Šrīmad Bhāgavatama (1. un 2. dziedājums) 1.4

null

CETURTĀ NODAĻA

Šrī Nāradas ierašanās

1. PANTS

vjāsa uvāča

iti bruvānam samstūja    munīnām dīrgha-satrinām
vriddhah kula-patih sūtam    bahvričah šaunako ‘bravīt

vjāsah — Vjāsadēva; uvāča — sacīja; iti — tā; bruvānam — runājot;
samstūja — apsveicot; munīnām — no dižajiem gudrajiem; dīrgha — ilgajā;
satrinām — to, kuri piedalījās ziedošanā; vriddhah — vecākais;
kula-patih — sanākušo vadītājs; sūtam — Sūtu Gosvāmī; bahu-ričah — izglītots;
šaunakah — vārdā Šaunaka; abravīt — uzrunāja.

TULKOJUMS

Noklausījies Sūtas Gosvāmī teikto, vecais un izglītotais Šaunaka Muni,
kurš šajā ilgajā ziedošanas ceremonijā vadīja visus riši, apsveica Sūtu
Gosvāmī.

SKAIDROJUMS

Ja sapulcējas mācīti cilvēki un tiek apsveikts vai
uzrunāts teicējs, tad apsveicējam jābūt apveltītam ar noteiktām
īpašībām. Viņam jābūt citu vadītājam un cilvēkam gados. Vēl viņam jābūt
dziļi izglītotam. Šrī Šaunaka Riši atbilda visām šīm prasībām, un tāpēc
viņš piecēlās, lai apsveiktu Šrī Sūtu Gosvāmī, kurš izteica vēlēšanos
pasniegt Šrīmad Bhāgavatamu tieši tā, kā bija to dzirdējis no
Šukadēvas Gosvāmī un pats izpratis. Personiskā izpratne nenozīmē, ka
cilvēkam iedomīgi būtu jācenšas parādīt sava izglītība un jāpārspēj
iepriekšējais āčārja. Cilvēkam pilnīgi jāpaļaujas uz iepriekšējo āčārju un tajā
pat laikā jāizprot apskatāmie jautājumi tik labi, ka tos var pasniegt
atbilstoši noteiktajiem apstākļiem. Jāsaglabā sākotnējā doma. Nedrīkst
mākslīgi izdomāt jaunas nozīmes, tomēr viss jāpasniedz tā, lai
klausītājiem būtu interesanti. To sauc par izpratni. Šrī Sūtam Gosvāmī
pietika izrunāt «jathādhītam» un «jathā-mata», lai sanākušo vadītājs Šaunaka
saprastu, cik vērtīgs teicējs ir Sūta. Tāpēc Šaunaka ar lielu prieku viņu
apsveica. Mācīts cilvēks negribēs klausīties teicēju, kurš nepārstāv
sākotnējo āčārju. Tātad šajā sanāksmē, kur Bhāgavatama tika teikta otro
reizi, gan runātājs, gan klausītāji bija patiesi. Tā jābūt vienmēr, kad tiek
teikta Bhāgavatama, un tad īsteno mērķi var sasniegt bez grūtībām. Ja
nav šādu apstākļu, tad Bhāgavatamas teikšana kaut kādu blakus mērķu
labad ir laika šķiešana gan runātājam, gan klausītājiem.

2. PANTS

šaunaka uvāča

sūta sūta mahā-bhāga    vado no vadatām vara
kathām bhāgavatīm punjām    jad āha bhagavāņ čhukah

šaunakah — Šaunaka; uvāča — sacīja; sūta sūta — ak, Sūta Gosvāmī;
mahā-bhāga — visveiksmīgākais; vada — lūdzu, runā; nah — mums;
vadatām — no tiem, kuri var runāt; vara — cienījams; kathām — vēstījums;
bhāgavatīm — Bhāgavatamu; punjām — dievbijīgs; jat — kas;
āha — sacīja; bhagavān — ļoti varens; šukah — Šrī Šukadēva Gosvāmī.

