Šrīmad Bhāgavatama (1. un 2. dziedājums) 1.6

null

SESTĀ NODAĻA

Nāradas un
Vjāsadēvas saruna

1. PANTS

sūta uvāča

ēvam nišamja bhagavān    dēvaršēr džanma karma ča
bhūjah papraččha tam brahman    vjāsah satjavatī-sutah

sūtah uvāča — Sūta sacīja; ēvam — tā; nišamja — klausoties;
bhagavān — Dieva varenais avatārs; dēvaršēh — diženā gudrā starp padieviem;
džanma — dzimšana; karma — darbība; ča — un; bhūjah — atkal;
papraččha — prasīja; tam — viņam; brahman — ak, brāhmani;
vjāsah — Vjāsadēva; satjavatī-sutah — Satjavatī dēls.

TULKOJUMS

Sūta sacīja: Ak, brāhmani, noklausījies stāstījumu par Šrī Nāradas
dzimšanu un darbību, Vjāsadēva, Dieva avatārs un Satjavatī dēls,
jautāja.

SKAIDROJUMS

Vjāsadēva gribēja vairāk uzzināt par Nāradadžī
pilnību un tāpēc jautāja vēl un vēl. Šajā nodaļā Nāradadžī stāsta, kā viņam
bijusi iespēja īsu brīdi redzēt Kungu, kad viņš gremdējies
pārpasaulīgās domās par atšķirtību no Kunga un ļoti to pārdzīvojis.

2. PANTS

vjāsa uvāča

bhikšubhir vipravasitē    vigjānādēštribhis tava
vartamāno vajasj ādjē    tatah kim akarod bhavān

vjāsah uvāča — Šrī Vjāsadēva sacīja; bhikšubhih — diženo dāvanu
lūdzēju; vipravasitē — aizgājušo uz citām vietām; vigjāna — zinātniska
pārpasaulības izpratne; ādēštribhih — tie, kas mācīja; tava — tavu;
vartamānah — tagadējais; vajasi — mūža ilguma; ādjē — pirms sākuma;
tatah — pēc tam; kim — ko; akarot — darīji; bhavān — tu.

TULKOJUMS

Šrī Vjāsadēva sacīja: Ko tu [Nārada] darīji, kad aizgāja diženie
viedie, kuri pirms tavas tagadējās dzīves sākuma mācīja zinātniskās
pārpasaulīgās gudrības?

SKAIDROJUMS

Vjāsadēva pats bija Nāradadžī māceklis, un tāpēc
viņš gluži dabiski gribēja zināt, ko darīja Nārada pēc garīgo skolotāju
dotās iesvētības. Vjāsadēva vēlējās sekot Nāradas piemēram, lai
varētu sasniegt tādu pašu dzīves pilnību. Vēlme uzdot jautājumus
garīgajam skolotājam pilnveidošanās ceļā ir būtiska. To apzīmē ar terminu
«sad-dharma-pričha».

3. PANTS

svājambhuva kajā vrittjā    vartitam tē param vajah
katham čēdam udasrākšīh    kālē prāptē kalēvaram

svājambhuva — ak, Brahmas dēls; kajā — kādos apstākļos;
vrittjā — nodarbošanās; vartitam — pagāja; — tava; param — pēc iesvētības;
vajah — dzīves ilgums; katham — kā; ča — un; idam — šis;
udasrākšīh — vai tu atstāji; kālē — laikā; prāptē — sasniedzot; kalēvaram — ķermeni.

TULKOJUMS

Ak, Brahmas dēls, kā tu dzīvoji pēc iesvētības, un kā tu ieguvi šo
ķermeni, noteiktajā laikā pametis veco?

SKAIDROJUMS

Šrī Nārada Muni iepriekšējā dzīvē bija tikai
kalpones dēls, tāpēc svarīgi saprast, kā viņš ieguva garīgu ķermeni, kas ir
mūžības, svētlaimes un zināšanu pilns. Šrī Vjāsadēva vēlējās, lai
Nārada visiem par prieku to izstāstītu.

4. PANTS

prāk-kalpa-višajām ētām    smritim tē muni-sattama
na hj ēša vjavadhāt kāla    ēša sarva-nirākritih

prāk — pirms; kalpa — Brahmas dienas garums; višajām — jautājumi;
ētām — visi šie; smritim — atmiņa; — tava; muni-sattama — ak,
diženais gudrais; na — ne; hi — noteikti; ēšah — tas viss; vjavadhāt — radīja
kādu starpību; kālah — laika gaita; ēšah — tas viss; sarva — viss;
nirākritih — iznīcināšana.

TULKOJUMS

Ak, diženais gudrais, laiks iznīcina pilnīgi visu. Kā gan šie notikumi,
kas risinājās iepriekšējā Brahmas dienā, joprojām, laika neizdzēsti, ir
spilgti saglabājušies tavā atmiņā?

SKAIDROJUMS

Gars netiek iznīcināts arī pēc materiālā ķermeņa
iznīcināšanas, tātad garīgā apziņa arī neiet bojā. Šrī Nārada attīstīja
garīgu apziņu vēl materiālajā ķermenī iepriekšējā kalpā. Materiālā
ķermeņa apziņa ir garīgā apziņa, kas izpaužas caur materiālo ķermeni. Šī
apziņa ir salīdzinoši zemāka, pakļauta bojāejai un izkropļota. Bet
augstākā prāta augstākā apziņa garīgajā līmenī ir tāda pati kā garīgā
dvēsele, un tā nekad netiek iznīcināta.

5. PANTS

nārada uvāča

bhikšubhir vipravasitē    vigjānādēštribhir mama
vartamāno vajasj ādjē    tata ētad akārašam

nāradah uvāča — Šrī Nārada sacīja; bhikšubhih — diženo gudro;
vipravasitē — aizgājušu uz citām vietām; vigjāna — zinātniskas garīgās
zināšanas; ādēštribhih — tie, kas deva man; mama — mans;
vartamānah — tagadējais; vajasi ādjē — pirms šīs dzīves; tatah — pēc tam; ētat — tik
daudz; akārašam — darīts.

TULKOJUMS

Šrī Nārada sacīja: Diženie gudrie, kuri man deva zinātnisko
pārpasaulības izpratni, aizgāja uz citām vietām, un tā nu man vajadzēja dzīvot.

SKAIDROJUMS

Iepriekšējā dzīvē, kad Nāradadžī ar diženo gudro
žēlastību saņēma garīgās zināšanas, viņa dzīve būtiski izmainījās, lai
gan viņš bija tikai piecgadīgs zēns. Tā ir svarīga pazīme, kas parādās
pēc patiesa garīgā skolotāja dotas iesvētības. Īstena bhaktu sabiedrība
ātri pievērš cilvēku garīgajai apziņai. Šīs nodaļas gaitā tiks izstāstīts, kā
tas ietekmēja Šrī Nāradas Muni pagājušo dzīvi.

6. PANTS

ēkātmadžā mē džananī    jošin mūdhā ča kinkarī
majj ātmadžē ‘nanja-gatau    čakrē snēhānubandhanam

ēka-ātmadžā — tikai ar vienu dēlu; — mana; džananī — māte;
jošit — sieviete; mūdhā — muļķa; ča — un; kinkarī — kalpone; maji — man;
ātmadžē — tā kā es biju viņas dēls; ananja-gatau — tas, kuram nav cita
sargātāja; čakrē — darīja; snēha-anubandhanam — sasēja ar mīlestību.

TULKOJUMS

Mana māte bija vienkārša sieviete un kalpone, un es viņai biju
vienīgais dēls. Mātei nebija cita sargātāja, tāpēc viņa mani sasaistīja ar
mīlestību.

7. PANTS

sāsvatantrā na kalpāsīd    joga-kšēmam mamēččhatī
īšasja hi vašē loko    jošā dārumajī jathā

— viņa; asvatantrā — bija atkarīga; na — ne; kalpā — spējīga;
āsīt — bija; joga-kšēmam — uzturēšana; mama — mana; iččhatī — lai gan
vēlējās; īšasja — likteņa; hi — jo; vašē — varā; lokah — ikviens; jošā — lelle;
dāru-majī — koka; jathā — kā.

TULKOJUMS

Māte gribēja par mani gādāt, bet nebija neatkarīga, tāpēc nespēja
neko izdarīt manā labā. Pasauli pilnībā vada Visaugstais Kungs, tāpēc
ikviens šeit ir kā koka lelle.

8. PANTS

aham ča tad-brahma-kulē    ūšivāms tad-upēkšajā
dig-dēša-kālāvjutpanno    bālakah panča-hājanah

aham — es; ča — arī; tat — tas; brahma-kulēbrāhmanu skolā;
ūšivān — dzīvoju; tat — viņas; upēkšajā — atkarīgs; dik-dēša — virziens un valsts;
kāla — laiks; avjutpannah — nepieredzējis; bālakah — tikai bērns;
panča — piecus; hājanah — gadus vecs.

TULKOJUMS

Man bija tikai pieci gadi, un es dzīvoju brāhmanu skolā. Es biju
atkarīgs no savas mātes mīlestības un neko nezināju par citām zemēm.

9. PANTS

ēkadā nirgatām gēhād    duhantīm niši gām pathi
sarpo ‘dašat padā sprištah    kripanām kāla-čoditah

ēkadā — reiz; nirgatām — aizgājusi; gēhāt — no mājas;
duhantīm — slaukt; niši — naktī; gām — govi; pathi — uz ceļa; sarpah — čūska;
adašat — iekoda; padā — kājā; sprištah — tādu triecienu saņēma;
kripanām — nabaga sieviete; kāla-čoditah — augstākā laika ietekmēta.

