Šrīmad Bhāgavatama (1. un 2. dziedājums) 1.18

null

ASTOŅPADSMITĀ NODAĻA

Brāhmanu zēns nolād
Mahārādžu Parīkšitu

1. PANTS

sūta uvāča

jo vai draunj-astra-viplušto    na mātur udarē mritah
anugrahād bhagavatah    krišnasjādbhuta-karmanah

sūtah uvāča — Šrī Sūta Gosvāmī sacīja; jah — kurš; vai — noteikti;
drauni-astra — ar Dronas dēla ieroci; vipluštah — sadedzināts; na — ne;
mātuh — mātes; udarē — klēpī; mritah — mira; anugrahāt — ar žēlastību;
bhagavatah — Dieva Personības; krišnasja — Krišnas;
adbhuta-karmanah — kas brīnumaini darbojas.

TULKOJUMS

Šrī Sūta Gosvāmī sacīja: Pateicoties brīnumdarītāja Šrī Krišnas,
Dieva Personības, žēlastībai, Mahārādža Parīkšits mātes klēpī nesadega, lai
gan viņam trāpīja Dronas dēla ierocis.

SKAIDROJUMS

Naimišāranjas gudrie bija ļoti pārsteigti, dzirdot
stāstu par Mahārādžas Parīkšita brīnišķīgo valdīšanu, it īpaši par to, kā
viņš sodīja Kali personību, pilnīgi atņemot tai spēju nodarīt valstī ko
ļaunu. Arī Sūta Gosvāmī ļoti vēlējās aprakstīt Mahārādžas Parīkšita
brīnumaino dzimšanu un nāvi un teica šo pantu, lai vairotu
Naimišāranjas gudro interesi.

2. PANTS

brahma-kopotthitād jas tu    takšakāt prāna-viplavāt
na sammumohorubhajād    bhagavatj arpitāšajah

brahma-kopabrāhmana niknuma; utthitāt — radīts; jah — kas bija;
tu — bet; takšakāt — čūskasputna; prāna-viplavāt — no dzīves gala;
na — ne; sammumoha — pārņemts; uru-bhajāt — lielu baiļu;
bhagavati — Dieva Personībai; arpita — uzticēja sevi; āšajah — apziņa.

TULKOJUMS

Turklāt Mahārādža Parīkšits apzināti bija uzticējis sevi Dieva
Personībai un tāpēc nebaidījās un nekrita izmisumā, kad brāhmanu zēns
niknumā uzsūtīja viņam čūskasputnu.

SKAIDROJUMS

Bhakta, kas pats uzticējis sevi Kungam, ir
nārājana-parājana. Viņš nebaidās ne no vienas vietas un ne no viena cilvēka,
pat no nāves ne. Viņam nekas nav tik svarīgs kā Visaugstais Kungs, un
tāpēc viņš neredz atšķirību starp debesīm un elli. Bhakta labi zina, ka
gan debesu, gan elles radītājs ir Dievs Kungs, un arī dzīvība un nāve
ir dažādi esamības stāvokļi, ko radījis Kungs. Taču jebkuros stāvokļos
un apstākļos svarīgākais ir atcerēties Nārājanu. Nārājana-parājana to
dara pastāvīgi. Mahārādža Parīkšits bija šāds tīrs bhakta.
Nepieredzējušais, Kali ietekmētais brāhmana dēls viņu nolādēja netaisnīgi, bet
Mahārādža Parīkšits to uzskatīja par Nārājanas gribu. Valdnieks zināja, ka
Nārājana (Kungs Krišna) bija izglābis to no sadegšanas mātes klēpī,
un, ja viņam bija jāmirst no čūskasputna kodiena, tad tam bija jānotiek
pēc Kunga gribas. Bhakta nekad nedarbojas pret Kunga gribu; viss, ko
Dievs dod, bhaktam ir svētība. Tāpēc Mahārādža Parīkšits nenobijās un
neapjuka. Tas norāda, ka viņš bija tīrs Kunga bhakta.

3. PANTS

utsridžja sarvatah sangam    vigjātādžita-samsthitih
vaijāsakēr džahau šišjo    gangājām svam kalēvaram

utsridžja — atstājis; sarvatah — visu apkārt; sangam — sabiedrību;
vigjāta — sapratis; adžita — neuzvaramā (Dieva Personības);
samsthitih — patieso stāvokli; vaijāsakēh — Vjāsas dēlam; džahau — atdeva; šišjah — kā
māceklis; gangājām — Gangas krastā; svam — savu;
kalēvaram — materiālo ķermeni.

TULKOJUMS

Turklāt, pametis agrāko sabiedrību, valdnieks uzticēja sevi Vjāsas
dēlam [Šukadēvam Gosvāmī], kļuva par viņa mācekli un tādējādi
izprata Dieva Personības patieso stāvokli.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā būtisks ir vārds «adžita». Dieva Personību Šrī Krišnu sauc par Adžitu jeb neuzvaramo, un tāds Viņš ir visādā ziņā. Neviens nespēj izprast Dieva Kunga patieso stāvokli. Šrī Krišnu nevar uzvarēt arī ar zināšanām. Mēs esam dzirdējuši par Viņa dhāmu jeb atrašanās vietu, mūžīgo Goloka Vrindāvanu, bet ir daudz zinātnieku, kuri skaidro šo mājvietu citādā veidā. Bet, saņemot žēlastību no tāda garīgā skolotāja kā Šukadēvas Gosvāmī, kuram valdnieks sevi uzticēja, kļūstot par pazemīgu mācekli, mēs varam saprast Dieva Kunga patieso stāvokli, Viņa mūžīgo mājvietu un visu pārpasaulīgo, kas ar Viņu šajā dhāmā jeb mājvietā saistīts. Zinot Dieva Kunga pārpasaulīgo stāvokli un dievišķo paņēmienu, ar kuru var tuvoties pārpasaulīgajai dhāmai, valdnieks bija drošs par to, ko galu galā sasniegs, un ar tādu apziņu varēja pamest visu materiālo, pat savu ķermeni, bez jebkādām pieķeršanās radītām grūtībām. Bhagavad-gītā teikts, param drištvā nivartatē, cilvēks var pārvarēt visas materiālās piesaistības tad, kad spēj ieraudzīt paramu jeb lietu augstāko būtību. No Bhagavad-gītas mēs uzzinām par Dieva Kunga enerģijas īpašībām, kas ir augstākas par materiālās enerģijas īpašībām, un ar tāda īstena garīgā skolotāja kā Šukadēvas Gosvāmī žēlastību ir iespējams uzzināt visu par Kunga augstāko enerģiju, ar kuru Viņš izpauž savu mūžīgo vārdu, īpašības, spēles, piederumus un daudzveidību. Kamēr cilvēks nav dziļi izpratis šo augstāko jeb mūžīgo Kunga enerģiju, viņš nevar atstāt materiālo enerģiju, lai kādi arī būtu viņa teorētiskie prātojumi par īsteno Absolūtās Patiesības dabu. Ar Kunga Krišnas žēlastību Mahārādža Parīkšits varēja saņemt žēlastību no tādas personības kā Šukadēva Gosvāmī, tādējādi uzzinot neuzvaramā Kunga patieso stāvokli. Saprast Kungu no Vēdu rakstiem ir ārkārtīgi grūti, bet Viņu ļoti viegli iepazīt, saņemot žēlastību no tāda atbrīvota bhaktas kā Šukadēva Gosvāmī.

4. PANTS

nottamašloka-vārtānām    džušatām tat-kathāmritam
sjāt sambhramo ‘nta-kālē ‘pi    smaratām tat-padāmbudžam

na — ne; uttama-šloka — Dieva Personība, kuru apdzied Vēdu himnas;
vārtānām — to, kuri dzīvo no tām; džušatām — to, kuri nodarbojas ar;
tat — Viņa; kathā-amritam — pārpasaulīgām sarunām par Viņu;
sjāt — tā notiek; sambhramah — nepareizs priekšstats; anta — beigās;
kālē — laikā; api — arī; smaratām — atceroties; tat — Viņa;
pada-ambudžam — lotospēdas.

TULKOJUMS

Tas notika tāpēc, ka tie, kas veltījuši mūžu pārpasaulīgām sarunām
par Vēdu himnu apdziedāto Dieva Personību un kas pastāvīgi atceras
Kunga lotospēdas, pat dzīves beigās nenonāk aplamu priekšstatu varā.

SKAIDROJUMS

Cilvēks mūža augstāko pilnību sasniedz tad, kad
pēdējā stundā atceras Dieva Kunga pārpasaulīgo dabu. Šo pilnību var gūt
tas, kurš mācījies par īsteno Dieva Kunga pārpasaulīgo dabu no Vēdu
himnām, kuras dziedājusi tāda atbrīvota dvēsele kā Šukadēva
Gosvāmī vai kāds cits tajā pašā mācekļu pēctecībā. Klausoties Vēdu himnas
no kāda prātotāja, mēs neko neiegūstam. Bet, ja dzirdam tās no
dvēseles, kas patiešām ir apzinājusies sevi, un, ja pareizi tās saprotam ar
kalpošanu un pazemību, viss kļūst pilnīgi skaidrs. Tādējādi padevīgs
māceklis var pārpasaulīgi dzīvot līdz pat mūža beigām. Ar zinātnisku
pielāgošanos cilvēks spēj atcerēties Kungu pat mūža beigās, kad
ķermeņa sabrukšanas dēļ atmiņa ir atslābusi. Parastiem cilvēkiem nāves
brīdī ļoti grūti redzēt lietas patiesajā gaismā, taču ar Kunga un īstenu
Viņa bhaktu, garīgo skolotāju, žēlastību, tādu iespēju var gūt pavisam
viegli. Tā notika arī ar Mahārādžu Parīkšitu.

5. PANTS

tāvat kalir na prabhavēt    pravišto ‘pīha sarvatah
jāvad īšo mahān urvjām    ābhimanjava ēka-rāt

tāvat — tikmēr; kalih — Kali personība; na — nevar; prabhavēt — zelt;
pravištah — iegājusi; api — pat; iha — šeit; sarvatah — visur;
jāvat — kamēr; īšah — kungs; mahān — liels; urvjām — varens;
ābhimanjavah — Abhimanju dēls; ēka-rāt — imperators.

TULKOJUMS

Kamēr vien diženais un varenais Abhimanju dēls ir pasaules
imperators, Kali personībai nav nekādas iespējas izvērsties.

SKAIDROJUMS

Kā jau tika paskaidrots, Kali personība atnāca uz
zemi jau sen, meklējot iespēju izvērst savu ietekmi pa visu pasauli.
Bet Mahārādžas Parīkšita klātbūtnē to nebija iespējams pienācīgi
īstenot. Lūk, ko nozīmē laba valdība. Tādas personības kā Kali vienmēr
centīsies izvērst savu neģēlīgo darbību, un spēcīgas valsts pienākums ir
visiem spēkiem censties viņas apturēt. Mahārādža Parīkšits gan
norādīja, kur Kali personība drīkst uzturēties, taču nedeva tai iespēju
ietekmēt pilsoņus.

6. PANTS

jasminn ahani jarhj ēva    bhagavān utsasardža gām
tadaivēhānuvritto ‘sāv    adharma-prabhavah kalih

jasmin — tajā; ahani — pašā dienā; jarhi ēva — tai pašā brīdī;
bhagavān — Dieva Personība; utsasardža — atstāja; gām — zemi; tadā — tad;
ēva — noteikti; iha — šajā pasaulē; anuvrittah — sekoja; asau — viņš;
adharma — bezdievība; prabhavah — vairojot; kalih — strīdu personība.

TULKOJUMS

Tajā dienā un brīdī, kad Dieva Personība Šrī Krišna atstāja zemi,
pasaulē nāca Kali personība, visu bezdievīgo darbu veicinātāja.

SKAIDROJUMS

Dieva Personība neatšķiras no sava svētā vārda,
īpašībām utt. Kali personība nespēja atnākt uz zemi, kamēr tur bija
Dieva Personība. Un tāpat, ja pastāvīgi tiek daudzināts Dieva
Augstākās Personības svētais vārds, īpašības utt., Kali personībai ceļš ir
slēgts. Tādā veidā Kali personību var padzīt no šīs pasaules. Mūsdienu
sabiedrībā ļoti attīstīta ir materiālā zinātne un ir izgudrots radio, kas
ļauj pārraidīt skaņu. Tāpēc, ja valsts raidītu nevis kaut kādas apnicīgas
muļķības jutekļu apmierināšanai, bet gan pārpasaulīgu skaņu,
daudzinot Dieva Kunga svēto vārdu, slavu un darbību saskaņā ar
Bhagavad-gītu un Šrīmad Bhāgavatamu, rastos labvēlīgi apstākļi, pasaulē
atdzimtu reliģijas principi un valsts vadītāji, kas tik ļoti grib atbrīvot pasauli
no pagrimuma, piepildītu savu vēlmi. Nekas nav slikts, ja to pareizi
izmanto kalpošanā Kungam.

7. PANTS

nānudvēšti kalim samrāt    sāranga iva sāra-bhuk
kušalānj āšu siddhjanti    nētarāni kritāni jat

na — nekad; anudvēšti — naidīgs; kalim — pret Kali personību;
samrāt — imperators; sāram-ga — reālists tāpat kā bites; iva — kā;
sāra-bhuk — kas pieņem būtību; kušalāni — svētīgā; āšu — tūlīt;
siddhjanti — guva panākumus; na — ne; itarāni — kas nav svētīgs; kritāni — veikts;
jat — kā.

TULKOJUMS

Mahārādža Parīkšits uztvēra dzīvi tādu, kāda tā ir, gluži kā bites,
kuras pieņem tikai [zieda] būtību. Viņš lieliski zināja, ka šajā Kali
laikmetā viss svētīgais tūlīt nes labus augļus, turpretī slikti darbi [lai tiem
būtu sekas] patiešām jāveic. Tāpēc viņš neturēja ļaunu prātu uz Kali
personību.

SKAIDROJUMS

Kali laikmetu sauc par pagrimuma laikmetu. Šajā
pagrimuma laikmetā dzīvo būtņu stāvoklis ir ļoti grūts, tādēļ
Visaugstais Kungs tām ir devis īpašas iespējas. Pēc Kunga gribas dzīvā
būtne nekļūst par grēcīgas darbības upuri, kamēr šī darbība nav patiešām
veikta. Citos laikos pietika tikai padomāt par grēcīgu darbību, un
būtne kļuva par šīs darbības upuri. Turpretī šajā laikā būtne saņem
dievbijīgas darbības augļus, pat ja tikai iedomājas šādu darbību. Mahārādža
Parīkšits, pateicoties Dieva Kunga žēlastībai, bija ārkārtīgi izglītots un
pieredzējis valdnieks, tādēļ bez vajadzības neturēja ļaunu prātu uz Kali
personību, jo Kali nemaz netika dota iespēja kaut kādā veidā grēkot.
Mahārādža Parīkšits sargāja savus pavalstniekus, lai tie nekristu par
upuri Kali laikmeta grēcīgajai darbībai, un tajā pat laikā deva šim
laikmetam visas iespējas pastāvēt, atvēlot tam noteiktas vietas.
Šrīmad Bhāgavatamas beigās teikts, ka Kali laikmetā par spīti visām Kali personības
neģēlīgajām darbībām ir arī liela svētība. Cilvēks var iegūt atbrīvi,
vienkārši daudzinot Kunga svēto vārdu. Tāpēc Mahārādža Parīkšits rūpējās,
lai tiktu sludināta Kunga svētā vārdā daudzināšana, un tādējādi
izglāba ļaudis no Kali ķetnām. Tikai pateicoties šai svētībai, diženi gudrie
reizēm vēl visu labu Kali laikmetam. Arī Vēdās teikts, ka, runājot par
Kunga Krišnas darbību, cilvēks var atbrīvoties no visiem Kali
laikmeta trūkumiem. Arī Šrīmad Bhāgavatamas sākumā teikts, ka, lasot citiem
priekšā Šrīmad Bhāgavatamu, cilvēks savā sirdī sagūsta Visaugsto
Kungu. Šai ziņā Kali laikmets nes lielu svētību, un Mahārādža Parīkšits kā
jau īsts vaišnavs to izmantoja, nepieminot Kali laikmeta ļaunumu.

