Šrīmad Bhāgavatama (1. un 2. dziedājums) 1.3

null

TREŠĀ NODAĻA

Krišna ir visu avatāru avots

1. PANTS

sūta uvāča

džagrihē paurušam rūpam    bhagavān mahad-ādibhih
sambhūtam šodaša-kalam    ādau loka-sisrikšajā

sūtah uvāča — Sūta sacīja; džagrihē — pieņemts; paurušam — pilnīgā
daļa kā purušas avatārs; rūpam — veidols; bhagavān — Dieva Personība;
mahat-ādibhih — ar materiālās pasaules sastāvdaļām;
sambhūtam — tādā veidā tika radīts; šodaša-kalam — sešpadsmit sākotnējie principi;
ādau — sākumā; loka — Visumi; sisrikšajā — lai radītu.

TULKOJUMS

Sūta sacīja: Radīšanas sākumā Kungs vispirms izvērsās purušas avatāra Visuma veidolā un izpauda visas materiālās pasaules sastāvdaļas. Tādējādi vispirms tika radīti sešpadsmit materiālās darbības principi. Tas tika darīts, lai radītu materiālo Visumu.

SKAIDROJUMS

Bhagavad-gītā ir teikts, ka Dieva Personība Šrī Krišna uztur materiālos Visumus, paplašinoties pilnīgajos izvērsumos. Tādējādi šis purušas veidols apstiprina jau minēto principu. Sākotnējā Dieva Personība Vāsudēva jeb Kungs Krišna, kurš ir slavens kā valdnieka Vasudēvas vai valdnieka Nandas dēls, ir pilnībā apveltīts ar visām varenībām, spēkiem, slavu, visu skaistumu, zināšanām un visu atsacīšanās spēju. Daļa no Viņa varenības izpaužas kā bezpersoniskais Brahmans, bet daļa — kā Paramātma. Dieva Personības Šrī Krišnas purušas iezīme ir Dieva Kunga sākotnējā Paramātmas izpausme. Materiālajā pasaulē ir trīs purušas iezīmes, un veidols, kuru sauc par Kāranodakašājī Višnu, ir pirmais no tām. Pārējās iezīmes ir Garbhodakašājī Višnu un Kšīrodakašājī Višnu, un tās abas mēs apskatīsim. No Kāranodakašājī Višnu ādas porām rodas neskaitāmi daudz Visumu, un katrā no tiem Kungs ieiet kā Garbhodakašājī Višnu.
Vēl Bhagavad-gītā teikts, ka materiālā pasaule tiek radīta ik pēc noteikta laika un pēc tam iznīcināta. Šī radīšana un iznīcināšana notiek pēc augstākās gribas saistīto dvēseļu jeb nitja-badhu dzīvo būtņu dēļ. Nitja-badhām jeb mūžīgi saistītajām dvēselēm ir individualitātes jeb ahankāras izjūta, kas liek tām jutekliski baudīt, lai gan pēc savas dabas būtnes to nespēj. Dievs Kungs ir vienīgais baudītājs, bet visi pārējie ir baudītie. Dzīvās būtnes ir pakļautie baudītāji. Tomēr mūžīgi saistītās dvēseles, aizmirsušas savu dabisko stāvokli, ļoti stipri tiecas baudīt. Iespēja baudīt matēriju saistītajām dvēselēm dota materiālajā pasaulē, un tajā pat laikā tās var izprast savu īsteno, dabisko stāvokli. Tās veiksmīgās dzīvās būtnes, kuras aptver patiesību un pēc daudzām jo daudzām dzimšanām materiālajā pasaulē uztic sevi Vāsudēvas lotospēdām, pievienojas mūžīgi atbrīvotajām dvēselēm un saņem atļauju ieiet Dieva valstībā. Pēc tam šādām veiksmīgām dzīvajām būtnēm vairs nav jāatgriežas laicīgajā materiālajā pasaulē. Bet tie, kas nespēj uztvert dabisko patiesību, pēc materiālās pasaules iznīcināšanas vēlreiz ieplūst mahat-tatvā. Jaunas radīšanas laikā mahat-tatvai atkal tiek dota iespēja darboties. Mahat-tatva satur visas materiālās izpausmes sastāvdaļas, tai skaitā arī saistītās dvēseles. Vispirms mahat-tatva tiek sadalīta sešpadsmit daļās, t.i., piecās rupjajās materiālajās pamatvielās un vienpadsmit darbības rīkos jeb jutekļos. Mahat-tatva ir kā mākonis skaidrās debesīs. Garīgajās debesīs visu apspīd Brahmana starojums, un viss mirdz garīgā gaismā. Mahat-tatva atrodas kādā plašo un bezgalīgo garīgo debesu nostūrī, un vietu, ko klāj mahat-tatva, sauc par materiālajām debesīm. Garīgo debesu daļa, ko sauc par mahat-tatvu, salīdzinot ar visām šīm debesīm ir pavisam nenozīmīga, un tajā ir neskaitāmi daudz Visumu. Visus šos Visumus vienlaicīgi rada Kāranodakašājī Višnu, kuru sauc arī par Mahā-Višnu, un Viņš ar skatienu apaugļo materiālās debesis.

2. PANTS

jasjāmbhasi šajānasja    joga-nidrām vitanvatah
nābhi-hradāmbudžād āsīd    brahmā višva-sridžām patih

jasja — kā; ambhasi — ūdenī; šajānasja — atlaidies; joga-nidrām — guļ
meditācijā; vitanvatah — vadot; nābhi — naba; hrada — no ezera;
ambudžāt — no lotosa; āsīt — izpaudās; brahmā — dzīvo būtņu vectēvs;
višva — Visums; sridžām — veidotāji; patih — saimnieks.

TULKOJUMS

Purušas daļa guļ Visuma ūdenī, un no Viņa nabas ezera izdīgst lotoss.
Šī lotosa ziedā izpaužas Brahma, visu Visuma veidotāju pavēlnieks.

SKAIDROJUMS

Pirmais puruša ir Kāranodakašājī Višnu. No Viņa ādas porām rodas neskaitāmi Visumi. Ikvienā no Visumiem puruša ieiet kā Garbhodakašājī Višnu. Puse Visuma ir pildīta ar Garbhodakašājī Višnu ķermeņa ūdeni, kurā Viņš guļ. No Garbhodakašājī Višnu nabas izaug lotoss, kurā piedzimst Brahma. Viņš ir visu dzīvo būtņu tēvs un valda pār visiem padieviem, kuri nevainojamā veidā iekārto kosmosu un to darbina. Lotosa stiebrā ir četrpadsmit planētu sistēmas, un Zemes līmeņa planētas atrodas vidū. Augstāk ir izvietotas labākas planētu sistēmas, un visaugstāko sistēmu sauc par Brahmaloku jeb Satjaloku. Zemāk par Zemes planētu sistēmu atrodas septiņas zemākās sistēmas, uz kurām dzīvo asuras un citas tiem līdzīgas materiālistiskas dzīvās būtnes.
No Garbhodakašājī Višnu rodas Kšīrodakašājī Višnu izvērsums, kurš ir visu dzīvo būtņu Paramātma. Viņu sauc par Hari, un no Viņa izvēršas visi Visuma avatāri.
Tādējādi var secināt, ka puruša-avatāri izpaužas trijās iezīmēs — vispirms kā Kāranodakašājī, kurš mahat-tatvā rada materiālo sastāvdaļu kopumu, pēc tam kā Garbhodakašājī, kurš ieiet katrā Visumā, un visbeidzot kā Kšīrodakašājī Višnu, kurš ir Paramātma it visā materiālajā, gan organiskajā, gan neorganiskajā. Kas zina šīs pilnīgās Dieva Personības iezīmes, tas patiešām zina Dievu un tādējādi atbrīvojas no materiālās dzimšanas, nāves, vecuma un slimībām, kā tas apstiprināts Bhagavad-gītā. Šajā šlokā dots kopsavilkums attiecībā uz Mahā-Višnu. Mahā-Višnu pēc savas brīvās gribas atrodas noteiktā garīgo debesu daļā. Viņš guļ Kāranas okeānā, no kurienes paskatās uz savu materiālo dabu, tūlīt radīdams mahat-tatvu. Materiālā daba, Dieva Kunga varas iekustināta, rada neskaitāmus Visumus, tāpat kā koks noteiktā laikā izrotājas ar neskaitāmiem augļiem. Dārznieks iesēj koka sēklu, un pēc noteikta laika izaug koks vai kāds cits augs ar daudziem augļiem. Nekas nevar notikt bez cēloņa. Tāpēc Kāranas okeānu sauc par Cēlonības okeānu. Vārds «kārana» nozīmē «cēlonisks». Mums nevajag muļķīgā veidā pieņemt ateistisko radīšanas teoriju. Ateisti ir aprakstīti Bhagavad-gītā. Viņi netic radītāja esamībai, bet nevar atrast labu teoriju, kas izskaidrotu radīšanu. Materiālā daba nespēj radīt bez purušas varas, tāpat kā prakriti jeb sieviete nevar radīt bērnu bez saskares ar purušu jeb vīrieti. Puruša apaugļo, bet prakriti dzemdē. Mēs nevaram cerēt, ka no ādas izaugumiem uz kazas kakla tecēs piens, lai gan tie izskatās pēc pupiem. Gluži tāpat nevar gaidīt, ka no materiālajām sastāvdaļām kaut kas radīsies, mums jātic purušas varai, kurš apaugļo prakriti jeb dabu. Dievs Kungs vēlējās gulēt meditācijā, tāpēc materiālā enerģija radīja neskaitāmus Visumus, un katrā no tiem guļ Dievs Kungs. Tādējādi visas planētas un dažādās lietas vienā mirklī radās ar Dieva gribu. Dievam Kungam ir bezgalīgas spējas, un tāpēc Viņš var darīt, ko vēlas, pilnīgā veidā visu izplānojot, lai gan Viņam pašam nekas nav jādara. Neviens nav lielāks par Dievu Kungu vai līdzīgs Viņam. Tāds ir Vēdu secinājums.

3. PANTS

jasjāvajava-samsthānaih    kalpito loka-vistarah
tad vai bhagavato rūpam    višuddham sattvam ūrdžitam

jasja — kura; avajava — ķermeņa izvērsums; samsthānaih — atrodas
iekšā; kalpitah — tiek uzskatīts; loka — planētas ar iedzīvotājiem;
vistarah — dažādas; tat vai — bet tas ir; bhagavatah — Dieva
Personības; rūpam — veidols; višuddham — tīri; sattvam — esamība;
ūrdžitam — lieliskums.

TULKOJUMS

Tiek uzskatīts, ka visas Visuma planētu sistēmas atrodas uz milzīgā
purušas ķermeņa, bet Viņam pašam nav nekāda sakara ar radītajām
materiālajām sastāvdaļām. Viņa ķermenis mūžīgi atrodas lieliskā
garīgā esamībā.

SKAIDROJUMS

Augstākās Absolūtās Patiesības virāt-rūpas jeb višva-rūpas izpratne domāta iesācējiem, kuriem grūti iedomāties Dieva Personības pārpasaulīgo veidolu. Viņiem veidols nozīmē kaut ko no šīs materiālās pasaules, tāpēc nepieciešama pretēja Absolūta izpratne, lai iesākumā varētu vērst prātu uz Dieva Kunga varas izvērsumu. Kā jau tika teikts, Dievs Kungs izvērš savu spēju mahat-tatvas veidā un mahat-tatvā ietilpst visas materiālās sastāvdaļas. Dieva Kunga varas izvērsums un pats Dievs Kungs vienā ziņā ir viens un tas pats, bet tajā pat laikā mahat-tatva atšķiras no Dieva Kunga. Tāpēc Dieva Kunga spēja un Kungs vienlaicīgi atšķiras un vienlaicīgi ir viens un tas pats. Tādējādi virāt-rūpas priekšstats neatšķiras no Dieva Kunga veidola, īpaši impersonālista izpratnē. Kunga mūžīgais veidols pastāv pirms mahat-tatvas radīšanas, un šajā pantā uzsvērts, ka Dieva Kunga mūžīgajam veidolam piemīt lieliskas garīgās īpašības, kas stāv pāri materiālās dabas īpašībām. To pašu Dieva Kunga pārpasaulīgo veidolu izpauž Viņa iekšējā spēja, un visām Dieva Kunga daudzveidīgajām izpausmēm un avatāriem vienmēr ir tā pati pārpasaulīgā būtība, un tos neskar mahat-tatva.

4. PANTS

pašjantj ado rūpam adabhra-čakšušā
    sahasra-pādoru-bhudžānanādbhutam
sahasra-mūrdha-šravanākši-nāsikam
    sahasra-maulj-ambara-kundalollasat

pašjanti — redz; adahpurušas veidolu; rūpam — veidols;
adabhra — pilnīgs; čakšušā — ar acīm; sahasra-pāda — tūkstošiem kāju;
ūru — augšstilbi; bhudža-ānana — rokas un sejas; adbhutam — brīnišķīgs;
sahasra — tūkstošiem; mūrdha — galvu; šravana — ausu; akši — acu;
nāsikam — degunu; sahasra — tūkstoši; mauli — ziedu vītņu; ambara — drēbju;
kundala — auskaru; ullasat — viss mirdzošs.

TULKOJUMS

Bhaktas ar savām pilnīgajām acīm redz pārpasaulīgo purušas veidolu,
kam ir tūkstošiem kāju, stilbu, roku un seju, un tas viss ir neparasts.
Kungam ir tūkstošiem galvu, ausu, acu un degunu. Purušu grezno
tūkstošiem kroņu un mirdzošu auskaru, kā arī ziedu vītnes.

SKAIDROJUMS

Ar pašreizējiem materiālajiem jutekļiem mēs
vispār nevaram uztvert pārpasaulīgo Dievu Kungu. Jutekļi ir jāattīra ar
garīgo kalpošanu, un tad Kungs pats mums atklāsies. Bhagavad-gītā
teikts, ka pārpasaulīgo Kungu var uztvert ar tīru garīgo kalpošanu.
Tādējādi Vēdas apstiprina, ka vienīgi garīgā kalpošana var aizvest pie
Dieva Kunga, un vienīgi šī kalpošana var atklāt Viņu. Arī
Brahma-samhitā teikts, ka Dievs Kungs ir vienmēr redzams bhaktām, kuru
acis ieziestas ar garīgās kalpošanas ziedi. Tāpēc mums jāsaņem
zināšanas par Dieva Kunga pārpasaulīgo veidolu no cilvēka, kas
patiešām Viņu redzējis ar pilnīgām acīm, kuras ieziestas ar garīgās
kalpošanas ziedi. Arī materiālajā pasaulē mēs ne vienmēr visu redzam savām
acīm, reizēm mēs redzam caur citiem cilvēkiem, kuri skatījuši kaut ko
savām acīm vai darbojušies paši. Ja tādā veidā var iegūt zināšanas par
laicīgu priekšmetu, tad vēl jo vairāk tas attiecas uz pārpasaulīgajiem
jautājumiem. Tādējādi jautājumus par Absolūto Patiesību un Viņa
dažādajiem veidoliem var izprast vienīgi ar pacietību un neatlaidību.
Iesācējiem Absolūtā Patiesība ir bezveidīga, bet prasmīgie kalpi redz
Tās pārpasaulīgo veidolu.

5. PANTS

ētan nānāvatārānām    nidhānam bīdžam avjajam
jasjāmšāmšēna sridžjantē    dēva-tirjan-narādajah

ētat — šis (veidols); nānā — daudzveidīgs; avatārānām — iemiesojumu;
nidhānam — avots; bīdžam — sēkla; avjajam — neiznīcināms;
jasja — kā; amša — pilnīgā daļa; amšēna — pilnīgās daļas daļa;
sridžjantē — rada; dēva — padievus; tirjak — dzīvniekus; nara-ādajah — cilvēkus un
pārējos.

TULKOJUMS

Šis veidols [otrā purušas izpausme] ir daudzveidīgo Visuma avatāru
avots un neiznīcināmā sēkla. No šī veidola daļām un daļiņām tiek
radītas dažādas dzīvās būtnes, kā padievi, cilvēki un citi.

