Šrīmad Bhāgavatama (1. un 2. dziedājums) 1.7

null

SEPTĪTĀ NODAĻA

Dronas dēla sodīšana

1. PANTS

šaunaka uvāča

nirgatē nāradē sūta    bhagavān bādarājanah
šrutavāms tad-abhiprētam    tatah kim akarod vibhuh

šaunakah — Šrī Šaunaka; uvāča — sacīja; nirgatē — aizgājis;
nāradē — Nārada Muni; sūta — ak, Sūta; bhagavān — pārpasaulīgi varenais;
bādarājanah — Vēdavjāsa; šrutavān — kurš dzirdēja; tat — viņa;
abhiprētam — prāta vēlme; tatah — pēc tam; kim — ko; akarot — viņš darīja;
vibhuh — diženais.

TULKOJUMS

Riši Šaunaka jautāja: Ak, Sūta! Diženais un pārpasaulīgi varenais
Vjāsadēva noklausījās visu, ko teica Šrī Nārada Muni. Ko Vjāsadēva
darīja pēc Nāradas aiziešanas?

SKAIDROJUMS

Ar šo nodaļu sākas stāsts par to, kāpēc tika
teikta Šrīmad Bhāgavatama. Mahārādža Parīkšits tika brīnumainā kārtā
izglābts savas mātes klēpī. Viņas dzīvību apdraudēja Drauni
(Ašvathāma), Āčārjas Dronas dēls, kurš nogalināja piecus guļošos Draupadī
dēlus, par ko Ardžuna viņu sodīja. Pirms diženā darba
Šrīmad Bhāgavatamas iesākšanas Šrī Vjāsadēva bhakti transā izprata visu patiesību.

2. PANTS

sūta uvāča

brahma-nadjām sarasvatjām    āšramah paščimē tatē
šamjāprāsa iti prokta    rišīnām satra-vardhanah

sūtah — Šrī Sūta; uvāča — sacīja; brahma-nadjām — upes, kura cieši
saistīta ar Vēdām, brāhmaniem, svētajiem un Dievu Kungu, krastā;
sarasvatjām — Sarasvatī; āšramah — mītne meditācijai;
paščimē — rietumu; tatē — krastā; šamjāprāsah — vietā, ko sauc par Šamjāprāsu;
iti — tā; proktah — ir teikts; rišīnām — gudro; satra-vardhanah — kas
iedzīvina darbību.

TULKOJUMS

Šrī Sūta sacīja: Upe Sarasvatī ir cieši saistīta ar Vedām, un tās rietumu
krastā, vietā, ko sauc par Šamjāprāsu, kur gudrie gūst iedvesmu
pārpasaulīgai darbībai, atrodas meditācijas nams.

SKAIDROJUMS

Garīgo zināšanu attīstībai noteikti nepieciešama
piemērota vieta un gaisotne. Īpaši labs šim nolūkam ir Sarasvatī
rietumu krasts. Tur Šamjāprāsā atrodas Vjāsadēvas āšrams. Šrīla
Vjāsadēva bija ģimenes cilvēks, tomēr viņa dzīves vieta nosaukta par āšramu.
Āšrams ir vieta, kur garīgā darbība vienmēr ir galvenā. Nav svarīgi, vai
tur dzīvo ģimenes cilvēks vai dāvanu lūdzējs. Visa varnāšramas iekārta
ir tā izveidota, ka katru dzīves kārtu sauc par āšramu. Tas nozīmē, ka
garīgā kultūra ir kopīga visiem. Brahmačārī, grihasthas, vānaprasthas un
sanjāsī dzīvo ar vienu misiju, t.i., Visaugstākā izprašanai. Tādēļ
garīgās kultūras ziņā neviens nav mazāk svarīgs par citiem. Pastāv ārējas
atšķirības atsacīšanās līmenī. Sanjāsī tiek turēti augstā cieņā tāpēc,
ka viņi tik tiešām ir ļoti atsacījušies.

3. PANTS

tasmin sva āšramē vjāso    badarī-šanda-manditē
āsīno ‘pa upasprišja    pranidadhjau manah svajam

tasmin — tajā (āšramā); svē — savā; āšramē — mītnē;
vjāsah — Vjāsadēva; badarī — ogu; šanda — koku; manditē — ielokā; āsīnah — sēžot; apah
upasprišja
— pieskaroties ūdenim; pranidadhjau — vērsa;
manah — prātu; svajam — pats.

TULKOJUMS

Tur, ogu koku ieskautā āšramā, Šrīla Vjāsadēva pieskārās ūdenim, lai
šķīstītos, un apsēdās meditēt.

SKAIDROJUMS

Sekojot sava garīgā skolotāja Šrīlas Nāradas Muni
norādījumiem, Vjāsadēva šajā pārpasaulīgajā vietā sakoncentrēja savu
prātu meditācijai.

4. PANTS

bhakti-jogēna manasi    samjak pranihitē ‘malē
apašjat purušam pūrnam    mājām ča tad-apāšrajam

bhakti — garīgā kalpošana; jogēna — ar pievienošanos; manasi — prātā;
samjak — pilnīgi; pranihitē — nodarbināts un vērsts; amalē — bez
jebkādas matērijas; apašjat — redzēja; purušam — Dieva Personību;
pūrnam — absolūtu; mājām — enerģiju; ča — arī; tat — Viņa;
apāšrajam — pilnīgā varā.

TULKOJUMS

Tā viņš, bez jebkāda materiālisma, vērsa prātu uz vienu mērķi, pilnīgi
nodarbinot to ar pievienošanos Kungam garīgajā kalpošanā
[bhakti-jogu]. Tādā veidā viņš ieraudzīja Dieva Absolūto Personību kopā ar
pilnīgi vadīto ārējo enerģiju.

SKAIDROJUMS

Pilnīgs Absolūtās Patiesības redzējums ir iespējams tikai ar pievienošanos Kungam garīgajā kalpošanā. Tas apstiprināts arī Bhagavad-gītā. Absolūto Patiesību, Dieva Personību, var pilnīgi apzināties vienīgi ar garīgo kalpošanu, un ar tādām pilnīgām zināšanām iespējams ieiet Dieva valstībā. Nepilnīga Absolūta apzināšanās, vēršoties pie Tā daļēji kā pie bezpersoniskā Brahmana vai lokalizētās Paramātmas, nevar dot iespēju ieiet Dieva valstībā. Šrī Nārada ieteica Šrīlam Vjāsadēvam gremdēties pārpasaulīgā meditācijā uz Dieva Personību un Viņa darbību. Šrīla Vjāsadēva nepiemin Brahmana starojumu, jo tas nav absolūts redzējums. Absolūtais redzējums ir Dieva Personība, un tas apstiprināts Bhagavad-gītā (7.19.): vāsudēvah sarvam iti. Arī Upanišadās teikts, ka Vāsudēvu, Dieva Personību, klāj zeltainais bezpersoniskā Brahmana mirdzums hiranmajēna pātrēna, un, kad Dievs Kungs ar savu žēlastību šo pārklājumu noņem, var ieraudzīt īsteno Absolūta seju. Absolūts šajā pantā nosaukts par purušu jeb personību. Dieva Absolūtā Personība minēta daudzos Vēdu rakstos; arī Bhagavad-gītā apstiprināts, ka puruša ir mūžīgā un sākotnējā personība. Dieva Absolūtā Personība ir pilnīga personība. Augstākajai Personībai ir daudzveidīgas enerģijas, no kurām īpaši svarīgas ir iekšējā enerģija, robeženerģija un ārējā enerģija. Šajā pantā minēta ārējā enerģija, kā sapratīsim no izteikumiem par tās darbību. Iekšējā enerģija vienmēr pastāv kopā ar Absolūto Personību, tāpat kā mēness gaisma vienmēr pavada mēnesi. Ārējā enerģija tiek salīdzināta ar tumsu, jo tā tur dzīvās būtnes neziņas tumsībā. Vārds «apāšrajam» norāda, ka Dievs Kungs valda pār šo enerģiju. Iekšējo spēju jeb augstāko enerģiju arī sauc par maiju, bet tā ir garīgā maija jeb enerģija, kas izpaužas absolūtajā valstībā. Kad būtne rod patvērumu pie iekšējās spējas, tad materiālās neziņas tumsa tūlīt pazūd. Un pat ātmārāmas jeb tie, kas stingri iegrimuši transā, rod patvērumu pie šīs maijas jeb iekšējās enerģijas. Garīgā kalpošana jeb bhakti-joga ir iekšējās enerģijas darbība, tāpēc tās klātbūtnē nav vietas zemākajai enerģijai jeb materiālajai enerģijai, tāpat kā garīgās gaismas mirdzumā nevar būt tumsas. Šī iekšējā enerģija ir augstāka pat par garīgo svētlaimi, kas sasniedzama bezpersoniskā Brahmana izpratnē. Bhagavad-gītā teikts, ka bezpersoniskā Brahmana mirdzums arī izplūst no Dieva Absolūtās Personības Šrī Krišnas. Parama-puruša nevar būt neviens cits kā pats Šrī Krišna, un tas tiks izskaidrots turpmākajās šlokās.

5. PANTS

jajā sammohito džīva    ātmānam tri-gunātmakam
paro ‘pi manutē ‘nartham    tat-kritam čābhipadjatē

jajā — kura; sammohitah — maldinātas; džīvah — dzīvās būtnes;
ātmānam — patība; tri-guna-ātmakam — triju materiālās dabas īpašību jeb
matērijas produktu saistītas; parah — pārpasaulīgs; api — par spīti;
manutē — pieņem kā pašu par sevi saprotamu; anartham — to, kas ir
nevēlams; tat — ar to; kritam ča — pretdarbības; abhipadjatē — saņem
no tā.

TULKOJUMS

Šīs ārējās enerģijas dēļ dzīvā būtne, kas stāv pāri trijām materiālās
dabas īpašībām, uzskata sevi par materiālu un tāpēc saņem materiālo
ciešanu sekas.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā ir norādīts galvenais materiālistisku dzīvo būtņu ciešanu cēlonis, ieteikti līdzekļi pret šīm ciešanām, kā arī atklāta augstākā pilnība. Tas viss ir pieminēts. Dzīvā būtne pēc savas dabas stāv pāri materiālajai sasaistībai, bet tagad tā ir nonākusi ārējās enerģijas gūstā un tāpēc uzskata sevi par materiālu. Šīs netīrās saskarsmes dēļ tīrā garīgā būtne cieš materiālo dabas īpašību ietekmē. Dzīvā būtne kļūdaini uzskata sevi par matērijas radītu. Tas nozīmē, ka tagadējais izkropļotais domāšanas, jušanas un vēlēšanās veids materiālajos apstākļos viņai nav dabīgs. Būtnei ir arī savs domāšanas, jušanas un vēlēšanās veids. Sākotnējā stāvoklī dzīvā būtne nav bez domām, vēlmēm un jūtām. Arī Bhagavad-gītā apstiprināts, ka saistītās dvēseles īstenās zināšanas tagad klāj neziņa. Tādējādi šajā pantā atspēkota teorija, ka dzīvā būtne ir absolūtais bezpersoniskais Brahmans. Tas nav iespējams, jo viņai arī sākotnējā nesaistītajā stāvoklī ir savs domāšanas veids. Sasaistība pastāv ārējās enerģijas ietekmes dēļ. Tas nozīmē, ka maldinātāja enerģija ņem varu savās rokās, kamēr Visaugstais Kungs ir projām. Dievs Kungs nevēlas, lai dzīvo būtni maldinātu ārējā enerģija. Šī enerģija to apzinās, bet vienalga uzņemas šo nepateicīgo darbu un ar savu mulsinošo ietekmi tur aizmirstības pilno dvēseli maldos. Dievs Kungs neiejaucas maldinātājas enerģijas darbā, jo tas ir nepieciešams saistītās dvēseles labošanai. Mīlošam tēvam nepatīk, ka viņa bērnus soda kāds cits, tomēr kārtības labad viņš uztic bērnu kādam stingram cilvēkam. Bet visumīlošais Visvarenais Tēvs tajā pat laikā vēlas, lai saistītā dvēsele atbrīvotos no maldinātājas enerģijas ķetnām. Nepaklausīgos pilsoņus valdnieks liek cietumā, bet reizēm, vēlēdamies tos atbrīvot, viņš pats iet uz cietumu un lūdz tiem laboties, un tādā veidā cietumnieki tiek atbrīvoti. Gluži tāpat Visaugstais Kungs no savas valstības atnāk uz maldinātājas enerģijas valsti un pats sniedz palīdzību Bhagavad-gītas izskatā. Šajā darbā norādīts, ka, lai gan maldinātāju enerģiju ir ļoti grūti pārvarēt, Visaugstākais pēc savas gribas atbrīvo to, kurš uztic sevi Dieva Kunga lotospēdām. Šī sevis uzticēšana ir līdzeklis, ar ko var atbrīvoties no maldinātājas enerģijas radītā apjukuma. Sevis uzticēšanu pilnīgu padara svētu cilvēku sabiedrība. Tāpēc Dievs Kungs norāda, ka svētie, kas patiešām apzinājušies Visaugstāko, ar saviem vārdiem virza cilvēkus uz pārpasaulīgo, mīlestības pilno kalpošanu Kungam. Saistītā dvēsele iegūst patiku klausīties par Kungu un ar klausīšanos pamazām paceļas līdz cieņai, bhakti un piesaistībai Kungam. Un viss beidzas ar sevis uzticēšanu. Šajā pantā Dievs Kungs Vjāsadēvas avatārā arī iesaka to pašu. Tas nozīmē, ka Dievs Kungs labo saistītās dvēseles divējādi — sodot ar savu ārējo enerģiju un palīdzot kā garīgais skolotājs gan no iekšienes, gan ārienes. No iekšpuses pats Kungs Virsdvēseles (Paramātmas) izskatā kļūst par ikvienas dzīvās būtnes garīgo skolotāju, un no ārpuses Viņš kļūst par garīgo skolotāju svēto rakstu, svētu personību un iesvētošā garīgā skolotāja izskatā. Sīkāk tas tiks izskaidrots nākamajā šlokā.
Personiskā vara pār maldinātāju enerģiju attiecībā uz padievu valdīšanas spēju apstiprināta Vēdās (Kēna Upanišadā). Arī šajā pantā skaidri pateikts, ka ārējā enerģija personiski vada dzīvo būtni. Būtne, kas tādā veidā pakļauta ārējai enerģijai, atrodas citādā stāvoklī. Taču no šī Bhāgavatamas izteikuma ir skaidrs, ka tā pati ārējā enerģija ir pakļauta Dieva Personībai jeb pilnīgajai būtnei. Pilnīgajai būtnei jeb Kungam nevar tuvoties pat maldinātāja enerģija, kas spēj iedarboties tikai uz dzīvajām būtnēm. Tāpēc uzskats, ka Visaugstais Kungs nonāk maldinātāja spēka varā un kļūst par dzīvo būtni, ir pilnīgs izdomājums. Ja dzīvā būtne un Dievs Kungs piederētu pie vienas kategorijas, tad Vjāsadēva to varētu redzēt, un nevarētu būt runas par maldinātās būtnes materiālajām ciešanām, jo Augstākā Būtne ir ar pilnīgu apziņu. Monisti ar daudziem negodīgiem izdomājumiem cenšas pieskaitīt Dievu Kungu un dzīvo būtni vienai kategorijai. Ja Dievs Kungs un dzīvā būtne būtu viens un tas pats, tad Šrīla Šukadēva Gosvāmī nebūtu uzņēmies aprakstīt Dieva Kunga pārpasaulīgās spēles, jo tās būtu tikai maldinātājas enerģijas izpausmes.
Šrīmad Bhāgavatama ir summum bonum zāles cilvēcei, kura cieš maijas ķetnās. Tāpēc Šrīla Vjāsadēva vispirms nosaka saistīto dvēseļu īsteno slimību, t.i., to atrašanos ārējās enerģijas maldinājumā. Vēl viņš redz pilnīgo Augstāko Būtni, no kuras maldinātāja enerģija ir ļoti tālu, lai gan Tā redz gan slimās saistītās dvēseles, gan slimības cēloni. Nākamajā pantā ir ieteiktas zāles. Dieva Augstākā Personība un dzīvās būtnes pēc īpašībām noteikti neatšķiras, bet Kungs valda pār maldinātāju enerģiju, turpretī dzīvā būtne atrodas šīs enerģijas varā. Tādējādi Dievs Kungs un dzīvās būtnes vienlaicīgi ir vienādi un atšķirīgi. Šajā sakarībā jāatzīmē arī tas, ka Dieva Kunga un dzīvās būtnes mūžīgās attiecības ir pārpasaulīgas, jo pretējā gadījumā Kungs necenstos atpestīt saistītās dvēseles no maijas ķetnām. Tādā pašā veidā arī dzīvajai būtnei jāatjauno sava dabiskā mīlestība pret Kungu, un tā ir būtnes augstākā pilnība. Šrīmad Bhāgavatama virza saistītās dvēseles uz šo dzīves mērķi.