8. PANTS

kim nu bālēšu šūrēna    kalinā dhīra-bhīrunā
apramattah pramattēšu    jo vriko nrišu vartatē

kim — kas; nu — varbūt; bālēšu — starp mazāk saprātīgiem cilvēkiem;
šūrēna — ar vareno; kalinā — ar Kali personību; dhīra — tas, kurš valda
pār sevi; bhīrunā — tā, kurš baidās no; apramattah — kas ir uzmanīgs;
pramattēšu — starp bezrūpīgajiem; jah — kas; vrikah — tīģeris;
nrišu — starp cilvēkiem; vartatē — pastāv.

TULKOJUMS

Mahārādža Parīkšits ņēma vērā, ka mazāk saprātīgiem ļaudīm Kali
personība var likties ļoti varena, bet tiem, kas valda pār sevi, nav no kā
baidīties. Valdnieks bija varens kā tīģeris un gādāja par bezrūpīgajiem
nejēgām.

SKAIDROJUMS

Tie, kas nav Dieva Kunga bhaktas, ir bezrūpīgi un
nesaprātīgi. Ja cilvēks nav ļoti saprātīgs, tad viņš nevar būt Kunga
bhakta. Nebhaktas krīt par upuri Kali darbībai. Sabiedrību nav
iespējams vest pie prāta tikmēr, kamēr mēs neesam gatavi darboties tā, kā
darbojās Mahārādža Parīkšits, t.i., sludināt garīgo kalpošanu parastajiem
ļaudīm.

9. PANTS

upavarnitam ētad vah    punjam pārīkšitam majā
vāsudēva-kathopētam    ākhjānam jad apriččhata

upavarnitam — aprakstīts gandrīz viss; ētat — tas; vah — jums;
punjam — dievbijīgo; pārīkšitam — par Mahārādžu Parīkšitu; majā — manis;
vāsudēva — par Kungu Krišnu; kathā — stāsti; upētam — sakarā ar;
ākhjānam — izteikumi; jat — kas; apriččhata — jūs man prasījāt.

TULKOJUMS

Ak, gudrie, tagad, kā jūs man lūdzāt, esmu pavēstījis gandrīz visu, kas
stāstījumos par Kungu Krišnu saistīts ar dievbijīgo Mahārādžu Parīkšitu.

SKAIDROJUMS

Šrīmad Bhāgavatama ir stāstījums par Dieva Kunga
darbību. Un Kunga darbība ir saistīta ar Viņa bhaktām. Tāpēc
stāsti par bhaktām neatšķiras no stāstījumiem par Kunga Krišnas darbību.
Bhakta vienādi raugās gan uz Kunga darbību, gan uz tīro bhaktu
darbību, jo gan viena, gan otra ir pārpasaulīga.

10. PANTS

jā jāh kathā bhagavatah    kathanījoru-karmanah
guna-karmāšrajāh pumbhih    samsēvjās tā bubhūšubhih

jāh — kādus; jāh — un kādus; kathāh — jautājumus; bhagavatah — par
Dieva Personību; kathanīja — man jārunā; uru-karmanah — par Viņu,
kurš brīnumaini darbojas; guna — pārpasaulīgas īpašības;
karma — neparasti darbi; āšrajāh — saistīts; pumbhih — cilvēku;
samsēvjāh — jāklausās; tāh — tas viss; bubhūšubhih — to, kuriem rūp sava svētība.

TULKOJUMS

Tiem, kuri vēlas sasniegt augstāko dzīves pilnību, pazemīgi jāklausās
viss, kas saistīts ar brīnumainu darbu veicēja Dieva Personības
pārpasaulīgo darbību un īpašībām.

SKAIDROJUMS

Pastāvīga klausīšanās par Kunga Šrī Krišnas
pārpasaulīgajiem darbiem, īpašībām un vārdiem virza cilvēku pretī
mūžīgajai dzīvei. Pastāvīgi to darīt nozīmē ar laiku patiesi iepazīt Kungu, un
Bhagavad-gītā norādīts, ka šīs zināšanas dod mūžīgu dzīvi.
Pārpasaulīgā un slavinātā Kunga Šrī Krišnas darbība ir zāles, kas ieteiktas pret
dzimšanu, nāvi, vecumu un slimībām, ko materiālā daba sagādā
saistītajām dzīvajām būtnēm. Šādas pilnības augstākā pakāpe ir cilvēka
dzīves mērķis, un tā dod pārpasaulīgu svētlaimi.

11. PANTS

rišaja ūčuh

ūta džīva samāh saumja    šāšvatīr višadam jašah
jas tvam šamsasi krišnasja    martjānām amritam hi nah

rišajah ūčuh — labie gudrie sacīja; sūta — ak, Sūta Gosvāmī; džīva — mēs
novēlam, lai tu dzīvotu; samāh — daudzus gadus; saumja — nopietns;
šāšvatīh — mūžīgs; višadam — īpaši; jašah — slavā; jah tvam — jo tu;
šamsasi — labi runā; krišnasja — par Kungu Šrī Krišnu;
martjānām — mirstīgo; amritam — nemirstība; hi — noteikti; nah — mūsu.

TULKOJUMS

Labie gudrie sacīja: Ak, nopietnais Sūta Gosvāmī! Mēs novēlam tev
garu dzīvi un mūžīgu slavu, jo tu brīnišķīgi stāsti par Dieva Personības
Kunga Krišnas darbiem. Tādiem mirstīgajiem kā mēs tas ir kā nektārs.

SKAIDROJUMS

Klausoties par Dieva Personības pārpasaulīgajām
īpašībām un darbību, mums vienmēr jāatceras, ko pats Kungs teicis
Bhagavad-gītā (4.9.). Visa Viņa darbība, pat darbība cilvēku
sabiedrībā, ir pārpasaulīga, jo notiek ar Dieva Kunga garīgo enerģiju, kas
atšķiras no Viņa materiālās enerģijas. Kā teikts Bhagavad-gītā, šādu
darbību sauc par divjam. Tas nozīmē, ka Viņš nedarbojas un nepiedzimst
kā parasta dzīvā būtne, kas pakļauta materiālajai enerģijai. Arī Viņa
ķermenis atšķirībā no parastu dzīvo būtņu ķermeņiem nav materiāls
vai mainīgs. Kas to saprot vai nu no paša Kunga, vai no kādiem
autoritatīviem avotiem, tas, atstājot materiālo ķermeni, vairs nepiedzimst.
Tādai apskaidrotai dvēselei tiek atļauts ieiet Dieva Kunga garīgajā
mājvietā, kur dvēsele pārpasaulīgā mīlestībā kalpo Kungam. Tāpēc, jo
vairāk mēs klausāmies par Dieva Kunga pārpasaulīgo darbību, kas
aprakstīta Bhagavad-gītā un Šrīmad Bhāgavatamā, jo vairāk uzzinām par
Viņa pārpasaulīgo dabu, un tādā veidā stingri ejam uz priekšu ceļā pie
Dieva.

12. PANTS

karmanj asminn anāšvāsē    dhūma-dhūmrātmanām bhavān
āpājajati govinda-    pāda-padmāsavam madhu

karmani — veikšana; asmin — šajā; anāšvāsē — nenoteikta;
dhūma — dūmi; dhūmra-ātmanām — pārklājuši ķermeni un prātu; bhavān — tu;
āpājajati — ļoti patīkami; govinda — Dieva Personība; pāda — pēdas;
padma-āsavam — lotosziedu nektāru; madhu — medu.

TULKOJUMS

Mēs tikko esam sākuši šo auglīgo darbību un iekūruši ziedojumu
uguni, bet neesam droši par iznākumu, jo mūsu darbībā ir daudz
nepilnību. Mēs esam kļuvuši melni no dūmiem, bet esam ļoti priecīgi par
Dieva Personības Govindas lotospēdu nektāru, ko tu mums dod.

SKAIDROJUMS

Naimišāranjas gudro iededzinātā ziedojumu uguns daudzo trūkumu dēļ stipri dūmoja, un ziedošanas iznākums radīja šaubas. Pirmais trūkums ir tāds, ka Kali laikmetā ļoti trūkst prasmīgu brāhmanu, kas varētu veiksmīgi izpildīt ceremoniju. Jebkura kļūme šādā ziedošanas ceremonijā visu sabojā, un panākumi tāpat kā lauksaimniecībā nekad nav garantēti. Rīsa raža ir atkarīga no lietus, ko sūta debesis, un tāpēc iznākums ir neskaidrs. Gluži tāpat, ja Kali laikmetā tiek rīkota kāda ziedošana, tad nevar zināt, kas iznāks. Negodīgie un alkatīgie Kali laikmeta brāhmani mudina nevainīgos ļaudis uz šādām nedrošām ziedošanas ceremonijām, nesakot, ka saskaņā ar rakstiem Kali laikmetā ir jāveic nevis šie auglīgie rituāli, bet gan kopīgas Dieva Kunga svētā vārda daudzināšanas ceremonija. Sūta Gosvāmī Naimišāranjas gudrajiem stāstīja par Dieva Kunga pārpasaulīgo darbību, un gudrie patiešām juta, ko dod šī klausīšanās. To var just praktiski, tāpat kā ēdot var just sātu. Tā darbojas garīgā apzināšanās.
Naimišāranjas gudrie cieta no ziedojumu uguns dūmiem un šaubījās par to, kas no tā iznāks, bet, uzklausījuši, ko teica Sūta Gosvāmī, kurš bija apzinājies sevi, viņi bija pilnīgi apmierināti. Brahma-vaivarta Purānā Višnu stāsta Šivam, ka cilvēki Kali laikmetā nepārtraukti par kaut ko raizēsies, un viņu auglīgā darbība un filozofiskie prātojumi bieži vien būs veltīgi, bet, ja viņi garīgi kalpos, iznākums būs drošs un spēki netiks izšķiesti. Citiem vārdiem sakot, neviens darbs, kas veikts garīgās apzināšanās vai materiālu labumu dēļ, nevar būt veiksmīgs bez garīgās kalpošanas Kungam.

13. PANTS

tulajāma lavēnāpi    na svargam nāpunar-bhavam
bhagavat-sangi-sangasja    martjānām kim utāšišah

tulajāma — salīdzinot ar; lavēna — mirkli; api — pat; na — ne;
svargam — debesu planētas; na — ne; apunah-bhavam — atbrīve no matērijas;
bhagavat-sangi — Dieva Kunga bhaktas; sangasja — sabiedrības;
martjānām — mirstīgo; kim — kas ir; uta — runājot par;
āšišah — pasaulīgiem labumiem.

TULKOJUMS

Vienu mirkli, kas pavadīts bhaktas sabiedrībā, nevar salīdzināt pat ar
debesu planētu sasniegšanu vai atbrīvi no matērijas, nemaz jau
nerunājot par pasaulīgajām svētībām — materiālo labklājību, kas domāta
mirstīgajiem.

SKAIDROJUMS

Ja starp divām lietām ir kaut kāda līdzība, tad tās ir salīdzināmas. Tīra bhaktas sabiedrību nevar salīdzināt ne ar ko materiālu. Tie, kas pieķērušies materiālajai laimei, tiecas sasniegt tādas debesu planētas kā Mēnesi, Venēru un Indraloku, bet tie, kas ir pilnveidojušies pasaulīgos filozofiskos prātojumos, tiecas atbrīvoties no materiālajām važām. Kad cilvēks zaudē cerības kaut ko sasniegt ar materiālo attīstību, viņš vēlas tās pretstatu — atbrīvi, ko sauc par apunar-bhavu jeb nepārdzimšanu — taču tīrs Dieva Kunga bhakta netiecas pēc laimes, kas iegūstama debesu valstībā vai pēc atbrīves no materiālajām važām. Citiem vārdiem sakot, tīriem Dieva Kunga bhaktām debesu planētu materiālie prieki liekas murgaini, jo bhaktas jau ir atbrīvoti no jebkādiem materiālistiskiem priekšstatiem par prieku un ciešanām; patiesībā viņi ir brīvi jau materiālajā pasaulē. Tas nozīmē, ka tīrs Dieva Kunga bhakta jau atrodas pārpasaulībā, t.i., viņš ar mīlestību kalpo Kungam gan materiālajā pasaulē, gan garīgajā valstībā. Valdības kalpotājs var atrasties darbā, mājās vai jebkurā citā vietā, bet viņš vienmēr ir viens un tas pats, tāpat arī bhaktam nav nekā kopīga ar materiālo, jo viņa vienīgā nodarbošanās ir pārpasaulīga kalpošana Kungam. Bhaktam nav nekāda sakara ar materiālo, tāpēc kādu gan prieku viņam var dot tādas materiālas svētības kā valdnieka postenis vai kāds cits vadītāja amats, kam gals pienāk ļoti ātri, jau līdz ar šī ķermeņa nāvi? Garīgā kalpošana ir mūžīga, tai nav gala, jo tā ir garīga. Tā kā tīra bhaktas sasniegtais pilnīgi atšķiras no materiālām vērtībām, tos nevar salīdzināt. Sūta Gosvāmī bija tīrs Dieva Kunga bhakta, tāpēc viņa attiecības ar Naimišāranjas riši ir neatkārtojamas. Materiālajā pasaulē uzturēt attiecības ar rupji materiālistiskiem cilvēkiem ir patiešām nosodāmi. Materiālists tiek saukts par jošit-sangī — par to, kurš ļoti pieķēries materiālajiem pinekļiem (sievietēm un visam citam). Šāda pieķeršanās ir nevēlama un saistoša, jo tā atņem dzīvei svētību un veiksmi. Tiešs pretstats materiālistam ir bhāgavata-sangī jeb tas, kurš vienmēr saistīts ar Dieva Kunga vārdu, veidolu, īpašībām utt. Tāda sabiedrība vienmēr ir vēlama, tā ir godājama, uzslavas cienīga, un to var pieņemt par augstāko dzīves mērķi.

14. PANTS

ko nāma tripjēd rasavit kathājām
    mahattamaikānta-parājanasja
nāntam gunānām agunasja džagmur
    jogēšvarā jē bhava-pādma-mukhjāh

kah — kas viņš ir; nāma — īpaši; tripjēt — saņem pilnīgu apmierinājumu;
rasa-vit — prasmīgs nektāra garšas baudītājs; kathājām — runājot par;
mahat-tama — dižākā no visām dzīvajām būtnēm; ēkānta — vienīgi;
parājanasja — tā, kurš ir patvērums; na — ne; antam — gals;
gunānām — pazīmēm; agunasja — Pārpasaulības; džagmuh — varēja apliecināt;
joga-īšvarāh — mistisko spēju kungi; — visi; bhava — Kungs Šiva;
pādma — Kungs Brahma; mukhjāh — galvas.

TULKOJUMS

Dieva Personība Kungs Krišna [Govinda] ir visu diženo dzīvo būtņu
vienīgais patvērums, un Viņa pārpasaulīgās pazīmes nespēj aptvert pat
tādi mistisko spēju valdnieki kā Kungs Šiva un Kungs Brahma. Kā gan
prasmīgs nektāra [rasas] baudītājs var gūt sātu, klausoties stāstus par
Viņu?

