Šrīmad Bhāgavatama (1. un 2. dziedājums) 1.5

null

PIEKTĀ NODAĻA

Nāradas norādījumi Vjāsadēvam
par Šrīmad Bhāgavatamu

1. PANTS

sūta uvāča

atha tam sukham āsīna    upāsīnam brihač-čhravāh
dēvarših prāha vipraršim    vīnā-pānih smajann iva

sūtah — Sūta; uvāča — sacīja; atha — tāpēc; tam — viņam; sukham
āsīnah
— ērti apsēdies; upāsīnam — tam, kas sēdēja tuvumā;
brihat-šravāh — ļoti cienījams; dēvarših — dižais riši starp dieviem; prāha — sacīja;
vipraršimriši starp brāhmaniem; vīnā-pānih — tas, kurš rokā nes vīnu;
smajan iva — kā smaidot.

TULKOJUMS

Sūta Gosvāmī sacīja: Gudrais starp padieviem [Nārada] ērti apsēdās
un smaidot uzrunāja riši starp brāhmaniem [Vēdavjāsu].

SKAIDROJUMS

Nārada smaidīja tāpēc, ka labi pazina diženo
gudro Vēdavjāsu un saprata arī viņa vilšanās cēloni. Kā vēlāk
noskaidrosies, Vjāsadēva bija neapmierināts tāpēc, ka nebija pietiekoši
izskaidrojis garīgās kalpošanas zinātni. Nārada zināja, kur meklējama vaina,
un to apstiprināja arī Vjāsas nostāja.

2. PANTS

nārada uvāča

pārāšarja mahā-bhāga    bhavatah kaččid ātmanā
paritušjati šārīra    ātmā mānasa ēva vā

nāradah — Nārada; uvāča — sacīja; pārāšarja — ak, Parāšaras dēls;
mahā-bhāga — ļoti veiksmīgais; bhavatah — tu; kaččit — ja tas ir;
ātmanā — pateicoties sevis apjēgai; paritušjati — vai tas apmierina;
šārīrah — pielīdzinot ķermeni; ātmā — patībai; mānasah — pielīdzinot prātu;
ēva — noteikti; — un.

TULKOJUMS

Uzrunājot Vjāsadēvu, Parāšaras dēlu, Nārada jautāja: Vai tu esi
apmierināts, nosaucot ķermeni un prātu par sevis apzināšanās mērķiem?

SKAIDROJUMS

Tas bija Nāradas mājiens Vjāsadēvam attiecībā
uz tā grūtsirdības cēloni. Vjāsadēva bija ļoti varena gudrā Parāšaras
dēls, tāpēc viņam nebija jābēdājas par izcelšanos. Tā kā Vjāsadēva
bija dižena tēva dižens dēls, viņam nevajadzētu uzskatīt ķermeni vai
prātu par patību. Parasti ļaudis, kuriem ir visai maz zināšanu, uzskata
ķermeni vai prātu par sevi, bet Vjāsadēvam tā neklājās darīt. Cilvēks
nevar būt priecīgs pēc dabas, ja vien nav patiešām apzinājies
sevi — pacēlies pāri materiālajam ķermenim un prātam.

3. PANTS

džigjāsitam susampannam    api tē mahad-adbhutam
kritavān bhāratam jas tvam    sarvārtha-paribrimhitam

džigjāsitam — pilnīgi jautāts; susampannam — labi zina; api — par spīti;
— tavs; mahat-adbhutam — liels un brīnišķīgs; kritavān — sagatavots;
bhāratamMahābhārata; jah tvam — ko tu esi paveicis;
sarva-artha — ieskaitot visas secības; paribrimhitam — sīki izskaidrotas.

TULKOJUMS

Tavi jautājumi bija pilnīgi, un tu arī labi mācījies. Tu, bez šaubām, esi
paveicis lielu un brīnišķīgu darbu, sagatavodams Mahābhāratu, kurā
sīki izskaidrotas visu veidu Vēdu pantu nozīmes.

SKAIDROJUMS

Vjāsadēvas grūtsirdība noteikti nenāca no
zināšanu trūkuma, jo, būdams māceklis, viņš bija uzzinājis visu par Vēdu
rakstiem un pēc tam sastādījis Mahābhāratu, kurā pilnīgi izskaidrotas
Vēdas.

4. PANTS

džigjāsitam adhītam ča    brahma jat tat sanātanam
tathāpi šočasj ātmānam    akritārtha iva prabho

džigjāsitam — pilnīgi pārdomāts; adhītam — iegūtās zināšanas; ča — un;
brahma — Absolūts; jat — kas; tat — tas; sanātanam — mūžīgs;
tathāpi — par spīti; šočasi — bēdājies; ātmānam — sevī;
akrita-arthah — nepaveikts; iva — kā; prabho — mans dārgais kungs.

TULKOJUMS

Tu esi pilnīgi apskatījis jautājumus par bezpersonisko Brahmanu, kā
arī zināšanas, ko tas dod. Kādēļ tev, par spīti tam visam, vēl jābēdājas
un jādomā, ka neesi kaut ko paveicis, mans dārgais prabhu?

SKAIDROJUMS

Šrī Vjāsadēvas sastādītā Vēdānta-sūtra jeb
Brahma-sūtra ir pilnīgs apcerējums par absolūta bezpersonisko iezīmi, un
tas tiek uzskatīts par visaugstāko filozofisko darbu pasaulē. Tajā runāts
par mūžīgo un izmantoti zinātniski paņēmieni. Tāpēc par Vjāsadēvas
pārpasaulīgo zinātnisko izglītību nevar būt nekādu šaubu. Kādēļ tad
viņam būtu jābēdājas?

5. PANTS

vjāsa uvāča

astj ēva mē sarvam idam tvajoktam
    tathāpi nātmā paritušjatē mē
tan-mūlam avjaktam agādha-bodham
    priččhāmahē tvātma-bhavātma-bhūtam

vjāsah — Vjāsa; uvāča — sacīja; asti — ir; ēva — noteikti; — mans;
sarvam — viss; idam — šis; tvajā — tevis; uktam — izteiktais;
tathāpi — tomēr; na — ne; ātmā — patību; paritušjatē — mierina; — man;
tat — no kā; mūlam — sakne; avjaktam — nenoteiktā;
agādha-bodham — cilvēks ar bezgalīgām zināšanām; priččhāmahē — jautāja; tvā — tev;
ātma-bhava — no sevis dzimušā; ātma-bhūtam — pēctecis.

TULKOJUMS

Šrī Vjāsadēva sacīja: Viss, ko tu teici par mani, ir tiesa. Tomēr tam
visam par spīti es nevaru rast mieru. Tāpēc, lūdzu, saki, kāds ir
manas neapmierinātības pamats; tavām zināšanām nav gala, jo tavs tēvs
ir pašdzimušais [Brahma, kuram nav pasaulīga tēva vai mātes].

SKAIDROJUMS

Materiālajā pasaulē visi ir pārliecināti, ka
ķermenis vai prāts ir patība. Tādēļ visas zināšanas, kas sastopamas materiālajā
pasaulē, ir saistītas vai nu ar ķermeni, vai prātu, un tas ir visas
neapmierinātības pamatcēlonis. Cilvēks, pat ja viņš ir vislielākais un
erudītākais materiālistisko zināšanu pratējs, to ne vienmēr pamana. Tāpēc,
lai atrastu visu neapmierinātību pamatcēloni, ir labi vērsties pie tādas
personības kā Nārada. Tālāk paskaidrots, kāpēc jāiet pie Nāradas.

6. PANTS

sa vai bhavān vēda samasta-guhjam
    upāsito jat purušah purānah
parāvarēšo manasaiva višvam
    sridžatj avatj atti gunair asangah

sah — tā; vai — noteikti; bhavān — tu; vēda — zini; samasta — visu
ietverošo; guhjam — noslēpumaino; upāsitah — bhakta; jat — jo;
purušah — Dieva Personība; purānah — visvecākais; parāvarēšah — materiālo un
garīgo pasauļu valdnieks; manasā — prāts; ēva — tikai;
višvam — Visumu; sridžati — rada; avati atti — iznīcina; gunaih — ar īpašībām apveltīto
matēriju; asangah — nepieķēries.

TULKOJUMS

Mans kungs! Tu zini visus noslēpumus, jo godini materiālās pasaules
radītāju un iznīcinātāju un garīgās valstības uzturētāju, sākotnējo
Dieva Personību, kurš stāv pāri trijām materiālās dabas īpašībām.

SKAIDROJUMS

Cilvēks, kurš pilnīgi kalpo Dievam Kungam, ir
visu zināšanu iemiesojums. Šāds Dieva Kunga bhakta, kurš sasniedzis
garīgās kalpošanas virsotni, ir pilnīgs arī tāpēc, ka visas labās
īpašības viņam ir devusi Dieva Personība. Tādējādi astoņas mistiskā spēka
pilnības (ašta-sidhi) ir tikai maza daļiņa no viņa dievišķās varenības.
Tāds bhakta kā Nārada ar savu garīgo pilnību var veikt brīnumus, par
kuriem sapņo ikviens. Šrīla Nārada ir absolūti pilnīga dzīvā būtne, lai
gan viņš nevar līdzināties Dieva Personībai.

7. PANTS

tvam parjatann arka iva tri-lokīm
    antaš-čaro vājur ivātma-sākšī
parāvarē brahmani dharmato vrataih
    snātasja mē njūnam alam vičakšva

tvam — Tava Gaišība; parjatan — ceļojošs; arkah — saule; iva — kā;
tri-lokīm — trīs pasaules; antah-čarah — var iespiesties ikviena sirdī;
vājuh iva — gluži kā visu caurstrāvojošais gaiss; ātma — sevi apzinājies;
sākšī — liecinieks; parāvarē — jautājumā par cēloni un sekām;
brahmani — Absolūtā; dharmatah — sekojot priekšrakstiem;
vrataih — zvērestos; snātasja — gremdējies; — mans; njūnam — trūkums;
alam — skaidri; vičakšva — atrod.

TULKOJUMS

Tu vari ceļot pa visām trijām pasaulēm kā saule un ieiet ikviena
iekšienē kā gaiss. Šajā ziņā tu līdzinies visu caurstrāvojošajai
Virsdvēselei. Tāpēc, lūdzu, atrodi, kāds ir mans trūkums, par spīti tam, ka esmu
gremdējies pārpasaulībā un stingri ievēroju priekšrakstus un zvērestus.

SKAIDROJUMS

Pārpasaulīga apzināšanās, kā arī dievbijīga
darbība, Dievību godināšana, dāvanu došana, žēlastība, ļauna
nenodarīšana un svēto rakstu apgūšana, ievērojot stingrus priekšstatus, vienmēr
palīdz.

8. PANTS

šrī-nārada uvāča

bhavatānudita-prājam    jašo bhagavato ‘malam
jēnaivāsau na tušjēta    manjē tad daršanam khilam

šrī-nāradah — Šrī Nārada; uvāča — sacīja; bhavatā — tu;
anudita-prājam — gandrīz neesi pieminējis; jašah — godību; bhagavatah — Dieva
Personības; amalam — neaptraipīto; jēna — ar ko; ēva — noteikti;
asau — Viņš (Dieva Personība); na — ne; tušjēta — ir priecīgs; manjē — es
domāju; tat — tas; daršanam — filozofija; khilam — zemāka.

TULKOJUMS

Šrī Nārada sacīja: Patiesībā tu nemaz neesi sludinājis cildeno un
neaptraipīto Dieva Personības slavu. Filozofija, kas neapmierina Dieva
Kunga pārpasaulīgos jutekļus, uzskatāma par nevērtīgu.

SKAIDROJUMS

Atsevišķās dvēseles mūžīgās attiecības ar Augstāko Dvēseli, Dieva Personību, pēc būtības ir tādas, ka būtne mūžīgi kalpo mūžīgajam saimniekam. Dievs Kungs ir izvērsies kā dzīvās būtnes, lai no viņām saņemtu mīlestības pilnu kalpošanu, un tas ir vienīgais, kas var apmierināt gan Dievu Kungu, gan dzīvās būtnes. Vjāsadēva bija dižens zinātnieks, un viņš bija uzrakstījis daudzus Vēdu rakstu paplašinājumus, pabeidzot darbu ar vedāntas filozofiju, bet nevienā no šiem rakstiem netika tieši slavināta Dieva Personība. Sausi filozofiskie prātojumi, pat ja tie vērsti uz pārpasaulīgajiem Absolūta jautājumiem, nav īpaši pievilcīgi, ja tie tieši neslavina Dievu Kungu. Dieva Personība ir pārpasaulīgās apzināšanās kalngals. Ja Absolūtu apzinās kā bezpersonisko Brahmanu vai vienuviet esošo Virsdvēseli jeb Paramātmu, tad tas dod daudz mazāk pārpasaulīgās svētlaimes nekā augstākā personiskā Viņa godības apzināšanās.
Vēdānta-daršanas sastādītājs ir pats Vjāsadēva. Bet, neskatoties uz to, viņš raizējas. Kādu gan pārpasaulīgu svētlaimi var gūt vedāntas lasītāji un klausītāji, ja to tiešā veidā neizskaidro pats Vjāsadēva, tās autors? Šajā sakarā rodas nepieciešamība pēc Vēdānta-sūtras skaidrojuma, un tam jābūt Šrīmad Bhāgavatamai, paša autora sarakstītam darbam.

9. PANTS

jathā dharmādajaš čārthā    muni-varjānukīrtitāh
na tathā vāsudēvasja    mahimā hj anuvarnitah

jathā — kā; dharma-ādajah — visi četri reliģiskās uzvedības principi;
ča — un; arthāh — nolūki; muni-varja — tevis, diženā gudrā;
anukīrtitāh — atkārtoti aprakstīti; na — ne; tathā — tādā veidā;
vāsudēvasja — Dieva Personības Šrī Krišnas; mahimā — godība; hi — noteikti;
anuvarnitah — tā pastāvīgi aprakstīta.

TULKOJUMS

Lai gan tu, diženais gudrais, esi ļoti plaši aprakstījis četrus principus,
kas sākas ar reliģisko darbību, tu neesi runājis par Augstākās
Personības Vāsudēvas slavu.

SKAIDROJUMS

Šrī Nārada tūlīt noteica diagnozi. Vjāsadēvas grūtsirdības pamatcēlonis bija tas, ka viņš apzināti bija izvairījies slavināt Dievu Kungu dažādajās Purānās. Viņš, protams, bija aprakstījis Dieva Kunga (Šrī Krišnas) slavu, taču ne tik lielā mērā kā reliģiozitāti, ekonomisko attīstību, jutekļu baudas un atbrīvi. Šīs četras nodarbošanās ir daudz, daudz zemākas par garīgo kalpošanu Dievam Kungam. Šrī Vjāsadēva bija autoritatīvs zinātnieks, tāpēc ļoti labi saprata šo atšķirību. Tomēr viņš nevis uzsvēra augstāka veida nodarbošanos, t.i., garīgo kalpošanu Dievam Kungam, bet var teikt, ka ne visai pareizi izmantoja savu dārgo laiku un tāpēc bija neapmierināts. Tas skaidri norāda, ka cilvēks nevar gūt īstenu prieku, ja viņš garīgi nekalpo Dievam Kungam. Bhagavad-gītā tas ir skaidri pateikts.
Pēc atbrīves, kas ir augstākais, ko var dot reliģiozitāte un pārējās minētās nodarbošanās, cilvēks sāk tīri garīgi kalpot. To sauc par sevis apzināšanās jeb brahma-bhūtas pakāpi. Kad cilvēks ir sasniedzis brahma-bhūtu, viņš ir apmierināts. Ar apmierinājumu sākas pārpasaulīgā svētlaime. Ir jāpilnveidojas, sasniedzot neitralitāti un vienādu attieksmi pret visu relatīvajā pasaulē. Kad cilvēks ir izgājis cauri šai nosvērtības pakāpei, viņš nostiprinās pārpasaulīgajā, mīlestības pilnajā kalpošanā Dievam Kungam. To Bhagavad-gītā norāda Dieva Personība. Secinājums ir tāds, ka, lai uzturētu brahma-bhūtas līmeni, kā arī palielinātu pārpasaulīgo apzināšanos, Nārada Vjāsadēvam iesaka atkal un atkal ar apņēmību aprakstīt garīgās kalpošanas ceļu. Tās ir vislabākās zāles pret grūtsirdību.

10. PANTS

na jad vačaš čitra-padam harēr jašo
    džagat-pavitram pragrinīta karhičit
tad vājasam tīrtham ušanti mānasā
    na jatra hamsā niramantj ušik-kšajāh

na — ne; jat — tas; vačah — vārdi; čitra-padam — grezni;
harēh — Dieva Kunga; jašah — godība; džagat — Visums; pavitram — šķīstīts;
pragrinīta — aprakstīts; karhičit — diez vai; tat — tas; vājasam — vārnu;
tīrtham — svētceļojuma vieta; ušanti — domā; mānasāh — svēti cilvēki; na — ne;
jatra — kur; hamsāh — pilnīgās būtnes; niramanti — priecājas;
ušik-kšajāh — tie, kas dzīvo pārpasaulīgajā mājvietā.