SKAIDROJUMS

Pēc tam, kad puruša mahat-tattvā bija radījis neskaitāmus Visumus, Viņš iegāja katrā no tiem kā otrais puruša — Garbhodakašājī Višnu. Redzēdams, ka Visumā ir tikai tumsa un telpa, un nav pat kur atpūsties, Viņš piepildīja pusi Visuma ar saviem sviedriem un apgūlās tajos. Šo ūdeni sauc par Garbhodaku. Tad no Viņa nabas izauga lotoss, un starp ziedlapām piedzima Brahma, kosmiskā plāna galvenais veidotājs. Brahma kļuva par Visuma iekārtotāju, un pats Kungs Višnu veidolā uzņēmās uzturēt Visumu. Brahma bija radies no prakriti radžogunas jeb kaislību īpašības dabā, bet Višnu kļuva Kungs pār skaidrību. Višnu stāv pāri visām gunām, tāpēc materiālistiska pieķeršanās Viņu neskar. Tas jau tika paskaidrots. No Brahmas rodas Rudra (Šiva), kurš atbild par neziņas jeb tumsības gunu. Pēc Dieva Kunga gribas Viņš iznīcina Visumu. Tāpēc visi trīs — Brahma, Višnu un Šiva — ir Garbhodakašājī Višnu avatāri. No Brahmas radās pārējie padievi, kā Dakša, Marīči, Manu un daudzi citi, lai piepildītu Visumu ar dzīvajām būtnēm. Garbhodakašājī Višnu tiek slavināts Vēdu Garbha-stuti himnās, kuras sākas ar aprakstu par to, ka Dievam Kungam ir tūkstošiem galvu utt. Garbhodakašājī Višnu ir Visuma Kungs, un, lai gan liekas, ka Kungs guļ Visumā, Viņš vienmēr ir pārpasaulīgs. Par to jau tika runāts. Višnu, kas ir Garbhodakašājī Višnu pilnīgā daļa, ir Visuma dzīvības Virsdvēsele, un Viņu sauc par Visuma uzturētāju jeb Kšīrodakašājī Višnu. Tādā veidā tiek saprastas sākotnējā purušas trīs iezīmes. Visi avatāri, kas ir Visumā, izplūst no Kšīrodakašājī Višnu.
Dažādos laikmetos ir dažādi avatāri, un tos nevar pat saskaitīt, lai gan daži ir īpaši slaveni, piemēram, Matsja, Kūrma, Varāha, Rāma, Nrisimha, Vāmana un daudzi citi. Šos avatārus sauc par līlas iemiesojumiem. Vēl ir īpašību iemiesojumi, kā Brahma, Višnu un Šiva (jeb Rudra), kuri atbild par dažādām materiālās dabas īpašībām.
Kungs Višnu neatšķiras no Dieva Personības. Kungs Šiva atrodas zemāk par Dieva Personību, bet augstāk par dzīvajām būtnēm jeb džīvām. Brahma vienmēr ir džīva-tatva. Visdievbijīgāko dzīvo būtni jeb vislielāko Dieva Kunga bhaktu Kungs apveltī ar radīšanas spēkiem, un šo būtni sauc par Brahmu. Viņa varenība ir kā saules spēks, kas atstarojas dārgakmeņos. Ja neviena dzīvā būtne nav spējīga ieņemt Brahmas posteni, tad pats Kungs kļūst par Brahmu un uzņemas atbildību par šo darbu.
Kungs Šiva nav parasta dzīvā būtne. Viņš ir Dieva Kunga pilnīgā daļa, bet, tā kā Kungs Šiva tieši saskaras ar materiālo dabu, Viņš nav tikpat pārpasaulīgs kā Kungs Višnu. Viņi atšķiras kā piens un rūgušpiens. Rūgušpiens pilnībā sastāv no piena, tomēr to nevar lietot piena vietā.
Nākamie avatāri ir Manu. Brahmas dienā (kas atbilst 4 300 000 reiz 1000 mūsu gadiem) ir četrpadsmit Manu. Tādējādi Brahmas mēnesī ir 420, bet gadā — 5040 Manu. Brahma dzīvo simts savu gadu, un tāpēc viņa mūžā ir 5040 reiz 100 jeb 504 000 Manu. Ir neskaitāmi daudz Visumu, katrā no tiem ir Brahma, un visi tie tiek radīti un iznīcināti vienā purušas elpas vilcienā. Tāpēc mums ir ļoti grūti iedomāties, cik daudz miljonu Manu dzīvo vienā purušas elpas vilcienā.
Manu, kas pazīstami šajā Visumā, ir: Jagja kā Svājambhuva Manu, Vibhu kā Svāročiša Manu, Satjasēna kā Utama Manu, Hari kā Tāmasa Manu, Vaikuntha kā Raivata Manu, Adžita kā Čākšuša Manu, Vāmana kā Vaivasvata Manu (Viņš valda pār šo laikmetu), Sārvabhauma kā Sāvarni Manu, Rišabha kā Dakša-sāvarni Manu, Višvaksēna kā Brahma-sāvarni Manu, Dharmasētu kā Dharma-sāvarni Manu, Sudhāma kā Rudra-sāvarni Manu, Jogēšvara kā Dēva-sāvarni Manu un Brihadbhānu kā Indra-sāvarni Manu. Šī ir viena četrpadsmit Manu kopa, un šie Manu dzīvo iepriekš minētos 4 300 000 000 Saules gadu.
Pēc tam seko jugāvatāri jeb laikmetu avatāri. Jugas ir: Satja-juga, Trēta-juga, Dvāpara-juga un Kali-juga. Katrs jugas avatārs ir citādā krāsā. Krāsas ir: balta, sarkana, melna un dzeltena. Dvāpara-jugā atnāca Kungs Krišna melnā krāsā, bet Kali-jugā — Kungs Čaitanja dzeltenā krāsā.
Tātad visi Dieva Kunga avatāri ir minēti svētajos rakstos. Viltvāržiem starp avatāriem nav vietas, jo avatāram jābūt minētam šāstrās. Avatārs pats sevi nevar nosaukt par Dieva Kunga iemiesojumu, bet to pēc svētajos rakstos minētajām pazīmēm nosaka diženi gudrie. Svētajos rakstos minētas avatāru iezīmes un īpašā misija, kas Viņiem jāveic.
Bez šiem tiešajiem avatāriem ir vēl neskaitāmi daudz pilnvaroto avatāru, arī tie minēti svētajos rakstos. Šādiem avatāriem gan tiešā, gan netiešā veidā doti īpaši spēki. Tos, kas ir tieši pilnvaroti, sauc par avatāriem, bet netieši pilnvarotos — par vibhūti. Tieši pilnvarotie avatāri ir Kumāri, Nārada, Prithu, Šēša, Ananta u.c. Kas attiecas uz vibhūti, tad tie ir ļoti skaidri aprakstīti Bhagavad-gītā, nodaļā par vibhūti-jogu, un visu šo dažādo avatāru avots ir Garbhodakašājī Višnu.

6. PANTS

sa ēva prathamam dēvah    kaumāram sargam āšritah
čačāra duščaram brahmā    brahmačarjam akhanditam

sah — tas; ēva — noteikti; prathamam — pirmais; dēvah — Visaugstais
Kungs; kaumāram — vārdā Kumāri (neprecētie); sargam — radīšana;
āšritah — zem; čačāra — darīta; duščaram — ļoti grūti paveikt;
brahmā — Brahmana kārtā; brahmačarjam — ievērojot disciplīnu, lai izprastu
Absolūtu (Brahmanu); akhanditam — nesalaužami.

TULKOJUMS

Vispirms, radīšanas sākumā, bija četri neprecētie Brahmas dēli
[Kumāri], kuri, ievērojot dzimumatturību, uzņēmās smagas askēzes, lai
apzinātos Absolūto Patiesību.

SKAIDROJUMS

Materiālā pasaule tiek radīta, uzturēta un
iznīcināta pēc noteikta laika. Tāpēc radīšanu sauc dažādos vārdos atbilstoši
Brahmam, Visuma dzīvo būtņu tēvam. Iepriekš minētie Kumāri
atnāca materiālās pasaules Kaumāras radīšanas laikā, un, lai mācītu mums
Brahmana apzināšanos, uzņēmās smagas askēzes, ievērojot
dzimumatturību. Šie Kumāri ir pilnvarotie avatāri. Un pirms smago askēžu
uzņemšanās viņi visi kļuva par īsteniem brāhmaniem. Šis piemērs
parāda, ka cilvēkam vispirms jāiegūst brāhmana īpašības, un tas nenozīmē
tikai piedzimt brāhmanu ģimenē, bet gan pašam iegūt šādas īpašības,
un tad viņš var nodarboties ar Brahmana apzināšanos.

7. PANTS

dvitījam tu bhavājāsja    rasātala-gatām mahīm
uddharišjann upādatta    jagjēšah saukaram vapuh

dvitījam — otrais; tu — bet; bhavāja — labad; asja — šīs zemes;
rasātala — zemākās vietas; gatām — nonākušu; mahīm — zeme;
uddharišjan — paceļot; upādatta — novietots; jagjēšah — īpašnieks jeb augstākais
baudītājs; saukaram — kā cūka; vapuh — avatārs.

TULKOJUMS

Visu ziedojumu augstākais baudītājs atnāca kā kuilis [otrais avatārs],
un Zemei par svētību Viņš pacēla šo planētu no Visuma apakšas.

SKAIDROJUMS

Ir teikts, ka par katru Dieva Personības avatāru ir
minēts arī tas, ko viņš dara. Nevar būt avatārs bez kāda īpaša
uzdevuma, un šie mērķi vienmēr ir ļoti neparasti. Tos nespēj paveikt
neviena dzīvā būtne. Kuiļa avatāram bija jāizceļ Zeme no Visuma apakšas
netīrās matērijas. Kuilis labi prot izvilkt kaut ko no netīras vietas, un
visvarenā Dieva Personība parādīja šo brīnumu asurām, kuri bija
noslēpuši Zemi šādā netīrā vietā. Dieva Personībai nav nekā
neiespējama, un, lai gan Viņš atnāca kuiļa lomā, bhaktas To godina, jo Dievs
vienmēr ir pārpasaulīgs.

8. PANTS

tritījam riši-sargam vai    dēvaršitvam upētja sah
tantram sātvatam āčašta    naiškarmjam karmanām jatah

tritījam — trešais; riši-sargam — riši laikmets; vai — noteikti;
dēvaršitvamriši avatārs starp padieviem; upētja — pieņēmis; sah — viņš;
tantram — Vēdu izskaidrojums; sātvatam — kas īpaši domāts garīgajai
kalpošanai; āčašta — savāca; naiškarmjam — neauglīga; karmanām — darba;
jatah — no kā.

TULKOJUMS

Riši laikmetā Dieva Personība atnāca kā trešais pilnvarotais avatārs
Dēvarši Nāradas izskatā, kurš ir dižens gudrais starp padieviem. Viņš
savāca tos Vēdu skaidrojumus, kas runā par garīgo kalpošanu un
iedvesmo uz darbību bez augļiem.

SKAIDROJUMS

Diženais Riši Nārada, ar īpašiem spēkiem apveltīts Dieva Personības avatārs, sludina garīgo kalpošanu pa visu Visumu. Visi diženie Dieva Kunga bhaktas uz dažādajām Visuma planētām un dažādajos dzīvo būtņu veidos ir viņa mācekļi. Arī Šrīla Vjāsadēva, Šrīmad Bhāgavatamas sastādītājs, ir viens no Nāradas mācekļiem. Šrī Nārada ir sarakstījis Nārada-pančarātru, kas ir Vēdu skaidrojums, īpaši veltīts garīgajai kalpošanai Dievam Kungam. Nārada-pančarātra māca karmī, auglīgā darba darītājiem, sasniegt atbrīvi no auglīgā darba važām. Lielākā daļa saistīto dvēseļu ir pieķērušās auglīgam darbam, jo vēlas baudīt dzīvi, strādājot vaiga sviedros. Ar auglīgā darba darītājiem ir pilns Visums, un tie sastopami visos dzīvo būtņu veidos. Šādā darbībā ietilpst visu veidu ekonomiskās attīstības plāni. Bet dabas likums nosaka, ka katrai darbībai ir sekas, un darba veicēju tās sasaista — vienalga, vai tās labas, vai sliktas. Labi darbi izraisa relatīvu materiālo labklājību, turpretī slikta darbošanās rada relatīvas materiālās ciešanas. Taču materiālie apstākļi, vai tā būtu tā dēvētā laime vai ciešanas, galu galā domāti, lai sagādātu vienīgi ciešanas. Muļķa materiālisti nezina, kā iegūt mūžīgo laimi nesaistītā stāvoklī. Šrī Nārada māca šiem nejēgām, kas darbojas augļu dēļ, kā apzināties laimes realitāti. Viņš rāda šīs pasaules slimajiem cilvēkiem, kā tie ar savu darbu var garīgi pilnveidoties. Ārsts iesaka pacientiem lietot apstrādātu pienu rūgušpiena veidā, lai atbrīvotos no gremošanas problēmām, kas radušās, lietojot citus piena ēdienus. Tādējādi slimības cēlonis un zāles var neatšķirties, ja vien zāles dod tāds prasmīgs ārsts kā Nārada. Arī Bhagavad-gīta piedāvā to pašu risinājumu — kalpošanu Dievam Kungam ar saviem darba augļiem. Tas ir naiškarmjas jeb atbrīves ceļš.

9. PANTS

turjē dharma-kalā-sargē    nara-nārājanāv rišī
bhūtvātmopašamopētam    akarot duščaram tapah

turjē — ceturtais pēc kārtas; dharma-kalā — Dharmarādžas sievas;
sargē — dzimis no; nara-nārājanau — vārdā Nara un Nārājana;
rišī — gudrie; bhūtvā — kļūstot; ātma-upašama — valdot pār jutekļiem;
upētam — lai sasniegtu; akarot — uzņēmās; duščaram — ļoti grūtu; tapah — askēzi.

TULKOJUMS

Atnākot ceturto reizi, Dievs Kungs kļuva par dvīņiem Naru un
Nārājanu, kuri piedzima valdnieka Dharmas sievai. Lai rādītu paraugu
citiem un savaldītu jutekļus, Viņš uzņēmās smagas askēzes.

SKAIDROJUMS

Valdnieks Rišabha teica saviem dēliem, ka tapasja
jeb brīvprātīga grūtību uzņemšanās, lai apzinātos Pārpasaulību, ir
vienīgais cilvēka pienākums, un šajā gadījumā piemēru rādīja pats
Visaugstais Kungs, lai mēs varētu no tā mācīties. Dievs Kungs ir ļoti labs
pret aizmāršīgajām dvēselēm, tāpēc Viņš atnāk pats un atstāj
vajadzīgos norādījumus, kā arī sūta savus labos dēlus kā savus pārstāvjus, kas
aicina visas saistītās dvēseles atpakaļ pie Dieva. Pavisam nesen ar tādu
pašu nolūku atnāca Kungs Čaitanja, lai dotu īpašu žēlastību šī dzelzs
industrijas laikmeta pagrimušajām dvēselēm, un to visi vēl atceras.
Nārājanas avatāru cilvēki Badarī-nārājanā, Himalaju kalnu grēdā,
godina joprojām.

10. PANTS

pančamah kapilo nāma    siddhēšah kāla-viplutam
provāčāsurajē sānkhjam    tattva-grāma-vinirnajam

pančamah — piektais; kapilah — Kapila; nāma — vārdā;
siddhēšah — augstākais no pilnīgajiem; kāla — laiks; viplutam — zaudēts;
provāča — sacīja; āsurajē — brāhmanam Āsuri; sānkhjam — metafizika;
tattva-grāma — visu radošo elementu kopums; vinirnajam — izskaidrojums.

TULKOJUMS

Piektais avatārs Kungs Kapila ir augstākais no visām pilnīgajām
būtnēm. Viņš izskaidroja radošos elementus un metafiziku Āsuri
Brāhmanam, jo laika gaitā šīs zināšanas bija zaudētas.

SKAIDROJUMS

Kopumā ir divdesmit četri radošie elementi.
Sānkhjas filozofija sīki apraksta katru no tiem. Šo filozofiju eiropiešu
zinātnieki parasti sauc par metafiziku. Vēsturiski vārds sānkhja nozīmē
«tas, kas izskaidro ļoti saprotami, analizējot materiālos elementus». To
pirmo reizi izdarīja Kungs Kapila, kurš šajā pantā nosaukts par piekto
avatāru.