SKAIDROJUMS

Kungs Šiva un Kungs Brahma ir padievu vadoņi. Viņiem ir ārkārtīgi lielas mistiskās spējas. Piemēram, Kungs Šiva izdzēra indes okeānu, no kura ik piliens varētu nogalināt parastu dzīvo būtni. Līdzīgi tam Brahma spēja radīt daudz varenu padievu, arī Kungu Šivu. Tātad viņi ir īšvaras jeb Visuma kungi. Taču tiem nav augstākās varas. Šī vara pieder Govindam, Kungam Krišnam. Krišna ir Pārpasaulība, un Viņa pārpasaulīgās īpašības nespēj aptvert pat tādi vareni īšvaras kā Šiva un Brahma. Tāpēc Kungs Krišna ir visdiženākās dzīvās būtnes vienīgais patvērums. Brahma tiek pieskaitīts dzīvajām būtnēm, taču viņš ir visdižākais no mums visiem. Un kāpēc gan visizcilākā no visām dzīvajām būtnēm ir tik ļoti pieķērusies pārpasaulīgajiem stāstiem par Kungu Krišnu? Tāpēc, ka Šrī Krišna ir visas baudas avots. Ikviens jebkurā darbībā vēlas baudīt kādu garšu, bet tas, kurš pārpasaulīgā mīlestībā kalpo Dievam Kungam, no kalpošanas var gūt bezgalīgu prieku. Dievs Kungs ir bezgalīgs, un arī Viņa vārds, īpašības, spēles, svīta, daudzveidība utt. ir neierobežoti; tāpēc bhaktas, kas visu to izjūt, var baudīt bezgalīgi un nejust sātu. Tas apstiprināts Padma Purānā:
ramantē jogino ‘nantē satjānanda-čid-ātmani
iti rāma-padēnāsau param brahmābhidhījatē

«Mistiķi no Absolūtās Patiesības gūst bezgalīgu pārpasaulīgu prieku, tāpēc Augstāko Absolūto Patiesību, Dieva Personību, sauc arī par Rāmu.»
Šādām pārpasaulīgām sarunām nav gala. Laicīgās lietās mēs vienmēr piesātināmies, bet pārpasaulībā šāda piesātinājuma nav. Sūta Gosvāmī vēlējās turpināt Naimišāranjas gudrajiem stāstīt par Kungu Krišnu, un arī gudrie bija gatavi klausīties viņu bez pārtraukuma. Dievs Kungs ir pārpasaulība, un Viņa īpašības ir pārpasaulīgas, tāpēc šādas sarunas tikai palielina tīru klausītāju vēlmi tās dzirdēt.

15. PANTS

tan no bhavān vai bhagavat-pradhāno
    mahattamaikānta-parājanasja
harēr udāram čaritam višuddham
    šušrūšatām no vitanotu vidvan

tat — tāpēc; nah — mums; bhavān — tu; vai — noteikti;
bhagavat — saistībā ar Dieva Personību; pradhānah — galvenokārt;
mahat-tama — dižākais no dižajiem; ēkānta — vienīgi; parājanasja — patvēruma;
harēh — Dieva Kunga; udāram — vienlīdzīgā; čaritam — darbību;
višuddham — pārpasaulīgo; šušrūšatām — tiem, kas vēlas uzklausīt; nah — mums;
vitanotu — esi tik labs un apraksti; vidvan — ak, mācītais.

TULKOJUMS

Ak, Sūta Gosvāmī! Tu esi izglītots un tīrs Dieva Kunga bhakta, jo
Dieva Personība ir tavs galvenais kalpošanas mērķis. Tāpēc, lūdzu,
apraksti mums Dieva Kunga spēles, kas stāv pāri jebkādiem materiālajiem
priekšstatiem; mēs ļoti vēlamies šos vēstījumus uzklausīt.

SKAIDROJUMS

Tam, kurš runā par Dieva Kunga pārpasaulīgo
darbību, drīkst būt tikai viens godināšanas un kalpošanas mērķis — Kungs
Krišna, Dieva Augstākā Personība. Savukārt klausītājiem jāvēlas
dzirdēt stāstus par Krišnu. Ja ir labs runātājs un labi klausītāji, vēlme
turpināt sarunas par Pārpasaulību ir abpusēja. Profesionāli teicēji un
materiālistiski klausītāji no šīm sarunām nevar gūt īstu svētību. Profesionālie
teicēji rīko Bhāgavata-saptāhas izrādes, lai gādātu iztiku savām
ģimenēm, bet materiālistiskie klausītāji nāk uz Bhāgavata-saptāhu, lai gūtu
kādus materiālus labumus, t. i., reliģiozitāti, bagātību, jutekļu
apmierinājumu vai atbrīvi. Tāda Bhāgavatamas apspriešana nav brīva no
materiālo īpašību sārņiem. Turpretī Naimišāranjas gudro sarunas ar Šrī
Sūtu Gosvāmī notika pārpasaulīgā līmenī. Neviens no viņiem
nevēlējās iegūt kaut ko materiālu. Šādās sarunās gan klausītāji, gan teicējs
bauda bezgalīgu pārpasaulīgu prieku, un tāpēc Bhāgavatamas
apspriešana var turpināties tūkstošiem gadu. Mūsdienās Bhāgavata-saptāhas
notiek tikai septiņas dienas, un, izrādei beidzoties, klausītāji un teicējs
kā parasti uzsāk materiālu darbību. Tas notiek tāpēc, ka teicējs nav
bhagavat-pradhāna, bet klausītāji nav šušrūšatām, kā minēts iepriekš.

16. PANTS

sa vai mahā-bhāgavatah parīkšid
    jēnāpavargākhjam adabhra-buddhih
gjānēna vaijāsaki-šabditēna
    bhēdžē khagēndra-dhvadža-pāda-mūlam

sah — viņš; vai — noteikti; mahā-bhāgavatah — augstākā līmeņa
bhakta; parīkšit — valdnieks; jēna — ar ko; apavarga-ākhjam — atbrīves
vārdā; adabhra — vērstu; buddhih — saprātu; gjānēna — ar zināšanām;
vaijāsaki — Vjāsas dēla; šabditēna — teikto; bhēdžē — nodevies;
khaga-indra — Garuda, putnu valdnieks; dhvadža — karogs; pāda-mūlam — pēdu
apakšas.

TULKOJUMS

Ak, Sūta Gosvāmī! Lūdzu, pavēstī mums tos stāstus par Kungu,
kurus klausoties Mahārādža Parīkšits ar saprātu, kas vērsts uz atbrīvi,
sasniedza Dieva Kunga lotospēdas. Pie Kunga rod patvērumu arī putnu
valdnieks Garuda. Šo stāstu teicējs bija Vjāsas dēls [Šrīla Šukadēva].

SKAIDROJUMS

Starp tiem, kas sāk iet atbrīves ceļu, ir zināma nevienprātība. Pārpasaulīgo ceļu iet gan impersonālisti, gan Dieva Kunga bhaktas. Kunga bhakta godina Dieva Kunga pārpasaulīgo veidolu, turpretī impersonālists meditē uz mirdzošo starojumu jeb Dieva Kunga ķermeņa stariem, ko sauc par brahmadžoti. Šajā pantā teikts, ka Mahārādža Parīkšits sasniedza Dieva Kunga lotospēdas, saņēmis norādījumus un zināšanas no Vjāsadēvas dēla Šrīlas Šukadēvas Gosvāmī. Sākumā Šukadēva Gosvāmī arī bija impersonālists, kā viņš pats to atzīst Bhāgavatamā (2.1.9.), bet vēlāk viņu piesaistīja Dieva Kunga pārpasaulīgās spēles, un tā Šukadēva Gosvāmī kļuva par bhaktu. Tādus bhaktas, kuriem ir pilnīgas zināšanas, sauc par mahābhāgavatām jeb augstākā līmeņa bhaktām. Vispār ir triju veidu bhaktas: prākritas, madhjamas un mahābhāgavatas. Prākrita jeb trešās kārtas bhaktas godina Kungu templī bez īpašām zināšanām par Kungu un Viņa bhaktām. Madhjama jeb otrās kārtas bhakta labi zina gan Kungu, gan Kunga bhaktas, kā arī iesācējus un nebhaktas. Taču mahābhāgavata jeb augstākā līmeņa bhakta visu redz saskaņā ar Dievu Kungu un saskata Kungu visu būtņu attiecībās. Tāpēc mahābhāgavatam vairs nepastāv atšķirības, it īpaši starp bhaktām un nebhaktām. Mahārādža Parīkšits bija šāds mahābhāgavata bhakta, jo saņēma iesvētību no mahābhāgavatas bhaktas Šukadēvas Gosvāmī. Mahārādža Parīkšits bija vienādi labs pret visiem, pat pret Kali personību, nemaz jau nerunājot par citiem.
Pasaules pārpasaulīgajā vēsturē ir daudz piemēru tam, kā impersonālisti kļūst par bhaktām, taču bhaktas nekad nekļūst par impersonālistiem. Tas pierāda, ka bhakta pārpasaulīgajā attīstībā stāv augstāk par impersonālistu. Arī Bhagavad-gītā (12.5.) teikts, ka impersonālā ceļa gājēji daudz cieš, bet sasniedz visai maz. Tāpēc Šukadēvas Gosvāmī dotās zināšanas palīdzēja Mahārādžam Parīkšitam uzsākt kalpošanu Dievam Kungam. Šo pilnības līmeni sauc par apavargu jeb atbrīves pilnību. Zināšanas par atbrīvi pašas par sevi ir materiālas. Patiesu brīvību no materiālajām važām sauc par atbrīvi, bet pārpasaulīgu kalpošanu Dievam Kungam sauc par atbrīves pilnību. Šo pakāpi var sasniegt ar zināšanām un atsacīšanos, kā tas jau tika paskaidrots (Bhāg.1.2.12.), un Šrīlas Šukadēvas Gosvāmī dotās pilnīgās zināšanas ļauj sasniegt pārpasaulīgu kalpošanu Dievam Kungam.

17. PANTS

tan nah param punjam asamvritārtham
    ākhjānam atjadbhuta-joga-ništham
ākhjāhj anantāčaritopapannam
    pārīkšitam bhāgavatābhirāmam

tat — tāpēc; nah — mums; param — augstāko; punjam — šķīstītāju;
asamvrita-artham — kāds tas ir; ākhjānam — stāstījumu; ati — ļoti;
adbhuta — brīnišķīgu; joga-ništham — pilnīgi bhakti-jogā; ākhjāhi — apraksti;
ananta — Bezgalīgā; āčarita — darbību; upapannam — pilnu;
pārīkšitam — Mahārādžam Parīkšitam teikto; bhāgavata — tīru bhaktu;
abhirāmam — īpaši dārgu.

TULKOJUMS

Tāpēc, lūdzu, pavēsti mums par Bezgalīgo, jo šie stāsti ir visaugstākie
un mūs šķīsta. Tie tika teikti Mahārādžam Parīkšitam, un šie stāsti ļoti
dārgi tīriem bhaktām, jo ir pilni bhakti-jogas.

SKAIDROJUMS

Tas, kas bija teikts Mahārādžam Parīkšitam un kas ir
ļoti dārgs tīrajiem bhaktām, ir Šrīmad Bhāgavatama. Šis darbs
galvenokārt stāsta par Augstākā Bezgalīgā darbību, un tāpēc
Šrīmad Bhāgavatama ir zinātne par bhakti-jogu jeb garīgo kalpošanu Kungam.
Tādējādi Šrīmad Bhāgavatama ir para jeb augstākā; kaut arī to jau padara
bagātu visas zināšanas un reliģija, īpaši to bagātina garīgā kalpošana
Dievam Kungam.

18. PANTS

sūta uvāča

aho vajam džanma-bhrito ‘dja hāsma
    vriddhānuvrittjāpi viloma-džātāh
dauškuljam ādhim vidhunoti šīghram
    mahattamānām abhidhāna-jogah

sūtah uvāča — Sūta Gosvāmī sacīja; aho — kā; vajam — mēs;
džanma-bhritah — paaugstināti dzimšanā; adja — šodien; ha — skaidri;
āsma — esam kļuvuši; vriddha-anuvrittjā — kalpojot tiem, kas pilnveidojušies
zināšanās; api — lai gan; viloma-džātāh — dzimuši jauktā kastā;
dauškuljam — labas dzimšanas trūkums; ādhim — ciešanas; vidhunoti — šķīsta;
šīghram — ļoti drīz; mahat-tamānām — to, kas ir diženi;
abhidhāna — saruna; jogah — saikne.

TULKOJUMS

Šrī Sūta Gosvāmī sacīja: Ak, Dievs! Lai gan mēs esam dzimuši jauktā
kastā, kalpošana un sekošana diženajiem, kuri pilnveidojušies
zināšanās, ir paaugstinājusi mūsu kārtu. Pat sarunājoties ar tādām diženām
dvēselēm, cilvēks var tūlīt atbrīvoties no visiem trūkumiem, ko rada
zemas kārtas dzimšana.

SKAIDROJUMS

Sūta Gosvāmī nebija dzimis brāhmanu ģimenē. Viņš nāca no jauktas kārtas ģimenes jeb no zemas ģimenes bez kultūras. Taču, būdams kopā ar tādām augstām personībām kā Šrī Šukadēva Gosvāmī un diženie Naimišāranjas riši, viņš, bez šaubām, atbrīvojās no traucējumiem, ko rada dzimšana zemas kārtas ģimenē. Kungs Šrī Čaitanja Mahāprabhu, sekojot šai vēdiskajai paražai, ar savu pārpasaulīgo klātbūtni paaugstināja līdz garīgās kalpošanas līmenim daudzus zemas kārtas cilvēkus vai arī cilvēkus, kuru dzimšana un darbība nebija augsta, un padarīja viņus par āčārjām jeb autoritātēm. Šrī Čaitanja Mahāprabhu skaidri norādīja, ka jebkurš, vienalga, vai pēc dzimšanas viņš būtu brāhmans vai šūdra, vai arī ģimenes cilvēks, vai dāvanu lūdzējs pēc sabiedriskās kārtas, var tikt pieņemts par āčārju vai guru, garīgo skolotāju, ja vien viņš ir izpratis zinātni par Krišnu.
Sūta Gosvāmī bija iemācījies zinātni par Krišnu no tādiem diženiem riši un autoritātēm kā Šukadēvas un Vjāsadēvas un bija tādā līmenī, ka pat Naimišāranjas gudrie vēlējās no viņa dzirdēt šo zinātni Šrīmad Bhāgavatamas veidā. Tātad diženu dvēseļu sabiedrībā Sūta Gosvāmī atradās gan klausoties, gan sludinot. Pārpasaulīgo zinātni jeb zinātni par Krišnu jāmācās no autoritātēm, un, šo zinātni sludinot, cilvēks to apgūst vēl labāk. Sūta Gosvāmī izmantoja abas šīs iespējas un tādā veidā, bez šaubām, pilnīgi atbrīvojās no trūkumiem, ko rada zema dzimšana un prāta satraukumi. Šis pants skaidri pierāda, ka Šrīla Šukadēva Gosvāmī neatteicās mācīt Sūtam Gosvāmī pārpasaulīgo zinātni, un arī Naimišāranjas gudrie neatteicās klausīties Sūtu Gosvāmī viņa zemās izcelšanās dēļ. Tas nozīmē, ka pirms tūkstošiem gadu zemas kārtas dzimšana netraucēja apgūt un sludināt pārpasaulīgo zinātni. Tā saucamā kastu sistēma hindu sabiedrībā ir kļuvusi stingra tikai kādu pēdējo simts gadu laikā, pieaugot dvidža-bandhu jeb augstāko kastu ģimeņu neatbilstošo locekļu skaitam. Kungs Šrī Čaitanja Mahāprabhu atjaunoja sākotnēju Vēdu kārtību un padarīja Thākuru Haridāsu par nāmāčārju jeb Dieva Kunga svēto vārdu slavas sludināšanas autoritāti, lai gan Viņa Augstība Šrīla Haridāsa Thākurs nāca no muhamedāņu ģimenes.
Lūk, cik vareni ir tīri Dieva Kunga bhaktas. Gangas ūdens tiek uzskatīts par tīru, un cilvēks, kas tajā nomazgājies, šķīstās. Bet, ja runājam par diženiem Dieva Kunga bhaktām, tad pagrimusi dvēsele šķīstās, ne vien nonākot viņu sabiedrībā, bet pat redzot viņus. Kungs Šrī Čaitanja Mahāprabhu vēlējās šķīstīt visu piesārņotās pasaules gaisotni, sūtot uz visām pasaules malām labus sludinātājus, tāpēc indiešiem jāķeras pie šī uzdevuma zinātniski un tādējādi vislabākajā veidā jāpalīdz cilvēkiem. Mūsu laikā prāta slimības ir daudz izplatītākas par ķermeņa slimībām, tāpēc ir īstais brīdis nekavējoties sākt Šrīmad Bhāgavatamas sludināšanu pa visu pasauli. Mahattmānām abhidhāna vēl nozīmē diženu bhaktu vārdnīcu jeb grāmatu, kas pilna diženu bhaktu teiktu vārdu. Šādi diženu bhaktu un Dieva Kunga vārdi ir Vēdas, kā arī ar tām saistītā literatūra, it īpaši Šrīmad Bhāgavatama.