6. PANTS

anarthopašamam sākšād    bhakti-jogam adhokšadžē
lokasjādžānato vidvāmš    čakrē sātvata-samhitām

anartha — tas, kas ir lieks; upašamam — atvieglināšana; sākšāt — tieši;
bhakti-jogam — ar savienošanos garīgajā kalpošanā; adhokšadžē — ar
Pārpasaulību; lokasja — ļaužu; adžānatah — tie, kas neapzinās;
vidvān — augsti mācītais; čakrē — sastādīja; sātvata — saistībā ar Augstāko
Patiesību; samhitām — Vēdu rakstus.

TULKOJUMS

Materiālās ciešanas, kas dzīvajai būtnei ir nevajadzīgas, var tieši
atvieglot, savienojoties garīgajā kalpošanā. Bet ļaudis to nezina, tāpēc
mācītais Vjāsadēva sastādīja šos Vēdu rakstus, kas saistīti ar
Augstāko Patiesību.

SKAIDROJUMS

Šrīla Vjāsadēva redzēja visupilnīgo Dieva Personību. Šis izteikums norāda, ka Dieva Personība kā pilnīgs veselums ietver arī savas neatņemamās sastāvdaļas. Tāpēc Vjāsadēva redzēja Dieva Personības dažādās enerģijas, t.i., iekšējo enerģiju, robeženerģiju un ārējo enerģiju. Viņš redzēja arī dažādās Dieva pilnīgās daļas un pilnīgo daļu daļas, dažādos avatārus un īpaši ievēroja saistīto dvēseļu nevajadzīgās ciešanas ārējās enerģijas maldinājumā. Un galu galā Vjāsadēva redzēja zāles, kas var palīdzēt saistītajām dvēselēm, t.i., garīgo kalpošanu. Kalpošana ir liela pārpasaulīga zinātne, un tā sākas ar Dieva Augstākās Personības vārda, slavas, godības utt. klausīšanos un daudzināšanu. Snaudošās Dieva mīlestības atmodināšana nav atkarīga no mehāniskas klausīšanās un daudzināšanas, to nosaka tikai un vienīgi Dieva Kunga bezcēloņu žēlastība. Kad Kungs ir pilnīgi apmierināts ar bhaktas patiesajām pūlēm, Viņš var dāvāt mīlestības pilno pārpasaulīgo kalpošanu. Bet pat ieteiktie klausīšanās un daudzināšanas veidi tūlīt atvieglo pilnīgi nevajadzīgās materiālās esamības ciešanas. Lai samazinātu materiālo piesaistību, nav jāgaida, kad attīstīsies pārpasaulīgās zināšanas. Gluži otrādi, zināšanas ir atkarīgas no garīgās kalpošanas, kas dod galējo Augstākās Patiesības izpratni.

7. PANTS

jasjām vai šrūjamānājām    krišnē parama-pūrušē
bhaktir utpadjatē pumsah    šoka-moha-bhajāpahā

jasjām — Vēdu rakstu; vai — noteikti; šrūjamānājām — tikai
uzklausot; krišnē — Kungam Krišnam; parama — augstākajai; pūrušē — Dieva
Personībai; bhaktih — garīgās kalpošanas jūtas; utpadjatē — izdīgst;
pumsah — dzīvās būtnes; šoka — nožēla; moha — maldi; bhaja — bailes;
apahā — kas nodzēš.

TULKOJUMS

Klausoties Vēdu rakstus, tūlīt izdīgst garīgās kalpošanas jūtas pret
Kungu Krišnu, Dieva Augstāko Personību, lai nodzēstu nožēlas, maldu un
baiļu uguni.

SKAIDROJUMS

Pastāv dažādi jutekļi, un no tiem dzirde ir visjūtīgākā. Tā darbojas pat tad, kad cilvēks guļ dziļā miegā. Nomodā cilvēks var aizsargāties no ienaidnieka, bet miegā viņu sargā vienīgi dzirde. Klausīšanās svarīgums šajā pantā minēts saistībā ar augstākās dzīves pilnības sasniegšanu, t.i., atbrīvi no materiālajām triju veidu ciešanām. Cilvēks ik brīdi kaut ko nožēlo, tiecas pēc maldīgām lietām un baidās no kaut kāda ienaidnieka. Tās ir materiālās slimības pamatpazīmes. Un šajā pantā skaidri norādīts, ka, tikai klausoties Šrīmad Bhāgavatamas vēstījumu, cilvēks pieķeras Dieva Augstākajai Personībai Šrī Krišnam, un, tiklīdz tas notiek, pazūd materiālo slimību pazīmes. Šrīla Vjāsadēva redzēja visupilnīgo Dieva Personību, un šis izteikums to skaidri apstiprina.
Garīgās kalpošanas galamērķis ir izkopt īstu mīlestību pret Dieva Personību. Mīlestība ir vārds, kas bieži tiek lietots, runājot par vīrieti un sievieti. Un mīlestība ir arī vienīgais vārds, ar ko var pareizi aprakstīt Kunga Krišnas un dzīvo būtņu attiecības. Bhagavad-gītā dzīvās būtnes nosauktas par prakriti, un sanskritā «prakriti» ir sieviešu dzimtes vārds. Dievs Kungs vienmēr tiek saukts par parama-purušu jeb augstāko vīrišķo personību. Tātad Dieva Kunga un dzīvo būtņu mīlestība zināmā mērā līdzinās vīrieša un sievietes mīlestībai. Tāpēc apzīmējums «mīlestība uz Dievu» ir pareizs.
Mīlestības pilnā garīgā kalpošana Dievam Kungam sākas ar klausīšanos par Kungu. Kungs un klausīšanās par Viņu neatšķiras. Dievs Kungs ir absolūts visādā ziņā, tāpēc nav atšķirības starp Kungu un to, ko klausās par Viņu. Tādēļ klausīšanās par Dievu Kungu nozīmē tūlītēju saskarsmi ar Viņu caur pārpasaulīgo skaņu. Un šī skaņa ir tik iedarbīga, ka tā tūlīt atbrīvo no visām iepriekš minētajām materiālajām piesaistībām. Kā bija teikts, dzīvā būtne materiālajā saskarsmē izveido noteikta veida nepareizus uzskatus un pieņem par patiesu maldīgo ieslodzījumu materiālajā ķermenī. Dažādu dzīves kategoriju būtnes šādu nepareizu priekšstatu dēļ nonāk atšķirīgos maldos. Pat visaugstākajā cilvēka dzīves pakāpē šie maldi izpaužas kā daudzi «ismi», un tie sarauj mīlestības pilnās attiecības ar Dievu Kungu, tādā veidā iznīcinot arī mīlestību starp cilvēkiem. Klausoties Šrīmad Bhāgavatamu, cilvēki atbrīvojas no šī neīstā materiālistiskā priekšstata, un sabiedrībā sākas īstens miers, pēc kura dažādos politiskos apstākļos tik ļoti ilgojas politiķi. Viņi grib, lai būtu miers starp cilvēkiem, starp nācijām, bet tajā pat laikā ir pārlieku pieķērušies materiālajai varai un tāpēc nonāk maldos un bailēs. Tādēļ politiķu miera konferences nevar radīt mieru sabiedrībā. To var izdarīt, tikai klausoties Šrīmad Bhāgavatamas aprakstus par Dieva Augstāko Personību Šrī Krišnu. Muļķa politiķi var turpināt rīkot miera konferences un valstu vadītāju tikšanās kaut simtiem gadu, bet viņi negūs panākumus. Kamēr neatjaunosim savas zaudētās attiecības ar Krišnu, tikmēr pastāvēs maldīgais priekšstats par to, ka ķermenis ir patība, un tādēļ būs arī bailes. Kas attiecas uz jautājumu, vai Šrī Krišna tiešām ir Dieva Augstākā Personība, to simtiem un tūkstošiem reižu apstiprina svētie raksti, un to no savas pieredzes var apliecināt simtiem un tūkstošiem bhaktu tādās vietās kā Vrindāvanā, Navadvīpā un Purī. Pat «Kaumudī» vārdnīcā kā vārda «Krišna» sinonīmi ir minēti «Jašodas dēls» un «Dieva Augstākā Personība, Parabrahmans». Secinājums ir tāds, ka, vienkārši klausoties vēdisko darbu Šrīmad Bhāgavatamu, var iegūt tiešu saikni ar Dieva Augstāko Personību Šrī Krišnu un tādā veidā sasniegt augstāko dzīves pilnību, paceļoties pāri pasaulīgajām ciešanām, maldiem un bailēm. Tā var pārbaudīt, kurš patiešām pazemīgi klausās Šrīmad Bhāgavatamas lasījumus.

8. PANTS

sa samhitām bhāgavatīm    kritvānukramja čātma-džam
šukam adhjāpajām āsa    nivritti-niratam munih

sah — to; samhitām — Vēdu rakstus; bhāgavatīm — saistībā ar Dieva
Personību; kritvā — izdarījis; anukramja — pārlabojis un atkārtojis;
ča — un; ātma-džam — savu dēlu; šukam — Šukadēvu Gosvāmī; adhjāpajām
āsa
— mācīja; nivritti — sevis apzināšanās ceļā; niratam — nodarbināts;
munih — gudrais.

TULKOJUMS

Kad diženais gudrais Vjāsadēva bija sastādījis un pārlabojis
Šrīmad Bhāgavatamu, viņš to mācīja savam dēlam Šrī Šukadēvam Gosvāmī,
kurš jau nodarbojās ar sevis apzināšanos.

SKAIDROJUMS

Šrīmad Bhāgavatama ir dabisks paša autora sastādīts Brahma-sūtras komentārs. Brahma-sūtra jeb Vēdānta-sūtra domāta tiem, kas jau nodarbojas ar sevis apzināšanos. Šrīmad Bhāgavatama ir izveidota tā, ka cilvēks, kas to klausās, nekavējoties sāk iet sevis apzināšanās ceļu. Lai gan Bhāgavatama ir īpaši paredzēta paramahamsām jeb tiem, kas pilnīgi nodarbojas ar sevis apzināšanos, tā līdz pašam sirds dziļumam var skart arī pasaulīgus cilvēkus. Šādi ļaudis ir iegrimuši jutekļu apmierināšanā. Bet pat viņi var ieraudzīt, ka šis Vēdu darbs ir līdzeklis pret materiālajām slimībām. Šukadēva Gosvāmī bija atbrīvota dvēsele jau no pašas dzimšanas, un tēvs mācīja viņam Šrīmad Bhāgavatamu. Pasaulīgajiem zinātniekiem ir dažādi viedokļi par Šrīmad Bhāgavatamas radīšanas laiku. Tomēr no pašas Bhāgavatamas kļūst skaidrs, ka tā tika sastādīta starp Kunga Krišnas un valdnieka Parīkšita aiziešanu no šīs pasaules. Kad Bhārata-varšas valdnieks Mahārādža Parīkšits valdīja pār zemi, viņš sodīja Kali personību. Saskaņā ar svētajiem rakstiem un astroloģiskajiem aprēķiniem no Kali laikmeta ir pagājuši pieci tūkstoši gadu. Tāpēc Šrīmad Bhāgavatama tika sastādīta ne vēlāk kā pirms pieciem tūkstošiem gadu. Mahābhārata tika sarakstīta pirms Šrīmad Bhāgavatamas, bet Purānas — pirms Mahābhāratas. Tā var aptuveni novērtēt dažādu Vēdu rakstu sastādīšanas laikus. Šrīmad Bhāgavatamas pārskats tika dots pirms sīka apraksta, kas tika veikts, sekojot Nāradas norādījumiem. Šrīmad Bhāgavatama ir zinātne nivriti-mārgas ceļam. Nārada nosodīja pravriti-mārgas ceļu. Pēc tā dabiski tiecas visas saistītās dvēseles. Šrīmad Bhāgavatama domāta, lai izārstētu cilvēku materiālistiskās slimības un pilnīgi izbeigtu materiālās esamības ciešanas.

9. PANTS

šaunaka uvāča

sa vai nivritti-niratah    sarvatropēkšako munih
kasja vā brihatīm ētām    ātmārāmah samabhjasat

šaunakah uvāča — Šrī Šaunaka jautāja; sah — viņš; vai — protams;
nivritti — sevis apzināšanās ceļā; niratah — vienmēr darbojās;
sarvatra — visādā ziņā; upēkšakah — vienaldzīgs; munih — gudrais; kasja — kādēļ;
— vai; brihatīm — plašo; ētām — šo; ātmārāmah — tas, kurš ir laimīgs
sevī; samabhjasat — apgūst.

TULKOJUMS

Šrī Šaunaka jautāja Sūtam Gosvāmī: Šrī Šukadēva Gosvāmī jau gāja
sevis apzināšanās ceļu un bija laimīgs sevī. Kādēļ viņš vēl uzņēmās
apgūt tik plašu darbu?

SKAIDROJUMS

Lielākajai daļai cilvēku augstākā dzīves pilnība ir
materiālās darbības pārtraukšana un stingra nostāšanās uz sevis
apzināšanās ceļa. Tie, kas rod prieku jutekļu baudās, vai tie, kas apņēmīgi
nodarbojas ar labdarību, lai palīdzētu materiālajam ķermenim, ir
karmī. No daudziem tūkstošiem un miljoniem karmī varbūt viens ar sevis
apzināšanos var kļūt par ātmārāmu. Vārds «ātma» nozīmē «patība», un «ārāma»
nozīmē «priecāties». Ikviens meklē visaugstāko prieku, bet dažādiem
cilvēkiem tas var atšķirties. Tādēļ prieks, ko izjūt karmī, atšķiras no
tā prieka, ko bauda ātmārāmas. Ātmārāmas visādā ziņā ir pilnīgi
vienaldzīgi pret materiālajām baudām. Šrīla Šukadēva Gosvāmī jau bija
sasniedzis šo pakāpi, tomēr viņš vēlējās uzņemties apjomīgās
Bhāgavatamas apgūšanas darbu. Tas nozīmē, ka Šrīmad Bhāgavatama ir
aspirantūra pat ātmārāmām, kuri pacēlušies pāri visu Vēdu zinību apgūšanai.

10. PANTS

sūta uvāča

ātmārāmāš ča munajo    nirgranthā apj urukramē
kurvantj ahaitukīm bhaktim    ittham-bhūta-guno harih

sūtah uvāča — Sūta Gosvāmī sacīja; ātmārāmāh — tie, kas rod prieku
ātmā (parasti garīgajā patībā); ča — arī; munajah — gudrie;
nirgranthāh — brīvi no visām saitēm; api — par spīti; urukramē — lielajam
dēkainim; kurvanti — dara; ahaitukīm — tīru; bhaktim — garīgo kalpošanu;
ittham-bhūta — tik brīnišķīgas; gunah — īpašības; harih — Kunga.

