

Šrī Sūta Gosvāmī sacīja: Ardžuna devās uz Dvāraku satikt Kungu Šrī
Krišnu, kā arī citus draugus, un uzzināt, ko Kungs gatavojas darīt.

SKAIDROJUMS

Kā teikts Bhagavad-gītā, Dievs Kungs atnāk uz
zemi, lai aizsargātu ticīgos un iznīcinātu bezdievīgos, un tātad pēc
Kurukšētras kaujas un Mahārādžas Judhišthiras nākšanas tronī Kunga misija
bija pabeigta. Pāndavi, it īpaši Ardžuna, ir mūžīgi Dieva Kunga
pavadoņi, tāpēc Ardžuna devās uz Dvāraku uzzināt, ko Kungs gatavojas darīt
tālāk.

2. PANTS

vjatītāh katičin māsās    tadā nājāt tato ‘rdžunah
dadarša ghora-rūpāni    nimittāni kurūdvahah

vjatītāh — kad pagāja; katičit — daži; māsāh — mēneši; tadā — tad; na
ājāt
— neatgriezās; tatah — no turienes; ardžunah — Ardžuna;
dadarša — redzēja; ghora — šausmīgus; rūpāni — skatus; nimittāni — dažādi
iemesli; kuru-udvahah — Mahārādža Judhišthira.

TULKOJUMS

Pagāja vairāki mēneši, bet Ardžuna neatgriezās. Mahārādža Judhišthira
ievēroja, ka parādījušās nelabvēlīgas zīmes, kas viesa bailes.

SKAIDROJUMS

Kungs Šrī Krišna, Dieva Augstākā Personība, ir
bezgalīgi daudzas reizes varenāks par visvarenāko, ko pazīstam — Sauli.
Vienā elpas vilcienā Kungs rada un iznīcina miljoniem un miljardiem
Sauļu. Materiālajā pasaulē Saule tiek uzskatīta par visas radības un
materiālās enerģijas avotu, un, tikai pateicoties tai, mēs varam saņemt
visu dzīvei nepieciešamo. Tāpēc, kad Dievs Kungs atradās uz zemes,
cilvēkiem bija viss, kas vajadzīgs, lai dzīvotu mierā un labklājībā, it
īpaši reliģija un zināšanas, jo tās Kungs deva gluži kā mirdzošā saule, kas
pārpludina visu ar gaismu. Mahārādža Judhišthira savā valstī ievēroja
nekārtības un tāpēc sāka raizēties par Ardžunu, kurš bija projām ļoti
ilgi, un arī nebija nekādu ziņu par to, kas notiek Dvārakā. Viņš sāka
domāt, ka Kungs Krišna varbūt ir aizgājis. Kā gan citādi būtu radušās
šīs baismīgās zīmes?

3. PANTS

kālasja ča gatim raudrām    viparjastartu-dharminah
pāpījasīm nrinām vārtām    krodha-lobhānritātmanām

kālasja — mūžīgā laika; ča — arī; gatim — ceļš; raudrām — baismīgs;
viparjasta — mainījies uz pretējo; ritu — gadalaiku;
dharminah — pastāvība; pāpījasīm — grēcīgi; nrinām — cilvēku; vārtām — iztikas ieguves
līdzekļi; krodha — dusmas; lobha — alkatība; anrita — meli;
ātmanām — cilvēku.

TULKOJUMS

Viņš redzēja, ka mūžīgā laika virzība izmainījusies, un tas bija
baismīgi. Gadalaiki nesekoja viens otram pareizā kārtībā. Ļaudis kļuva
alkatīgi, dusmīgi un viltīgi. Tie sāka pelnīt maizi negodīgiem līdzekļiem.

SKAIDROJUMS

Kad civilizācija sarauj mīlestības pilnās attiecības
ar Dieva Augstāko Personību, tad spēcīgi izpaužas tādas pazīmes kā
nepareiza gadalaiku nomaiņa, cilvēki sāk negodīgi pelnīt iztiku,
parādās alkatība, dusmas un viltus. Gadalaiku izmaiņas nozīmē, ka viena
gadalaika iezīmes izpaužas citā gadalaikā, piemēram, lietus periods ir
rudenī, vai arī augi sāk ziedēt un nest augļus citā gadalaikā. Bezdievīgi
cilvēki vienmēr ir alkatīgi, dusmīgi un viltus pilni. Viņiem vienalga, vai
pelnīt maizi godīgi vai negodīgi. Mahārādžas Judhišthiras valdīšanas
laikam bija raksturīgs šo pazīmju trūkums. Mahārādža Judhišthira bija
ļoti pārsteigts, ka viņa valsts dievišķā gaisotne nedaudz izmainījusies, un
tūlīt sāka domāt, ka Dievs Kungs aizgājis. Negodīga iztikas pelnīšana
nozīmē novirzīšanos no pienākuma. Katram ir noteikts
pienākums — gan brāhmaniem, gan kšatrijiem, gan vaišjām, gan šūdrām — un
ikviens, kas aizmirst nolikto pienākumu un sauc cita pienākumu par
savu, ir nekrietns cilvēks un rīkojas nepareizi. Ja cilvēkam nav augstākā
dzīves mērķa un viņš uzskata, ka viss beidzas ar īso šīs zemes dzīvi, tad
viņš sāk pārlieku tiekties pēc bagātības un varas. Augstākā mērķa
nezināšana rada visas šīs novirzes sabiedrībā, un neziņu it īpaši šajā
pagrimuma laikmetā var izklīdināt ar varenās saules gaismu, t.i.,
Šrīmad Bhāgavatamu.

4. PANTS

džihma-prājam vjavahritam    šāthja-mišram ča sauhridam
pitri-mātri-suhrid-bhrātri-    dam-patīnām ča kalkanam

džihma-prājam — krāpšana; vjavahritam — visās ikdienas lietās;
šāthja — divkosība; mišram — viltība; ča — un; sauhridam — attiecībā uz
draudzīgiem labvēļiem; pitri — tēvu; mātri — attiecībā uz māti;
suhrit — labvēļiem; bhrātri — savu brāli; dam-patīnām — attiecībā uz vīru un sievu;
ča — arī; kalkanam — savstarpējas ķildas.

TULKOJUMS

Visas ikdienišķās lietas un darījumus piesārņoja krāpšana, tā notika
pat starp draugiem. Ģimenes attiecībās starp tēviem, mātēm, dēliem,
labvēļiem un brāļiem pastāvīgi bija nesaprašanās. Arī starp vīriem un
sievām pastāvīgi bija spriegums un ķildas.

SKAIDROJUMS

Saistītajām dzīvajām būtnēm piemīt četri trūkumi,
t.i., kļūdīšanās, neprāts, nespēja un krāpšana, un šie trūkumi rada
pretlikumīgu darbību. Visas šīs pazīmes liecina par nepilnību, un no tām
visvairāk izceļas tieksme krāpt citus. Saistītās dvēseles krāpj tāpēc, ka
materiālajā pasaulē tās gandrīz vienmēr ir pilnas nedabiskas vēlmes
valdīt pār materiālo pasauli. Dzīvā būtne savā tīrajā stāvoklī nav dabas
likumu saistīta, jo apzinās savu mūžīgo pakļautību Augstākajai Būtnei,
un tāpēc būtnei vienmēr ir labāk palikt kalpa stāvoklī nekā maldīgi
censties valdīt pār Visaugstā Kunga īpašumu. Saistītajā stāvoklī dzīvā
būtne nav apmierināta pat tad, ja tā patiešām kļūst par visa apkārtējā
kungu, bet tas nekad neizdodas, un tāpēc būtne krīt par upuri dažādu
veidu krāpšanām, pat no vistuvāko radinieku puses. Tādā
neapmierinošā stāvoklī nevar būt saskaņas pat starp tēvu un dēlu vai starp vīru
un sievu. Taču no visām šīm grūtībām var izvairīties ar vienu
paņēmienu — garīgo kalpošanu Dievam Kungam. Liekulību pasaulē var
uzvarēt tikai un vienīgi ar garīgo kalpošanu Kungam. Redzēdams
nekārtības, Mahārādža Judhišthira nojauta, ka Kungs, laikam, atstājis zemi.

5. PANTS

nimittānj atjarištāni    kālē tv anugatē nrinām
lobhādj-adharma-prakritim    drištvovāčānudžam nripah

nimittāni — cēloņi; ati — ļoti nopietni; arištāni — sliktas zīmes;
kālē — laika gaitā; tu — bet; anugatē — aizejot; nrinām — no cilvēkiem;
lobha-ādi — tādi kā alkatība; adharma — bezdievīgi; prakritim — paradumi;
drištvā — redzot; uvāča — sacīja; anudžam — jaunākajam brālim;
nripah — valdnieks.

TULKOJUMS

Laika gaitā stāvoklis sarežģījās, un ļaudis pierada pie alkatības,
dusmām, lepnuma utt. Redzot visu to, Mahārādža Judhišthira uzrunāja
jaunāko brāli.

SKAIDROJUMS

Kad sabiedrībā parādījās tādas necilvēcīgas iezīmes
kā alkatība, dusmas, bezdievība un liekulība, dievbijīgais valdnieks
Mahārādža Judhišthira tūlīt sāka uztraukties. No šī panta var saprast, ka tā
laika cilvēki vēl nepazina minētās sabiedrības pagrimuma pazīmes, un
to parādīšanās līdz ar Kali-jugas jeb strīdu laikmeta sākumu viņus ļoti
pārsteidza.