19. PANTS

kutah punar grinato nāma tasja
    mahattamaikānta-parājanasja
jo ‘nanta-šaktir bhagavān ananto
    mahad-gunatvād jam anantam āhuh

kutah — ko lai saka; punah — atkal; grinatah — kurš daudzina;
nāma — svēto vārdu; tasja — Viņa; mahat-tama — diženi bhaktas;
ēkānta — vienīgi; parājanasja — tā, kurš rod patvērumu; jah — Viņš;
ananta — Bezgalīgais; šaktih — spēja; bhagavān — Dieva Personība;
anantah — neizmērojama; mahat — liela; gunatvāt — pateicoties šīm īpašībām;
jam — kuru; anantam — vārdā ananta; āhuh — sauc.

TULKOJUMS

Un ko lai saka par tiem, kurus vada diženi bhaktas un kas
neierobežoti daudzina Bezgalīgā vareno svēto vārdu? Dieva Personību,
kurai ir bezgalīgas spējas un pārpasaulīgas īpašības, sauc par anantu
[Bezgalīgo].

SKAIDROJUMS

Dvidža-bandhu jeb nesaprātīgie, nekulturālie augstāko kastu pēcteči dažādos veidos iebilst pret to, ka zemākās kārtas cilvēki šajā dzīvē kļūst par brāhmaniem. Viņi norāda, ka dzimšanu šūdru ģimenē vai vēl zemākā ģimenē izraisa agrāk paveikta grēcīga darbība un tāpēc cilvēkam jāizcieš visi trūkumi, ko rada zemākās kārtas dzimšana. Atbildot uz šo aplamo loģiku, Šrīmad Bhāgavatama norāda, ka tas, kurš tīra bhaktas vadībā daudzina Dieva Kunga svēto vārdu, var vienā mirklī atbrīvoties no visiem zemas kārtas dzimšanas izraisītajiem trūkumiem. Daudzinot Dieva Kunga svēto vārdu, tīrs bhakta neizdara nekādus apvainojumus. Kunga svētā vārda skandēšanas laikā iespējami desmit dažādi apvainojumi. Daudzināt svēto vārdu tīra bhaktas vadībā nozīmē darīt to bez apvainojumiem. Šāda daudzināšana ir pārpasaulīga, tāpēc tā vienā mirklī var attīrīt no visu agrāko grēku sekām. Daudzināšana bez apvainojumiem norāda, ka cilvēks ir pilnībā izpratis svētā vārda pārpasaulīgo dabu un tādējādi uzticējis sevi Kungam. No pārpasaulīgā viedokļa Dievs Kungs neatšķiras no sava svētā vārda, jo Viņš ir absolūts. Kunga svētais vārds ir tikpat varens kā pats Kungs. Dievs Kungs ir visvarenā Dieva Personība, un Viņam ir neskaitāmi daudz vārdu, kas neatšķiras no Viņa paša un ir tikpat vareni. Bhagavad-gītas beigās Dievs Kungs norāda, ka tas, kurš pilnīgi uztic sevi Viņam, ar Viņa žēlastību tiek aizsargāts no visiem grēkiem. Tā kā Kungs neatšķiras no sava svētā vārda, svētais vārds var pasargāt bhaktu no visām grēku sekām. Dieva Kunga svētā vārda daudzināšana neapšaubāmi var atbrīvot no visiem zemas kārtas dzimšanas izraisītajiem trūkumiem. Bezgalīgi izvēršoties bhaktām un avatāriem, Dieva Kunga bezgalīgais spēks paplašinās aizvien vairāk un vairāk, tāpēc ikviens Dieva Kunga bhakta un avatārs arī var būt tikpat lielā mērā apveltīts ar Dieva Kunga spējām kā pats Kungs. Tā kā bhaktam kaut vai daļēji piemīt Dieva Kunga spēks, zemas kārtas izcelšanās nevar būt nekāds traucēklis.

20. PANTS

ētāvatālam nanu sūčitēna
    gunair asāmjānatišājanasja
hitvētarān prārthajato vibhūtir
    jasjānghri-rēnum džušatē ‘nabhīpsoh

ētāvatā — tiktāl; alam — lieki; nanu — ja vispār; sūčitēna — ar
aprakstīšanu; gunaih — ar īpašībām; asāmja — neizmērojams;
anati-šājanasja — nepārspētā; hitvā — atstājot pie malas; itarān — citus; prārthajatah — to,
kuri lūdz; vibhūtih — laimes dievietes svētību; jasja — kura;
anghri — pēdas; rēnum — putekļi; džušatē — kalpo; anabhīpsoh — tā, kurš nevēlas.

TULKOJUMS

Tagad ir apstiprināts, ka Viņš [Dieva Personība] ir neierobežots un nav
neviena, kas līdzinātos Dievam Kungam. Tāpēc neviens nespēj pareizi
aprakstīt Viņu. Diženi padievi nevar gūt laimes dievietes svētību pat
ar lūgšanām, bet laimes dieviete pati kalpo Dievam Kungam, lai gan
Viņš to nemaz nevēlas.

SKAIDROJUMS

Šruti norāda, ka Dieva Personībai jeb
Paramēšvaram Parabrahmanam nekas nav jādara. Viņam nav līdzīgu. Un nav arī
neviena augstāka par Viņu. Dieva Personībai ir bezgalīgas spējas, un
viss, ko Viņš dara, notiek kārtīgi, dabiski un pilnīgā veidā. Tādējādi
Dieva Augstākā Personība ir sevī pilna un no citiem, arī no tādiem
diženiem padieviem kā Brahmas, Viņam nekas nav vajadzīgs. Citas
būtnes lūdz laimes dievietes žēlastību, bet viņa par spīti lūgšanām to
nedod. Tomēr laimes dieviete kalpo Dieva Augstākajai Personībai, lai
gan Visaugstajam Kungam no viņas nekas nav vajadzīgs. Dieva
Personība savā Garbhodakašājī Višnu veidolā rada Brahmu, pirmo
materiālās pasaules būtni. Viņš to dara lotosziedā, kas aug no Viņa nabas,
nevis laimes dievietes klēpī, lai gan viņa mūžīgi kalpo Kungam. Tie ir
tikai daži Viņa absolūtās neatkarības un pilnības piemēri. Kungam
nekas nav jādara, bet tas nenozīmē, ka Viņš būtu bezpersonisks. Dievam
Kungam pārpasaulīgā veidā ir tik daudz neaptveramu spēju, ka viss
notiek ar Viņa gribu bez kādas fiziskas vai personiskas piepūles. Tāpēc
Dieva Personību sauc par Jogēšvaru jeb visu mistisko spēku Kungu.

21. PANTS

athāpi jat-pāda-nakhāvasrištam
    džagad virinčopahritārhanāmbhah
sēšam punātj anjatamo mukundāt
    ko nāma lokē bhagavat-padārthah

atha — tāpēc; api — noteikti; jat — kura; pāda-nakha — pēdu nagi;
avasrištam — rada; džagat — visu Visumu; virinča — Brahmādžī;
upahrita — savākts; arhana — godināšana; ambhah — ūdens; sa — kopā ar;
īšam — Kungu Šivu; punāti — šķīsta; anjatamah — kas cits; mukundāt — bez
Dieva Personības Šrī Krišnas; kah — kas; nāma — vārds; lokē — šajā
pasaulē; bhagavat — Visaugstais Kungs; pada — stāvoklis; arthah — vērts.

TULKOJUMS

Kurš gan cits, ja ne Dieva Personība Šrī Krišna, būtu Visaugstā Kunga
vārda cienīgs? Brahmādžī savāca ūdeni, kas izplūst no Viņa kāju nagiem,
lai dāvātu to godināšanai Kungam Šivam. Šis ūdens [Ganga] šķīsta
visu Visumu, arī Kungu Šivu.

SKAIDROJUMS

Nejēgas uzskata, ka Vēdu rakstos runāts par
daudziem dieviem, bet tas ir pilnīgi aplami. Dievs Kungs ir viens vienīgs,
bet izvēršas daudzos veidos, un Vēdas to apstiprina. Dievam Kungam
šādu izvērsumu ir bezgalīgi daudz, un daži no tiem ir dzīvās būtnes.
Tās nav tik varenas kā Kunga pilnīgie izvērsumi, tāpēc var teikt, ka ir
divu veidu izvērsumi. Kungs Brahma parasti ir viena no dzīvajām
būtnēm, bet Kungs Šiva atrodas starp Kungu un dzīvajām būtnēm. Citiem
vārdiem sakot, pat galvenie no padieviem, Kungs Brahma un Kungs
Šiva, nekad nelīdzinās Kungam Višnu, Dieva Augstākajai Personībai,
un nekad nav augstāki par Viņu. Laimes dieviete Lakšmī un tādi
visvareni padievi kā Brahma un Šiva godina Višnu jeb Kungu Krišnu, tāpēc
kurš gan varētu būt varenāks par Mukundu (Kungu Krišnu) un
patiešām būt Dieva Augstākās Personības vārda cienīgs? Laimes dievietei
Lakšmīdžī, Kungam Brahmam un Kungam Šivam nav neatkarīgas
varas; viņi ir vareni kā Visaugstā Kunga izvērsumi un tāpēc pārpasaulīgā
mīlestībā kalpo Kungam, un to pašu dara dzīvās būtnes. Pastāv četras
bhaktu pēctecības, kuru locekļi godina Dievu Kungu, un galvenās no
tām ir Brahma-sampradāja, kas aizsākas ar Kungu Brahmu,
Rudra-sampradāja, kuras pamatlicējs ir Kungs Šiva, un Šrī-sampradāja, kas
sākas ar laimes dievieti Lakšmī. Bez trijām minētajām sampradājām
ir vēl Kumāra-sampradāja, kas aizsākas ar Sanat-kumāru. Visu četru
sākotnējo sampradāju locekļi līdz pat šodienai apzinīgi nodarbojas ar
pārpasaulīgo kalpošanu Dievam Kungam un sludina, ka Kungs Krišna,
Mukunda, ir Dieva Augstākā Personība un nav nevienas citas
personības, kas varētu līdzināties Kungam vai būt augstāka par Viņu.

22. PANTS

jatrānuraktāh sahasaiva dhīrā
    vjapohja dēhādišu sangam ūdham
vradžanti tat pārama-hamsjam antjam
    jasminn ahimsopašamah sva-dharmah

jatra — kam; anuraktāh — stingri pieķērušies; sahasā — uzreiz;
ēva — noteikti; dhīrāh — tie, kas valda pār sevi; vjapohja — atstājot;
dēha — rupjo ķermeni un smalko prātu; ādišu — kas attiecas uz;
sangam — pieķeršanos; ūdham — uzsākuši; vradžanti — aiziet; tat — to;
pārama-hamsjam — augstāko pilnības pakāpi; antjam — un pāri tam;
jasmin — kurā; ahimsā — nevardarbība; upašamah — un atsacīšanās;
sva-dharmah — nodarbošanās, kas seko.

TULKOJUMS

Tie, kas valda pār sevi un ir pieķērušies Visaugstajam Kungam Šrī
Krišnam, var vienā mirklī atteikties no materiālās piesaistības pasaules,
arī no rupjā ķermeņa un smalkā prāta, un aiziet projām, lai sasniegtu
augstāko atsacīšanās dzīves kārtas pilnību, kuras sekas ir nevardarbība
un atsacīšanās.

SKAIDROJUMS

Pakāpeniski pieķerties Dieva Augstākajai Personībai var tikai tie, kas valda pār sevi. Valdīt pār sevi nozīmē nenodoties jutekļu baudām vairāk, kā tas nepieciešams. Tie, kas nevalda pār sevi, bauda pārlieku daudz. Sausa filozofiska prātošana ir prāta smalkā jutekļu bauda. Jutekļu baudas noved tumsībā. Tie, kas valda pār sevi, var iet pretī atbrīvei un atstāt saistīto dzīvi materiālajā esamībā. Tāpēc Vēdas norāda, ka mums nevajag iet pa tumsības ceļu, bet gan pa gaismas ceļu pretī atbrīvei. Varu pār sevi patiesībā nevar iegūt, mākslīgi atturot jutekļus no materiālajām baudām, bet to var sasniegt ar tīriem jutekļiem pārpasaulīgi kalpojot Visaugstajam Kungam, un tādā veidā patiešām Viņam pieķeroties. Jutekļus nevar iegrožot ar varu, taču tos var pareizi nodarbināt. Tāpēc attīrīti jutekļi vienmēr darbojas pārpasaulīgajā kalpošanā Kungam. Šo jutekļu nodarbināšanas pilnību sauc par bhakti-jogu. Tātad tie, kas ar bhakti-jogu ieguvuši pieķeršanos, patiešām valda pār sevi un vienā mirklī var atteikties no pieķeršanās mājām un visam ķermeniskajam, lai kalpotu Kungam. To sauc par paramahamsas pakāpi. Ja hamsam jeb gulbim iedod pienu, kas sajaukts ar ūdeni, tas izdzer tikai pienu. Līdzīgi tos, kas pieņem nevis kalpošanu maijai, bet gan kalpošanu Kungam, sauc par paramahamsām. Viņiem gluži dabiski ir visas labās īpašības, kā nelepošanās, brīvība no godkāres, nevardarbība, pacietība, vienkāršība, cieņa, pielūgšana, bhakti un patiesīgums. Visas šīs dievišķās īpašības Dieva Kunga bhaktā rodas pašas par sevi. Šādi paramahamsas, kas pilnīgi veltījuši sevi kalpošanai Kungam, ir ārkārtīgi reti sastopami pat starp atbrīvotām dvēselēm. Būt īsteni nevardarbīgam nozīmē neienīst nevienu. Šai pasaulē visi viens otru ienīst. Taču pilnīgs paramahamsa, kas ar sirdi un dvēseli kalpo Dievam Kungam, ir brīvs no jebkāda ienaida. Viņš mīl visas dzīvās būtnes, jo tās saistītas ar Visaugsto Kungu. Īsta atsacīšanās nozīmē pilnīgu atkarību no Dieva. Ikviena dzīvā būtne ir no kāda atkarīga, jo tā viņa ir izveidota. Patiesībā ikviens ir atkarīgs no Visaugstā Kunga žēlastības, bet, aizmirstot savas attiecības ar Kungu, būtne kļūst atkarīga no materiālās dabas nosacījumiem. Atsacīties nozīmē atteikties no materiālās dabas nosacījumu uzliktās atkarības un iegūt pilnīgu atkarību no Dieva Kunga žēlastības. Īstena neatkarība ir pilnīga ticība Dieva Kunga žēlastībai bez atkarības no matērijas nosacījumiem. Paramahamsas pakāpe ir augstākā pilnība bhakti-jogā, garīgajā kalpošanā Visaugstajam Kungam.