TULKOJUMS

Visi dažādo veidu ātmārāmas [tie, kas rod prieku ātmā jeb garīgajā
patībā], it īpaši tie, kas nostājušies uz sevis apzināšanās ceļa, lai gan
brīvi no visu veidu materiālajām saitēm, vēlas tīri garīgi kalpot Dieva
Personībai. Tas nozīmē, ka Dievam Kungam ir pārpasaulīgas īpašības,
un tāpēc Viņš var piesaistīt ikvienu, arī atbrīvotas dvēseles.

SKAIDROJUMS

Kungs Šrī Čaitanja Mahāprabhu ļoti sīki izskaidroja šo ātmārāmas šloku savam galvenajam bhaktam Šrīlam Sanātanam Gosvāmī. Viņš norādīja uz vienpadsmit šlokas noteicošajiem vārdiem, kas ir (1) ātmārāma, (2) munajah, (3) nigrantha, (4) api, (5) ča, (6) urukrama, (7) kurvanti, (8) ahaitukīm, (9) bhaktim, (10) ittham-bhūta-gunah un (11) harih. Saskaņā ar «Višva-prakāšas» sanskrita vārdnīcu vārdam «ātmārāma» ir septiņi skaidrojumi: (1) Brahmans (Absolūtā Patiesība), (2) ķermenis, (3) prāts, (4) piepūle, (5) izturība, (6) saprāts un (7) personiskie paradumi.
Vārds «munajah» norāda uz (1) domīgajiem, (2) nopietnajiem un klusajiem, (3) askētiem, (4) neatlaidīgajiem, (5) dāvanu lūdzējiem, (6) gudrajiem un (7) svētajiem.
Vārds «nirgrantha» apzīmē (1) to, kurš ir atbrīvojies no neziņas, (2) to, kurš nav saistīts ar rakstu norādījumiem, t.i., to, kurš ir brīvs no likumiem un ierobežojumiem, kas minēti svētajos rakstos, piemēram, ētikā, Vēdās, filozofijā, psiholoģijā un metafizikā (citiem vārdiem sakot, tie ir muļķi, analfabēti, ielas puikas utt., kuriem nav sakara ar vadošajiem principiem), (3) kapitālistiem un arī (4) tiem, kuriem nav naudas.
Saskaņā ar «Šabda-košas» vārdnīcu priedēklis «ni» tiek lietots, lai apzīmētu (1) noteiktību, (2) skaitīšanu, (3) celšanu un (4) aizliegumu, un vārdam «grantha» ir tādas nozīmes kā bagātība, tēze, vārdnīca utt.
Vārds «urukrama» nozīmē «tas, kura darbi ir slaveni». Vārds «krama» nozīmē «solis». Vārds «urukrama» īpaši norāda uz Dieva Kunga Vāmanas avatāru, kurš šķērsoja visu Visumu ar bezgalīgi lieliem soļiem. Kungs Višnu ir varens, un Viņš ir paveicis tik diženus darbus, ka ar savu iekšējo spēju ir radījis garīgo valstību, bet ar ārējo — materiālo pasauli. Savā visu caurstrāvojošajā veidā Viņš atrodas visur kā Augstākā Patiesība, un savā personības veidolā Viņš vienmēr ir pārpasaulīgajā Golokas Vrindāvanas mājvietā, kur visā daudzveidībā atklāj savas pārpasaulīgās spēles. Tādējādi Dieva Kunga darbību nevar salīdzināt ne ar vienas citas būtnes darbošanos, un tāpēc vārds «urukrama» attiecas vienīgi uz Viņu.
Darbības vārds «kurvanti» nozīmē darīt kaut ko kādam citam. Tāpēc tas norāda, ka ātmārāmas garīgi kalpo Dievam Kungam, nevis sevis labad, bet par prieku Kungam, Urukramam.
Vārds «hētu» nozīmē «cēlonisks». Jutekļu apmierinājumam ir daudz cēloņu, un galvenie no tiem ir materiālās baudas, mistiskās spējas un atbrīve, ko parasti vēlas progresīvas personības. Kas attiecas uz materiālajām baudām, tad to ir bezgala daudz, un materiālisti, kas atrodas maldinātājas enerģijas varā, alkst tās vairot vēl un vēl. Dažādajām materiālajām baudām nav gala, un neviens materiālajā Visumā nevar tās visas saņemt. Kas attiecas uz mistiskajām spējām, tad tās ir astoņas, piemēram, cilvēks var kļūt, cik mazs vien vēlas, pēc patikas kļūt viegls, iegūt visu, ko grib, valdīt pār materiālo dabu, kā arī pār citām dzīvajām būtnēm, laist planētas kosmiskajā telpā utt. Šīs mistiskās spējas ir minētas Bhāgavatamā. Atbrīvei ir pieci veidi.
Tādējādi būt par tīru bhaktu nozīmē kalpot Kungam, nevēloties minētos personiskos labumus. Un varenā Dieva Personība Šrī Krišna var būt pilnīgi apmierināta ar šādu tīru bhaktu, kas brīvs no visām vēlmēm pēc pašlabuma.
Tīra garīgā kalpošana Kungam attīstās cauri dažādām pakāpēm. Garīgajai kalpošanai materiālajā līmenī ir astoņdesmit viena īpašība, un augstāk par to ir pārpasaulīgā garīgā kalpošana, kas ir viena. Tā ir sādhana-bhakti. Kad tīra sādhana-bhakti prakse nobriest par pārpasaulīgu mīlestību uz Dievu Kungu, tad pārpasaulīgā, mīlestības pilnā kalpošana Kungam pamazām sāk attīstīties deviņās kalpošanas pakāpēs, kuras bhakta iziet pilnveidošanās gaitā. Tās ir pieķeršanās, mīlestība, stipra mīlestība, emocijas, tuvības jūtas, uzticība, sekošana, ekstāze un stipras atšķirtības jūtas.
Bezdarbīga bhaktas pieķeršanās attīstās līdz pārpasaulīgās Dieva mīlestības pakāpei. Darbīga kalpa pieķeršanās attīstās līdz uzticības pakāpei, draudzīga bhaktas pieķeršanās sasniedz sekošanas pakāpi, un tas pats attiecas arī uz bhaktām vecāku attiecībās. Bhaktas laulības mīlestībā sasniedz ekstāzi līdz stipru atšķirtības jūtu pakāpei. Šīs ir dažas no iezīmēm, kas piemīt tīrai garīgajai kalpošanai Kungam.
Saskaņā ar «Hari-bhakti-sudhodaju» vārds «itham-bhūta» nozīmē pilnīgu svētlaimi. Salīdzinājumā ar to pārpasaulīgā svētlaime, ko dod bezpersoniskā Brahmana apzināšanās, ir kā ūdens peļķīte, kas sakrājusies govs naga nospiedumā. Salīdzinot ar svētlaimes okeānu, ko dod Dieva Personības redzējums, tā nav nekas. Kunga Šrī Krišnas personiskais veidols ir tik pievilcīgs, ka tas sevī ietver visu pievilcību, svētlaimi un visas garšas (rasas). Šī piesaistība ir tik stipra, ka neviens to nevēlas mainīt pret materiālām baudām, mistiskām spējām un atbrīvi. Lai apstiprinātu šo izteikumu, nav vajadzīgi loģiski argumenti; būtne pēc savas dabas piesaistās Kunga Šrī Krišnas īpašībām. Mums skaidri jāapzinās, ka Kunga īpašībām nav nekāda sakara ar pasaulīgajām īpašībām. Tās visas ir svētlaimes, zināšanu un mūžības pilnas. Dievam Kungam ir neskaitāmi daudz īpašību, un dažādas personības piesaista atšķirīgas Kunga īpašības.
Tādus diženus gudros kā četrus bhaktas, kas ievēroja dzimumatturību, — Sanaku, Sanātanu, Sanandu un Sanat-kumāru — piesaistīja smarža, kas nāca no ziediem un tulasī lapām, uz kuriem bija Kunga lotospēdām piedāvāta sandalkoka pasta. Gluži tāpat Šukadēvu Gosvāmī savaldzināja Kunga pārpasaulīgās spēles. Šukadēva Gosvāmī jau bija atbrīvots, tomēr viņu piesaistīja Dieva Kunga rotaļas. Tas pierāda, ka Kunga spēlēm nav nekāda sakara ar materiālo. Gluži tāpat jaunās ganes piesaistīja Dieva Kunga ķermeņa skaistums, un Rukminī pieķērās Kungam, kad dzirdēja par Viņa godību. Kungs Krišna piesaista pat laimes dievietes prātu. Atsevišķos gadījumos Viņš valdzina visu jauno meiteņu prātus. Kungs Krišna apbur arī vecāku sieviešu prātus, izraisot mātes jūtas. Vīrieši viņam pieķeras kalpošanas un draudzības attiecībās.
Vārdam «hari» ir dažādas nozīmes, bet galvenā jēga ir tāda, ka Viņš (Kungs) iznīcina visu nelabvēlīgo un aizrauj bhaktas prātu tīrā, pārpasaulīgā mīlestībā. Lielās bēdās atceroties Kungu, var atbrīvoties no visām ciešanām un raizēm. Dievs Kungs pakāpeniski iznīcina visus šķēršļus tīra bhaktas garīgās kalpošanas ceļā, un ar laiku izpaužas deviņas bhakti darbības, kā klausīšanās un daudzināšana.
Kungs ar savām iezīmēm un pārpasaulīgajām pazīmēm piesaista visu tīro bhaktu psiholoģisko darbību. Lūk, cik pievilcīgs ir Kungs Krišna! Piesaistība ir tik varena, ka tīrs bhakta nekad neilgojas ne pēc viena no četriem reliģijas principiem. Tāds ir Dieva Kunga pārpasaulīgo pazīmju valdzinājuma spēks. Un, pieliekot tam klāt vārdus «api» un «ča», nozīmju daudzums ārkārtīgi pieaug. Saskaņā ar sanskrita gramatiku vārdam «api» ir septiņas nozīmes.
Tātad, izskaidrojot katru šīs šlokas vārdu, varam ieraudzīt, ka Kungam Krišnam ir bezgalīgi daudz pārpasaulīgu īpašību, kas piesaista tīra bhaktas prātu.

11. PANTS

harēr gunākšipta-matir    bhagavān bādarājanih
adhjagān mahad ākhjānam    nitjam višnu-džana-prijah

harēh — Hari, Dieva Personības; guna — pārpasaulīgās pazīmes;
ākšipta — gremdējies; matih — prāts; bhagavān — varenais;
bādarājanih — Vjāsadēvas dēls; adhjagāt — uzņēmās apgūšanu; mahat — diženā;
ākhjānam — stāstījuma; nitjam — pastāvīgi; višnu-džana — Dieva Kunga
bhaktas; prijah — mīļotais.

TULKOJUMS

Šrīla Šukadēva Gosvāmī, Šrīlas Vjāsadēvas dēls bija ne vien
pārpasaulīgi varens, bet arī ļoti dārgs Kunga bhaktām. Tā viņš uzņēmās apgūt
šo diženo stāstījumu [Šrīmad Bhāgavatamu].

SKAIDROJUMS

Saskaņā ar Brahma-vaivarta Purānu Šrīla Šukadēva Gosvāmī jau mātes klēpī bija atbrīvota dvēsele. Šrīla Vjāsadēva zināja, ka dēls pēc dzimšanas nepaliks mājās. Tāpēc viņš (Vjāsadēva) mācīja bērnam Bhāgavatamas kopsavilkumu, lai tas pieķertos Dieva Kunga pārpasaulīgajai darbībai. Pēc dzimšanas dēls vēl dziļāk apguva Bhāgavatamu, skaitot tās pantus.
Būtībā atbrīvotas dvēseles parasti pieķeras bezpersoniskā Brahmana iezīmei, un tām ir monistisks mērķis saplūst ar augstāko veselumu. Bet, tiekoties ar tādiem tīriem bhaktām kā Vjāsadēvu, pat atbrīvotas dvēseles piesaistās Dieva Kunga pārpasaulīgajām īpašībām. Ar Šrī Nāradas žēlastību Šrīla Vjāsadēva spēja stāstīt diženo Šrīmad Bhāgavatamu, un ar Vjāsadēvas žēlastību Šrīla Šukadēva Gosvāmī spēja to aptvert. Dieva Kunga pārpasaulīgās īpašības ir tik pievilcīgas, ka Šrīla Šukadēva Gosvāmī zaudēja pieķeršanos nepārtrauktai meditācijai uz bezpersonisko Brahmanu un pievērsās Dieva Kunga personiskās darbības izpratnei.
Šrīla Šukadēva Gosvāmī pilnīgi zaudēja bezpersonisko priekšstatu par Absolūtu un uzskatīja, ka izšķiedis ļoti daudz laika, ziedojot sevi Visaugstākā bezpersoniskajai iezīmei, jeb, citiem vārdiem sakot, viņš saprata, ka personiskā iezīme dod daudz vairāk pārpasaulīgas svētlaimes nekā bezpersoniskā. Un kopš tā laika ne tikai viņš kļuva ļoti dārgs višnu-džanām jeb Dieva Kunga bhaktām, bet arī višnu-džanas kļuva ļoti dārgi viņam. Dieva Kunga bhaktām, kuri nevēlas nogalināt dzīvo būtņu individualitāti un kas vēlas paši kļūt par Dieva Kunga kalpiem, ne visai patīk impersonālisti, un arī impersonālisti, kas vēlas saplūst ar Visaugstāko, nespēj novērtēt Dieva Kunga bhaktas. Tādējādi kopš neatminamiem laikiem šie pārpasaulīgie svētceļnieki reizēm bijuši sāncenši. Citiem vārdiem sakot, vieni izvairās no otriem personiskās un bezpersoniskās apzināšanās atšķirības dēļ. Tāpēc liekas, ka arī Šrīlam Šukadēvam Gosvāmī nepatika bhaktas. Bet, tā kā Šukadēva pats piesātinājās ar bhakti, viņš vēlējās vienmēr atrasties pārpasaulīgajā višnu-džanu sabiedrībā, un arī višnu-džanām patika būt kopā ar viņu, jo Šukadēva pats bija kļuvis par Bhāgavatu. Tādējādi gan tēvs, gan dēls bija pilnīgi izpratuši pārpasaulīgās Brahmana zināšanas, bet pēc tam abi pievērsās Visaugstā Kunga personiskajām iezīmēm. Tādējādi šī šloka ir pilnīga atbilde uz jautājumu par to, kā Šukadēvu Gosvāmī piesaistīja Bhāgavatamas stāstījums.

12. PANTS

parīkšito ‘tha rādžaršēr    džanma-karma-vilāpanam
samsthām ča pāndu-putrānām    vakšjē krišna-kathodajam

parīkšitah — valdnieka Parīkšita; atha — tā; rādžaršēh — valdnieka, kurš
bija riši starp pārējiem valdniekiem; džanma — dzimšana;
karma — darbība; vilāpanam — atpestīšana; samsthām — atsacīšanās no pasaules;
ča — un; pāndu-putrānām — Pāndu dēlu; vakšjē — es teikšu;
krišna-kathā-udajam — ar ko sākas pārpasaulīgais stāstījums par Krišnu, Dieva
Augstāko Personību.

TULKOJUMS

Sūta Gosvāmī uzrunāja Šaunakas vadītos riši: Tagad es sākšu
pārpasaulīgo vēstījumu par Kungu Šrī Krišnu un pastāstīšu par visgudrā
valdnieka Parīkšita dzimšanu, darbību un atpestīšanu, kā arī par Pāndu dēlu
atsacīšanos no pasaulīgās kārtas.