TULKOJUMS

Šaunaka sacīja: Ak, Sūta Gosvāmī, tu esi visveiksmīgākais un
cienījamākais no visiem teicējiem. Lūdzu, stāsti mums dievbijīgo
Šrīmad Bhāgavatamas vēstījumu, ko ir teicis diženais un varenais gudrais
Šukadēva Gosvāmī.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā Šaunaka Gosvāmī lielā priekā uzrunā
Sūtu Gosvāmī divreiz, jo viņš kopā ar pārējiem sanākušajiem
gudrajiem ļoti vēlas noklausīties Šukadēvas Gosvāmī teikto Bhāgavatamu.
Gudrie nevēlējās dzirdēt Šrīmad Bhāgavatamu no kāda nelieša, kurš to
iztulkotu pēc sava prāta pašmērķa labad. Tā dēvētie Bhāgavatamas teicēji
parasti ir vai nu profesionāli teicēji, vai arī tā saucamie mācītie
impersonālisti, kuri nespēj izprast Augstākās Personības pārpasaulīgo
personisko darbību. Impersonālisti izdomā kaut kādas Bhāgavatamas pantu
nozīmes, kas kalpotu viņu viedoklim, to pamatojot, bet profesionālie
lasītāji tūlīt sāk ar desmito dziedājumu un nepareizā veidā skaidro
visnoslēpumaināko Dieva Kunga rotaļu daļu. Ne vieni, ne otri nav īsteni
Bhāgavatamas teicēji. Tikai tas, kurš ir gatavs pasniegt Bhāgavatamu tā,
kā to mācīja Šukadēva Gosvāmī, un tikai tie, kas ir gatavi klausīties
Šukadēvu Gosvāmī un viņa pārstāvi, var piedalīties īstenā,
pārpasaulīgā Šrīmad Bhāgavatamas apspriešanā.

3. PANTS

kasmin jugē pravrittējam    sthānē vā kēna hētunā
kutah sančoditah krišnah    kritavān samhitām munih

kasmin — kurā; jugē — laikmetā; pravrittā — sākās; ijam — tas;
sthānē — vietā; — vai; kēna — uz kāda; hētunā — pamata; kutah — no kā;
sančoditah — iedvesmots; krišnah — Krišna-dvaipājana Vjāsa;
kritavān — sastādīja; samhitām — Vēdu rakstus; munih — mācītais.

TULKOJUMS

Kurā laikmetā un vietā tas aizsākās, un kāpēc tas tika pieņemts? No
kurienes diženais gudrais Krišna-dvaipājana Vjāsa guva iedvesmu
sastādīt šo darbu?

SKAIDROJUMS

Mācītais Šaunaka Muni uzdod tik daudz
jautājumu tāpēc, ka Šrīmad Bhāgavatama ir īpašs Šrīlas Vjāsadēvas darbs.
Gudrie zināja, ka Šrīla Vjāsadēva jau bija izskaidrojis Vēdas dažādos
veidos, līdz viņš uzrakstīja Mahābhāratu, rūpēdamies par ne visai
saprātīgo sieviešu, šūdru un divkārt dzimušo ļaužu pagrimušo ģimenes
locekļu izpratni. Šrīmad Bhāgavatama stāv pāri visiem šiem rakstiem, jo
tai nav nekāda sakara ar pasaulīgo. Tāpēc šie jautājumi ir ļoti saprātīgi
un būtiski.

4. PANTS

tasja putro mahā-jogī    sama-drin nirvikalpakah
ēkānta-matir unnidro    gūdho mūdha ivējatē

tasja — viņa; putrah — dēls; mahā-jogī — dižens bhakta;
sama-drik — līdzsvarots; nirvikalpakah — pilnīgs monists; ēkānta-matih — stingrs
monismā vai arī ar prātu, kas vērsts uz vienu mērķi;
unnidrah — pārvarējis neziņu; gūdhah — neizpausts; mūdhah — panīcis; iva — kā;
ijatē — izskatījās.

TULKOJUMS

Viņa [Vjāsadēvas] dēls bija dižens bhakta, līdzsvarots monists, kura
prāts bija pastāvīgi vērsts uz vienu mērķi. Viņš stāvēja pāri laicīgajai
darbībai, bet neatklāja sevi un izskatījās pēc nejēgas.