TULKOJUMS

Reiz, kad mana māte vakarā gāja slaukt govi, viņai kājā iekoda čūska,
ko vadīja augstākais laiks.

SKAIDROJUMS

Tādā veidā patiesīga dvēsele nonāk tuvāk pie
Dieva. Par nabaga zēnu rūpējās vienīgi mīlošā māte, taču notika tā, ka
augstākā griba aizveda viņu no šīs pasaules, atstājot puisēnu pilnīgā
atkarībā no Kunga žēlastības.

10. PANTS

tadā tad aham īšasja    bhaktānām šam abhīpsatah
anugraham manjamānah    prātištham dišam uttarām

tadā — tad; tat — to; aham — es; īšasja — Dieva Kunga;
bhaktānām — bhaktu; šam — žēlastību; abhīpsatah — vēloties; anugraham — īpašu
svētību; manjamānah — domājot tādā veidā; prātištham — devos;
dišam uttarām — uz ziemeļiem.

TULKOJUMS

Es uzskatīju, ka tā ir īpaša Dieva Kunga žēlastība, jo Viņš vienmēr vēl
labu saviem bhaktām, un, tā domādams, devos uz ziemeļiem.

SKAIDROJUMS

Tuvi Dieva Kunga bhaktas redz, ka uz katra soļa
tos vada Kunga svētība. To, kas laicīgā ziņā liktos neparasts vai grūts,
viņi uzņem kā īpašu Kunga žēlastību. Pasaulīga labklājība ir kā
materiāla slimība, un Dievs Kungs ar savu žēlastību pakāpeniski samazina
šīs materiālās slimības augsto temperatūru un dod garīgu veselību.
Pasaulīgi cilvēki to nesaprot.

11. PANTS

sphītāņ džanapadāms tatra    pura-grāma-vradžākarān
khēta-kharvata-vātīš ča    vanānj upavanāni ča

sphītān — plaukstošas; džana-padān — galvaspilsētas; tatra — tur;
pura — pilsētas; grāma — ciemi; vradža — lauku saimniecības; ākarān — raktuves;
khēta — lauksaimniecības zemes; kharvata — ielejas; vātīh — puķu
dārzi; ča — un; vanāni — meži; upavanāni — stādu audzētavas; ča — un.

TULKOJUMS

Tā es gāju cauri daudzām plaukstošām galvaspilsētām, pilsētām,
ciemiem, saimniecībām, kurās audzēja lopus, raktuvēm, lauksaimniecības
zemēm, ielejām, puķu dārziem, stādu audzētavām un mežiem.

SKAIDROJUMS

Cilvēku darbība lauksaimniecībā, derīgo izrakteņu
ieguvē, rūpniecībā, dārzu kopšanā utt. arī iepriekšējās radīšanas laikā
ir bijusi tāda pati, un šāda darbība saglabājas arī nākamajā radīšanā.
Kad pēc daudziem simtiem miljonu gadu pēc dabas likumiem notiek
jauna radīšana, Visuma vēsture gandrīz pilnīgi atkārtojas. Pasaulīgie
ķildnieki izšķiež laiku arheoloģiskajos izrakumos, bet nemeklē to, kas
patiešām dzīvē nepieciešams. Saņēmis iedvesmu garīgajai dzīvei, Šrī
Nārada Muni, būdams vēl pavisam mazs, nešķieda ne mirkli laika
ekonomiskai attīstībai, lai gan gāja cauri pilsētām un ciemiem, raktuvēm
un rūpniecības rajoniem. Viņš pastāvīgi turpināja garīgi pilnveidoties.
Šrīmad Bhāgavatamā atstāstīti notikumi, kas risinājušies pirms
vairākiem simtiem miljoniem gadu. Kā jau tika teikts, šajā pārpasaulīgajā
darbā atspoguļoti tikai vissvarīgākie vēstures notikumi.

12. PANTS

čitra-dhātu-vičitrādrīn    ibha-bhagna-bhudža-drumān
džalāšajāņ čhiva-džalān    nalinīh sura-sēvitāh
čitra-svanaih patra-rathair    vibhramad bhramara-šrijah

čitra-dhātu — tādi vērtīgi minerāli kā zelts, sudrabs un varš;
vičitra — daudzveidības pilni; adrīn — kalni; ibha-bhagna — milzīgu ziloņu
nogāzti; bhudža — zari; drumān — koki; džalāšajān šiva — veselīgi;
džalān — ūdeņi; nalinīh — lotosziedi; sura-sēvitāh — pēc kā tiecas debesu iemītnieki;
čitra-svanaih — patīkami sirdij; patra-rathaih — putnu;
vibhramat — apjukuši; bhramara-šrijah — tranu greznoti.

TULKOJUMS

Es gāju pāri kalniem, kur bija daudz zelta, sudraba un vara, cauri
zemēm, kur bija daudz brīnišķīgiem lotosziediem pilnu ūdenskrātuvju.
Šie ziedi patiktu pat debesu iemītniekiem, un tiem apkārt lidoja
noreibušas bites un dziedāja putni.

13. PANTS

nala-vēnu-šaras-tanba-    kuša-kīčaka-gahvaram
ēka ēvātijāto ‘ham    adrākšam vipinam mahat
ghoram pratibhajākāram    vjālolūka-šivādžiram

nala — niedres; vēnu — bambuss; šarah — meldri; tanba — pilns;
kuša — asa zāle; kīčaka — nezāles; gahvaram — alas; ēkah — viens; ēva — tikai;
atijātah — grūti izkļūt cauri; aham — es; adrākšam — apmeklēju;
vipinam — dziļus mežus; mahat — liels; ghoram — šausmīgs;
pratibhaja-ākāram — briesmīgi; vjāla — čūskas; ulūka — pūces; šiva — šakāļi;
adžiram — spēļu vietas.

TULKOJUMS

Tad es viens pats gāju cauri daudziem niedru, bambusa, meldru, asas
zāles, nezāļu mežiem un redzēju alas. Vienam pašam tur bija ļoti grūti
iziet. Es biju dziļos, tumšos un briesmīgos mežos, kur spēlējās čūskas,
pūces un šakāļi.

SKAIDROJUMS

Dāvanu lūdzēja (parivrādžakāčārjas) pienākums ir redzēt visas dažādās Dieva pasaules daļas, vienam pašam ceļojot cauri mežiem, pāri kalniem, pa pilsētām, ciemiem utt., lai iegūtu ticību Dievam un prāta spēku, kā arī nestu cilvēkiem Dieva vēstījumu. Sanjāsī pienākums ir bez bailēm uzņemties visas šīs briesmas, un mūsu laikmeta paraugsanjāsī ir Kungs Čaitanja, kurš tādā pašā veidā ceļoja pa centrālās Indijas džungļiem, izglītodams pat tīģerus, lāčus, čūskas, briežus, ziloņus un daudzus citus džungļu dzīvniekus. Kali laikmetā sanjāsa parastiem cilvēkiem ir aizliegta. Cilvēks, kurš pārmaina drēbes, lai sludinātu savas idejas, atšķiras no sākotnējā ideālā sanjāsī. Bet, ja kāds pieņem sanjāsas kārtu, tad viņam jāapņemas pilnīgi pārtraukt sabiedrisko saskarsmi un veltīt dzīvi vienīgi kalpošanai Dievam Kungam. Apģērba maiņa ir tikai formalitāte. Kungs Čaitanja nepieņēma sanjāsī vārdu, un Kali laikmeta tā saucamajiem sanjāsī arī jāseko Kunga Čaitanjas piemēram, viņi nedrīkst mainīt savus vārdus. Šajā laikmetā ļoti ieteicams garīgi kalpot, klausoties un daudzinot Dieva Kunga svēto slavu. Ja cilvēks apņemas atsacīties no ģimenes dzīves, tad viņam nevajag atdarināt tādus parivrādžakāčārjas kā Nāradu vai Kungu Čaitanju. Viņš var dzīvot kādā svētā vietā un veltīt laiku un spēkus, lai klausītos un vēstītu citiem svētos rakstus, ko atstājuši tādi diženi āčārjas kā seši Vrindāvanas Gosvāmī.

14. PANTS

parišrāntēndrijātmāham    trit-parīto bubhukšitah
snātvā pītvā hradē nadjā    upasprišto gata-šramah

parišrānta — noguris; indrija — ķermeniski; ātmā — prātā; aham — es;
trit-parītah — izslāpis; bubhukšitah — un izsalcis;
snātvā — nomazgājoties; pītvā — un dzerot ūdeni; hradē — ezerā; nadjāh — upes;
upasprištah — saskaroties; gata — atbrīvojos no; šramah — noguruma.

TULKOJUMS

Ceļojums nogurdināja manu ķermeni un prātu; biju izslāpis un
izsalcis. Tāpēc nomazgājos ūdenskrātuvē un padzēros. Ūdens manu
nogurumu mazināja.

SKAIDROJUMS

Ceļojošs dāvanu lūdzējs var apmierināt ķermeņa
vajadzības, t.i., slāpes un izsalkumu ar dabas dāvanām, nemaz
neubagojot pie ģimenes cilvēku mājas durvīm. Tāpēc dāvanu lūdzējs iet pie
cilvēkiem, nevis lai prasītu, bet lai dotu garīgu izglītību.