6. PANTS

judhišthira uvāča

samprēšito dvārakājām    džišnur bandhu-didrikšajā
gjātum ča punja-šlokasja    krišnasja ča vičēštitam

judhišthirah uvāča — Mahārādža Judhišthira sacīja; samprēšitah — ir
aizgājis uz; dvārakājām — Dvāraku; džišnuh — Ardžuna; bandhu — draugus;
didrikšajā — lai satiktu; gjātum — lai zinātu; ča — arī;
punja-šlokasja — Dieva Personības; krišnasja — Kunga Šrī Krišnas; ča — un;
vičēštitam — darbības nodomus.

TULKOJUMS

Mahārādža Judhišthira teica jaunākajam brālim Bhīmasenam: Es
aizsūtīju Ardžunu uz Dvāraku satikt draugus un uzzināt, ko gatavojas
darīt Dieva Personība Krišna.

SKAIDROJUMS

7. PANTS

gatāh saptādhunā māsā    bhīmasēna tavānudžah
nājāti kasja vā hētor    nāham vēdēdam andžasā

gatāh — aizgājis; sapta — septiņus; adhunā — no šodienas;
māsāh — mēnešus; bhīmasēna — ak, Bhīmasena; tava — tavs; anudžah — jaunākais
brālis; na — ne; ājāti — atgriežas; kasja — kādēļ; — vai;
hētoh — iemesls; na — ne; aham — es; vēda — zinu; idam — to; andžasā — patiesībā.

TULKOJUMS

Kopš Ardžunas aiziešanas jau pagājuši septiņi mēneši, un viņš vēl nav
atgriezies. Es nemaz nezinu, kas tur notiek.

SKAIDROJUMS

8. PANTS

api dēvaršinādištah    sa kālo ‘jam upasthitah
jadātmano ‘ngam ākrīdam    bhagavān utsisrikšati

api — vai; dēva-rišinā — padievu gudrā (Nāradas); ādištah — norādīts;
sah — tas; kālah — mūžīgais laiks; ajam — šis; upasthitah — atnācis;
jadā — kad; ātmanah — sevis; angam — pilnīgā daļa;
ākrīdam — izpausme; bhagavān — Dieva Personība; utsisrikšati — gatavojas atstāt.

TULKOJUMS

Vai Dieva Personība jau gatavojas beigt savas spēles uz zemes, kā to
jau norādīja Dēvarši Nārada? Vai šis laiks jau pienācis?

SKAIDROJUMS

Kā mēs jau daudzas reizes esam runājuši, Dieva Augstākajai Personībai, Kungam Šrī Krišnam, ir daudz pilnīgo izvērsumu, un tie visi, lai gan vienlīdz vareni, veic dažādus darbus. Bhagavad-gītā mēs varam lasīt dažādus Dieva Kunga izteikumus, un katrs no tiem attiecas uz Viņa pilnīgo daļu vai pilnīgās daļas daļu. Piemēram, Šrī Krišna, Dievs Kungs, Bhagavad-gītā saka:
«Bharatas pēcteci, ja kādreiz kaut kur pagrimst reliģija un pārsvaru gūst bezdievība, tad Es ierodos pats.» (Bg.4.7.)
«Lai atpestītu dievbijīgos, iznīcinātu neliešus un atjaunotu reliģijas principus, Es pats atnāku laikmetu pēc laikmeta.» (Bg.4.8.)
«Ja Es pārtrauktu darboties, tad visa cilvēce noietu no ceļa. Es kļūtu par cēloni negribētu pēcnācēju dzimšanai un tādējādi izjauktu visu dzīvo būtņu mieru.» (Bg.3.24.)
«Lai ko arī dižens cilvēks darītu, parastie cilvēki viņam seko. Un, lai kādu paraugu viņš rādītu, visa pasaule dara tāpat.» (Bg.3.21.)
Minētie Dieva Kunga izteikumi attiecas uz dažādām Kunga pilnīgajām daļām, t.i., tādiem Viņa izvērsumiem kā Sankaršanu, Vāsudēvu, Pradjumnu, Anirudhu un Nārājanu. Visas šīs daļas ir pats Kungs dažādos pārpasaulīgos izvērsumos, un, neskatoties uz to, Kungs Šrī Krišnas izskatā atrodas vēl citā līmenī, un Viņam ir pārpasaulīgas attiecības ar dažādu pakāpju bhaktām. Tomēr Kungs Krišna savā sākotnējā izskatā atnāk reizi divdesmit četrās Brahmas stundās (jeb ik pēc 8 640 000 000 Saules gadiem) katrā no Visumiem, un visas Viņa pārpasaulīgās rotaļas tajos visos tiek izpaustas noteiktā kārtībā. Tad parādās gan Kunga Krišnas, gan Kunga Vāsudēvas utt. darbības, un parastam cilvēkam to grūti saprast. Dieva Kunga patība neatšķiras no Kunga pārpasaulīgā ķermeņa. Izvērsumi veic dažādas darbības. Taču, kad Kungs atnāk pats kā Kungs Šrī Krišna, tad ar neaptveramo jogamaijas spēju Viņš sev pievieno arī visas pārējās pilnīgās daļas, un tādējādi Vrindāvanas Kungs Krišna atšķiras no Mathuras Kunga Krišnas un Dvārakas Kunga Krišnas. Kunga Krišnas virāt-rūpa ar Viņa neaptveramo spēju arī ir šķirta no Kunga Krišnas. Virāt-rūpa, kas tika parādīta Kurukšētras kaujas laukā, ir materiālistisks priekšstats par Kunga veidolu. Tāpēc mums jāsaprot, ka tad, kad mednieks ar loku un bultu šķietami nogalināja Kungu Krišnu, Kungs atstāja savu tā saucamo materiālo ķermeni materiālajā pasaulē. Dievs Kungs ir kaivalja, un Viņam nepastāv atšķirība starp matēriju un garu, jo viss ir radies no Viņa, tāpēc, ja Kungs atstāj viena veida ķermeni un pieņem citu, tas nenozīmē, ka Viņš līdzinātos parastai dzīvajai būtnei. Visas šīs darbības ar Kunga neaptveramo spēju ir vienlaicīgi vienādas un atšķirīgas. Kad Mahārādža Judhišthira bēdājās par to, ka Šrī Krišna varbūt ir aizgājis, tā bija tikai sekošana paradumam, ka cilvēks bēdājas par labu draugu aiziešanu. Taču patiesībā Kungs pretstatā nesaprātīgu cilvēku uzskatiem nekad neatstāj savu pārpasaulīgo ķermeni. Pats Kungs nosoda šādus nesaprātīgus ļaudis Bhagavad-gītā, kur tie nosaukti par mūdhām. Tas, ka Kungs atstāj savu ķermeni, nozīmē, ka attiecīgajās dhāmās (pārpasaulīgajās mājvietās) Viņš atkal atstāja savas pilnīgās daļas, tāpat kā materiālajā pasaulē Kungs pameta virāt-rūpu.

9. PANTS

jasmān nah sampado rādžjam    dārāh prānāh kulam pradžāh
āsan sapatna-vidžajo    lokāš ča jad-anugrahāt

jasmāt — no kā; nah — mūsu; sampadah — bagātība; rādžjam — valsts;
dārāh — labās sievas; prānāh — pastāvēšana; kulam — dzimta;
pradžāh — pavalstnieki; āsan — kļuvuši iespējami; sapatna — sāncenšus;
vidžajah — uzvarot; lokāh — turpmākā dzīve uz augstākajām planētām; ča — un;
jat — ar kā; anugrahāt — žēlastību.

TULKOJUMS

Tikai pateicoties Viņam, mums ir karaliskas bagātības, labas sievas,
dzīve, pēcnācēji, vara pār pavalstniekiem, uzvara pār ienaidniekiem un
turpmākā dzīve uz augstākajām planētām. To visu dod Viņa
bezcēloņu žēlastība.

SKAIDROJUMS

Materiālā labklājība nozīmē labu sievu, māju, pietiekami daudz zemes, labus bērnus, aristokrātiskus radiniekus, uzvaru pār sāncenšiem un dievbijīgu darbību, ar kuru var sasniegt dzīvi uz augstākajām debesu planētām un dzīvot daudz patīkamāku materiālo dzīvi. Šīs iespējas var nopelnīt ne tikai ar grūtu roku darbu vai negodīgiem līdzekļiem, bet arī ar Visaugstā Kunga žēlastību. Labklājība, ko cilvēks nopelna ar savām pūlēm, arī ir atkarīga no Kunga žēlastības. Darbs ir kā papildinājums Kunga svētībai, un bez Kunga svētības ar darbu vien nevar gūt panākumus. Modernie Kali-jugas cilvēki tic saviem spēkiem un noliedz Visaugstā Kunga svētību. Pat kāds dižens Indijas sanjāsī Čikāgā teica runas, kurās noliedza Visaugstā Kunga svētību. Bet, kas attiecas uz Vēdu šāstrām, kā mēs redzam no Šrīmad Bhāgavatamas, galējo atļauju gūt panākumus dod Visaugstais Kungs. Mahārādža Judhišthira atzīst, ka tieši tā ir bijusi viņa panākumu atslēga, un cilvēkam, kas vēlas savā dzīvē gūt panākumus, ir jāseko dižena valdnieka un Dieva Kunga bhaktas piemēram. Ja panākumus varētu gūt bez Kunga atļaujas, tad jebkurš ārsts varētu izārstēt slimnieku. Taču par spīti vispilnīgākajai ārstēšanai un vismūsdienīgākajiem ārstiem atnāk nāve, vai arī pat visbezcerīgākajos gadījumos slimnieks brīnumainā kārtā izveseļojas bez jebkādas ārstēšanas. Tāpēc var secināt, ka Dieva atļauja ir tiešais cēlonis visam notiekošajam — gan labajam, gan sliktajam. Tāpēc visiem, kam dzīvē paveicies un kas kaut ko sasnieguši, ir jābūt pateicīgiem Kungam.