SKAIDROJUMS

Šrīla Šukadēva Gosvāmī bija atbrīvota dvēsele un
tāpēc vienmēr uzmanījās, lai neiekristu maldinātājas enerģijas lamatās.
Bhagavad-gītā šī modrība aprakstīta ļoti skaidri. Atbrīvota dvēsele un
saistīta dvēsele nodarbojas ar dažādām lietām. Atbrīvotā dvēsele
vienmēr iet uz priekšu pa garīgo sasniegumu ceļu, kas saistītajai dvēselei
ir kā sapnis. Saistītā dvēsele nevar pat iedomāties, ar ko nodarbojas
atbrīvotā dvēsele. Kamēr saistītā dvēsele tā sapņo par garīgu darbību,
atbrīvotā dvēsele ir nomodā. Gluži tāpat saistītās dvēseles darbība
atbrīvotajai dvēselei izskatās kā miegs. Tās abas var šķietami būt uz
viena līmeņa, bet patiesībā darbojas dažādi, un viņu uzmanība ir vienmēr
vērsta vai nu uz jutekļu baudīšanu, vai arī uz sevis apzināšanos.
Saistītā dvēsele ir iegrimusi domās par matēriju, turpretī atbrīvotā
dvēsele pret matēriju ir gluži vienaldzīga. Lūk, kā šī vienaldzība tiek
izskaidrota.

5. PANTS

drištvānujāntam rišim ātmadžam apj anagnam
    dēvjo hrijā paridadhur na sutasja čitram
tad vīkšja priččhati munau džagadus tavāsti
    strī-pum-bhidā na tu sutasja vivikta-drištēh

drištvā — redzot; anujāntam — sekojot; rišim — gudro; ātmadžam — dēlu;
api — par spīti; anagnam — nebija kails; dēvjah — daiļas meitenes;
hrijā — aiz kauna; paridadhuh — apklāja; na — ne; sutasja — dēla;
čitram — izbrīnīts; tat vīkšja — to redzot; priččhati — jautājot; munaumuni
(Vjāsam); džagaduh — atbildēja; tava — tavs; asti — ir;
strī-pum — sieviete un vīrietis; bhidā — atšķirības; na — ne; tu — bet; sutasja — dēla;
vivikta — šķīstīts; drištēh — tā, kurš skatās.

TULKOJUMS

Šrī Vjāsadēva sekoja dēlam, un jaunās, skaistās meitenes, kuras kailas
peldējās, viņu ieraudzījušas, aizklājās ar drēbēm, lai gan pats Šrī
Vjāsadēva nebija kails. Bet meitenes tā nebija darījušas, kad garām gāja
viņa dēls. Gudrais jautāja, kāpēc viņas tā rīkojas, un jaunavas
atbildēja, ka tā dēls ir šķīsts; viņš neredz atšķirību starp vīriešiem un
sievietēm, pat skatoties uz jaunām meitenēm. Bet gudrais šādu atšķirību
redzēja.