SKAIDROJUMS

Kungs Krišna pret kritušajām dvēselēm ir tik labs,
ka pats atnāk pie dažādu veidu dzīvajām būtnēm un piedalās viņu
ikdienas darbībā. Jebkurš — sens vai nesens — vēsturisks notikums, kas
saistīts ar Dieva Kunga darbību, jāuzskata par pārpasaulīgu stāstījumu.
Bez Krišnas visa Vēdu papildliteratūra, kā Purānas un Mahābhārata,
būtu tikai stāsti vai vēsturiski notikumi. Bet ar Krišnu tie kļūst
pārpasaulīgi, un, kad mēs tos klausāmies, tad tūlīt izveidojas pārpasaulīga saikne
ar Kungu. Šrīmad Bhāgavatama arī ir Purāna, un šī Purāna ir īpaša ar to,
ka Dieva Kunga darbība tajā ir nevis vēsturisks papildinājums, bet gan
galvenā tēma. Tādēļ Kungs Šrī Čaitanja Mahāprabhu ieteica
Šrīmad Bhāgavatamu kā neaptraipīto Purānu. Ne visai saprātīgi Bhāgavata
Purānas bhaktas vēlas tūlīt baudīt desmitajā dziedājumā aprakstīto
Dieva Kunga darbību, nesapratuši iepriekšējos dziedājumus. Viņi maldīgi
uzskata, ka pārējie dziedājumi nav saistīti ar Krišnu, un tāpēc vairāk
aiz muļķības nekā aiz prāta ķeras pie desmitā dziedājuma. Šajā pantā
tādiem lasītājiem norādīts, ka pārējie Bhāgavatamas dziedājumi ir tikpat
svarīgi kā desmitais. Kas nav pilnīgi izpratis pirmo deviņu dziedājumu
jēgu, tas nedrīkst ķerties pie desmitā dziedājuma jautājumiem. Krišna
un tādi tīri bhaktas kā Pāndavi atrodas vienā līmenī. Krišna nevar būt
bez visu rasu bhaktām, un tādi tīri bhaktas kā Pāndavi nevar būt bez
Krišnas. Bhaktas un Kungs ir savstarpēji saistīti, un viņus nevar šķirt.
Tāpēc visas sarunas par viņiem ir krišna-katha jeb jautājumi par Dievu
Kungu.

13.–14. PANTS

jadā mridhē kaurava-srindžajānām
    vīrēšv atho vīra-gatim gatēšu
vrikodarāviddha-gadābhimarša-
    bhagnoru-dandē dhritarāštra-putrē
 
bhartuh prijam draunir iti sma pašjan
    krišnā-sutānām svapatām širāmsi
upāharad viprijam ēva tasja
    džugupsitam karma vigarhajanti

jadā — kad; mridhē — kaujas laukā; kaurava — Dhritarāštras puse;
srindžajānām — Pāndavu puses; vīrēšu — karavīru; atho — tā;
vīra-gatim — karavīru mērķi; gatēšu — iegūts; vrikodara — Bhīmas (otrā Pāndava);
āviddha — sists; gadā — ar vāli; abhimarša — bēdājoties; bhagna — salauztu;
uru-dandē — mugurkaulu; dhritarāštra-putrē — valdnieka Dhritarāštras
dēls; bhartuh — saimnieks; prijam — par prieku;
draunih — Dronāčārjas dēls; iti — tā; sma — būs; pašjan — redzot; krišnā — Draupadī;
sutānām — dēlu; svapatām — guļot; širāmsi — galvas; upāharat — atnesa kā
balvu; viprijam — par prieku; ēva — kā; tasja — viņa;
džugupsitam — visdrausmīgāko; karma — darbu; vigarhajanti — nosodot.

TULKOJUMS

Kad Pāndavu un Kauravu puses karotāji bija nogalināti Kurukšētras
kaujas laukā, kad mirušie karavīri bija sasnieguši nopelnītos mērķus
un Dhritarāštras dēls žēlabās bija nokritis ar Bhīmasenas vāles salauztu
muguru, Dronāčārjas dēls [Ašvathāma] nocirta galvas pieciem
guļošajiem Draupadī dēliem un atnesa tās kā balvu saimniekam, savā
muļķībā iedomādamies, ka tas būs priecīgs. Taču Durjodhana nosodīja šo
drausmīgo noziegumu un nebūt nepriecājās.

SKAIDROJUMS

Šrīmad Bhāgavatama pārpasaulīgais vēstījums par
Kunga Šrī Krišnas darbību sākas ar Kurukšētras kaujas beigām. Šīs
kaujas laikā Kungs pats stāstīja par sevi Bhagavad-gītā. Tāpēc gan
Bhagavad-gīta, gan Šrīmad Bhāgavatama ir pārpasaulīgi stāstījumi par
Kungu Krišnu. Gīta ir krišna-katha jeb vēstījums par Krišnu tāpēc, ka to
ir teicis Dievs Kungs, un Bhāgavatama arī ir krišna-katha, jo tajā
stāstīts par Kungu. Kungs Šrī Čaitanja Mahāprabhu norādīja, ka
ikvienam vajadzētu iepazīt abas krišna-kathas. Kungs Krišna Čaitanja ir pats
Krišna, kas atnāca Krišnas bhaktas ietērpā, un tāpēc Kunga Krišnas un
Šrī Krišnas Čaitanjas Mahāprabhu uzskati neatšķiras. Kungs Čaitanja
vēlējās, lai visi, kas dzimuši Indijā, nopietni izprastu šīs krišna-kathas

un tad ar pilnīgu izpratni sludinātu pārpasaulīgo vēstījumu cilvēkiem
visās pasaules malās. Tas ciešanu pilnajai pasaulei atnestu ilgi gaidīto
mieru un labklājību.

15. PANTS

mātā šišūnām nidhanam sutānām
    nišamja ghoram paritapjamānā
tadārudad vāšpa-kalākulākšī
    tām sāntvajann āha kirītamālī

mātā — māte; šišūnām — bērnu; nidhanam — slaktiņa; sutānām — dēlu;
nišamja — dzirdējusi; ghoram — šausmīgā; paritapjamānā — skumstot;
tadā — tad; arudat — sāka raudāt; vāšpa-kala-ākula-akšī — asarām acīs;
tām — to; sāntvajan — mierinot; āha — sacīja; kirītamālī — Ardžuna.

TULKOJUMS

Piecu Pāndavu bērnu māte Draupadī, uzzinājusi par dēlu
noslepkavošanu, izmisumā sāka raudāt, un viņas acis bija asaru pilnas. Draupadī
mierinot, Ardžuna teica:

16. PANTS

tadā šučas tē pramridžāmi bhadrē
    jad brahma-bandhoh šira ātatājinah
gāndīva-muktair višikhair upāharē
    tvākramja jat snāsjasi dagdha-putrā

tadā — tikai tad; šučah — bēdu asaras; — tavas;
pramridžāmi — noslaucīšu; bhadrē — ak, dižciltīgā; jat — kad; brahma-bandhoh — pagrimušā
brāhmana; širah — galva; ātatājinah — uzbrucēja;
gāndīva-muktaih — sašauta ar Gāndīvas loku; višikhaih — ar bultām; upāharē — pasniegšu
tev; tvā — tu; ākramja — stāvot uz tās; jat — kas; snāsjasi — mazgāsies;
dagdha-putrā — sadedzinājusi dēlus.

TULKOJUMS

Ak, labā sieviete, kad es, šaujot no Gāndīvas loka ar bultām,
nocirtīšu šim brāhmanam galvu un pasniegšu tev, tad varēšu noslaucīt tavas
asaras un nomierināt tevi. Tad tu varēsi sadedzināt savu dēlu
ķermeņus un nomazgāties, stāvot uz viņa galvas.

SKAIDROJUMS

Ienaidnieks, kas aizdedzina māju, indē, negaidīti
uzbrūk ar nāvīgu ieroci, laupa bagātības, atņem lauksaimniecības
zemes vai arī pavedina otra sievu, tiek saukts par uzbrucēju. Tāds
uzbrucējs, pat ja viņš būtu brāhmans vai tā saucamais brāhmana dēls,
jebkurā gadījumā ir jāsoda. Kad Ardžuna apsolīja nocirst galvu uzbrucējam
Ašvathāmam, viņš labi zināja, ka Ašvathāma ir brāhmana dēls, bet,
tā kā šis tā saucamais brāhmans rīkojās kā miesnieks, viņš par tādu
bija arī jāuzskata, un tāpēc nebija ne runas par to, ka nogalināt tādu
zemisku brāhmana dēlu būtu grēks.

17. PANTS

iti prijām valgu-vičitra-džalpaih
    sa sāntvajitvāčjuta-mitra-sūtah
anvādravad damšita ugra-dhanvā
    kapi-dhvadžo guru-putram rathēna

iti — tā; prijām — dārgajai; valgu — saldiem; vičitra — dažādiem;
džalpaih — vārdiem; sah — viņš; sāntvajitvā — nomierinot;
ačjuta-mitra-sūtah — Ardžuna, kuru vada nemaldīgais Dievs Kungs, viņa draugs un ratu
vadītājs; anvādravat — sekoja; damšitahkavačas aizsargāts;
ugra-dhanvā — apbruņots ar briesmīgiem ieročiem; kapi-dhvadžah — Ardžuna;
guru-putram — kara mākslas skolotāja dēlu; rathēna — kāpdams kaujas ratos.

TULKOJUMS

Ardžuna, kuru vada nemaldīgais Kungs, viņa draugs un kaujas ratu
vadītājs, ar tādiem vārdiem nomierināja dārgo sievu. Tad viņš uzvilka
bruņas, paņēma savus briesmīgos ieročus un iekāpa kaujas ratos, lai
sekotu Ašvathāmam, sava kara mākslas skolotāja dēlam.

18. PANTS

tam āpatantam sa vilakšja dūrāt
    kumāra-hodvigna-manā rathēna
parādravat prāna-parīpsur urvjām
    jāvad-gamam rudra-bhajād jathā kah

tam — tam; āpatantam — saniknoti uzbrūkot; sah — viņš;
vilakšja — redzot; dūrāt — no tāluma; kumāra-hā — prinču slepkava;
udvigna-manāh — ar uztrauktu prātu; rathēna — ratos; parādravat — bēga;
prāna — dzīvību; parīpsuh — lai aizsargātu; urvjām — lielā ātrumā;
jāvat-gamam — bēgdams; rudra-bhajāt — baidoties no Šivas; jathā — kā;
kah — Brahma (vai arkah — Sūrja).

TULKOJUMS

Tālumā redzot Ardžunu, kurš ļoti ātri tuvojās, prinču slepkava
Ašvathāma kaujas ratos bēga no viņa lielās bailēs par savu dzīvību, gluži
kā Brahma bailēs bēga no Šivas.

SKAIDROJUMS

Pantā minēto vārdu var lasīt kā «kah» vai «arkah»,
tāpēc Purānās uz to ir divas norādes. Kah ir Brahma, kurš reiz, savas
meitas savaldzināts, sāka viņai sekot, un Šiva par to ļoti saniknojās
un uzbruka viņam ar trijžuburi. Brahmādžī, baidīdamies par savu
dzīvību, bēga. Kas attiecas uz «arkah», par to ir runāts Vāmana Purānā. Bija
dēmons vārdā Vidjunmālī, kuram bija uzdāvināts mirdzošs zelta gaisa
kuģis. Dēmons ar to aizlidoja aiz Saules, un kuģis tā spīdēja, ka nebija
vairs nakts tumsas. Saules dievs par to sadusmojās un niknumā ar
stariem izkausēja kuģi. Kungs Šiva par to saniknojās. Viņš uzbruka
Saules dievam, kurš metās bēgt un beigu beigās nokrita Kāšī (Vārānasī).
Šo vietu kopš tā laika sāka saukt par Lolārku.

19. PANTS

jadāšaranam ātmānam    aikšata šrānta-vādžinam
astram brahma-širo mēnē    ātma-trānam dvidžātmadžah

jadā — kad; ašaranam — bez citas iespējas aizsargāt; ātmānam — sevi;
aikšata — redzēja; šrānta-vādžinam — zirgus nogurušus; astram — ieroci;
brahma-širah — augstāko jeb galējo (kodolieroci); mēnē — lietoja;
ātma-trānam — lai glābtu sevi; dvidža-ātma-džahbrāhmana dēls.

TULKOJUMS

Kad brāhmana dēls [Ašvathāma] redzēja, ka zirgi ir noguruši, viņš
domāja, ka nav vairs citas iespējas aizsargāties un jālieto augstākais
ierocis — brahmāstra [kodolierocis].

SKAIDROJUMS

Kodolierocis, ko sauc par brahmāstru, tiek lietots
tikai bezizejas situācijās. Šajā pantā ļoti nozīmīgs ir vārds «dvidžātmadžah»,
jo Ašvathāma, kas bija Dronāčārjas dēls, patiesībā nebija pilnvērtīgs
brāhmans. Vissaprātīgākos cilvēkus sauc par brāhmaniem, un šis
nosaukums netiek mantots. Arī iepriekš Ašvathāma tika nosaukts par
brahma-bandhu jeb brāhmana draugu. Ja cilvēks ir brāhmana draugs,
tad tas vēl nenozīmē, ka viņam ir brāhmana īpašības. Brāmana draugs
vai dēls var tikt saukts par brāhmanu tikai tad, kad viņš pēc savām
īpašībām ir brāhmans. Ašvathāma izdarīja pārsteidzīgu lēmumu,
tāpēc viņš šajā pantā ar nolūku nosaukts par brāhmana dēlu.

20. PANTS

athopasprišja salilam    sandadhē tat samāhitah
adžānann api samhāram    prāna-kriččhra upasthitē

atha — tā; upasprišja — pieskaroties, lai šķīstītos; salilam — ūdenim;
sandadhē — skaitīja himnas; tat — tas; samāhitah — vēršot prātu;
adžānan — nezinot; api — lai gan; samhāram — atsaukšana;
prāna-kriččhrē — dzīvība briesmās; upasthitē — nonācis tādā stāvoklī.

TULKOJUMS

Nonācis dzīvības briesmās, viņš pieskārās ūdenim, lai šķīstītos, un
koncentrējās, lai noskaitītu kodolieroču palaišanas himnas, kaut gan
nezināja, kā šos ieročus atsaukt.

SKAIDROJUMS

Materiālā darbība var būt smalkāka un rupjāka.
Smalkā materiālā darbība tiek veikta ar attīrītu skaņu. Tas pats
smalkais paņēmiens ir izmantots arī šajā gadījumā, skaitot himnas, lai tās
darbotos kā kodolieroči.

21. PANTS

tatah prāduškritam tēdžah    pračandam sarvato dišam
prānāpadam abhiprēkšja    višnum džišnur uvāča ha

tatah — pēc tam; prāduškritam — izplatījās; tēdžah — mirdzums;
pračandam — briesmīgs; sarvatah — visapkārt; dišam — virzienos;
prāna-āpadam — apdraudot dzīvību; abhiprēkšja — redzēdams;
višnum — Kungam; džišnuh — Ardžuna; uvāča — sacīja; ha — pagātnē.

TULKOJUMS

Tad uz visām pusēm izplatījās žilbinoša gaisma. Tā bija nevaldāma un
nežēlīga, un Ardžuna domāja, ka viņa dzīvībai draud briesmas, tāpēc
uzrunāja Kungu Šrī Krišnu.

22. PANTS

ardžuna uvāča

krišna krišna mahā-bāho    bhaktānām abhajankara
tvam ēko dahjamānānām    apavargo ‘si samsritēh

ardžunah uvāča — Ardžuna sacīja; krišna — ak, Kungs Krišna; krišna — ak,
Kungs Krišna; mahā-bāho — tas, kurš ir Visvarenais;
bhaktānām — bhaktu; abhajankara — atbrīvotājs no bailēm; tvam — Tu;
ēkah — vienīgi; dahjamānānām — tie, kuri cieš no; apavargah — atbrīves ceļš;
asi — ir; samsritēh — materiālo ciešanu vidū.

