Šrīmad Bhāgavatama (1. un 2. dziedājums) Skaidrojošā vārdnīca

null

Skaidrojošā vārdnīca

Mahā-ratha — varens karotājs, kurš viens pats spēj cīnīties ar desmit tūkstošiem karavīru.

Āčārja — ideāls skolotājs, kurš māca pats ar savu piemēru; garīgais skolotājs.

Adhidaivikas spēki — spēja valdīt pār lietu, vēju, Sauli utt., ko Dievs Kungs ir devis padieviem.

Ahimsa — nevardarbība.

Akšauhinī — karaspēka vienība, kurā ietilpst 21 870 kaujas ratu, 21 870 ziloņu, 109 350 kājnieku un 65 610 zirgu.

Anna-prāšana — ceremonija, kurā bērnam pirmo reizi piedāvā graudus; viena no desmit attīrīšanās samskārām.

Ārati — ceremonija, kurā sveic Kungu, daudzinot Viņa svētos vārdus, kā arī piedāvājot ēdienu, gaismekļus, vēdekļus, ziedus un smaržkociņus.

Arčana — kalpošana Dievībai.

Artha — ekonomiskā attīstība.

Āsana — fiziskie vingrinājumi, nodarbojoties ar jogu.

Asura — dēmons un ateists; rupjš materiālists.

Āšrams — viena no četrām garīgās dzīves kārtām. Skat. Brahmačarja; Grihastha; Vānaprastha; Sannjāsa.

Ašvamēdha-jagja — zirga ziedošana saskaņā ar Vēdu rituāliem.

Avatārs — Dieva Kunga veidols, Kungam nonākot uz materiālo pasauli.

Bhagavad-gīta — Krišnas, Dieva Kunga, saruna ar bhaktu Ardžunu. Šai sarunā atklāts, ka garīgā kalpošana ir gan cilvēka dzīves galamērķis, gan līdzeklis šī mērķa sasniegšanai.

Bhāgavata — viss, kas attiecas uz Bhagavānu, Visaugsto Kungu, sevišķi Kunga bhaktas un svētie raksti Šrīmad Bhāgavatama.

Bhāgavata-dharma — zinātne par garīgo kalpošanu Visaugstajam Kungam; reliģijas principi, ko devis Kungs.

Bhāgavata-saptāha — Šrīmad Bhāgavatamas lasījumi, kas ilgst septiņas dienas. Lekcijas lasa algoti Šrīmad Bhāgavatamas teicēji.

Bhakta — Visaugstā Kunga kalps.

Bhakti — garīgā kalpošana Visaugstajam Kungam.

Bhakti-joga — savienošanās ar Visaugsto Kungu, garīgi kalpojot.

Bhaktivēdāntas — garīgi attīstīti pārpasaulnieki, kuri ar garīgo kalpošanu ir izpratuši Vēdu būtību.

Bhāva — stāvoklis, kuram seko mīlestība uz Dievu.

Brahma-tēdžass — brāhmana spēks.

Brahmačarja — mācekļa dzīve dzimumatturībā; saskaņā ar Vēdām tā ir pirmā garīgās dzīves kārta.

Brahmānanda — prieks, apzinoties Kunga garīgo starojumu.

Brāhmans — Vēdu sabiedrības pirmās, saprātīgākās kārtas pārstāvis, priesteris.

Brahmans — Absolūtā Patiesība; it sevišķi Absolūta impersonālais aspekts.

Brahmarši — tituls, kas nozīmē «svētais starp brāhmaniem».

Brahmāstra — atomierocis, kurš tiek radīts ar īpašām mantrām.

Čandāls — nepieskaramais jeb tas, kurš zemāks par visām kastām; suņu ēdājs.

Daridra-nārājana — «nabadzīgais Nārājana»; šos vārdus lieto mājāvādī, lai pielīdzinātu nabagu Visaugstajam Kungam.

Dēvarši — tituls, kas nozīmē «svētais starp padieviem».

Dharma — reliģija; pienākums, sevišķi mūsu mūžīgās kalpa attiecības ar Kungu.

Dhjāna — meditācijas joga.