TULKOJUMS

Dievs Kungs viens pats var šķīstīt visa Visuma gaisotni, un vārdus, kas
neapraksta Viņa godību, svētie uzskata par svētceļojuma vietu vārnām.
Pilnīgās būtnes mājo pārpasaulīgajā valstībā, tāpēc viņas par tādiem
vārdiem nepriecājas.

SKAIDROJUMS

Vārnas un gulbji nesader kopā, jo tiem ir dažādas tieksmes. Auglīgā darba darītāji un kaislīgi cilvēki tiek salīdzināti ar vārnām, turpretī visādā ziņā pilnīgie svētie — ar gulbjiem. Vārnas labprāt dzīvo atkritumu izgāztuvēs, un gluži tāpat kaislību pilnajiem auglīgā darba darītājiem patīk vīns un sievietes, kā arī vietas, kur notiek rupjas jutekliskas baudas. Gulbji izvairās no vietām, kur vārnas rīko savas konferences un sanāksmes. Gluži otrādi, viņi dzīvo tur, kur ir brīnišķīga daba, skaidrs ūdens un daudzkrāsaini lotosziedi. Tāda ir atšķirība starp šiem putniem.
Dabā pastāv dažādi dzīvo būtņu veidi ar atšķirīgu domāšanu, un tos nav iespējams padarīt par vienādiem.
Gluži tāpat dažādi cilvēki ar atšķirīgu domāšanu lasa dažādas grāmatas. Lielākā daļa populārās literatūras, kas piesaista vārnu kategorijas ļaudis, ir grāmatas, kas satur juteklisku tēmu pārpalikumus. Parasti tās sauc par laicīgām sarunām, kas saistītas ar rupjo ķermeni un smalko prātu. Tās ir pilnas stāstu, kas izteikti skaistā valodā, pilnas pasaulīgu līdzību un metaforu. Tomēr par spīti tam visam šīs grāmatas negodina Dievu Kungu. Šādu dzeju un prozu, lai par ko tās arī runātu, var salīdzināt ar rotājumiem uz miruša ķermeņa. Garīgi attīstīti ļaudis, kuri ir kā gulbji, nerod prieku šādās mirušās grāmatās, kuras ļoti patīk garīgi mirušiem cilvēkiem. Šīs kaislību un neziņas pilnās grāmatas tiek sauktas dažādos vārdos, bet tās diezin vai var radīt garīgas tieksmes, un tāpēc garīgi attīstītiem cilvēkiem, kas līdzinās gulbjiem, ar tām nav nekāda sakara. Šādus garīgi attīstītus ļaudis vēl sauc par mānasām, jo viņi vienmēr garīgā līmenī pārpasaulīgi un brīvprātīgi kalpo Dievam Kungam. Tāda darbība pilnībā izslēdz auglīgu darbošanos, kas vērsta uz rupji ķermenisko jutekļu apmierināšanu vai materiāli egoistiskā prāta smalkajiem izdomājumiem.
Sabiedrības literāti, zinātnieki, laicīgie dzejnieki, filozofi teorētiķi un politiķi, kuri pilnībā gremdējušies materiālo jutekļu baudu izkopšanā, ir kā lelles materiālās enerģijas rokās. Viņi rod prieku nevajadzīgu tēmu izgāztuvē. Kā norāda Svāmī Šrīdhara, tas ir prostitūtu mednieku prieks.
Turpretī paramahamsas, kas ir aptvēruši cilvēku darbības būtību, bauda grāmatas, kurās aprakstīta Dieva Kunga godība.

11. PANTS

tad-vāg-visargo džanatāgha-viplavo
    jasmin prati-šlokam abaddhavatj api
nāmānj anantasja jašo ‘nkitāni jat
    šrinvanti gājanti grinanti sādhavah

tat — tie; vāk — vārdi; visargah — radīšana; džanatā — ļaudis;
agha — grēki; viplavah — kas būtiski pārveido; jasmin — kurā;
prati-šlokam — katrs pants; abaddhavati — slikti sacerēts; api — par spīti;
nāmāni — pārpasaulīgi vārdi utt.; anantasja — bezgalīgā Dieva Kunga;
jašah — godība; ankitāni — atainota; jat — kas; šrinvanti — klausās; gājanti — dzied;
grinanti — pieņem; sādhavah — godīgi un šķīsti ļaudis.

TULKOJUMS

No otras puses, tie darbi, kas pilni Visaugstā Kunga vārda, slavas,
veidola, rotaļu utt. pārpasaulīgās godības aprakstu, ir pavisam citādi, tie ir
pilni pārpasaulīgu vārdu, kas teikti, lai pilnīgi pārveidotu šīs pasaules
maldinātās civilizācijas grēcīgo dzīvi. Šos pārpasaulīgos darbus, pat ja
tie ir nepilnīgi sacerēti, klausās, dzied un atzīst šķīsti un viscaur godīgi
ļaudis.

SKAIDROJUMS

Diženi domātāji prot atrast labo pat vissliktākajā. Ir teikts, ka saprātīgam cilvēkam jāpaņem nektārs no indes, zelts pat no netīras vietas, laba un ar tikumu apveltīta sieva pat no maz pazīstamas ģimenes un laba mācība pat no cilvēka vai skolotāja, kurš nāk no nepieskaramo vidus. Šie ētiskie norādījumi bez jebkāda izņēmuma attiecas uz visiem un visur. Bet svētais ir vēl daudz augstāks par parastu cilvēku. Viņš vienmēr ir gremdējies Visaugstā Kunga slavināšanā, jo, sludinot Dieva Kunga svēto vārdu un slavu, iespējams izmainīt visas pasaules netīro gaisotni, un Šrīmad Bhāgavatama, kā arī citi pārpasaulīgi darbi var padarīt cilvēkus saprātīgus savstarpējās attiecībās. Šī Šrīmad Bhāgavatamas panta komentārs ir rakstīts kritiskā brīdī. Mūsu draudzīgā kaimiņvalsts Ķīna ir kareivīgā garā uzbrukusi Indijas robežām. Mums nav gandrīz nekāda sakara ar politiku, tomēr varam redzēt, ka agrāk Ķīna un Indija gadsimtiem ilgi dzīvoja mierā un neturēja viena uz otru ļaunu prātu. Tajā laikā valdīja Dieva apziņas gaisotne, un visas valstis zemes virsū bijās Dieva; cilvēki bija vienkārši, ar skaidrām sirdīm, un nebija nekādas runas par politisku diplomātiju. Ķīnai un Indijai nav iemesla strīdēties par zemi, kas nav pat piemērota apdzīvošanai, un noteikti nav nekāda iemesla par to karot. Bet ķildu laikmeta Kali dēļ, par ko mēs jau esam runājuši, pastāv iespēja strīdēties pat tad, ja ir visniecīgākais izaicinājums. Strīdi notiek nevis par lietas būtību, bet gan laikmeta piesārņotās gaisotnes dēļ: vienmēr atrodas cilvēki, kas cenšas apturēt Visaugstā Kunga vārda un godības slavināšanu. Tāpēc ļoti svarīgi izplatīt Šrīmad Bhāgavatamas vēstījumu pa visu pasauli. Ikviena indieša, kam ir kaut kāda atbildības sajūta, pienākums ir sludināt pārpasaulīgo Šrīmad Bhāgavatamas vēstījumu pa visu pasauli, un tā ir visaugstākā labdarība, kas var atnest pasaulei mieru, kuru mēs tā vēlamies. Bet, tā kā Indija ir aizmirsusi šo atbildīgo darbu un nav izpildījusi savu pienākumu, visā pasaulē ir tik daudz strīdu un raižu. Mēs esam pārliecināti, ja Šrīmad Bhāgavatamas pārpasaulīgo vēstījumu saņems kaut vai pasaules vadošie cilvēki, tad viņu sirdis noteikti izmainīsies un ļaudis dabiski sekos tiem. Cilvēki ir tikai lelles mūsdienu politiķu un sabiedrības vadītāju rokās. Ja pārmaiņas notiks vadītāju sirdīs, tad noteikti būtiski izmainīsies arī gaisotne visā pasaulē. Mēs zinām, ka mūsu patiesajiem centieniem sniegt šo diženo darbu, kas nes pārpasaulīgo vēstījumu cilvēku Dieva apziņas atjaunošanai un pasaules gaisotnes garīgošanai, būs jāsaskaras ar daudzām grūtībām. Mēs noteikti nespēsim visu izteikt pareizā valodā, it īpaši svešvalodās, un par spīti mūsu patiesajām pūlēm pasniegt visu pareizā veidā būs daudz literāru trūkumu. Taču esam pārliecināti, ka, neskatoties uz visiem trūkumiem, tiks ņemta vērā jautājuma nopietnība, un sabiedrības vadītāji pieņems šo vēstījumu, jo tas ir godīgs mēģinājums slavināt visvareno Dievu. Ja deg māja, tad tās iedzīvotāji sauc palīgā kaimiņus, kuri varbūt ir ārzemnieki. Degošās mājas iedzīvotāji spēj pateikt nepieciešamo, pat nezinot svešo valodu, un kaimiņi viņus saprot, neskatoties uz valodas nezināšanu. Tāds pats sadarbības gars ir nepieciešams, lai sludinātu pārpasaulīgo Šrīmad Bhāgavatamas vēstījumu pasaules piesārņotajā gaisotnē. Galu galā tajā ir zinātniski izteiktas garīgās vērtības, un tāpēc mums vairāk rūp precizitāte nekā valoda. Ja pasaules ļaudis sapratīs šī diženā darba zinātni, tad panākumi ir nodrošināti.
Ja visas pasaules cilvēki ir pārlieku iegrimuši materiālistiskā darbībā, tad nav nekāds brīnums, ka viens cilvēks vai nācija vismazākās nesaprašanās dēļ uzbrūk otram cilvēkam vai nācijai. Tas ir Kali jeb strīdu laikmeta likums. Gaisotne jau ir piesārņota ar visu veidu pagrimumiem, un ikviens to labi zina. Ir tik daudz nevēlamas literatūras, kas pilna ar materiālistiskām jutekļu apmierināšanas idejām. Daudzās valstīs piedauzīga literatūra tiek cenzēta. Tas nozīmē, ka ne valdība, ne arī atbildīgie sabiedrības vadītāji nevēlas šādu literatūru, tomēr tā tiek pārdota, jo cilvēki grib apmierināt jutekļus. Ļaudis vēlas lasīt (tā ir dabiska tieksme), bet, tā kā viņu prāti ir piesārņoti, tie grib šāda veida literatūru. Šādos apstākļos tāds pārpasaulīgs darbs kā Šrīmad Bhāgavatama ne vien mazinās ļaužu prātu pagrimumu, bet arī apmierinās viņu tieksmi pēc interesantas lasāmvielas. Sākumā tā var viņiem nepatikt, jo cilvēkam, kas slimo ar dzelteno kaiti, negaršo cukurs, taču mums jāzina, ka cukura stiklenes ir vienīgās zāles pret dzelteno slimību. Gluži tāpat ir nepieciešams pastāvīgi aicināt cilvēkus lasīt Bhagavad-gītu un Šrīmad Bhāgavatamu, kuras iedarbosies uz dzeltenajai kaitei līdzīgo jutekļu apmierināšanas stāvokli gluži kā stiklenes. Kad cilvēki sajutīs šīs literatūras garšu, tad pārējie darbi, kas tikai indē sabiedrību, pazudīs paši par sevi.
Tāpēc mēs esam pārliecināti, ka visi sabiedrības locekļi atzinīgi uzņems Šrīmad Bhāgavatamu, pat ja tā pasniegta ar tik daudziem trūkumiem, jo šo grāmatu ir ieteicis Šrī Nārada, kura visžēlīgā atnākšana aprakstīta šajā nodaļā.

12. PANTS

naiškarmjam apj ačjuta-bhāva-vardžitam
    na šobhatē gjānam alam nirandžanam
kutah punah šašvad abhadram īšvarē
    na čārpitam karma jad apj akāranam

naiškarmjam — sevis apzināšanās, kas brīva no auglīgas darbības
sekām; api — par spīti; ačjuta — nekļūdīgais Dievs Kungs;
bhāva — priekšstats; vardžitam — bez; na — ne; šobhatē — izskatās labi;
gjānam — pārpasaulīgās zināšanas; alam — pamazām; nirandžanam — brīvs no
apzīmējumiem; kutah — kur ir; punah — atkal; šašvat — vienmēr;
abhadram — ne tuvs; īšvarē — Kungam; na — ne; ča — un;
arpitam — piedāvāts; karma — auglīgs darbs; jat api — kas ir; akāranam — neauglīgs.

TULKOJUMS

Sevis izpratnes zināšanas, pat ja tās ir brīvas no visa materiālā, nav
īpaši vērtīgas, ja tajās nav priekšstata par Nekļūdīgo [Dievu]. Kāda tad
ir jēga auglīgai darbībai, kas pēc savas dabas sagādā ciešanas no
sākuma līdz galam un ir pārejoša, ja tā netiek izmantota, lai garīgi kalpotu
Dievam Kungam?

SKAIDROJUMS

Kā redzams, nosodāma ir ne vien laicīgā
literatūra, kurā nav pārpasaulīgas Dieva Kunga slavināšanas, bet arī Vēdu
raksti un prātojumi par bezpersonisko Brahmanu, ja tajos trūkst garīgās
kalpošanas. Ja, balstoties uz iepriekš teikto, tiek nosodīta prātošana
par bezpersonisko Brahmanu, tad ko gan var sacīt par parastu auglīgu
darbību, kas nav domāta, lai īstenotu garīgās kalpošanas mērķi. Tādas
spekulatīvas zināšanas un auglīga darbība nevar novest pie augstākās
pilnības. Auglīga darbība, ko veic gandrīz visi cilvēki, vienmēr
sagādā ciešanas vai nu sākumā, vai beigās. Īstenus augļus tā var nest tikai
tad, kad veicina garīgo kalpošanu Dievam Kungam. Arī Bhagavad-gītā
apstiprināts, ka šādi darba augļi jāziedo, lai kalpotu Dievam Kungam,
pretējā gadījumā tie noved pie materiālās verdzības. Īstenais auglīgā
darba baudītājs ir Dieva Personība, un tāpēc, ja dzīvās būtnes auglīgi
darbojas, lai apmierinātu jutekļus, tās saņem vienas vienīgas raizes.

13. PANTS

atho mahā-bhāga bhavān amogha-drik
    šuči-šravāh satja-rato dhrita-vratah
urukramasjākhila-bandha-muktajē
    samādhinānusmara tad-vičēštitam

atho — tāpēc; mahā-bhāga — ļoti veiksmīgais; bhavān — tu;
amogha-drik — pilnīgais redzētājs; šuči — neaptraipīts; šravāh — slavens;
satja-ratah — uzņēmies patiesīguma zvērestu; dhrita-vratah — stingrs
garīgajās īpašībās; urukramasja — tā, kurš veic pārdabiskus darbus (Dieva);
akhila — attiecas uz visiem; bandha — važas; muktajē — lai atbrīvotos
no; samādhinā — ar transu; anusmara — atkārtoti domā un tad
apraksti; tat-vičēštitam — dažādas Dieva Kunga spēles.

TULKOJUMS

Ak, Vjāsadēva, tavs redzējums ir pilnīgs. Tava labā slava ir
nevainojama. Tu esi stingrs zvērestos un vienmēr patiess. Tāpēc tu transā vari
apcerēt Dieva Kunga spēles, lai ļaudis varētu atbrīvoties no
materiālajām važām.