SKAIDROJUMS

Bhagavad-gītā (5.18.) teikts, ka mācīts gudrais ar garīgu redzējumu vienādi skatās uz skolotu un lēnprātīgu brāhmanu, čandālu (suņu ēdāju), suni un govi. Šrīla Šukadēva Gosvāmī bija sasniedzis šo pakāpi, tāpēc viņš neskatījās uz būtnēm kā uz vīriešiem vai sievietēm; Šukadēva Gosvāmi redzēja, ka tās visas ir dzīvās būtnes dažādos ietērpos. Meitenes, kuras peldējās, varēja spriest par cilvēka domām, redzot viņa izturēšanos, gluži tāpat kā, paskatoties uz bērnu, var redzēt, cik viņš ir nevainīgs. Šukadēva Gosvāmī bija jauns puisis, viņam bija sešpadsmit gadu, un visas viņa ķermeņa daļas jau bija pilnīgi attīstījušās. Viņš bija kails, un arī meitenes nebija apģērbtas. Bet, tā kā Šukadēva Gosvāmī stāvēja pāri dzimumattiecībām, viņš izskatījās nevainīgs. Meitenes to tūliņ sajuta un tāpēc īpaši nepievērsa viņam uzmanību. Bet, kad garām gāja tēvs, meitenes ātri apģērbās. Meitenes bija tādā vecumā, ka varēja būt Vjāsadēvas meitas vai mazmeitas, tomēr saskaņā ar paražu Vjāsadēvas klātbūtnē tām bija jāapģērbjas, jo viņš bija ģimenes cilvēka lomā. Ģimenes cilvēkam uz vīriešiem un sievietēm jāraugās atšķirīgi, citādi viņš nevar būt ģimenes cilvēks. Tāpēc ir jācenšas iepazīt atšķirība starp ķermeni un dvēseli, nepieķeroties vīrišķajam vai sievišķajam. Kamēr cilvēks redz šādas atšķirības, viņš labāk lai nemēģina kļūt par sanjāsī, kāds bija Šukadēva Gosvāmī. Ir jābūt vismaz teorētiskai pārliecībai, ka dzīvā būtne nav ne vīrietis, ne sieviete. Materiālā daba ir izveidojusi ārējās materiālās drēbes, lai piesaistītu pretējos dzimumus un sasaistītu būtnes materiālajā esamībā. Atbrīvota dvēsele stāv pāri šīm izkropļotajām atšķirībām. Tā neskatās uz atšķirībām starp dzīvajām būtnēm. Atbrīvotai dvēselei visas būtnes ir viens un tas pats gars. Atbrīve ir garīgā redzējuma pilnība, un Šrīla Šukadēva Gosvāmī bija sasniedzis šo pakāpi. Šrīla Vjāsadēva arī bija pārpasaulīgā līmenī, taču, būdams ģimenes cilvēks, viņš neizlikās par atbrīvotu dvēseli, tā sekojot paražai.

6. PANTS

katham ālakšitah pauraih    samprāptah kuru-džāngalān
unmatta-mūka-džadavad    vičaran gadža-sāhvajē

katham — kā; ālakšitah — pazīts; pauraih — iedzīvotāju;
samprāptah — sasniedzot; kuru-džāngalān — Kuru-džāngalas apgabalus;
unmatta — ārprātīgs; mūka — mēms; džadavat — panīcis; vičaran — klaiņojot;
gadža-sāhvajē — Hastināpura.

TULKOJUMS

Kā cilvēki viņu [Šrīlu Šukadēvu, Vjāsas dēlu] pazina, kad tas iegāja
Hastināpuras pilsētā [tagad Deli], apstaigājis Kuru un Džangalas
apgabalus? Viņš taču izskatījās kā ārprātīgs, mēms un neattīstīts.

SKAIDROJUMS

Mūsdienu Deli agrāk sauca par Hastināpuru, jo
to nodibināja Valdnieks Hastī. Gosvāmī Šukadēva, aizgājis no vecāku
mājām, klaiņoja apkārt kā ārprātīgs, tāpēc cilvēkiem bija ļoti grūti
ieraudzīt viņā diženu gudro. Tādējādi gudro pazīst nevis pēc izskata, bet
pēc vārdiem. Pie sādhu jeb dižena gudrā jāiet nevis, lai paskatītos uz
viņu, bet lai klausītos. Ja cilvēks nav gatavs klausīties sādhu vārdus,
tad no tikšanās ar šādu gudro nav nekāda labuma. Šukadēva
Gosvāmī bija sādhu, kas varēja runāt par Dieva Kunga pārpasaulīgo
darbību. Viņš neapmierināja parastu ļaužu iegribas. Šukadēvu Gosvāmī
varēja pazīt, kad viņš runāja par Bhāgavatamu, un viņš nekad nemēģināja
nodarboties ar burvju mākslinieka trikiem. Ārēji šis gudrais izskatījās
kā neattīstīts un mēms ārprātīgais, bet patiesībā viņš bija visaugstākā
pārpasaulīgā personība.

7. PANTS

katham vā pāndavējasja    rādžaršēr muninā saha
samvādah samabhūt tāta    jatraišā sātvatī šrutih

katham — kā; — arī; pāndavējasja — Pāndu pēcnācēja (Parīkšita);
rādžaršēh — valdnieka, kurš bija gudrais; muninā — ar muni; saha — ar;
samvādah — saruna; samabhūt — notika; tāta — ak, dārgais; jatra — pēc
kā; ēšā — tā; sātvatī — pārpasaulīgs; šrutih — Vēdu būtība.