Džīva-tatva — dzīvās būtnes, Dieva Kunga niecīgās daļiņas.

Ēkādašī — īpaša diena, kurā mums būtu vairāk kā parasti jādomā par Krišnu. Ēkādašī ir vienpadsmitā diena pēc jauna, kā arī pilna mēness. Šajā dienā jāatturas no graudaugiem un pākšaugiem.

Gandharvi — padievu dziedātāji un mūziķi.

Garbhādhāna-samskāra — vēdiskā attīrīšanās ceremonija, ko veic vecāki pirms bērna ieņemšanas.

Gjāna — zināšanas.

Gjāna-kānda — Vēdu daļa, kas ietver sevī zināšanas par Brahmanu, garu.

Goloka Vrindāvana (Krišnaloka) — augstākā garīgā planēta, paša Kunga Krišnas mājvieta.

Gopī — Krišnas draudzenes, ganu meitenes, kuras ir pilnīgi sevi uzticējušas Kungam un ir Viņa tuvākās bhaktas.

Gosvāmī — tas, kurš valda pār prātu un jutekļiem; tituls tam, kurš ir atsacīšanās jeb sanjāsas dzīves kārtā.

Grihastha — ģimenes cilvēka dzīve saskaņā ar svēto rakstu norādījumiem; garīgās dzīves otrā kārta vediskajā sabiedrībā.

Guna-avatāri — Višnu, Brahma un Šiva — diēvības, kuras valda pār trim materiālās dabas īpašībām.

Guru — garīgais skolotājs.

Harē Krišnas mantra — Skat. Mahāmantra.

Harināma-jagja — kopēja Dieva svēto vārdu daudzināšana, šim laikmetam ieteiktā ziedošana.

Hatha-joga — fiziski vingrinājumi un īpaša elpošana, lai attīrītos un savaldītu jutekļus.

Itihāsa — vēsturisks vēstījums.

Jagja — ziedošana; arī Visaugstais Kungs, kurš ir visu ziedošanu galamērķis.

Jātra — ceļojums.

Joga-nidra — Kunga Višnu mistiskais snauds.

Jogs — pārpasaulnieks, kurš tiecas savienoties ar Visaugsto Kungu.

Juga — Visuma laikmets. Visuma pastāvēšanas laikā atkārtojas daudzi četru jugu cikli.

Juga-avatāri — četri Visaugstā Kunga avatāri, kuri ierodas četrās jugās jeb laikmetos, lai sniegtu katram laikmetam piemērotu garīgās apzināšanās paņēmienu.

Kaivalja — impersonāla atbrīve, saplūšana ar Kunga garīgo starojumu.

Kali-juga (Kali laikmets) — pašreizējais ķildu laikmets; tas ir pēdējais četru laikmetu ciklā, un šis laikmets sākās pirms pieciem tūkstošiem gadu.

Kalpa — Brahmas diena, t.i., 4 320 000 000 gadi.

Kāma — iekāre.

Kāmadhēnu — garīgas govis, kas mīt garīgajā valstībā un dot neierobežotu daudzumu piena.

Karatālas — sitamie šķīvji, ko lieto kīrtanā.

Karma — materiālistiska darbība augļu dēļ un tās rezultāti.

Karmī — tas, kuru saista karma (darbība augļu dēļ); materiālists.

Kīrtana — garīgā kalpošana, daudzinot Dieva svētos vārdus un slavinot Visaugsto Kungu.

Krišnaloka — Skat. Goloka Vrindāvana.

Kšatrijs — karotājs vai valdnieks; vediskās sabiedrības otrā kārta.

Lakšmī — laimes dieviete un Visaugstā Kunga Nārājanas mūžīgā dzīvesbiedre.

Līla-avatāri — neskaitāmie Visaugstā Kunga avatāri, kas ierodas uz materiālo pasauli, lai izpaustu Kunga garīgās spēles.

Loka — planēta.

Mahādžanas — diženas sevi apzinājušās dvēseles, autoritātes Krišnas apziņas zinātnē.

Mahāmantra — diženā atbrīves dziesma:
Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē
Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē

Mahat-tatva — materiālās enerģijas kopuma sākotnējais stāvoklis, kurā nepastāv dažādība un no kura izpaužas materiālā pasaule.