TULKOJUMS

Ardžuna sacīja: Mans Kungs Šrī Krišna, Tu esi visvarenā Dieva
Personība. Tavām dažādajām enerģijām nav robežu. Tāpēc vienīgi Tu vari dot
saviem bhaktām bezbailību. Kas atrodas materiālo ciešanu liesmās, tas
var atrast atbrīves ceļu vienīgi Tevī.

SKAIDROJUMS

Ardžuna zināja par Kunga Šrī Krišnas
pārpasaulīgajām īpašībām, jo bija jau par tām pārliecinājies Kurukšētras karā, kurā
viņi abi piedalījās. Tāpēc Ardžunas domas par Kungu Krišnu ir
autoritatīvas. Krišna ir visvarens, un Viņš ir īpašs bhaktu bezbailības cēlonis.
Dieva Kunga bhakta nekad nebaidās, jo Kungs viņu aizsargā.
Materiālā esamība ir kā meža ugunsgrēks, ko var nodzēst ar Kunga Šrī Krišnas
žēlastību. Garīgais skolotājs ir Kunga žēlastības pārstāvis. Tāpēc
cilvēks, kas deg materiālās esamības liesmās, var saņemt Dieva Kunga
žēlastības mākoņa lietu ar sevi apjēguša garīgā skolotāja caurspīdīgo
starpniecību. Garīgais skolotājs ar saviem vārdiem spēj nonākt līdz
cietēja sirdij un dot pārpasaulīgās zināšanas, kas ir vienīgais līdzeklis pret
materiālās esamības uguni.

23. PANTS

tvam ādjah purušah sākšād    īšvarah prakritēh parah
mājām vjudasja čič-čhaktjā    kaivaljē sthita ātmani

tvam ādjah — Tu esi sākotnējais; purušah — baudītāja personība;
sākšāt — tieši; īšvarah — valdnieks; prakritēh — materiālās dabas;
parah — pārpasaulīgs; mājām — materiālo enerģiju; vjudasja — kas atmetis;
čit-šaktjā — ar iekšējo spēju; kaivaljē — tīrajās mūžīgajās zināšanās un
svētlaimē; sthitah — atrodas; ātmani — patība.

TULKOJUMS

Tu esi sākotnējā Dieva Personība, kas izvēršas pa visām pasaulēm un
stāv pāri materiālajai enerģijai. Ar savu garīgo spēju Tu esi atmetis
materiālās enerģijas sekas. Tu vienmēr dzīvo mūžīgā svētlaimē un
pārpasaulīgās zināšanās.

SKAIDROJUMS

Bhagavad-gītā Kungs norāda, ka tas, kurš uztic sevi Dieva Kunga lotospēdām, var atbrīvoties no neziņas ķetnām. Krišna ir kā saule, bet maija jeb materiālā esamība ir kā tumsa. Kur parādās saules gaisma, tur pazūd neziņas tumsa. Šajā pantā ieteikts vislabākais līdzeklis, kā izkļūt no neziņas pasaules. Dievs Kungs šajā pantā uzrunāts par sākotnējo Dieva Personību. No Viņa rodas visas pārējās Dieva Personības. Visu caurstrāvojošais Kungs Višnu ir Kunga Krišnas pilnīgā daļa jeb izvērsums. Dievs Kungs izvēršas neskaitāmos Dieva un dzīvo būtņu veidolos, kā arī dažādās enerģijās. Bet Šrī Krišna ir sākotnējais Kungs, no kura viss izplūst. Dieva Kunga visu caurstrāvojošā iezīme, ko redzam materiālajā pasaulē, arī ir daļēja Kunga pārstāve. Tāpēc Paramātma ietilpst Viņā. Šrī Krišna ir Absolūtā Dieva Personība. Materiālās izpausmes darbības un sekas Viņu nesaista, jo Kungs ir tālu pāri materiālajai pasaulei. Tumsa izkropļotā veidā pārstāv sauli, tāpēc tās esamība ir atkarīga no saules pastāvēšanas, bet pašā saulē nav ne mazākās tumsas. Saule ir vienas vienīgas gaismas pilna, un tāpat Dieva Absolūtā Personība, kas atrodas ārpus materiālās esamības, ir pilna svētlaimes. Tā ir ne vien svētlaimes, bet arī pārpasaulīgas daudzveidības pilna. Pārpasaulība nebūt nav statiska, tā ir darbīgas daudzveidības pilna. Tā atšķiras no materiālās dabas, kuru veido trīs dabas īpašības. Dievs Kungs ir parama jeb galvenais. Tāpēc Viņš ir Absolūts. Viņam ir daudzas un dažādas enerģijas, un ar tām Viņš rada, izpauž, uztur un iznīcina materiālo pasauli. Taču pašā Kunga mājvietā viss ir mūžīgs un absolūts. Pasauli nevada pašas enerģijas vai spēcīgie enerģijas devēji, bet gan varenais, visspēcīgais kopā ar visām enerģijām.

24. PANTS

sa ēva džīva-lokasja    mājā-mohita-čētasah
vidhatsē svēna vīrjēna    šrējo dharmādi-lakšanam

sah — šī Pārpasaulība; ēva — noteikti; džīva-lokasja — saistīto dzīvo
būtņu; mājā-mohita — maldinātājas enerģijas apburtām; čētasah — sirdīm;
vidhatsē — pilda; svēna — ar Tavu paša; vīrjēna — ietekmi;
šrējah — augstāko labumu; dharma-ādi — četri atbrīves principi;
lakšanam — raksturoti ar.

TULKOJUMS

Lai gan Tu atrodies ārpus materiālās enerģijas darbības lauka, par
svētību saistītajām dvēselēm Tu pildi četrus atbrīves principus, kas
izpaužas kā reliģija utt.

SKAIDROJUMS

Dieva Personība Šrī Krišna atnāk uz izpausto
pasauli savā bezcēloņu žēlastībā, un Viņu neietekmē materiālās dabas
īpašības. Kungs vienmēr ir pāri materiālajām izpausmēm. Šrī Krišna
savā bezcēloņu žēlastībā atnāk tikai tāpēc, lai atbrīvotu kritušās
dvēseles, kuras savaldzinājusi maldinātāja enerģija. Būtnēm ir uzbrukusi
materiālā enerģija, un tās ar maldīgiem ieganstiem vēlas šo enerģiju
baudīt, lai gan savā būtībā dzīvā būtne nespēj baudīt. Tā ir mūžīga
Dieva Kunga kalpone, bet, aizmirstot savu stāvokli, viņa domā par
materiālās pasaules baudīšanu, kaut gan īstenībā viņa dzīvo maldos. Dievs
Kungs atnāk, lai izskaustu šo maldīgo baudīšanas izjūtu un tādā veidā
sauktu saistītās dvēseles atpakaļ pie Dieva. Lūk, cik žēlīgs ir Kungs
pret kritušajām dvēselēm!

25. PANTS

tathājam čāvatāras tē    bhuvo bhāra-džihīršajā
svānām čānanja-bhāvānām    anudhjānāja čāsakrit

tathā — tā; ajam — šis; ča — un; avatārahavatārs; — Tavs;
bhuvah — materiālās pasaules; bhāra — sloga; džihīršajā — noņemšanai;
svānām — draugu; ča ananja-bhāvānām — un pilnīgu bhaktu; anudhjānāja — lai
atkārtoti atcerētos; ča — un; asakrit — pilnīgi apmierināts.

TULKOJUMS

Tādējādi Tu atnāci kā avatārs, lai atvieglotu pasaules slogu un dotu
svētību saviem draugiem, it īpaši pilnīgajiem bhaktām, kas iegrimuši
meditācijā uz Tevi.

SKAIDROJUMS

Liekas, ka Dievs Kungs pret saviem bhaktām
izturas labāk kā pret citiem. Visi ir saistīti ar Kungu. Viņš ir vienāds pret
visiem, tomēr vairāk domā par saviem cilvēkiem un bhaktām. Dievs
Kungs ir Tēvs ikvienam. Neviens nevar būt Viņa tēvs, un nav tāda,
kas būtu Viņa dēls. Bhaktas ir Viņa radinieki. Tāda ir Viņa
pārpasaulīgā spēle. Tai nav nekāda sakara ar pasaulīgajiem priekšstatiem par
radniecību, tēva attiecībām vai kaut ko tamlīdzīgu. Kā tika minēts
iepriekš, Dievs Kungs stāv pāri materiālās dabas īpašībām, un tāpēc
Viņa radniecībā ar tiem, kas garīgi kalpo, nav nekā pasaulīga.

26. PANTS

kim idam svit kuto vēti    dēva-dēva na vēdmj aham
sarvato mukham ājāti    tēdžah parama-dārunam

kim — kas ir; idam — šis; svit — vai tas nāk; kutah — no kurienes;
iti
— vai; dēva-dēva — ak, kungu Kungs; na — ne; vēdmi — zinu;
aham — es; sarvatah — visapkārt; mukham — virzieniem; ājāti — nāk no;
tēdžah — mirdzums; parama — ļoti; dārunam — bīstams.

TULKOJUMS

Ak, kungu Kungs, kādēļ izplatās šis bīstamais starojums? No kurienes
tas nāk? Es nesaprotu.

SKAIDROJUMS

Ja Dieva Personībai kaut ko pasniedz vai jautā,
tad tas jāiesāk ar godbijīgām lūgšanām. Tā tas ir pieņemts, un, lai gan
Šrī Ardžuna bija tuvs Dieva Kunga draugs, viņš šo noteikumu ievēroja,
mācot to arī citiem.

27. PANTS

šrī-bhagavān uvāča

vētthēdam drona-putrasja    brāhmam astram pradaršitam
naivāsau vēda samhāram    prāna-bādha upasthitē

šrī-bhagavān — Dieva Augstākā Personība; uvāča — sacīja;
vēttha — zini no Manis; idam — šis; drona-putrasja — Dronas dēla; brāhmam
astram
brāhmas ieroča (kodolieroča) himnas; pradaršitam — parādītas;
na — ne; ēva — pat; asau — viņš; vēda — zina; samhāram — atsaukšana;
prāna-bādhē — dzīves gals; upasthitē — neizbēgams.

TULKOJUMS

Dieva Augstākā Personība sacīja: Zini, ka tas ir Dronas dēla darbs.
Viņš ir palaidis atomenerģijas [brahmāstras] himnas, bet nezina, kā
atsaukt starojumu. Dronas dēls to ir izdarījis bezpalīdzīgās bailēs no
draudošās nāves.

SKAIDROJUMS

Brahmāstra ir līdzīga mūsdienu kodolieročiem, kas
darbojas ar atomenerģiju. Atomenerģijas pamatā ir pilnīgas
sadegšanas princips, un tāpat darbojas arī brahmāstra. Tā rada neciešamu
karstumu, kas ir līdzīgs kodolieroču starojumam, bet atšķirība ir tāda, ka
atombumba ir rupjā veida kodolierocis, turpretī brahmāstra ir smalks
ierocis, ko palaiž ar himnām. Tā ir pavisam cita zinātne, un agrākajos
laikos ar to nodarbojās Bhārata-varšas zemēs. Smalkā himnu
dziedāšanas zinātne
arī ir materiāla, bet mūsdienu materiālistiskie zinātnieki
to vēl nav iepazinuši. Smalkā materiālā zinātne nav garīga, bet tā ir
tieši saistīta ar garīgo paņēmienu, kas ir vēl smalkāks. Himnas teicējs
zināja, kā lietot ieroci un kā to atsaukt. Tādas ir pilnīgās zināšanas.
Bet Dronāčārjas dēls, kurš izmantoja šo smalko zinātni, nezināja, kā
atsaukt brahmāstru. Viņš to palaida, baidīdamies no draudošās nāves,
un šis darbs bija ne vien nepareizs, bet arī bezdievīgs. Ašvathāma
bija brāhmana dēls, tāpēc viņam nevajadzēja izdarīt tik daudzas kļūdas,
un par šādu ārkārtīgi nevērīgu izturēšanos pret pienākumu viņu sodīja
pats Kungs.

28. PANTS

na hj asjānjatamam kinčid    astram pratjavakaršanam
džahj astra-tēdža unnaddham    astra-gjo hj astra-tēdžasā

na — ne; hi — noteikti; asja — tā; anjatamam — cits; kinčit — kaut kas;
astram — ierocis; prati — pretī; avakaršanam — pretdarbīgi;
džahi — pakļauj; astra-tēdžah — ieroča starojumu; unnaddham — ļoti vareno;
astra-gjah — meistars kara zinātnē; hi — kā tas ir; astra-tēdžasā — ar sava
ieroča ietekmi.

TULKOJUMS

Ak, Ardžuna! Šo ieroci var apturēt tikai vēl viena brahmāstra. Tu esi
meistars kara zinātnē, tāpēc pakļauj šī ieroča starojumu ar sava ieroča
spēku.

SKAIDROJUMS

Nav ieroča, kas neitralizētu atombumbu darbības
sekas. Bet saskaņā ar smalko zinātni pret brahmāstru iespējams
cīnīties, un tajos laikos cilvēki, kas pārvaldīja kara zinātni, spēja apturēt
brahmāstru. Dronāčārjas dēls nepārvaldīja šo mākslu, un tāpēc tas
bija jādara Ardžunam ar savu ieroču spēku.

29. PANTS

sūta uvāča

šrutvā bhagavatā proktam    phālgunah para-vīra-hā
sprištvāpas tam parikramja    brāhmam brāhmāstram sandadhē

sūtah — Sūta Gosvāmī; uvāča — sacīja; šrutvā — noklausījies;
bhagavatā — Dieva Personības; proktam — teikto; phālgunah — cits Šrī
Ardžunas vārds; para-vīra-hā — pretinieka karavīra nogalinātājs;
sprištvā — pieskāries; āpah — ūdenim; tam — Viņam; parikramja — apgājis apkārt;
brāhmam — Visaugstais Kungs; brāhma-astram — augstāko ieroci;
sandadhē — palaida.

TULKOJUMS

Šrī Sūta Gosvāmī sacīja: Noklausījies Dieva Personības teikto, Ardžuna
pieskārās ūdenim, lai šķīstītos, un, apgājis apkārt Kungam Šrī Krišnam,
palaida savu brahmāstru, lai apturētu pretinieka ieroci.

30. PANTS

samhatjānjonjam ubhajos    tadžasī šara-samvritē
āvritja rodasī kham ča    vavridhātē ‘rka-vahnivat

samhatja — savienojoties; anjonjam — vienam ar otru;
ubhajoh — abu; tēdžasī — starojumi; šara — ieroči; samvritē — pārklājot;
āvritja — pārklājot; rodasī — visas debesis; kham ča — arī kosmisko telpu;
vavridhātē — palielinot; arka — saule; vahni-vat — kā uguns.

TULKOJUMS

Kad abu brahmāstru stari savienojās, tad radās milzīgs uguns aplis,
līdzīgs saulei, kas pārklāja visu kosmisko telpu un debesu velvi, kurā ir
planētas.

SKAIDROJUMS

Karstums, kas rodas brahmāstras uzliesmojumā,
atgādina saules karstumu kosmiskās iznīcināšanas laikā. Salīdzinājumā
ar brahmāstras karstumu atomenerģijas starojums ir nenozīmīgs. Ar
atombumbu var uzspridzināt ne vairāk kā vienu planētu, bet
brahmāstras karstums var iznīcināt visu kosmosu. Tāpēc šajā pantā tas
salīdzināts ar karstumu iznīcināšanas brīdī.

31. PANTS

drištvāstra-tēdžas tu tajos    trīl lokān pradahan mahat
dahjamānāh pradžāh sarvāh    sāmvartakam amamsata

drištvā — tā redzot; astra — ierocis; tēdžah — karstums; tu — bet;
tajoh — abu; trīn — trīs; lokān — planētu; pradahat — degošo; mahat — ļoti;
dahjamānāh — dedzinošo; pradžāh — iedzīvotāji; sarvāh — visapkārt;
sāmvartakam — uguns, kas visu iznīcina Visuma bojāejas laikā;
amamsata — sāka domāt.