SKAIDROJUMS

Cilvēkiem gluži dabiski patīk lasīt. Viņi vēlas no autoritātēm dzirdēt par kaut ko nezināmu un lasīt par to, bet nelabvēlīgā literatūra, kas runā tikai par materiālo jutekļu apmierināšanu, ļaunprātīgi izmanto šo tieksmi. Šādi darbi ir dažādu laicīgu dzeju un filozofisko prātojumu pilni. Visi tie vairāk vai mazāk ir rakstīti maijas ietekmē un ved pie jutekļu apmierināšanas. Visa šī literatūra, kas patiesībā ir bezvērtīga, dažādos veidos tiek izgreznota, lai pievērstu ne visai saprātīgu cilvēku uzmanību. Tādējādi piesaistītās dzīvās būtnes aizvien vairāk un vairāk sapinas materiālajās važās un uz daudziem jo daudziem tūkstošiem paaudžu zaudē cerības uz atbrīvi. Šrī Nārada Riši, labākais starp vaišnaviem, ļoti juta līdzi šādiem nevērtīgas literatūras upuriem un tāpēc ieteica Šrī Vjāsadēvam sacerēt pārpasaulīgu darbu, kas būtu ne vien pievilcīgs, bet patiešām atbrīvotu no visu veidu saitēm. Šrīlam Vjāsadēvam un viņa pārstāvjiem ir vajadzīgās īpašības, jo tie ir iemācījušies visu redzēt patiesajā gaismā. Šrīla Vjāsadēva un viņa pārstāvji ir tīri savās domās, pateicoties garīgajai apgaismībai; viņi stingri pilda zvērestus, jo garīgi kalpo un ir apņēmušies atpestīt pagrimušās dvēseles, kas iet bojā materiālā darbībā. Kritušās dvēseles ļoti vēlas katru dienu saņemt jaunas ziņas, un tādi pārpasaulnieki kā Vjāsadēva vai Nārada var pavēstīt ļaudīm bezgala daudz jaunumu no garīgās valstības. Bhagavad-gītā teikts, ka materiālā pasaule ir tikai daļa no visa radītā, un šī zeme ir tikai maza daļiņa no materiālās pasaules.
Pasaulē ir daudzi tūkstoši literātu, un viņi ir sarakstījuši daudzus jo daudzus tūkstošus darbu, ko cilvēki varētu lasīt tūkstošiem gadu. Taču diemžēl neviens no viņiem nav atnesis zemei mieru. Tas ir tāpēc, ka šī literatūra garīgā ziņā ir tukša, un tādēļ ir ieteikti Vēdu raksti, it īpaši Bhagavad-gīta un Šrīmad Bhāgavatama. Šie raksti var atbrīvot ciešanu pilno cilvēci no materiālistiskās civilizācijas mokām, kas atņem būtisko cilvēka enerģijas daļu. Bhagavad-gīta ir paša Kunga teikts vēstījums, ko pierakstījis Vjāsadēva, un Šrīmad Bhāgavatama ir pārpasaulīgs stāstījums par tā paša Kunga Krišnas darbību, un ar šiem darbiem pietiek, lai apmierinātu dzīvo būtņu tieksmi pēc mūžīga miera un brīvības no ciešanām. Tādējādi Šrīmad Bhāgavatama domāta, lai pilnīgi atbrīvotu visas šī Visuma dzīvās būtnes no visu veidu materiālajām važām. Tādus pārpasaulīgus stāstījumus par Dieva Kunga spēlēm var dot vienīgi Vjāsadēvam līdzīgas atbrīvotas dvēseles, kā arī īsteni viņa pārstāvji, kas pilnīgi gremdējušies pārpasaulīgajā, mīlestības pilnajā kalpošanā Dievam Kungam. Vienīgi šādiem bhaktām ar garīgo kalpošanu pašas par sevi atklājas Dieva Kunga rotaļas un to pārpasaulīgā daba. Neviens cits nespēj ne zināt, ne aprakstīt Dieva Kunga darbošanos, pat ja viņš par to prāto daudzus jo daudzus gadus. Bhāgavatamā dotie apraksti ir tik rūpīgi un precīzi, ka tagad piepildās viss, kas šajā diženajā darbā pareģots pirms pieciem tūkstošiem gadu. Tādējādi autora redzējums aptver pagātni, tagadni un nākotni. Tādas atbrīvotas dvēseles kā Vjāsadēva ir pilnīgas ne vien redzējumā un gudrībā, bet arī dzirdēšanā, domāšanā, jušanā un visās pārējās jutekļu darbībās. Atbrīvotai dvēselei ir pilnīgi jutekļi, un tikai ar tādiem jutekļiem var kalpot jutekļu īpašniekam Hrišīkēšam, Dieva Personībai Šrī Krišnam. Tāpēc Šrīmad Bhāgavatama ir nevainojams visupilnīgās Dieva Personības apraksts, kura autors ir visupilnīgā personība Šrīla Vjāsadēva, Vēdu sastādītājs.

14. PANTS

tato ‘njathā kinčana jad vivakšatah
    prithag drišas tat-krita-rūpa-nāmabhih
na karhičit kvāpi ča duhsthitā matir
    labhēta vātāhata-naur ivāspadam

tatah — no tā; anjathā — atsevišķi; kinčana — kaut kas; jat — vispār;
vivakšatah — vēloties aprakstīt; prithak — atsevišķi; drišah — skatījums;
tat-krita — tas rada; rūpa — veidols; nāmabhih — ar vārdiem; na
karhičit
— nekad; kvāpi — jebkurš; ča — un; duhsthitā matih — svārstīgs prāts;
labhēta — iegūst; vāta-āhata — vēja saviļņota; nauh — laiva; iva — kā;
āspadam — vieta.

TULKOJUMS

Ja tu vēlies kaut ko aprakstīt šķietami šķirti no Dieva Kunga, tad tas
tikai rada dažādus veidolus un vārdus, kas satrauc prātu, gluži kā vējš
svaida laivu, kurai nav patvēruma.

SKAIDROJUMS

Šrī Vjāsadēva ir apkopojis visus aprakstus Vēdu literatūrā, un tāpēc dažādos veidos aprakstījis pārpasaulīgo apzināšanos, t.i., apzināšanos ar auglīgu darbību, spekulatīvām zināšanām, mistiskajiem spēkiem un garīgo kalpošanu. Turklāt dažādajās Purānās viņš ir ieteicis godināt daudzus padievus ar atšķirīgiem veidoliem un vārdiem. Galu galā ļaudis nesaprot, kā vērst savu prātu uz kalpošanu Dievam Kungam, viņi vienmēr uztraucas, kā atrast īsto sevis apzināšanās ceļu. Šrīla Nāradadeva uzsver tieši šo Vjāsadēvas sastādīto Vēdu rakstu trūkumu un norāda, ka viss ir jāapraksta saistībā ar Visaugsto Kungu un nevienu citu. Patiesībā nepastāv nekas, izņemot Dievu Kungu. Dievs Kungs izpaužas dažādos izvērsumos. Viņš ir koka sakne. Viņš ir ķermeņa vēders. Pareizais veids, kā laistīt koku, ir liet ūdeni uz tā saknēm, un gluži tāpat, ja baro vēderu, tad enerģiju saņem visas ķermeņa daļas. Tāpēc būtu bijis labāk, ja Šrīla Vjāsadēva nebūtu sastādījis nekādas citas Purānas kā tikai Bhāgavata Purānu, jo pat maza novirzīšanās var radīt jucekli sevis apzināšanās ceļā. Ja ir bīstama pat tik maza novirze, tad ko lai saka par to, ka apzināti tiek izvērsta doma, kas šķirta no Absolūtās Patiesības, Dieva Personības. Vislielākais padievu godināšanas trūkums ir tas, ka cilvēkam noteikti rodas panteistisks priekšstats, kas nenoved ne pie kā laba un rada daudzas reliģiskas sektas, kavējot attīstību saskaņā ar Bhāgavatamas principiem, kas ir vienīgais pareizais virziens sevis apzināšanās ceļā un mūžīgajās attiecībās ar Dieva Personību garīgajā kalpošanā un pārpasaulīgā mīlestībā. Šajā sakarībā ļoti labi iederas piemērs par laivu, ko mētā vējš. Panteistu nepareizi virzītie prāti nekad nevar sasniegt sevis apzināšanās pilnību, jo viņi nav izvēlējušies īsto godināšanas mērķi.

15. PANTS

džugupsitam dharma-kritē ‘nušāsatah
    svabhāva-raktasja mahān vjatikramah
jad-vākjato dharma itītarah sthito
    na manjatē tasja nivāranam džanah

džugupsitam — patiešām nosodāms; dharma-kritē — reliģijas dēļ;
anušāsatah — norādījums; svabhāva-raktasja — ar dabisku tieksmi;
mahān — dižens; vjatikramah — nesaprātīgs; jat-vākjatah — pēc kura
norādījumiem; dharmah — reliģija; iti — tā; itarah — ļaužu; sthitah — stingrs;
na — ne; manjatē — domā; tasja — tā; nivāranam — aizliegums;
džanah — viņi.

TULKOJUMS

Cilvēki dabiski tiecas baudīt, un tu esi aicinājis viņus to darīt reliģijas
vārdā. Tas patiešām ir nosodāmi un nesaprātīgi. Tavu norādījumu
vadīti, viņi tā darbosies reliģijas vārdā un nedomās par aizliegumiem.

SKAIDROJUMS

Šrīla Nārada nosoda to, ka Šrīla Vjāsadēva ir sastādījis dažādos Vēdu rakstus, balstoties uz vadītu auglīgu darbību, kā tas ir atainots Mahābhāratā un citos darbos. Cilvēki, daudzus mūžus dzīvojot materiālajā pasaulē, ar savu darbošanos ir attīstījuši dabisku tieksmi censties valdīt pār materiālo enerģiju. Viņi neapzinās, cik atbildīga ir cilvēka dzīve. Cilvēka veidols ir iespēja izrauties no maldīgās matērijas ķetnām. Vēdas domātas, lai vestu cilvēkus mājās, atpakaļ pie Dieva. Pastāvīga pārceļošana cauri 8 400 000 dzīvības veidiem notiesātajām saistītajām dvēselēm ir kā cietums. Cilvēka veidols ir iespēja tikt ārā no šī cietuma, un tādēļ mūsu vienīgais uzdevums ir atjaunot savas zaudētās attiecības ar Dievu. Šādos apstākļos cilvēkus nekādā gadījumā nedrīkst aicināt reliģiskas darbības vārdā plānot jutekliskas baudas. Šāda ļaužu enerģijas novirzīšana rada maldinātu civilizāciju. Šrīla Vjāsadēva ir autoritāte Mahābhāratas un citu darbu vēdiskajos skaidrojumos, un tas, ka viņš atļauj tādā vai citādā veidā jutekliski baudīt, ir liels šķērslis garīgajā attīstībā, jo cilvēki nav ar mieru atteikties no pasaulīgas darbības, kas viņus tur materiālajās važās. Noteiktā civilizācijas pakāpē, kad reliģijas vārdā pārlieku zēla materiālistiska darbība (piemēram, dzīvnieku upurēšana jagju vārdā), Kungs pats atnāca kā Buda un noliedza Vēdu autoritāti, lai pārtrauktu dzīvnieku upurēšanu, kas notika, aizbildinoties ar reliģiju. Nārada to paredzēja un tāpēc nosodīja šādu literatūru. Gaļas ēdāji joprojām turpina upurēt dzīvniekus kādam padievam vai dievietei reliģijas vārdā, jo dažos Vēdu rakstos ieteikta šāda ierobežota upurēšana. Tas tiek darīts tādēļ, lai atradinātu cilvēkus no gaļas ēšanas, bet ar laiku šīs reliģiskās darbības nolūks tika aizmirsts un sākās lopu kaušana plašā mērogā. Tas notiek tādēļ, ka muļķa materiālisti nevēlas klausīties tos, kas patiešām var izskaidrot Vēdu rituālus.
Vēdās skaidri pateikts, ka dzīves pilnību nevar sasniegt ne ar lielu darbu, ne ar bagātības krāšanu, ne ar cilvēku skaita palielināšanu. To var iegūt tikai ar atsacīšanos. Bet materiālistiskiem cilvēkiem šādi norādījumi nerūp. Pēc viņu domām, tā saucamā atsacīšanās dzīves kārta domāta tiem, kuri nespēj nopelnīt sev iztiku kaut kādu ķermeņa trūkumu dēļ, vai tiem, kas nav sasnieguši labklājību ģimenes dzīvē.
Protams, tādos vēsturiskos darbos kā Mahābhāratā līdz ar materiālistiskiem stāstiem aprakstīti arī pārpasaulīgi jautājumi. Mahābhāratā ir Bhagavad-gīta. Mahābhāratas doma savu augstāko virsotni sasniedz Bhagavad-gītas norādījumos, kur teikts, ka cilvēkam jāatmet visas citas nodarbošanās un jāuztic sevi vienīgi Kunga Šrī Krišnas lotospēdām. Taču ļaudīm ar materiālistiskām tieksmēm vairāk patīk politiskā, ekonomiskā un filantropiskā darbība, kas minēta Mahābhāratā, nekā galvenais jautājums, t.i., Bhagavad-gīta. Nārada tieši nosoda šo Vjāsadēvas kompromisa pieeju un iesaka skaidri pateikt, ka galvenā nepieciešamība cilvēka mūžā ir apzināties savas mūžīgās attiecības ar Dievu Kungu un nekavējoties uzticēt sevi Viņam.
Pacients, kuram ir kāda slimība, gandrīz vienmēr vēlas ēst aizliegtus ēdienus. Prasmīgs ārsts nepiekrīt kompromisiem un neatļauj pacientam pat nelielos daudzumos ēst kaut ko tādu, kas vispār nebūtu ieteicams. Arī Bhagavad-gītā teikts, ka cilvēku, kas pieķēries auglīgai darbībai, nevajag atraut no viņa nodarbošanās, jo viņš var pakāpeniski pacelties sevis apzināšanās līmenī. Šis padoms reizēm noder attiecībā uz sausiem empīriskiem filozofiem, kuriem nav garīgas apziņas. Turpretī bhakti ceļa gājējiem tas ne vienmēr ir ieteicams.

16. PANTS

vičakšano ‘sjārhati vēditum vibhor
    ananta-pārasja nivrittitah sukham
pravartamānasja gunair anātmanas
    tato bhavān daršaja čēštitam vibhoh

vičakšanah — ļoti prasmīgs; asja — viņa; arhati — pelnījis;
vēditum — saprast; vibhoh — Dieva Kunga; ananta-pārasja — bezgalīgā;
nivrittitah — atsacījies no; sukham — materiālas laimes; pravartamānasja — tie, kas
pieķērušies; gunaih — ar materiālajām īpašībām; anātmanah — bez
zināšanām par garīgām vērtībām; tatah — tāpēc; bhavān — Tava
Augstība; daršaja — parāda ceļus; čēštitam — darbības; vibhoh — Kunga.

TULKOJUMS

Visaugstais Kungs ir bezgalīgs. Tikai ļoti prasmīga personība, kura
atsacījusies no darbības, kas vērsta uz materiālu laimi, ir cienīga izprast
šīs garīgās vērtības. Tāpēc Tavai Augstībai jāparāda pārpasaulīgās
attīstības ceļš tiem, kas materiālās pieķeršanās dēļ neatrodas tik labā
stāvoklī, un to var izdarīt, aprakstot Visaugstā Kunga pārpasaulīgo
darbību.

SKAIDROJUMS

Teoloģiskā zinātne ir grūts jautājums it īpaši tad, ja tā runā par Dieva pārpasaulīgo dabu. To nespēj saprast tie, kuri pārlieku pieķērušies materiālistiskai darbībai. Pie šīs diženās zinātnes apgūšanas var pielaist tikai ļoti prasmīgus cilvēkus, kuri ar garīgo zināšanu izkopšanu ir jau gandrīz atbrīvojušies no materiālistiskas darbības. Bhagavad-gītā skaidri pateikts, ka no daudziem simtiem un tūkstošiem cilvēku tikai viens ir cienīgs saņemt pārpasaulīgo apzināšanos. Un no daudziem tūkstošiem ļaužu ar pārpasaulīgu apziņu tikai daži spēj izprast teoloģisko zinātni, kas apskata Dievu kā personību. Tāpēc Nārada Šrī Vjāsadēvam iesaka aprakstīt zinātni par Dievu tieši, stāstot par Viņa pārpasaulīgajiem darbiem. Vjāsadēva pats labi pārzina šo zinātni un nav pieķēries materiālajām baudām, tāpēc viņš ir īstais, kas var to mācīt, un Šukadēva Gosvāmī, Vjāsadēvas dēls, ir personība, kas cienīga to saņemt. Šrīmad Bhāgavatama ir augstākā teoloģiskā zinātne, un tāpēc tā var iedarboties uz parastiem cilvēkiem kā zāles. Tā runā par Dieva Kunga pārpasaulīgo darbību, un tāpēc Dievs Kungs un Šrīmad Bhāgavatama neatšķiras. Šis darbs patiesībā ir Visaugstā Kunga literārais avatārs. Tādējādi parastie ļaudis var klausīties stāstījumus par Dieva Kunga darbību. Tā viņi var būt kopā ar Kungu un pakāpeniski šķīstīties no materiālajām slimībām. Prasmīgi bhaktas māk atklāt arī jaunus paņēmienus, kā noteiktā laikā un apstākļos pievērst ticībai nebhaktas. Garīgā kalpošana ir dinamiska darbība, un prasmīgi bhaktas māk atrast labus līdzekļus, kā to ielikt materiālistisku cilvēku trulajās smadzenēs. Šāda pārpasaulīga bhaktu darbība kalpošanā Dievam Kungam var pilnīgi izmainīt materiālistisko ļaužu muļķīgo sabiedrību. Kungs Šrī Čaitanja Mahāprabhu un Viņa sekotāji šajā ziņā parādīja ļoti lielu prasmi un izveicību. Ar šo pašu paņēmienu ir iespējams atnest strīdu laikmeta materiālistiskajiem cilvēkiem mierīgu dzīvi un pārpasaulīgu apzināšanos.

17. PANTS

tjaktvā sva-dharmam čaranāmbudžam harēr
    bhadžann apakvo ‘tha patēt tato jadi
jatra kva vābhadram abhūd amušja kim
    ko vārtha āpto ‘bhadžatām sva-dharmatah

tjaktvā — atmetis; sva-dharmam — savu nodarbošanos;
čarana-ambudžam — lotospēdas; harēh — Hari (Dieva Kunga); bhadžan — garīgās
kalpošanas gaitā; apakvah — nenobriedis; atha — dēļ; patēt — krīt;
tatah — no tās vietas; jadi — ja; jatra — pēc kā; kva — kāda veida; — vai
(lietots sarkastiski); abhadram — nelabvēlīgs; abhūt — notiks;
amušja — viņa; kim — nekas; kah vā arthah — ko vērts; āptah — iegūts;
abhadžatām — nebhaktas; sva-dharmatah — kas pilda savu pienākumu.