10. PANTS

pašjotpātān nara-vjāghra    divjān bhaumān sadaihikān
dārunān šamsato ‘dūrād    bhajam no buddhi-mohanam

pašja — paskaties; utpātān — uztraukumi; nara-vjāghra — ak, cilvēk ar
tīģera spēku; divjān — ar notikumiem debesīs jeb planētu ietekmi;
bhaumān — notikumi uz zemes; sa-daihikān — notikumi ķermenī un
prātā; dārunān — šausmīgi; šamsatah — norāda; adūrāt — tuvā
nākotnē; bhajam — briesmas; nah — mūsu; buddhi — saprātu;
mohanam — maldinot.

TULKOJUMS

Ak, cilvēk ar tīģera spēku! Paskaties, kādas briesmas un nelaimes vēstī
debesis, zeme un ķermeņa ciešanas. Tas viss, maldinot mūsu saprātu,
norāda, ka tuvā nākotnē mūs sagaidīs briesmas.

SKAIDROJUMS

Materiālā civilizācijas attīstība nozīmē trejādu
ciešanu attīstību. Šīs ciešanas sagādā debesis, zeme un ķermeniskas vai
prāta sāpes. Debesu zvaigžņu ietekme rada daudzas nelaimes,
piemēram, pārliecīgu karstumu, aukstumu, lietu vai sausumu, kam seko bads,
slimības un epidēmijas. Tas viss rada ārkārtīgas ciešanas ķermenim un
prātam. Cilvēku radītā materiālā zinātne nekādā veidā nespēj cīnīties
pret šīm trejādajām ciešanām. Tas ir sods, ko pēc Visaugstā Kunga
norādījumiem sagādā augstākā maijas enerģija. Tāpēc pastāvīga
saskarsme ar Dievu Kungu garīgajā kalpošanā var atvieglot mūsu dzīvi un
atbrīvot mūs no uztraukumiem cilvēcisko pienākumu izpildē. Taču
asuras, kas netic Dieva esamībai, cenšas cīnīties pret šīm triju veidu
ciešanām, tomēr katru reizi cieš sakāvi. Bhagavad-gītā (7.14.) skaidri
norādīts, ka materiālās enerģijas pretdarbības nav iespējams uzvarēt triju
dabas īpašību sasaistības dēļ. Tās var pārvarēt tikai tas, kurš ar bhakti
pilnīgi uztic sevi Dieva Kunga lotospēdām.

11. PANTS

ūrv-akši-bāhavo mahjam    sphurantj anga punah punah
vēpathuš čāpi hridajē    ārād dāsjanti viprijam

ūru — gurni; akši — acis; bāhavah — rokas; mahjam — manā;
sphuranti — dreb; anga — ķermeņa kreisajā pusē; punah punah — atkal un atkal;
vēpathuh — pukstēšana; ča — arī; api — noteikti; hridajē — sirdī;
ārāt — aiz bailēm; dāsjanti — norāda; viprijam — nevēlamu.

TULKOJUMS

Mans kreisais gurns, roka un acs nodreb atkal un atkal. Sirds sitas aiz
bailēm. Tas viss norāda uz kaut ko nevēlamu.

SKAIDROJUMS

Materiālā esamība ir nevēlamu lietu pilna. To visu
mums uzspiež kāds augstāks spēks, un mēs neredzam, ka visu
nevēlamo sūta trīs materiālās dabas īpašības. Ja cilvēka acis, rokas un gurni
sāk pastāvīgi trīcēt, tad varam zināt, ka notiks kaut kas nevēlams. Tas,
ko mēs nevēlamies, atnāk kā meža ugunsgrēks. Mežu neviens
nededzina, tas aizdegas pats, radot neaptveramu postu meža iemītniekiem.
Nodzēst šādu ugunsgrēku nav cilvēka spēkos. To ar savu žēlastību var
paveikt vienīgi Kungs, atsūtot lietus mākoņus. Gluži tāpat nevēlamus
notikumus dzīvē nevar aizturēt ne ar kādiem plāniem. No ciešanām
mūs var atbrīvot vienīgi Dievs Kungs, atsūtot savus īstenos pārstāvjus,
kas izglīto cilvēkus, atbrīvojot viņus no visām nelaimēm.

12. PANTS

šivaišodjantam āditjam    abhirautj analānanā
mām anga sāramējo ‘jam    abhirēbhatj abhīruvat

šivā — šakālis; ēšā — šis; udjantam — uzlecošai; āditjam — saulei;
abhi — pretī; rauti — raud; anala — uguns; ānanā — seja; mām — uz mani;
anga — ak, Bhīma; sāramējah — suns; ajam — šis; abhirēbhati — rej uz;
abhīru-vat — bez bailēm.

TULKOJUMS

Ak, Bhīma, paskaties, kā šakāļu mātīte ar gaudām sagaida uzlecošo
sauli un vemj uguni, un kā suns bez bailēm aprej mani.

SKAIDROJUMS

Tās ir sliktas zīmes, kas norāda, ka tuvā nākotnē
gaidāms kaut kas nevēlams.

13. PANTS

šastāh kurvanti mām savjam    dakšinam pašavo ‘parē
vāhāmš ča puruša-vjāghra    lakšajē rudato mama

šastāh — tādi derīgi dzīvnieki kā govs; kurvanti — turas; mām — manā;
savjam — kreisajā pusē; dakšinam — apejot; pašavah aparē — citi
zemākie dzīvnieki, piemēram, ēzeļi; vāhān — zirgi (nesēji); ča — arī;
puruša-vjāghra — ak, tīģeri starp vīriem; lakšajē — redzu; rudatah — raudošus;
mama — uz mani.

TULKOJUMS

Ak, Bhīmasena, tīģeri starp vīriem! Tādi derīgi dzīvnieki kā govis
turas man kreisajā pusē, bet zemākie dzīvnieki, kā ēzeļi, iet man apkārt.
Liekas, ka zirgi raud, mani redzot.

14. PANTS

mritju-dūtah kapoto ‘jam    ulūkah kampajan manah
pratjulūkaš ča kuhvānair    višvam vai šūnjam iččhatah

mritju — nāves; dūtah — vēstnesis; kapotah — balodis; ajam — šis;
ulūkah — pūce; kampajan — dreb; manah — prāts; pratjulūkah — pūču
sāncenši (vārnas); ča — un; kuhvānaih — kliedz; višvam — Visumu;
vai — vai; šūnjam — tukšu; iččhatah — vēloties.

TULKOJUMS

Paskaties! Šis balodis ir kā nāves vēstnesis. Pūču un viņu sāncenšu
vārnu kliegšana liek manai sirdij nodrebēt. Tā vien šķiet, ka viņas vēlas
padarīt Visumu tukšu.

15. PANTS

dhūmrā dišah paridhajah    kampatē bhūh sahādribhih
nirghātaš ča mahāms tāta    sākam ča stanajitnubhih

dhūmrāh — dūmakā; dišah — virzieni; paridhajah — ieskauj;
kampatē — dreb; bhūh — zeme; saha adribhih — ar pauguriem un kalniem;
nirghātah — zibens no skaidrām debesīm; ča — arī; mahān — liels;
tāta — ak, Bhīma; sākam — ar; ča — arī; stanajitnubhih — pērkons bez
mākoņiem.

TULKOJUMS

Palūkojies, kā visas debesis ieskauj dūmi! Liekas, ka zeme un
kalni dreb. Nav mākoņu, bet rīb pērkons, un zibens sper no skaidrām
debesīm.

16. PANTS

vājur vāti khara-sparšo    radžasā visridžams tamah
asrig varšanti džaladā    bībhatsam iva sarvatah

vājuh — vējš; vāti — pūš; khara-sparšah — asi; radžasā — ar putekļiem;
visridžan — radot; tamah — tumsu; asrik — asinis; varšanti — līst;
džaladāh — mākoņi; bībhatsam — posta; iva — kā; sarvatah — visur.

TULKOJUMS

Pūš ass vējš, nesot pa gaisu putekļus un radot tumsu. Posta mākoņi lej
asins lietu.

17. PANTS

sūrjam hata-prabham pašja    graha-mardam mitho divi
sasankulair bhūta-ganair    džvalitē iva rodasī

sūrjam — saule; hata-prabham — dziestošiem stariem;
pašja — paskaties; graha-mardam — zvaigžņu sadursmes; mithah — savā starpā;
divi — debesīs; sa-sankulaih — sajaukts ar; bhūta-ganaih — dzīvajām būtnēm;
džvalitē — aizdedzināts; iva — kā; rodasī — raud.

TULKOJUMS

Saules stari dziest, un liekas, ka zvaigznes savā starpā cīnās. Izskatās,
ka apjukušās dzīvās būtnes kvēlo un raud.