11. PANTS

šaštham atrēr apatjatvam    vritah prāpto ‘nasūjajā
ānvīkšikīm alarkāja    prahlādādibhja ūčivān

šaštham — sestais; atrēh — Atri; apatjatvam — par dēlu; vritah — lūgts;
prāptah — iegūts; anasūjajā — Anasūjas; ānvīkšikīm — jautājumā par
pārpasaulību; alarkāja — Alarkam; prahlāda-ādibhjah — Prahlādam un
citiem; ūčivān — runāja.

TULKOJUMS

Sestais purušas avatārs bija gudrā Atri dēls. Viņš piedzima Anasūjai,
kura lūdza Dieva atnākšanu. Atri dēls stāstīja pārpasaulīgos
jautājumus Alarkam, Prahlādam un citiem [Jadu, Haihajam utt.].

SKAIDROJUMS

Kungs atnāca kā Datātrēja, Atri Riši un Anasūjas
dēls. Dieva Kunga avatāra Datātrējas dzimšana aprakstīta
Brahmānda Purānā, kur runāts par Atri uzticīgo sievu. Tur teikts, ka Anasūja,
Riši Atri sieva, lūdza Kungus Brahmu, Višnu un Šivu: «Mani Kungi, ja
es jūs esmu iepriecinājusi un ja vēlaties, lai lūdzu jums kādu svētību,
tad esiet tik labi un visi kopā kļūstiet par manu dēlu.» Viņi piekrita, un
Dievs Kungs kā Datātrēja izskaidroja filozofiju par garīgo dvēseli un
deva īpašus norādījumus Alarkam, Prahlādam, Jadu, Haihajam u.c.

12. PANTS

tatah saptama ākūtjām    ručēr jagjo ‘bhjadžājata
sa jāmādjaih sura-ganair    apāt svājambhuvāntaram

tatah — pēc tam; saptamē — septītais pēc kārtas; ākūtjām — Ākūti
klēpī; ručēh — no Pradžāpati Ruči; jagjah — Dieva Kunga avatārs Jagja;
abhjadžājata — ieradās; sah — Viņš; jāma-ādjaih — ar Jāmu un citiem;
sura-ganaih — ar padieviem; apāt — valdīja;
svājambhuva-antaram — Svājambhuvas Manu laika maiņā.

TULKOJUMS

Septītais avatārs bija Jagja, Pradžāpati Ruči un Ākūti dēls. Viņš
valdīja Svājambhuvas Manu nomaiņas laikā, un Viņam palīdzēja padievi,
piemēram, dēls Jama.

SKAIDROJUMS

Materiālās pasaules vadīšanas administratīvie
posteņi, kuros darbojas padievi, tiek doti visdievbijīgākajām dzīvajām
būtnēm. Kad šādu būtņu trūkst, Dievs Kungs atnāk pats kā Brahma,
Pradžāpati, Indra u.c. un uzņemas šos darbus. Svājambhuvas Manu laikā
(pašreiz valda Vaivasvata Manu) nebija atbilstošas dzīvās būtnes, kas
varētu būt par Indru, Indralokas (debesu) planētas valdnieku. Tajā
laikā par Indru kļuva pats Dievs Kungs. Kungam Jagjam palīdzēja dēls
Jama un citi padievi, un Viņš gādāja par kārtību Visumā.

13. PANTS

aštamē mērudēvjām tu    nābhēr džāta urukramah
daršajan vartma dhīrānām    sarvāšrama-namaskritam

aštamē — astotais no avatāriem; mērudēvjām tu — Mērudēvī klēpī, kura
bija sieva; nābhēh — valdniekam Nābhi; džātah — piedzima;
urukramah — Visvarenais Kungs; daršajan — parādot; vartma — ceļu;
dhīrānām — pilnīgo būtņu; sarva — visu; āšrama — dzīves kārtu;
namaskritam — godināts.

TULKOJUMS

Astotais avatārs bija valdnieks Rišabha, valdnieka Nābhi un
Mērudēvī dēls. Šajā veidolā Kungs parādīja pilnības ceļu, pa kuru iet tie, kas
pilnīgi savaldījuši jutekļus un ko godina visas dzīves kārtas.

SKAIDROJUMS

Cilvēku sabiedrība ir dabiski sadalīta astoņās daļās pēc dzīves kārtām un stāvokļiem. Ir četras nodarbošanās daļas un četras kultūras attīstības pakāpes. Inteliģence, valdītāji, ražotāji un strādnieki ir četras nodarbošanās daļas. Skolnieka, ģimenes cilvēka, aiziešanas no darba dzīves un atsacīšanās dzīves kārta ir četras pakāpes, kurās cilvēks pilnveido savu garīgo apzināšanos. No tām atsacīšanās dzīves kārta jeb sanjāsa tiek uzskatīta par visaugstāko, un sanjāsī dabiski ir garīgais skolotājs visām sabiedrības kārtām un daļām. Arī sanjāsas kārta tiek iedalīta četrās pilnveidošanās pakāpēs. Tās ir kutīčaka, bahūdaka, parivrādžakāčārja un paramahamsa. Paramahamsas pakāpe ir augstākā pilnības pakāpe. Šo dzīves kārtu godina visas pārējās. Mahārādža Rišabha, valdnieka Nābhi un Mērudēvī dēls, bija Dieva Kunga avatārs, un Viņš mācīja saviem dēliem iet pilnības ceļu ar tapasju, kas šķīsta cilvēka personību un dod iespēju sasniegt pakāpi, kurā ir mūžīga un vienmēr pieaugoša garīgā laime. Ikviena dzīvā būtne meklē laimi, bet neviens nezina, kur var atrast mūžīgu un neierobežotu laimi. Nejēgas tiecas pēc materiālo jutekļu laimes, kas aizvietotu īsteno laimi, bet aizmirst, ka šādu laicīgu tā dēvēto laimi, ko dod jutekļu prieki, bauda arī suņi un cūkas. Nav tāda dzīvnieka, putna vai zvēra, kam nebūtu šīs jutekliskās laimes. Tā lielos daudzumos pieejama jebkuram dzīvo būtņu veidam, arī cilvēkiem. Taču cilvēka dzīve nav domāta šādai lētai laimei. Cilvēka mūžs domāts, lai ar garīgu apzināšanos sasniegtu mūžīgu un bezgalīgu laimi. Garīgā apzināšanās ir sasniedzama ar tapasju (brīvprātīgu grūtību uzņemšanos jeb atturēšanos no materiālajiem priekiem). Tie, kas iemācījušies atturēties no materiālajiem priekiem, ir dhīras jeb cilvēki, kurus nesatrauc jutekļi. Vienīgi šādi dhīras var pieņemt sanjāsas kārtu un pakāpeniski nonākt paramahamsas līmenī, ko godā visi sabiedrības locekļi. Valdnieks Rišabha sludināja šo misiju un mūža beigās pilnīgi pacēlās pāri materiālā ķermeņa vajadzībām. Tā ir ļoti reta pakāpe, ko nejēgas nedrīkst atdarināt, un visiem tā ir jāgodina.

14. PANTS

rišibhir jāčito bhēdžē    navamam pārthivam vapuh
dugdhēmām ošadhīr viprās    tēnājam sa ušattamah

rišibhih — gudro; jāčitah — lūgts; bhēdžē — ieņēma; navamam — devītais;
pārthivam — zemes valdnieks; vapuh — ķermenis; dugdha — slaucot;
imām — visus tos; ošadhīh — tas, ko dod zeme; viprāh — ak, brāhmani;
tēna — ar; ajam — šo; sah — viņš; ušattamah — brīnišķīgi pievilcīgs.

TULKOJUMS

Ak, brāhmani! Devītais Dieva Kunga avatārs, ko lūdza atnākt gudrie,
pieņēma valdnieka [Prithu] ķermeni. Viņš kopa zemi, lai tā dotu daudz
labumu, un tādēļ zeme kļuva skaista un pievilcīga.

SKAIDROJUMS

Pirms valdnieka Prithu ierašanās bija lielas
nekārtības valsts vadībā, jo iepriekšējais valdnieks, Mahārādžas Prithu tēvs,
bija ļoti ļauns. Saprātīgā cilvēku kārta (gudrie un brāhmani) ne tikai
lūdza atnākt Dievu Kungu, bet arī gāza iepriekšējo valdnieku. Valdnieka
pienākums ir būt dievbijīgam un gādāt par visu iedzīvotāju
labklājību. Ja valdnieks kādreiz nevērīgi izturas pret savu pienākumu, tad
saprātīgiem cilvēkiem viņš ir jāgāž. Tomēr saprātīgie nesēžas valdnieka
tronī, jo viņiem, rūpējoties par cilvēku labklājību, ir daudz svarīgāki
pienākumi. Šie gudrie nesāka valdīt paši, bet gan lūdza Dieva Kunga
avatāru, un Kungs atnāca kā Mahārādža Prithu. Patiesi saprātīgs cilvēks
jeb īstens brāhmans nekad netiecas pēc politiskiem posteņiem.
Mahārādža Prithu atklāja daudzas dabas bagātības, un ar tādu labu valdnieku
ne tikai bija ļoti apmierināti cilvēki, bet arī visa zeme kļuva skaista un
pievilcīga.

15. PANTS

rūpam sa džagrihē mātsjam    čākšušodadhi-samplavē
nāvj āropja mahī-majjām    apād vaivasvatam manum

rūpam — veidolu; sah — Viņš; džagrihē — pieņēma; mātsjam — zivs;
čākšuša — Čākšuša; udadhi — ūdens; samplavē — plūdi; nāvi — laivā;
āropja — turot; mahī — zeme; majjām — iegrimusi; apāt — aizsargāts;
vaivasvatam — Vaivasvatu; manum — Manu, cilvēces tēvu.

TULKOJUMS

Kad pēc Čākšušas Manu valdīšanas viss bija pilnīgi applūdis un
pasaule bija dziļi iegrimusi ūdenī, Dievs Kungs pieņēma zivs izskatu un
aizsargāja Vaivasvatu Manu, turēdams viņa laivu.

SKAIDROJUMS

Kā norāda Šrīpāda Šrīdhara Svāmī, sākotnējais
Bhāgavatamas komentētājs, ne pēc katra Manu ir iznīcināšana. Tomēr
pēc Čākšušas Manu valdīšanas bija plūdi, lai parādītu brīnumu
Satjavratam. Bet Šrī Džīva Gosvāmī noteikti ir pierādījis, balstoties uz
autoritatīviem rakstiem (tādiem kā Višnu-dharmottara, Mārkandēja
Purāna, «Hari-vamša» u.c.), ka pēc katra Manu vienmēr ir iznīcināšana. Šrīla
Višvanātha Čakravartī arī piekrita Šrīlas Džīvas Gosvāmī viedoklim, kā
arī nocitēja «Bhagavatāmritu» attiecībā uz plūdiem pēc katra Manu
valdīšanas beigām. Bez tam Dievs Kungs īpašā labvēlībā pret savu bhaktu
Satjavratu šajā laika posmā atnāca pats.

16. PANTS

surāsurānām udadhim    mathnatām mandarāčalam
dadhrē kamatha-rūpēna    prištha ēkādašē vibhuh

sura — teisti; asurānām — ateistu; udadhim — okeānā;
mathnatām — kuļot; mandarāčalam — Mandarāčalas kalnu; dadhrē — uzturēja;
kamatha — bruņurupuča; rūpēna — veidolā; prišthē — čaula;
ēkādašē — vienpadsmitais pēc kārtas; vibhuh — diženais.

TULKOJUMS

Dieva Kunga vienpadsmitais avatārs pieņēma bruņurupuča izskatu.
Bruņurupuča čaula kalpoja par asi Mandarāčalas kalnam, ko Visuma
teisti un ateisti izmantoja par kuļamo nūju.

SKAIDROJUMS

Reiz teisti un ateisti kūla jūru, lai no tās varētu
iegūt nektāru un kļūt nemirstīgi. Mandarāčalas kalns tika izmantots par
kuļamo nūju, un Dieva avatāra Kunga Bruņurupuča čaula kļuva par
kalna balstu (asi) jūras ūdenī.

17. PANTS

dhānvantaram dvādašamam    trajodašamam ēva ča
apājajat surān anjān    mohinjā mohajan strijā

dhānvantaram — Dieva avatārs Dhanvantari;
dvādašamam — divpadsmitais pēc kārtas; trajodašamam
trīspadsmitais
pēc kārtas;
ēva — noteikti; ča — un; apājajat — deva dzert; surān — padieviem;
anjān — citiem; mohinjā — ar apburošu daiļumu; mohajan — valdzinot;
strijā — sievietes izskatā.

TULKOJUMS

Divpadsmitais Dieva Kunga avatārs bija Dhanvantari, bet
trīspadsmitajā avatārā Kungs ar apburošas sievietes daiļumu savaldzināja
ateistus un atdeva nektāru padieviem.

18. PANTS

čaturdašam nārasimham    bibhrad daitjēndram ūrdžitam
dadāra karadžair ūrāv    ērakām kata-krid jathā

čaturdašam — četrpadsmitais pēc kārtas; nāra-simham — Dieva Kunga
avatārs puscilvēka un puslauvas izskatā; bibhrat — ieradās;
daitja-indram — ateistu valdnieku; ūrdžitam — spēcīgo; dadāra — pārplēsa;
karadžaih — ar nagiem; ūrau — klēpī; ērakām — niedres; kata-krit — namdaris;
jathā — kā.

TULKOJUMS

Dieva Kunga četrpadsmitais avatārs bija Nrisimha, kas ar nagiem
pārplēsa uz pusēm ateista Hiranjakašipu spēcīgo ķermeni, gluži kā
namdaris pāršķeļ niedri.

19. PANTS

pančadašam vāmanakam    kritvāgād adhvaram balēh
pada-trajam jāčamānah    pratjāditsus tri-pištapam

pančadašam — piecpadsmitais pēc kārtas;
vāmanakam — pundurītis-brāhmans; kritvā — pieņemot;
agāt — gāja; adhvaram — uz ziedojumu
vietu; balēh — no valdnieka Bali; pada-trajam — tikai trīs soļus;
jāčamānah — lūdzot; pratjāditsuh — no sirds vēlēdamies atgūt;
tri-pištapam — triju planētu sistēmu karaļvalsti.

TULKOJUMS

Piecpadsmitajā atnākšanas reizē Dievs Kungs pieņēma
pundurīša-brāhmana [Vāmanas] izskatu un ieradās Mahārādžas Bali ziedojumu
vietā. Lai gan Vāmana sirdī vēlējās atgūt triju planētu sistēmu
karaļvalsti, Viņš lūdza tam dāvāt tikai trīs soļus zemes.

SKAIDROJUMS

Visvarenais Dievs, izpildot pavisam mazu lūgumu,
var ikvienam piešķirt Visuma karaļvalsti, un gluži tāpat Viņš var
atņemt šo karaļvalsti, prasot pavisam mazu zemes gabaliņu.

20. PANTS

avatārē šodašamē    pašjan brahma-druho nripān
trih-sapta-kritvah kupito    nih-kšatrām akaron mahīm

avatārē — Dieva Kunga avatārā; šodašamē — sešpadsmitajā;
pašjan — redzot; brahma-druhah — brāhmanu norādījumiem nepaklausīgus;
nripān — valdnieku kārtu; trih-sapta — trīs reiz septiņas reizes;
kritvah — izdarīja; kupitah — nodarbināts; nih — noliegums; kšatrām — valdītāju
kārtu; akarot — izpilde; mahīm — zemi.

TULKOJUMS

Sešpadsmitajā atnākšanas reizē Dievs Kungs [kā Bhrigupati]
iznīcināja valdnieku kārtu [kšatrijus] divdesmit vienu reizi, dusmodamies par
viņu sacelšanos pret brāhmaniem [saprātīgo kārtu].

SKAIDROJUMS

Kšatrijiem jeb pārvaldītāju kārtai jāvalda pār
planētu, sekojot norādījumiem, ko dod saprātīgo cilvēku kārta, kura
māca, kā valdīt saskaņā ar vispārpieņemtajām šāstrām jeb svēto
zināšanu grāmatām. Valdnieki vada valsti saskaņā ar šiem norādījumiem. Ja
kādreiz kšatriji jeb pārvaldītāji nepakļaujas mācīto un saprātīgo
brāhmanu norādījumiem, tad pārvaldnieki ar varu tiek piespiesti atstāt
savus posteņus, un tiek izveidota labāka valdība.