TULKOJUMS

Ja cilvēks, kas pametis materiālo nodarbošanos un garīgi kalpo
Dievam Kungam, reizēm krīt brieduma trūkuma dēļ, tad neveiksme viņam
nedraud. No otras puses, nebhakta, kas pilnībā veic pienākumu, neko
neiegūst.

SKAIDROJUMS

Ja runājam par cilvēku pienākumiem, tad to ir neskaitāmi daudz. Ikvienam ir pienākumi ne tikai pret vecākiem, ģimenes locekļiem, sabiedrību, valsti, cilvēci, citām dzīvajām būtnēm, padieviem utt., bet arī pret diženiem filozofiem, dzejniekiem, zinātniekiem utt. Raksti norāda, ka cilvēks var atmest visus šos pienākumus un uzticēt sevi kalpošanai Dievam Kungam. Tātad, ja cilvēks to dara un gūst panākumus garīgajā kalpošanā Dievam Kungam, tas ir lieliski. Bet reizēm gadās, ka cilvēks uztic sevi kalpošanai Dievam Kungam ar pārejošām jūtām, pēc ilgāka laika daudzu citu iemeslu dēļ nonāk sliktā sabiedrībā un atkrīt no kalpošanas ceļa. Vēsturē ir daudz šādu piemēru. Bharata Mahārādža bija spiests piedzimt par briedi, jo bija ļoti pieķēries šim dzīvniekam. Mirdams viņš domāja par briedi, tādēļ nākamajā dzīvē piedzima par to, kaut arī neaizmirsa savu iepriekšējo dzīvi. Arī Čitraketu krita, jo bija apvainojis Šivas pēdas. Taču par spīti tam šajā pantā ir uzsvērts, cik svarīgi uzticēt sevi Dieva Kunga lotospēdām, pat ja pastāv iespēja krist. Ja arī cilvēks atkrīt un nepilda noliktos garīgās kalpošanas pienākumus, viņš nekad neaizmirst Dieva Kunga lotospēdas. Kas reiz sācis garīgi kalpot Dievam Kungam, tas to turpinās jebkuros apstākļos. Bhagavad-gītā teikts, ka pat neliela garīgā kalpošana var paglābt no vislielākajām briesmām. Vēsturē ir daudz tādu gadījumu. Ajāmila ir viens no piemēriem. Dzīves sākumā viņš bija bhakta, bet jaunībā atkrita. Tomēr Kungs galu galā viņu izglāba.

18. PANTS

tasjaiva hētoh prajatēta kovido
    na labhjatē jad bhramatām uparj adhah
tal labhjatē duhkhavad anjatah sukham
    kālēna sarvatra gabhīra-ramhasā

tasja — tam nolūkam; ēva — vienīgi; hētoh — dēļ; prajatēta — jāpūlas;
kovidah — tas, kuram ir filozofiskas tieksmes; na — ne; labhjatē — nav
iegūts; jat — kas; bhramatām — klejojot; upari adhah — no augšas līdz
lejai; tat — tas; labhjatē — var tikt iegūts; duhkhavat — kā ciešanas;
anjatah — kā agrākā darba iznākums; sukham — jutekļu bauda;
kālēna — laika gaitā; sarvatra — visur; gabhīra — smalka; ramhasā — attīstība.

TULKOJUMS

Cilvēkiem ar īstenu saprātu un filozofiskām tieksmēm jācenšas
sasniegt tikai to mērķi, kas nav gūstams, izstaigājot Visumu no
augstākās planētas [Brahmalokas] līdz zemākajai planētai [Pātālai]. Kas
attiecas uz laimi, ko dod jutekļu baudas, tad tā nāk pati par sevi laika
gaitā, tāpat kā ar laiku mēs saņemam ciešanas, kaut arī tās nevēlamies.

SKAIDROJUMS

Ikviens cilvēks dažādos veidos pūlas, lai iegūtu vislielāko jutekļu baudas daudzumu. Vieni ir aizņemti ar tirdzniecību, industriju, ekonomikas attīstību, politiskā pārākuma sasniegšanu utt., citi nodarbojas ar auglīgu darbību, lai iegūtu laimi nākamajā dzīvē, sasniedzot augstākas planētas. Ir teikts, ka Mēness iedzīvotāji ir piemēroti lielākai jutekļu baudai, jo dzer soma-rasu; Pitriloku var sasniegt ar labdarību. Ir dažādi paņēmieni, kā sasniegt jutekļu baudas vai nu šajā, vai pēcnāves dzīvē. Daži cenšas sasniegt Mēnesi vai citas planētas ar mehāniskiem paņēmieniem, jo ļoti alkst tur nonākt, neveicot labus darbus. Bet no tā nekas neiznāk. Saskaņā ar Visaugstākā likumu dažādas vietas domātas atšķirīgām dzīvajām būtnēm atbilstoši viņu veiktajam darbam. Kā norādīts rakstos, dzimšanu labā ģimenē, bagātību, augstu izglītību un skaistu ķermeni var iegūt, tikai pienācīgi darbojoties. Mēs redzam, ka pat šajā dzīvē cilvēks iegūst augstu izglītību vai naudu ar labu darbu. Gluži tāpat arī nākamajā dzīvē mēs varam sasniegt vēlamo stāvokli tikai ar cītīgu darbu. Pretējā gadījumā nebūtu tā, ka divi cilvēki vienlaicīgi piedzimst vienā un tajā pašā vietā, taču nonāk dažādos apstākļos atbilstoši agrākajam darbam. Tomēr visi šie materiālie stāvokļi ir laicīgi. Stāvoklis mainās pat uz augstākās planētas Brahmalokas un zemākās planētas Pātālas, un tas notiek saskaņā ar mūsu pašu darbību. Cilvēku ar filozofiskām tieksmēm nedrīkst vilināt šādi mainīgi stāvokļi. Viņam jācenšas sasniegt pastāvīgu dzīvi, kas ir svētlaimes un zināšanu pilna un no kuras nav vairs jāatgriežas ciešanu pilnajā materiālajā pasaulē ne uz šīs, ne uz kādas citas planētas. Ciešanas un jaukta laime ir divas materiālās dzīves iezīmes, un tās mēs saņemam gan uz Brahmalokas, gan citām lokām. Tās ir sasniedzamas gan padieviem, gan suņiem un cūkām. Jauktu laimi un ciešanas saņem visas dzīvās būtnes, vienīgā atšķirība ir to dažādās pakāpes, bet neviens nav brīvs no dzimšanas, nāves, vecuma un slimību ciešanām. Gluži tāpat ikvienam ir lemta arī laime. Neviens ar savām pūlēm nevar saņemt vairāk vai mazāk laimes vai ciešanu. Pat reiz iegūtas, tās var atkal pazaudēt. Tāpēc nav vērts šķiest savu laiku šādu nepastāvīgu lietu dēļ; cilvēkam jātiecas vienīgi atgriezties pie Dieva. Tādai jābūt ikviena cilvēka dzīves misijai.

19. PANTS

na vai džano džātu kathančanāvradžēn
    mukunda-sēvj anjavad anga samsritim
smaran mukundānghrj-upagūhanam punar
    vihātum iččhēn na rasa-graho džanah

na — nekad; vai — noteikti; džanah — cilvēks; džātu — jebkurā laikā;
kathančana — tā vai citādi; āvradžēt — necieš; mukunda-sēvī — Dieva
Kunga bhakta; anjavat — kā citi; anga — ak, mans dārgais;
samsritim — materiālā esamība; smaran — atceroties; mukunda-anghri — Dieva Kunga
lotospēdas; upagūhanam — apskaujot; punah — atkal; vihātum — grib
atmest; iččhēt — vēlme; na — nekad; rasa-grahah — tas, kurš nobaudījis
garšu; džanah — cilvēks.

TULKOJUMS

Mans dārgais Vjāsa, lai gan reizēm Kunga Krišnas bhakta tādu vai
citādu iemeslu dēļ krīt, viņš noteikti nenonāk materiālajā esamībā kā
citi [auglīgā darba darītāji utt.], jo tas, kas reiz nobaudījis Dieva Kunga
lotospēdu garšu, var tikai atcerēties šo ekstāzi atkal un atkal.

SKAIDROJUMS

Dieva Kunga bhakta gluži dabiski zaudē patiku pret materiālās esamības burvību, jo viņš ir rasa-graha jeb tas, kurš nogaršojis Kunga Krišnas lotospēdu saldmi. Protams, ir ļoti daudz gadījumu, kad Dieva Kunga bhaktas nepiemērotas sabiedrības dēļ ir krituši gluži kā auglīgā darba darītāji, kuri vienmēr tiecas uz pagrimumu. Bet, ja bhakta arī krīt, viņš nekad nav pielīdzināms pagrimušam karmī. Karmī cieš sava auglīgā darba iznākumu, turpretī bhakta, saņemot sodu no paša Kunga, labojas. Bāreņa ciešanas atšķiras no valdnieka mīļotā dēla sāpēm. Bārenis ir patiešām nabags, jo nav neviena, kas par viņu parūpētos, turpretī bagāta cilvēka mīļoto dēlu, kurš varbūt izskatās gluži kā bārenis, tēvs vienmēr vēro. Dieva Kunga bhakta nepareizas sabiedrības dēļ reizēm atdarina auglīga darba darītāju. Tie, kas tiecas pēc darbības augļiem, vēlas valdīt pār materiālo pasauli. Līdzīgi iesācējs bhakta muļķīgi domā, ka par garīgo kalpošanu dabūs kaut kādus materiālus spēkus. Reizēm pats Kungs noliek šādus muļķa bhaktas grūtā stāvoklī. Parādot īpašu žēlastību, Viņš var atņemt visu materiālo. Tādā brīdī apjukušo bhaktu pamet visi draugi un radi, un viņš ar Dieva Kunga žēlastību atkal nāk pie prāta un uzsāk garīgi kalpot.
Vēl Bhagavad-gītā teikts, ka šādiem kritušiem bhaktām tiek dota iespēja piedzimt augsta līmeņa brāhmanu vai bagātu tirgotāju ģimenēs. Bhakta, kas nonācis šādā stāvoklī, nav tik veiksmīgs kā tas, kuru Dievs Kungs ir sodījis un novietojis šķietami bezpalīdzīgā stāvoklī. Bhakta, kurš pēc Dieva Kunga gribas kļuvis bezpalīdzīgs, ir veiksmīgāks par tiem, kas dzimuši labās ģimenēs. Krituši bhaktas, kas dzimuši labās ģimenēs, nav tik veiksmīgi tādēļ, ka var aizmirst Dieva Kunga lotospēdas, bet bhakta, kas nonācis bezcerīgā stāvoklī ir veiksmīgāks, jo ātri atgriežas pie Kunga lotospēdām, atzīstot sevi par pilnīgi bezpalīdzīgu.
Tīra garīgā kalpošana dod tik lielu garīgu baudu, ka bhakta gluži dabiski zaudē patiku pret materiālajām baudām. Tā ir pilnības pazīme garīgās kalpošanas attīstībā. Tīrs bhakta pastāvīgi atceras Kunga Šrī Krišnas lotospēdas un neaizmirst Viņu ne uz mirkli, pat ja viņam piedāvā visu triju pasauļu bagātības.

20. PANTS

idam hi višvam bhagavān ivētaro
    jato džagat-sthāna-nirodha-sambhavāh
tad dhi svajam vēda bhavāms tathāpi tē
    prādēša-mātram bhavatah pradaršitam

idam — šis; hi — viss; višvam — Visums; bhagavān — Visaugstais Kungs;
iva — gandrīz tas pats; itarah — atšķirīgs; jatah — no kā;
džagat — pasaules; sthāna — pastāv; nirodha — iznīcināšana; sambhavāh — radīšana; tat
hi
— viss apkārt; svajam — pats; vēda — zini; bhavān — tu; tathā
api
— tomēr; — tev; prādēša-mātram — tikai kopsavilkums; bhavatah — tev;
pradaršitam — izskaidrots.

TULKOJUMS

Visaugstais Kungs, Dieva Personība, pats ir šis Visums, tomēr Viņš
atrodas ārpus tā. Vienīgi no Viņa ir izplūdusi šī kosmiskā izpausme,
Viņā tā atrodas un ieiet pēc iznīcināšanas. Tu to visu zini. Es tikai
izdarīju kopsavilkumu.

SKAIDROJUMS

Tīram bhaktam priekšstats par Mukundu, Kungu Šrī Krišnu, ir gan personisks, gan bezpersonisks. Bezpersoniskais kosmoss arī ir Mukunda, jo tas izplūst no Viņa enerģijas. Piemēram, koks ir pilnīga vienība, turpretī lapas un zari ir neatņemamas tā daļas, kas radušās no koka. Lapas un zari arī ir koks, bet koks pats par sevi nav ne lapas, ne zari. Vediskais uzskats, ka visa kosmiskā pasaule ir tikai un vienīgi Brahmans, nozīmē, ka nekas nav šķirts no augstākā Brahmana, jo viss izplūst no Viņa. Līdzīgi ķermeņa sastāvdaļas — rokas un kājas — arī sauc par ķermeni, bet ķermenis kā veselums nav ne rokas, ne kājas. Dievs Kungs ir pārpasaulīgs mūžības, zināšanu un skaistuma veidols. Un tāpēc arī tas, ko radījusi Dieva Kunga enerģija, liekas savā ziņā mūžīgs, zināšanu pilns un daiļš. Savaldzinātās saistītās dvēseles atrodas ārējās enerģijas maijas ietekmē, tāpēc tās ir sapītas materiālās dabas tīklā. Viņas domā, ka materiālā daba ir viss, jo tām nav nekādu zināšanu par Dievu Kungu, kurš ir sākotnējais cēlonis. Viņas nezina arī to, ka neatņemamās ķermeņa daļas, kas zaudējušas saistību ar visu ķermeni, ir izmainījušās. Līdzīgi bezdievīga civilizācija, kas atteikusies no pārpasaulīgās, mīlestības pilnās kalpošanas Dieva Personībai, ir kā norauta roka vai kāja. Tās varbūt izskatās kā rokas un kājas, bet viņas neko vairs nespēj paveikt. Dieva Kunga bhakta Šrīla Vjāsadēva to ļoti labi zināja. Šrīla Nārada viņam ieteica paplašināt šo domu, lai materiālās dabas slazdos iekritušās saistītās dvēseles varētu mācīties no viņa un saprast, ka Visaugstais Kungs ir pirmcēlonis.
Saskaņā ar vēdisko uzskatu Dievs Kungs dabiski ir ļoti varens, un tādējādi Viņa augstākās enerģijas ir vienmēr pilnīgas, un tās neatšķiras no Viņa. Gan garīgās, gan materiālās debesis un viss, kas tajās atrodas, ir radies no Dieva Kunga iekšējās un ārējās enerģijas. Ārējā enerģija ir salīdzinoši zemāka, turpretī iekšējā spēja ir augstāka. Augstākā enerģija ir dzīvības spēks, tāpēc tā ir tāda pati kā Dievs Kungs, bet ārējā enerģija, kas ir inerta, daļēji atšķiras no Kunga. Taču neviena no enerģijām nevar līdzināties Kungam vai pārspēt Viņu. Dievs Kungs ir visu enerģiju radītājs un vienmēr valda pār tām, gluži kā inženieris vada elektrisko enerģiju, lai cik varena tā arī būtu.
Cilvēki un visas pārējās dzīvās būtnes ir radušās no Dieva Kunga iekšējām enerģijām. Tādējādi arī dzīvās būtnes neatšķiras no Dieva Kunga. Taču tās nekad nelīdzinās Dieva Personībai un nav augstākas par Viņu. Gan Dievs Kungs, gan dzīvās būtnes ir individuālas personības. Ar materiālās enerģijas palīdzību arī dzīvās būtnes kaut ko rada, taču tas nekad nelīdzinās Dieva Kunga radītajam un nav pārāks par to. Cilvēks var izveidot mazu, rotaļlietai līdzīgu Zemes pavadoni un palaist to kosmiskajā telpā, bet tas nenozīmē, ka viņa spēkos ir radīt Zemei vai Mēnesim līdzīgu planētu un likt tai peldēt telpā, kā to var Dievs Kungs. Cilvēki ar vājām zināšanām apgalvo, ka viņi līdzinās Kungam. Taču tie nekad nevar būt līdzīgi Kungam. Tas nav iespējams. Cilvēks, kas sasniedzis augstāko pilnību, var iegūt lielu daļu no Kunga īpašībām (teiksim, līdz pat septiņdesmit astoņiem procentiem), bet viņš nekad nespēj pārspēt Dievu Kungu vai līdzināties Viņam. Tikai būdama slima, nesaprātīgā dzīvā būtne apgalvo, ka ir tāda pati kā Dievs Kungs, un tādējādi viņa nonāk maldinātājas enerģijas varā. Tāpēc maldinātajai būtnei jāatzīst, ka Dievs Kungs ir augstāks, un tai jābūt ar mieru mīlestībā kalpot Viņam. Šim nolūkam viņa ir radīta. Bez tā pasaulē nav iespējams miers. Šrīla Nārada iesaka Šrīlam Vjāsadēvam izvērst šo domu Bhāgavatamā. Tas pats teikts arī Bhagavad-gītā: pilnīgi jāuztic sevi Dieva Kunga lotospēdām. Tas ir pilnīga cilvēka vienīgais uzdevums.