TULKOJUMS

Kādā veidā valdnieks Parīkšits satikās ar diženo gudro, saņemot
iespēju noklausīties šo diženo pārpasaulīgo Vēdu būtību [Bhāgavatamu]?

SKAIDROJUMS

Šrīmad Bhāgavatama šai pantā nosaukta par Vēdu
būtību. Tā nav kaut kāds izdomāts stāsts, kā to reizēm uzskata
neautoritatīvi cilvēki. Bhāgavatamu vēl sauc par Šuka-samhitu jeb Vēdu
himnu, ko teicis Šrī Šukadēva Gosvāmī, diženais atbrīvotais gudrais.

8. PANTS

sa go-dohana-mātram hi    grihēšu griha-mēdhinām
avēkšatē mahā-bhāgas    tīrthī-kurvams tad āšramam

sah — viņš (Šukadēva Gosvāmī); go-dohana-mātram — tikai uz govs
slaukšanas laiku; hi — noteikti; grihēšu — mājā;
griha-mēdhinām — ģimenes cilvēku; avēkšatē — gaida; mahā-bhāgah — visveiksmīgākais;
tīrthī — svētceļojums; kurvan — pārveidojot; tat āšramam — šo vietu.

TULKOJUMS

Viņš [Šukadēva Gosvāmī] mēdza stāvēt pie ģimenes cilvēka mājas
durvīm tikai govs slaukšanas laiku. Un to viņš darīja tikai tāpēc, lai
šķīstītu šo vietu.

SKAIDROJUMS

Šukadēva Gosvāmī satika valdnieku Parīkšitu un
izskaidroja viņam Šrīmad Bhāgavatamu. Šukadēva nemēdza būt pie
ģimenes cilvēkiem ilgāk par pusstundu (govju slaukšanas laikā), un viņš
tikai pieņēma žēlastības dāvanas no veiksmīgā mājsaimnieka.
Šukadēva ar savu svētīgo klātbūtni šķīstīja šo vietu. Tādējādi viņš bija ideāls
sludinātājs, kas atradās pārpasaulīgā stāvoklī. Tiem, kas ir atsacīšanās
dzīves kārtā un veltījuši mūžu Dieva vēstījuma sludināšanai, no
Šukadēvas Gosvāmī darbības jāmācās, ka ar ģimenes cilvēkiem drīkst tikties
tikai tādēļ, lai dotu tiem pārpasaulīgās zināšanas. Žēlastības dāvanas
no ģimenes cilvēkiem jāprasa tikai tādēļ, lai šķīstītu viņu māju.
Cilvēku atsacīšanās dzīves kārtā nedrīkst valdzināt ģimenes cilvēku
pasaulīgie īpašumi, jo tad viņš var sākt kalpot pasaulīgiem cilvēkiem. Tam,
kas ir atsacīšanās dzīves kārtā, šādas vēlmes ir daudz bīstamākas par
indi vai pašnāvību.

9. PANTS

abhimanju-sutam sūta    prāhur bhāgavatottamam
tasja džanma mahāščarjam    karmāni ča grinīhi nah

abhimanju-sutam — Abhimanju dēls; sūta — ak, Sūta; prāhuh — ir
teikts; bhāgavata-uttamam — augstākā līmeņa Dieva Kunga bhakta;
tasja — viņa; džanma — dzimšana; mahā-āščarjam — ļoti brīnišķīgā;
karmāni — darbība; ča — un; grinīhi — lūdzu, stāsti; nah — mums.

TULKOJUMS

Ir teikts, ka Mahārādža Parīkšits ir Dieva Kunga augstākā līmeņa bhakta
un ka viņa dzimšana un darbība ir brīnumaina. Lūdzu, pastāsti mums
par viņu!