23. PANTS

aham hi prišto ‘rjamano bhavadbhir
    āčakša ātmāvagamo ‘tra jāvān
nabhah patantj ātma-samam patattrinas
    tathā samam višnu-gatim vipaščitah

aham — es; hi — noteikti; prištah — jūsu lūgts; arjamanah — varenu kā
saule; bhavadbhih — jūsu; āčakšē — varu aprakstīt;
ātma-avagamah — cik man ir zināšanu; atra — šeit; jāvān — tik; nabhah — debesīs;
patanti — lido; ātma-samam — cik tālu spēj; patattrinah — putni;
tathā — tāpat; samam — gluži; višnu-gatim — zināšanas par Višnu; vipaščitah — lai
gan mācīts.

TULKOJUMS

Ak, riši, jūs esat vareni un tīri kā saule, un es, cik vien manas
zināšanas atļauj, centīšos jums pastāstīt par pārpasaulīgajām Višnu spēlēm.
Putni debesīs lido tik tālu, cik tiem pietiek spēka, un mācīti bhaktas
apraksta Kungu tik daudz, cik atļauj viņu apzināšanās.

SKAIDROJUMS

Augstākā Absolūtā Patiesība ir neierobežota.
Neviena dzīvā būtne ar savām ierobežotajām spējām nevar iepazīt
neierobežoto. Dievs Kungs ir bezpersonisks, personisks un lokalizēts.
Savā bezpersoniskajā veidā Viņš ir visu caurstrāvojošais Brahmans, savā
lokalizētajā veidā Viņš atrodas ikviena sirdī kā Augstākā Dvēsele un
savā augstākajā personiskajā veidā Viņš ir savu veiksmīgo pavadoņu,
tīro bhaktu pārpasaulīgās, mīlestības pilnās kalpošanas mērķis. Spēles,
ko Dievs Kungs veic savās dažādajās iezīmēs, diženie mācītie bhaktas
spēj novērtēt tikai daļēji. Tātad Šrīla Sūta Gosvāmī pareizi norādīja,
ka viņš aprakstīs Dieva Kunga spēles tik lielā mērā, cik tās ir
apzinājies. Patiesībā vienīgi pats Kungs spēj atklāt visu par sevi, un mācīts
bhakta var aprakstīt Kungu tik lielā mērā, cik daudz spēju Kungs
viņam devis.

24.–25. PANTS

ēkadā dhanur udjamja    vičaran mrigajām vanē
mrigān anugatah šrāntah    kšudhitas trišito bhrišam
 
džalāšajam ačakšānah    pravivēša tam āšramam
dadarša munim āsīnam    šāntam mīlita-ločanam

ēkadā — reiz; dhanuh — bultas un loku; udjamja — stingri paņemot;
vičaran — sekojot; mrigajām — devās medībās; vanē — mežā;
mrigān — briežiem; anugatah — sekojot; šrāntah — noguris; kšudhitah — izsalcis;
trišitah — izslāpis; bhrišam — ļoti; džala-āšajam — ūdenskrātuvi;
ačakšānah — meklējot; pravivēša — iegāja; tam — tai slavenajā;
āšramam — Šamīkas Riši vientuļnieka mītnē; dadarša — redzēja; munim — gudro;
āsīnam — sēžot; šāntam — klusi; mīlita — aizvērtām; ločanam — acīm.

TULKOJUMS

Reiz Mahārādža Parīkšits mežā ar loku un bultām medīja. Sekojot
briežiem, viņš ļoti piekusa, gribēja ēst un dzert. Meklēdams ūdeni, viņš
nonāca pazīstamā Šamīkas Riši vientuļnieka mītnē un redzēja, ka gudrais
klusi sēž aizvērtām acīm.

SKAIDROJUMS

Visaugstais Kungs pret saviem tīrajiem bhaktām ir
tik labs, ka, pienākot laikam, sauc šos bhaktas pie sevis, tādējādi radot
bhaktām labvēlīgus apstākļus. Mahārādža Parīkšits bija tīrs Dieva
Kunga bhakta, un viņa nogurumam, izsalkumam un slāpēm nebija iemesla,
jo Kunga bhakta par šīm ķermeniskajām prasībām nekad neuztraucas.
Taču pēc Dieva Kunga gribas pat šāds bhakta ārēji var likties
noguris un izslāpis, lai rastos apstākļi, kas veicina atsacīšanos no pasaulīgas
darbības. Pirms cilvēks var atgriezties pie Dieva, viņam jāatmet visas
piesaistības pasaulīgajām attiecībām. Tāpēc, ja bhakta ir pārlieku
iegrimis pasaulīgajos darbos, Kungs rada apstākļus, kas izraisa vienaldzību
pret tiem. Visaugstais Kungs nekad neaizmirst savu tīro bhaktu, pat ja
tas varbūt nodarbojas ar tā saucamajām pasaulīgajām lietām. Reizēm
Kungs rada neērtības, un bhaktam nākas atsacīties no visām
pasaulīgajām lietām. Bhakta saprot, ka tā ir Dieva Kunga dotā zīme, bet citi
to uzskata par kaut ko nelabvēlīgu un apbēdinošu. Kungs Šrī Krišna
gribēja, lai Mahārādža Parīkšits kļūtu par Šrīmad Bhāgavatamas
atklāsmes nesēju, tāpat kā Mahārādžas Parīkšita vectēvs Ardžuna bija
Bhagavad-gītas nesējs. Ja pēc Dieva Kunga gribas Ardžunu nebūtu pārņēmuši
ģimenes mīlestības maldi, tad Kungs pats nebūtu teicis Bhagavad-gītu
par svētību visiem. Līdzīgi, ja Mahārādža Parīkšits šajā gadījumā nebūtu
bijis noguris, izsalcis un izslāpis, tad Šrīla Šukadēva Gosvāmī,
galvenā Šrīmad Bhāgavatamas autoritāte, nebūtu teicis Šrīmad Bhāgavatamu.
Šis ievads parāda, kā izveidojās apstākļi, kuros par svētību visiem tika
teikta Šrīmad Bhāgavatama. Tāpēc ievads sākas ar vārdu «reiz».

26. PANTS

pratiruddhēndrija-prāna-    mano-buddhim upāratam
sthāna-trajāt param prāptam    brahma-bhūtam avikrijam

pratiruddha — savaldīja; indrija — jutekļu orgānus; prāna — elpu;
manah — prātu; buddhim — saprātu; upāratam — bezdarbīgu;
sthāna — vietām; trajāt — no trijām; param — pārpasaulīgo; prāptam — sasniedza;
brahma-bhūtam — pēc īpašībām vienāds ar Augstāko Absolūtu;
avikrijam — neskarts.

TULKOJUMS

Muni savus jutekļus, elpu, prātu un saprātu bija atturējis no materiālas
darbības un bija gremdējies transā, kas atšķīrās no trijiem stāvokļiem
[nomoda, miega un nesamaņas]. Viņš bija sasniedzis pārpasaulīgu
stāvokli, kurā pēc īpašībām neatšķīrās no Augstākā Absolūta.

SKAIDROJUMS

Var saprast, ka Muni, kura mītnē ieradās valdnieks,
bija gremdējies jogas transā. Pārpasaulīgo stāvokli var sasniegt ar
trijiem paņēmieniem: ar gjānu jeb teorētiskajām zināšanām par
pārpasaulību, jogu jeb patiesu nonākšanu transā, vadot ķermeņa psiholoģiskās
un fizioloģiskās funkcijas un ar bhakti-jogu jeb jutekļu nodarbināšanu
garīgajā kalpošanā Kungam, kas ir visieteicamākais paņēmiens.
Bhagavad-gītā vēl stāstīts par pakāpenisku uztveres attīstību no matērijas
līdz dzīvajai būtnei. Mūsu materiālais prāts un ķermenis attīstās no
dzīvās būtnes, dvēseles, un triju matērijas īpašību ietekmē mēs
aizmirstam savu patieso būtību. Ejot gjānas ceļu, cilvēks teorētiski prāto
par dvēseles realitāti. Bet bhakti-joga patiešām iesaista garīgo dvēseli
darbībā. Uztvere no matērijas paceļas līdz smalkākiem jutekļu
stāvokļiem. Pēc tam uztvere paceļas no jutekļiem līdz smalkākajam prātam,
tad līdz elpas darbībai un pakāpeniski līdz saprātam. Paceļoties
augstāk par saprātu, dzīvo dvēseli var apzināties ar mehāniskajām jogas
darbībām jeb meditāciju, kurā tiek savaldīti jutekļi, noteiktā veidā
vadīta elpa un tiek izmantots saprāts, lai paceltos pārpasaulīgā stāvoklī.
Šajā transā apstājas visas ķermeņa materiālās darbības. Muni atradās
šajā stāvoklī, un tādu valdnieks viņu ieraudzīja.

27. PANTS

viprakīrna-džatāččhannam    rauravēnādžinēna ča
višušjat-tālur udakam    tathā-bhūtam ajāčata

viprakīrna — izjukušiem; džata-āččhannam — pārklāts pinkainiem,
gariem matiem; rauravēna — ar brieža; adžinēna — ādu; ča — arī;
višušjat — izžuvušu; tāluh — mēli; udakam — ūdeni; tathā-bhūtam — šai stāvoklī;
ajāčata — lūdza.

TULKOJUMS

Gudrais bija iegrimis meditācijā. Viņš bija apklājies ar brieža ādu, un
tā garie, pinkainie mati bija izspūruši. Valdnieks, kura mēle bija sausa
no slāpēm, lūdza gudrajam ūdeni.

SKAIDROJUMS

Valdnieks bija izslāpis un lūdza gudrajam ūdeni.
Tas, ka tik dižens bhakta un valdnieks lūdza ūdeni transā iegrimušam
gudrajam, noteikti bija likteņa griba. Citādi tāds neparasts notikums
notiekti nevarētu atgadīties. Mahārādža Parīkšits bija nonācis neērtā
stāvoklī, un pakāpeniski veidojās apstākļi, kuros varēja atklāt
Šrīmad Bhāgavatamu.

28. PANTS

alabdha-trina-bhūmj-ādir    asamprāptārghja-sūnritah
avagjātam ivātmānam    manjamānaš čukopa ha

alabdha — nesaņēmis; trina — zāles sēdekli; bhūmi — vietu; ādih — un
visu pārējo; asamprāpta — bez pareizas uzņemšanas;
arghja — sagaidīšanas ūdens; sūnritah — labiem vārdiem; avagjātam — neievērots;
iva — kā; ātmānam — pats; manjamānah — tā domājot;
čukopa — sadusmojās; ha — tā.

TULKOJUMS

Valdnieku neviens nesagaidīja, nepiedāvāja vietu, kur apsēsties,
ūdeni, un neuzrunāja labiem vārdiem, tāpēc Mahārādža Parīkšits domāja,
ka pret viņu izturas nevērīgi, un sadusmojās.

SKAIDROJUMS

Saskaņā ar vēdiskajiem principiem pat ienaidnieks savā mājā jāsagaida ar vislielāko cieņu. Viņš pat nedrīkst just, ka ieradies ienaidnieka namā. Kad Kungs Krišna kopā ar Ardžunu un Bhīmu Magadhā ieradās pie Jarāsandhas, valdnieks Jarāsandha sarīkoja cienījamajiem ienaidniekiem karalisku sagaidīšanu. Bhīmam kā viesim un ienaidniekam bija jācīnās ar Jarāsandhu, bet, neskatoties uz to, Kungs Krišna, Ardžuna un Bhīma tika lieliski uzņemti. Vakarā viņi sēdēja kopā ar Jarāsandhu kā draugi un viesi, bet dienā cīnījās uz dzīvību un nāvi. Lūk, kāds bija viesu uzņemšanas likums. Saskaņā ar to pat nabagam, kurš nespēj viesim neko piedāvāt, jādod vismaz zāles paklājiņš, kur apsēsties, glāze ūdens, ko padzerties, kā arī jāuzrunā viesis patīkamiem vārdiem. Tāpēc ciemiņa uzņemšana, vai tas būtu draugs vai ienaidnieks, neko nemaksā. Tas ir tikai pieklājības jautājums.
Kad Mahārādža Parīkšits ieradās pie Šamīkas Riši, viņš necerēja uz karalisku sagaidīšanu, jo zināja, ka svētie un riši nav materiāli bagāti. Bet Mahārādža arī negaidīja, ka viņam netiks dots pat zāles paklājiņš, kur apsēsties, glāze ūdens un netiks teikti labi vārdi. Mahārādža Parīkšits nebija parasts viesis, viņš arī nebija riši ienaidnieks, tāpēc tas, kā viņu sagaidīja, ļoti pārsteidza. Patiesībā valdniekam bija pamatots iemesls dusmoties uz riši, kad viņam ļoti vajadzēja glāzi ūdens. Tas, ka valdnieks šādos apgrūtinošos apstākļos sadusmojās, bija gluži dabiski, taču valdnieks pats bija dižena gudrā līmenī, tādēļ viņa dusmas un rīcība rada izbrīnu. Tātad jāpieņem, ka tas viss notika pēc Dieva Kunga augstākās gribas. Valdnieks bija dižens Dieva Kunga bhakta, un to pašu var teikt arī par svēto. Taču Kungs pēc savas gribas iekārtoja apstākļus tā, lai valdnieks zaudētu pieķeršanos ģimenes saitēm un valsts pārvaldei un pilnīgi uzticētu sevi Kunga Krišnas lotospēdām. Žēlsirdīgais Kungs reizēm rada saviem bhaktām nepatīkamus apstākļus, lai izvilktu viņus no materiālās esamības dubļiem un vestu pie sevis. Taču ārēji var likties, ka bhaktām šie gadījumi ir ļoti sāpīgi. Kungs vienmēr aizsargā savus bhaktas, un jebkurā gadījumā, vai tā būtu neizdošanās vai panākumi, Dievs Kungs ir bhaktu augstākais vadītājs. Tāpēc tīri bhaktas uzņem visas nelaimes kā Kunga svētību.

29. PANTS

abhūta-pūrvah sahasā    kšut-tridbhjām arditātmanah
brāhmanam pratj abhūd brahman    matsaro manjur ēva ča

abhūta-pūrvah — nebijis; sahasā — pēkšņi; kšut — izsalkums;
tridbhjām — kā arī slāpes; ardita — ciešot; ātmanah — sevis; brāhmanam — uz
brāhmanu; prati — pret; abhūt — kļuva; brahman — ak, brāhmani;
matsarah — naidīgs; manjuh — dusmīgs; ēva — tā; ča — un.

TULKOJUMS

Valdnieka dusmas un naids pret gudro brāhmanu bija nepieredzēti, jo
apstākļu dēļ valdnieks bija izsalcis un izslāpis.

SKAIDROJUMS

Tas, ka tāds valdnieks kā Parīkšits kļuva dusmīgs
un naidīgs, it īpaši pret gudro un brāhmanu, bija kaut kas tiešām
neredzēts. Valdnieks labi zināja, ka brāhmanus, gudros, bērnus, sievietes
un vecus cilvēkus nekādā gadījumā nedrīkst sodīt. Arī par valdnieku
nedrīkst teikt, ka viņš rīkojas nepareizi, pat ja tas pieļauj lielu kļūdu.
Bet šajā gadījumā Mahārādža Parīkšits aiz slāpēm un izsalkuma
sadusmojās un kļuva naidīgs pret gudro pēc Dieva Kunga gribas.
Valdniekam ir tiesības sodīt savu pavalstnieku par vēsu sagaidīšanu vai
nevērību, bet šajā gadījumā vainīgais bija gudrais brāhmans, tāpēc tas bija
kaut kas neredzēts. Dievs Kungs nekad nevienu neienīst, un arī
Kunga bhakta ir vienmēr brīvs no naida pret citiem. Mahārādžas Parīkšita
uzvedību attaisno tikai tas, ka tāda bija Kunga griba.