TULKOJUMS

Abu ieroču radītais karstums dedzināja visu triju pasauļu
iedzīvotājus. Ikviens atcerējās sāmvartakas uguni, kas iznīcināšanas laikā visu
sadedzina.

SKAIDROJUMS

Trīs pasaules ir Visuma augstākās, zemākās un
vidējās planētas. Lai gan brahmāstra tika palaista uz Zemes, abu ieroču
kopīgais karstums izplatījās pa Visumu, un visu dažādo planētu
iedzīvotāji sajuta karstumu, kas tiem atgādināja sāmvartakas uguni. Ne
visai saprātīgie materiālisti domā, ka pastāv planētas, uz kurām nav
dzīvo būtņu, bet šajā pantā parādīts, ka tas nav tiesa.

32. PANTS

pradžopadravam ālakšja    loka-vjatikaram ča tam
matam ča vāsudēvasja    sandžahārārdžuno dvajam

pradžā — ļaudis; upadravam — traucējums; ālakšja — redzot;
loka — planētas; vjatikaram — iznīcināšana; ča — arī; tam — tas; matam ča — un
viedoklis; vāsudēvasja — Vāsudēvas, Šrī Krišnas; sandžahāra — atsauca;
ardžunah — Ardžuna; dvajam — abus ieročus.

TULKOJUMS

Redzot cilvēku satraukumu un planētām draudošo bojāeju, Ardžuna
tūlīt atsauca abus brahmāstras ieročus, kā bija vēlējies Kungs Šrī Krišna.

SKAIDROJUMS

Teorija par to, ka mūsdienu atombumbu
sprādzieni var iznīcināt pasauli, ir bērnišķīgs izdomājums. Vispirms jau
atomenerģija nav tik varena, lai varētu sagraut pasauli. Un, otrkārt, tā galu
galā ir atkarīga no Visaugstā Kunga augstākās gribas, un bez Viņa
gribas jeb atļaujas nekas nevar tikt uzcelts vai sagrauts. Ir muļķīgi arī
domāt, ka augstākā vara pieder dabas likumiem. Materiālās dabas likumi
darbojas pēc Kunga norādījumiem, kā tas apstiprināts Bhagavad-gītā.
Tur Kungs māca, ka dabas likumi darbojas Viņa vadībā. Pasauli var
iznīcināt vienīgi ar Dieva Kunga gribu nevis ar nenozīmīgo politiķu
iegribām. Kungs Šrī Krišna vēlējās, lai Drauni un Ardžunas palaistie
ieroči tiktu atsaukti, un Ardžuna to tūlīt izpildīja. Līdzīgi tam visvarenajam
Kungam ir ļoti daudz kalpu, tāpēc cilvēks var darboties tikai saskaņā
ar Kunga gribu un izpildīt Viņa vēlmes.

33. PANTS

tata āsādja tarasā    dārunam gautamī-sutam
babandhāmarša-tāmrākšah    pašum rašanajā jathā

tatah — pēc tam; āsādja — sagūstīts; tarasā — veikli;
dārunam — bīstamais; gautamī-sutam — Gautamī dēls; babandha — sasiets;
amarša — dusmīgs; tāmra-akšah — ar vara sarkanām acīm; pašum — dzīvnieks;
rašanajā — ar auklām; jathā — kā.

TULKOJUMS

Ardžunas acis dusmās spīdēja kā divas sarkanas vara bumbas, un viņš
veikli sagūstīja Gautamī dēlu un sasēja ar auklām kā dzīvnieku.

SKAIDROJUMS

Ašvathāmas māte Kripī bija dzimusi Gautamas
ģimenē. Šajā šlokā būtiski ir tas, ka Ašvathāma tika saķerts un sasiets ar
auklām kā dzīvnieks. Kā norāda Šrīdhara Svāmī, daļa no Ardžunas
pienākuma (dharmas) bija noķert šo brāhmana dēlu kā dzīvnieku.
Šrīdharas Svāmī domas vēlāk apstiprina arī Šrī Krišnas izteikums.
Ašvathāma bija īstens Dronāčārjas un Kripī dēls, bet, tā kā viņš bija pagrimis
līdz zemākajai dzīves kārtai, pret viņu bija jāizturas kā pret dzīvnieku,
nevis kā pret brāhmanu.

34. PANTS

šibirāja ninīšantam    radždžvā baddhvā ripum balāt
prāhārdžunam prakupito    bhagavān ambudžēkšanah

šibirāja — ceļā uz kara nometni; ninīšantam — vedot; radždžvā — ar
auklām; baddhvā — sasietu; ripum — ienaidnieku; balāt — ar spēku;
prāha — sacīja; ardžunam — Ardžunam; prakupitah — dusmīgi;
bhagavān — Dieva Personība; ambudža-īkšanah — kurš skatās ar lotosacīm.

TULKOJUMS

Sasējis Ašvathāmu, Ardžuna gribēja vest viņu uz kara nometni. Dieva
Personība Šrī Krišna paskatījās uz Ardžunu ar savām lotosacīm un
dusmīgi viņu uzrunāja.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā teikts, ka dusmīgs bija gan Ardžuna, gan
Kungs Šrī Krišna, taču Ardžunas acis bija kā sarkanas vara bumbas,
turpretī Kunga acis bija līdzīgas lotosiem. Tas nozīmē, ka Ardžunas
dusmas nav tādas pašas kā Kunga dusmas. Dievs Kungs ir Pārpasaulība,
un Viņš ir Absolūts jebkurā līmenī. Dieva Kunga dusmas nav tādas
pašas kā materiālās dabas īpašību varā saistītās dzīvās būtnes dusmas.
Kungs ir absolūts, tāpēc Viņa dusmas un prieks neatšķiras. Kunga
dusmas neizpaužas caur trijām materiālās dabas īpašībām. Tās tikai
norāda uz Viņa labvēlību pret bhaktu, jo tāda ir Kunga pārpasaulīgā daba.
Tāpēc, pat ja Kungs ir dusmīgs, tas, uz ko Viņš dusmojas, saņem
svētību. Dievs Kungs nemainās nekādos apstākļos.

35. PANTS

mainam pārthārhasi trātum    brahma-bandhum imam džahi
jo ‘sāv anāgasah suptān    avadhīn niši bālakān

mā ēnam — nekad viņam; pārtha — ak, Ardžuna; arhasi — vajag;
trātum — atbrīvot; brahma-bandhumbrāhmana radinieku; imam — viņu;
džahi — nogalinājis; jah — kas; asau — tos; anāgasah — nevainīgos;
suptān — miegā; avadhīt — nogalināja; niši — naktī; bālakān — zēnus.

TULKOJUMS

Kungs Šrī Krišna sacīja: Ak, Ardžuna, tu nedrīksti būt žēlsirdīgs pret šo
brāhmana radinieku [brahma-bandhu], to atlaižot, jo viņš ir
nogalinājis nevainīgus guļošus zēnus.

SKAIDROJUMS

Būtisks ir vārds brahma-bandhu. Cilvēks, kas
piedzimis brāhmanu ģimenē, bet nav ieguvis vajadzīgās īpašības un nav
pelnījis, lai viņu sauktu par brāhmanu, tiek uzrunāts par brāhmana
radinieku, nevis par brāhmanu. Augstākās tiesas tiesneša dēls vēl nav
tiesnesis, bet nav nekas slikts, ja viņu uzrunā par godājamā tiesneša
radinieku. Tāpēc, tāpat kā no dzimšanas neviens nekļūst par
Augstākās tiesas tiesnesi, neviens no dzimšanas nekļūst arī par brāhmanu, to
var izdarīt, tikai iegūstot brāhmanam nepieciešamās īpašības.
Tiesneša posteni var ieņemt tikai atbilstošs cilvēks, un arī par brāhmanu var
būt tikai tas, kam piemīt vajadzīgās īpašības. Šāstras norāda, ka cilvēks,
kurš nav dzimis brāhmanu ģimenē, bet ir apveltīts ar atbilstošajām
īpašībām, jāuzskata par brāhmanu, un līdzīgi, ja cilvēks dzimis
brāhmanu ģimenē, bet viņam trūkst brahmanisko īpašību, tad tas nevar tikt
pieņemts par brāhmanu, vai labākajā gadījumā var tikt nosaukts par
brāhmana radinieku. Kungs Šrī Krišna, kas ir augstākā autoritāte visos
reliģijas principos, Vēdās, pats ir norādījis uz šīm atšķirībām, un
nākamajās šlokās Viņš to paskaidro sīkāk.

36. PANTS

mattam pramattam unmattam    suptam bālam strijam džadam
prapannam viratham bhītam    na ripum hanti dharma-vit

mattam — bezrūpīgu; pramattam — apreibušu; unmattam — neprātīgu;
suptam — guļošu; bālam — zēnu; strijam — sievieti; džadam — muļķi;
prapannam — to, kas padevies; viratham — to, kas zaudējis ratus;
bhītam — nobijies; na — ne; ripum — ienaidnieku; hanti — nogalināt;
dharma-vit — tas, kurš zina reliģijas principus.

TULKOJUMS

Kas zina reliģijas principus, tas nenogalina bezrūpīgu, apreibušu,
neprātīgu un guļošu ienaidnieku, kā arī to, kas ir nobijies vai
zaudējis kaujas ratus. Viņš nenonāvē arī zēnu, sievieti, muļķi vai to, kas
padevies.

SKAIDROJUMS

Karavīrs, kurš zina reliģijas principus, nekad
nenogalina ienaidnieku, kurš nepretojas. Agrāk kaujas notika saskaņā ar
reliģijas principiem,
nevis jutekļu apmierināšanas dēļ. Ja ienaidnieks
bija apreibis, gulēja utt., kā iepriekš minēts, tad viņu nedrīkstēja
nogalināt. Tie ir daži no reliģiska kara likumiem. Agrāk karš nekad netika
pieteikts pēc patmīlīgu politisko vadītāju iegribām; tas notika saskaņā
ar reliģijas principiem, bez jebkādiem grēkiem. Vardarbība saskaņā ar
reliģijas principiem ir daudz augstāka par tā saucamo nevardarbību.

37. PANTS

sva-prānān jah para-prānaih    prapušnātj aghrinah khalah
tad-vadhas tasja hi šrējo    jad-došād jātj adhah pumān

sva-prānān — paša dzīvības; jah — kurš; para-prānaih — uz citu
dzīvības rēķina; prapušnāti — uztur; aghrinah — nekaunīgs;
khalah — nožēlojams; tat-vadhah — viņa nogalināšana; tasja — viņa; hi — noteikti;
šrējah — labums; jat — ar ko; došāt — no trūkumiem; jāti — iet;
adhah — lejā; pumān — cilvēks.

TULKOJUMS

Ļauns un slikts cilvēks, kurš uztur sevi uz citu dzīvības rēķina, ir
pelnījis nāvi sevis paša labad, jo citādi viņš ar savu darbību pagrimst.

SKAIDROJUMS

Dzīvības atņemšana ir pareizais sods ļaunam cilvēkam, kurš nekaunīgi dzīvo uz citu dzīvības rēķina. Saskaņā ar politisko morāli tāds ļauns cilvēks jāsoda ar nāvi, lai viņu izglābtu no nonākšanas ellē. Tas, ka valsts soda slepkavu ar nāvi, nes labumu pašam vainīgajam, jo nākamajā dzīvē viņam nebūs jācieš par šo noziegumu. Nāve slepkavam ir pats mazākais iespējamais sods, un smriti-šāstrās teikts, ka cilvēks, kuru valdnieks par slepkavību soda ar nāvi, šķīstās no visiem grēkiem tik lielā mērā, ka saņem iespēju nonākt uz debesu planētām. Saskaņā ar Manu, kurš bija dižens civillikumu un reliģijas principu autors, arī dzīvnieku nogalinātājs ir uzskatāms par slepkavu, jo dzīvnieka miesa nav barība civilizētam cilvēkam, kura galvenais pienākums ir sagatavoties, lai atgrieztos pie Dieva. Manu norāda, ka dzīvnieka nogalināšanā grēcinieki pastāvīgi sadarbojas, un visi viņi ir sodāmi kā slepkavas, gluži kā sazvērnieki, kuri kopā nogalina cilvēku. Tas, kurš atļauj, tas, kurš nogalina, tas, kurš pārdod nokauto dzīvnieku, tas, kurš no dzīvnieka gatavo ēdienu, tas, kurš izdala ēdienu, un visbeidzot tas, kurš ēd no dzīvnieka sagatavotu ēdienu, ir slepkava, un visus viņus sagaida dabas likumu sods. Lai cik attīstīta arī būtu materiālā zinātne, nav cilvēka, kas spētu radīt dzīvo būtni, un tāpēc nevienam nav tiesību nogalināt dzīvo būtni pēc savām neatkarīgajām iegribām. Dzīvnieku nogalinātājiem raksti atļauj ierobežotas dzīvnieku upurēšanas, un šādas atļaujas dotas tikai tāpēc, lai ierobežotu lopkautuvju atvēršanu, nevis lai ieteiktu nogalināt dzīvniekus. Tas, kādā veidā rakstos atļauta dzīvnieku upurēšana, nes labumu gan upurējamam dzīvniekam, gan dzīvnieka ēdājam. Dzīvnieks gūst labumu tai ziņā, ka tas pēc upurēšanas uz altāra tūlīt var saņemt cilvēka veidolu, bet dzīvnieka ēdājs tiek izglābts no daudz lielākiem grēkiem (tādas gaļas ēšanas, kas nāk no organizētām lopkautuvēm. Šādas lopkautuves ir drausmīgas vietas, kuras sabiedrībai, valstij un cilvēkiem vispār nes tikai materiālas ciešanas). Materiālā pasaule pati par sevi ir raižu pilna, un, veicinot dzīvnieku nokaušanu, gaisotne tiek piesārņota aizvien vairāk un vairāk, kas rada karu, sērgas, badu un daudzas citas nelaimes, no kurām mēs tā cenšamies izvairīties.

38. PANTS

pratišrutam ča bhavatā    pānčāljai šrinvato mama
āharišjē širas tasja    jas tē mānini putra-hā

pratišrutam — apsolīts; ča — un; bhavatā — tevis; pānčāljai — Pānčālas
valdnieka meitai (Draupadī); šrinvatah — tas bija dzirdēts;
mama — Manis paša; āharišjē — jāatnes; širah — galva; tasja — viņa; jah — kurš;
— tavs; mānini — uzskati; putra-hā — tavu dēlu slepkava.

TULKOJUMS

Vēl Es pats dzirdēju, ka tu solīji Draupadī atnest viņas dēlu slepkavas
galvu.

39. PANTS

tad asau vadhjatām pāpa    ātatājj ātma-bandhu-hā
bhartuš ča viprijam vīra    kritavān kula-pāmsanah

tat — tāpēc; asau — šis cilvēks; vadhjatām — tiks nogalināts;
pāpah — grēcinieks; ātatājī — uzbrucējs; ātma — savs; bandhu-hā — dēlu
nogalinātājs; bhartuh — pavēlnieku; ča — arī; viprijam — neiepriecinot;
vīra — ak, karavīr; kritavān — kas to darījis; kula-pāmsanah — apdegusi
ģimenes palieka.

TULKOJUMS

Šis cilvēks ir tavu ģimenes locekļu slepkava. Turklāt viņš ir izraisījis arī
sava pavēlnieka nepatiku. Viņš ir sadedzināta savas ģimenes palieka.
Tūlīt nogalini to!