18. PANTS

nadjo nadāš ča kšubhitāh    sarāmsi ča manāmsi ča
na džvalatj agnir ādžjēna    kālo ‘jam kim vidhāsjati

nadjah — upes; nadāh ča — un pietekas; kšubhitāh — satrauktas;
sarāmsi — ūdenskrātuves; ča — un; manāmsi — prāts; ča — arī; na — ne;
džvalati — iededzina; agnih — uguni; ādžjēna — ar sviestu; kālah — laiks;
ajam — neparasts; kim — kas; vidhāsjati — notiks.

TULKOJUMS

Upes, to pietekas, ūdenskrātuves un prāts ir satraukti. Sviests vairs
negrib degt. Kas tas par dīvainu laiku? Kas notiks?

19. PANTS

na pibanti stanam vatsā    na duhjanti ča mātarah
rudantj ašru-mukhā gāvo    na hrišjantj rišabhā vradžē

na — ne; pibanti — zīž; stanam — pupu; vatsāh — teļi; na — ne;
duhjanti — ļaujas slaukt; ča — arī; mātarah — govis; rudanti — raud;
ašru-mukhāh — asarām ritot; gāvah — govis; na — ne; hrišjanti — priecājas;
rišabhāh — buļļi; vradžē — ganībās.

TULKOJUMS

Teļi vairs nezīž govs pupus, un govis nedod pienu. Tās stāv asaru
pilnām acīm, un buļļi nepriecājas par ganībām.

20. PANTS

daivatāni rudantīva    svidjanti hj uččalanti ča
imē džana-padā grāmāh    purodjānākarāšramāh
bhrašta-šrijo nirānandāh    kim agham daršajanti nah

daivatāni — Dievības tempļos; rudanti — izskatās raudošas; iva — kā;
svidjanti — svīstot; hi — noteikti; uččalanti — it kā ietu prom; ča — arī;
imē — šīs; džana-padāh — pilsētas; grāmāh — ciemi; pura — pilsētiņas;
udjāna — dārzi; ākara — raktuves; āšramāh — vientuļnieku mītnes utt.;
bhrašta — bez; šrijah — skaistuma; nirānandāh — bez laimes;
kim — kāds; agham — posts; daršajanti — izpaudīsies; nah — mums.

TULKOJUMS

Liekas, ka Dievības templī raud, skumst un svīst. Šķiet, ka tās
gatavojas aiziet. Visas pilsētas, ciemi, dārzi, raktuves un vientuļnieku mītnes
zaudējušas skaistumu un neizraisa prieku. Es nezinu, kāds posts mūs
sagaida.

21. PANTS

manja ētair mahotpātair    nūnam bhagavatah padaih
ananja-puruša-šrībhir    hīnā bhūr hata-saubhagā

manjē — uzskatu; ētaih — ar šiem; mahā — lielajiem;
utpātaih — uzplūdiem; nūnam — tāpēc, ka trūkst; bhagavatah — Dieva Personības;
padaih — pēdu nospiedumu; ananja — neparasto; puruša — Dieva
Personības; šrībhih — svētīgajām zīmēm; hīnā — bez; bhūh — zeme;
hata-saubhagā — bez laimes.

TULKOJUMS

Es domāju, ka viss šis nemiers uz zemes norāda uz kādu lielu
zaudējumu. Zeme bija laimīga, kad to greznoja Dieva Kunga lotospēdu
nospiedumi. Bet zīmes rāda, ka tas tā vairs nebūs.

22. PANTS

iti čintajatas tasja    drištārištēna čētasā
rāgjah pratjāgamad brahman    jadu-purjāh kapi-dhvadžah

iti — tā; čintajatah — domājot sevī; tasja — viņš; drištā — redzot;
arištēna — sliktās zīmes; čētasā — ar prātu; rāgjah — valdnieks;
prati — atpakaļ; āgamat — atgriezās; brahman — ak, brāhman; jadu-purjāh — no
Jadu valsts; kapi-dhvadžah — Ardžuna.

TULKOJUMS

Ak, Brāhman Šaunaka! Kamēr Mahārādža Judhišthira, novērojot tā
laika nelabvēlīgās zīmes, visu pārdomāja, no Jadu galvaspilsētas
[Dvārakas] atgriezās Ardžuna.

23. PANTS

tam pādajor nipatitam    ajathā-pūrvam āturam
adho-vadanam ab-bindūn    sridžantam najanābdžajoh

tam — viņam (Ardžunam); pādajoh — pie pēdām;
nipatitam — noliecoties; ajathā-pūrvam — nepieredzētas; āturam — skumjas;
adhah-vadanam — nokārtu galvu; ap-bindūn — ūdens lāses; sridžantam — radot;
najana-abdžajoh — no lotosiem līdzīgajām acīm.

TULKOJUMS

Kad Ardžuna noliecās pie Mahārādžas Judhišthiras pēdām, valdnieks
redzēja, ka to pārņēmušas vēl nepieredzētas skumjas. Ardžunas galva
bija nokārta, un no viņa lotosiem līdzīgajām acīm ritēja asaras.

24. PANTS

vilokjodvigna-hridajo    viččhājam anudžam nripah
priččhati sma suhrin madhjē    samsmaran nāradēritam

vilokja — redzot; udvigna — noraizējušos; hridajah — sirdi;
viččhājam — bālo; anudžam — Ardžunu; nripah — valdnieks; priččhati sma — jautāja;
suhrit — draugu; madhjē — vidū; samsmaran — atceroties;
nārada — gudrā Nāradas; īritam — norādīto.

TULKOJUMS

Redzēdams Ardžunu bālu aiz dziļām raizēm, valdnieks atcerējās, ko
bija teicis gudrais Nārada, un draugu lokā sāka izjautāt Ardžunu.

25. PANTS

judhišthira uvāča

kaččid ānarta-purjām nah    sva-džanāh sukham āsatē
madhu-bhodža-dašārhārha-    sātvatāndhaka-vrišnajah

judhišthirah uvāča — Judhišthira sacīja; kaččit — vai;
ānarta-purjām — Dvārakas; nah — mūsu; sva-džanāh — radinieki; sukham — laimīgi;
āsatē — dzīvo; madhu — Madhu; bhodža — Bhoja; dašārha — Dašārha;
ārha — Ārha; sātvata — Sātvata; andhaka — Andhaka; vrišnajah — no Vrišni
ģimenes.

TULKOJUMS

Mahārādža Judhišthira sacīja: Dārgais brāli! Lūdzu, pastāsti, vai mūsu
draugi un radinieki, kā Madhu, Bhoja, Dašārha, Ārha, Sātvata,
Andhaka un Jadu ģimenes locekļi, dzīvo laimīgi.

26. PANTS

šūro mātāmahah kaččit    svastj āstē vātha mārišah
mātulah sānudžah kaččit    kušalj ānakadundubhih

šūrah — Šūrasēna; mātāmahah — vectēvs no mātes puses; kaččit — vai;
svasti — labi; āstē — dzīvo; — vai; atha — tāpēc;
mārišah — cienījamais; mātulah — tēvocis no mātes puses; sa-anudžah — kopā ar
jaunākajiem brāļiem; kaččit — vai; kušalī — labi; ānaka-dundubhih — Vasudēva.

TULKOJUMS

Vai mans cienījamais vectēvs Šūrasēna ir priecīgs? Un vai Vasudēvam,
manam tēvocim no mātes puses, un viņa jaunākajiem brāļiem klājas
labi?

27. PANTS

sapta sva-sāras tat-patnjo    mātulānjah sahātmadžāh
āsatē sasnušāh kšēmam    dēvakī-pramukhāh svajam

sapta — septiņas; sva-sārah — paša māsas; tat-patnjah — viņa sievas;
mātulānjah — tantes no mātes puses; saha — kopā ar;
ātma-džāh — dēliem un mazdēliem; āsatē — visi ir; sasnušāh — ar vedeklām;
kšēmam — laime; dēvakī — Dēvakī; pramukhāh — vadītas; svajam — pašas.

TULKOJUMS

Viņa septiņas sievas, no kurām galvenā ir Dēvakī, ir māsas. Vai viņas,
viņu dēli un vedeklas ir laimīgi?

28.–29. PANTS

kaččid rādžāhuko džīvatj    asat-putro ‘sja čānudžah
hridīkah sasuto ‘krūro    džajanta-gada-sāranāh
 
āsatē kušalam kaččid    jē ča šatrudžid-ādajah
kaččid āstē sukham rāmo    bhagavān sātvatām prabhuh

kaččit — vai; rādžā — valdnieks; āhukah — Ugrasenas vārds; džīvati — vēl
dzīvo; asat — ļaunprātīgais; putrah — dēls; asja — viņa; ča — arī;
anudžah — jaunākais brālis; hridīkah — Hridīka; sa-sutah — kopā ar dēlu
Kritavarmu; akrūrah — Akrūra; džajanta — Džajanta; gada — Gada;
sāranāh — Sārana; āsatē — vai viņi visi; kušalam — laimē; kaččit — vai; — tie;
ča — arī; šatrudžit — Šatrudžita; ādajah — vadīti; kaččit — vai; āstē — tiem;
sukham — viss kārtībā; rāmah — Balarāma; bhagavān — Dieva
Personība; sātvatām — bhaktu; prabhuh — sargātājs.