21. PANTS

tatah saptadašē džātah    satjavatjām parāšarāt
čakrē vēda-taroh šākhā    drištvā pumso ‘lpa-mēdhasah

tatah — pēc tam; saptadašē — septiņpadsmitajā avatārā; džātah — ieradās;
satjavatjām — Satjavatī klēpī; parāšarāt — no Parāšaras Muni;
čakrē — sagatavoja; vēda-taroh — Vēdu vēlmju koka; šākhāh — zarus;
drištvā — redzot; pumsah — ļaudis; alpa-mēdhasah — ne visai saprātīgus.

TULKOJUMS

Pēc tam septiņpadsmitajā Dieva avatārā Šrī Vjāsadēva ieradās
Satjavatī klēpī, un viņa tēvs bija Parāšara Muni. Vjāsadēva sadalīja
vienu Vēdu vairākās daļās un nodaļās, jo redzēja, ka ļaudis nav īpaši
saprātīgi.

SKAIDROJUMS

Sākotnēji ir viena Vēda. Bet Šrīla Vjāsadēva
sadalīja sākotnējo Vēdu četrās — Sāmavēdā, Jadžurvēdā, Rigvēdā, Atharvavēdā —
un tad tās
izskaidroja dažādās grāmatās, kā Purānās un Mahābhāratā. Vēdu
valoda un apskatītie jautājumi parastiem cilvēkiem ir ļoti grūti aptverami.
Vēdas izprot ļoti saprātīgi un sevi apzinājušies brāhmani. Bet
pašreizējais Kali laikmets ir tumsoņu pilns. Pat tie, kas dzimuši no
brāhmanu tēviem, šajā laikmetā nav labāki par šūdrām vai sievietēm. Divreiz
dzimušajiem, t.i., brāhmaniem, kšatrijiem un vaišjām, jāiziet
šķīstīšanās ceremonijas, ko sauc par samskārām, taču šī laikmeta sliktās
ietekmes dēļ tā saucamie brāhmani un citi augstas kārtas ģimeņu locekļi ir
zaudējuši savu augsto kultūru. Viņus sauc par dvidža-bandhu jeb divreiz
dzimušo draugiem un ģimenes locekļiem. Šie dvidža-bandhu pēc līmeņa
nav labāki par šūdrām un sievietēm. Šrīla Vjāsadēva sadalīja Vēdas
dažādās daļās un nodaļās, lai palīdzētu ne visai saprātīgajiem cilvēkiem:
dvidža-bandhu, šūdrām un sievietēm.

22. PANTS

nara-dēvatvam āpannah    sura-kārja-čikīršajā
samudra-nigrahādīni    čakrē vīrjānj atah param

nara — cilvēks; dēvatvam — dievišķība; āpannah — pieņemot veidolu;
sura — padievi; kārja — darbības; čikīršajā — lai veiktu;
samudra — Indijas okeāns; nigraha-ādīni — savaldot utt.; čakrē — darīja;
vīrjāni — pārcilvēciskas spējas; atah param — pēc tam.

TULKOJUMS

Astoņpadsmitajā reizē Dievs Kungs atnāca kā valdnieks Rāma. Lai
izdarītu kaut ko patīkamu padieviem, Viņš atklāja pārcilvēcīgas spējas,
savaldot Indijas okeānu un pēc tam nogalinot ateistu valdnieku
Rāvanu, kurš atradās otrā jūras krastā.

SKAIDROJUMS

Dieva Personība Šrī Rāma pieņēma cilvēka izskatu un atnāca uz zemi izdarīt kaut ko patīkamu padieviem jeb vadītājiem, kas uztur kārtību Visumā. Reizēm tādi lieli dēmoni un ateisti kā Rāvana un Hiranjakašipu, kā arī daudzi citi kļūst ļoti slaveni ar materiālistiskās civilizācijas attīstību, ko sasniedz ar pasaulīgo zinātni un citu darbību, kas izaicina Dieva Kunga nodibināto kārtību. Piemēram, mēģinājums aizlidot uz citām planētām ar materiāliem līdzekļiem ir nodibinātās kārtības izaicinājums. Uz katras planētas ir citādi apstākļi, un tur dzīvo dažāda veida cilvēki noteiktā, Dieva likumos minētā nolūkā. Taču bezdievīgie materiālisti, kas ļoti lepojas ar saviem niecīgajiem materiālajiem panākumiem, reizēm izaicina Dieva esamību. Rāvana bija viens no tiem, un viņš vēlējās ar materiāliem līdzekļiem aizsūtīt parastus cilvēkus uz Indras planētu (debesīm), neņemot vērā tam nepieciešamās īpašības. Dēmons gribēja uzbūvēt kāpnes, kas tieši sniegtos līdz debesu planētai, lai cilvēkiem, kas vēlas tur nonākt, nebūtu jāpilda vajadzīgie dievbijīgie darbi. Viņš vēlējās darīt arī daudz ko citu, kas bija pretrunā ar Dieva Kunga likumiem. Rāvana pat izaicināja Šrī Rāmas, Dieva Personības, autoritāti un nolaupīja Viņa sievu Sītu. Kungs Rāma, protams, atnāca un sodīja ateistu, piepildīdams padievu lūgšanas un vēlmes. Tāpēc Viņš pieņēma Rāvanas izaicinājumu, un tas viss aprakstīts Rāmājanā. Kungs Rāmačandra bija Dieva Personība, tāpēc veica tādus pārpasaulīgus darbus, uz kuriem nebūtu spējīgs neviens cilvēks, pat materiāli attīstītais Rāvana ne. Kungs Rāmačandra pāri Indijas okeānam uzbūvēja lielceļu no peldošiem akmeņiem. Mūsdienu zinātnieki ir pētījuši bezsvaru, taču bezsvara stāvokli nav iespējams radīt jebkurā vietā. To ir radījis Dievs Kungs, un Viņš ar to liek peldēt gaisā milzīgajām planētām. Kungs Rāmačandra padarīja vieglus pat šīs planētas akmeņus un no tiem uzbūvēja pār jūru tiltu, kuram nebija nekādu balstu. Lūk, kā izpaužas Dieva varenība.

23. PANTS

ēkonavimšē vimšatimē    vrišnišu prāpja džanmanī
rāma-krišnāv iti bhuvo    bhagavān aharad bharam

ēkonavimšē — deviņpadsmitajā; vimšatimē — divdesmitajā arī;
vrišnišu — Vrišni dinastijā; prāpja — ieguvis; džanmanī — dzimšanas;
rāma — Balarāma; krišnau — Šrī Krišna; iti — tā; bhuvah — pasaules;
bhagavān — Dieva Personība; aharat — noņēma; bharam — slogu.

TULKOJUMS

Deviņpadsmitajā un divdesmitajā reizē Dievs Kungs atnāca pats kā
Kungs Balarāma un Kungs Krišna Vrišni ģimenē [Jadu dinastijā], un
tādā veidā atbrīvoja pasauli no sloga.

SKAIDROJUMS

Īpašais vārda «bhagavān» lietojums šajā pantā
norāda, ka Balarāma un Krišna ir sākotnējie Dieva Kunga veidoli. Sīkāk
tas tiks paskaidrots vēlāk. Kungs Krišna nav puruša-avatārs, par kuriem
mēs lasījām nodaļas sākumā. Viņš ir tieša sākotnējā Dieva Personība,
bet Balarāma ir pirmā pilnīgā Dieva Kunga izpausme. No Baladēvas
rodas pirmā pilnīgo izvērsumu grupa: Vāsudēva, Sankaršana,
Anirudha un Pradjumna. Kungs Šrī Krišna ir Vāsudēva, savukārt Baladēva
ir Sankaršana.

24. PANTS

tatah kalau sampravrittē    sammohāja sura-dvišām
buddho nāmnāndžana-sutah    kīkatēšu bhavišjati

tatah — pēc tam; kalau — Kali laikmetam; sampravrittē — sākoties;
sammohāja — lai maldinātu; sura — teistus; dvišām — tos, kas neieredz;
buddhah — Kungs Buda; nāmnā — vārdā; andžana-sutah — kura māte
ir Andžana; kīkatēšu — Gajas provincē (Biharā); bhavišjati — notiks.

TULKOJUMS

Tad, Kali-jugas sākumā, Dievs Kungs ieradīsies Gajas provincē kā
Kungs Buda, Andžanas dēls, lai maldinātu tos, kuri neieredz ticīgos
teistus.

SKAIDROJUMS

Kungs Buda, varens Dieva Personības avatārs, ieradās Gajas provincē (Biharā) kā Andžanas dēls, un sludināja pats savu nevardarbības izpratni, nosodīdams pat to dzīvnieku upurēšanu, kas atļauta Vēdās. Laikā, kad ieradās Kungs Buda, lielākā daļa cilvēku bija ateistiski, un viņiem vairāk par visu garšoja dzīvnieku gaļa. Aizbildinoties ar vēdiskajiem ziedojumiem, cilvēki gandrīz vai katru vietu bija pārvērtuši par lopkautuvi un nonāvēja dzīvniekus bez jebkādiem ierobežojumiem. Jūtot līdzi nabaga dzīvniekiem, Kungs Buda sludināja nevardarbību. Viņš mācīja, ka netic Vēdu dogmām, un uzsvēra nelabvēlīgo psiholoģisko iedarbību, ko rada dzīvnieku nogalināšana. Ne visai saprātīgie Kali laikmeta cilvēki, kas neticēja Dievam, sekoja šim principam un uz laiku apguva morālu disciplīnu un nevardarbību, kas ir pirmie soļi Dieva apzināšanās ceļā. Kungs Buda maldināja ateistus, jo tie, kas sekoja viņa principiem, neatzina Dievu, taču pilnīgi ticēja Kungam Budam, kurš pats bija Dieva avatārs. Tādējādi neticīgie sāka ticēt Dievam Kunga Budas izskatā. Lūk, kāda bija Kunga Budas žēlastība — viņš padarīja neticīgos uzticīgus sev.
Pirms Kunga Budas atnākšanas dzīvnieku nogalināšana bija vispārpieņemta. Cilvēki apgalvoja, ka tie ir vēdiskie ziedojumi. Ja cilvēks nepieņem Vēdas caur autoritatīvu mācekļu pēctecību un ir paviršs Vēdu lasītājs, tad viņu maldina šīs zināšanas sistēmas puķainā valoda. Bhagavad-gītā ir runāts par šādiem muļķa zinātniekiem («avipaščitah»). Noteikti maldās nesaprātīgie Vēdu rakstu zinātnieki, kuriem nerūp dievišķā vēstījumu saņemšana no mācekļu pēctecības avotiem, kas sasnieguši pārpasaulīgo apzināšanos. Viņiem ritualistiskās ceremonijas ir augstākais, kas vispār var būt. Tiem nav dziļu zināšanu. Saskaņā ar Bhagavad-gītu (15.15.): vēdaiš ča sarvair aham ēva vēdjah, Vēdu sistēma domāta, lai pakāpeniski vestu cilvēku pie Visaugstā Kunga. Visi Vēdu raksti runā par Visaugstā Kunga, atsevišķās dvēseles un kosmiskā stāvokļa iepazīšanu, un par to savstarpējām attiecībām. Kad cilvēks iepazīst šīs attiecības, tad viņš sāk darboties saskaņā ar tām un tādējādi visvieglākajā veidā sasniedz augstāko dzīves mērķi — atgriežas pie Dieva. Diemžēl neautoritatīvus Vēdu zinātniekus piesaista vienīgi šķīstīšanās ceremonijas un dabiskā attīstība tādējādi apstājas.
Šādiem maldinātiem un ateistiskiem cilvēkiem Kungs Buda ir teisma paraugs. Tāpēc viņš vispirms gribēja apturēt sabiedrībā izplatīto dzīvnieku nogalināšanu. Ceļā pie Dieva dzīvnieku nogalinātāji ir ļoti bīstami. Ir divu veidu dzīvnieku nogalinātāji. Arī dvēseli reizēm sauc par «dzīvnieku» jeb par dzīvo būtni. Tāpēc gan tie, kas nonāvē dzīvniekus, gan tie, kuri aizmirsuši, ka viņi ir dvēseles, ir dzīvnieku nogalinātāji.
Mahārādža Parīkšits teica, ka vienīgi dzīvnieku nogalinātāji nespēj baudīt Visaugstā Kunga pārpasaulīgo vēstījumu. Tāpēc, ja cilvēkiem jāmāca, kā atgriezties pie Dieva, tad pirmā un galvenā mācība ir izbeigt dzīvnieku nogalināšanu, kā tas tika minēts iepriekš. Ir muļķīgi teikt, ka dzīvnieku nogalināšanai nav nekāda sakara ar garīgo apzināšanos. Ar Kali-jugas svētību šādai teorijai seko daudzi tā dēvētie sanjāsī, kuri, slēpjoties aiz Vēdām, sludina dzīvnieku nogalināšanu. Par šo jautājumu jau tika spriests Kunga Čaitanjas sarunā ar Maulanu Čandu Kazi Šahebu. Vēdās minētā dzīvnieku upurēšana atšķiras no neierobežotās dzīvnieku nogalināšanas lopkautuvē. Tā kā asuras jeb tā saucamie Vēdu rakstu zinātnieki pamato dzīvnieku nogalināšanu, balstoties uz Vēdām, Kungs Buda ārēji noraidīja Vēdu autoritāti. Viņš to darīja, lai glābtu cilvēkus no dzīvnieku nogalināšanas grēka, kā arī pasargātu nabaga dzīvniekus no nāves, ar ko tiem draud viņu lielie brāļi, kuri tik ļoti klaigā par vispasaules brālību, mieru, taisnību un vienlīdzību. Nevar būt runas par taisnīgumu, ja tiek nokauti dzīvnieki. Kungs Buda gribēja to pilnīgi izbeigt un tāpēc ahimsas mācība tika sludināta ne tikai Indijā, bet arī ārpus tās.
Runājot zinātniski, Kunga Budas filozofija jāsauc par ateistisku, jo tajā netiek atzīts Visaugstais Kungs, un šī sistēma noliedz Vēdu autoritāti. Bet tā ir tikai maskēšanās, jo Kungs Buda ir Dieva avatārs. Tādējādi viņš ir sākotnējais Vēdu zināšanu sludinātājs. Kungs Buda nevar noraidīt Vēdu filozofiju. Taču viņš to darīja ārēji, jo sura-dvišas jeb dēmoni, kuri pastāvīgi ienīst Dieva Kunga bhaktas, centās attaisnot govju nokaušanu, dzīvnieku nogalināšanu ar Vēdu vārdiem, un to pašu tagad dara modernizētie sanjāsī. Kungam Budam nācās pilnīgi noraidīt Vēdu autoritāti. Tās ir tikai detaļas, jo pretējā gadījumā viņš netiktu uzskatīts par Dieva Kunga avatāru. Tad viņu savās pārpasaulīgajās dziesmās negodinātu dzejnieks Džajadēva, kurš ir vaišnavu āčārja. Kungs Buda sludināja Vēdu pamatprincipus tam laikam piemērotā veidā (un to pašu darīja Šankarāčārja), lai atjaunotu Vēdu autoritāti. Tādējādi gan Kungs Buda, gan Āčārja Šankara sagatavoja ceļu teismam, bet vaišnavu āčārjas, it īpaši Kungs Šrī Čaitanja Mahāprabhu, veda cilvēkus pa apzināšanās ceļu atpakaļ pie Dieva.
Mēs esam priecīgi, ka cilvēki interesējas par Kunga Budas nevardarbības kustību. Bet vai viņi to pieņems nopietni un pilnīgi slēgs lopkautuves? Ja nē, tad ahimsas mācībai nav jēgas.
Šrīmad Bhāgavatama tika sacerēta īsi pirms Kali laikmeta sākuma (apmēram pirms pieciem tūkstošiem gadu), un Kungs Buda atnāca apmēram pirms divdesmit sešiem gadsimtiem, tādējādi Šrīmad Bhāgavatamā ir pareģota Kunga Budas atnākšana. Lūk, kāda ir šo skaidro svēto rakstu autoritāte. Šādu paredzējumu ir daudz, un tie piepildās viens pēc otra. Tas norāda uz Šrīmad Bhāgavatamas patiesumu, un tajā nav ne mazāko kļūdu, maldu, krāpšanas un nepilnību, kas ir četri visu saistīto dvēseļu trūkumi. Atbrīvotas dvēseles stāv pāri šiem trūkumiem, tāpēc tās var paredzēt visu, kas notiks tālā nākotnē.