15. PANTS

tasmin nirmanudžē ‘ranjē    pippalopastha āšritah
ātmanātmānam ātmastham    jathā-šrutam ačintajam

tasmin — tajā; nirmanudžē — cilvēku neapdzīvotā; aranjē — mežā;
pippala — banjankoka; upasthē — apsēdies zem; āšritah — patvērumā;
ātmanā — ar saprātu; ātmānam — Virsdvēseli; ātma-stham — atrodoties
sevī; jathā-šrutam — kā dzirdēju no atbrīvotajām dvēselēm;
ačintajam — pārdomāju.

TULKOJUMS

Pēc tam, neapdzīvotā mežā apsēdies banjankoka ēnā, es ar saprātu
sāku meditēt uz Virsdvēseli iekšienē, kā to biju mācījies no atbrīvotajām
dvēselēm.

SKAIDROJUMS

Nevajag meditēt pēc savām iegribām. No rakstu
autoritatīvajiem avotiem caur īstena garīgā skolotāja caurspīdīgo vidi,
pareizi izmantojot mācītu saprātu, jāzina, kā meditēt uz Virsdvēseli,
kas atrodas katrā dzīvajā būtnē. Šādu apziņu labi attīsta bhakta, kurš
ar mīlestību ir kalpojis Dievam Kungam, pildot garīgā skolotāja
norādījumus. Šrī Nāradadžī tikās ar īsteniem garīgajiem skolotājiem,
patiesīgi kalpoja un pareizā veidā ieguva apskaidrību. Tā viņš sāka meditēt.

16. PANTS

dhjājataš čaranāmbhodžam    bhāva-nirdžita-čētasā
autkanthjāšru-kalākšasja    hridj āsīn mē šanair harih

dhjājatah — tā meditējot uz; čarana-ambhodžam — lokalizētās Dieva
Personības lotospēdām; bhāva-nirdžita — prāts pārveidojies
pārpasaulīgā mīlestībā uz Dievu Kungu; čētasā — visas prāta darbības
(domāšana, jušana un vēlēšanās); autkanthja — alkas; ašrukala — asaras tecēja;
akšasja — no acīm; hridi — sirdī; āsīt — parādījās; — manā;
šanaih — tūlīt; harih — Dieva Personība.

TULKOJUMS

Tiklīdz es sāku meditēt uz Dieva Personības lotospēdām ar prātu, ko
bija pārvērtusi pārpasaulīgā mīlestība, man no acīm sāka līt asaras un
Dieva Personība Šrī Krišna tūlīt parādījās manas sirds lotosā.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā nozīmīgs ir vārds bhāva. Bhāvas pakāpi sasniedz tas, kurš pārpasaulīgi iemīlējis Dievu Kungu. Sākuma pakāpi sauc par šradhu jeb patiku pret Visaugsto Kungu, un, lai šī patika pieaugtu, jātiekas ar tīriem Kunga bhaktām. Trešā pakāpe ir garīgās kalpošanas likumu un ierobežojumu izpilde. Tā atbrīvo no visām šaubām un cilvēkam piemītošajiem trūkumiem, kas traucē pilnveidoties garīgajā kalpošanā.
Kad cilvēks ir atbrīvojies no visām šaubām un trūkumiem, viņš pareizi tic pārpasaulībai, un tās garša aizvien pieaug. Šī pakāpe noved pie piesaistības, un pēc tam seko bhāva jeb pakāpe, kas atrodas pirms tīras mīlestības uz Dievu. Visi minētie līmeņi ir tikai dažādas pārpasaulīgās mīlestības attīstības pakāpes. Kad cilvēks ir pārpasaulīgas mīlestības pilns, viņš izjūt stipru atšķirtību, kas noved pie astoņiem dažādiem ekstāzes veidiem. Gluži dabiski no bhaktas acīm sāk tecēt asaras, un, tā kā Šrī Nārada Muni iepriekšējā dzīvē, pēc aiziešanas no mājām ļoti ātri sasniedza šo pakāpi, nav nekāds brīnums, ka viņš patiešām sajuta Dieva Kunga klātbūtni. Šo sajūtu taustāmi uztvēra viņa attīstītie garīgie jutekļi, ko neskāra matērijas sārņi.

17. PANTS

prēmātibhara-nirbhinna-    pulakāngo ‘tinirvritah
ānanda-samplavē līno    nāpašjam ubhajam munē

prēmā — mīlestība; atibhara — pārmērīga; nirbhinna — īpaši
ievērojama; pulaka — laimes jūtas; angah — dažādas ķermeņa daļas;
ati-nirvritah — būdams pilnīgi pārņemts; ānanda — ekstāze; samplavē — okeānā;
līnah — iegrimis; na — ne; apašjam — varēja redzēt; ubhajam — abus;
munē — ak, Vjāsadēva.

TULKOJUMS

Ak, Vjāsadēva, tai brīdī mani pārņēma ārkārtīga laime un katra
ķermeņa daļa kļuva dzīva pati par sevi. Iegrimis ekstāzes okeānā, es
nevarēju redzēt ne sevi, ne Kungu.

SKAIDROJUMS

Garīgas laimes jūtām un ārkārtīgai ekstāzei nav
pasaulīgu salīdzinājumu. Tāpēc šīs jūtas ir ļoti grūti aprakstīt. No Šrī
Nāradas vārdiem mēs varam tikai noprast, kas bija šī ekstāze. Katrai
ķermeņa daļai jeb juteklim ir noteikts uzdevums. Kad Nārada ieraudzīja
Kungu, tad visi jutekļi pilnībā atmodās, lai varētu kalpot Dievam
Kungam, jo atbrīves stāvoklī jutekļi pilnīgi kalpo Viņam. Tādēļ
pārpasaulīgajā ekstāzē visi jutekļi paši par sevi atdzīvojās, lai kalpotu Kungam.
Šajā brīdī Nārada Muni pēkšņi neredzēja vairs ne sevi, ne Kungu.

18. PANTS

rūpam bhagavato jat tan    manah-kāntam šučāpaham
apašjan sahasottasthē    vaiklavjād durmanā iva

rūpam — veidols; bhagavatah — Dieva Personības; jat — kāds tas ir;
tat — tas; manah — prāta; kāntam — kā vēlas; šuča-apaham — izklīdinot
visas atšķirības; apašjan — neredzot; sahasā — pēkšņi;
uttasthē — piecēlos; vaiklavjāt — satraukts; durmanāh — pazaudējis to, ko vēlējos;
iva — it kā.

TULKOJUMS

Dieva Kunga pārpasaulīgais veidols, tāds, kāds tas ir, apmierina prāta
vēlmes un vienā mirklī atbrīvo no visām pretrunām. Vairs neredzēdams
šo veidolu, es lielā uztraukumā strauji piecēlos, kā tas parasti notiek,
zaudējot kaut ko vēlamu.

SKAIDROJUMS

Nārada Muni redzēja, ka Dievs Kungs nav bezveidīgs. Bet Viņa veidols pilnīgi atšķiras no visa, kas redzēts materiālajā pasaulē. Visu mūžu mēs redzam dažādus materiālus veidolus, bet neviens no tiem nespēj apmierināt mūsu prātu vai izkliedēt visus uztraukumus. Lūk, ar ko ir īpašs Dieva Kunga pārpasaulīgais veidols, un, ja kāds to reiz ir ieraudzījis, tad viņu vairs neapmierina nekas cits, nekādi materiālās pasaules veidoli. Dieva Kunga bezveidīgums vai bezpersoniskums nozīmē, ka Viņa veidols nelīdzinās nevienam no materiālajiem veidoliem, un Viņš atšķiras no visām materiālajām personībām.
Būdamas garīgas būtnes, mēs esam mūžīgi saistīti ar Dieva Kunga pārpasaulīgo veidolu, tāpēc mūžu pēc mūža to meklējam un neapmierināmies ne ar kādiem materiāliem veidoliem. Nārada Muni uz mirkli ieraudzīja šo veidolu, bet, pazaudējis to, viņš uztraucās un strauji piecēlās, lai meklētu to atkal. Nārada Muni bija ieguvis to, ko mēs vēlamies mūžu pēc mūža, un vairs neredzēt Dievu Kungu viņam noteikti bija smags trieciens.

19. PANTS

didrikšus tad aham bhūjah    pranidhāja mano hridi
vīkšamāno ‘pi nāpašjam    avitripta ivāturah

didrikšuh — vēlēdamies redzēt; tat — to; aham — es; bhūjah — atkal;
pranidhāja — vēršot; manah — prātu; hridi — sirdī;
vīkšamānah — gaidīdams, lai ieraudzītu; api — par spīti; na — nekad; apašjam — neredzēju
Viņu; avitriptah — neapmierināts; iva — kā; āturah — nobēdājies.

TULKOJUMS

Es vēlējos atkal ieraudzīt Dieva Kunga pārpasaulīgo veidolu, bet par
spīti tam, ka pūlējos vērst prātu uz sirdi un redzēt šo veidolu
vēlreiz, nevarēju Viņu vairs saskatīt. Negūstot apmierinājumu, es ļoti
nobēdājos.