TULKOJUMS

Vai ļaunprātīgā Kamsas tēvs Ugrasena un viņa jaunākais brālis vēl ir
dzīvs? Vai Hridīka un viņa dēls Kritavarma ir laimīgi? Vai Akrūra,
Džajanta, Gada, Sārana un Šatrudžits dzīvo bez bēdām? Kā klājas
Balarāmam, Dieva Personībai un bhaktu sargātājam?

SKAIDROJUMS

Pāndavu galvaspilsēta Hastināpura atradās netālu no mūsdienu Jaunās Deli, bet Ugrasenas valsts atradās Mathurā. Atgriezdamies no Dvārakas uz Deli, Ardžuna noteikti apmeklēja arī Mathuru, tāpēc valdnieka jautājums par Mathuru ir vietā. Runājot par dažādiem radiniekiem, Kunga Krišnas vecākais brālis Rāma jeb Balarāma nosaukts arī par Dieva Personību, jo Kungs Balarāma ir tiešs višnu-tatvas izvērsums, Kunga Krišnas prakāša-vigraha. Lai gan Visaugstais Kungs ir viens vienīgs, Viņš izvēršas daudzās dzīvajās būtnēs. Višnu-tatvas dzīvās būtnes ir Visaugstā Kunga izvērsumi, un tās pēc lieluma un īpašībām līdzinās Kungam. Turpretī džīva-šakti izvērsumi jeb parastās dzīvās būtnes nav tādas pašas kā Kungs. Tas, kurš uzskata džīva-šakti un višnu-tatvu par līdzvērtīgām, ir nosodīts šajā pasaulē. Šrī Rāma jeb Balarāma ir Dieva Kunga bhaktu aizstāvis. Baladēva darbojas kā visu bhaktu garīgais skolotājs un ar savu bezcēloņu žēlastību atpestī kritušās dvēseles. Kunga Čaitanjas laikā Šrī Baladēva atnāca Šrī Nitjānandas Prabhu izskatā un izpauda savu bezcēloņu žēlastību, atpestot divas ārkārtīgi pagrimušas dvēseles Džagāi un Mādhāi. Tāpēc šajā pantā īpaši norādīts, ka Balarāma ir Dieva Kunga bhaktu aizstāvis. Visaugstajam Kungam Šrī Krišnam iespējams tuvoties tikai ar Šrī Balarāmas dievišķo žēlastību, un tāpēc Viņš ir Dieva Kunga žēlastības iemiesojums, kas izpaužas kā garīgais skolotājs, tīro bhaktu glābējs.

30. PANTS

pradjumnah sarva-vrišnīnām    sukham āstē mahā-rathah
gambhīra-rajo ‘niruddho    vardhatē bhagavān uta

pradjumnah — Pradjumna (Kunga Krišnas dēls); sarva — visu;
vrišnīnām — Vrišni ģimenes locekļu; sukham — laime; āstē — ir;
mahā-rathah — diženais karavadonis; gambhīra — dziļi; rajah — izveicība;
aniruddhah — Anirudha (Kunga Krišnas mazdēls); vardhatē — plaukst;
bhagavān — Dieva Personība; uta — vajag.

TULKOJUMS

Kā klājas diženajam Vrišni ģimenes karavadonim Pradjumnam? Vai
viņš ir laimīgs? Un vai Dieva Personības pilnīgajam izvērsumam
Anirudham klājas labi?

SKAIDROJUMS

Pradjumna un Anirudha arī ir Dieva Personības
izvērsumi un tātad pieder višnu-tatvai. Dvārakā Kungs Vāsudēva
izpauda pārpasaulīgās spēles kopā ar saviem pilnīgajiem izvērsumiem
Sankaršanu, Pradjumnu un Anirudhu, tāpēc katru no tiem var
uzrunāt par Dieva Personību, tāpat kā šajā pantā par Dieva Personību
uzrunāts Anirudha.

31. PANTS

sušēnaš čārudēšnaš ča    sāmbo džāmbavatī-sutah
anjē ča kāršni-pravarāh    saputrā rišabhādajah

sušēnah — Sušēna; čārudēšnah — Čārudēšna; ča — un;
sāmbah — Sāmba; džāmbavatī-sutah — Jāmbavatī dēls; anjē — citi; ča — arī;
kāršni — Kunga Krišnas dēli; pravarāh — visi vadoņi; sa-putrāh — kopā ar dēliem;
rišabha — Rišabha; ādajah — un citi.

TULKOJUMS

Vai Kunga Krišnas galvenajiem dēliem, kā Sušēnam, Čārudēšnam,
Jāmbavatī dēlam Sāmbam un Rišabham, kā arī viņu dēliem klājas labi?

SKAIDROJUMS

Kā jau tika teikts, Kungs Krišna apprecēja 16 108
sievas, un katrai no šīm sievām bija desmit dēli. Tātad kopā iznāk
16 108 ÿ 10 = 161 080 dēlu. Tie visi izauga, un katram no viņiem arī
bija desmit dēli, tātad kopā Kunga ģimenē bija aptuveni 1 610 800
locekļu. Dievs Kungs ir visu dzīvo būtņu tēvs, un būtņu ir neskaitāmi
daudz, tāpēc tikai dažas no tām tiek aicinātas būt kopā ar Kungu Viņa
pārpasaulīgajās rotaļās uz šīs zemes Dvārakā. Nav nekāds brīnums, ka
Kungs uzturēja un pārraudzīja tik lielu ģimeni. Mums labāk
nesalīdzināt Kunga stāvokli ar savējo, un par to mēs pārliecināsimies, tiklīdz
kaut daļēji sapratīsim Dieva Kunga pārpasaulīgo stāvokli. Kad
valdnieks Judhišthira jautāja par Kunga dēliem un mazdēliem Dvārakā,
viņš pieminēja tikai galvenos no tiem, jo nemaz nespēja atcerēties visu
Dieva Kunga ģimenes locekļu vārdus.

32.–33. PANTS

tathaivānučarāh šaurēh    šrutadēvoddhavādajah
sunanda-nanda-šīršanjā    jē čānjē sātvataršabhāh
 
api svastj āsatē sarvē    rāma-krišna-bhudžāšrajāh
api smaranti kušalam    asmākam baddha-sauhridāh

tathā ēva — tāpat; anučarāh — pastāvīgi pavadoņi; šaurēh — Kunga Šrī
Krišnas, piemēram; šrutadēva — Šrutadēva;
uddhava-ādajah — Udhava un citi; sunanda — Sunanda; nanda — Nanda; šīršanjāh — citi
vadītāji; — tie visi; ča — un; anjē — citi; sātvata — atbrīvotas dvēseles;
rišabhāh — labākie no cilvēkiem; api — vai; svasti — klājas labi; āsatē — ir;
sarvē — tie visi; rāma — Balarāma; krišna — Kungs Krišna;
bhudža-āšrajāh — aizsardzībā; api — arī; smaranti — atceras; kušalam — labklājību;
asmākam — mūsu; baddha-sauhridāh — mūžīgas draudzības saistīti.

TULKOJUMS

Kā klājas Šrutadēvam, Udhavam un citiem: Nandam, Sunandam, un
pārējiem atbrīvoto dvēseļu vadītājiem, kuri pastāvīgi pavada Dievu
Kungu un kurus aizsargā Kungs Balarāma un Krišna? Vai viņi var labi
veikt savus pienākumus? Vai viņi, ar kuriem mūs saista mūžīga
draudzība, atceras mūs un domā par mūsu labklājību?

SKAIDROJUMS

Tādi pastāvīgi Kunga Krišnas pavadoņi kā Udhava ir atbrīvotas dvēseles, un viņi kopā ar Kungu Krišnu atnāk uz materiālo pasauli, lai piepildītu Kunga misiju. Arī Pāndavi, kas atnāca kopā ar Kungu Krišnu kalpot Kungam Viņa pārpasaulīgajās rotaļās uz zemes, ir atbrīvotas dvēseles. Kā teikts Bhagavad-gītā (4.8.), Dievs Kungs un Viņa mūžīgie pavadoņi, kas ir atbrīvotas dvēseles tāpat kā Kungs, atnāk uz zemi ik pēc noteikta laika. Dievs Kungs visus šos notikumus atceras, bet viņa pavadoņi, lai gan ir atbrīvotas dvēseles, tos aizmirst, jo pieder tatastha šakti jeb Dieva Kunga robežspējai. Lūk, kāda ir atšķirība starp višnu-tatvu un džīva-tatvu. Džīva-tatvas ir bezgala sīkas Dieva Kunga spējas daļiņas, tāpēc tām vienmēr nepieciešama Kunga aizstāvība. Un Kungs allaž ar prieku aizsargā savus mūžīgos kalpus. Tāpēc atbrīvotās dvēseles nekad neuzskata sevi par tikpat brīvām kā Kungs vai par tikpat varenām kā Kungs, bet vienmēr un visos apstākļos vēršas pie Viņa pēc aizsardzības gan materiālajā pasaulē, gan garīgajā valstībā. Atkarība atbrīvotajām dvēselēm piemīt pēc dabas, jo tās ir kā uguns dzirksteles, kas spēj izpaust uguns spožumu tikai kopā ar uguni, bet nevis neatkarīgi. Ja dzirksteles kvēlo neatkarīgi, tās izdziest, kaut gan tām piemīt uguns īpašības jeb spēja kvēlot. Tāpēc tie, kas garīgas neziņas dēļ atsakās no Dieva Kunga aizsardzības un paši kļūst par tā saucamajiem kungiem, atkal atgriežas uz šo materiālo pasauli, pat ja ilgu laiku pildījuši visstingrāko tapasju. Uz to norāda visi Vēdu raksti.