Mahātma — «dižena dvēsele», cildens Visaugstā Kunga bhakta.

Maija — Visaugstā Kunga zemākā maldu enerģija, kas valda pār materiālo pasauli; mūsu mūžīgo attiecību ar Krišnu aizmiršana.

Mājāvādī — filozofi impersonālisti, kuri iedomājas, ka Visaugstajam Kungam nav veidola un ka dzīvā būtne līdzinās Dievam.

Mantra — Vēdu himnu pārpasaulīgā skaņa, kas var atbrīvot prātu no maldiem.

Mathura — Kunga Krišnas mājvieta netālu no Vrindāvanas. Mathurā Viņš piedzima un vēlāk atgriezās pēc savām bērnības rotaļām Vrindāvanā.

Mokša — atbrīve no materiālajām važām.

Mridanga — māla bungas, kas tiek izmantotas kopīgā Dieva svēto vārdu daudzināšanā.

Muni — svētais.

Nirguna — tas, kuram nav materiālo īpašību.

Nivriti-mārga — atsacīšanās ceļš, kurš ved uz atbrīvi.

Pančarātra — Vēdu raksti, kas domāti bhaktām un paskaidro, kādai jābūt kalpošanai Dievībām mūsu laikmetā.

Pandits — zinātnieks.

Parakīja — attiecības starp precētu sievieti un viņas mīļāko; šai gadījumā attiecības starp Vrindāvanas jaunavām un Krišnu.

Paramahamsa — augstākais Visaugstā Kunga bhakta, kurš ir kā gulbis; sanjāsas augstākā pakāpe.

Paramēšvara — augstākais valdnieks; Kungs Krišna.

Parampara — mācekļu pēctecība, kuras locekļi ir īsteni garīgie skolotāji.

Prānājāma — elpošanas vingrinājumi, nodarbojoties ar jogu, īpaši aštānga-jogu.

Prasādam — Kunga žēlastība; veģetārs ēdiens vai kāda lieta, kas vispirms piedāvāta Visaugstajam Kungam un tādējādi padarīta garīga.

Pravriti-mārga — jutekļu apmierināšanas ceļš saskaņā ar Vēdu norādījumiem.

Purānas — astoņpadsmit vēsturiski vēstījumi, kas ir Vēdu pielikumi.

Puruša-avatāri — trīs sākotnējie Višnu izvērsumi, kas rada, uztur un iznīcina kosmosu.

Rādžarši — dižens un dievbijīgs valdnieks.

Rādžasūja-jagja — varena ziedošanas ceremonija, ko veica valdnieks Judhišthira un uz kuru bija ieradies pats Kungs Krišna.

Rāma-rādžja — pilnīga vediska karaļvalsts, kas seko piemēram, ko parādīja Kungs Rāmacandra, Visaugstā Kunga avatārs, kurš ieradās kā pilnīgs valdnieks.

Rāsa-līla — tīra garīgās mīlestības apmaiņa starp Visaugsto Kungu un Viņa vistuvākajām bhaktām — Vrindāvanas ganu meitenēm.

Riši — svētais.

Sač-čid-ānanda-vigraha — Kunga pārpasaulīgais veidols, kas ir mūžīgs, zināšanu un svētlaimes pilns.

Sādhu — svētais.

Sājudžja — atbrīve, saplūstot ar Visaugstā Kunga garīgo starojumu.

Sampradāja — garīgo skolotāju pēctecība kopā ar šīs tradīcijas sekotājiem.

Samskāra — viens no Vēdu attīrīšanās rituāliem, kas tiek veikti visu cilvēka dzīves laiku, no bērna ieņemšanas līdz pat bērēm.

Sanātana-dharma — visu dzīvo būtņu mūžīgā nodarbošanās jeb reliģija; garīgā kalpošana Visaugstajam Kungam.

Sankīrtana — kopēja Visaugstā Kunga Krišnas slavināšana, sevišķi Dieva svēto vārdu daudzināšana.

Sannjāsa — dzīve atsacīšanās kārtā; saskaņā ar Vēdām tā ir garīgās dzīves ceturtā kārta.