SKAIDROJUMS

Dieva Kunga veidolu nevar ieraudzīt ar kādu
mehānisku paņēmienu. Viss ir pilnīgi atkarīgs no Kunga bezcēloņu
žēlastības. Mēs nevaram prasīt, lai Kungs parādītos mūsu acu priekšā,
tāpat kā nevaram pieprasīt, lai saule uzlēktu, kad mēs gribam. Saule lec
pati par sevi, un arī Dievam Kungam patīk atnākt savā bezcēloņu
žēlastībā. Vajag tikai gaidīt iespēju un turpināt pildīt noliktos
pienākumus garīgajā kalpošanā Kungam. Nārada Muni domāja, ka viņš varēs
ieraudzīt Kungu atkal ar to pašu mehānisko paņēmienu, kā tas izdevās
pirmajā reizē, bet par spīti ārkārtīgajām pūlēm otrreiz viņš to vairs
nespēja. Dievs Kungs ir pilnīgi neatkarīgs, un Viņam nav nekādu saistību.
Kungu var saistīt tikai ar tīru bhakti. Viņš nav redzams vai uztverams
ar materiālajiem jutekļiem. Kad Dievs Kungs ir priecīgs un
apmierināts ar mūsu patiesajiem centieniem garīgi kalpot pilnīgā atkarībā no
Kunga žēlastības, tad Viņš parādās pats.

20. PANTS

ēvam jatantam vidžanē    mām āhāgočaro girām
gambhīra-šlakšnajā vāčā    šučah prašamajann iva

ēvam — tā; jatantam — tas, kurš cenšas; vidžanē — tajā vientuļajā
vietā; mām — man; āha — sacīja; agočarah — ārpus fiziskajām skaņām;
girām — izteikumus; gambhīra — nopietni; šlakšnajā — patīkami dzirdēt;
vāčā — vārdi; šučah — bēdas; prašamajan — atvieglojot; iva — kā.

TULKOJUMS

Redzēdams manu cenšanos šajā vientuļajā vietā, Dieva Personība, kas
stāv pāri jebkādiem laicīgiem aprakstiem, nopietnā balsī uzrunāja
mani patīkamiem vārdiem, lai atvieglotu manas bēdas.

SKAIDROJUMS

Vēdās teikts, ka Dievs nav sasniedzams ar
pasaulīgiem vārdiem un saprātu. Tomēr ar Kunga bezcēloņu žēlastību
cilvēks var saņemt atbilstošus jutekļus un dzirdēt Viņu vai runāt ar
Kungu. Lūk, kāda ir Kunga neaptveramā enerģija. Tas, kas saņēmis Dieva
žēlastību, var dzirdēt Viņu. Kungs bija ļoti priecīgs par Nāradu Muni
un tāpēc deva vajadzīgo spēku, lai Nārada varētu Viņu dzirdēt. Tomēr
citi, kas atrodas garīgās kalpošanas pārbaudes pakāpē, nespēj tieši
sajust Kunga pieskārienu. Nāradam tika dota īpaša dāvana. Kad viņš no
Dieva Kunga dzirdēja patīkamus vārdus, tad viņa atšķirtības jūtas
zināmā mērā mazinājās. Bhakta, kas mīl Dievu, vienmēr cieš no
atšķirtības un tāpēc pastāvīgi atrodas pārpasaulīgās ekstāzes varā.

21. PANTS

hantāsmiņ džanmani bhavān    mā mām draštum ihārhati
avipakva-kašājānām    durdaršo ‘ham kujoginām

hanta — ak, Nārada; asmin — šajā; džanmani — mūžā; bhavān — tu;
— ne; mām — Mani; draštum — redzēt; iha — šeit; arhati — pelnījis;
avipakva — nenobriedis; kašājānām — materiālie netīrumi;
durdaršah — grūti redzams; aham — es; kujoginām — nepilnīgi kalpošanā.

TULKOJUMS

Ak, Nārada [sacīja Kungs], šajā mūžā tu diemžēl vairs nevarēsi Mani
redzēt. Tiem, kas nav pilnīgi kalpošanā un nav galīgi atbrīvojušies no
visiem materiālajiem sārņiem, ir ļoti grūti ieraudzīt Mani.

SKAIDROJUMS

Dieva Personība Bhagavad-gītā aprakstīta kā vistīrākais, kā Visaugstākais un kā Absolūtā Patiesība. Viņā nav pilnīgi nekā materiāla, un tas, kurš saglabājis kaut mazākās materiālās pieķeršanās, nespēj Viņam tuvoties. Garīgā kalpošana sākas tad, kad cilvēks ir atbrīvojies vismaz no divām materiālajām īpašībām, t.i., no kaislībām un neziņas. Par to var spriest pēc tā, kā cilvēks atbrīvojas no kāmas (iekāres) un lobhas (alkatības). Tas nozīmē, ka cilvēkam jābūt brīvam no vēlmes apmierināt jutekļus un mantrausības, ko izraisa tieksme pēc jutekļu baudām. Dabas īpašība, kas dod līdzsvaru, ir skaidrība. Un pilnīgi atbrīvoties no visiem materiālajiem sārņiem nozīmē būt brīvam arī no skaidrības. Censties ieraudzīt Dievu vientuļā mežā nozīmē atrasties skaidrībā. Cilvēks var doties uz mežu, lai sasniegtu garīgo pilnību, bet tas nenozīmē, ka viņš tur personiski ieraudzīs Kungu. Jābūt pilnīgi brīvam no visām materiālajām piesaistībām un jāatrodas pārpasaulības līmenī, jo tā bhaktam ir vienīgā iespēja tieši saskarties ar Dieva Personību. Vislabākais ir dzīvot tādā vietā, kur tiek godināts Dieva pārpasaulīgais veidols. Kunga templis ir pārpasaulīga vieta, turpretī mežs ir labs materiālā ziņā. Iesācējam bhaktam vienmēr ir labāk godināt Kunga Dievību (arčanu) nekā iet uz mežu, lai tur meklētu Kungu. Garīgā kalpošana sākas no arčanas, kas ir labāka nekā iešana uz mežu. Šajā dzīvē Šrī Nārada Muni ir pilnīgi brīvs no visām materiālajām vēlmēm, bet viņš neiet uz mežu, lai gan ar savu klātbūtni var pārvērst Vaikunthā jebkuru vietu. Viņš ceļo no vienas planētas uz otru, lai padarītu cilvēkus, dievus, kinnarus, gandharvus, riši, muni un visus citus par Dieva Kunga bhaktām. Pateicoties viņam, daudzi bhaktas, piemēram, Prahlāda Mahārādža, Dhruva Mahārādža un daudzi citi ir sākuši pārpasaulīgi kalpot Dievam Kungam. Tāpēc tīrs Kunga bhakta seko tādu diženu bhaktu kā Nāradas un Prahlādas piemēram, un visu savu laiku ziedo, lai slavinātu Kungu ar kīrtanu. Tāda sludināšana stāv pāri visām materiālajām īpašībām.

22. PANTS

sakrid jad daršitam rūpam    ētat kāmāja tē ‘nagha
mat-kāmah šanakaih sādhu    sarvān munčati hrič-čhajān

sakrit — tikai vienreiz; jat — tas; daršitam — parādīts; rūpam — veidols;
ētat — tas ir; kāmāja — vēlmēm; — tavām; anagha — ak, tikumīgais;
mat — Mana; kāmah — vēlme; šanakaih — palielinot; sādhuh — bhakta;
sarvān — viss; munčati — atdod; hrit-šajān — materiālās vēlmes.

TULKOJUMS

Ak, tikumīgais, tu redzēji Mani tikai vienreiz, un tas ir tāpēc, lai tu
vairāk vēlētos Mani. Jo vairāk tu ilgosies pēc Manis, jo vairāk
atbrīvosies no visām materiālajām vēlmēm.

SKAIDROJUMS

Dzīvā būtne nevar būt bez vēlmēm. Tā nav nedzīvs akmens. Būtnei ir jādarbojas, jādomā, jājūt un jāvēlas. Jūtot, domājot un vēloties materiāli, būtne sapinas, turpretī, kad tā jūt, domā un vēlas, lai kalpotu Kungam, tad viņa pamazām atbrīvojas no visām saitēm. Jo vairāk cilvēks nodarbojas ar pārpasaulīgo, mīlestības pilno kalpošanu Kungam, jo vairāk viņš pēc tās alkst. Lūk, kāda ir dievišķās kalpošanas pārpasaulīgā daba. Materiālā kalpošana rada piesātinājumu, turpretī garīgā kalpošana Dievam Kungam ir nepiesātināma un bezgalīga. Cilvēks var aizvien vairāk vēlēties pārpasaulīgā mīlestībā kalpot Kungam, un viņš neredzēs tam galu. Visiem spēkiem kalpojot Kungam, var pārpasaulīgā veidā sajust Viņa klātbūtni. Tāpēc redzēt Dievu Kungu nozīmē kalpot Viņam, jo kalpošana Kungam neatšķiras no Viņa paša. Patiesīgam bhaktam ir jāturpina no visas sirds kalpot Kungam. Dievs Kungs parādīs, kas, kā un kur ir jādara. Nārada nevēlējās neko materiālu, bet saņēma tādu padomu, lai vēl vairāk vēlētos Dievu Kungu.

23. PANTS

sat-sēvajādīrghajāpi    džātā maji dridhā matih
hitvāvadjam imam lokam    gantā madž-džanatām asi

sat-sēvajā — kalpojot Absolūtajai Patiesībai; adīrghajā — dažas dienas;
api — pat; džātā — sasniedzis; maji — uz Mani; dridhā — stingru;
matih — saprātu; hitvā — atmetis; avadjam — nožēlojamās; imam — šīs;
lokam — materiālās pasaules; gantā — ejot; mat-džanatām — mans pavadonis;
asi — esi.