21. PANTS

tvam ātmanātmānam avēhj amogha-drik
    parasja pumsah paramātmanah kalām
adžam pradžātam džagatah šivāja tan
    mahānubhāvābhjudajo ‘dhiganjatām

tvam — tu; ātmanā — pats; ātmānam — Virsdvēsele; avēhi — meklē;
amogha-drik — tas, kuram ir pilnīgs skatījums; parasja — Pārpasaulības;
pumsah — Dieva Personība; paramātmanah — Visaugstā Kunga;
kalām — pilnīgā daļa; adžam — nedzimis; pradžātam — piedzimis;
džagatah — pasaules; šivāja — labklājībai; tat — tas; mahā-anubhāva — Dieva
Augstākās Personības Šrī Krišnas; abhjudajah — spēles;
adhiganja-tām — apraksti skaidrāk.

TULKOJUMS

Tavas Augstības redzējums ir pilnīgs. Tu pats spēj iepazīt Dieva
Personību, Virsdvēseli, jo esi Dieva Kunga pilnīgā daļa. Lai gan tu nekad
nedzimsti, tu esi atnācis uz zemi, lai nestu svētību cilvēkiem. Tāpēc,
lūdzu, skaidrāk apraksti Dieva Augstākās Personības Šrī Krišnas
pārpasaulīgās rotaļas.

SKAIDROJUMS

Šrīla Vjāsadēva ir Dieva Personības Šrī Krišnas
avatārs un īpaši pilnvarota pilnīgā daļa. Viņš ir atnācis savā
bezcēloņu žēlastībā, lai atpestītu materiālās pasaules kritušās dvēseles.
Kritušās un aizmirstībā iegrimušās dvēseles ir pārtraukušas pārpasaulīgā
mīlestībā kalpot Dievam Kungam. Dzīvās būtnes ir neatņemamas Dieva
Kunga daļas, mūžīgi Viņa kalpi. Tāpēc visi Vēdu raksti ir sistemātiski
sakārtoti, lai dotu svētību kritušajām dvēselēm, un šo dvēseļu
pienākums ir izmantot tādu literatūru un atbrīvoties no materiālās esamības
važām. Lai gan Šrīla Nārada Riši tiek uzskatīts par Šrīlas Vjāsadēvas
garīgo skolotāju, Vjāsadēva nebūt nav atkarīgs no garīgā skolotāja, jo
pēc būtības viņš pats ir visu garīgais skolotājs. Bet, tā kā Šrīla
Vjāsadēva dara āčārjas darbu, viņš ar savu piemēru māca, ka katram
jāpieņem garīgais skolotājs, pat Dievam. Kungs Šrī Krišna, Kungs Šrī
Rāma un Kungs Šrī Čaitanja Mahāprabhu, kas bija Dieva avatāri, ārēji
pieņēma garīgos skolotājus, lai gan pēc savas pārpasaulīgās dabas
bija apveltīti ar visām zināšanām. Lai rādītu ļaudīm ceļu pie Kunga Šrī
Krišnas lotospēdām, pats Kungs Vjāsadēvas izskatā atklāj Dieva
Kunga pārpasaulīgās spēles.

22. PANTS

idam hi pumsas tapasah šrutasja vā
    svištasja sūktasja ča buddhi-dattajoh
avičjuto ‘rthah kavibhir nirūpito
    jad-uttamašloka-gunānuvarnanam

idam — šis; hi — noteikti; pumsah — ikviena; tapasah — ar askēzēm;
šrutasja — ar Vēdu apgūšanu; — vai; svištasja — ziedošana;
sūktasja — garīgā izglītība; ča — un; buddhi — zināšanu izkopšana;
dattajoh — dāvanu došana; avičjutah — nekļūdīgs; arthah — interese; kavibhih — ar
atzītu izglītotu cilvēku; nirūpitah — secināts; jat — kas;
uttamašloka — Dievs Kungs, kuru apraksta labākajā dzejā;
guna-anuvarnanam — pārpasaulīgo īpašību apraksts.

TULKOJUMS

Mācīti cilvēki ir neapšaubāmi secinājuši, ka zināšanu izkopšanas, t.i.,
askēžu, Vēdu apguves, ziedošanas, himnu dziedāšanas un dāvanu
došanas, nekļūdīgais un augstākais mērķis ir pārpasaulīgi stāstījumi par
Dievu Kungu, kuru apraksta vislabākā dzeja.

SKAIDROJUMS

Cilvēkam ir attīstīts saprāts, lai viņš varētu pilnveidoties mākslā, zinātnē, filozofijā, fizikā, ķīmijā, psiholoģijā, ekonomikā, politikā utt. Izkopjot šādas zināšanas, sabiedrība var sasniegt dzīves pilnību. Tās augstākā virsotne ir Augstākās Būtnes Višnu apzināšanās. Tāpēc šruti norāda, ka tiem, kas patiešām pilnveidojušies zināšanās, jātiecas kalpot Kungam Višnu. Diemžēl cilvēki, kurus apbūris višnu-maijas ārējais skaistums, nesaprot, ka sevis apzināšanās pilnības augstākās virsotnes sasniegšana ir atkarīga no Višnu. Višnu-maija nozīmē jutekļu baudu, kas ir īslaicīga un nožēlojama. Tie, kas nonākuši višnu-maijas lamatās, izmanto zinātnes attīstību jutekļu baudām. Šrī Nārada Muni jau paskaidroja, ka viss, kas atrodas Visumā, ir izplūdis no Dieva Kunga, no Viņa dažādajām enerģijām, jo Kungs ar savu neaptveramo spēku ir iekustinājis radītās izpausmes darbības un sekas. Tās ir radušās no Viņa enerģijas, balstās uz Viņa enerģiju un pēc iznīcināšanas ieplūst Viņā. Tāpēc nekas neatšķiras no Dieva Kunga, bet tajā pat laikā Dievs Kungs ir atšķirīgs no visa.
Kad zināšanu izkopšanu izmanto, lai kalpotu Kungam, tad šis paņēmiens kļūst absolūts. Dieva Personība un Viņa pārpasaulīgais vārds, slava, godība utt. neatšķiras no Viņa paša. Tāpēc visi gudrie un Dieva Kunga bhaktas ir teikuši, ka mākslai, zinātnei, filozofijai, fizikai, ķīmijai, psiholoģijai un visām pārējām zināšanu nozarēm pilnīgi un viscaur jākalpo Dievam Kungam. Māksla, literatūra, dzeja, glezniecība utt. var tikt izmantota, lai slavinātu Kungu. Daiļliteratūras rakstnieki, dzejnieki un slaveni literāti parasti raksta par jutekliskām lietām, bet, ja tie pievēršas kalpošanai Dievam Kungam, viņi var aprakstīt Kunga pārpasaulīgās spēles. Vālmiki bija dižens dzejnieks, un gluži tāpat Vjāsadēva ir dižens rakstnieks, un viņi abi ir pilnīgi veltījuši savas spējas Dieva Kunga pārpasaulīgās darbības aprakstīšanai un tādā veidā kļuvuši nemirstīgi. Gluži tāpat arī zinātne un filozofija jāizmanto, lai kalpotu Kungam. Nav jēgas pasniegt sausas, spekulatīvas teorijas, lai apmierinātu jutekļus. Filozofija un zinātne jāizmanto, lai parādītu Dieva Kunga godību. Attīstīti cilvēki vēlas saprast Absolūto Patiesību caur zinātni, tāpēc viņiem jāstrādā, lai zinātniski pamatotu Dieva Kunga esamību. Līdzīgi jāizmanto filozofiskie prātojumi, lai parādītu, ka Augstākā Patiesība spēj just un ir visvarena. Arī visas pārējās zināšanu nozares jālieto kalpošanā Dievam Kungam. Tas apstiprināts arī Bhagavad-gītā. Visas «zināšanas», kas nekalpo Dievam Kungam, ir neziņa. Attīstītu zināšanu īstenais uzdevums ir parādīt Dieva Kunga godību, un tā ir īstā jēga. Zinātniska gudrība, kas kalpo Dievam Kungam vai tiek pielietota kādās līdzīgās darbībās, patiesībā ir hari-kīrtana jeb Dieva Kunga slavināšana.

23. PANTS

aham purātīta-bhavē ‘bhavam munē
    dāsjās tu kasjāščana vēda-vādinām
nirūpito bālaka ēva joginām
    šušrūšanē prāvriši nirvivikšatām

aham — es; purā — agrāk; atīta-bhavē — iepriekšējā laikmetā;
abhavam — kļuvu; munē — ak, muni; dāsjāh — kalpones; tu — bet;
kasjāščana — noteiktu; vēda-vādinām — vedāntas sekotāju; nirūpitah — nodarbināts;
bālakah — kalps; ēva — tikai; joginām — bhaktu;
šušrūšanē — kalpošanā; prāvriši — četru lietus perioda mēnešu laikā;
nirvivikšatām — dzīvojot kopā.

TULKOJUMS

Ak, Muni, iepriekšējā laikmetā es biju kādas kalpones dēls. Mana
māte kalpoja brāhmaniem, kuri bija vedāntas principu sekotāji. Kad
četru lietus sezonas mēnešu laikā brāhmani dzīvoja kopā, tad es
viņiem kalpoju.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā Šrī Nārada Muni apraksta, kādus
brīnumus var paveikt gaisotnē, kas piesātināta ar garīgo kalpošanu
Dievam Kungam. Nārada bija zemas kārtas vecāku bērns. Viņam nebija
labas izglītības. Tomēr, tā kā Nārada visus savus spēkus veltīja
kalpošanā Dievam Kungam, viņš kļuva par nemirstīgu gudro. Lūk, cik varena
ir garīgā kalpošana. Dzīvās būtnes ir Dieva Kunga robeženerģija, un
tāpēc pareizais to darbības veids ir pārpasaulīga, mīlestības pilna
kalpošana Dievam Kungam. Ja būtne to nedara, tad viņa atrodas maijā.
Tāpēc arī maldi jeb maija pazūd, tiklīdz būtne visus spēkus
izmanto kalpošanā Kungam, pārtraucot jutekliskās baudas. No Šrī Nāradas
Muni iepriekšējās dzīves piemēra kļūst skaidrs, ka kalpošana Kungam
sākas ar kalpošanu īsteniem Kunga kalpiem. Dievs Kungs norāda, ka
kalpošana Viņa kalpiem ir augstāka par kalpošanu Viņam pašam.
Kalpošana bhaktam ir vērtīgāka nekā kalpošana Kungam, tāpēc cilvēkam
jāatrod īstens Dieva Kunga kalps, kurš pastāvīgi nodarbojas ar
kalpošanu Kungam, jāpieņem viņš par garīgo skolotāju un pašam jāsāk
kalpot šim skolotājam. Garīgais skolotājs ir tā caurspīdīgā vide, caur
kuru var ieraudzīt Dievu Kungu, kurš nav uztverams ar materiāliem
jutekļiem. Ja cilvēks kalpo īstenam garīgajam skolotājam, tad Kungs
ir ar mieru viņam atklāties atbilstoši paveiktajam. Cilvēcisko spēku
izmantošana kalpošanā Kungam ved pretī atbrīvei. Tiklīdz kāds īstena
garīgā skolotāja vadībā uzsāk garīgi kalpot, viņš saprot, ka visa radītā
pasaule neatšķiras no Dieva Kunga. Prasmīgs garīgais skolotājs zina,
kādā veidā pilnīgi visu var izmantot Dieva Kunga slavināšanai, un
tāpēc viņa vadībā visu pasauli var pārvērst garīgajā valstībā. Lūk, kas ir
iespējams ar Kunga kalpa dievišķo žēlastību.

24. PANTS

tē majj apētākhila-čāpalē ‘rbhakē
    dāntē ‘dhrita-krīdanakē ‘nuvartini
čakruh kripām jadjapi tulja-daršanāh
    šušrūšamānē munajo ‘lpa-bhāšini

— tie; maji — man; apēta — neizgājis; akhila — visu veidu;
čāpalē — tieksmes; arbhakē — zēnam; dāntē — savaldījis jutekļus;
adhrita-krīdanakē — bez aizraušanās ar spēlēm; anuvartini — paklausīgs;
čakruh — deva; kripām — bezcēloņu žēlastību; jadjapi — lai gan;
tulja-daršanāh — vienādi pret visiem pēc dabas; šušrūšamānē — uzticīgajam;
munajah — vedāntas sekotāji muni; alpa-bhāšini — kas nerunā vairāk, kā vajadzīgs.

TULKOJUMS

Lai gan šie vedāntas sekotāji pēc dabas bija vienādi pret visiem, viņi
svētīja mani ar bezcēloņu žēlastību. Kas attiecas uz mani, pat būdams
zēns, es pratu savaldīties un neaizrāvos ar spēlēm. Turklāt es nebiju
nerātns un nerunāju vairāk, kā vajadzīgs.

SKAIDROJUMS

Bhagavad-gītā Dievs Kungs saka: «Visas Vēdas meklē Mani.» Kungs Šrī Čaitanja norāda, ka Vēdās apskatīti tikai trīs jautājumi, tas ir, dzīvās būtnes attiecību nodibināšana ar Dieva Personību, attiecīgo pienākumu pildīšana garīgajā kalpošanā un augstākā mērķa sasniegšana — atgriešanās pie Dieva. Tādējādi vārds vēdānta-vādī jeb «vedāntas sekotājs» norāda uz tīru Dieva Personības bhaktu. Šādi vēdānta-vādī jeb bhakti-vēdāntas izplata garīgās kalpošanas pārpasaulīgās zināšanas visiem vienādi. Viņiem neviens nav ienaidnieks vai draugs, tie nevienu neuzskata par izglītotu vai neizglītotu, īpaši labvēlīgu vai nelabvēlīgu. Bhakti-vēdāntas redz, ka ļaudis parasti iznieko laiku maldīgā jutekliskā darbībā. Bhakti-vēdāntas pūlas, lai dotu iespēju neziņas pilnajiem cilvēkiem atjaunot zaudētās attiecības ar Dieva Personību. Tādā veidā pat tās dvēseles, kas visvairāk aizmirsušas Dievu, var atmosties un sajust garīgo dzīvi, un tā cilvēki, kas sajutuši bhakti-vēdāntu iesvētības spēku, pakāpeniski var iet uz priekšu pa pārpasaulīgās apzināšanās ceļu. Tātad vēdānta-vādī iesvētīja puisēnu, vēl pirms viņš bija iemācījies savaldīties un atteikties no bērnišķīgām rotaļām. Taču jau pirms iesvētības zēns kļuva aizvien disciplinētāks, kas ir ļoti būtiski tam, kurš vēlas garīgi pilnveidoties. Varnāšrama-dharmas iekārtā, ar ko sākas īstena cilvēciska dzīve, zēni piecu gadu vecumā tiek nosūtīti uz guru āšramu, lai kļūtu par brahmačārī. Tur bērni neatkarīgi no tā, vai viņi nāk no valdnieku vai parastu pilsoņu ģimenēm, noteiktā veidā apgūst visas zināšanas. Mācīšanās bija obligāta ne tikai tāpēc, lai audzinātu labus valsts pilsoņus, bet arī tādēļ, lai ikvienu sagatavotu dzīvei ar garīgu apziņu. Varnāšramas sekotāju bērni nepazina bezatbildīgu dzīvi jutekļu baudās. Bērni saņēma garīgu ievirzi vēl pirms nonākšanas mātes klēpī. Gan tēvs, gan māte bija atbildīgi, lai bērni varētu atbrīvoties no materiālajām važām. Lūk, ko nozīmē veiksmīga ģimenes plānošana. Tas nozīmē radīt bērnu, kurš varētu sasniegt pilnību. Ja cilvēks neprot sevi savaldīt, ir nedisciplinēts un nepaklausīgs, tad viņš nevar veiksmīgi sekot garīgā skolotāja norādījumiem, bez kā nav iespējams atgriezties pie Dieva.

25. PANTS

uččhišta-lēpān anumodito dvidžaih
    sakrit sma bhundžē tad-apāsta-kilbišah
ēvam pravrittasja višuddha-čētasas
    tad-dharma ēvātma-ručih pradžājatē

uččhišta-lēpān — ēdienu pārpalikumi; anumoditah — saņēmis atļauju;
dvidžaih — vedāntistu brāhmanu; sakrit — reiz; sma — pagātnē;
bhundžē — paņēmu; tat — ar to; apāsta — atbrīvojos; kilbišah — visiem grēkiem;
ēvam — tā; pravrittasja — nodarbojoties; višuddha-čētasah — tā, kura
prāts ir tīrs; tat — tas; dharmah — daba; ēva — noteikti;
ātma-ručih — pārpasaulīga piesaistība; pradžājatē — izpaudās.