SKAIDROJUMS

Mahārādžas Parīkšita dzimšana ir brīnumaina tāpēc,
ka mātes klēpī viņu aizsargāja Dieva Personība Šrī Krišna. Arī
valdnieka darbība ir brīnumaina, jo viņš sodīja Kali, kurš gribēja nogalināt
govi. Govju nonāvēšana nozīmē civilizācijas galu. Mahārādža Parīkšits
gribēja aizsargāt govi, lai to nenogalinātu lielais grēka pārstāvis.
Brīnumaina ir arī Mahārādžas Parīkšita nāve, jo viņš par tās atnākšanu
uzzināja jau iepriekš, kas mirstīgai būtnei ir ļoti neparasti. Tādējādi valdnieks
sagatavojās aiziešanai no šīs pasaules, sēžot Gangas krastā un
klausoties par Dieva Kunga pārpasaulīgo darbību. Visu Bhāgavatamas
klausīšanās laiku Mahārādža Parīkšits neēda, nedzēra un ne mirkli negulēja.
Tātad viss, ko viņš darīja, ir brīnumains, un par valdnieka darbību ir
vērts klausīties ļoti uzmanīgi. Šajā pantā gudrie izsaka vēlmi uzzināt
par viņu sīkāk.

10. PANTS

sa samrāt kasja vā hētoh    pāndūnām māna-vardhanah
prājopavišto gangājām    anādritjādhirāt-šrijam

sah — viņš; samrāt — imperators; kasja — kādēļ; — vai;
hētoh — cēlonis; pāndūnām — Pāndu dēlu; māna-vardhanah — tas, kurš bagātina
ģimeni; prāja-upavištah — sēdēja un gavēja; gangājām — Gangas krastā;
anādritja — pametis; adhirāt — iegūto valsti; šrijam — bagātības.

TULKOJUMS

Viņš bija dižens valdnieks un visu iegūtās karaļvalsts bagātību
īpašnieks. Mahārādža Parīkšits bija Pāndu dinastijas gods. Kāpēc tad viņš
atstāja visu un apsēdās Gangas krastā, lai gavētu līdz nāvei?

SKAIDROJUMS

Mahārādža Parīkšits valdīja pār visu pasauli, visām
jūrām un okeāniem, un viņam pat nebija jāpūlas, lai iegūtu šo
karaļvalsti. Parīkšits to mantoja no saviem vectēviem Mahārādžas
Judhišthiras un tā brāļiem. Turklāt arī viņa labā valdīšana darīja senčiem godu.
Tātad Mahārādžas Parīkšita bagātībā un valdīšanā nebija nekā
nevēlama. Kāpēc tad viņam bija jāatsakās no visiem šiem labvēlīgajiem
apstākļiem un jāsēž Gangas krastā, lai gavētu līdz pat nāvei? Tas ir
pārsteidzoši, un tāpēc visi vēlējās zināt, kāds tam bija iemesls.

11. PANTS

namanti jat-pāda-nikētam ātmanah
    šivāja hānīja dhanāni šatravah
katham sa vīrah šrijam anga dustjadžām
    juvaišatotsraštum aho sahāsubhih

namanti — noliecas; jat-pāda — kura pēdas; nikētam — zem;
ātmanah — paša; šivāja — labklājība; hānīja — mēdza nest; dhanāni — bagātības;
šatravah — ienaidnieki; katham — kādēļ; sah — viņš;
vīrah — bruņnieciskais; šrijam — varenības; anga — ak; dustjadžām — nepārspējams;
juvā — ziedošā jaunībā; aišata — vēlējās; utsraštum — atmest; aho — ak;
saha — ar; asubhih — dzīvi.

TULKOJUMS

Viņš bija tik dižens valdnieks, ka visi ienaidnieki nāca, lai noliektos
pie tā pēdām un atdotu savas bagātības pašu labad. Mahārādža
Parīkšits bija jaunības un spēka pilns, un tam piederēja nepārspējamas
karaliskas bagātības. Kāpēc viņš gribēja atteikties no visa, pat no dzīves?