TULKOJUMS

Pat dažas dienas kalpojot Absolūtajai Patiesībai, bhakta iegūst stingru
saprātu, kas vērsts uz Mani. Aizgājis no šīm nožēlojamajām
materiālajām pasaulēm, viņš kļūst par Manu pavadoni pārpasaulīgajā valstībā.

SKAIDROJUMS

Kalpot Absolūtajai Patiesībai nozīmē kalpot
Dieva Absolūtajai Personībai īstena garīgā skolotāja vadībā, un garīgais
skolotājs ir caurspīdīgs starpnieks starp Kungu un iesācēju bhaktu.
Iesācējs bhakta ar saviem nepilnīgajiem materiālajiem jutekļiem nespēj
tuvoties Dieva Absolūtajai Personībai, un tāpēc viņš garīgā skolotāja
vadībā mācās pārpasaulīgi kalpot Kungam. Pat ja šī mācīšanās ir tikai
dažas dienas ilga, iesācējs bhakta pārpasaulīgajā kalpošanā iegūst
saprātu, kas galu galā ļauj viņam atbrīvoties no pastāvīgās dzīves
materiālajās pasaulēs un pacelties pārpasaulīgajā valstībā, lai kļūtu par
vienu no atbrīvotajiem Dieva Kunga pavadoņiem Dieva valstībā.

24. PANTS

matir maji nibaddhējam    na vipadjēta karhičit
pradžā-sarga-nirodhē ‘pi    smritiš ča mad-anugrahāt

matih — saprāts; maji — uzticīgs Man; nibaddhā — darbojas; ijam — šis;
na — nekad; vipadjēta — šķirts; karhičit — jebkurā laikā; pradžā — dzīvās
būtnes; sarga — radīšanas laikā; nirodhē — arī iznīcināšanas laikā;
api — pat; smritih — atmiņa; ča — un; mat — Mans; anugrahāt — ar žēlastību.

TULKOJUMS

Saprātu, kas vērsts uz Mani, nekad nav iespējams novirzīt uz ko citu.
Ar Manu žēlastību tu visu atcerēsies pat radīšanas un iznīcināšanas
laikā.

SKAIDROJUMS

Garīgā kalpošana Dieva Personībai nekad nav
veltīga. Dieva Personība ir mūžīga, tāpēc saprāts, kas tiek izmantots, lai
kalpotu Viņam, un viss, kas darīts saistībā ar Dievu Kungu, arī ir
mūžīgs. Bhagavad-gītā teikts, ka garīgā kalpošana, kas veltīta Dieva
Personībai, uzkrājas dzīvi pēc dzīves, un, kad bhakta ir pilnīgi nobriedis, tad
visa paveiktā kalpošana kopā dod viņam iespēju nonākt Dieva
Personības sabiedrībā. Kalpošana Dievam uzkrājas un nekad nezūd, tā
pieaug līdz cilvēks ir pilnīgi nobriedis.

25. PANTS

ētāvad uktvopararāma tan mahad
    bhūtam nabho-lingam alingam īšvaram
aham ča tasmai mahatām mahījasē
    šīršnāvanāmam vidadhē ‘nukampitah

ētāvat — tā; uktvā — teicis; upararāma — pārtrauca; tat — tas;
mahat — dižens; bhūtam — brīnišķīgs; nabhah-lingam — personificēts skaņā;
alingam — acīm neredzams; īšvaram — augstākais valdnieks; aham — es;
ča — arī; tasmai — Viņam; mahatām — diženajam;
mahījasē — slavinātajam; šīršnā — ar galvu; avanāmam — cieņas apliecinājumus;
vidadhē — izpildīju; anukampitah — Viņa svētīts.

TULKOJUMS

Tad augstākais valdnieks pārtrauca runāt. Dievu Kungu varēja dzirdēt
skaņā, bet nevarēja redzēt ar acīm, tomēr Viņš bija visbrīnumainākais.
Es dziļā pateicībā noliecu galvu Viņa priekšā.

SKAIDROJUMS

Tas, ka Dieva Personību nevarēja redzēt, bet tikai
dzirdēt, vēl neko nenozīmē. Dieva Personība ar savu elpu radīja
četras Vēdas, un Viņu var redzēt un apzināties caur Vēdu pārpasaulīgo
skaņu. Arī Bhagavad-gīta skaņas veidā pārstāv Kungu, un starp Kungu
un Bhagavad-gītu nav nekādas atšķirības. Secinājums ir tāds, ka Dievu
Kungu var redzēt un dzirdēt, pastāvīgi daudzinot pārpasaulīgo skaņu.

26. PANTS

nāmānj anantasja hata-trapah pathan
    guhjāni bhadrāni kritāni ča smaran
gām parjatams tušta-manā gata-sprihah
    kālam pratīkšan vimado vimatsarah

nāmāni — svētais vārds, slava utt.; anantasja — bezgalīgā;
hata-trapah — brīvs no visām materiālās pasaules normām; pathan — skaitot,
atkārtoti lasot utt.; guhjāni — noslēpumains; bhadrāni — visa svētīgā;
kritāni — darbība; ča — un; smaran — pastāvīgi atceroties; gām — uz zemes;
parjatan — ceļojot visapkārt; tušta-manāh — pilnīgi apmierināts;
gata-sprihah — pilnīgi brīvs no materiālajām vēlmēm; kālam — laiks;
pratīkšan — gaidot; vimadah — bez lepnuma; vimatsarah — bez skaudības.

TULKOJUMS

Tā es sāku atkal un atkal daudzināt Dieva Kunga svēto vārdu un slavu,
neņemot vērā to, kas pieņemts materiālajā pasaulē. Šāda Dieva Kunga
pārpasaulīgo rotaļu daudzināšana un atcerēšanās ir ļoti svētīga. Tādā
veidā es ceļoju pa visu pasauli, pilnīgi apmierināts, brīvs no lepnuma
un skaudības.

SKAIDROJUMS

Tā Nārada Muni ar savu piemēru īsumā paskaidro,
kā jādzīvo patiesam bhaktam. Tāds bhakta, saņēmis iesvētību no
Kunga vai īstena Viņa pārstāvja, sāk ļoti nopietni daudzināt Dieva Kunga
slavu un ceļot pa visu pasauli, lai arī citi varētu klausīties par Kunga
godību. Tāds bhakta nevēlas neko materiālu. Viņam ir tikai viena
vēlme — atgriezties pie Dieva. Tas notiek, kad pienāk laiks un bhakta
atstāj materiālo ķermeni. Bhaktas dzīves augstākais mērķis ir atgriešanās
pie Dieva, tāpēc viņš nekad nevienu neapskauž un arī nelepojas ar to,
ka ir cienīgs atgriezties pie Dieva. Šādas personības vienīgā nodarbība
ir daudzināt un atcerēties Dieva Kunga svēto vārdu, slavu un spēles
un atbilstoši savām iespējām sludināt šo vēstījumu par svētību citiem,
nevēloties neko materiālu.

27. PANTS

ēvam krišna-matēr brahman    nāsaktasjāmalātmanah
kālah prādurabhūt kālē    tadit saudāmanī jathā

ēvam — tā; krišna-matēh — tas, kurš pilnīgi iegrimis domās par Krišnu;
brahman — ak, Vjāsadēva; na — ne; āsaktasja — tā, kurš pieķēries;
amala-ātmanah — kas ir pilnīgi brīvs no visiem materiālajiem sārņiem;
kālah — nāve; prādurabhūt — kļūst redzama; kālē — laika gaitā;
tadit — zibens; saudāmanī — apgaismojot; jathā — kā tas ir.

TULKOJUMS

Brāhman Vjāsadēva, es biju pilnīgi iegrimis domās par Krišnu, tāpēc
nebiju nekam pieķēries un biju pilnīgi brīvs no visiem materiālajiem
sārņiem. Un tā pienāca nāves brīdis, kas kā zibens apgaismoja pilnīgi
visu.

SKAIDROJUMS

Pilnīgi gremdēties domās par Krišnu nozīmē
attīrīties no materiālajiem sārņiem jeb vēlmēm. Ļoti bagāti cilvēki netiecas
pēc dažādiem sīkumiem, un arī Kunga Krišnas bhakta, kam ir atvērtas
durvis uz Dieva valstību ar tās mūžīgo, zināšanu un svētlaimes pilno
dzīvi, gluži dabiski neilgojas pēc materiālajiem niekiem, kas ir kā lelles
vai realitātes ēnas bez pastāvīgas vērtības. Lūk, kā var pazīt garīgi
bagātus cilvēkus. Un, kad ar laiku tīrs bhakta ir pilnīgi sagatavojies, tad
pēkšņi notiek ķermeņa maiņa, ko parasti sauc par nāvi. Tīram
bhaktam šī izmaiņa ir kā zibens spēriens, kas vienlaicīgi apgaismo visu. Tas
nozīmē, ka bhakta pēc Visaugstākā gribas materiālā ķermeņa
atstāšanās brīdī attīsta garīgo ķermeni. Arī pirms nāves bhakta nevēlas neko
materiālu, jo viņa ķermenis jau ir garīgots, tāpat kā nokaitēta dzelzs ir
ugunīga.

28. PANTS

prajudžjamānē maji tām    šuddhām bhāgavatīm tanum
ārabdha-karma-nirvāno    njapatat pānča-bhautikah

prajudžjamānē — saņēmis; maji — mani; tām — to;
šuddhām — pārpasaulīgu; bhāgavatīm — derīgu, lai tiktos ar Dieva Personību;
tanum — ķermeni; ārabdha — ieguvu; karma — auglīgs darbs;
nirvānah — aizliedzošs; njapatat — atstāju; pānča-bhautikah — ķermenis, kas veidots no
pieciem materiālajiem elementiem.