TULKOJUMS

Reiz ar šo brāhmanu atļauju es paņēmu viņu ēdienu pārpalikumus un
tādā veidā tūlīt atbrīvojos no visiem grēkiem. Tā darbojoties, es
šķīstīju sirdi, un mani sāka pievilkt pati pārpasaulnieku daba.

SKAIDROJUMS

Tīra garīgā kalpošana labā nozīmē ir tikpat lipīga
kā infekcijas slimība. Tīrs bhakta atbrīvojas no visiem grēkiem. Dieva
Personība ir vistīrākā būtne, un, kamēr cilvēks nav tikpat tīrs no
materiālo īpašību slimības kā Kungs, viņš nevar kļūt par tīru Dieva Kunga
bhaktu. Iepriekš minētie bhakti-vēdāntas bija tīri bhaktas, un zēns viņu
sabiedrībā, vienu reizi apēzdams ēdienu pārpalikumus, arī kļuva šķīsts.
Šādus pārpalikumus var ņemt pat bez tīro bhaktu atļaujas. Gadās arī
viltus bhaktas, un no tiem ļoti jāuzmanās. Ir daudzas lietas, kas traucē
uzsākt garīgo kalpošanu. Bet tīru bhaktu sabiedrība atbrīvo no visiem
šķēršļiem. Iesācējs bhakta tiešām bagātinās ar tīru bhaktu
pārpasaulīgajām īpašībām, t.i., viņu sāk piesaistīt Dieva Personības vārds, slava,
īpašības, spēles utt. Pārņemt šāda bhaktas īpašības nozīmē uzsūkt sevī
tīru bhakti garšu, kas vienmēr atrodama Dieva Personības
pārpasaulīgajā darbībā. Šī dievišķā garša tūlīt padara nepievilcīgu visu materiālo.
Tāpēc tīru bhaktu nebūt nevilina materiālistiska darbība. Kad cilvēks
ir atbrīvojies no visiem grēkiem jeb šķēršļiem garīgās kalpošanas ceļā,
viņš var iegūt piesaistību, stingrību, pilnīgu garšu, pārpasaulīgas jūtas
un galu galā nonākt līdz mīlestības pilnai kalpošanai Dievam Kungam.
Visas šīs pakāpes ir sasniedzamas tīru bhaktu sabiedrībā, un tāda ir šī
panta jēga.

26. PANTS

tatrānvaham krišna-kathāh pragājatām
    anugrahēnāšrinavam manoharāh
tāh šraddhajā mē ‘nupadam višrinvatah
    prijašravasj anga mamābhavad ručih

tatra — tad; anu — katru dienu; aham — es; krišna-kathāh — stāstījumi
par Kunga Krišnas darbību; pragājatām — aprakstot; anugrahēna — ar
bezcēloņu žēlastību; ašrinavam — klausoties; manah-harāh — pievilcīgs;
tāh — tie; šraddhajā — ar cieņu; — man; anupadam — katrs solis;
višrinvatah — uzmanīgi klausoties; prijašravasi — par Dieva Personību;
anga — ak, Vjāsadēva; mama — man; abhavat — radās; ručih — garša.

TULKOJUMS

Ak, Vjāsadēva, šajā sabiedrībā ar diženo vedāntistu žēlastību es
varēju klausīties, kā viņi apraksta Kunga Krišnas pievilcīgo darbību. Es
uzmanīgi klausījos par Dieva Personību, un tas man ar katru brīdi
patika arvien vairāk un vairāk.

SKAIDROJUMS

Kungs Šrī Krišna, Absolūtā Dieva Personība,
piesaista ne tikai ar savu izskatu, bet arī ar pārpasaulīgo darbību. Tas ir
tāpēc, ka Absolūta vārds, slava, veidols, spēles, svīta un viss, kas saistīts
ar Viņu, arī ir absolūts. Dievs Kungs savā bezcēloņu žēlastībā atnāk uz
materiālo pasauli un cilvēka izskatā atklāj dažādas pārpasaulīgas
rotaļas, lai ļaudis varētu Viņam pieķerties un spētu atgriezties pie Dieva.
Cilvēkiem dabiski patīk klausīties stāstus un notikumus par dažādām
personībām, kas dara kaut ko pasaulīgu, un viņi nezina, ka tāda
klausīšanās ir tikai tukša laika šķiešana, kas turklāt rada pieķeršanos trijām
pasaulīgās dabas īpašībām. Labāk ir nevis šķiest laiku, bet gan sasniegt
garīgos panākumus, pievēršot uzmanību Dieva Kunga pārpasaulīgajām
spēlēm. Klausoties stāstus par Dieva Kunga rotaļām, cilvēks tieši
saskaras ar Dieva Personību, un, kā iepriekš tika teikts, klausīšanās par
Dieva Personību iekšēji attīra pasaulīgu būtni no visiem paveiktajiem
grēkiem. Šķīstījies no visiem grēkiem, klausītājs pamazām atbrīvojas
no pasaulīgas sabiedrības un pieķeras Dievam Kungam. Nārada Muni
šajos pantos to stāsta no savas pieredzes. Doma ir tāda, ka vienkārši
klausoties par Dieva Kunga spēlēm, var nonākt Viņa sabiedrībā.
Nārada Muni dzīvo mūžīgi, viņam ir neierobežotas zināšanas un
neizmērojama svētlaime, viņš bez kādiem ierobežojumiem var ceļot pa visām
garīgajām un materiālajām pasaulēm. Dzīves augstāko pilnību var
sasniegt, uzmanīgi klausoties par Dieva Kunga pārpasaulīgajām spēlēm
no pareiziem avotiem, gluži tāpat kā Šrī Nārada iepriekšējā mūžā
dzirdēja par tām no tīriem bhaktām (bhakti-vēdāntām). Klausīšanās
bhaktu sabiedrībā ir īpaši ieteikta šim strīdu laikmetam (Kali).

27. PANTS

tasmims tadā labdha-ručēr mahā-matē
    prijašravasj askhalitā matir mama
jajāham ētat sad-asat sva-mājajā
    pašjē maji brahmani kalpitam parē

tasmin — tādā veidā; tadā — tad; labdha — ieguvu; ručēh — garšu;
mahā-matē — ak, diženais gudrais; prijašravasi — Kungam; askhalitā
matih
— nepārtraukta uzmanība; mama — mana; jajā — ar ko; aham — es;
ētat — visus tos; sat-asat — rupjos un smalkos; sva-mājajā — paša
neziņa; pašjē — redzu; maji — manī; brahmani — Visaugstākais;
kalpitam — pieņemts; parē — Pārpasaulībā.

TULKOJUMS

Ak, diženais gudrais, sajutis Dieva Personības garšu, es varēju
klausīties par Viņu ar nesatricināmu uzmanību. Un, kad šī garša pieauga,
es apjēdzu, ka tikai neziņā esmu pieņēmis rupjos un smalkos
pārklājumus, jo pārpasaulīgs ir gan Dievs Kungs, gan arī es.

SKAIDROJUMS

Neziņa materiālajā esamībā ir kā tumsa, un visos
Vēdu rakstos Dieva Personība ir salīdzināta ar sauli. Kur ir gaisma, tur
nevar būt tumsas. Klausīšanās par Dieva Kunga spēlēm pati par sevi
ir pārpasaulīga tikšanās ar Dievu Kungu, jo Kungs un Viņa
pārpasaulīgās rotaļas neatšķiras. Nonākt saskarsmē ar augstāko gaismu nozīmē
pilnīgi izklīdināt visu neziņu. Tikai neziņas dēļ saistītā dvēsele maldīgi
domā, ka gan viņa, gan Dievs Kungs ir materiālās dabas radīti. Bet
patiesībā Dieva Personība un dzīvās būtnes ir pārpasaulīgas, un tām nav
nekāda sakara ar materiālo dabu. Kad cilvēks atbrīvojas no neziņas un
pilnībā apjēdz, ka bez Dieva Personības nekas nepastāv, tad visa
tumsība izzūd. Tā kā rupjos un smalkos ķermeņus ir radījusi Dieva
Personība, tad gaismas dotās zināšanas ļauj izmantot tos abus, lai kalpotu
Kungam. Rupjais ķermenis jālieto kalpošanā Dievam Kungam (nesot
ūdeni, mazgājot templi, noliecoties Kunga priekšā utt.). Arčanas ceļš
jeb Dieva Kunga godināšana templī nozīmē, ka cilvēks izmanto rupjo
ķermeni kalpošanā Kungam. Līdzīgi smalkais prāts ir jālieto, lai
klausītos un domātu par Dieva Kunga pārpasaulīgajām spēlēm, daudzinātu
Viņa vārdu utt. Visas šīs darbības ir pārpasaulīgas. Ne rupjos, ne
smalkos jutekļus nedrīkst izmantot citādi. Pārpasaulīgo darbību ir iespējams
šādi apzināties, daudzus jo daudzus gadus mācoties garīgo kalpošanu,
bet tāda mīlestības pilna piesaistība Dieva Personībai, kādu to izkopa
Nārada Muni ar klausīšanos, ir ļoti spēcīga.

28. PANTS

ittham šarat-prāvrišikāv ritū harēr
    višrinvato mē ‘nusavam jašo ‘malam
sankīrtjamānam munibhir mahātmabhir
    bhaktih pravrittātma-radžas-tamopahā

ittham — tā; šarat — rudens; prāvrišikau — lietus periods; ritū — divi
gadalaiki; harēh — Kunga; višrinvatah — pastāvīgi klausoties; — es;
anusavam — pastāvīgi; jašah amalam — neviltotu slavu;
sankīrtjamānam — ko dziedāja; munibhih — diženie gudrie; mahā-ātmabhih — diženās
dvēseles; bhaktih — garīgā kalpošana; pravrittā — sāka plūst; ātma — dzīvā
būtne; radžah — kaislības; tama — tumsība; upahā — pazūdot.

TULKOJUMS

Tā divos gadalaikos, lietus periodā un rudenī, man bija izdevība
klausīties, kā šie gudrie, diženās dvēseles, pastāvīgi daudzina tīro Kunga
Hari slavu. Mana garīgā kalpošana sāka plūst kā straume, un izzuda
kaislības un neziņas pārklājumi.

SKAIDROJUMS

Pārpasaulīgā, mīlestības pilnā kalpošana
Visaugstajam Kungam ir dabiska ikvienas dzīvās būtnes tieksme. Šī tieksme
snauž katrā, bet, tā kā būtne ir saistījusies ar materiālo dabu, viņu
kopš neatminamiem laikiem klāj kaislības un neziņa. Bet, ja ar Dieva
Kunga un Kunga bhaktu, diženu dvēseļu žēlastību dzīvajai būtnei
laimējas nonākt tīru Kunga bhaktu sabiedrībā un tā saņem iespēju
klausīties neaptraipīto Dieva Kunga slavu, tad garīgā kalpošana sāk plūst
kā upe. Upe tek, līdz sasniedz jūru, un tāpat tīra garīgā kalpošana
tīru bhaktu sabiedrībā tek, līdz sasniedz augstāko mērķi, t.i.,
pārpasaulīgu mīlestību uz Dievu. Šo garīgās kalpošanas straumi nav iespējams
apturēt. Gluži otrādi, tā pieaug bez gala. Garīgās kalpošanas plūsma
ir tik varena, ka arī jebkurš vērotājs atbrīvojas no kaislību un neziņas
ietekmes. Tādā veidā šīs divas dabas īpašības izzūd, un dzīvā būtne ir
brīva, atrodoties savā sākotnējā stāvoklī.

29. PANTS

tasjaivam mē ‘nuraktasja    prašritasja hatainasah
šraddadhānasja bālasja    dāntasjānučarasja ča

tasja — viņa; ēvam — tā; — mans; anuraktasja — pieķēries viņiem;
prašritasja — paklausīgi; hata — atbrīvots no; ēnasah — grēkiem;
šraddadhānasja — uzticīgā; bālasja — zēna; dāntasja — pakļauti;
anučarasja — stingri sekojot norādījumiem; ča — un.

TULKOJUMS

Es biju ļoti pieķēries gudrajiem; biju labs un, kalpojot viņiem,
atbrīvojos no visiem grēkiem. Sirdī es cieši ticēju viņiem. Es biju pakļāvis
jutekļus un stingri sekoju gudrajiem ar ķermeni un prātu.

SKAIDROJUMS

Lūk, kādas īpašības nepieciešamas tam, kurš grib
pacelties tīra, neaptraipīta bhaktas līmenī. Viņam vienmēr jāmeklē
tīru bhaktu sabiedrība. Nedrīkst ļauties viltus bhaktu maldinājumam.
Lai saņemtu tīra bhaktas norādījumus, cilvēkam pašam jābūt
vienkāršam un labam. Tīrs bhakta ir dvēsele, kas pilnīgi uzticējis sevi Dieva
Personībai. Šāds cilvēks zina, ka Dieva Personība ir augstākais
īpašnieks, bet visi pārējie ir Viņa kalpi. Ar tīru bhaktu sabiedrību pietiek,
lai atbrīvotos no visiem grēkiem, kas iegūti laicīgā sabiedrībā.
Iesācējam bhaktam uzticīgi jākalpo tīram bhaktam, jābūt ļoti paklausīgam un
stingri jāpilda norādījumi. Lūk, kā var pazīt bhaktu, kurš ir apņēmies
gūt panākumus jau šajā mūžā.

30. PANTS

gjānam guhjatamam jat tat    sākšād bhagavatoditam
anvavočan gamišjantah    kripajā dīna-vatsalāh

gjānam — zināšanas; guhjatamam — visnoslēpumainākās; jat — kas ir;
tat — tas; sākšāt — tieši; bhagavatā uditam — paša Dieva Kunga
mācītas; anvavočan — deva norādījumus; gamišjantah — aizejot;
kripajā — ar bezcēloņu žēlastību; dīna-vatsalāh — tie, kas ir ļoti labi pret
nabadzīgajiem un lēnprātīgajiem.

TULKOJUMS

Bhakti-vedāntas, kuri ir ļoti labi pret nabadzīgām un sirsnīgām
dvēselēm, aiziedami pastāstīja man visnoslēpumainākos jautājumus,
kurus māca pati Dieva Personība.

SKAIDROJUMS

Tīrs vedāntists jeb bhakti-vēdānta māca savus sekotājus tiešā saskaņā ar paša Kunga teikto. Dieva Personība gan Bhagavad-gītā, gan visos pārējos rakstos ir stingri norādījusi, ka jāseko vienīgi Dievam Kungam. Kungs ir visa radītājs, uzturētājs un iznīcinātājs. Visa izpaustā pasaule pastāv tādēļ, ka Viņš to vēlas, un, kad visam pienāk gals, Kungs pēc savas gribas dzīvo savā mūžīgajā mājvietā kopā ar visu, kas ar Viņu saistīts. Pirms radīšanas Dievs Kungs atrodas savā mūžīgajā mājvietā, un pēc iznīcināšanas Viņš turpina tur būt. Tāpēc Dievs Kungs nav viena no radītajām būtnēm. Viņš ir pārpasaulīgs. Bhagavad-gītā Kungs norāda, ka ilgu laiku pirms tam, kad mācība tika dota Ardžunam, šos pašus norādījumus saņēma Saules dievs. Laika gaitā mācība tika izmainīta un vairs netika nodota pareizi, tādēļ tā atkal tika pasniegta Ardžunam, jo viņš bija pilnīgs Kunga bhakta un draugs. Tādējādi Dieva Kunga norādījumus var saprast vienīgi bhaktas un neviens cits. Impersonālisti, kuriem nav nekādas sajēgas par Dieva Kunga pārpasaulīgo veidolu, nespēj saprast Kunga visnoslēpumaināko vēstījumu. Vārds «visnoslēpumainākais» šajā pantā ir ļoti būtisks, jo garīgās kalpošanas zinības ir daudz, daudz augstākas par bezpersoniskā Brahmana zināšanām. Vārds «gjānam» nozīmē ikdienišķas zināšanas vai jebkuru zinību nozari. Šīs zināšanas attīstās līdz pat bezpersoniskā Brahmana izpratnei. Tālāk, kad tās daļēji sajaucas ar bhakti, šīs zināšanas attīstās par Paramātmas jeb visu caurstrāvojošā Dieva izpratni. Tās ir vēl noslēpumainākas. Bet, kad šīs zināšanas pārvēršas tīrā garīgajā kalpošanā un tiek sasniegta pārpasaulīgo zinību noslēpumainā daba, tad tās sauc par visnoslēpumainākajām zināšanām. Šīs zinības Dievs Kungs deva Brahmam, Ardžunam, Udhavam u.c.

31. PANTS

jēnaivāham bhagavato    vāsudēvasja vēdhasah
mājānubhāvam avidam    jēna gaččhanti tat-padam

jēna — ar ko; ēva — noteikti; aham — es; bhagavatah — Dieva
Personības; vāsudēvasja — Kunga Šrī Krišnas; vēdhasah — augstākā
radītāja; mājā — enerģija; anubhāvam — ietekme; avidam — viegli saprasta;
jēna — par ko; gaččhanti — tie iet; tat-padam — pie Kunga lotospēdām.