25. PANTS

athāsau juga-sandhjājām    dasju-prājēšu rādžasu
džanitā višnu-jašaso    nāmnā kalkir džagat-patih

atha — pēc tam; asau — tas pats Dievs Kungs; juga-sandhjājāmjugu
mijā; dasju — laupītāji; prājēšu — gandrīz visi; rādžasu — tie, kas valda;
džanitā — piedzims; višnu — vārdā Višnu; jašasah — ar uzvārdu Jaša;
nāmnā — vārdā; kalkih — Dieva Kunga avatārs; džagat-patih — Visuma
Kungs.

TULKOJUMS

Pēc tam, mainoties jugām, Visuma Kungs piedzims kā Kalki avatārs
un kļūs par Višnu Jašas dēlu. Tajā laikā zemes valdnieki vairs nebūs
labāki par laupītājiem.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā pareģota vēl viena Dieva avatāra,
Kunga Kalki, atnākšana. Viņš ieradīsies jugu mijā — Kali-jugas beigās un
Satja-jugas sākumā. Četras jugas — Satja, Trēta, Dvāpara un
Kali — mainās kā mēneši gadā. Pašreizējā Kali-juga ilgst 432 000 gadu, no
kuriem pagājuši tikai 5000 gadu pēc Kurukšētras kaujas un valdnieka
Parīkšita valdīšanas beigām. Tātad tā ilgs vēl 427 000 gadu. Pēc tam,
kā pareģots Šrīmad Bhāgavatamā, atnāks Kalki avatārs. Ir minēts arī
viņa tēvs Višnu Jaša, izglītots brāhmans, un Šambhalas ciems. Kā bija
teikts jau iepriekš, visi šie pareģojumi noteiktā laikā piepildīsies. Tāda
ir Šrīmad Bhāgavatamas autoritāte.

26. PANTS

avatārā hj asankhjējā    harēh sattva-nidhēr dvidžāh
jathāvidāsinah kuljāh    sarasah sjuh sahasrašah

avatārāh — avatāri; hi — noteikti; asankhjējāh — neskaitāmi;
harēh — Hari, Dieva Kunga; sattva-nidhēh — no skaidrības okeāna;
dvidžāh — brāhmani; jathā — it kā; avidāsinah — nebeidzami; kuljāh — strauti;
sarasah — plašu ezeru; sjuh — ir; sahasrašah — tūkstošiem.

TULKOJUMS

Ak, brāhmani, Dieva Kunga avatāri ir neskaitāmi, gluži kā strauti, kas
tek no neizsmeļamiem ūdens avotiem.

SKAIDROJUMS

Šajos pantos dotais Dieva Personības avatāru
saraksts nav pilns. Tajā apskatīta tikai daļa no visiem avatāriem. Pastāv
vēl daudzi citi, piemēram, Šrī Hajagrīva, Hari, Hamsa, Prišnigarbha,
Vibhu, Satjasēna, Vaikuntha, Sārvabhauma, Višvaksēna, Dharmasētu,
Sudhāma, Jogēšvara, Brihadbhānu un citi agrāko laikmetu avatāri. Šrī
Prahlāda Mahārādža savās lūgšanās teica: «Mans Kungs, Tavu avatāru
ir tik daudz, cik ir dzīvo būtņu veidu: ūdens iemītnieku, augu, rāpuļu,
putnu, zvēru, cilvēku, padievu utt. Tu ierodies, lai uzturētu ticīgos un
iznīcinātu neticīgos, atbilstoši vajadzībām, kādas pastāv dažādās jugās.
Kali-jugā Tu atnāc kā bhakta.» Šis Dieva Kunga avatārs Kali-jugā ir
Kungs Čaitanja Mahāprabhu. Gan Bhāgavatamā, gan pārējos rakstos ir
arī daudz citu pantu, kur nepārprotami pieminēts Šrī Čaitanjas
Mahāprabhu avatārs. Arī Brahma-samhitā netieši teikts, ka, lai gan ir daudz
Dieva Kunga avatāru, piemēram, Rāma, Nrisimha, Varāha, Matsja,
Kūrma un citi, dažreiz Dievs Kungs atnāk pats. Tādējādi Kungs Krišna
un Šrī Čaitanja Mahāprabhu nav avatāri, bet gan visu pārējo avatāru
pirmavots. Tas tiks skaidri pateikts nākamajā šlokā. Tādējādi Kungs
ir neizsmeļams neskaitāmu avatāru avots, un šie avatāri ne vienmēr ir
pieminēti. Taču tie izceļas ar īpašiem, neparastiem darbiem, kurus
nespētu paveikt neviena dzīvā būtne. Tas ir vispārīgais veids, kā noteikt,
vai kāds ir tieši vai netieši pilnvarots Dieva Kunga avatārs. Daži no
minētajiem avatāriem ir gandrīz vai pilnīgās daļas. Piemēram,
Kumāriem ir dotas pārpasaulīgās zināšanas. Šrī Nārada ir apveltīts ar garīgo
kalpošanu. Mahārādžam Prithu piemita valdnieka spējas. Avatārs
Matsja ir tieša pilnīgā daļa. Tādējādi visos Visumos nepārtraukti izpaužas
neskaitāmi Dieva Kunga avatāri gluži kā ūdens, kas pastāvīgi tek pāri
ūdenskritumam.

27. PANTS

rišajo manavo dēvā    manu-putrā mahaudžasah
kalāh sarvē harēr ēva    sapradžāpatajah smritāh

rišajah — visi gudrie; manavah — visi Manu; dēvāh — visi padievi;
manu-putrāh — visi Manu pēcteči; mahā-odžasah — ļoti vareni; kalāh — pilnīgās
daļas daļa; sarvē — visi kopā; harēh — Dieva Kunga; ēva — noteikti;
sa-pradžāpatajah — kopā ar Pradžāpati; smritāh — zināmi.

TULKOJUMS

Visi īpaši varenie riši, Manu, padievi un Manu pēcteči ir Dieva Kunga
pilnīgās daļas vai pilnīgo daļu daļas. Viņiem pieskaitāmi arī Pradžāpati.

SKAIDROJUMS

Avatāri ar salīdzinoši mazāku varu ir vibhūti, bet
ar salīdzinoši lielāku varu — āvēšas.

28. PANTS

ētē čāmša-kalāh pumsah    krišnas tu bhagavān svajam
indrāri-vjākulam lokam    mridajanti jugē jugē

ētē — visi šie; ča — un; amša — pilnīgās daļas; kalāh — pilnīgo daļu daļas;
pumsah — Visaugstākā; krišnah — Kungs Krišna; tu — bet;
bhagavān — Dieva Personība; svajam — personiski; indra-ari — Indras ienaidnieku;
vjākulam — traucētas; lokam — visas planētas; mridajanti — aizsargā;
jugē jugē — dažādos laikmetos.

TULKOJUMS

Visi iepriekš minētie avatāri ir vai nu Dieva Kunga pilnīgās daļas, vai
pilnīgo daļu daļas, bet Kungs Šrī Krišna ir sākotnējā Dieva Personība.
Viņi visi ierodas, kad ateisti sagādā traucējumus. Dievs Kungs atnāk,
lai aizsargātu teistus.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā Kungs Šrī Krišna, Dieva Personība, tiek izdalīts no visu pārējo avatāru vidus. Viņš tiek uzskatīts par avatāru (iemiesojumu), tāpēc ka bezcēloņu žēlastībā atnāk no savas pārpasaulīgās mājvietas. Vārds «avatārs» nozīmē «tas, kurš nolaižas jeb ierodas». Visi Dieva Kunga avatāri, ieskaitot pašu Kungu, atnāk uz daudzām materiālās pasaules planētām dažādos dzīvo būtņu veidos, lai piepildītu noteiktu misiju. Reizēm Dievs Kungs atnāk pats, bet dažreiz Viņš sūta uz materiālo pasauli savas dažādās pilnīgās daļas, pilnīgo daļu daļas vai arī savas diferencētās daļas, ko Viņš tieši vai netieši pilnvarojis noteiktu darbu veikšanai. Sākotnēji Dievam Kungam ir pilnīgi visas bagātības, spēki, slava un skaistums, zināšanas un atsacīšanās spēja. Kad šīs īpašības daļēji izpaužas caur pilnīgajām daļām vai pilnīgo daļu daļām, tad jāsaprot, ka zināmu darbu veikšanai nepieciešamas noteiktas dažādo spēju izpausmes. Ja istabā deg mazas elektriskās spuldzītes, tad tas nenozīmē, ka elektrostacija spēj dot elektrību tikai šādām spuldzītēm. Tā var apgādāt ar enerģiju arī milzīgus rūpnieciskos dzinējus. Gluži tāpat Dieva Kunga avatāri atklāj ierobežotas spējas tāpēc, ka noteiktajā laikā vairāk nav vajadzīgs.
Piemēram, Kungs Parašurāma un Kungs Nrisimha atklāja neparastu varenību. Kungs Parašurāma divdesmit vienu reizi nogalināja nepaklausīgos kšatrijus, bet Kungs Nrisimha nonāvēja ārkārtīgi spēcīgo ateistu Hiranjakašipu. Hiranjakašipu bija tik varens, ka pat citu planētu padievi bailēs drebēja, kad viņš dusmīgi sarauca pieri. Augstākās materiālās esamības līmeņa padievi ir neskaitāmas reizes pārāki par visvarenākajiem cilvēkiem gan mūža garumā, gan skaistumā, bagātībā, piederumos, gan arī visādā citādā ziņā. Tomēr viņi baidījās no Hiranjakašipu. Mēs varam tikai iztēloties, cik liela bija Hiranjakašipu varenība šajā pasaulē. Bet Kungs Nrisimha ar saviem nagiem saplēsa mazos gabaliņos pat viņu. Tas nozīmē, ka arī materiāli visvarenākā būtne nespēj stāties pretī Dieva Kunga nagu spēkam. Gluži tāpat Džāmadagnja parādīja Dieva Kunga spēju nogalināt visus nepaklausīgos valdniekus, kas bija spēcīgu valstu vadītāji. Dieva Kunga pilnvarotais avatārs Nārada, pilnīgais avatārs Varāha, kā arī netieši pilnvarotais Kungs Buda radīja ticību ārkārtīgi daudzos cilvēkos. Rāmas un Dhanvantari avatāri parādīja Viņa slavu, un Balarāma, Mohinī un Vāmana atklāja Kunga skaistumu. Datātrēja, Matsja, Kumāra un Kapila pauda Viņa pārpasaulīgās zināšanas. Nara un Nārājana Riši rādīja Viņa atsacīšanās spēju. Tādējādi visi dažādie Dieva Kunga avatāri tieši vai netieši izpauda atšķirīgas iezīmes, bet Krišna, sākotnējais Kungs, atklāja Dieva iezīmes pilnībā, tā apstiprinādams, ka ir visu pārējo avatāru avots. Un visneparastākā iezīme, ko parāda Kungs Šrī Krišna, bija Viņa iekšējās enerģijas izpausme rotaļās ar ganu meitenēm. Šrī Krišnas rotaļas ar gopī pilnībā atklāj pārpasaulīgo esamību, svētlaimi un zināšanas, kaut gan ārēji tās ir līdzīgas dzimumu mīlestībai. Šrī Krišnas rotaļām ar gopī ir īpaša pievilcība, un to nekad nedrīkst pārprast. Bhāgavatamā par šīm pārpasaulīgajām rotaļām stāstīts desmitajā dziedājumā. Un, lai Bhāgavatamas apguvējs spētu saprast Kunga Krišnas un gopī rotaļu pārpasaulīgo dabu, ir doti deviņi iepriekšējie dziedājumi.
Kā norāda Šrīla Džīva Gosvāmī, pamatojoties uz autoritatīviem avotiem, Kungs Krišna ir visu pārējo avatāru pirmsākums. Pašam Kungam nav avota. Visas Augstākās Patiesības pazīmes pilnā mērā atrodamas Šrī Krišnā, un Bhagavad-gītā Kungs uzsver, ka nav patiesības, kas būtu augstāka par Viņu vai līdzinātos Viņam. Šajā pantā ar īpašu nolūku minēts vārds «svajam», un tas norāda, ka Kungam Krišnam nav cita avota, izņemot sevi pašu. Lai gan citās vietās avatāri ir apzīmēti ar vārdu «bhagavān» savu īpašo darbu dēļ, nekur nav teikts, ka tie būtu Augstākā Personība. Šajā pantā vārds «svajam» norāda, ka Krišna ir visaugstākais summum bonum.
Summum bonum Krišna ir viens vienīgs. Viņš pats ir izvērsies dažādās daļās un daļiņās, kā svajam-rūpa, svajam-prakāša, tad-ēkātma, prābhava, vaibhava, vilāsa, avatārs, āvēša un džīvas, kurām visām ir neskaitāmas enerģijas, kas tieši atbilst noteiktām personībām. Mācīti pārpasaulīgo jautājumu zinātnieki ir rūpīgi izanalizējuši summum bonum Krišnu un atklājuši Viņa sešdesmit četras pamatpazīmes. Visiem Dieva Kunga izvērsumiem jeb kategorijām ir tikai noteikta šo pazīmju daļa. Bet Šrī Krišnam visas pazīmes piemīt pilnā mērā. Viņa personīgajiem izvērsumiem, kā svajam-prakāšai un tad-ēkātmai, līdz pat avatāru kategorijām, kuri ir višnu-tatva, var būt līdz deviņdesmit trijiem procentiem šo pārpasaulīgo pazīmju. Kungam Šivam, kurš nav ne avatārs, ne āvēša, ne arī atrodas starp tiem, ir gandrīz astoņdesmit četri procenti šo pazīmju. Bet džīvām jeb dažādu dzīves pakāpju atsevišķajām būtnēm piemīt līdz septiņdesmit astoņiem procentiem šo pazīmju. Saistītajā materiālās esamības stāvoklī dzīvajai būtnei šīs pazīmes ir ļoti mazā daudzumā, un tās mainās atkarībā no būtnes dievbijīguma. Vispilnīgākā dzīvā būtne ir Brahma, katra Visuma augstākais pārvaldnieks. Viņam pilnībā ir septiņdesmit astoņi procenti šo pazīmju. Visiem pārējiem padieviem šīs pašas pazīmes ir mazākā daudzumā, bet cilvēkiem to ir pavisam maz. Cilvēks sasniedz pilnību, kad pilnā mērā attīsta septiņdesmit astoņus procentus pazīmju. Dzīvajai būtnei nekad nevar būt tādas pazīmes kā Šivam, Višnu vai Kungam Krišnam. Tā var kļūt dievišķa, pilnīgi attīstot septiņdesmit astoņus procentus pārpasaulīgo pazīmju, bet viņa nekad nebūs tāds Dievs kā Šiva, Višnu vai Krišna. Pēc noteikta laika būtne var kļūt par Brahmu. Dzīvās būtnes, kas mīt uz garīgo debesu planētām, ir mūžīgas Dieva pavadones uz dažādām garīgajām planētām, ko sauc par Hari-dhāmu un Mahēša-dhāmu. Kunga Krišnas mājvieta atrodas augstāk par visām garīgajām planētām, un to sauc par Krišnaloku jeb Goloka Vrindāvanu, un pilnību sasniegušās dzīvās būtnes, augstākajā mērā attīstot septiņdesmit astoņus procentus minēto pazīmju, pēc aiziešanas no šī materiālā ķermeņa var nonākt uz Krišnalokas planētas.

29. PANTS

džanma guhjam bhagavato    ja ētat prajato narah
sājam prātar grinan bhaktjā    duhkha-grāmād vimučjatē

džanma — dzimšana; guhjam — noslēpumainā; bhagavatah — Dieva
Kunga; jah — kas; ētat — visu to; prajatah — rūpīgi; narah — cilvēks;
sājam — vakars; prātah — rīts; grinan — skaita; bhaktjā — ar mīlestību;
duhkha-grāmāt — no visām ciešanām; vimučjatē — atbrīvojas.