TULKOJUMS

Saņēmis pārpasaulīgu ķermeni, kas piemērots, lai tiktos ar Dieva
Personību, es atstāju ķermeni, kas bija veidots no pieciem materiālajiem
elementiem, un tā manas darbības [karmas] augļiem pienāca gals.

SKAIDROJUMS

Uzzinājis no Dieva Personības, ka saņems pārpasaulīgu ķermeni, kas būs piemērots, lai atrastos Dieva Kunga sabiedrībā, Nārada tūlīt pēc materiālā ķermeņa atstāšanas ieguva garīgo ķermeni. Šis pārpasaulīgais ķermenis ir pilnīgi brīvs no visa materiālā, un tam piemīt trīs galvenās pārpasaulīgās īpašības: mūžība, brīvība no materiālajām īpašībām un brīvība no auglīgas darbības sekām. Materiālais ķermenis vienmēr cieš šo triju īpašību trūkuma dēļ. Tikko bhakta sāk garīgi kalpot Kungam, viņa ķermenis tūlīt piesātinās ar dievišķām īpašībām. Pārpasaulīgā kalpošana ietekmē ķermeni tāpat, kā filozofu akmens magnētiskā veidā iedarbojas uz dzelzi. Tāpēc ķermeņa nomaiņa nozīmē, ka tīro bhaktu vairs neietekmē trīs materiālās dabas īpašības. Svētajos rakstos tam ir daudz piemēru. Dhruva Mahārādža, Prahlāda Mahārādža, kā arī daudzi citi bhaktas spēja ieraudzīt Dieva Personību vaigu vaigā, acīm redzot paliekot tajā pašā ķermenī. Tas nozīmē, ka bhaktas ķermenis savās īpašībās mainās no materiāla uz pārpasaulīgu. Tā uzskata autoritatīvi Gosvāmī, balstoties uz autentiskiem rakstiem. Brahma-samhitā teikts, ka visas dzīvās būtnes, sākot ar indra-gopas mikrobu līdz dižajam Indram, debesu valdniekam, ir pakļautas karmas likumam un spiestas baudīt un ciest savas darbības augļus. Vienīgi bhakta ar augstākās autoritātes Dieva Personības bezcēloņu žēlastību ir brīvs no šīm sekām.

29. PANTS

kalpānta idam ādāja    šajānē ‘mbhasj udanvatah
šišajišor anuprānam    vivišē ‘ntar aham vibhoh

kalpa-antē — Brahmas dienas beigās; idam — šis; ādāja — saņemot
kopā; šajānē — apgūlies; ambhasi — cēlonības ūdenī;
udanvatah — iznīcināšana; šišajišoh — Dieva Personības (Nārājanas) gulēšana;
anuprānam — elpošana; vivišē — iegāju; antah — iekšā; aham — es;
vibhoh — Kunga Brahmas.

TULKOJUMS

Laikmeta beigās, kad Dieva Personība, Kungs Nārājana, gulēja
iznīcināšanas ūdeņos, Brahma kopā ar visiem radošajiem elementiem
iegāja Viņā, un caur Kunga elpu tur iegāju arī es.

SKAIDROJUMS

Nāradu sauc par Brahmas dēlu, tāpat kā Kungu
Krišnu sauc par Vasudēvas dēlu. Dieva Personība un tādi atbrīvoti
bhaktas kā Nārada atnāk uz materiālo pasauli vienā un tai pašā veidā.
Bhagavad-gītā teikts, ka Dieva Kunga dzimšana un darbība ir pilnīgi
pārpasaulīga. Tāpēc saskaņā ar autoritatīvu viedokli arī Nāradas
piedzimšana par Brahmas dēlu ir pārpasaulīga rotaļa. Viņa atnākšana un
aiziešana norisinās gandrīz tādā pašā līmenī kā Dieva Kunga
atnākšana un aiziešana. Tāpēc Dievs Kungs un Viņa bhaktas kā garīgas
būtnes vienlaicīgi ir vienādi un atšķirīgi. Viņi pieder vienai un tai pašai
pārpasaulības kategorijai.

30. PANTS

sahasra-juga-parjantē    utthājēdam sisrikšatah
marīči-mišrā rišajah    prānēbhjo ‘ham ča džagjirē

sahasra — tūkstoš; juga — 4 300 000 gadu; parjantē — laika beigās;
utthāja — beidzies; idam — šis; sisrikšatah — vēlējās radīt atkal;
marīči-mišrāh — tādi riši kā Marīci; rišajah — visi riši; prānēbhjah — no Viņa
jutekļiem; aham — es; ča — arī; džagjirē — parādījos.

TULKOJUMS

Pēc 4 320 000 000 Saules gadu, kad Brahma pamodās, lai pēc Kunga
gribas radītu atkal, no Dieva Kunga pārpasaulīgā ķermeņa tika radīti
visi riši: Marīci, Angira, Atri un citi. Kopā ar viņiem atnācu arī es.

SKAIDROJUMS

Brahmas diena ilgst 4 320 000 000 Saules gadu. Tas
teikts arī Bhagavad-gītā. Tātad tik ilgu laiku Brahmādžī joga-nidras
miegā guļ sava radītāja Garbhodakašājī Višnu ķermenī. Kad Brahma ir
pamodies un pēc Dieva Kunga gribas atkal visu rada, no dažādām
Kunga pārpasaulīgā ķermeņa daļām atkal rodas visi riši, kā arī Nārada.
Tas nozīmē, ka Nārada atnāk tajā pašā pārpasaulīgajā ķermenī, tāpat
kā cilvēks pamostas no miega tajā pašā ķermenī. Šrī Nārada ir
mūžīgi brīvs un var ceļot pa visām Visvarenā radīto pārpasaulīgo un
materiālo pasauļu daļām. Viņš atnāk un aiziet pārpasaulīgā ķermenī, kurā
dvēsele un ķermenis ir viens un tas pats.

31. PANTS

antar bahiš ča lokāms trīn    parjēmj askandita-vratah
anugrahān mahā-višnor    avighāta-gatih kvačit

antah — pārpasaulīgajā valstībā; bahih — materiālajā pasaulē; ča — un;
lokān — planētas; trīn — trīs (veidi); parjēmi — ceļoju;
askandita — nepārkāpts; vratah — zvērests; anugrahāt — ar bezcēloņu žēlastību;
mahā-višnoh — Mahā-Višnu (Kāranodakašājī Višnu); avighāta — bez
ierobežojumiem; gatih — ieiešana; kvačit — jebkurā laikā.

TULKOJUMS

Kopš tā laika ar visvarenā Višnu žēlastību es bez ierobežojumiem
ceļoju gan pa pārpasaulīgo valstību, gan pa trijām materiālās
pasaules daļām. Tas ir tāpēc, ka esmu stingrs garīgajā kalpošanā Dievam
Kungam.

SKAIDROJUMS

Kā teikts Bhagavad-gītā, materiālajai pasaulei ir trīs daļas: ūrdhva-loka (augstākās planētas), madhja-loka (vidējās planētas) un adho-loka (zemākās planētas). Augstāk par ūrdhva-lokas planētām, tas ir, virs Brahmalokas, atrodas Visuma materiālie pārklājumi, un virs tiem ir garīgās debesis, kas ir bezgalīgi plašas un pilnas bezgalīgi daudzām Vaikunthas planētām. Šīs planētas izstaro gaismu, un uz tām dzīvo pats Dievs un Viņa pavadoņi, kas visi ir mūžīgi brīvas dzīvās būtnes. Šrī Nārada Muni varēja apceļot visas garīgās un materiālās pasaules planētas bez kādiem ierobežojumiem, tāpat kā Visvarenais Kungs var brīvi pārvietoties pa jebkuru savas radītās pasaules daļu. Materiālajā pasaulē trīs materiālās dabas īpašības, t.i., skaidrība, kaislības un neziņa, ietekmē dzīvās būtnes. Bet Nārada Muni stāv pāri visām šīm materiālajām īpašībām un tāpēc var ceļot bez ierobežojumiem. Viņš ir brīvs kosmonauts. Kunga Višnu bezcēloņu žēlastība nav salīdzināma ne ar ko, un tādu žēlastību bhaktas var saņemt tikai no Kunga. Tāpēc bhaktas nekad nekrīt, turpretī materiālisti, t.i., auglīgā darba darītāji un spekulatīvie filozofi, attiecīgo dabas īpašību spiesti pagrimst. Iepriekš minētie riši atšķirībā no Nāradas nevar ieiet pārpasaulīgajā valstībā. Tas ir teikts Narasimha Purānā. Tādi riši kā Marīci ir autoritātes auglīgā darbībā, bet Sanaka, Sanātana un citi riši pārzina filozofiskos prātojumus. Tomēr Šrī Nārada Muni ir galvenā autoritāte pārpasaulīgajā garīgajā kalpošanā Kungam. Visas diženās garīgās kalpošanas autoritātes seko Nāradas Muni piemēram un Nārada-bhakti-sūtras norādījumiem, tāpēc nav šaubu par to, ka visi Dieva Kunga bhaktas ir cienīgi ieiet Dieva valstībā Vaikunthā.