30. PANTS

sa tu brahma-rišēr amsē    gatāsum uragam rušā
vinirgaččhan dhanuš-kotjā    nidhāja puram āgatah

sah — valdnieks; tu — bet; brahma-rišēh — gudrā brāhmana; amsē — uz
pleca; gata-asum — nedzīvu; uragam — čūsku; rušā — dusmās;
vinirgaččhan — atstājot; dhanuh-kotjā — ar loka galu; nidhāja — uzliekot;
puram — pilī; āgatah — atgriezās.

TULKOJUMS

Valdnieks apvainots devās prom un pa ceļam ar loka galu pacēla
beigtu čūsku, un dusmās uzlika to gudrajam uz pleca. Tad viņš atgriezās
pilī.

SKAIDROJUMS

Valdnieks izturējās pret gudro tāpat, kā gudrais
bija izturējies pret viņu, lai gan parasti nemēdza darīt kaut ko tik
neprātīgu. Pēc Kunga gribas valdnieks aiziedams ieraudzīja beigtu čūsku un
domāja, ka pateiksies gudrajam par vēso uzņemšanu, ziedu vītnes
vietā apliekot ap kaklu tam čūsku. Parasti šāda rīcība nebūtu nedabiska,
bet tas, ka Mahārādža Parīkšits tā izturējās pret brāhmanu gudro, bija
kaut kas nepieredzēts. Tas notika pēc Kunga gribas.

31. PANTS

ēša kim nibhritāšēša-    karano mīlitēkšanah
mrišā-samādhir āhosvit    kim nu sjāt kšatra-bandhubhih

ēšah — šis; kim — vai; nibhrita-ašēša — meditācijas noskaņojums;
karanah — jutekļi; mīlita — aizvērtas; īkšanah — acis; mrišā — neīsts;
samādhih — transs; āho — paliek; svit — ja tā; kim — vai; nu — bet;
sjāt — varbūt; kšatra-bandhubhih — zemākā kšatrija.

TULKOJUMS

Pēc atgriešanās viņš sāka pārdomāt un spriest, vai gudrais patiešām
bija meditējis, aizvērtām acīm vēršot jutekļus uz vienu mērķi, vai arī
tikai tēlojis transu, lai nebūtu jāuzņem kšatrijs, kurš ir zemākas kārtas.

SKAIDROJUMS

Valdnieks, būdams Dieva Kunga bhakta, nebija apmierināts ar savu rīcību un tāpēc sāka domāt, vai gudrais patiešām bijis transā vai arī tikai izlicies, lai nebūtu jāuzņem valdnieks, kurš bija kšatrijs un tāpēc kārtu zemāks par viņu. Izdarījusi kādu kļūmi, laba dvēsele vēlāk to nožēlo. Šrīla Višvanātha Čakravartī Thākurs un Šrīla Džīva Gosvāmī uzskata, ka valdnieks tā nerīkojās savu agrāko grēku dēļ. To visu bija sarīkojis Dievs Kungs, lai sauktu valdnieku atpakaļ uz mājām pie sevis.
Kā norāda Šrīla Višvanātha Čakravartī, tas viss notika saskaņā ar Kunga gribu; arī nelaime notika tāpēc, ka to bija vēlējies Dievs Kungs. Kunga nodoms bija tāds, ka par tā saucamo ļaundarību valdnieku nolādēs nepieredzējis brāhmanu zēns, kuru ietekmēs Kali, un tā valdnieks uz visiem laikiem atstās savu māju un pavardu. Valdnieks satiks Šrīlu Šukadēvu Gosvāmī, un tas teiks viņam diženo Šrīmad Bhāgavatamu, kas tiek uzskatīta par Dieva Kunga grāmatas avatāru. Šis Dieva Kunga grāmatas avatārs dod visbrīnišķīgākās ziņas par Kunga pārpasaulīgajām spēlēm, piemēram, Viņa rāsa-līlu ar garīgajām Vradžabhūmi ganu meitenēm. Šai Dieva Kunga spēlei ir īpaša nozīme, jo ikviens, kas to pareizi uzklausa, noteikti atbrīvojas no pasaulīgās dzimumtieksmes un nonāk uz cildenā garīgās kalpošanas ceļa. Tāds pasaulīgs izmisums tīram bhaktam palīdz nonākt augstākā pārpasaulīgā stāvoklī. Ardžuna un Pāndavi savu brālēnu intrigu dēļ nonāca grūtībās, un tādā veidā Kungs radīja apstākļus Kurukšētras kaujai. Tas tika darīts tādēļ, lai varētu ierasties Dieva Kunga pārstāvis skaņā — Bhagavad-gīta. Pēc Kunga gribas arī valdnieks Parīkšits nonāca grūtā stāvoklī, un tā varēja rasties Šrīmad Bhāgavatama. Izsalkuma un slāpju radītās ciešanas vēl nebija nekas, jo valdnieks bija izcietis daudz ko vairāk pat mātes klēpī. Viņu nebija satraucis pat Ašvathāmas palaistās brahmāstras kvēlojošais karstums. Šis stāvoklis valdniekam noteikti bija kaut kas vēl nepieredzēts. Tādi bhaktas kā Mahārādža Parīkšits pēc Dieva Kunga gribas vienmēr spēj panest šādas ciešanas un nekad neuztraucas. Tāpēc šis gadījums notika pēc Kunga vēlmes.

32. PANTS

tasja putro ‘titēdžasvī    viharan bālako ‘rbhakaih
rāgjāgham prāpitam tātam    šrutvā tatrēdam abravīt

tasja — viņa (gudrā); putrah — dēls; ati — ļoti; tēdžasvī — varens;
viharan — spēlējoties; bālakah — ar zēniem; arbhakaih — bērnišķīgajiem;
rāgjā — valdnieka; agham — postu; prāpitam — izdarīto; tātam — tēvam;
šrutvā — dzirdot; tatra — tad un tur; idam — to; abravīt — teica.

TULKOJUMS

Gudrajam bija ļoti varens dēls, jo viņa tēvs bija brāhmans.
Spēlēdamies ar citiem nepieredzējušiem zēniem, viņš uzzināja, kā valdnieks
izturējies pret tēvu. Zēns tūlīt tajā pat vietā teica.

SKAIDROJUMS

Pateicoties Mahārādžas Parīkšita labajai valdībai, pat
jauns zēns, kas spēlējās ar citiem nepieredzējušiem bērniem, varēja kļūt
tikpat varens kā īsts brāhmans. Šo brāhmana dēlu sauca Šringi, un tēvs
viņu bija mācījis par labu brahmačarī, tāpēc puisēnam pat šajā vecumā
bija brāhmana spēks. Taču Kali laikmets meklēja iespēju sabojāt četru
dzīves kārtu kultūras mantojumu, un nepieredzējušais zēns deva Kali
laikmetam iespēju iekļūt Vēdu kultūras laukā. Naids pret zemākajām
dzīves kārtām Kali ietekmē sākās ar šo brāhmanu zēnu, un no tā
brīža kultūra ar katru dienu gāja mazumā. Pirmais brāhmanu netaisnības
upuris bija Mahārādža Parīkšits, kurš pēc tam vairs nevarēja aizsargāt
sabiedrību no Kali uzbrukuma.

33. PANTS

aho adharmah pālānām    pīvnām bali-bhudžām iva
svāminj agham jad dāsānām    dvāra-pānām šunām iva

aho — tikai paskatieties; adharmah — bezdievību;
pālānām — valdnieku; pīvnām — kuri izaudzināti; bali-bhudžām — kā vārnas; iva — kā;
svāmini — saimniekam; agham — grēku; jat — kas ir; dāsānām — kalpu;
dvāra-pānām — durvju sargu; šunām — suņu; iva — kā.

TULKOJUMS

[Brāhmana dēls Šringi sacīja:] Tikai paskatieties, kādus bezdievīgus
darbus veic šie valdnieki. Viņi ir kā vārnas, kā suņi pie durvīm, kas
grēko pret saviem saimniekiem un nemaz neuzvedas tā, kā pienākas
kalpiem.

SKAIDROJUMS

Brāhmani tiek uzskatīti par sabiedrības ķermeņa
galvu un smadzenēm, bet kšatriji — par sabiedrības rokām. Rokas ir
vajadzīgas, lai aizsargātu ķermeni no visa ļaunā, tomēr tām jādarbojas
saskaņā ar galvu un smadzenēm. Tāda ir dabiskā kārtība, ko noteikusi
augstākā vara, jo Bhagavad-gītā apstiprināts, ka četras sabiedrības
kārtas jeb kastas, t.i., brāhmani, kšatriji, vaišjas un šūdras, ir noteiktas
saskaņā ar cilvēku īpašībām un darbību. Brāhmana dēlam gluži dabiski
ir laba iespēja kļūt par brāhmanu, sekojot sava prasmīgā tēva
norādījumiem, tāpat kā ārsta dēlam ir laba iespēja kļūt par labu ārstu. Tātad
kastu iekārta ir zinātniska. Dēlam ir jāizmanto tēva prasme un jākļūst
par brāhmanu vai ārstu, bet ne citādi. Bez vajadzīgajām īpašībām
cilvēks nevar kļūt par brāhmanu vai ārstu. Tas apstiprināts visos rakstos
un tam piekrīt visas sabiedrības kārtas. Šajā gadījumā Šringi, ar
vajadzīgajām īpašībām apveltīts dižena brāhmana dēls, ar dzimšanu un
mācīšanos bija ieguvis nepieciešamās brahmaniskās spējas, taču pieredzes
trūkuma dēļ viņam nebija pietiekamas kultūras. Kali laikmeta
ietekmē brāhmana dēls kļuva lepns par savām brahmaniskajām spējām un
aplami salīdzināja Mahārādžu Parīkšitu ar vārnu un sargsuni. Valdnieks,
protams, ir valsts sargs tai ziņā, ka viņš modri sargā tās robežas, taču
zēns nosauca viņu par sargsuni, un tas liecina par to, ka zēnam trūka
kultūras. Tādējādi brahmanisko spēju pagrimums sākās tad, kad
brāhmani par svarīgāku sāka uzskatīt dzimšanu, nevis kultūru. Brāhmanu
kastas pagrimums sākās Kali laikmetā. Un, tā kā brāhmani ir
sabiedrības galva, sāka pagrimt arī visas pārējās sabiedrības kārtas. Kā mēs
redzēsim, Šringi tēvs ļoti bēdājas par brāhmanu pagrimuma sākumu.

34. PANTS

brāhmanaih kšatra-bandhur hi    griha-pālo nirūpitah
sa katham tad-grihē dvāh-sthah    sabhāndam bhoktum arhati

brāhmanaih — brahmaniskās kārtas; kšatra-bandhuhkšatriju dēli;
hi — noteikti; griha-pālah — sargsuns; nirūpitah — apzīmēts; sah — viņš;
katham — uz kāda pamata; tat-grihē — tā (saimnieka) mājā;
dvāh-sthah — stāvot pie durvīm; sa-bhāndam — no tā paša trauka; bhoktum — ēst;
arhati — pelnījis.

TULKOJUMS

Nav šaubu par to, ka valdnieku pēcteči ir sargsuņi un viņu vieta ir pie
durvīm. Kādas gan suņiem tiesības ienākt mājā un prasīt, lai tos baro
no saimnieka šķīvja?

SKAIDROJUMS

Nepieredzējušais brāhmanu zēns noteikti zināja, ka
valdnieks tēvam lūdzis ūdeni un ka tēvs nav atbildējis. Zēns centās
izskaidrot tēva neviesmīlību bezkaunīgā veidā kā nekulturāls pusaudzis.
Viņš nebūt nebēdājās par to, ka valdnieks nav ticis labi uzņemts.
Gluži otrādi, viņš šo kļūdu attaisnoja tā, kā to dara Kali-jugas brāhmani.
Šringi salīdzināja valdnieku ar suni un teica, ka valdnieks nedrīkst ieiet
brāhmana mājā un prasīt ūdeni no paša brāhmana trauka. Saimnieks,
protams, kopj suni, bet tas nenozīmē, ka suns var prasīt, lai viņu barotu
no saimnieka traukiem. Tāds viltus lepnums izraisa nevainojamās
sabiedriskās iekārtas pagrimumu, un mēs redzam, ka tas sākās ar
nepieredzējušo brāhmana dēlu. Lai gan saimnieks kopj suni, suns nedrīkst
nākt istabā, un tāpat, pēc Šringi domām, valdniekam nebija tiesību
ienākt Šamīkas Riši mājā. Pēc zēna domām, vainīgs bija nevis viņa tēvs,
bet valdnieks, tāpēc tēva klusēšana bijusi pareiza.

35. PANTS

krišnē gatē bhagavati    šāstarj utpatha-gāminām
tad bhinna-sētūn adjāham    šāsmi pašjata mē balam

krišnē — Kungs Krišna; gatē — aizgājis no šīs pasaules;
bhagavati — Dieva Personība; šāstari — augstākais vadītājs;
utpatha-gāminām — nekauņu; tat bhinna — šķirts; sētūn — sargātājs; adja — šodien; aham — es;
šāsmi — sodīšu; pašjata — skatiet; — manu; balam — varonību.

TULKOJUMS

Kopš Kungs Šrī Krišna, Dieva Personība un augstākais valdnieks, ir
aizgājis, šie nekauņas zeļ un plaukst, jo mums vairs nav sargātāja. Tāpēc
es pats ķeršos pie lietas un sodīšu viņus. Skatieties, kāds man ir spēks!

SKAIDROJUMS

Nepieredzējušais brāhmans, lepodamies ar savu
nelielo brahma-tēdžasu, nonāca Kali-jugas burvības ietekmē. Mahārādža
Parīkšits atļāva Kali dzīvot četrās iepriekš minētajās vietās, taču
Mahārādža valdīja ļoti prasmīgi, un Kali personībai bija grūti atrast šīs viņam
dotās vietas. Tāpēc Kali-jugas personība meklēja iespēju nākt pie
varas pati, un ar Dieva Kunga žēlastību atrada šo lepno un
nepieredzējušo brāhmana dēlu. Mazais brāhmans vēlējās parādīt savas
iznīcināšanas spējas un pat uzdrīkstējas sodīt tādu diženu valdnieku kā Mahārādža
Parīkšits. Kungs Krišna bija aizgājis, un brāhmanu zēns gribēja stāties
Viņa vietā. Šīs pazīmes norāda uz nekauņu, kurš Kali laikmeta
ietekmē cenšas ieņemt Šrī Krišnas vietu. Nekauņa, kuram ir mazliet spēju,
vēlas kļūt par Dieva Kunga avatāru. Pēc Kunga Krišnas aiziešanas no
šīs pasaules ir bijis daudz viltus avatāru, kuri ir maldinājuši nevainīgos
ļaudis, izmantojot viņu garīgo paklausību, un tā uzturējuši savu viltus
cieņu. Citiem vārdiem sakot, Kali personība saņēma iespēju valdīt caur
šo brāhmana dēlu Šringi.

36. PANTS

itj uktvā roša-tāmrākšo    vajasjān riši-bālakah
kaušikj-āpa upasprišja    vāg-vadžram visasardža ha

iti — tā; uktvā — sakot; roša-tāmra-akšah — dusmās sarkanām acīm;
vajasjān — rotaļu biedriem; riši-bālakahriši dēls; kaušikī — Kaušikas
upes; āpah — ūdenim; upasprišja — pieskaroties; vāk — vārdus;
vadžram — zibeni; visasardža — meta; ha — pagātnē.

TULKOJUMS

Riši dēls dusmās sarkanām acīm, runājot ar saviem rotaļu biedriem,
pieskārās Kaušikas upes ūdenim un meta vārdu zibeni.