TULKOJUMS

Kas rītā un vakarā ar mīlestību rūpīgi skaita pantus par noslēpumaino
Dieva Kunga ierašanos, tas atbrīvojas no visām dzīves ciešanām.

SKAIDROJUMS

Bhagavad-gītā Dieva Personība paziņo, ka ikviens,
kurš zina Viņa dzimšanas un darbības pārpasaulīgumu, pēc
atbrīvošanās no šīs materiālās uzturēšanās vietas, atgriezīsies pie Dieva. Tā,
patiešām zinot noslēpumaino Dieva Kunga atnākšanu uz materiālo
pasauli, cilvēks var atbrīvoties no materiālajām važām. Tāpēc Dieva
Kunga dzimšana un darbība, kuras Viņš izpauda visu cilvēku svētībai,
nav parastas. Tās ir noslēpumainas, un tikai tie, kas ar garīgu mīlestību
cenšas iedziļināties šajos jautājumos, spēj noslēpumu atklāt. Tādā veidā
cilvēks atbrīvojas no materiālajām važām. Tāpēc ir teikts, ka tas, kurš
patiesīgi un ar mīlestību skaita šo Bhāgavatamas nodaļu, kurā
aprakstīta Dieva Kunga dažādo avatāru atnākšana, var gūt izpratni par Dieva
Kunga dzimšanu un darbību. Pats vārds «vimukti» jeb «atbrīve» norāda,
ka Dieva Kunga dzimšana un darbība ir pilnīgi pārpasaulīgas, jo
citādi, skaitot pantus par tām, nevarētu gūt atbrīvi. Tāpēc Dieva Kunga
dzimšana un darbība ir noslēpumaina, un tiem, kas nepilda noteiktos
garīgās kalpošanas priekšrakstus, netiek dota Viņa dzimšanas un
darbības noslēpuma izpratne.

30. PANTS

ētad rūpam bhagavato    hj arūpasja čid-ātmanah
mājā-gunair viračitam    mahadādibhir ātmani

ētat — visi šie; rūpam — veidoli; bhagavatah — Dieva Kunga;
hi — noteikti; arūpasja — tā, kuram nav materiāla veidola;
čit-ātmanah — Pārpasaulības; mājā — materiālā enerģija; gunaih — īpašību;
viračitam — izveidots; mahat-ādibhih — no matērijas sastāvdaļām; ātmani — patībā.

TULKOJUMS

Priekšstats par Dieva Kunga virātas Visuma veidolu, kas redzams
materiālajā pasaulē, ir izdomāts. Tas dots, lai ļautu ne visai saprātīgajiem
[un iesācējiem] pierast pie domas, ka Dievam Kungam ir veidols. Bet
patiesībā Dievam Kungam nav materiāla veidola.

SKAIDROJUMS

Priekšstats par Dievu Kungu, ko sauc par
višva-rūpu jeb virāt-rūpu, nav īpaši pieminēts starp daudzajiem Dieva Kunga
avatāriem, jo visi iepriekš minētie avatāri ir pārpasaulīgi un to
ķermeņos nav nekā materiāla. Pretstatā saistītajām dvēselēm viņu
ķermeņi un patība neatšķiras. Virāt-rūpa ir domāta iesācējiem, kas tikai sāk
Kunga godināšanu. Viņiem tiek pasniegta materiālā virāt-rūpa, un tas
tiks izskaidrots otrajā dziedājumā. Virāt-rūpā dažādo planētu
materiālās izpausmes tiek uzskatītas par Viņa kājām, rokām utt. Patiesībā
visi šie apraksti domāti iesācējiem. Viņi nespēj uztvert neko
nemateriālu. Dieva Kunga materiālais veidols netiek pieskaitīts Viņa īstenajiem
veidoliem. Kā Paramātma jeb Virsdvēsele Dievs Kungs atrodas visā
materiālajā, pat atomos, bet ārējais materiālais veidols ir tikai
izdomājums gan attiecībā uz Dievu Kungu, gan uz dzīvo būtni. Pašreizējie
saistīto dvēseļu veidoli arī nav īsti. Secinājums ir tāds, ka materiālais
priekšstats par Dieva Kunga ķermeni kā virātu ir izdomāts. Gan Dievs
Kungs, gan būtnes ir dzīvs gars un tiem ir sākotnējie garīgie ķermeņi.

31. PANTS

jathā nabhasi mēghaugho    rēnur vā pārthivo ‘nilē
ēvam draštari drišjatvam    āropitam abuddhibhih

jathā — kā; nabhasi — debesīs; mēgha-oghah — daudzi mākoņi;
rēnuh — putekļi; — kā arī; pārthivah — saduļķotība; anilē — gaisā;
ēvam — tā; draštari — redzētājam; drišjatvam — lai redzētu; āropitam — norāda;
abuddhibhih — ne visai saprātīgi cilvēki.

TULKOJUMS

Gaiss nes mākoņus un putekļus, bet nesaprātīgi cilvēki apgalvo, ka
debesis ir mākoņainas un gaiss ir netīrs. Gluži tāpat viņi attiecina
materiālos ķermeniskos priekšstatus uz garīgo patību.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā vēlreiz tiek apstiprināts, ka ar
materiālajām acīm un jutekļiem mēs nevaram redzēt Dievu Kungu, kurš ir
pilnīgi garīgs. Mēs pat nespējam noteikt, ka dzīvās būtnes
materiālajā ķermenī atrodas garīga dzirksts. Mēs skatāmies uz ķermeņa ārējo
pārvalku vai dzīvās būtnes smalko prātu, bet nespējam saredzēt
garīgo dzirksteli, kas mīt ķermenī. Tāpēc mums nākas spriest par dzīvās
būtnes klātbūtni, balstoties uz to, ka redzam rupjo ķermeni. Gluži
tāpat tiem, kuri vēlas redzēt Dievu Kungu ar pašreizējām materiālajām
acīm vai jutekļiem, ieteikts meditēt uz milzīgo ārējo iezīmi, ko sauc par
virāt-rūpu. Piemēram, kad mašīnā brauc kāds cilvēks un mēs redzam
viņa automobili, tad prātā saistām šo mašīnu ar cilvēku, kas tajā sēž.
Kad prezidents brauc savā mašīnā, mēs sakām: «Redziet, tas ir
prezidents.» Kādu laiku mēs pielīdzinām mašīnu prezidentam. Līdzīgi ne
visai saprātīgajiem, kuri tūlīt vēlas redzēt Dievu, bet kas nav ieguvuši
vajadzīgās īpašības, vispirms kā Dieva Kunga veidols tiek parādīts
gigantiskais materiālais kosmoss, lai gan Dievs Kungs atrodas tā
iekšpusē un ārpusē. Mākoņi debesīs un debesu zilgme ir vēl labāks piemērs.
Pašas debesis atšķiras no savas zilās nokrāsas, bet mēs uzskatām, ka
debesis ir zilas. Bet tā domā tikai nezinātāji.

32. PANTS

atah param jad avjaktam    avjūdha-guna-brimhitam
adrištāšruta-vastutvāt    sa džīvo jat punar-bhavah

atah — šis; param — pāri; jat — kas; avjaktam — neizpausts;
avjūdha — bez noteikta veidola; guna-brimhitam — īpašību ietekmēts;
adrišta — neredzēts; ašruta — nedzirdēts; vastutvāt — kā tas; sah — tas; džīvah — dzīvā
būtne; jat — tas, kas; punah-bhavah — atkārtoti piedzimst.

TULKOJUMS

Virs šī rupjā priekšstata par veidolu ir cits, smalkais priekšstats par
veidolu, kam nav noteikta izskata un kas ir neredzams, nedzirdams un
neizpausts. Dzīvās būtnes veidols ir augstāks par šo smalko veidolu, jo
pretējā gadījumā būtne nevarētu atkārtoti dzimt.

SKAIDROJUMS

Rupjā kosmiskā izpausme tiek uzskatīta par
milzīgo Dieva Kunga ķermeni, un tāpat pastāv arī priekšstats par Viņa
smalko veidolu, ko var tikai apzināties, bet nevar redzēt vai dzirdēt,
un tas ir neizpausts. Bet patiesībā visi šie rupjie un smalkie
priekšstati par ķermeni ir saistīti ar dzīvajām būtnēm. Dzīvajai būtnei ir garīgs
veidols, kas ir augstāks par šo rupji materiālo vai smalki psihisko
esamību. Rupji ķermeniskās un psihiskās funkcijas izbeidzas, tiklīdz
dzīvā būtne atstāj redzamo rupjo ķermeni. Patiesībā mēs sakām, ka dzīvā
būtne ir aizgājusi, jo tā nav redzama un dzirdama. Pat tad, kad dzīvā
būtne saldi guļ un viņas rupjais ķermenis nedarbojas, elpošana norāda,
ka būtne atrodas ķermenī. Tātad, ja būtne aiziet no ķermeņa, tad tas
nenozīmē, ka dzīvā dvēsele nepastāv. Dvēsele pastāv, jo pretējā
gadījumā būtne nevarētu dzimt atkal un atkal.

Secinājums ir tāds, ka Dievs Kungs vienmēr pastāv savā
pārpasaulīgajā veidolā, kas atšķirībā no dzīvo būtņu ķermeņiem nav ne rupjš,
ne smalks. Viņa ķermeni nekādi nevar salīdzināt ar dzīvo būtņu
rupjajiem un smalkajiem ķermeņiem. Visi šie priekšstati par Dieva ķermeni
ir izdomāti. Dzīvajai būtnei ir mūžīgs garīgais veidols, ko saista tikai
materiālie sārņi.

33. PANTS

jatrēmē sad-asad-rūpē    pratišiddhē sva-samvidā
avidjajātmani kritē    iti tad brahma-daršanam

jatra — kad; imē — visos šajos; sat-asat — rupjajos un smalkajos;
rūpē — veidolos; pratišiddhē — iznīcināts; sva-samvidā — ar sevis apzināšanos;
avidjajā — neziņu; ātmani — sevī; kritē — uzlikts; iti — tā; tat — tas ir;
brahma-daršanam — Absolūta redzēšana.

TULKOJUMS

Kad cilvēks ar sevis apzināšanos izprot, ka rupjajiem un smalkajiem
ķermeņiem nav nekāda sakara ar tīro patību, tad viņš ierauga sevi un
Dievu Kungu.

SKAIDROJUMS

Atšķirt sevis apzināšanos no materiālajiem maldiem nozīmē zināt, ka materiālās enerģijas maldīgais iespaids rupjo un smalko ķermeņu izskatā ir tikai ārējs patības apvalks. Šis apvalks rodas neziņas dēļ. Tādi pārklājumi nekad neietekmē Dieva Personību. Šādas zināšanas un pārliecību sauc par atbrīvi jeb Absolūta redzēšanu. Tas nozīmē, ka pilnīga sevis apzināšanās ir iespējama, pieņemot dievišķu jeb garīgu dzīvi. Apzināties sevi nozīmē kļūt vienaldzīgam pret rupjā un smalkā ķermeņa vajadzībām un sākt nopietni pievērst uzmanību patības darbībai. Darbību ierosina patība, bet šī darbība kļūst maldīga, jo nezinām īsteno patības stāvokli. Neziņas dēļ rodas egoisms, kas saistīts ar rupjo un smalko ķermeni, un tas mūžu pēc mūža bojā pilnīgi visas mūsu darbības. Bet, kad cilvēks attīstās pareizā virzienā un ierauga savu patību, tad sākas tās darbība. Tāpēc cilvēku, kurš darbojas ar patības apziņu, sauc par džīvan-muktu jeb personību, kas atbrīvota jau šajā saistītajā esamībā.
Sevis apzināšanās pilnība nav sasniedzama mākslīgiem līdzekļiem, to var gūt ar vienmēr pārpasaulīgā Dieva Kunga lotospēdu svētību. Bhagavad-gītā Dievs Kungs norāda, ka Viņš atrodas ikviena sirdī un vienīgi Viņš rada visas zināšanas, atmiņu un aizmiršanu. Kad dzīvā būtne vēlas baudīt materiālo enerģiju (kas ir maldīga), Dievs Kungs ietin to aizmirstības plīvurā, un tādā veidā būtne kļūdaini uzskata rupjo ķermeni un smalko prātu par sevi. Kad dzīvā būtne izkopj pārpasaulīgās zināšanas un lūdz Kungu atpestīt viņu no aizmirstības važām, tad Dievs Kungs bezcēloņu žēlastībā noņem no dzīvās būtnes maldu pārklājumu, un tā apzinās savu patību. Tad viņa savā mūžīgajā stāvoklī sāk kalpot Kungam un atbrīvojas no saistītās dzīves. To visu paveic Dievs Kungs vai nu ar ārējo spēju, vai arī tieši ar savu iekšējo spēju.

34. PANTS

jadj ēšoparatā dēvī    mājā vaišāradī matih
sampanna ēvēti vidur    mahimni svē mahījatē

jadi — bet, ja; ēšā — tie; uparatā — norimst; dēvī mājā — maldinātāja
enerģija; vaišāradī — pilns zināšanu; matih — apskaidrības;
sampannah — bagātināts ar; ēva — noteikti; iti — tā; viduh — apzinoties;
mahimni — godību; svē — patības; mahījatē — atrodoties.

TULKOJUMS

Ja maldinātāja enerģija norimst un dzīvā būtne ar Dieva Kunga
žēlastību pilnīgi bagātinās zināšanās, tad viņu tūlīt apskaidro sevis
apzināšanās, un tā atgūst savu godību.

SKAIDROJUMS

Dievs Kungs ir absolūtā Pārpasaulība, tāpēc visi
Viņa veidoli, vārdi, rotaļas, pazīmes, pavadoņi un enerģijas neatšķiras
no Viņa paša. Dieva Kunga pārpasaulīgā enerģija darbojas saskaņā
ar Viņa visvarenību. Tā pati enerģija darbojas kā Kunga ārējā,
iekšējā un robeženerģija, un, būdams visvarens, Viņš ar jebkuru no
minētajām enerģijām var paveikt pilnīgi visu. Dievs Kungs ar savu gribu
var pārvērst ārējo enerģiju iekšējā. Tāpēc, pateicoties Viņa žēlastībai,
ārējā enerģija, kura maldina tās dzīvās būtnes, kuras pašas to vēlas, ar
Dieva Kunga gribu norimst atbilstoši tam, cik lielā mērā saistītā
dvēsele nožēlojusi grēkus. Un tad šī pati enerģija palīdz šķīstītajai būtnei
iet uz priekšu pa sevis apzināšanās ceļu. Šajā sakarībā ļoti labs ir
piemērs par elektrisko enerģiju. Prasmīgs elektriķis var izmantot
elektrisko enerģiju gan sildīšanai, gan dzesēšanai, to attiecīgā veidā
pielāgojot. Gluži tāpat ārējā enerģija, kas pašlaik maldina dzīvo būtni, liekot
tai pastāvīgi dzimt un mirt, ar Dieva Kunga gribu tiek pārvērsta
iekšējā spējā, kas vada būtni pretī mūžīgai dzīvei. Kad dzīvā būtne saņem
šādu Dieva Kunga svētību, tā nonāk savā dabiskajā stāvoklī un bauda
mūžīgo garīgo dzīvi.

35. PANTS

ēvam džanmāni karmāni    hj akartur adžanasja ča
varnajanti sma kavajo    vēda-guhjāni hrit-patēh

ēvam — tā; džanmāni — dzimšana; karmāni — darbība; hi — noteikti;
akartuh — bezdarbīgā; adžanasja — nedzimušā; ča — un;
varnajanti — apraksta; sma — pagātnē; kavajah — mācītie; vēda-guhjāni — Vēdu
neatklātā; hrit-patēh — Kunga sirdī.

TULKOJUMS

Tādējādi mācīti cilvēki apraksta nedzimušā un bezdarbīgā dzimšanu
un darbību, kas nav atklāta pat Vēdu rakstos. Viņš ir sirds Kungs.