32. PANTS

dēva-dattām imām vīnām    svara-brahma-vibhūšitām
mūrččhajitvā hari-kathām    gājamānaš čarāmj aham

dēva — Dieva Augstākās Personības (Šrī Krišnas); dattām — dāvātu;
imām — šo; vīnām — stīgu mūzikas instrumentu; svara — dziedāšanas
pantmērs; brahma — pārpasaulīgs; vibhūšitām — izrotāts ar;
mūrččhajitvā — skandējot; hari-kathām — pārpasaulīgo vēstījumu;
gājamānah — pastāvīgi dziedot; čarāmi — pārvietojos; aham — es.

TULKOJUMS

Un tā es ceļoju, pastāvīgi dziedot Kunga slavas pārpasaulīgo
vēstījumu, skandējot vīnas instrumentu, kas ir pārpasaulīgas skaņas pilns un
ko man deva Kungs Krišna.

SKAIDROJUMS

Stīgu mūzikas instruments vīna, ko Nāradam
iedeva Kungs Šrī Krišna, ir aprakstīts Linga-Purānā, un to apstiprina Šrīla
Džīva Gosvāmī. Šis pārpasaulīgais instruments neatšķiras no Kunga Šrī
Krišnas un Nāradas, jo viņi visi ir no vienas un tās pašas pārpasaulīgās
kategorijas. Šī instrumenta skaņa nevar būt materiāla, tāpēc arī
Nāradas instrumenta apdziedātās spēles un slava ir pārpasaulīgas un
brīvas no visiem materiālajiem sārņiem. Arī septiņi dziedamie pantmēri,
t.i., ša (šadža), ri (rišabha), (gāndhāra), ma (madhjama), pa
(pančama), dha (dhaivata) un ni (nišāda), ir pārpasaulīgi un īpaši domāti
pārpasaulīgām dziesmām. Šrī Nāradadeva ir tīrs Dieva Kunga
bhakta, tāpēc viņš vienmēr ir pateicīgs Kungam par dāvāto instrumentu un
pastāvīgi apdzied Viņa pārpasaulīgo godību. Tādēļ Nārada nekad
nekrīt no sava augstā stāvokļa. Sekojot Šrīlas Nāradas Muni piemēram,
arī tām sevi apjēgušajām dvēselēm, kas atrodas materiālajā pasaulē,
pareizi jāizmanto skaņu pantmēri — ša, ri, gā, ma u.c. — lai kalpotu
Kungam ar pastāvīgu Viņa godības apdziedāšanu, kā tas apstiprināts
Bhagavad-gītā.

33. PANTS

pragājatah sva-vīrjāni    tīrtha-pādah prija-šravāh
āhūta iva mē šīghram    daršanam jāti čētasi

pragājatah — tā dziedot; sva-vīrjāni — savu darbību;
tīrtha-pādah — Dievs Kungs, kura lotospēdas ir visu tikumu un svētuma avots;
prija-šravāh — patīkami dzirdēt; āhūtah — saukts; iva — kā; — man;
šīghram — ļoti drīz; daršanam — skats; jāti — parādās; čētasi — sirds
sēdeklī.

TULKOJUMS

Visaugstā Kunga Šrī Krišnas slavu un darbību ir patīkami uzklausīt, un,
tikko es sāku apdziedāt Viņa svētos darbus, Kungs kā saukts parādās
manas sirds tronī.

SKAIDROJUMS

Dieva Absolūtā Personība neatšķiras no sava
pārpasaulīgā vārda, veidola, spēlēm, kā arī skaņām. Tiklīdz tīrs bhakta sāk
bez kāda piesārņojuma garīgi kalpot, klausoties, daudzinot un
atceroties Dieva Kunga vārdus, slavu un darbību, tā viņš tūlīt ar
pārpasaulīgām acīm ierauga Kungu, kurš garīgā veidā atstarojas bhaktas sirds
spogulī. Tāpēc tīrs bhakta, kurš saistīts ar Kungu mīlestības pilnā
pārpasaulīgā kalpošanā, ik mirkli var izjust Viņa klātbūtni. Ir pilnīgi
dabiski, ka ikviens vēlas, lai citi klausītos un baudītu tā slavu un
cildinātu viņu. Tā ir dabiska tieksme, un Dievs Kungs, kas arī ir individuāla
personība, nav izņēmums, jo atsevišķo dvēseļu psiholoģiskās īpatnības
ir tikai Absolūtā Kunga psiholoģijas atspulgs. Vienīgā atšķirība ir tāda,
ka Dievs Kungs ir vislielākā personība, un visi Viņa darbi ir absolūti.
Tāpēc nav nekāds brīnums, ja Dievam Kungam patīk, kā tīrs bhakta
daudzina Viņa godību. Kungs ir absolūts, tāpēc var pats parādīties
attēlā, kas domāts Viņa godināšanai, un tie abi neatšķiras. Šrīla Nārada
daudzina Kunga slavu nevis tāpēc, lai gūtu kaut ko sev, bet gan tādēļ,
ka šāda cildināšana neatšķiras no paša Kunga. Nārada Muni nonāk
Dieva Kunga klātbūtnē ar pārpasaulīgo daudzināšanu.

34. PANTS

ētad dhj ātura-čittānām    mātrā-sparšēččhajā muhuh
bhava-sindhu-plavo drišto    hari-čarjānuvarnanam

ētat — tas; hi — noteikti; ātura-čittānām — to, kuru prāti vienmēr
pilni rūpju un raižu; mātrā — jutekļu baudas priekšmeti; sparša — jutekļi;
iččhajā — ar vēlmēm; muhuh — vienmēr; bhava-sindhu — neziņas
okeāns; plavah — laiva; drištah — pieredzēts; hari-čarja — Dieva Personības
Hari darbība; anuvarnanam — pastāvīga skaitīšana.

TULKOJUMS

Es pats esmu redzējis, ka tie, kuri vēlas jutekļu saskarsmi ar jutekļu
priekšmetiem un kas tādēļ ir pastāvīgu rūpju un raižu pilni, var tikt
pāri neziņas okeānam, braucot ar vislabāko laivu — pastāvīgu Dieva
Personības pārpasaulīgās darbības apdziedāšanu.

SKAIDROJUMS

Dzīvajai būtnei ir raksturīgi, ka tā nevar ilgu laiku klusēt. Būtnei ir kaut kas jādara, par kaut ko jādomā vai jārunā. Materiālistiski cilvēki parasti domā un runā par lietām, kas apmierina viņu jutekļus. Bet, tā kā tas viss notiek ārējās maldinātājas enerģijas ietekmē, tad šāda jutekliska darbība nedod īstenu apmierinājumu. Gluži otrādi, viņus pārņem rūpes un raizes. To sauc par maiju jeb nepastāvošo. Tas, kas nevar dot apmierinājumu, tiek uzskatīts par apmierinājuma sniegšanas līdzekli. Tāpēc Nārada Muni, balstoties uz savu pieredzi, norāda, ka šādas nelaimīgas būtnes, kas nodevušās jutekļu baudām, var gūt apmierinājumu, vienmēr apdziedot Dieva Kunga darbību. Svarīgi ir tas, ka jāizmaina tikai temats. Nevajag izbeigt ne dzīvās būtnes domāšanu, ne jušanu, ne arī vēlēšanos vai darbošanos. Tiem, kas vēlas īstenu laimi, jāizmaina tikai temats. Jārunā nevis par mirstošu cilvēku politiku, bet gan par paša Kunga valdības politiku. Cilvēks var baudīt nevis kino aktieru darbību, bet gan pievērst uzmanību Dieva Kunga un Viņa mūžīgo pavadoņu gopī un Lakšmī darbībai. Visvarenā Dieva Personība ar savu bezcēloņu žēlastību izpauž savu darbību gandrīz kā pasaulīgs cilvēks, bet tajā pat laikā šī darbība ir neparasta, jo Viņš ir Visvarenais. Dievs Kungs to dara par svētību visām saistītajām dvēselēm, lai tās varētu pievērst uzmanību pārpasaulībai. Tādā veidā saistītās dvēseles pamazām var pacelties līdz pārpasaulīgajam stāvoklim un viegli šķērsot neziņas okeānu, kas ir visu ciešanu avots. To no savas pieredzes saka tāda autoritāte kā Šrī Nārada Muni. Un arī mēs varam gūt tādu pašu pieredzi, ja sākam sekot diženā gudrā, visdārgākā Dieva Kunga bhaktas piemēram.

35. PANTS

jamādibhir joga-pathaih    kāma-lobha-hato muhuh
mukunda-sēvajā jadvat    tathātmāddhā na šāmjati

jama-ādibhih — ar pašsavaldīšanos; joga-pathaih — ar jogu
(mistisku ķermenisku spēku, lai sasniegtu dievišķu pakāpi);
kāma — jutekļu apmierināšanas vēlmes; lobha — kāre pēc jutekļu apmierināšanas;
hatah — iegrožota; muhuh — vienmēr; mukunda — Dieva Personībai;
sēvajā — kalpojot; jadvat — kā tas ir; tathā — tādā veidā;
ātmā — dvēsele; addhā — visiem praktiskajiem mērķiem; na — ne; šāmjati — ir
apmierināta.

TULKOJUMS

Ir tiesa, ka ar jutekļu savaldīšanu jogā cilvēks var atbrīvoties no vēlmju
un iekāres radītā nemiera, bet ar to nepietiek, lai apmierinātu dvēseli,
jo tādu prieku var gūt tikai no garīgās kalpošanas Dieva Personībai.