SKAIDROJUMS

Kā redzams no šī panta, apstākļi, kuros Mahārādža
Parīkšits tika nolādēts, bija vienkārši bērnišķīgi. Nevainīgajiem rotaļu
biedriem Šringi parādīja savu nekaunību. Neviens saprātīgs cilvēks
nebūtu viņam ļāvis nodarīt šo milzīgo ļaunumu visai sabiedrībai.
Nogalinot tādu valdnieku kā Mahārādža Parīkšits, lai parādītu savas
brahmaniskās spējas, nepieredzējušais brāhmana dēls izdarīja lielu kļūdu.

37. PANTS

iti langhita-marjādam    takšakah saptamē ‘hani
dankšjati sma kulāngāram    čodito mē tata-druham

iti — tā; langhita — pārkāpjot; marjādam — etiķeti;
takšakah — čūskasputns; saptamē — septītajā; ahani — dienā; dankšjati — iekodīs;
sma — noteikti; kula-angāram — nelietim no dinastijas; čoditah — izdarījis;
— manam; tata-druham — naidu pret tēvu.

TULKOJUMS

Brāhmana dēls nolādēja valdnieku: No šī brīža pēc septiņām dienām
čūskasputns iekodīs visnelietīgākajam šīs dinastijas loceklim
[Mahārādžam Parīkšitam], jo viņš, pārkāpjot pieklājības likumus, ir apvainojis
manu tēvu.

SKAIDROJUMS

Tas bija nepareizas brahmanisko spēju
izmantošanas sākums, un Kali-jugā brāhmani pakāpeniski zaudēja gan
brahmaniskās spējas, gan kultūru. Brāhmanu zēns uzskatīja Mahārādžu
Parīkšitu par kulāngāru jeb nelietīgu savas dinastijas pārstāvi, taču patiesībā
zēns pats bija nelietis, jo, tieši sākot ar viņu, brāhmanu kasta zaudēja
spēkus gluži kā čūska, kurai izlauzti indes zobi. Kamēr čūskai ir indes
zobi, tā ir bīstama, bet, kad to nav, no viņas baidās tikai bērni.
Kali personība vispirms uzvarēja brāhmanu zēnu un pamazām arī
pārējās kastas. Tādējādi viss zinātniskais sabiedrības sadalījums kārtās šajā
laikmetā ir pārvērties par nepilnīgo kastu sistēmu, ko tagad cenšas
izskaust cilvēki, kuri gluži tāpat atrodas Kali laikmeta ietekmē. Ļaudīm
jācenšas saskatīt iekārtas pagrimuma pamatcēlonis, nevis jānosoda
pati iekārta, neizprotot tās zinātnisko vērtību.

38. PANTS

tato ‘bhjētjāšramam bālo    galē sarpa-kalēvaram
pitaram vīkšja duhkhārto    mukta-kantho ruroda ha

tatah — pēc tam; abhjētja — ieejot; āšramam — vientuļnieka mītnē;
bālah — zēns; galē sarpa — čūsku uz pleca; kalēvaram — ķermeņa;
pitaram — tēva; vīkšja — redzot; duhkha-ārtah — lielās bēdās;
mukta-kanthah — skaļi; ruroda — raudāja; ha — pagātnē.

TULKOJUMS

Atgriezies vientuļnieka mītnē, zēns ieraudzīja tēvam uz pleciem čūsku
un aiz bēdām sāka skaļi raudāt.

SKAIDROJUMS

Zēns nebija laimīgs, jo bija izdarījis lielu kļūdu, un
raudot gribēja atbrīvoties no sloga, kas nospieda sirdi. Tāpēc, atnākot
uz vientuļnieka mītni un ieraugot tēvu ar čūsku uz pleca, viņš sāka
skaļi raudāt, lai kļūtu vieglāk. Bet bija par vēlu. Tēvs ļoti bēdājās par
notikušo.

39. PANTS

sa vā āngiraso brahman    šrutvā suta-vilāpanam
unmīlja šanakair nētrē    drištvā čāmsē mritoragam

sah — viņš; vai — arī; āngirasahriši, kas dzimis Angiras ģimenē;
brahman — ak, Šaunaka; šrutvā — dzirdot; suta — dēlu; vilāpanam — bēdās
raudot; unmīlja — atverot; šanakaih — pamazām; nētrē — ar acīm;
drištvā — redzot; ča — arī; amsē — uz pleca; mrita — mirušu; uragam — čūsku.

TULKOJUMS

Ak, brāhmani! Kad Angiras Muni ģimenē dzimušais riši, izdzirdējis
dēla raudāšanu, pamazām atvēra acis, viņš sev ap kaklu ieraudzīja beigtu
čūsku.

40. PANTS

visridžja tam ča papraččha    vatsa kasmād dhi rodiši
kēna vā tē ‘pakritam    itj uktah sa njavēdajat

visridžja — nometot; tam — to; ča — arī; papraččha — prasīja; vatsa — mans
mīļais dēls; kasmāt — kādēļ; hi — noteikti; rodiši — raudi; kēna — kā;
— citādi; — tie; apakritam — slikti uzvedušies; iti — tā; uktah — jautāts;
sah — zēns; njavēdajat — par visu pastāstīja.

TULKOJUMS

Viņš aizmeta beigto čūsku un jautāja, kādēļ dēls raud un vai kāds tam
nodarījis kaut ko ļaunu. To dzirdot, dēls izstāstīja visu notikušo.

SKAIDROJUMS

Tēvs nepievērsa īpašu uzmanību beigtajai čūskai,
kas bija ap kaklu. Viņš to vienkārši aizsvieda. Patiesībā Mahārādža
Parīkšits nebija izdarījis neko īpašu, bet muļķa dēls to uzskatīja par
nopietnu apvainojumu un, Kali ietekmēts, nolādēja valdnieku, tādējādi
aizšķirot pēdējo laimīgās vēstures lappusi.

41. PANTS

nišamja šaptam atad-arham narēndram
    sa brāhmano nātmadžam abhjanandat
aho batāmho mahad adja tē kritam
    alpījasi droha urur damo dhritah

nišamja — dzirdējis; šaptam — lāstu; atat-arham — nenosodāmā;
nara-indram — valdniekam, labākajam no cilvēkiem; sah — tas;
brāhmanahbrāhmana-riši; na — ne; ātma-džam — savu dēlu;
abhjanandat — slavēja; aho — ak, vai; bata — bēdas; amhah — grēki; mahat — lieli;
adja — šodien; — tu; kritam — darījis; alpījasi — nenozīmīgu;
drohē — apvainojumu; uruh — ļoti lielu; damah — sodu; dhritah — devi.

TULKOJUMS

Tēvs no sava dēla uzzināja, ka valdnieks ir ticis nolādēts, lai gan
valdnieku nemaz nedrīkst nosodīt, jo viņš ir labākais no cilvēkiem. Riši
savu dēlu neslavēja; gluži otrādi, viņš ļoti nožēloja notikušo un teica: Ak,
vai! Kādu milzīgu grēku izdarījis mans dēls! Par niecīgu apvainojumu
viņš uzlicis smagu sodu.

SKAIDROJUMS

Valdnieks ir labākais no cilvēkiem. Viņš ir Dieva
pārstāvis, un viņu nedrīkst nosodīt ne par kādiem darbiem. Citiem
vārdiem sakot, valdnieks neko nedara nepareizi. Valdnieks var pavēlēt
pakārt vainīgo brāhmana dēlu, bet uz viņu negulstas brāhmana
nogalināšanas grēks. Pat ja valdnieks izdara kaut ko aplamu, viņu nedrīkst
nosodīt. Ārsts kļūdas dēļ var nogalināt pacientu, taču viņu par to
nesoda ar nāvi. Tad ko lai saka par tādu labu un dievbijīgu valdnieku kā
Mahārādža Parīkšits? Vēdu iekārtā valdnieks tika mācīts par rādžarši jeb
diženu gudro, lai gan viņam jāpārvalda valsts. Tikai no valdnieka
atkarīgs, vai pilsoņi var dzīvot mierā un bez bailēm. Rādžarši vadīja valsti
tik labi un dievbijīgi, ka cilvēki tos godāja kā pašu Kungu. Tāds ir
Vēdu norādījums. Valdnieku sauc par narēndru jeb labāko no cilvēkiem.
Kā gan nepieredzējušais un pārlieku lepnais brāhmana dēls drīkstēja
nosodīt tādu valdnieku kā Mahārādža Parīkšits, pat ja šim zēnam bija
īstena brāhmana spēki?

Šamīka Riši bija pieredzējis un labs brāhmans, tāpēc neatbalstīja
sava nosodāmā dēla izdarīto. Viņš ļoti bēdājās par to, ko dēls bija
paveicis. Valdnieku nav atļauts nolādēt, nemaz jau nerunājot par tādu labu
valdnieku kā Mahārādža Parīkšits. Valdnieka izdarītais apvainojums
bija nenozīmīgs, un Šringi, sodīdams viņu ar nāvi, noteikti bija
pastrādājis ļoti lielu grēku. Tāpēc Riši Šamīka visu to ļoti nožēloja.

42. PANTS

na vai nribhir nara-dēvam parākhjam
    sammātum arhasj avipakva-buddhē
jat-tēdžasā durvišahēna guptā
    vindanti bhadrānj akutobhajāh pradžāh

na — nekad; vai — kā tas ir; nribhih — jebkura cilvēka;
nara-dēvam — cilvēkdievam; para-ākhjam — kurš ir pārpasaulīgs; sammātum — novietot
līdzās; arhasi — ar varonību; avipakva — nenobriedušu;
buddhē — saprātu; jat — kura; tēdžasā — ar varu; durvišahēna — nepārspējamo;
guptāh — aizsargāti; vindanti — bauda; bhadrāni — visu labklājību;
akutah-bhajāh — pilnīgi aizsargāti; pradžāh — pavalstnieki.

TULKOJUMS

Manu zēn! Tavs saprāts ir nenobriedis, un tāpēc tu nezini, ka valdnieks,
vislabākais no cilvēkiem, ir gluži kā Dieva Personība. Viņu nekad
nedrīkst salīdzināt ar parastiem ļaudīm. Valsts pilsoņi dzīvo labklājībā
tāpēc, ka valdnieks ar savu nepārspējamo varonību viņus sargā.

43. PANTS

alakšjamānē nara-dēva-nāmni
    rathānga-pānāv ajam anga lokah
tadā hi čaura-pračuro vinankšjatj
    arakšjamāno ‘vivarūthavat kšanāt

alakšjamānē — iznīcināts; nara-dēva — karaliskā; nāmni — vārda;
ratha-anga-pānau — Kunga pārstāvis; ajam — šis; anga — manu zēn;
lokah — šī pasaule; tadā hi — tūlīt; čaura — zagļi; pračurah — pārāk daudz;
vinankšjati — iet bojā; arakšjamānah — neaizsargātus;
avivarūtha-vat — kā jērus; kšanāt — tūlīt.

TULKOJUMS

Manu zēn, karaliskā vara pārstāv Dievu Kungu, ratu riteņa nesēju. Kad
šī vara tiek iznīcināta, visa pasaule kļūst pilna zagļu, kuri tūlīt uzveic
neaizsargātos pavalstniekus gluži kā jērus.

SKAIDROJUMS

Saskaņā ar Šrīmad Bhāgavatamu karaliskā vara
pārstāv Visaugsto Kungu, Dieva Personību. Valdnieks tiek saukts par
Dieva Absolūtās Personības pārstāvi, jo ir mācījies iegūt Dieva īpašības,
lai varētu aizsargāt dzīvās būtnes. Kungs sarīkoja Kurukšētras kauju
tāpēc, lai pie varas nāktu Viņa īstais pārstāvis Mahārādža Judhišthira.
Lai valdnieks būtu nevainojams, viņam jāapgūst kultūra un garīgā
kalpošana un jābūt apveltītam ar kareivīgu garu. Šādas personības
vadīta monarhija ir daudz labāka par tā saucamo demokrātiju, kurā
vadītājiem nav vajadzīgās izglītības un atbildības. Mūsdienu demokrātijas
zagļi un laupītāji, sagrozot balsošanas rezultātus, cenšas panākt sevis
ievēlēšanu, un tie, kam tas izdodas, aprij ļaužu masas. Viens mācīts
monarhs ir daudz labāks par simtiem nekam nederīgu laupītāju, kuri
sēž ministru krēslos, un šajā pantā norādīts, ka pēc tam, kad tiek
iznīcināta tāda karaliskā vara, kāda bija Mahārādžam Parīkšitam, ļaudis
kļūst neaizsargāti daudzo Kali laikmeta uzbrukumu priekšā. Tik ļoti
izdaudzinātajā demokrātijā viņi nekad nav laimīgi. Tas, pie kā noved
valdība bez valdnieka, aprakstīts nākamajos pantos.

44. PANTS

tad adja nah pāpam upaitj ananvajam
    jan našta-nāthasja vasor vilumpakāt
parasparam ghnanti šapanti vrindžatē
    pašūn strijo ‘rthān puru-dasjavo džanāh

tat — tādēļ; adja — no šīs dienas; nah — uz mums; pāpam — grēka sekas;
upaiti — pārņems; ananvajam — sairšana; jat — jo; našta — iznīcināts;
nāthasja — valdnieka; vasoh — bagātības; vilumpakāt — izlaupītas;
parasparam — savā starpā; ghnanti — nogalinās; šapanti — darīs ļaunu;
vrindžatē — zags; pašūn — dzīvniekus; strijah — sievietes;
arthān — bagātības; puru — daudz; dasjavah — zagļi; džanāh — ļaudis.

TULKOJUMS

Kad valdnieki vairs nevaldīs pār zemi un zagļi un laupītāji atņems
cilvēkiem mantu, sabiedrība sāks sairt, tiks ievainoti un nogalināti
cilvēki, zagtas sievietes un dzīvnieki. Par visiem šiem grēkiem
atbildēsim mēs.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā ļoti svarīgs ir vārds «nah» (mēs). Gudrais
gluži pareizi norāda, ka tieši brāhmani ir atbildīgi par monarhiskās
valdības iznīcināšanu un par to, ka pie varas var nākt tā saucamie
demokrāti, kas parasti tikai aplaupa valsts pilsoņus. Tā saucamie demokrāti
pārņem savās rokās valsti, bet neuzņemas atbildību par ļaužu
labklājību. Visi tiecas pēc posteņiem tikai pašlabuma dēļ, tāpēc viena
valdnieka vietā rodas daudz bezatbildīgu valdnieku, kas apliek pilsoņus ar
nodokļiem. Šajā pantā pareģots, ka bez labas monarhijas cilvēki tikai
traucēs viens otram dzīvot un zags mantu, dzīvniekus, sievietes utt.

45. PANTS

tadārja-dharmah pravilījatē nrinām
    varnāšramāčāra-jutas trajīmajah
tato ‘rtha-kāmābhinivēšitātmanām
    šunām kapīnām iva varna-sankarah

tadā — tad; ārja — progresīvā civilizācija; dharmah — nodarbošanās;
pravilījatē — tiek pastāvīgi uzveikta; nrinām — cilvēku; varna — kastu;
āšrama — sabiedrības kārtu; āčāra-jutah — labi veidotu;
trajī-majah — saskaņā ar Vēdu norādījumiem; tatah — pēc tam;
artha — saimnieciskā attīstība; kāma-abhinivēšita — pilnīga gremdēšanās jutekļu
apmierināšanā; ātmanām — cilvēku; šunām — kā suņi; kapīnām — kā pērtiķi;
iva — tā; varna-sankarah — negribēti pēcnācēji.