Smriti — svētie raksti, kas papildina šruti, sākotnējos Vēdu rakstus (Vēdas un Upanišadas).

Soma-rasa — īpašs dzēriens, kas paildzina mūžu. To dzer padievi uz augstākajām planētām.

Surabhi govis — garīgas govis garīgajās debesīs; tās dod neierobežotu daudzumu piena.

Svajamvara — ceremonija, kurā princese pati var izvēlēties sev vīru.

Svāmī — tas, kurš valda pār prātu un jutekļiem; tā tiek saukta personība, kas ir atsacīšanās jeb sanjāsas dzīves kārtā.

Svargaloka — materiālās pasaules debesu planētas.

Šālagrāma-šila — Visaugstā Kunga iemiesošanās no akmens vai no kāda cita materiālā elementa veidotā Dievībā.

Šāstra — svētie raksti, piemēram, Vēdas.

Šravanam kīrtanam višnoh — garīgā kalpošana, klausoties un daudzinot Kunga Višnu, Krišnas, svēto vārdu.

Šruti — klausoties gūtās zināšanas; sākotnējie Vēdu raksti (Vēdas un Upanišadas), ko devis pats Visaugstais Kungs.

Šūdra — strādnieks; Vēdu sabiedrības ceturtā kārta.

Šūdrānī — šūdras sieva.

Tapasja — askēze; brīvprātīga neērtību uzņemšanās augstāka mērķa sasniegšanai.

Tilaka — svētas zīmes, ko vaišnavs ar māliem atzīmē uz sava ķermeņa.

Tulasī — augs, kas ir ļoti dārgs Kungam Krišnam. Šo augu godina Viņa bhaktas.

Vaikuntha — garīgā valstība, kur nav raižu.

Vaišja — zemkopji un tirgotāji; vediskās sabiedrības trešā kārta.

Vaišnavs — Visaugstā Kunga Višnu jeb Krišnas bhakta.

Vānaprastha — tas, kurš aizgājis no darba dzīves; saskaņā ar Vēdām tā ir garīgās dzīves trešā kārta.

Varna — viena no četrām sabiedrības kārtām vediskajā civilizācijā; tā tiek noteikta saskaņā ar darbību, uz kuru cilvēkam ir noslieksme, kā arī to, kāda materiālās daba īpašība (guna) visvairāk ietekmē šo cilvēku. Skat. arī Brāhmans; Kšatrijs; Vaišja; Šūdra.

Varna-sankara — bērni, kuru ieņemšana nav notikusi saskaņā ar Vēdu reliģijas principiem; negribēti pēcnācēji.

Varnāšrama-dharma — četras sabiedrības daļas, kā arī četras garīgās dzīves kārtas, saskaņā ar kurām darbojas Vēdu civilizācija. Skat. arī Varna, Āšrams.

Vēdānta — Šrīlas Vjāsadēvas Vēdānta-sūtras filozofija, kas sevī satur Vēdu zināšanu kopsavilkumu un parāda, ka Krišna ir cilvēka dzīves galamērķis.

Vēdas — sākotnējie svētie raksti, ko teicis Kungs Krišna.

Virāt-rūpa — filozofija, saskaņā ar kuru Visuma fiziskais veidols ir līdzīgs Kunga ķermeniskajam veidolam.

Višnu — Visaugstais Kungs; Kunga Krišnas izvērsumi uz Vaikunthas planētām, kā arī materiālo Visumu radīšanai un uzturēšanai.

Višnu-tatva — Visaugstā Kunga pilnais izvērsums, kuram pilnībā piemīt visas Kunga varenības.

Vjāsadēva — Kunga Krišnas avatārs, kurš deva cilvēcei Vēdas, Purānas, Vēdānta-sūtru un Mahābhāratu.

Vrindāvana — Krišnas mūžīgā mājvieta, kur Viņš pilnībā izpauž savu saldmi; ciemats uz Zemes, kur Kungs pirms pieciem tūkstošiem gadu atklāja savas bērnības rotaļas.

Zamindārs — bagāts zemes īpašnieks.


Bibliotēka

Saturs

Pirmais dziedājums

Otrais dziedājums