TULKOJUMS

Ar šīm noslēpumainajām zināšanām es skaidri sapratu, kā visu
ietekmē radītāja, uzturētāja un visa iznīcinātāja Kunga Šrī Krišnas enerģija.
Kas to zina, tas var atgriezties pie Dieva Kunga un redzēt Viņu vaigu
vaigā.

SKAIDROJUMS

Ar garīgo kalpošanu jeb ar
visnoslēpumainākajām zināšanām cilvēks var ļoti viegli saprast, kā darbojas dažādās
Dieva Kunga enerģijas. Viena enerģijas daļa izpauž materiālo pasauli, bet
otra (augstākā) Viņa enerģijas daļa rada garīgo valstību. Un
starpniekenerģija izpauž dzīvās būtnes, kuras kalpo vai nu vienai, vai otrai no
iepriekš minētajām enerģijām. Dzīvās būtnes, kas kalpo materiālajai
enerģijai, smagi cīnās par esamību un laimi, kas tām tiek dota kā
maldi. Bet tās būtnes, kas atrodas garīgajā enerģijā, tieši kalpo Dievam
Kungam, un viņu dzīve ir mūžīga, pilna zināšanu un pastāvīgas laimes.
Dievs Kungs tieši pasaka Bhagavad-gītā, ka Viņš vēlas, lai visas saistītās
dvēseles, kas nīkst materiālās enerģijas valstībā, atmestu visus
pienākumus materiālajā pasaulē un atgrieztos pie Viņa. Tāda ir
visnoslēpumainākā zināšanu daļa. Bet to var saprast tikai tīri bhaktas, un vienīgi
viņi var ieiet Dieva valstībā, tieši redzēt Viņu un kalpot Kungam.
Vislabākais piemērs ir pats Nārada, kurš sasniedza šo mūžīgo zināšanu un
svētlaimes pakāpi. Un ceļš ir atvērts katram, kas vien ir ar mieru sekot
Šrī Nāradas Muni piemēram. Saskaņā ar šruti Visaugstajam Kungam
ir bezgalīgas enerģijas (Viņam pašam nav jāpūlas), un tās, kā iepriekš
minēts, iedalāmas trijās galvenajās daļās.

32. PANTS

ētat samsūčitam brahmams    tāpa-traja-čikitsitam
jad īšvarē bhagavati    karma brahmani bhāvitam

ētat — tik daudz; samsūčitam — mācīto nolemts; brahman — ak,
brāhman Vjāsa; tāpa-traja — triju veidu ciešanas; čikitsitam — zāles;
jat — kas; īšvarē — augstākais valdnieks; bhagavati — Dieva Personībai;
karma — savi darbi; brahmani — diženajam; bhāvitam — veltīti.

TULKOJUMS

Ak, Brāhman Vjāsadēva, gudrie ir secinājuši, ka vislabākās zāles pret
visām raizēm un ciešanām ir darbības veltīšana kalpošanā
Visaugstajam Kungam, Dieva Personībai [Šrī Krišnam].

SKAIDROJUMS

Šrī Nārada Muni pats pieredzēja, ka visiespējamākais un praktiskākais veids, kā nonākt uz atbrīves ceļa jeb atbrīvoties no visām dzīves ciešanām, ir klausīties par Dieva Kunga pārpasaulīgo darbību no pareizajiem un īstenajiem avotiem. Tās ir vienīgās zāles. Visa materiālā esamība ir ciešanu pilna. Nejēgas ar savām niecīgajām smadzenītēm ir izdomājuši daudzus līdzekļus pret triju veidu ciešanām, ko rada ķermenis un prāts, apkārtējā daba un citas dzīvās būtnes. Visa pasaule sūri un grūti cīnās, lai paceltos pāri šīm ciešanām, bet neviens nezina, ka bez Dieva Kunga atļaujas nekādi plāni un līdzekļi nevar patiešām atnest gaidīto mieru. Ir bezjēdzīgi censties izārstēt slimnieku, ja to nav atļāvis Dievs Kungs. Piemērotā laivā var pārbraukt pāri upei vai okeānam, bet tas nepalīdzēs, ja nebūs Dieva Kunga atļaujas. Mums skaidri jāzina, ka Dievs Kungs ir augstākais atļaujas devējs. Tāpēc jāveltī visi spēki, lai saņemtu Dieva Kunga žēlastību, kura palīdz gūt augstākos panākumus jeb atbrīvoties no šķēršļiem šo panākumu ceļā. Dievs Kungs ir visu caurstrāvojošs, visvarens, visuzinošs un visuresošs. Viņš ir augstākais noteicējs pār visām labajām un sliktajām sekām. Tāpēc mums jāiemācās uzticēt savus darbus Dieva Kunga žēlastībai un pieņemt Viņu vai nu kā bezpersonisko Brahmanu, lokalizēto Paramātmu, vai kā Dieva Augstāko Personību. Nav svarīgi, kas cilvēks ir. Viss jāveltī, lai kalpotu Dievam Kungam. Tie, kas ir zinātnieki, filozofi, dzejnieki utt., var izmantot savu izglītību, lai parādītu Dieva Kunga augstāko varu. Jācenšas izpētīt Dieva Kunga enerģija katrā dzīves jomā. Nedrīkst nopelt Kungu, censties līdzināties Viņam vai ieņemt Viņa stāvokli, iegūstot kaut kādas daļējas zināšanas. Pārvaldniekiem, valstsvīriem, karavīriem, politiķiem un citiem jācenšas parādīt Dieva Kunga augstāko varu ar savu māku pārvaldīt valsti. Jācīnās saskaņā ar Dieva Kunga gribu, kā to darīja Šrī Ardžuna. Sākumā diženais karotājs Šrī Ardžuna atteicās cīnīties, bet, kad Kungs viņu pārliecināja par kaujas nepieciešamību, Šrī Ardžuna mainīja savu lēmumu un cīnījās Viņa labad. Gluži tāpat tirgotājiem, rūpniekiem, lauksaimniekiem utt. jāizmanto sava sūri un grūti nopelnītā nauda, lai kalpotu Kungam. Vienmēr jāatceras, ka iegūtā nauda ir Kunga bagātība. Bagātība tiek uzskatīta par laimes dievieti (Lakšmī), un Dievs Kungs ir Nārājana, Lakšmī vīrs. Jārūpējas, lai Lakšmī kalpotu Kungam Nārājanam, un tas atnesīs laimi. Lūk, kā var apzināties Dievu Kungu katrā dzīves jomā. Bet vislabākais ir pilnīgi atbrīvoties no materiālas darbības un visu veltīt, lai klausītos par Dieva Kunga pārpasaulīgajām spēlēm. Bet, ja tādas iespējas nav, tad cilvēkam jācenšas izmantot kalpošanā Kungam viss, kam tas ir pieķēries, un tā var sasniegt mieru un labklājību. Šajā pantā ļoti būtisks ir arī vārds «samsūčitam». Ne brīdi nedrīkst domāt, ka Nāradas apzināšanās ir tikai bērnišķīgas iztēles auglis. Tas nav tiesa. To norāda prasmīgi un erudīti zinātnieki, un tāda ir īstenā vārda «samsūčitam» jēga.

33. PANTS

āmajo jaš ča bhūtānām    džājatē jēna suvrata
tad ēva hj āmajam dravjam    na punāti čikitsitam

āmajah — slimības; jah ča — kādas; bhūtānām — dzīvo būtņu;
džājatē — iespējamas; jēna — ar starpniecību; suvrata — ak, labā dvēsele;
tat — tas; ēva — pats; hi — noteikti; āmajam — slimība; dravjam — lieta;
na — ne; punāti — ārstē; čikitsitam — ārstēta ar.

TULKOJUMS

Ak, labā dvēsele! Vai tad līdzeklis, ko pielieto ārstnieciskos nolūkos,
neārstē slimību, kuru pats radījis?

SKAIDROJUMS

Prasmīgs ārsts slimnieku ārstē ar diētu.
Piemēram, piena ēdieni reizēm rada zarnu darbības traucējumus, bet tas pats
piens rūgušpiena veidā, sajaukts kopā ar dažām citām zālēm, ārstē
šādus traucējumus. Līdzīgi tam triju veidu materiālās esamības ciešanas
nevar mazināt tikai ar materiālu darbību. Jāsāk rīkoties garīgi, gluži kā
dzelzs, kad to nokarsē līdz sarkankvēlei, sāk darboties kā uguns.
Līdzīgi, materiālais priekšstats par kādu lietu tūlīt izmainās, kad to sāk
izmantot kalpošanā Dievam Kungam. Tāds ir garīgo panākumu
noslēpums. Nevajag censties valdīt pār materiālo dabu vai arī noraidīt visu
materiālo. Vislabākais veids, kā izmantot tos sliktos apstākļus, kuros
esam nonākuši, ir lietot visu saskaņā ar augstāko garīgo būtni.
Augstākais Gars ir visa radītājs, un Viņš ar savām neaptveramajām
spējām var pārvērst garu matērijā un matēriju garā. Tādējādi (tā
dēvētā) materiāla lieta ar diženā Dieva Kunga gribu tūlīt pārvēršas garīgā
spēkā. Lai notiktu šāda pārmaiņa, nepieciešams izmantot tā saucamo
matēriju, lai kalpotu garam. Tā mēs varam izārstēt materiālās slimības
un pacelties garīgā līmenī, kur nav ciešanu, nožēlas un baiļu. Kad viss
tādā veidā tiek izmantots, lai kalpotu Dievam Kungam, mēs varam
ieraudzīt, ka nav nekā cita kā vienīgi Augstākais Brahmans. Tā mēs
izprotam Vēdu mantru «viss ir Brahmans».

34. PANTS

ēvam nrinām krijā-jogāh    sarvē samsriti-hētavah
ta ēvātma-vināšāja    kalpantē kalpitāh parē

ēvam — tā; nrinām — cilvēka; krijā-jogāh — visas darbības;
sarvē — viss; samsriti — materiālā esamība; hētavah — izraisa; — to;
ēva — noteikti; ātma — darbības koks; vināšāja — nogalināšana;
kalpantē — iepazīst; kalpitāh — veltīts; parē — Pārpasaulībai.

TULKOJUMS

Tādējādi, kad cilvēks visus darbus veltī, lai kalpotu Dievam Kungam,
tad tā pati darbība, kas radījusi pastāvīgu verdzību, kļūst par darbības
koka iznīcinātāju.

SKAIDROJUMS

Auglīga darbība, ar ko pastāvīgi aizņemta dzīvā būtne, Bhagavad-gītā salīdzināta ar banjankoku, jo tam noteikti ir ļoti dziļas saknes. Kamēr vien būtne saglabā tieksmi baudīt darbības augļus, tai jāturpina pārceļot no vienas ķermeniskās vietas uz citu saskaņā ar darbības dabu. Tieksmi baudīt var pārvērst vēlmē kalpot Dieva Kunga misijai. Tādā veidā darbība pārvēršas par karma-jogu jeb paņēmienu, ar kuru var sasniegt garīgo pilnību, darot to, uz ko katram ir dabiska tieksme. Vārds «ātma» šajā pantā norāda uz auglīgās darbības kategorijām. Secinājums ir tāds, ka auglīga vai jebkāda cita darba iznākumi, kas saistīti ar kalpošanu Dievam Kungam, pārtrauc radīt turpmāko karmu un pamazām pāraug pārpasaulīgā garīgajā kalpošanā, kas ne tikai pilnīgi nocērt darbības banjankoka sakni, bet arī aiznes darītāju pie Dieva Kunga lotospēdām.
Kopsavilkumā var teikt, ka cilvēkam vispirms jāatrod tīru bhaktu sabiedrība. Viņiem ne tikai labi jāpārzina vedānta, bet arī jāapzinās sevi un jābūt tīriem Dieva Personības, Kunga Šrī Krišnas, bhaktām. Šajā sabiedrībā iesācējam bhaktam visiem spēkiem ar ķermeni un prātu mīlestībā jākalpo Dievam Kungam. Šī kalpošanas attieksme padarīs diženās dvēseles labvēlīgākas, un tās apveltīs iesācēju ar savu žēlastību, kas viņam dos visas tīru bhaktu pārpasaulīgās īpašības. Šī tieksme pamazām attīstās, un cilvēks iegūst stingru vēlmi klausīties par Dieva Kunga pārpasaulīgajām spēlēm, kas savukārt dod viņam iespēju aptvert rupjo un smalko ķermeņa stāvokli un vēl jo vairāk — iegūt zināšanas par tīro dvēseli un tās mūžīgajām attiecībām ar Augstāko Dvēseli, Dieva Personību. Kad bhakta ir pārliecinājies par šīm attiecībām, tās nodibinot uz visiem laikiem, tad tīrā garīgā kalpošana Dievam Kungam pakāpeniski attīsta pilnīgās zināšanas par Dieva Personību. Tās ir augstākas par bezpersoniskā Brahmana un lokalizētās Paramātmas redzējumu. Bhagavad-gītā teikts, ka ar šādu purušotama-jogu cilvēks iegūst pilnību pat šajā ķermeniskajā esamībā un visaugstākajā mērā atklāj visas labās Dieva Kunga īpašības. Tā noris pakāpeniskā attīstība saskarsmē ar tīriem bhaktām.

35. PANTS

jad atra krijatē karma    bhagavat-paritošanam
gjānam jat tad adhīnam hi    bhakti-joga-samanvitam

jat — ko; atra — šajā dzīvē vai pasaulē; krijatē — dara; karma — darbu;
bhagavat — Dieva Personības; paritošanam — apmierināšanai;
gjānam — zināšanas; jat tat — kas ir tā sauktais; adhīnam — atkarīgs;
hi — noteikti; bhakti-jogabhakti; samanvitam — saistīts ar bhakti-jogu.

TULKOJUMS

Jebkurš darbs, kas šajā mūžā tiek veikts Dieva Kunga
iepriecināšanai, ir bhakti-joga jeb pārpasaulīgā, mīlestības pilnā kalpošana
Dievam Kungam, un tas, ko sauc par zināšanām, ir tikai papildinājums.

SKAIDROJUMS

Pastāv uzskats, ka, auglīgi strādājot saskaņā ar
svēto rakstu norādījumiem, cilvēks gūst iespēju saņemt pārpasaulīgās
zināšanas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu garīgo apzināšanos.
Bhakti-joga šajā gadījumā tiek uzskatīta par kārtējo karmas veidu. Bet
patiesībā bhakti-joga stāv pāri gan karmai, gan gjānai. Bhakti-joga nav
atkarīga no tām, gluži otrādi, gjāna un karma ir atkarīgas no
bhakti-jogas. Nārada Vjāsam iesaka tieši šo krijā-jogu jeb karma-jogu, jo
būtiska ir Dieva Kunga iepriecināšana. Dievs Kungs nevēlas, lai Viņa
dēli, dzīvās būtnes, piedzīvotu triju veidu ciešanas. Kungs grib, lai visi
atgrieztos pie Viņa un dzīvotu kopā ar Viņu, bet atgriešanās pie
Dieva nozīmē, ka būtnei jāšķīstās no materiālajām slimībām. Tāpēc, kad
darbs tiek veikts Dieva Kunga iepriecināšanai, darītājs pamazām
atbrīvojas no materiālās pieķeršanās. Šķīstīties nozīmē iegūt garīgās
zināšanas. Tāpēc zināšanas ir atkarīgas no karmas jeb darba, kas veikts
Dieva Kunga labad. Citas zināšanas, kurās nav bhakti-jogas jeb Dieva
Kunga apmierināšanas, nevar aizvest uz Dieva valstību. Tās nevar dot
pat atpestīšanu, kā tas jau tika paskaidrots saistībā ar pantu
naiškarmjam apj ačjuta-bhāvavardžitam. Secinājums ir tāds, ka bhakta, kas
tīri kalpo Dievam Kungam, it īpaši klausās par Viņa pārpasaulīgo slavu
un daudzina to, tajā pat laikā ar dievišķo žēlastību iegūst garīgo
apgaismību, kā tas apstiprināts Bhagavad-gītā.

36. PANTS

kurvānā jatra karmāni    bhagavač-čhikšajāsakrit
grinanti guna-nāmāni    krišnasjānusmaranti ča

kurvānāh — darot; jatra — tad; karmāni — pienākumus;
bhagavat — Dieva Personība; šikšajā — ar gribu; asakrit — pastāvīgi;
grinanti — pieņem; guna — īpašības; nāmāni — vārdus; krišnasja — Krišnas;
anusmaranti — pastāvīgi atceras; ča — un.

TULKOJUMS

Pildot pienākumus saskaņā ar Dieva Augstākās Personības Šrī Krišnas
gribu, cilvēks pastāvīgi atceras Kungu, Viņa vārdus un īpašības.