SKAIDROJUMS

Jogas mērķis ir jutekļu savaldīšana. Ja nodarbojamies ar mistiskajiem ķermeņa vingrinājumiem, sēžot, domājot, jūtot, vēloties, koncentrējoties, meditējot un galu galā saplūstot ar pārpasaulību, ir iespējams savaldīt jutekļus. Jutekļi tiek uzskatīti par indīgām čūskām un joga domāta to savaldīšanai. No otras puses, Nārada Muni iesaka citu paņēmienu jutekļu iegrožošanai — pārpasaulīgo, mīlestības pilno kalpošanu Mukundam, Dieva Personībai. No savas pieredzes Viņš apgalvo, ka garīgā kalpošana Dievam Kungam ir daudz iedarbīgāka un praktiskāka nekā mākslīga jutekļu savaldīšana. Kalpojot Kungam Mukundam, jutekļi tiek iesaistīti pārpasaulīgā darbībā. Tādējādi nav iespējams nodarboties ar jutekļu apmierināšanu. Jutekļi vēlas kaut kādu nodarbošanos. Mākslīga to atturēšana vēl neko nenozīmē, jo, līdzko rodas kaut kāda iespēja baudīt, čūskām līdzīgie jutekļi noteikti to izmanto. Vēsturē tam ir daudz piemēru, teiksim, Višvāmitra Muni krita par upuri Menakas skaistumam. Bet Thākuru Haridāsu nakts vidū centās savaldzināt skaisti ģērbtā Mājā, tomēr viņai neizdevās ievilināt diženo bhaktu savos slazdos.
Būtiski ir tas, ka bez garīgās kalpošanas Dievam Kungam nav iespējami panākumi ne jogā, ne arī sausos filozofiskos prātojumos. Tīra garīgā kalpošana Kungam, kas brīva no auglīgas darbības, mistiskās jogas un spekulatīvās darbības piesārņojuma, ir augstākais sevis apzināšanās sasniegšanas līdzeklis. Šāda tīra garīgā kalpošana pēc dabas ir pārpasaulīga, un joga un gjāna ir pakļautas tai. Kad pārpasaulīgā garīgā kalpošana ir sajaukta ar kādu zemāku paņēmienu, tad tā vairs nav pārpasaulīga un tiek saukta par jauktu garīgo kalpošanu. Šrīla Vjāsadēva, Šrīmad Bhāgavatamas autors, grāmatas gaitā pamazām apraksta visus šos dažādos pārpasaulīgās apzināšanās paņēmienus.

36. PANTS

sarvam tad idam ākhjātam    jat prišto ‘ham tvajānagha
džanma-karma-rahasjam mē    bhavataš čātma-tošanam

sarvam — viss; tat — tas; idam — šis; ākhjātam — aprakstīts; jat — kas;
prištah — prasīts; aham — es; tvajā — tevis; anagha — bez jebkādiem
grēkiem; džanma — dzimšana; karma — darbība; rahasjam — noslēpumus;
— mans; bhavatah — tavs; ča — un; ātma — patība;
tošanam — apmierinājums.

TULKOJUMS

Ak, Vjāsadēva, tu esi brīvs no visiem grēkiem. Tāpēc es tev pastāstīju
par savu dzimšanu un sevis apzināšanos, kā tu prasīji. Tas viss palīdzēs
iegūt apmierinājumu arī tev.

SKAIDROJUMS

Nārada Muni, atbildot uz Vjāsadēvas
jautājumiem, sīki izskaidroja bhakti darbību no sākuma līdz pārpasaulības
pakāpei. Nārada paskaidroja, kā viņš pārpasaulīgā sabiedrībā saņēma
garīgās kalpošanas sēklas un kā tās pamazām attīstījās, klausoties
gudros. Tas noveda pie atsacīšanās no visa pasaulīgā tik lielā mērā, ka pat
mazs zēns varēja uzņemt ziņu par savas mātes, vienīgās apgādnieces,
nāvi kā Dieva svētību. Viņš tūlīt izmantoja izdevību un devās
meklēt Dievu Kungu. Kungs piepildīja arī Nāradas patieso vēlmi ieraudzīt
Viņu, lai gan ar pasaulīgām acīm neviens nespēj saskatīt Kungu. Vēl
Nārada Muni paskaidroja, kā ar tīru pārpasaulīgu kalpošanu var
atbrīvoties no uzkrātās auglīgās darbības ietekmes un kā viņš
pārveidojis materiālo ķermeni garīgajā. Tikai ar garīgu ķermeni iespējams
ieiet Dieva Kunga garīgajā valstībā, un tur tiek ielaisti vienīgi bhaktas.
Nārada Muni pats ir pieredzējis visus pārpasaulīgās apzināšanās
noslēpumus, un tāpēc, noklausoties šādu autoritāti, var gūt priekšstatu par
to, ko dod bhakti dzīve, un tas ir samērā maz aprakstīts pat
sākotnējās Vēdās. Vēdās un Upanišadās doti tikai netieši norādījumi. Tur nav
tiešu izskaidrojumu, tāpēc Šrīmad Bhāgavatama ir nobriedis visu Vēdu
rakstu auglis.

37. PANTS

sūta uvāča

ēvam sambhāšja bhagavān    nārado vāsavī-sutam
āmantrja vīnām ranajan    jajau jādriččhiko munih

sūtah — Sūta Gosvāmī; uvāča — sacīja; ēvam — tā;
sambhāšja — uzrunājot; bhagavān — pārpasaulīgi varens; nāradah — Nārada Muni;
vāsavī — vārdā Vāsavī (Satjavatī); sutam — dēls; āmantrja — aicinot;
vīnām — instrumentu; ranajan — skandējot; jajau — devās; jādriččhikah — kur
vēlējās; munih — gudrais.

TULKOJUMS

Sūta Gosvāmī sacīja: To pateicis Vjāsadēvam, Šrīla Nārada Muni
atvadījās un, skandinot vīnu, devās tur, kur vēlējās.

SKAIDROJUMS

Ikviena dzīvā būtne vēlas pilnīgu brīvību, jo tāda ir viņas dievišķā daba. Brīvību var iegūt tikai ar pārpasaulīgu kalpošanu Dievam Kungam. Ārējās enerģijas maldinājumā ikviens uzskata sevi par brīvu, bet patiesībā visi ir dabas likumu saistīti. Saistītā dvēsele pat uz Zemes nevar brīvi pārvietoties no vienas vietas uz otru, nemaz jau nerunājot par starpplanētu ceļojumiem. Bet tāda pilnīga dvēsele kā Nārada, kurš vienmēr apdzied Dieva Kunga godību, var brīvi pārvietoties ne tikai pa šo planētu, bet arī katrā Visuma daļā un it visur garīgajās debesīs. Mēs varam tikai iztēloties, cik neierobežota ir viņa brīvība, kas ir tikpat plaša kā Visaugstā Kunga brīvība. Nāradu neviens nespiež ceļot, un neviens arī nevar viņu apturēt. Gluži tāpat arī pārpasaulīgā garīgā kalpošana ir brīva. Tā var attīstīties, bet var arī nepamosties cilvēkā pat tad, ja viņš visos sīkumos izpilda norādījumus. Arī bhaktu sabiedrība ir brīva. Cilvēkam var laimēties tajā nonākt, un tas var neizdoties pat pēc tūkstoš gadu pūlēm. Tāpēc visās garīgās kalpošanas jomās brīvība ir pats galvenais. Bez brīvības nav iespējama garīgā kalpošana. Brīvība sevis uzticēšanā Kungam nenozīmē, ka bhakta kļūst visādā ziņā atkarīgs. Uzticēt sevi Dievam Kungam ar garīgā skolotāja caurspīdīgo starpniecību nozīmē sasniegt pilnīgu dzīves brīvību.

38. PANTS

aho dēvaršir dhanjo ‘jam    jat-kīrtim šārngadhanvanah
gājan mādjann idam tantrjā    ramajatj āturam džagat

aho — lai slavēts; dēvarših — dievu gudrais; dhanjah — visi panākumi;
ajam jat — tas, kurš; kīrtim — slava; šārnga-dhanvanah — Dieva
Personības; gājan — dziedot; mādjan — priecājoties; idam — šis;
tantrjā — ar instrumentu; ramajati — iedzīvina; āturam — ciešanu pilno;
džagat — pasauli.

TULKOJUMS

Lai slavēts un veiksmīgs ir Šrīla Nārada Muni, jo viņš apdzied Dieva
Personības darbību. Tā viņš pats gūst prieku un priecē visas pasaules
cietējas dvēseles.

SKAIDROJUMS

Šrī Nārada Muni spēlē savu instrumentu, lai
slavinātu Dieva Kunga pārpasaulīgo darbību un atvieglotu ciešanas visām
Visuma dzīvajām būtnēm. Šajā pasaulē neviens nav laimīgs, un tas, ko
uzskata par laimi, ir maijas maldi. Dieva Kunga maldinātāja enerģija ir
tik varena, ka pat cūka, kas dzīvo netīros izkārnījumos, jūtas laimīga.
Materiālajā pasaulē neviens nevar būt īsteni laimīgs. Šrīla Nārada
Muni ceļo visapkārt, lai izglītotu šīs pasaules ciešanu pilnās būtnes. Viņa
sūtība ir vest tās mājās, atpakaļ pie Dieva. Tāda misija ir visiem
īstenajiem Dieva Kunga bhaktām, kas seko diženā gudrā piemēram.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojumi Šrīmad Bhāgavatamas pirmā dziedājuma sestajai nodaļai «Nāradas un Vjāsadēvas saruna».


Tālāk:

Septītā nodaļa Dronas dēla sodīšana