34. PANTS

bhagavān api govindo    brahmanjo bhakta-vatsalah
kaččit purē sudharmājām    sukham āstē suhrid-vritah

bhagavān — Dieva Personība Krišna; api — arī; govindah — kas
uzmundrina govis un jutekļus; brahmanjah — uzticīgs bhaktām vai
brāhmaniem; bhakta-vatsalah — mīl bhaktas; kaččit — vai; purē — Dvāraka
Purī; sudharmājām — dievbijīga sabiedrība; sukham — laime;
āstē — bauda; suhrit-vritah — draugu lokā.

TULKOJUMS

Vai Dieva Augstākā Personība Kungs Krišna, kas dod prieku govīm,
jutekļiem un brāhmaniem un kas ļoti mīl savus bhaktas, draugu lokā
bauda dievbijīgu sabiedrību Dvāraka Purī?

SKAIDROJUMS

Šajā pantā Kungs nosaukts par Bhagavānu, Govindu, Brahmanju un Bhakta-vatsalu. Dievs Kungs ir bhagavān svajam jeb sākotnējā Dieva Augstākā Personība, un Viņam pilnībā pieder visas bagātības, viss spēks, zināšanas, skaistums, slava un visa atsacīšanās spēja. Nav neviena, kas būtu līdzīgs Kungam vai lielāks par Viņu. Dievs Kungs ir Govinda, jo iepriecina govis un jutekļus. Tie, kas šķīstījuši savus jutekļus ar garīgo kalpošanu Dievam Kungam, var patiešām kalpot Viņam un ar šķīstītiem jutekļiem gūt pārpasaulīgu laimi. No jutekļiem prieku nevar gūt vienīgi netīrās, saistītās dzīvās būtnes, kas nonāk viltus juteklisko baudu maldinājuma varā un kļūst par jutekļu kalpiem. Tāpēc mums nepieciešama Kunga aizsardzība mūsu pašu labad. Dievs Kungs ir govju un brahmaniskās kultūras sargātājs. Sabiedrība, kurā nav govju aizsardzības un brahmaniskās kultūras, neatrodas tiešā Dieva Kunga gādībā, gluži tāpat kā cietumniekus nesargā vis valdnieks, bet gan stingrie viņa pārstāvji. Ja vismaz daļa sabiedrības locekļu nenodarbojas ar govju aizsardzību un brahmanisko īpašību izkopšanu, tad civilizācija nevar plaukt pat īsu brīdi. Ar brahmanisko kultūru, t.i., izkopjot snaudošās skaidrības īpašības — patiesīgumu, iekšēju mieru, varu pār jutekļiem, atturību, vienkāršību, vispārīgas zināšanas, pārpasaulīgās zināšanas un stingru ticību Vēdu gudrībai — cilvēks var kļūt par brāhmanu un ieraudzīt Dievu Kungu tādu, kāds Viņš ir. Pēc tam cilvēkam jāpaceļas pāri brahmaniskajai pilnībai un jākļūst par Dieva Kunga bhaktu, pārpasaulīgi sasniedzot mīlestību uz Viņu kā īpašnieku, saimnieku, draugu, dēlu un mīlētāju. Pakāpi, kurā attīstās pārpasaulīga mīlestība uz Kungu, bhakta nevar sasniegt, kamēr nav iegūtas minētās brāhmana īpašības. Dievs Kungs ir labvēlīgs pret tiem brāhmaniem, kas ir brāhmani pēc īpašībām, nevis tikai aiz viltus lepnuma. Tie, kas pēc īpašībām ir zemāki par brāhmaniem, nevar nodibināt nekādas attiecības ar Kungu, tāpat kā uguni nevar iededzināt no zemes, ja vien tā nav pārveidojusies par koku, lai gan koks un zeme ir saistīti. Tā kā Dievs Kungs ir sevī pilnīgs, jautājums par Viņa labklājību bija lieks, un Mahārādža Judhišthira to neuzdeva. Viņš tikai jautāja par Kunga mītni Dvāraka Purī, kur pulcējas dievbijīgi ļaudis. Dievs Kungs uzturas tikai tajās vietās, kur atrodas dievbijīgi cilvēki, un Viņš priecājas, kad tie cildina Augstāko Patiesību. Mahārādža Judhišthira vēlējās zināt, kas ir šie dievbijīgie cilvēki un kādi ir viņu dievbijīgie darbi Dvārakas pilsētā.

35.–36. PANTS

mangalāja ča lokānām    kšēmāja ča bhavāja ča
āstē jadu-kulāmbhodhāv    ādjo ‘nanta-sakhah pumān
 
jad bāhu-danda-guptājām    sva-purjām jadavo ‘rčitāh
krīdanti paramānandam    mahā-paurušikā iva

mangalāja — visai svētībai; ča — arī; lokānām — visu planētu;
kšēmāja — aizsardzībai; ča — un; bhavāja — attīstībai; ča — arī; āstē — ir;
jadu-kula-ambhodhau — Jadu dinastijas okeānā; ādjah — sākotnējais;
ananta-sakhah — kopā ar Anantu (Balarāmu); pumān — augstākais
baudītājs; jat — kura; bāhu-danda-guptājām — roku aizsardzībā;
sva-purjām — savā pilsētā; jadavah — Jadu ģimenes locekļi; arčitāh — kā
pelnījuši; krīdanti — bauda; parama-ānandam — pārpasaulīgo prieku;
mahā-paurušikāh — garīgo debesu iedzīvotāji; iva — kā.

TULKOJUMS

Baudītājs, sākotnējā Dieva Personība, un sākotnējais Kungs Ananta
Balarāma atrodas Jadu dinastijas okeānā, lai gādātu par visa Visuma
labklājību, aizsardzību un vispārēju attīstību. Un Jadu dinastijas
locekļi Dieva Kunga roku aizsardzībā bauda dzīvi gluži kā garīgo
debesu iemītnieki.

SKAIDROJUMS

Kā mēs jau daudzas reizes esam runājuši, Dieva Personība Višnu katrā Visumā atrodas divos veidos: kā Garbhodakašājī Višnu un kā Kšīrodakašājī Višnu. Kšīrodakašājī Višnu Visuma ziemeļu galā ir sava planēta, un tur ir liels piena okeāns, kurā Kungs guļ Baladēvas avatāra Anantas gultā. Tāpēc Mahārādža Judhišthira salīdzināja Jadu dinastiju ar piena okeānu, bet Šrī Balarāmu ar Anantu, uz kura guļ Kungs Krišna. Viņš teica, ka Dvārakas iedzīvotāji ir kā atbrīvotie Vaikunthalokas iemītnieki. Pāri materiālajām debesīm ārpus mūsu redzes loka un septiņiem Visuma pārklājumiem atrodas Cēlonības okeāns, kurā līdzīgi bumbām peld visi Visumi. Pāri šim okeānam ir bezgalīgās garīgās debesis, ko parasti sauc par Brahmana starojumu. Šajā starojumā ir neskaitāmi daudz garīgo planētu, ko sauc par Vaikunthas planētām. Ikviena no šīm planētām ir daudz daudz reižu lielāka par vismilzīgāko šīs materiālās pasaules Visumu, un uz katras no tām ir neskaitāmi daudz iemītnieku, kas izskatās tieši tāpat kā Kungs Višnu. Šos iemītniekus sauc par Mahā-paurušikām jeb būtnēm, kas tieši kalpo Dievam Kungam. Uz šīm planētām viņi ir laimīgi un nekādā veidā necieš, tie ir mūžīgi jauni, bauda dzīvi pilnīgā svētlaimē un zināšanās, nebaidoties no dzimšanas, nāves, vecuma vai slimībām, un viņus neietekmē kāla, mūžīgais laiks. Mahārādža Judhišthira salīdzināja Dvārakas iemītniekus ar Vaikunthalokas Mahā-paurušikām, jo viņi laimīgi dzīvoja kopā ar Kungu. Bhagavad-gītā par Vaikunthalokām runāts daudzās vietās, un tur tās nosauktas par mad-dhāmu jeb Dieva Kunga valstību.

37. PANTS

jat-pāda-šušrūšana-mukhja-karmanā
    satjādajo dvj-ašta-sahasra-jošitah
nirdžitja sankhjē tri-dašāms tad-āšišo
    haranti vadžrājudha-vallabhočitāh

jat — kura; pāda — pēdas; šušrūšana — ērtību pasniegšana;
mukhja — vissvarīgākais; karmanā — ar darbību; satja-ādajah — Satjabhāmas
vadītās valdnieces; dvi-ašta — divreiz astoņi; sahasra — tūkstoši;
jošitah — daiļais dzimums; nirdžitja — pakļaujot; sankhjē — kaujā;
tri-dašān — debesu iemītnieku; tat-āšišah — to, ko bauda padievi; haranti — atņem;
vadžra-ājudha-vallabhā — zibens vadītāja sievas; učitāh — pelnot.

TULKOJUMS

Satjabhāmas vadītās valdnieces veica vissvarīgāko no visiem
kalpošanas veidiem, vienkārši rūpējoties par Dieva Kunga lotospēdu ērtībām.
Tā viņas pamudināja Kungu uzvarēt padievus. Tādējādi valdnieces
varēja baudīt to, kas pienākas tikai zibeņu vadītāja sievām.