SKAIDROJUMS

Dronāčārjas dēls šajā pantā nosaukts par
sadedzinātu savas ģimenes palieku. Dronāčārjas labais vārds tika ļoti augstu
vērtēts. Lai gan viņš pievienojās ienaidniekiem, Pāndavi vienmēr ļoti
cienīja Dronāčārju, un Ardžuna pirms cīņas viņu sveica. Tur nebija
nekā nepareiza. Bet Dronāčārjas dēls paveica kaut ko tādu, ko nekad
nedara dvidžas jeb augstākās divreiz dzimušo kastas, un tādējādi
pagrima. Dronāčārjas dēls Ašvathāma nogalināja piecus guļošos Draupadī
dēlus. Tas ļoti nepatika viņa pavēlniekam Durjodhanam, kurš
nosodīja šo drausmīgo noziegumu — piecu guļošo Pāndavu dēlu
nogalināšanu. Tas nozīmē, ka Ašvathāma bija kļuvis par Ardžunas ģimenes
locekļu slepkavu, un tāpēc bija sodāms. Šāstrās norādīts, ka jānogalina tas,
kurš uzbrūk bez brīdinājuma, nonāvē no aizmugures, aizdedzina māju
vai aizved cita sievu. Krišna to atgādināja Ardžunam, lai viņš to ņemtu
vērā un darītu nepieciešamo.

40. PANTS

sūta uvāča

ēvam parīkšatā dharmam    pārthah krišnēna čoditah
naiččhad dhantum guru-sutam    jadjapj ātma-hanam mahān

sūtah — Sūta Gosvāmī; uvāča — sacīja; ēvam — tas;
parīkšatā — pārbaudīts; dharmam — jautājumā par pienākumu; pārthah — Šrī Ardžuna;
krišnēna — Kunga Krišnas; čoditah — aicināts; na aiččhat — nepatika;
hantum — nogalināt; guru-sutam — skolotāja dēlu; jadjapi — lai gan;
ātma-hanam — dēlu slepkava; mahān — ļoti liels.

TULKOJUMS

Sūta Gosvāmī sacīja: Lai gan Krišna, pārbaudot Ardžunas reliģijas
izpratni, aicināja nonāvēt Dronāčārjas dēlu, diženajai dvēselei Ardžunam
nepatika doma par nogalināšanu, kaut gan Ašvathāma bija
drausmīgā veidā noslepkavojis Ardžunas ģimenes locekļus.

SKAIDROJUMS

Ardžuna, bez šaubām, bija dižena dvēsele, ko
pierāda arī šis gadījums. Pats Dievs Kungs aicināja viņu nogalināt Dronas
dēlu, bet Ardžuna uzskatīja, ka diženā skolotāja dēlam jāpaliek dzīvam.
Lai gan Ašvathāma bija nekam nederīgs dēls un, nevienam labu
nedarīdams, pēc sava prāta bija paveicis dažādus briesmu darbus, tomēr
Ardžuna neaizmirsa, ka tā tēvs bija Dronāčārja.

Ārēji Kungs Šrī Krišna aicināja Ardžunu nogalināt Ašvathāmu, bet
Viņš to darīja tikai tādēļ, lai pārbaudītu Ardžunas pienākuma izjūtu. Tas
nenozīmē, ka Ardžunam šī izjūta bija nepilnīga vai arī Kungs Šrī Krišna
to neapzinājās. Bet Kungs Šrī Krišna pārbauda daudzus no saviem
tīrajiem bhaktām, lai vēl palielinātu viņu pienākuma izpratni. To
pieredzēja arī gopī, kā arī Prahlāda Mahārādža. Visi tīrie bhaktas veiksmīgi
iztur Dieva Kunga uzliktos pārbaudījumus.

41. PANTS

athopētja sva-šibiram    govinda-prija-sārathih
njavēdajat tam prijājai    šočantjā ātma-džān hatān

atha — pēc tam; upētja — sasniedzot; sva — savu; šibiram — nometni;
govinda — tas, kurš dod dzīvību jutekļiem (Kungs Šrī Krišna);
prija — dārgs; sārathih — kaujas ratu vadītājs; njavēdajat — uzticēts;
tam — viņam; prijājai — dārgajai; šočantjai — kas bēdājās par;
ātma-džān — saviem dēliem; hatān — nogalinātajiem.

TULKOJUMS

Kad Ardžuna kopā ar savu dārgo draugu un kaujas ratu vadītāju [Šrī
Krišnu] sasniedza nometni, viņš uzticēja slepkavu savai dārgajai sievai,
kura bēdājās par noslepkavotajiem dēliem.

SKAIDROJUMS

Ardžunas un Krišnas pārpasaulīgās attiecības ir tuva
draudzība. Pats Kungs Bhagavad-gītā nosauca Ardžunu par visdārgāko
draugu. Katrai būtnei ir kādas noteiktas mīlestības attiecības ar
Visaugsto Kungu, un tās var būt vai nu kalpa, vai drauga, vecāku, vai arī
mīlētāju attiecības. Tātad ikviens, kas vispār vēlas un nopietni cenšas
nodarboties ar bhakti-jogu, var baudīt Dieva Kunga sabiedrību
garīgajā valstībā.

42. PANTS

tathāhritam pašuvat pāša-baddham
    avān-mukham karma-džugupsitēna
nirīkšja krišnāpakritam guroh sutam
    vāma-svabhāvā kripajā nanāma ča

tathā — tā; āhrtam — atvests; pašu-vat — kā dzīvnieks;
pāša-baddham — sasiets auklām; avāk-mukham — neteikdams ne vārda;
karma — darbība; džugupsitēna — drausmīga; nirīkšja — redzot; krišnā — Draupadī;
apakritam — pagrimuma darītāju; guroh — skolotājs; sutam — dēlu;
vāma — skaistā; svabhāvā — daba; kripajā — līdzjūtībā; nanāma — noliecās;
ča — un.

TULKOJUMS

Šrī Sūta Gosvāmī sacīja: Draupadī ieraudzīja Ašvathāmu, kurš bija
sasiets ar auklām kā dzīvnieks un klusēja, jo bija izdarījis drausmīgu
slepkavību. Savas sievišķīgās un tikumīgās dabas dēļ Draupadī
godināja viņu kā brāhmanu.

SKAIDROJUMS

Ašvathāmu bija nosodījis pats Kungs, un arī Ardžuna pret viņu izturējās kā pret vainīgo, bet ne kā pret brāhmanu vai skolotāja dēlu. Bet, kad Ašvathāma tika atvests pie Šrīmatī Draupadī, valdniece, neskatoties uz bēdām, ko sagādāja dēlu noslepkavošana, kā arī uz to, ka slepkava stāvēja viņas priekšā, nespēja neizrādīt viņam cieņu, kādu parasti parāda brāhmaniem vai brāhmanu dēliem. Tāda ir sieviešu maigā daba. Sievietes vispār nav augstākas par zēniem, un tāpēc viņām nav tādas izšķiršanas spējas kā vīriešiem. Ašvathāma bija parādījis, ka ir nevērtīgs Dronāčārjas jeb brāhmana dēls, tāpēc viņu bija nosodījusi visaugstākā autoritāte Kungs Šrī Krišna, tomēr maigā sieviete nespēja aizmirst savu dabisko pieklājību pret brāhmaniem.
Pat mūsdienās hinduistu ģimeņu sievietes izrāda cieņu brāhmanu kastai, lai cik pagrimuši un slikti šie brahma-bandhu arī būtu. Turpretī vīrieši ir sākuši protestēt pret brahma-bandhu, kuri dzimuši labu brāhmanu ģimenēs, bet darbojas sliktāk par šūdrām.
Šajā šlokā ir lietoti vārdi vāma-svabhāva, «maiga un pieklājīga pēc dabas». Labs vīrietis vai sieviete visu pieņem ļoti viegli, bet cilvēks ar vidusmēra saprātu tā nedara. Tomēr jebkurā gadījumā pieklājības dēļ mēs nedrīkstam zaudēt saprātu un izšķiršanas spēju. Šāda spēja ir vajadzīga, lai visu varētu pienācīgi novērtēt. Mēs nedrīkstam sekot maigajai sieviešu dabai un pieņemt kaut ko neīstu. Laba rakstura sieviete var izrādīt Ašvathāmam cieņu, bet tas nenozīmē, ka viņš tāpēc līdzinātos īstenam brāhmanam.

43. PANTS

uvāča čāsahantj asja    bandhanānajanam satī
mučjatām mučjatām ēša    brāhmano nitarām guruh

uvāča — sacīja; ča — un; asahantī — nepanesams viņai; asja — viņa;
bandhana — sasiešana; ānajanam — atvedot viņu; satī — uzticīgā;
mučjatām mučjatām — palaidiet vaļā; ēšah — šo; brāhmanahbrāhmanu;
nitarām — mūsu; guruh — skolotāja.

TULKOJUMS

Uzticīgā sieviete nespēja izturēt, ka Ašvathāma ir sasiets ar
auklām, un viņa teica: Atbrīvo viņu, jo viņš ir brāhmans, mūsu garīgais
skolotājs.

SKAIDROJUMS

Kad Ašvathāma tika atvests pie Draupadī, valdniece nespēja izturēt to, ka brāhmans ir noķerts kā noziedznieks un tādā stāvoklī atvests pie viņas, it īpaši, ja šis brāhmans ir skolotāja dēls.
Sagūstīdams Ašvathāmu, Ardžuna labi saprata, ka tas ir Dronāčārjas dēls. Arī Krišna to zināja, bet viņi abi nosodīja slepkavu, neskatoties uz to, ka viņš bija brāhmana dēls. Saskaņā ar svētajiem rakstiem ir jāatsakās no garīgā skolotāja, ja izrādās, ka viņš nav cienīgs būt par guru jeb garīgo skolotāju. Guru vēl tiek saukts par āčārju jeb to, kurš ir uzņēmis sevī visu šāstru būtību un palīdzējis to saņemt mācekļiem. Ašvathāma nebija izpildījis brāhmana jeb skolotāja pienākumus un tāpēc vairs nederēja augstajai brāhmanu kārtai. Ņemot to vērā, Kungs Šrī Krišna un Ardžuna taisnīgi nosodīja Ašvathāmu. Bet labā sieviete Draupadī uz šo jautājumu neraudzījās vis no šāstru viedokļa, bet gan saskaņā ar paražām. Ašvathāma pēc paražas bija jāciena tāpat kā viņa tēvs. Jūtu vadīti, ļaudis parasti uzskata brāhmana dēlu par īstenu brāhmanu. Taču tas nav pareizi. Brāhmans ir jāvērtē pēc īpašībām, nevis pēc tā, ka viņš ir brāhmana dēls.
Tomēr tam visam par spīti Draupadī gribēja, lai Ašvathāmu tūlīt atbrīvo, un tās no viņas puses bija labas jūtas. Tas nozīmē, ka Dieva Kunga bhakta pats var izturēt vissmagākos pārbaudījumus, bet viņš nekad nav ļauns pret citiem, pat pret ienaidniekiem. Lūk, kādas ir tīra Dieva Kunga bhaktas īpašības.

44. PANTS

sarahasjo dhanur-vēdah    savisargopasamjamah
astra-grāmaš ča bhavatā    šikšito jad-anugrahāt

sa-rahasjah — noslēpumainas; dhanuh-vēdah — zināšanas mākslā
rīkoties ar loku un bultām; sa-visarga — palaižot;
upasamjamah — pārvaldot; astra — ieročus; grāmah — visu veidu; ča — un; bhavatā — tevis;
šikšitah — apgūts; jat — ar kura; anugrahāt — žēlastību.

TULKOJUMS

Ar Dronāčārjas žēlastību tu esi apguvis bultu šaušanas kara mākslu
un noslēpumaino ieroču pārvaldīšanas mākslu.

SKAIDROJUMS

Dronāčārja mācīja Dhanur-vēdu jeb kara zinātni
ar visiem tās noslēpumiem par ieroču palaišanu un vadīšanu ar Vēdu
himnām. Rupjā kara zinātne ir atkarīga no materiālajiem ieročiem,
bet smalkāka par to ir māksla, kā palaist ar Vēdu himnām
piesātinātas bultas, kas ir daudz iedarbīgākas par rupjajiem materiālajiem
ieročiem, piemēram, automātiem vai atombumbām. Ieroči tiek vadīti ar
Vēdu mantrām jeb ar pārpasaulīgo skaņas zinātni. Rāmājanā teikts,
ka Kunga Šrī Rāmas tēvs Mahārādža Dašaratha vadīja bultas tikai ar
skaņu. Viņš ar bultu varēja trāpīt mērķī, to neredzot, bet tikai dzirdot
skaņu. Tātad šī kara zinātne ir smalkāka par rupjajiem materiālajiem
ieročiem, ko izmanto mūsdienās. Ardžuna šo zinātni bija apguvis, un
tāpēc Draupadī gribēja, lai viņš par to visu justos parādnieks Āčārjas
Dronas priekšā. Kad Dronāčārjas vairs nebija, viņu pārstāvēja dēls. Tā
domāja labā sieviete Draupadī. Var rasties jautājums, kāpēc
Dronāčārja, kas bija stingrs brāhmans, mācīja kara zinātni. Atbilde ir tāda, ka
brāhmanam jābūt par skolotāju neatkarīgi no tā, kādas zināšanas viņš
māca. Izglītotam brāhmanam jākļūst par skolotāju, priesteri un dāvanu
saņēmēju. Lūk, ar ko drīkst nodarboties šāds brāhmans.

45. PANTS

sa ēša bhagavān dronah    pradžā-rūpēna vartatē
tasjātmano ‘rdham patnj āstē    nānvagād vīrasūh kripī

sah — viņš; ēšah — noteikti; bhagavān — kungs; dronah — Dronāčārja;
pradžā-rūpēna — sava dēla Ašvathāmas izskatā; vartatē — pastāv;
tasja — viņa; ātmanah — ķermeņa; ardham — puse; patnī — sieva;
āstē — dzīvojot; na — ne; anvagāt — izdarīja; vīrasūh — tā kā viņai bija dēls;
kripī — Kripāčārjas māsa.

TULKOJUMS

Viņš [Dronāčārja], bez šaubām, vēl pastāv sava dēla izskatā. Dronas
sieva Kripī neizdarīja satī tāpēc, ka viņai bija dēls.

SKAIDROJUMS

Dronāčārjas sieva Kripī bija Kripāčārjas māsa.
Uzticīga sieva, kas saskaņā ar svētajiem rakstiem ir sava vīra labākā
puse, drīkst brīvprātīgi iet nāvē kopā ar vīru, ja vien viņai nav bērnu.
Bet Dronāčārjas sieva negāja līdzi vīram tāpēc, ka viņai bija dēls, vīra
pārstāvis. Ja dzīvs ir vīra dēls, tad viņa ir atraitne tikai vārda pēc.
Tātad jebkurā gadījumā Ašvathāma bija Dronāčārjas pārstāvis, un
tāpēc nonāvēt Ašvathāmu nozīmētu nogalināt Dronāčārju. Lūk, kāds
bija Draupadī iebildums pret Ašvathāmas nonāvēšanu.

46. PANTS

tad dharmagja mahā-bhāga    bhavadbhir gauravam kulam
vridžinam nārhati prāptum    pūdžjam vandjam abhīkšnašah

tat — tāpēc; dharma-gja — tas, kurš zina reliģijas principus;
mahā-bhāga — visveiksmīgākais; bhavadbhih — tevis; gauravam — slavināta;
kulam — ģimene; vridžinam — tas, kas sāpina; na — ne; arhati — pelnu;
prāptum — lai iegūtu; pūdžjam — godināmais; vandjam — cienījams;
abhīkšnašah — pastāvīgi.

TULKOJUMS

Ak, visveiksmīgākais, ak, reliģijas principu zinātāj, nebūs labi, ja tu
liksi bēdāties slavenas ģimenes locekļiem, kuri ir cienījami un
godājami vienmēr.

SKAIDROJUMS

Pat neliels cienījamas ģimenes apvainojums var
radīt bēdas. Tāpēc augsti kulturāls cilvēks vienmēr ir uzmanīgs attiecībās
ar cienījamu ģimeņu locekļiem.