TULKOJUMS

Tad ļaudis lielākoties atkritīs no progresīvās civilizācijas ceļa un
nedarbosies saskaņā ar ļaužu iedalījumu pēc īpašībām kastās un sabiedrības
kārtās un nesekos Vēdu norādījumiem. Viņus vairāk saistīs
saimnieciskā attīstība, kas dod iespēju apmierināt jutekļus, un tādēļ radīsies
negribēti pēcnācēji, kas būs suņu un pērtiķu līmenī.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā pareģots, ka, nepastāvot monarhijai,
vairosies negribēti pēcnācēji, kas būs suņu un pērtiķu līmenī un pārņems
visu sabiedrību. Pērtiķi pārāk daudz domā par kopošanos, un suņi
kopojoties neprot kaunu, tāpat arī ļaudis, kas dzimuši nelikumīgos
sakaros, pastāvīgi novirzīsies no vēdiskā ceļa, zaudēs labo izturēšanos un
nedarbosies saskaņā ar savām īpašībām, kas atbilst viņu kastai un
dzīves kārtai.

Vediskais dzīves veids ir āriešu civilizācijas pilnveidošanās. Ārieši ir
tie, kas iet uz priekšu Vēdu civilizācijā. Šīs civilizācijas mērķis ir
atgriešanās atpakaļ mājās, pie Dieva, kur nav dzimšanas, nāves, vecuma un
slimību. Vēdas aicina cilvēkus nepalikt materiālās pasaules tumsā, bet
iet pretī gaismai. Šī gaisma nāk no garīgās valstības, kas atrodas tālu
prom no materiālajām debesīm. Cilvēku iedalījumu pēc īpašībām
kastās un dzīves kārtās zinātniski izveidojis Dievs Kungs un Viņa
pārstāvji, diženie riši. Šis pilnīgais dzīvesveids nozīmē visdažādāko materiālo
un garīgo norādījumu ievērošanu. Vediskais dzīvesveids neatļauj
cilvēkiem izturēties kā pērtiķiem un suņiem. Pagrimušo civilizāciju, kas
nodarbojas ar jutekļu apmierināšanu un saimniecisko pilnveidošanos,
ir radījusi bezdievīgā jeb bezvaldnieka tautas valdība, kurā tautas
pārstāvji vada tautu. Cilvēkiem nevajag turēt ļaunu prātu uz nabaga
vadītājiem, ko paši ievēlējuši.

46. PANTS

dharma-pālo nara-patih    sa tu samrād brihač-čhravāh
sākšān mahā-bhāgavato    rādžaršir haja-mēdhajāt
kšut-trit-šrama-juto dīno    naivāsmač čhāpam arhati

dharma-pālah — reliģijas sargātājs; nara-patih — valdnieks; sah — viņš;
tu — bet; samrāt — imperators; brihat — augsti; šravāh — slavētais;
sākšāt — tieši; mahā-bhāgavatah — augstākā līmeņa Dieva Kunga bhakta;
rādža-riših — svētais starp valdniekiem; haja-mēdhajāt — diženais zirgu
ziedošanas veicējs; kšut — izsalkuma; trit — slāpju;
šrama-jutah — noguruma; dīnah — pārņemts; na — ne; ēva — tā; asmat — mūsu; šāpam — lāstu;
arhati — pelnījis.

TULKOJUMS

Imperators Parīkšits ir dievbijīgs valdnieks. Viņš ir izslavēts par Dieva
Kunga augstākā līmeņa bhaktu. Viņš ir svētais starp valdniekiem un ir
paveicis daudzas zirgu ziedošanas. Ja tāds valdnieks ir noguris, izsalcis
un izslāpis, tad viņš nav pelnījis mūsu lāstu.

SKAIDROJUMS

Izskaidrojis vispārējos likumus, kas attiecas uz
valdnieku stāvokli, un norādījis, ka valdnieks nevar kļūdīties un tāpēc nav
nosodāms, gudrais Šamīka gribēja kaut ko pateikt arī par pašu
imperatoru Parīkšitu. Šajā pantā īsumā ir aprakstītas Mahārādžas Parīkšita
īpašības. Mahārādža Parīkšits, pat ja viņu uzskatītu tikai par valdnieku,
bija izslavēts par vadītāju, kurš ievēroja karaliskās kārtas reliģiskos
principus. Šāstrās ir aprakstīti visu sabiedrības kastu un kārtu
pienākumi. Visas kšatriju īpašības, kas minētas Bhagavad-gītā (18.43.), bija
arī imperatoram. Turklāt Mahārādža Parīkšits bija dižens Dieva Kunga
bhakta un dvēsele, kas apzinājusies sevi. Nolādēt tādu valdnieku, kad
viņš bija noguris, izsalcis un izslāpis, nebūt nebija pareizi. Šamīka Riši
atzina, ka Mahārādžas Parīkšita nolādēšana bija ārkārtīgi netaisnīga no
visiem viedokļiem. Lai gan notikuma vietā, izņemot brāhmanu zēnu,
nebija neviena brāhmana, šī bērnišķīgā rīcība bija izmainījusi stāvokli
visā pasaulē. Tādējādi Riši Šamīka, kurš bija brāhmans, uzņēmās
atbildību par visas pasaules labo kārtu pagrimumu.

47. PANTS

apāpēšu sva-bhritjēšu    bālēnāpakva-buddhinā
pāpam kritam tad bhagavān    sarvātmā kšantum arhati

apāpēšu — tam, kas ir pilnīgi brīvs no visiem grēkiem;
sva-bhritjēšu — tam, kas ir pakļauts un pelnījis aizsardzību; bālēna — bērna;
apakva — nenobrieduša; buddhinā — ar saprātu; pāpam — grēku; kritam — darījis;
tat bhagavān — tāpēc Dieva Personība; sarva-ātmā — kas visu
caurstrāvo; kšantum — piedošanu; arhati — pelnījis.

TULKOJUMS

Tad riši lūdza, lai visu caurstrāvojošā Dieva Personība piedod
nenobriedušajam un nesaprātīgajam zēnam, kurš bija izdarījis lielu grēku,
nolādot cilvēku, kurš bija pilnīgi brīvs no visiem grēkiem, atradās
pakļautā stāvoklī un bija pelnījis aizsardzību.

SKAIDROJUMS

Par saviem darbiem — gan dievbijīgajiem, gan grēcīgajiem — ir atbildīgs ikviens. Riši Šamīka redzēja, ka viņa dēls izdarījis lielu grēku, nolādot Mahārādžu Parīkšitu, kuru brāhmaniem bija jāaizsargā, jo viņš bija dievbijīgs valdnieks. Valdnieks Parīkšits bija pilnīgi brīvs no visiem grēkiem, jo viņš bija Dieva Kunga augstākā līmeņa bhakta. Ja tiek apvainots Dieva Kunga bhakta, tad šādas rīcības sekas pārvarēt ir ļoti grūti. Brāhmaniem, kas ir augstākā sabiedrības kārta, būtu jāaizsargā zemākās kārtas, nevis tās jānolād. Ir gadījumi, kad brāhmans dusmās var nolādēt zemāku kšatriju vai vaišju utt., bet, kā jau tika paskaidrots, gadījumā ar Mahārādžu Parīkšitu lāstam nebija iemesla. Muļķa zēns bija nolādējis valdnieku aiz tukša lepnuma par savu brahmanisko izcelšanos, un tāpēc viņam pēc Dieva likuma pienācās sods. Dievs Kungs nekad nepiedod tam, kurš peļ Viņa tīro bhaktu. Tāpēc tas, ka muļķa Šringi nolādēja valdnieku, nav tikai grēks, bet arī vislielākais apvainojums. Riši saprata, ka vienīgi Dieva Augstākā Personība var paglābt viņa dēlu no šī grēka sekām. Tāpēc Šamīka lūdza piedošanu tieši Visaugstajam Kungam, jo tikai Kungs var izlabot to, kas vairs nav izmaināms. Riši to lūdza sava gaužām nesaprātīgā dēla labad.
Šajā gadījumā var rasties jautājums par to, kāpēc brāhmana dēlam bija jāatbild par apvainojumu, ja tas, ka Mahārādžam Parīkšitam bija jānonāk nepatīkamā stāvoklī un tā jāatbrīvojas no materiālās esamības, bija Dieva Kunga griba? Atbilde ir tāda, ka apvainojumu bija izdarījis bērns, un bērnam ļoti viegli varēja piedot, un tādējādi tēva lūgšana tika uzklausīta. Bet, ja mēs uzdodam jautājumu, kāpēc brāhmaniem kopumā bija jāatbild pat to, ka viņi atļāva Kali ienākt pasaulē, tad atbilde dota Varāha Purānā, kur teikts, ka dēmoniem, kas bija naidīgi pret Dieva Personību, bet kurus Kungs netika nogalinājis, bija atļauts piedzimt brāhmanu ģimenēs, lai izmantotu Kali laikmeta iespējas. Visžēlīgais Kungs deva viņiem iespēju piedzimt dievbijīgu brāhmanu ģimenēs un pilnveidoties pretī atbrīvei. Taču dēmoni nevis izmantoja labo iespēju, bet gan kļuva lepni par savu brahmanisko izcelšanos un ļaunprātīgi izmantoja brahmanisko kultūru. Raksturīgs piemērs tam ir Šamīkas Riši dēls, un šajos pantos visi nesaprātīgie brāhmanu dēli tiek brīdināti nekļūt par tādiem nejēgām kā Šringi un vienmēr izsargāties no dēmoniskajām īpašībām, kādas tiem bijušas iepriekšējās dzīvēs. Muļķa zēnam Dievs Kungs, protams, piedeva, bet citi, kuriem varbūt nav tāda tēva kā Šamīka Riši, ļaunprātīgi izmantojot brahmaniskās izcelšanās priekšrocības, nonāks lielās grūtībās.

48. PANTS

tiraskritā vipralabdhāh    šaptāh kšiptā hatā api
nāsja tat pratikurvanti    tad-bhaktāh prabhavo ‘pi hi

tirah-kritāh — nozākāti; vipralabdhāh — piekrāpti; šaptāh — nolādēti;
kšiptāh — nevērības uztraukti; hatāh — vai pat nogalināti; api — arī;
na — ne; asja — par visu to; tat — tie; pratikurvanti — darbojas pretī;
tat — Kunga; bhaktāh — bhaktas; prabhavah — vareni; api — lai gan;
hi — noteikti.

TULKOJUMS

Dieva Kunga bhaktas ir tik pacietīgi, ka nevēlas atriebties pat tad, ja
viņus nozākā, piekrāpj, nolād, uztrauc, neievēro vai pat nogalina.

SKAIDROJUMS

Riši Šamīka arī zināja, ka Dievs Kungs nepiedod
tam, kurš izdarījis apvainojumu pret bhaktas pēdām. Kungs var tikai
ieteikt šim cilvēkam meklēt patvērumu pie bhaktas. Riši Šamīka
domāja, ka Mahārādža Parīkšits varētu izglābties, nolādot zēnu. Bet viņš arī
zināja, ka tīrs bhakta pasaulīgajām veiksmēm vai neveiksmēm
nepievērš uzmanību. Tāpēc bhakta nekad nedomā par atriebību, pat ja viņu
nozākā, nolād, neievēro utt. Attiecībā uz sevi bhaktam tas viss nerūp,
bet, ja šie apvainojumi vērsti pret Dievu Kungu vai Viņa bhaktām, tad
viņš rīkojas ļoti stingri. Šajā gadījumā skarts bija tikai Mahārādža
Parīkšits, tāpēc Šamīka Riši zināja, ka valdnieks necentīsies atriebties. Tādēļ
vienīgā iespēja bija lūgt, lai Kungs piedod nenobriedušajam zēnam.

Nolādēt vai svētīt zemākos spēj ne tikai brāhmani; Dieva Kunga
bhakta, pat ja viņš nav brāhmans, ir vēl varenāks par brāhmanu,
taču bhakta nekad neizmanto spēkus savtīgiem nolūkiem. Lai kādi
spēki bhaktam būtu, viņš tos vienmēr izmanto, lai kalpotu tikai Dievam
Kungam un Viņa bhaktām.

49. PANTS

iti putra-kritāghēna    so ‘nutapto mahā-munih
svajam viprakrito rāgjā    naivāgham tad ačintajat

iti — tā; putra — dēla; krita — darīto; aghēna — grēka; sah — viņš
(muni); anutaptah — nožēlojot; mahā-munih — gudrais; svajam — pats;
viprakritah — tā apvainots; rāgjā — valdnieka; na — ne; ēva — noteikti;
agham — grēku; tat — to; ačintajat — domāja par.

TULKOJUMS

Tā gudrais nožēloja sava dēla izdarīto grēku. Par to, ka valdnieks
apvainoja viņu pašu, gudrais īpaši nedomāja.

SKAIDROJUMS

Tagad viss notikums ir pilnīgi skaidrs. Tas, ka
Mahārādža Parīkšits aplika gudrajam ap kaklu čūsku, nebūt nebija nopietns
apvainojums, taču tas, ka Šringi nolādēja valdnieku, bija smags
apvainojums. To bija izdarījis muļķa zēns, tāpēc Visaugstais Kungs varēja
viņam piedot, lai gan no grēku sekām atbrīvoties nevarēja. Arī
Mahārādža Parīkšits neiebilda pret muļķa brāhmana uzlikto lāstu; gluži
otrādi, viņš to pilnībā izmantoja un pēc Dieva Kunga diženās gribas un ar
Šrīlas Šukadēvas žēlastību sasniedza augstāko dzīves pilnību. Patiesībā
to visu vēlējās Dievs Kungs, un Mahārādža Parīkšits, Riši Šamīka un
viņa dēls Šringi bija tikai Kunga vēlmes izpildītāji. Tātad nevienu no
viņiem nesagaidīja nekas slikts, jo viņu darītais bija saistīts ar Augstāko
Personību.

50. PANTS

prājašah sādhavo lokē    parair dvandvēšu jodžitāh
na vjathanti na hrišjanti    jata ātmā ‘gunāšrajah

prājašah — parasti; sādhavah — svētie; lokē — šajā pasaulē;
paraih — citu; dvandvēšu — pretstatos; jodžitāh — darbojoties; na — ne;
vjathanti — cieš; na — ne; hrišjanti — priecājas; jatah — jo; ātmā — patība;
aguna-āšrajah — pārpasaulīga.

TULKOJUMS

Ja pārpasaulniekus kāds iesaista materiālās pasaules pretstatos, tad
parasti viņi no tā necieš. Viņi arī nepriecājas [par pasaulīgām lietām], jo
darbojas pārpasaulīgā līmenī.

SKAIDROJUMS

Pārpasaulnieki ir empīriskie filozofi, mistiķi un
Dieva Kunga bhaktas. Empīriskie filozofi par pilnību uzskata saplūšanu
ar Absolūta esamību, mistiķu mērķis ir sajust visu caurstrāvojošo
Virsdvēseli, bet Dieva Kunga bhaktas pārpasaulīgā mīlestībā kalpo Dieva
Personībai. Tā kā Brahmans, Paramātma un Bhagavāns ir dažādi
veidi, kā skatīties uz vienu un to pašu Pārpasaulību, visi šie
pārpasaulnieki stāv pāri trijām materiālās dabas īpašībām. Materiālās ciešanas un
laime rodas no trijām īpašībām, un tāpēc šīs ciešanas un laime
pārpasaulniekus nekādā mērā neskar. Valdnieks bija bhakta, bet
riši — mistiķis. Tāpēc gadījums, kas notika pēc augstākās gribas, neapmulsināja
ne vienu, ne otru. Bērns, kurš rotaļājās, bija līdzeklis Dieva Kunga
gribas piepildīšanai.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojumi Šrīmad Bhāgavatamas pirmā dziedājuma astoņpadsmitajai nodaļai «Brāhmanu zēns nolād
Mahārādžu Parīkšitu».


Tālāk:

Deviņpadsmitā nodaļa Šukadēvas Gosvāmī ierašānās