SKAIDROJUMS

Gan Dievs Kungs, gan dzīvās būtnes pēc būtības ir
garīgi. Tāpēc viņi ir mūžīgi, nedzimst un nemirst. Atšķirība ir tāda, ka
tā dēvētās Dieva Kunga dzimšanas un aiziešanas nelīdzinās dzīvo
būtņu dzimšanai un nāvei. Dzīvās būtnes, kuras dzimst un mirst, ir
materiālās dabas likumu saistītas. Bet Dieva Kunga tā saucamā atnākšana
un aiziešana nav vis materiālās dabas darbība, bet gan Viņa iekšējās
spējas izpausme. Diženi gudrie to apraksta, lai apzinātos sevi.
Bhagavad-gītā Dievs Kungs norāda, ka Viņa tā sauktā dzimšana materiālajā
pasaulē un darbība ir pilnīgi pārpasaulīga. Un, vienkārši meditējot uz
šādu darbību, cilvēks var iegūt Brahmana apzināšanos un atbrīvoties
no materiālajām saitēm. Šruti teikts, ka nedzimušais liekas dzimstošs.
Visaugstākajam nekas nav jādara, bet, tā kā Viņš ir visvarens, tad visi
Viņa darbi notiek dabiski, it kā paši par sevi. Patiesībā Dieva
Augstākās Personības atnākšana un aiziešana, kā arī Viņa daudzveidīgā
darbība ir noslēpumaina, tā nav izprotama pat no Vēdu rakstiem. Tomēr
Dievs Kungs to atklāj, lai dotu žēlastību saistītajām dvēselēm. Mums
vienmēr jāizmanto izdevība klausīties stāstījumus par Dieva Kunga
darbību, un tā ir meditācija uz Brahmanu visērtākajā un
vispatīkamākajā veidā.

36. PANTS

sa vā idam višvam amogha-līlah
    sridžatj avatj atti na sadždžatē ‘smin
bhūtēšu čāntarhita ātma-tantrah
    šād-vargikam džighrati šad-gunēšah

sah — Visaugstais Kungs; — vai; idam — šis; višvam — izpaustie
Visumi; amogha-līlah — tas, kura darbība ir neaptraipīta; sridžati — rada;
avati atti — uztur un iznīcina; na — ne; sadždžatē — skarts; asmin — tajos;
bhūtēšu — visās dzīvajās būtnēs; ča — arī; antarhitah — iekšpusē;
ātma-tantrah — neatkarīgs sevī; šāt-vargikam — apveltīts ar visiem savas
varenības spēkiem; džighrati — ārēji saistīts kā smarža;
šat-guna-īšah — sešu jutekļu valdnieks.

TULKOJUMS

Dievs Kungs, kura darbība ir pilnīgi neaptraipīta, ir sešu jutekļu
valdnieks, Viņam piemīt viss spēks, ko veido sešas varenības. Kungs rada,
uztur un iznīcina izpaustos Visumus, un šī darbība Viņu nemaz neskar.
Viņš atrodas katrā dzīvajā būtnē un ir vienmēr neatkarīgs.

SKAIDROJUMS

Galvenā atšķirība starp Dievu Kungu un dzīvajām
būtnēm ir tā, ka Dievs Kungs ir radītājs, bet būtnes — radītās. Šai
pantā Dievs Kungs nosaukts par amogha-līlu, un tas norāda, ka Viņa
radītajam nav nekādu trūkumu. Tie, kas sagādā traucējumus Kunga
radītajā, uztrauc paši sevi. Viņš stāv pāri visām materiālajām ciešanām,
jo ir pilnībā apveltīts ar sešām varenībām — bagātību, spēku, slavu,
skaistumu, zināšanām un atsacīšanās spēju —, un tādējādi Viņš ir
jutekļu valdnieks. Dievs Kungs rada šos izpaustos Visumus, lai aicinātu
atpakaļ dzīvās būtnes, kas te dzīvo un atrodas trejādu ciešanu varā.
Dievs Kungs uztur Visumus un, kad pienāk laiks, tos iznīcina, un Viņu
šī darbība nemaz neskar. Dievs Kungs ir saistīts ar materiālo pasauli
pavisam nedaudz, līdzīgi cilvēkam, kas sajūt smaržu, nesaskaroties ar
smaržas avotu. Tāpēc bezdievīgās būtnes par spīti visām pūlēm nekādi
nespēj tuvoties Viņam.

37. PANTS

na čāsja kaščin nipunēna dhātur
    avaiti džantuh kumanīša ūtīh
nāmāni rūpāni mano-vačobhih
    santanvato nata-čarjām ivāgjah

na — ne; ča — un; asja — Viņa; kaščit — kāds; nipunēna — ar izveicību;
dhātuh — radītāja; avaiti — var zināt; džantuh — dzīvā būtne;
kumanīšah — ar vājām zināšanām; ūtīh — Dieva Kunga darbība; nāmāni — Viņa
vārdi; rūpāni — Viņa veidoli; manah-vačobhih — ar prātojumiem vai
runām; santanvatah — parādot; nata-čarjām — teātris; iva — kā;
agjah — nejēga.

TULKOJUMS

Nejēgas, kuru zināšanas ir vājas, nespēj iepazīt Dieva Kunga veidolu,
vārdu un darbības pārpasaulīgo dabu, jo Viņš ir kā aktieris teātrī. Šādi
nelgas nespēj to izteikt ne prātojumos, ne vārdos.

SKAIDROJUMS

Neviens nespēj, kā nākas, aprakstīt Absolūtās Patiesības pārpasaulīgo dabu. Tāpēc ir teikts, ka Absolūto Patiesību nevar aptvert prātā un izteikt vārdos. Tomēr atrodas cilvēki ar vājām zināšanām, kuri vēlas izprast Absolūto Patiesību ar nepilnīgu prātošanu un kļūdainiem Dieva Kunga darbības aprakstiem. Neprašām Kunga darbība, atnākšana un aiziešana, vārdi, veidoli, piederumi, personības un viss, kas ar Viņu saistīts, ir mīkla. Pastāv divu veidu materiālisti: auglīgā darba darītāji un empīriskie filozofi. Auglīgā darba darītājiem nav gandrīz nekādu ziņu par Absolūto Patiesību, bet prātotāji, zaudējuši cerības kaut ko gūt no auglīgas darbības, pievēršas Absolūtajai Patiesībai un cenšas izprast Viņu ar prātošanu. Visiem šiem ļaudīm Absolūtā Patiesība ir mīkla, tāpat kā burvju mākslinieka triki nav izprotami bērniem. Nebhaktas, kas varbūt ir ļoti prasmīgi auglīgajā darbībā un prātošanā, Augstākās Būtnes triku apkrāpti, vienmēr atrodas neziņā. Ar šādām ierobežotām zināšanām viņi nespēj ieiet noslēpumainajā pārpasaulības valstībā. Prātotāji ir tikuši mazliet tālāk nekā rupji materiālistiskie cilvēki vai auglīgā darba darītāji. Tomēr arī viņi atrodas maldu ķetnās, tāpēc uzskata kā pašu par sevi saprotamu to, ka viss, kam ir veidols, vārds un darbības, ir materiālās enerģijas radīts. Tie domā, ka Augstākais Gars ir bezveidīgs, bez vārda un darbības. Tā kā šie prātotāji pielīdzina Dieva Kunga pārpasaulīgo vārdu un veidolu laicīgiem vārdiem un veidoliem, viņi patiesībā atrodas neziņā. Šādu nabadzīgu zināšanu dēļ Augstākās Būtnes īstenā daba viņiem paliek nepieejama. Kā teikts Bhagavad-gītā, Dievs Kungs vienmēr ir pārpasaulīgs, pat tad, kad Viņš ir materiālajā pasaulē. Bet nejēgas uzskata Dievu Kungu par vienu no diženajām šīs pasaules personībām, un tādējādi maldinātāja enerģija viņus noved no pareizā ceļa.

38. PANTS

sa vēda dhātuh padavīm parasja
    duranta-vīrjasja rathānga-pānēh
jo ‘mājajā santatajānuvrittjā
    bhadžēta tat-pāda-sarodža-gandham

sah — vienīgi Viņš; vēda — var zināt; dhātuh — radītāja;
padavīm — slavu; parasja — pārpasaulības; duranta-vīrjasja — ļoti varenā;
ratha-anga-pānēh — Kunga Krišnas, kurš rokā tur ratu riteni; jah — kurš;
amājajā — bez kādas vilcināšanās; santatajā — bez pārtraukuma;
anuvrittjā — labvēlīgi; bhadžēta — kalpo; tat-pāda — Viņa pēdu;
sarodža-gandham — lotosa smaržai.

TULKOJUMS

Vienīgi tie, kas visu veltī, lai nepārtraukti un labvēlīgi kalpotu Kunga
Krišnas, ratu riteņa nesēja, lotospēdām, var iepazīt Visuma radītāju,
pilnīgi izprotot Viņa slavu, varu un pārpasaulību.

SKAIDROJUMS

Vienīgi tīrie bhaktas var zināt Kunga Krišnas
pārpasaulīgo vārdu, veidolu un darbību, jo viņi ir pilnīgi atbrīvojušies no
auglīgā darba un prātošanas sekām. Šādi bhaktas tīri kalpo Dievam
Kungam un necenšas gūt no tā nekādu pašlabumu. Viņi vienmēr no
sirds kalpo Dievam Kungam, neko neatstājot sev. Dieva pasaulē
ikviens kalpo Kungam vai nu tieši, vai netieši. Šim Kunga likumam nav
izņēmumu. Tie, kas kalpo Viņam netieši, Dieva Kunga maldinātāja
spēka spiesti, dara to nelabvēlīgi. Bet tie, kas kalpo Kungam tieši un
kurus vada tāda personība, ko Dievs Kungs mīl, kalpo Viņam
labvēlīgi. Šādi labvēlīgi kalpi ir Dieva Kunga bhaktas, un viņi ar Kunga
žēlastību var ieiet noslēpumainajā pārpasaulības valstībā. Bet prātotāji
visu laiku dzīvo tumsā. Kā teikts Bhagavad-gītā, pats Kungs vada
tīrus bhaktas pa sevis apzināšanās ceļu, jo tie pastāvīgi ar mīlestību
kalpo Kungam un ir pieķērušies Viņam no sirds. Lūk, kā var ieiet Dieva
valstībā. Auglīga darbība un prātošana nedod tādu iespēju.

39. PANTS

athēha dhanjā bhagavanta ittham
    jad vāsudēvē ‘khila-loka-nāthē
kurvanti sarvātmakam ātma-bhāvam
    na jatra bhūjah parivarta ugrah

atha — tā; iha — šajā pasaulē; dhanjāh — veiksmīgs; bhagavantah — ar
pilnīgu apziņu; ittham — tāds; jat — kas; vāsudēvē — Dieva Personībai;
akhila — visu aptverošs; loka-nāthē — visu Visumu īpašniekam;
kurvanti — iedvesmo; sarva-ātmakam — pilnībā; ātma — gars;
bhāvam — ekstāze; na — ne; jatra — kur; bhūjah — atkal; parivartah — atkārtošanās;
ugrah — šausmīgā.

TULKOJUMS

Cilvēks šajā pasaulē var iegūt veiksmi un augstāko apziņu tikai ar
šādiem jautājumiem, jo tie rada pārpasaulīgu ekstātisku mīlestību pret
Dieva Personību, visu Visumu īpašnieku, un dod pilnīgu drošību par
to, ka šausmīgā dzimšana un nāve vairs nekad neatkārtosies.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā Sūta Gosvāmī slavē Šaunakas vadīto
gudro jautājumus, jo tie ir pārpasaulīgi. Kā jau tika secināts,
vienīgi Dieva Kunga bhaktas var lielā mērā iepazīt Kungu, turpretī citi to
nespēj nemaz, kas liecina par bhaktu pilnību visās garīgajās zināšanās.
Dieva Personība ir augstākais Absolūtās Patiesības aspekts. Zināšanās
par Dieva Personību ietilpst arī zināšanas par bezpersonisko
Brahmanu un lokalizēto Paramātmu (Virsdvēseli). Tātad tas, kurš izprot Dieva
Personību, dabiski zina visu par Dievu Kungu, Viņa dažādajām spējām
un izvērsumiem. Tāpēc bhaktas tiek saukti par visādā ziņā
veiksmīgiem. Pilnīgu Dieva Kunga bhaktu neskar šausmīgās materiālās
ciešanas, ko rada atkārtota dzimšana un nāve.

40. PANTS

idam bhāgavatam nāma    purānam brahma-sammitam
uttama-šloka-čaritam    čakāra bhagavān riših
nihšrējasāja lokasja    dhanjam svastj-ajanam mahat

idam — šī; bhāgavatam — grāmata, kas satur stāstījumu par Dieva
Personību un Viņa tīrajiem bhaktām; nāma — vārdā; purānam — Vēdu
papildinājums; brahma-sammitam — Kunga Šrī Krišnas avatārs;
uttama-šloka — Dieva Personības; čaritam — darbība; čakāra — sastādīta;
bhagavān — Dieva Personības avatārs; riših — Šrī Vjāsadēva;
nihšrējasāja — augstākajai svētībai; lokasja — visu cilvēku; dhanjam — pilnīgi
veiksmīga; svasti-ajanam — pilnīgi svētlaimīga; mahat — visādā ziņā
pilnīga.

TULKOJUMS

Šrīmad Bhāgavatama ir Dieva literārais avatārs, un to sastādījis Šrīla
Vjāsadēva, Dieva avatārs. Tā domāta, lai dotu augstāko svētību visiem
cilvēkiem, un tā ir visādā ziņā veiksmīga, svētlaimīga un pilnīga.

SKAIDROJUMS

Kungs Šrī Čaitanja Mahāprabhu paziņoja, ka
Šrīmad Bhāgavatama ir nevainojama visu Vēdu zināšanu un vēstures
pārstāve skaņā. Tajā doti īpaši atlasīti stāsti par diženiem bhaktām, kuri
ir tieši saskārušies ar Dieva Personību. Šrīmad Bhāgavatama ir Kunga
Šrī Krišnas literārais avatārs, tāpēc tā neatšķiras no paša Kunga. Šī
grāmata jāgodina ar tādu pašu cieņu, kādu mēs parādam Kungam.
Tādējādi ar rūpīgu un pacietīgu Bhāgavatamas apgūšanu mēs varam saņemt
augstāko Dieva Kunga svētību. Dievs ir visa gaisma, svētlaime un
visa pilnība, un to pašu var teikt arī par Šrīmad Bhāgavatamu. Šī darba
lasījumi var dot mums visu Augstākā Brahmana Šrī Krišnas
pārpasaulīgo gaismu, ja vien saņemam to ar garīgā skolotāja caurspīdīgo
starpniecību. Kunga Čaitanjas personīgais sekretārs Šrīla Svarūpa
Dāmodara Gosvāmī ieteica visiem, kas nāca uz Purī satikt Kungu, apgūt
Bhāgavatamu no personības, kas ir Bhāgavata. Šāda personība ir sevi
apzinājies īstens garīgais skolotājs, un viņš ir vienīgais, kas var sniegt
Bhāgavatamas mācības izpratni un palīdzēt sasniegt vēlamo mērķi.
Bhāgavatamas apgūšana var dot visu, ko var sniegt paša Dieva Kunga
klātbūtne. Tā nes sev līdzi visu Kunga Šrī Krišnas pārpasaulīgo svētību, ko
mēs varētu saņemt, tiekoties ar Kungu vaigu vaigā.

41. PANTS

tad idam grāhajām āsa    sutam ātmavatām varam
sarva-vēdētihāsānām    sāram sāram samuddhritam

tat — tas; idam — šo; grāhajām āsa — lika pieņemt; sutam — dēlam;
ātmavatām — tā, kas apzinājies sevi; varam — viscienījamākais;
sarva — visi; vēda — Vēdu raksti (zināšanu grāmatas); itihāsānām — visu
vēsturisko notikumu; sāram — krējumu; sāram — krējumu;
samuddhritam — izņēmis.

TULKOJUMS

Šrī Vjāsadēva sniedza visu Vēdu rakstu un Visuma vēstures būtību un
deva to savam dēlam, kurš ir viscienījamākais no dvēselēm, kas
apzinājušās sevi.