SKAIDROJUMS

Satjabhāma ir viena no galvenajām Kunga Šrī Krišnas valdniecēm Dvārakā. Nogalinājis Narakāsuru, Kungs Krišna kopā ar Satjabhāmu devās uz Narakāsuras pili. Viņi apciemoja arī Indraloku. Tur Satjabhāmu laipni sagaidīja Šačīdēvī un iepazīstināja viņu ar padievu māti Aditi. Aditi ļoti iepatikās Satjabhāma, un tā svētīja viņu, dāvādama tai jaunību tik ilgi, kamēr uz zemes ir Kungs Krišna. Vēl Aditi parādīja Satjabhāmai īpašās priekšrocības, ko bauda debesu padievi. Kad Satjabhāma ieraudzīja pāridžātas puķi, tā gribēja, lai tāda būtu arī viņas pilī Dvārakā. Pēc tam, kopā ar vīru atgriezusies Dvārakā, viņa atklāja šo vēlmi Krišnam. Satjabhāmas pils bija īpaši izrotāta ar vērtīgiem dārgakmeņiem, un pat viskarstākajā vasaras laikā pilī bija spirdzinošs vēsums, it kā gaiss tiktu īpaši dzesēts. Kad ieradās vīrs, Satjabhāma izgreznoja pili ar dažādiem karogiem, paziņojot par Viņa atbraukšanu. Reiz kopā ar vīru Satjabhāma tikās ar Draupadī un ļoti vēlējās no viņas uzzināt par to, kā var iepriecināt laulāto draugu. Draupadī šai ziņā bija meistare, jo tai bija pieci vīri Pāndavi, un tie visi bija ar viņu ļoti apmierināti. Uzklausījusi Draupadī norādījumus, Satjabhāma bija ļoti priecīga un, novēlējusi visu labu, atvadījās, un atgriezās Dvārakā. Satjabhāma bija Satrājita meita. Kad Kungs Krišna bija atstājis šo pasauli un Dvārakā ieradās Ardžuna, visas valdnieces, arī Satjabhāma un Rukminī, ļoti skuma par Kungu. Mūža beigās Satjabhāma devās uz mežu, lai uzņemtos smagas askēzes.
Satjabhāma pamudināja savu vīru atnest no debesu planētām pāridžātas puķi, un Kungs to ar varu atņēma padieviem, tāpat kā parasts vīrs ar dāvanām cenšas iepriecināt savu sievu. Kā jau tika paskaidrots, Dievam Kungam nebija īpašas vajadzības precēt tik daudzas sievas, lai izpildītu viņu prasības, kā to dara parasti cilvēki. Bet, tā kā valdnieces uzņēmās augsta līmeņa garīgo kalpošanu, t.i., Kunga apgādāšanu ar visām ērtībām, Šrī Krišna piekrita būt laba un uzticīga vīra lomā. Neviena šīs zemes būtne nevar saņemt debesu valstības labumus, it īpaši pāridžātas puķes, ko bauda tikai padievi. Taču šīs valdnieces, kļūstot par uzticīgām Kunga sievām, baudīja debesu iemītnieku diženo sievu īpašās priekšrocības. Citiem vārdiem sakot, Dievam Kungam pieder viss, kas šai pasaulē atrodas, tāpēc nav nekāds brīnums, ka Dvārakas valdnieces varēja saņemt visretākās lietas no jebkuras Visuma daļas.

38. PANTS

jad bāhu-dandābhjudajānudžīvino
    jadu-pravīrā hj akutobhajā muhuh
adhikramantj anghribhir āhritām balāt
    sabhām sudharmām sura-sattamočitām

jat — kura; bāhu-danda — roku; abhjudaja — ietekmēti;
anudžīvinah — vienmēr dzīvojošie; jadu — Jadu dzimtas locekļi; pravīrāh — diženi
varoņi; hi akutobhajāh — visādā ziņā bezbailīgi; muhuh — pastāvīgi;
adhikramanti — šķērsojot; anghribhih — ar kājām; āhritām — veica;
balāt — ar spēku; sabhām — sanāksmju namu; sudharmām — Sudharmas;
sura-sat-tama — labākie starp padieviem; učitām — pelnījuši.

TULKOJUMS

Diženie Jadu dzimtas varoņi, kurus sargāja Kunga Šrī Krišnas rokas,
vienmēr un visur bija bezbailīgi, un tāpēc viņu pēdas pārstaigāja
Sudharmas sapulču namu, kas pienācās labākajiem padieviem, bet tika
tiem atņemts.

SKAIDROJUMS

Tos, kas tieši kalpo Dievam Kungam, Kungs pilnīgi aizsargā no bailēm, un viņi arī bauda vislabāko, pat ja tas iegūts ar varu. Dievs Kungs vienādi izturas pret visām dzīvajām būtnēm, taču savā mīlestībā ir īpaši labs pret tīrajiem bhaktām. Dvāraka zēla un plauka, jo tajā bija viss labākais, kas vien ir materiālajā pasaulē. Valsts sapulču nams tiek celts saskaņā ar valsts varenību. Debesu planētu valsts sanāksmju nams Sudharma liecināja par augstāko padievu izcilo stāvokli. Šāds nams nav paredzēts nevienai Zemes valstij, jo neviens šīs planētas cilvēks tādu nespēj uzbūvēt, lai cik materiāli attīstīta valsts arī būtu. Bet, kad uz zemes atradās Kungs Krišna, Jadu ģimenes locekļi ar varu atnesa debesu sapulču namu uz zemi un novietoja to Dvārakā. Viņi šādu spēku varēja lietot tāpēc, ka bija pārliecināti par Visaugstā Kunga Krišnas labvēlību un aizsardzību. Citiem vārdiem sakot, Dievs Kungs saviem tīrajiem bhaktām dod vislabāko, kas vien Visumā atrodams. Jadu dinastijas locekļi rūpējās par to, lai Kungs Krišna varētu baudīt visdažādākās ērtības un iespējas, kādas Visumā pieejamas, tādēļ tie varēja saņemt Kunga aizsardzību un būt brīvi no bailēm.
Aizmāršīgā saistītā dvēsele pastāvīgi baidās. Turpretī atbrīvotā dvēsele nekad nebaidās, tāpat kā mazs bērns, kas pilnīgi atkarīgs no tēva žēlastības, nekad nebaidās ne no viena. Dzīvā būtne baidās maldu dēļ, jo ir aizmigusi un aizmirsusi mūžīgās attiecības ar Dievu Kungu. Dzīvā būtne pēc savas dabas ir nemirstīga, kā tas teikts Bhagavad-gītā (2.20.). Tādēļ kāda gan var būt runa par bailēm? Kāds cilvēks sapnī var redzēt tīģeri un baidīties, bet cits, kas atrodas viņam blakus un ir nomodā, nekādu tīģeri neredz. Tīģeris neapdraud ne to, kas guļ, ne to, kas ir nomodā, jo patiesībā tīģera nemaz nav, taču cilvēks, kas ir aizmirsis nomodu, baidās, turpretī cilvēks, kas apzinās savu stāvokli, ir bez bailēm. Tātad Jadu dinastijas locekļi kalpoja Dievam Kungam un bija pilnīgā nomodā, tāpēc nekad nebaidījās ne no kādiem tīģeriem. Pat ja uzrastos īsts tīģeris, Dievs Kungs viņus aizsargātu.

39. PANTS

kaččit tē ‘nāmajam tāta    bhrašta-tēdžā vibhāsi mē
alabdha-māno ‘vagjātah    kim vā tāta čirošitah

kaččit — vai; — tava; anāmajam — veselība ir laba; tāta — dārgais
brāli; bhrašta — bez; tēdžāh — spožuma; vibhāsi — izskaties; — man;
alabdha-mānah — bez cieņas; avagjātah — neievērots; kim — vai; — vai
arī; tāta — dārgais brāli; čirošitah — ilgās uzturēšanās dēļ.

TULKOJUMS

Brāli Ardžuna, lūdzu, saki, vai esi vesels. Tu nemaz vairs nestaro. Vai
kāds ir necienīgi un nevērīgi izturējies pret tevi tādēļ, ka tu ilgi esi
dzīvojis Dvārakā?

SKAIDROJUMS

Mahārādža uzdeva Ardžunam visdažādākos
jautājumus par to, vai Dvārakā klājas labi, taču beigās pats secināja, ka
tikmēr, kamēr tur ir Kungs Šrī Krišna, nevar notikt nekas nelabvēlīgs.
Taču tajā pat laikā izskatījās, ka Ardžuna ir pilnīgi zaudējis mirdzumu,
un tāpēc valdnieks jautāja, vai viņam pašam klājas labi, kā arī uzdeva
daudzus svarīgus jautājumus.

40. PANTS

kaččin nābhihato ‘bhāvaih    šabdādibhir amangalaih
na dattam uktam arthibhja    āšajā jat pratišrutam

kaččit — vai; na — ne; abhihatah — uzrunāts; abhāvaih — naidīgi;
šabda-ādibhih — ar skaņām; amangalaih — nelabvēlīgām; na — ne;
dattam — devi dāvanas; uktam — teikts; arthibhjah — tam, kas lūdza; āšajā — ar
cerību; jat — kas; pratišrutam — apsolīts maksāt.

TULKOJUMS

Vai tevi kāds ir naidīgi uzrunājis vai arī draudējis? Vai tu neesi varējis
dot dāvanas lūdzējam vai izpildīt savu solījumu?