SKAIDROJUMS

Prasmīgs Dieva Kunga bhakta māk iekārtot savu dzīvi tā, ka, pildot jebkurus pienākumus, gan tos, kas saistīti ar šo dzīvi, gan ar nākamo, viņš pastāvīgi atceras Dieva Kunga vārdu, slavu, īpašības utt. Kungs Bhagavad-gītā skaidri norāda to, ka visās dzīves jomās ir jāstrādā vienīgi Dieva Kunga labad. Kungam jābūt īpašniekam pilnīgi visos gadījumos. Saskaņā ar Vēdu rituāliem, pat godinot tādus padievus kā Indru, Brahmu, Sarasvatī un Ganēšu, jebkuros apstākļos jābūt pārstāvētam Višnu, kas ir jagjēšvara jeb ziedošanas vadītājs spēks. Ir ieteikts noteiktam nolūkam godināt kādu padievu, bet, lai viss būtu pareizi, ir nepieciešama Višnu klātbūtne.
Pat ja nerunā par vēdiskajiem pienākumiem, arī ikdienas dzīvē (ģimenes lietās, darījumos vai strādājot), mums jāsaprot, ka jebkuras darbības augļi ir jādod augstākajam baudītājam Kungam Krišnam. Bhagavad-gītā Dievs Kungs norāda, ka Viņš ir visa augstākais baudītājs, katras planētas augstākais īpašnieks un visu būtņu augstākais draugs. Kungs Šrī Krišna ir vienīgais, kurš var teikt, ka ir visa īpašnieks šajā pasaulē. Tīrs bhakta to pastāvīgi atceras, un, to darīdams, atkārto Dieva Kunga pārpasaulīgo vārdu, domā par Viņa slavu un īpašībām, kas nozīmē, ka viņš ir pastāvīgā saskarsmē ar Dievu Kungu. Kungs neatšķiras no sava vārda, slavas utt., un tāpēc pastāvīgi būt kopā ar Viņa vārdu, slavu utt. patiesībā nozīmē būt kopā ar Kungu.
Lielākā daļa mūsu naudas ienākumu (ne mazāk par pusi) jāizmanto, lai izpildītu Kunga Krišnas gribu. Šim mērķim mums jāziedo ne tikai ienākumi, jāatrod arī iespēja sludināt bhakti kultūru citiem, jo arī tas ir viens no Dieva Kunga norādījumiem. Dievs Kungs nepārprotami apliecina, ka Viņam visdārgākais ir tas, kurš vienmēr pa visu pasauli sludina Viņa vārdu un slavu. Arī materiālās pasaules zinātniskos atklājumus tikpat labi var izmantot, lai pildītu Kunga norādījumus. Dievs Kungs vēlas, lai Bhagavad-gītas vēstījums tiktu sludināts starp Viņa bhaktām. To nav iespējams darīt starp cilvēkiem, kas nav veikuši askēzes, devuši dāvanas, mācījušies utt. Tāpēc jācenšas padarīt par bhaktām ļaudis, kuri to nevēlas. Kungs Čaitanja šajā sakarībā mācīja ļoti vienkāršu paņēmienu. Viņš parādīja, ka pārpasaulīgo vēstījumu var sludināt ar dziedāšanu, dejām un atspirdzināšanos. Tāpēc pusi no saviem ienākumiem mēs varam izmantot šim nolūkam. Pat ja tikai vadošie un bagātākie sabiedrības locekļi šajā pagrimuma, strīdu un nevienprātības laikmetā būtu ar mieru ziedot pusi ienākumu kalpošanā Dievam Kungam, kā to mācīja Kungs Šrī Čaitanja Mahāprabhu, tad šo valdošā dēmonisma elli noteikti varētu pārvērst par Dieva Kunga pārpasaulīgo mājvietu. Neviens neatteiksies piedalīties pasākumā, kur var baudīt labu dziedāšanu, dejas un atspirdzinājumus. To apmeklēs visi, un ikviens sevī noteikti sajutīs Dieva Kunga pārpasaulīgo klātbūtni. Ar to pietiks, lai palīdzētu apmeklētājam būt kopā ar Kungu un tādējādi šķīstītu viņu garīgā apziņā. Vienīgais nosacījums, lai šādai garīgai darbībai būtu panākumi, ir tāds, ka tai jānotiek tīra bhaktas vadībā, kurš ir pilnīgi brīvs no visām pasaulīgajām vēlmēm, auglīgas darbības un sausiem prātojumiem par Dieva Kunga dabu. Dieva Kunga daba nevienam nav jāizdomā. Pats Kungs to ir atklājis Bhagavad-gītā, kā arī visos pārējos Vēdu rakstos. Mums tikai pilnībā jāpieņem Kunga norādījumi un jāpakļaujas Viņa gribai. Tādā veidā varēsim iet pa pilnības ceļu. Cilvēks var palikt tur, kur viņš ir. Nevajag mainīt savu stāvokli it īpaši šajā dažādu grūtību pilnajā laikmetā. Vienīgais nosacījums ir tāds, ka jāatmet sausā prātošana, kas vērsta uz saplūšanu ar Dievu Kungu. Atmetis tādu augstprātīgu iedomību, cilvēks var pazemīgi uzklausīt Dieva Kunga norādījumus, kas doti Bhagavad-gītā un Bhāgavatamā, no īstena bhaktas, kura īpašības aprakstītas iepriekš. Tāda darbība noteikti dos panākumus.

37. PANTS

om namo bhagavatē tubhjam    vāsudēvāja dhīmahi
pradjumnājāniruddhāja    namah sankaršanāja ča

om — Dieva Kunga pārpasaulīgās slavas daudzināšanas zīme;
namah — noliecoties Kunga priekšā; bhagavatē — Dieva Personībai;
tubhjam — Tev; vāsudēvāja — Kungam, Vasudēvas dēlam;
dhīmahi — daudzināsim; pradjumnāja, aniruddhāja un sankaršanāja — visi pilnīgie
Vāsudēvas izvērsumi; namah — pazemīgi sveicieni; ča — un.

TULKOJUMS

Daudzināsim Vāsudēvas, kā arī Viņa pilnīgo izvērsumu Pradjumnas,
Anirudhas un Sankaršanas slavu.

SKAIDROJUMS

Saskaņā ar Pančarātru Nārājana ir visu izvērsumu pirmcēlonis. Šie izvērsumi ir Vāsudēva, Sankaršana, Pradjumna un Anirudha. Vāsudēva un Sankaršana atrodas vidū, attiecīgi kreisajā un labajā pusē. Pradjumna ir pa labi no Sankaršanas, un Anirudha — pa kreisi no Vāsudēvas. Tā šīs četras Dievības ir novietotas. Viņi ir četri Kunga Šrī Krišnas adjutanti.
Šī ir Vēdu himna jeb mantra, kas sākas ar omkāru pranavu, un tāpēc šajā mantrā parādās pārpasaulīgās daudzināšanas veids, tas ir, om namo dhīmahi utt.
Jēga ir tāda, ka jebkurai darbībai, vai nu auglīgai, vai empīriski filozofiskai, nav jēgas, ja tā galu galā nav vērsta uz pārpasaulīgā Visaugstā Kunga izpratni. Tāpēc Nāradadžī, balstoties uz paša pieredzi, paskaidroja, kāda ir tīra garīgā kalpošana, kurā dzīvā būtne var tuvoties Dievam Kungam, pakāpeniski pilnveidojoties bhakti darbībā. Pārpasaulīga bhakti pret Dievu Kungu attīstās un savu virsotni sasniedz mīlestības pilnajā kalpošanā Dievam Kungam, ko sauc par prēmu, un tajā ir pārpasaulīga daudzveidība jeb rasas (garšas). Šāda garīgā kalpošana notiek arī jauktos veidos, t.i., tā var būt sajaukta ar auglīgu darbību vai empīriski filozofiskiem prātojumiem.
Šajā pantā ir atbildēts uz Šaunakas vadīto diženo riši jautājumu par visnoslēpumainākajiem sasniegumiem, ko Sūta guva ar garīgā skolotāja palīdzību. Atbilde ir šī himna, kas sastāv no trīsdesmit trijiem burtiem. Šajā mantrā uzrunātas četras Dievības jeb Dievs Kungs ar saviem pilnajiem izvērsumiem. Vidū atrodas Kungs Šrī Krišna, jo pilnīgās daļas ir Viņa adjutanti. Visnoslēpumainākā norādījumu daļa ir tāda, ka cilvēkam vienmēr ir jādaudzina un jāatceras Dieva Augstākās Personības, Kunga Šrī Krišnas, kā arī Viņa dažādo pilnīgo daļu — Vāsudēvas, Sankaršanas, Pradjumnas un Anirudhas — slava. Šie izvērsumi ir visu pārējo patiesību, t.i., vai nu višnu-tatvas, vai šakti-tatvas, sākotnējās Dievības.

38. PANTS

iti mūrtj-abhidhānēna    mantra-mūrtim amūrtikam
jadžatē jagja-purušam    sa samjag daršanah pumān

iti — tā; mūrti — pārstāvis; abhidhānēna — skaņā;
mantra-mūrtim — pārpasaulīgās skaņas veidols; amūrtikam — Dievs Kungs, kuram nav
materiāla veidola; jadžatē — godina; jagja — Višnu; purušam — Dieva
Personība; sah — tikai viņš; samjak — pilnīgi; daršanah — tas, kurš redzējis;
pumān — cilvēks.

TULKOJUMS

Dieva Augstākajai Personībai Višnu nav materiāla veidola, un, kas
Viņu godina pārpasaulīgās skaņas veidā, ir patiesi redzīgs.

SKAIDROJUMS

Mūsu tagadējie jutekļi ir viscaur veidoti no
materiālajiem elementiem, tāpēc ar tiem nav iespējams pilnīgi apzināties
Kunga Višnu pārpasaulīgo veidolu. Tādēļ Višnu tiek godināts skaņas
veidā ar pārpasaulīgo daudzināšanu. Visu, kas atrodas ārpus mūsu
nepilnīgo jutekļu pieredzes, var pilnīgi apzināties caur skaņu. Ja kāds
cilvēks no tālas vietas pārraida skaņu, tad mēs patiešām varam
pārliecināties par viņa esamību. Ja tas ir iespējams materiāli, tad kāpēc ne
garīgi? Tā nav kaut kāda neskaidra, bezpersoniska pieredze. Tā ir
īstena pārpasaulīgās Dieva Personības sajušana, un Dieva Personībai ir
tīrs mūžības, svētlaimes un zināšanu veidols.

«Amarakošas» sanskrita vārdnīcā vārdam «mūrti» ir divas nozīmes:
«veidols» un «grūtības». Tāpēc Āčārja Šrī Višvanātha Čakravartī Thākurs
skaidro vārdu «amūrtikam» kā «bez grūtībām». Mūžības, zināšanu un
svētlaimes pārpasaulīgo veidolu var sajust ar mūsu sākotnējiem
garīgajiem jutekļiem, kurus var atmodināt, daudzinot svētās mantras jeb
pārpasaulīgās skaņas. Šī skaņa jāsaņem ar īstena garīgā skolotāja
caurspīdīgo starpniecību un jādaudzina skolotāja vadībā. Tā mēs pamazām
tuvosimies Dievam Kungam. Šis godināšanas paņēmiens ieteikts
pānčarātrikas sistēmā, kas ir vispāratzīta un autoritatīva. Pānčarātrika
satur visautoritatīvākos norādījumus par pārpasaulīgo garīgo kalpošanu.
Nesekojot norādījumiem, kā arī sausi filozofiski prātojot, nav iespējams
tuvoties Dievam Kungam. Pānčarātrika ir ļoti praktiska un piemērota
šim strīdu laikmetam. Mūsdienās Pančarātra ir svarīgāka par Vēdāntu.

39. PANTS

imam sva-nigamam brahmann    avētja mad-anušthitam
adān mē gjānam aišvarjam    svasmin bhāvam ča kēšavah

imam — tā; sva-nigamam — Vēdu noslēpumainās zināšanas par Dieva
Augstāko Personību; brahman — ak, brāhman (Vjāsadēva);
avētja — to labi zinot; mat — manis; anušthitam — izpildīts; adāt — dots;
— man; gjānam — pārpasaulīgās zināšanas; aišvarjam — varenība;
svasmin — paša; bhāvam — dziļa pieķeršanās un mīlestība; ča — un;
kēšavah — Kungs Krišna.

TULKOJUMS

Ak, brāhman! Visaugstais Kungs Krišna man vispirms piešķīra
pārpasaulīgās zināšanas par Kungu, kā tās mācītas Vēdu noslēpumainākajās
daļās, tad garīgo varenību un pēc tam tuvu kalpošanu Kungam dziļā
mīlestībā.

SKAIDROJUMS

Saistība ar Dievu Kungu caur pārpasaulīgo skaņu
neatšķiras no garīgā veseluma Kunga Šrī Krišnas. Tas ir pilnīgs
paņēmiens, kā tuvoties Kungam. Šādā tīrā saskarsmē ar Dievu Kungu,
neizdarot (desmit) materiālistiskas izpratnes radītos apvainojumus, bhakta
var pacelties pāri materiālajam līmenim un saprast Vēdu rakstu
dziļāko jēgu, arī Kunga esamību pārpasaulīgajā mājvietā. Dievs Kungs
pakāpeniski atklāj sevi tam, kurš nesatricināmi tic garīgajam skolotājam
un Kungam. Pēc tam bhakta saņem mistiskās varenības, kas ir
astoņas. Vēl jo vairāk, bhakta tiek pieņemts Dieva Kunga personiskajā
svītā un ar garīgā skolotāja starpniecību saņem noteikta veida kalpošanu
Kungam. Tīram bhaktam kalpošana Kungam rūp vairāk nekā
mistisko spēku parādīšana. To visu Šrī Nārada stāstīja no savas pieredzes,
un cilvēks, kas pilnīgā veidā daudzina Dieva Kunga skaņas izpausmi,
var sasniegt visu, ko guva Šrī Nārada. Nevienam nav aizliegts
daudzināt pārpasaulīgo skaņu, ja vien tā ir saņemta no Nāradas pārstāvja un
atnākusi pa mācekļu pēctecības ķēdi jeb paramparu.

40. PANTS

tvam apj adabhra-šruta višrutam vibhoh
    samāpjatē jēna vidām bubhutsitam
prākhjāhi duhkhair muhur arditātmanām
    sanklēša-nirvānam ušanti nānjathā

tvam — tava labā dvēsele; api — arī; adabhra — plašie; šruta — Vēdu
raksti; višrutam — dzirdējis arī; vibhoh — par Visvareno;
samāpjatē — apmierināts; jēna — ar ko; vidām — izglītotā; bubhutsitam — kas
vienmēr vēlas apgūt pārpasaulīgās zināšanas; prākhjāhi — apraksti;
duhkhaih — ar ciešanām; muhuh — vienmēr; ardita-ātmanām — cietēji
ļaudis; sanklēša — ciešanas; nirvānam — atvieglošana; ušanti na — nevar
izkļūt; anjathā — citādi.

TULKOJUMS

Tev ir plašas Vēdu zināšanas tāpēc, lūdzu, apraksti Visvarenā Kunga
darbību. Tādā veidā tu piepildīsi diženo mācīto cilvēku ilgas un
atvieglosi parasto ļaužu ciešanas, jo ļaudis pastāvīgi mokās materiālajā
pasaulē. Patiešām nav cita ceļa, kā izkļūt no šīm ciešanām.

SKAIDROJUMS

Šrī Nārada Muni, balstoties uz praktisko pieredzi,
skaidri norāda, ka visu materiālās darbības problēmu galvenais
atrisinājums ir ļoti plaša Visaugstā Kunga pārpasaulīgās slavas
sludināšana. Pastāv četru veidu labie cilvēki un četru veidu sliktie cilvēki.
Labie cilvēki atzīst Visvarenā Dieva autoritāti, un tāpēc viņi (1) grūtībās,
(2) naudas trūkumā, (3) ar labām zināšanām un (4) vēloties vairāk un
vairāk uzzināt par Dievu intuitīvi, rod patvērumu pie Visaugstā
Kunga. Tādēļ Nāradadžī Vjāsadēvam iesaka sludināt pārpasaulīgās
zināšanas par Dievu, balstoties uz iegūtajām plašajām Vēdu zināšanām.

Kas attiecas uz sliktiem cilvēkiem, arī tie ir četru veidu: (1) tie, kas
ir pieķērušies auglīgas darbības attīstībai un pakļauti ciešanām, kas to
pavada, (2) tie, kas pieķērušies ļauniem darbiem, lai apmierinātu
jutekļus, un tādējādi cieš to sekas, (3) tie, kas materiāli ir ļoti
pilnveidojušies zināšanās, bet cieš tāpēc, ka neatzīst Visvarenā Kunga autoritāti,
un (4) cilvēki, kurus sauc par ateistiem un kuri apzināti neieredz pat
Dieva vārdu, lai gan pastāvīgi atrodas grūtībās.

Šrī Nāradadžī Vjāsadēvam iesaka aprakstīt Dieva Kunga slavu par
svētību visām astoņām cilvēku kārtām, gan labajiem, gan sliktajiem.
Tāpēc Šrīmad Bhāgavatama nav paredzēta kādai atsevišķai cilvēku
kārtai vai sektai. Tā domāta patiesīgām dvēselēm, kuras patiešām vēl sev
labu un grib sasniegt prāta mieru.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojumi Šrīmad Bhāgavatamas pirmā dziedājuma piektajai nodaļai «Nāradas norādījumi Vjāsadēvam par Šrīmad Bhāgavatamu».


Tālāk:

Sestā nodaļa Nāradas un Vjāsadēvas saruna