SKAIDROJUMS

Cilvēki ar vājām zināšanām par patiesu atzīst tikai pasaules vēsturi, kas aizsākas ar Budas laiku jeb sesto gadsimtu pirms mūsu ēras, un visus vēsturiskos notikumus, kas minēti svētajos rakstos un attiecas uz agrākiem laikiem, viņi uzskata par izdomājumiem. Bet tas nav tiesa. Visi notikumi, kas minēti Purānās, Mahābhāratā utt., ir patiesi, un tie vēsta ne tikai par šo planētu, bet arī par miljoniem citu planētu šajā Visumā. Citu planētu vēsture šādiem cilvēkiem reizēm liekas neticama. Bet viņi nezina, ka visas planētas nav pilnīgi vienādas, un tāpēc vēsturiskie notikumi uz citām planētām ne vienmēr atbilst tam, kas notiek uz Zemes. Ņemot vērā dažādos apstākļus uz planētām, kā arī laiku un vidi, Purānu stāstos nav nekā brīnumaina, un tie nav izdomāti. Mums vienmēr jāatceras teiciens, ka tas, kas vienam ir barība, otram ir inde. Tāpēc nevajag uzskatīt Purānu stāstus un notikumus par izdomātiem. Tādiem diženiem riši kā Vjāsam nebija nekādas vajadzības savos darbos rakstīt izdomātus stāstus.
Šrīmad Bhāgavatamā atainoti notikumi no dažādu planētu vēstures. Tāpēc visas garīgās autoritātes atzīst Bhāgavatamu par Mahāpurānu. Šie vēsturiskie notikumi īpaši svarīgi tāpēc, ka tie saistīti ar Dieva Kunga darbību dažādos laikos un vietās. Šrīla Šukadēva Gosvāmī ir augstākais no visām pašapjēgu sasniegušajām dvēselēm, un viņš no sava tēva Vjāsadēvas vēlējās mācīties tieši Bhāgavatamu. Šrīla Vjāsadēva ir liela autoritāte, un tā kā Šrīmad Bhāgavatamā apskatītie jautājumi ir tik svarīgi, viņš vispirms mācīja šo vēstījumu savam diženajam dēlam Šrīlam Šukadēvam Gosvāmī. Bhāgavatama tiek salīdzināta ar krējumu, kas nostājies piena virspusē. Vēdu raksti ir kā zināšanu piena okeāns. Krējums un sviests ir visgaršīgākā piena daļa, un to pašu var teikt par Šrīmad Bhāgavatamu, jo tā satur visus patīkamos, pamācošos un autentiskos stāstus par dažādiem Dieva Kunga un Viņa bhaktu darbiem. Tomēr nav jēgas uzklausīt Bhāgavatamas vēstījumu no neticīgajiem, ateistiem un profesionāliem deklamētājiem, kuri par naudu stāsta Bhāgavatamas nezinātājiem. Šis darbs tika pasniegts Šrīlam Šukadēvam Gosvāmī, un viņam nebija nekāda sakara ar Bhāgavatas biznesu. Viņam nebija ar tādiem darījumiem jāuztur ģimene. Tāpēc Šrīmad Bhāgavatama jāuzklausa no Šukadēvas pārstāvja, un tam jābūt atsacīšanās dzīves kārtā, brīvam no ģimenes nastas. Piens, bez šaubām, ir ļoti labs un barojošs, bet, ja tam pieskārusies čūskas mute, tas zaudē labās īpašības, gluži otrādi, cilvēks no tā var nomirt. Tāpat tiem, kas stingri neseko vaišnavu disciplīnai, nevajadzētu nodarboties ar Bhāgavatas biznesu un kļūt par daudzu klausītāju garīgās nāves cēloni. Bhagavad-gītā Dievs Kungs norāda, ka visu Vēdu nolūks ir iepazīt Viņu (Kungu Krišnu), un Šrīmad Bhāgavatama ir pats Kungs Krišna pierakstītu zināšanu izskatā. Tāpēc šis darbs ir visu Vēdu krējums jeb būtība, un tas satur visu laiku vēsturiskos notikumus, kas saistīti ar Šrī Krišnu. Tā patiešām ir visas vēstures būtība.

42. PANTS

sa tu samšrāvajām āsa    mahārādžam parīkšitam
prājopavištam gangājām    parītam paramaršibhih

sah — Vjāsadēvas dēls; tu — atkal; samšrāvajām āsa — padarīt tos
dzirdamus; mahā-rādžam — imperatoram; parīkšitam — vārdā Parīkšits;
prāja-upavištam — kurš gaidīja nāvi neēzdams un nedzerdams;
gangājām — Gangas krastā; parītam — sabiedrībā; parama-rišibhih — diženu
gudro.

TULKOJUMS

Vjāsadēvas dēls Šukadēva Gosvāmī savukārt stāstīja Bhāgavatamu
diženajam valdniekam Parīkšitam, kurš kopā ar gudrajiem sēdēja
Gangas krastā un gaidīja nāvi neēzdams un nedzerdams.

SKAIDROJUMS

Visus pārpasaulīgos vēstījumus var pareizā veidā
saņemt pa mācekļu pēctecības ķēdi. Mācekļu pēctecību sauc par
paramparu. Tāpēc, ja Bhāgavatama vai citi Vēdu raksti netiek saņemti caur
paramparu, tad zināšanas tiek saņemtas nepareizi. Vjāsadēva
nodeva vēstījumu Šukadēvam Gosvāmī, un no Šukadēvas Gosvāmī to
saņēma Sūta Gosvāmī, tāpēc Bhāgavatamas vēstījums jāuzklausa no
Sūtas Gosvāmī vai viņa pārstāvja, nevis no kaut kāda neautoritatīva
skaidrotāja.

Valdnieks Parīkšits, laicīgi uzzinājis par savu gaidāmo nāvi, tūlīt
atstāja karaļvalsti un ģimeni un apsēdās Gangas krastā, lai gavētu līdz
nāvei. Pie valdnieka devās visi diženie gudrie, riši, filozofi, mistiķi un
citas personības. Izskanēja daudzi ieteikumi, kas valdniekam tajā laikā
būtu jādara, un galu galā tika nolemts, ka viņš no Šukadēvas Gosvāmī
klausīsies stāstījumu par Kungu Krišnu. Tā Mahāraja Parīkšits
noklausījās Bhāgavatamu.

Šrīpāda Šankarāčārja, kas sludināja mājāvādas filozofiju un
uzsvēra Absolūta bezpersonisko iezīmi, arī ieteica rast patvērumu pie
Kunga Šrī Krišnas lotospēdām, jo no spriešanas nav nekādas jēgas. Šrīpāda
Šankarāčārja netiešā veidā atzina, ka tas, ko viņš sludinājis krāšņiem
vārdiem Vēdānta-sūtras gramatiskajos izskaidrojumos, nevar palīdzēt
nāves brīdī. Šajā izšķirošajā mirklī jādaudzina Govindas vārds. To
iesaka visi diženie pārpasaulnieki. Šukadēva Gosvāmī jau ilgu laiku pirms
tam mācīja to pašu: dzīves beigās jāatceras Nārājana. Tā ir visas
garīgās darbības būtība. Sekojot šai mūžīgajai patiesībai, valdnieks
Parīkšits noklausījās Šrīmad Bhāgavatamu, ko teica apdāvinātais Šukadēva
Gosvāmī. Un tādā veidā gan Bhāgavatamas vēstījuma teicējs, gan
klausītājs saņēma atbrīvi.

43. PANTS

krišnē sva-dhāmopagatē    dharma-gjānādibhih saha
kalau našta-drišām ēša    purānārko ‘dhunoditah

krišnē — Krišnas; sva-dhāma — paša mājvietā; upagatē — atgriezies;
dharma — reliģija; gjāna — zināšanas; ādibhih — kopā; saha — ar;
kalau — Kali-jugā; našta-drišām — cilvēki, kuri zaudējuši redzi; ēšah — tas viss;
purāna-arkahPurāna, kas mirdz kā saule; adhunā — tikko;
uditah — uzlēkusi.

TULKOJUMS

Bhāgavata Purāna ir mirdzoša kā saule, un tā uzlēca tūlīt pēc tam, kad
Kungs Krišna kopā ar reliģiju, zināšanām utt. atgriezās savā mājvietā.
Tie, kas zaudējuši redzi Kali laikmeta neziņas tumsas dēļ, saņems
gaismu no šīs Purānas.

SKAIDROJUMS

Kungam Šrī Krišnam ir sava mūžīgā dhāma jeb mājvieta, kur Viņš pastāvīgi bauda kopā ar saviem mūžīgajiem pavadoņiem un piederumiem. Krišnas mūžīgā mājvieta ir Viņa iekšējās enerģijas izpausme, turpretī materiālā pasaule ir ārējās enerģijas izpausme. Kad Šrī Krišna atnāk uz materiālo pasauli, Viņš atklāj sevi un visus piederumus savā iekšējā spējā, ko sauc par ātma-maiju. Bhagavad-gītā Dievs Kungs norāda, ka Viņš atnāk pats ar savu spēju (ātma-maiju). Tāpēc Viņa veidols, vārds, slava, piederumi, mājvieta utt. nav matērijas radīti. Šrī Krišna atnāk, lai sauktu atpakaļ kritušās dvēseles un atjaunotu reliģijas likumus, ko pats tieši noteicis. Izņemot Dievu, neviens nevar nodibināt reliģiju. Reliģijas likumus var noteikt vai nu pats Kungs, vai personība, ko Viņš ir īpaši tam pilnvarojis. Īstena reliģija nozīmē zināt Dievu, savas attiecības ar Viņu un mūsu pienākumus pret Viņu, kā arī to, kur nonāksim, atstājuši šo materiālo ķermeni. Tikai retā no saistītajām dvēselēm, kuras atrodas materiālās enerģijas slazdos, zina visus šos dzīves principus. Lielākā daļa ir kā dzīvnieki, kuri vienīgi ēd, guļ, baidās un kopojas. Ļaudis parasti tikai apmierina jutekļus, saucot to par reliģiozitāti, zināšanām vai atpestīšanu. Pašreizējā strīdu laikmetā jeb Kali-jugā viņi ir vēl aklāki. Kali-jugas cilvēki ir tikai karaliski dzīvnieki. Viņiem nav nekādas sajēgas par garīgajām zināšanām vai dievišķu un reliģisku dzīvi. Šie ļaudis ir tik akli, ka nespēj redzēt tālāk par smalkā prāta, saprāta vai neīstā «es» robežām, tomēr viņi ļoti lepojas ar savu attīstību izglītībā, zinātnē un materiālajā labklājībā. Pēc ķermeņa atstāšanas tiem draud piedzimšana suņa vai cūkas ķermenī, jo viņi ir pilnīgi pazaudējuši izpratni par dzīves augstāko mērķi. Dieva Personība Šrī Krišna atnāca pie mums īsi pirms Kali-jugas sākuma un, iestājoties Kali-jugai, atgriezās savās mūžīgajās mājās. Būdams šajā pasaulē, Viņš ar saviem dažādajiem darbiem atklāja pilnīgi visu. Piemēram, Viņš teica Bhagavad-gītu un izskauda visus pretenziozos reliģijas principus. Pirms aiziešanas no materiālās pasaules Kungs Krišna caur Nāradu pilnvaroja Šrī Vjāsadēvu sastādīt Šrīmad Bhāgavatamas vēstījumu, un tādējādi Bhagavad-gīta un Šrīmad Bhāgavatama ir lāpas, kas apgaismo ceļu šī laikmeta aklajiem cilvēkiem. Citiem vārdiem sakot, ja Kali-jugas ļaudis vēlas redzēt īsteno dzīves gaismu, tiem jālasa tikai šīs divas grāmatas, un tad viņu dzīves mērķis tiks sasniegts. Bhagavad-gīta ir jāapgūst pirms Bhāgavatamas, un Šrīmad Bhāgavatama ir dzīves summum bonum, tā ir pats Kungs Šrī Krišna. Tāpēc mums jāpieņem šis darbs kā tiešs Kunga Krišnas pārstāvis. Tas, kurš spēj redzēt Šrīmad Bhāgavatamu, var vaigu vaigā redzēt arī Kungu Šrī Krišnu. Viņi neatšķiras.

44. PANTS

tatra kīrtajato viprā    vipraršēr bhūri-tēdžasah
aham čādhjagamam tatra    nivištas tad-anugrahāt
so ‘ham vah šrāvajišjāmi    jathādhītam jathā-mati

tatra — tur; kīrtajatah — skaitot; viprāh — ak, brāhmani; vipra-rišēh — no
diženā brāhmana-riši; bhūri — ļoti; tēdžasah — varena; aham — es;
ča — arī; adhjagamam — varēju saprast; tatra — šajā sapulcē; nivištah — ar
visu uzmanību; tat-anugrahāt — ar viņa žēlastību; sah — to pašu;
aham — es; vah — jums; šrāvajišjāmi — lai jūs klausītos; jathā-adhītam
jathā-mati
— cik es saprotu.

TULKOJUMS

Ak, mācītie brāhmani, kad Šukadēva Gosvāmī tur [valdnieka
Parīkšita klātbūtnē] teica Bhāgavatamu, es uzmanīgi klausījos viņu un tā ar
diženā un varenā gudrā žēlastību iemācījos Bhāgavatamu. Tagad jums
pastāstīšu to, ko dzirdēju no viņa, tā kā es to sapratu.

SKAIDROJUMS

Ja cilvēks ir uzklausījis Bhāgavatamu no tādas
diženas sevi apzinājušās dvēseles kā Šukadēva Gosvāmī, tad viņš
Bhāgavatamas lappusēs var noteikti saskatīt tiešu Kunga Šrī Krišnas klātbūtni.
Tomēr Bhāgavatamu nav iespējams iemācīties no algota viltus teicēja,
kura mērķis ir nopelnīt naudu, ko pēc tam varētu iztērēt seksam. Ja
cilvēks ir saistīts ar tiem, kas nodarbojas ar dzimumdzīvi, viņš nevar
apgūt Šrīmad Bhāgavatamu. Tāds ir Bhāgavatamas mācīšanās noslēpums.
Šo darbu nav iespējams apgūt arī no tāda cilvēka, kurš to skaidro
atbilstoši savai laicīgajai izglītībai. Ja cilvēks vispār vēlas Bhāgavatamas
lappusēs ieraudzīt Kungu Šrī Krišnu, tad viņam jāmācās šis darbs
tikai un vienīgi no Šukadēvas Gosvāmī pārstāvja. Lūk, kāds ir ceļš, un
cita ceļa nav. Sūta Gosvāmī ir īstens Šukadēvas Gosvāmī pārstāvis, jo
viņš vēlas pasniegt vēstījumu, ko uzklausījis no augsti mācītā
brāhmana. Šukadēva Gosvāmī deva Bhāgavatamu tā, kā bija to dzirdējis no
sava diženā tēva, un arī Sūta Gosvāmī mācīja Bhāgavatamu atbilstoši
tam, ko bija dzirdējis no Šukadēvas Gosvāmī. Klausīšanās vēl nav viss;
jābūt ļoti uzmanīgam un jāizprot dzirdētā jēga. Vārds «nivišta» nozīmē,
ka Sūta Gosvāmī dzēra Bhāgavatamas sulu caur ausīm. Tā ir jāuzklausa
Bhāgavatama. Šrīmad Bhāgavatama ļoti uzmanīgi jāuzklausa no pareizā
cilvēka, un tad ir iespējams apjēgt Kunga Krišnas klātbūtni katrā
lappusē. Šajā pantā minēts Bhāgavatamas izpratnes noslēpums. Ja cilvēka
prāts nav tīrs, tad viņš nevar uzmanīgi klausīties. Prāts nevar būt
neaptraipīts, ja cilvēks nedarbojas tīri. Un šķīsta darbība nav iespējama,
ja ēšana, gulēšana, baidīšanās un kopošanās nav attīrīta. Bet, ja cilvēks
tā vai citādi ļoti uzmanīgi spēj uzklausīt Bhāgavatamu no pareizā avota,
tad viņš Bhāgavatamas lappusēs jau no paša sākuma noteikti redz pašu
Kungu Šrī Krišnu.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojumi Šrīmad Bhāgavatamas pirmā
dziedājuma trešajai nodaļai «Krišna ir visu avatāru avots».


Tālāk:

Ceturtā nodaļa Šrī Nāradas ierašanās