SKAIDROJUMS

Pie kšatrija vai bagātnieka reizēm ierodas cilvēki,
kuriem vajadzīga nauda. Kad bagātības īpašniekam kāds lūdz dāvanu,
tad viņa pienākums ir to dot saskaņā ar vietu, laiku un lūdzēju. Ja
kšatrijs vai bagāts cilvēks neizpilda šo pienākumu, tad viņam jājūtas ļoti
vainīgam. Tāpat vienmēr jādod dāvanas, ja tas ir apsolīts. Nespēdams
izpildīt šos pienākumus, cilvēks var krist izmisumā vai no citiem
saņemt nopēlumus, un varbūt tieši tāpēc Ardžuna bija tik nomākts.

41. PANTS

kaččit tvam brāhmanam bālam    gām vriddham roginam strijam
šaranopasritam sattvam    nātjākšīh šarana-pradah

kaččit — vai; tvam — tu; brāhmanambrāhmanus; bālam — bērnu;
gām — govi; vriddham — vecu; roginam — slimu; strijam — sievieti;
šarana-upasritam — kas nāca meklēt aizsardzību; sattvam — jebkuru dzīvo
būtni; na — vai; atjākšīh — nedevi patvērumu; šarana-pradah — kas bija
pelnījis aizsardzību.

TULKOJUMS

Tu vienmēr esi aizsargājis tos, kam tas bijis vajadzīgs, — brāhmanus,
bērnus, govis, sievietes un slimos. Vai tu neesi varējis viņus aizsargāt,
kad tie meklēja pie tevis patvērumu?

SKAIDROJUMS

Brāhmani, kas vienmēr nodarbojas ar zināšanu
izkopšanu, rūpējoties par sabiedrības materiālo un garīgo labklājību, ir
pelnījuši, lai valdnieks tos visādā ziņā aizsargātu. Līdzīgi tam arī
bērniem, kas ir valsts aizsardzībā, govīm, slimajiem, sievietēm un vecajiem
ļaudīm vajadzīga īpaša valsts vai kšatrija valdnieka aizsardzība. Ja šīs
būtnes nesaņem aizsardzību no kšatrija, aristokrātijas vai valsts, tad
kšatrijiem vai valstij tas ir liels kauns. Ja kaut kas tāds bija atgadījies
ar Ardžunu, Mahārādža Judhišthira vēlējās zināt, kā tas varēja notikt.

42. PANTS

kaččit tvam nāgamo ‘gamjām    gamjām vāsat-kritām strijam
parādžito vātha bhavān    nottamair nāsamaih pathi

kaččit — vai; tvam — tu; na — ne; agamah — saskāries;
agamjām — apšaubāmu; gamjām — pieņemams; — vai; asat-kritām — nepareizi
izturējies; strijam — sieviete; parādžitah — sakauts; — vai; atha — galu
galā; bhavān — tu; na — ne; uttamaih — augstāka spēka; na — ne;
asamaih — līdzīgi; pathi — uz ceļa.

TULKOJUMS

Vai tu esi saskāries ar apšaubāma rakstura sievieti, vai arī neesi kā
pieklājas izturējies pret cienījamu sievieti? Vai arī tevi ir uzveicis kāds
vājāks par tevi vai tev līdzīgs?

SKAIDROJUMS

No šī panta redzams, ka Pāndavu laikā brīvas attiecības starp vīrieti un sievieti bija atļautas tikai noteiktos apstākļos. Augstākās kastas vīrietis, t.i., brāhmans vai kšatrijs, varēja pieņemt sievieti no vaišjām vai šūdrām, turpretī zemākās kastas vīrietis nedrīkstēja saskarties ar augstākās kastas sievieti. Pat kšatriju vīrietis nedrīkstēja saskarties ar brāhmanu sievieti. Brāhmana sieva tiek uzskatīta par vienu no septiņām mātēm (tās ir: paša māte, skolotāja vai garīgā skolotāja sieva, brāhmana sieva, valdnieka sieva, govs, aukle un zeme). Vīrieša un sievietes saskarsme varēja būt utama vai adhama. Brāhmana saskarsme ar kšatriju sievieti ir utama, turpretī kšatrija saskarsme ar brāhmanu sievieti ir adhama, un tāpēc nosodāma. Sievietei, kura meklē saskarsmi ar vīrieti, nekad nedrīkst atteikt, bet tajā pat laikā jāņem vērā arī iepriekš teiktais. Reiz pie Bhīmas atnāca Hidimbī, kas bija zemāka par šūdrām, un Jajāti atteicās precēt Šukrāčārjas meitu, jo Šukrāčārja bija brāhmans. Brāhmans Vjāsadēva tika uzaicināts kļūt par Pāndu un Dhritarāštras tēvu. Satjavatī bija no zvejnieka ģimenes, bet diženais brāhmans Parāšara gribēja tieši kopā ar viņu radīt Vjāsadēvu. Tātad ir ļoti daudz piemēru saskarsmei ar sievietēm, un nevienā no šiem gadījumiem saskarsme nebija nosodāma un neradīja sliktas sekas. Vīrieša un sievietes saskarsme ir dabiska, bet tai jānotiek saskaņā ar vadošajiem principiem, lai tiktu ievērotas sabiedriskās paražas un lai negribēti un nekam nederīgi pēcnācēji pasaulē neradītu satraukumu.
Kšatrijam ir liels kauns, ja viņu sakauj kāds vājāks vai spēkā līdzīgs. Ja no sakāves nav iespējams izvairīties, tad vismaz pretiniekam ir jābūt stiprākam. Bhīšmadēva uzvarēja Ardžunu, kas izglābās no briesmām, tikai pateicoties Kungam Krišnam. Ardžuna nejutās pazemots, jo Bhīšmadēva bija pārāks par viņu visādā ziņā. Bhīšmadēva bija vecāks, cienījamāks un stiprāks par Ardžunu. Turpretī Karna cīņā līdzinājās Ardžunam, un tāpēc Ardžuna nonāca ļoti lielās grūtībās. Ardžuna to juta un tāpēc nogalināja Karnu, izmantojot pat negodīgus līdzekļus. Tā darbojas kšatriji, un Mahārādža Judhišthira brālim jautāja, vai pa ceļam no Dvārakas nav atgadījies kas slikts.

43. PANTS

api svit parja-bhunkthās tvam    sambhodžjān vriddha-bālakān
džugupsitam karma kinčit    kritavān na jad akšamam

api svit — ja bija tā kā; parja — atstājot; bhunkthāh — ēdot; tvam — tu;
sambhodžjān — kam vajadzēja ēst kopā; vriddha — vecus cilvēkus;
bālakān — zēnus; džugupsitam — pretīga; karma — darbība; kinčit — kaut
kas; kritavān — ko tu esi izdarījis; na — ne; jat — kas;
akšamam — nepiedodams.

TULKOJUMS

Vai tu neesi parūpējies par veciem cilvēkiem un bērniem, kam
vajadzēja ēst kopā ar tevi? Vai tu esi viņus atstājis un baudījis ēdienu
vienatnē? Vai tu esi pieļāvis kādu nepiedodamu kļūdu, kas uzskatāma par
ļoti sliktu?

SKAIDROJUMS

Ģimenes cilvēka pienākums ir vispirms pabarot
bērnus, vecākos ģimenes locekļus, brāhmanus un nespējīgos. Pie tam
labam ģimenes cilvēkam, pirms viņš sēžas pie galda, jāaicina
pusdienās visi izsalkušie, pat ja tie ir nepazīstami. Viņam jāiziet uz ceļa un
trīs reizes jāsauc, lai izsalkušie nāk ēst. Ja ģimenes cilvēks šo
pienākumu nepilda it īpaši attiecībā uz veciem ļaudīm un bērniem, tad tas ir
nepiedodami.

44. PANTS

kaččit prēšthatamēnātha    hridajēnātma-bandhunā
šūnjo ‘smi rahito nitjam    manjasē tē ‘njathā na ruk

kaččit — vai; prēštha-tamēna — visdārgākajam; atha — brāli Ardžuna;
hridajēna — vistuvākais; ātma-bandhunā — paša draugs Kungs Krišna;
šūnjah — tukšs; asmi — esmu; rahitah — zaudējis; nitjam — uz visiem
laikiem; manjasē — domā; — tavs; anjathā — citādi; na — ne;
ruk — raizes.

TULKOJUMS

Varbūt tu esi zaudējis tuvāko draugu Kungu Krišnu, un tāpēc tev visa
pasaule liekas tukša? Ak, brāli Ardžuna, es tiešām nevaru iedomāties
nekādu citu iemeslu tavai nomāktībai.

SKAIDROJUMS

Mahārādža Judhišthira jau bija nojautis, ka Kungs
Krišna ir izzudis no pasaules redzes loka, un tāpēc viņš uzdeva visus
šos jautājumus par notikumiem pasaulē. Šajā pantā viņš to pasaka
tieši, saprazdams, ka nekas cits nevarētu tik ļoti nomākt Ardžunu. Pat ja
Mahārādža Judhišthira vēl šaubījās, viņam vajadzēja atklāti uzdot šo
jautājumu Ardžunam, ņemot vērā to, ko bija norādījis Šrī Nārada.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojumi Šrīmad Bhāgavatamas pirmā dziedājuma četrpadsmitajai nodaļai «Kunga Krišnas aiziešana».


Tālāk:

Piecpadsmitā nodaļa Pāndavu aiziešana īstajā brīdī