47. PANTS

mā rodīd asja džananī    gautamī pati-dēvatā
jathāham mrita-vatsārtā    rodimj ašru-mukhī muhuh

— ne; rodīt — liec raudāt; asja — viņa; džananī — mātei;
gautamī — Dronas sievai; pati-dēvatā — šķīsta; jathā — kā; aham — es;
mrita-vatsā — kuras bērns ir miris; ārtā — bēdās; rodimi — raudot;
ašru-mukhī — asarām acīs; muhuh — pastāvīgi.

TULKOJUMS

Mans kungs, neliec Dronāčārjas sievai raudāt, kā vaimanāju es. Es
bēdājos par savu dēlu nāvi. Nevajag, lai viņa vienmēr raudātu līdzīgi
man.

SKAIDROJUMS

Labsirdīgā Šrīmatī Draupadī negribēja, lai
Dronāčārjas sieva nonāktu tādā pašā stāvoklī kā viņa pati un paliktu bez
bērniem. To Draupadī negribēja gan aiz mātes jūtām, gan aiz cieņas
pret Dronāčārjas sievu.

48. PANTS

jaih kopitam brahma-kulam    rādžanjair adžitātmabhih
tat kulam pradahatj āšu    sānubandham šučārpitam

jaih — kuru; kopitam — sadusmoti; brahma-kulambrāhmanu kārta;
rādžanjaih — valdnieku kārtas; adžita — neierobežots; ātmabhih — sevis;
tat — tas; kulam — ģimene; pradahati — tiek sadedzināta; āšu — ātri;
sa-anubandham — kopā ar ģimenes locekļiem; šučā-arpitam — nonāk
bēdās.

TULKOJUMS

Ja karaliskā valdnieku kārta, nespēdama savaldīt jutekļus, apvaino
brāhmanu kārtu, to sadusmojot, tad dusmu uguns sadedzina visu
karalisko ģimeni un atnes bēdas visiem.

SKAIDROJUMS

Zemākās kastas, t.i., valdnieki, tirgotāji un
strādnieki, vienmēr ļoti cienī brāhmanu, t.i., garīgi attīstīto kārtu jeb
kopienu, kā arī šo augsto ģimeņu locekļus.

49. PANTS

sūta uvāča

dharmjam njājjam sakarunam    nirvjalīkam samam mahat
rādžā dharma-suto rāgjjāh    pratjanandad vačo dvidžāh

sūtah uvāča — Sūta Gosvāmī sacīja; dharmjam — saskaņā ar reliģijas
principiem; njājjam — taisnība; sa-karunam — pilni žēlastības;
nirvjalīkam — bez divkosības dharmā; samam — vienādi; mahat — slaveni;
rādžā — valdnieks; dharma-sutah — dēls; rāgjjāh — valdnieces;
pratjanandat — atbalstīja; vačah — izteikumus; dvidžāh — ak, brāhmani.

TULKOJUMS

Sūta Gosvāmī sacīja: Ak, brāhman, valdnieks Judhišthira pilnīgi
piekrita karalienes vārdiem, kas saskanēja ar reliģijas principiem, bija
taisnīgi, slavējami, pilni žēlastības un bija teikti bez divkosības.

SKAIDROJUMS

Mahārādža Judhišthira, Dharmarājas jeb Jamarādžas
dēls pilnībā atbalstīja valdnieci Draupadī, kura lūdza Ardžunu atbrīvot
Ašvathāmu. Augstas ģimenes locekļu pazemošanu nedrīkst paciest.
Ardžuna un viņa ģimene bija Dronāčārjas ģimenes parādnieki, jo
Ardžuna no Dronas bija iemācījies kara zinātni. Nepateicīga izturēšanās pret
šādu labvēlīgu ģimeni nebūtu attaisnojama no morāles viedokļa. Pret
Dronāčārjas sievu, kas bija puse no sava vīra, diženās dvēseles, bija
jāizturas līdzjūtīgi, un viņu nedrīkstēja apbēdināt ar dēla nāvi. Lūk, kas
ir līdzjūtība. Šajos Draupadī vārdos nebija divkosības, jo ir jādarbojas
ar pilnīgām zināšanām. Draupadī jutās līdzīga Kripī, jo runāja no savas
pieredzes. Sieviete, kurai nav bērnu, nespēj saprast mātes bēdas.
Draupadī pati bija māte, un tāpēc viņa ļoti labi spēja iedomāties, kā
bēdāsies Kripī. Draupadī vārdi bija slavējami tāpēc, ka viņa gribēja parādīt
diženajai ģimenei pienācīgu cieņu.

50. PANTS

nakulah sahadēvaš ča    jujudhāno dhanandžajah
bhagavān dēvakī-putro    jē čānjē jāš ča jošitah

nakulah — Nakula; sahadēvah — Sahadēva; ča — un;
jujudhānah — Sātjaki; dhanandžajah — Ardžuna; bhagavān — Dieva Personība;
dēvakī-putrah — Dēvakī dēls Kungs Šrī Krišna; — tie; ča — un; anjē — citi;
jāh — to; ča — un; jošitah — sievietes.

TULKOJUMS

Nakula un Sahadēva [valdnieka jaunākie brāļi], Sātjaki, Ardžuna,
Dieva Personība Dēvakī dēls Kungs Šrī Krišna, kā arī sievietes un citi
vienprātīgi piekrita valdniekam.

51. PANTS

tatrāhāmaršito bhīmas    tasja šrējān vadhah smritah
na bhartur nātmanaš čārthē    jo ‘han suptān šišūn vrithā

tatra — tad; āha — sacīja; amaršitah — dusmīgi; bhīmah — Bhīma;
tasja — viņa; šrējān — augstākais labums; vadhah — nogalināšana;
smritah — atcerēts; na — ne; bhartuh — pavēlnieka; na — ne; ātmanah — sevis;
ča — un; arthē — dēļ; jah — kurš; ahan — nogalināja; suptān — guļošos;
šišūn — bērnus; vrithā — bez nolūka.

TULKOJUMS

Taču Bhīma viņiem nepiekrita un ieteica nogalināt vainīgo, kurš
dusmās bez kādas jēgas bija noslepkavojis guļošos bērnus, ar to
nedarīdams labu ne sev, ne savam pavēlniekam.

52. PANTS

nišamja bhīma-gaditam    draupadjāš ča čatur-bhudžah
ālokja vadanam sakhjur    idam āha hasann iva

nišamja — noklausījies; bhīma — Bhīmas; gaditam — teikto;
draupadjāh — Draupadī; ča — un; čatuh-bhudžah — ar četrām rokām (Dieva
Personība); ālokja — redzējis; vadanam — seju; sakhjuh — sava
drauga; idam — tas; āha — sacīja; hasan — smaidot; iva — kā.

TULKOJUMS

Noklausījies, ko teica Bhīma, Draupadī un citi, Caturbhuja [četrrocis]
jeb Dieva Personība, paskatījās uz savu dārgo draugu Ardžunu un, it
kā smaidot, uzrunāja viņu.

SKAIDROJUMS

Kungam Šrī Krišnam ir divas rokas, un Šrīdhara
Svāmī paskaidro, kāpēc Viņš nosaukts par četrroci. Par Ašvathāmas
nogalināšanu Bhīma un Draupadī bija pretējās domās. Bhīma
gribēja, lai viņš tūlīt tiktu nogalināts, bet Draupadī gribēja to glābt. Mēs
varam iztēloties, kā Bhīma grib nogalināt Ašvathāmu, bet
Draupadī viņam to neļauj. Lai aizkavētu abus, Dievs Kungs atklāja vēl divas
rokas. Sākotnējam Kungam Šrī Krišnam ir tikai divas rokas, bet Viņa
Nārājanas iezīmei ir četras rokas. Nārājanas izskatā Viņš ar bhaktām
dzīvo uz Vaikunthas planētām, turpretī sākotnējā Šrī Krišnas veidolā
Dievs Kungs mīt uz Krišnalokas planētas, kas garīgajās debesīs ir daudz
daudz augstāka par Vaikunthas planētām. Tādējādi, ja Šrī Krišna ir
nosaukts par Čaturbhudžu, tā nav pretruna. Ja vajag, tad Krišna var atklāt
simtiem roku, kā Viņš to darīja, parādot Ardžunam višva-rūpas veidolu.
Tādējādi tas, kurš var parādīt simtiem un tūkstošiem roku, vajadzības
gadījumā spēj izpaust arī četras rokas.

Kad Ardžuna nezināja, ko iesākt ar Ašvathāmu, Kungs Šrī Krišna,
būdams ļoti tuvs Ardžunas draugs, pats nolēma atrisināt šo jautājumu.
Un Viņš smaidīja.

53.–54. PANTS

šrī-bhagavān uvāča

brahma-bandhur na hantavja    ātatājī vadhārhanah
majaivobhajam āmnātam    paripāhj anušāsanam
 
kuru pratišrutam satjam    jat tat sāntvajatā prijām
prijam ča bhīmasēnasja    pānčāljā mahjam ēva ča

šrī-bhagavān — Dieva Personība; uvāča — sacīja;
brahma-bandhuhbrāhmana radinieks; na — ne; hantavjah — jānogalina;
ātatājī — uzbrucējs; vadha-arhanah — ir jānogalina; majā — Manis; ēva — noteikti;
ubhajam — abi; āmnātam — aprakstīts saskaņā ar autoritāšu likumiem;
paripāhi — izpildi; anušāsanam — likumus; kuru — paklausi;
pratišrutam — kā apsolīts; satjam — patiesība; jat tat — tas, kas;
sāntvajatā — nomierinot; prijām — dārgo sievu; prijam — apmierinājums; ča — arī;
bhīmasēnasja — Šrī Bhīmasenas; pānčāljāh — Draupadī;
mahjam — Manis arī; ēva — noteikti; ča — un.

TULKOJUMS

Dieva Personība Šrī Krišna sacīja: Brāhmana draugu nedrīkst
nogalināt, bet, ja Viņš ir uzbrucējs, tad tas jānonāvē. Tie visi ir rakstu
norādījumi, un tev jādarbojas saskaņā ar tiem. Tev jāizpilda tas, ko apsolīji
sievai, un jārīkojas arī tā, lai iepriecinātu Bhīmasenu un Mani.

SKAIDROJUMS

Ardžuna bija apjucis, jo saskaņā ar vairāku cilvēku
citētajiem dažādajiem svētajiem rakstiem, Ašvathāmu vajadzēja gan
nogalināt, gan saudzēt. Ašvathāma bija brahma-bandhu jeb nevērtīgs
brāhmana dēls, tāpēc viņu nedrīkstēja nogalināt, bet tajā pat laikā viņš
bija arī uzbrucējs. Un saskaņā ar Manu likumiem, uzbrucējs ir
jānogalina, pat ja viņš ir brāhmans (nemaz jau nerunājot par nevērtīgu
brāhmana dēlu). Dronāčārja vārda tiešā nozīmē bija brāhmans, bet viņš
atradās kaujas laukā, tāpēc tika nogalināts. Bet, lai gan Ašvathāma bija
uzbrucējs, viņš stāvēja bez ieročiem rokās. Ir tāds likums, ka nedrīkst
nogalināt uzbrucēju, ja tam nav ieroču vai kaujas ratu. Šādos
apstākļos noteikti var apjukt. Turklāt Ardžunam bija jāizpilda solījums, ko viņš
bija devis, mierinot Draupadī. Vēl vajadzēja rīkoties tā, lai apmierināti
būtu arī Bhīma un Krišna, kuri ieteica nogalināt Ašvathāmu. Ardžunam
bija jāizšķir šis jautājums, un Krišna ieteica risinājumu.

55. PANTS

sūta uvāča

ardžunah sahasāgjāja    harēr hārdam athāsinā
manim džahāra mūrdhanjam    dvidžasja saha-mūrdhadžam

sūtah — Sūta Gosvāmī; uvāča — sacīja; ardžunah — Ardžuna; sahasā — tieši
tad; āgjāja — zinot; harēh — Dieva Kunga; hārdam — nolūku; atha — tā;
asinā — ar zobenu; manim — dārgakmeni; džahāra — atdalīja;
mūrdhanjam — uz galvas; dvidžasja — divreiz dzimušā; saha — ar;
mūrdhadžam — matiem.

TULKOJUMS

Tad Ardžuna saprata, ko ar saviem daudznozīmīgajiem vārdiem grib
teikt Dievs Kungs, un ar zobenu no Ašvathāmas galvas nocirta matus
un dārgakmeni.

SKAIDROJUMS

Dažādu cilvēku pretrunīgos norādījumus nav
iespējams izpildīt. Tāpēc Ardžuna ar savu aso saprātu izvēlējās vidusceļu
un ar zobenu nocirta dārgakmeni no Ašvathāmas galvas. Tas bija tas
pats, kas nocirst visu galvu, tomēr Ašvathāmas dzīvība tika saglabāta,
tā sasniedzot visus mērķus. Šajā pantā Ašvathāma nosaukts par
divreiz dzimušo. Ašvathāma noteikti bija divreiz dzimušais, bet viņš
pagrima un tāpēc saņēma pienācīgo sodu.

56. PANTS

vimučja rašanā-baddham    bāla-hatjā-hata-prabham
tēdžasā maninā hīnam    šibirān nirajāpajat

vimučja — pēc atbrīvošanas; rašanā-baddham — no auklām;
bāla-hatjā — bērnu nogalināšanas; hata-prabham — zuda ķermeņa spožums;
tēdžasā — spēka; maninā — ar dārgakmeni; hīnam — atņemtu; šibirāt — no
nometnes; nirajāpajat — izveda ārā.

TULKOJUMS

Nogalinot bērnus, viņš [Ašvathāma] jau bija zaudējis ķermeņa
spožumu, un tad, kad uz galvas nebija dārgakmeņa, viņš zaudēja vēl vairāk
spēka. Viņu atsēja un izveda ārā no nometnes.

SKAIDROJUMS

Tādā veidā, pateicoties Kunga Krišnas un Ardžunas
saprātam, Ašvathāma tika apvainots un pazemots, kā arī reizē gan
tika, gan netika nogalināts.

57. PANTS

vapanam dravinādānam    sthānān nirjāpanam tathā
ēša hi brahma-bandhūnām    vadho nānjo ‘sti daihikah

vapanam — matu nociršana no galvas; dravina — bagātības;
adānam — atņemšana; sthānāt — no dzīves vietas; nirjāpanam — aizdzīšana;
tathā — arī; ēšah — tas viss; hi — noteikti;
brahma-bandhūnāmbrāhmana radinieku; vadhah — nogalināšana; na — ne; anjah — cits paņēmiens;
asti — ir; daihikah — attiecībā uz ķermeni.

TULKOJUMS

Matu nogriešana, bagātības atņemšana un izdzīšana no mājām ir sodi,
kas pienākas brāhmanu radiniekiem. Nav teikts, ka būtu jānogalina
ķermenis.

58. PANTS

putra-šokāturāh sarvē    pāndavāh saha krišnajā
svānām mritānām jat kritjam    čakrur nirharanādikam

putra — dēla; šoka — zaudējuma; āturāh — pārņemti; sarvē — visi;
pāndavāh — Pāndu dēli; saha — ar; krišnajā — Draupadī;
svānām — radinieku; mritānām — mirušo; jat — kas; kritjam — jādara; čakruh — darīja;
nirharana-ādikam — kas jāuzņemas.

TULKOJUMS

Pēc tam Pāndu dēli un Draupadī, bēdu pārņemti, izpildīja mirušo
radinieku bēru rituālus.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojumi Šrīmad Bhāgavatamas pirmā dziedājuma septītajai nodaļai «Dronas dēla sodīšana».


Tālāk:

Astotā nodaļa Valdnieces Kuntī lūgšanas un Parīkšita glābšana