SKAIDROJUMS

Mahārādžas Parīkšita dzīvē nebija nekā nevēlama.
Viņš bija pavisam jauns, apveltīts ar varu un bagātībām, un varēja
baudīt dzīvi. Tāpēc nevarēja būt ne runas par aiziešanu no darba dzīves.
Mahārādžam Parīkšitam nebija grūti savākt valsts nodokļus, jo viņš bija
tik varens un drosmīgs, ka pat ienaidnieki nāca, lai noliektos pie viņa
pēdām un atdotu visas bagātības sevis pašu labad. Mahārādža Parīkšits
bija dievbijīgs valdnieks. Viņš uzvarēja ienaidniekus, tāpēc valsts
dzīvoja pārticībā. Bija pietiekami daudz graudu, piena un metālu, visas
upes un kalni bija spēka pilni. Tāpēc materiālā ziņā viss bija ļoti labi.
Nevarēja būt ne runas par priekšlaicīgu atteikšanos no valsts un
aiziešanu no dzīves. Gudrie alka uzzināt, kāpēc gan tas notika.

12. PANTS

šivāja lokasja bhavāja bhūtajē
    ja uttama-šloka-parājanā džanāh
džīvanti nātmārtham asau parāšrajam
    mumoča nirvidja kutah kalēvaram

šivāja — labklājība; lokasja — visu dzīvo būtņu;
bhavāja — uzplaukumam; bhūtajē — ekonomiskajai attīstībai; — kas ir;
uttama-šloka-parājanāh — kas kalpo Dieva Personībai; džanāh — cilvēki; džīvanti — dzīvo;
na — bet ne; ātma-artham — savtīgumu; asau — tas;
para-āšrajam — patvērumu citiem; mumoča — atstāja; nirvidja — atbrīvots no visas
piesaistības; kutah — kādēļ; kalēvaram — mirstīgo ķermeni.

TULKOJUMS

Tie, kas kalpo Dieva Personībai, dzīvo vienīgi citu cilvēku labklājības,
attīstības un laimes labad. Viņi ir pilnīgi brīvi no savtīguma. Tāpēc, pat
ja valdnieks [Parīkšits] bija brīvs no jebkādas pieķeršanās
pasaulīgajiem īpašumiem, kā viņš varēja atstāt savu mirstīgo ķermeni, kas bija
patvērums citiem?

SKAIDROJUMS

Parīkšits Mahārādža bija paraugs visiem valdniekiem un ģimenes cilvēkiem, būdams Dieva Personības bhakta. Dieva Kunga bhaktam gluži dabiski ir visas labās īpašības. Un valdnieks tam bija labs piemērs. Viņš pats nemaz nebija pieķēries visām pasaulīgajām bagātībām, kas tam piederēja. Bet, tā kā Mahārādža Parīkšits bija valdnieks, kas rūpējas par savas valsts pilsoņu labklājību, viņš vienmēr darbojās, lai cilvēkiem būtu labi ne vien šajā dzīvē, bet arī nākamajā. Šis valdnieks nebūtu atļāvis celt lopkautuves un nogalināt govis. Viņš nebija nejēga, kas iekārto tā, ka vienas būtnes tiek aizsargātas, bet citas atļauts nogalināt. Mahārādža Parīkšits bija Dieva Kunga bhakta un tāpēc lieliski zināja, kā vadīt valsti, lai laimīgi būtu visi — cilvēki, dzīvnieki, augi un visi pārējie radījumi. Viņš nebija savtīgs. Savtīgums var būt vai nu šaurs, vai paplašināts. Mahārādžam Parīkšitam nepiemita ne viens, ne otrs. Viņš domāja tikai par Augstākās Patiesības, Dieva Personības, iepriecināšanu. Valdnieks ir Visaugstā Kunga pārstāvis, tāpēc viņa interesēm jāsakrīt ar Visaugstā Kunga vēlmēm. Visaugstais Kungs grib, lai visas dzīvās būtnes klausītu Viņu un tādā veidā kļūtu laimīgas. Tāpēc valdniekam jāvēlas aizvest visus pavalstniekus atpakaļ pie Dieva. Cilvēku darbība ir jāiekārto tā, lai viņi galu galā varētu atgriezties mājās, atpakaļ pie Dieva. Ja valdnieks ir īstens Dieva pārstāvis, tad valsts dzīvo pārpilnībā. Cilvēkiem nav vajadzības ēst dzīvniekus. Ir pietiekami daudz graudu, piena, augļu un dārzeņu, un cilvēki, kā arī dzīvnieki var ēst, cik vien sirds vēlas. Ja visas dzīvās būtnes ir apmierinātas ar ēdienu un pajumti un pilda noteiktos likumus, tad tās netraucē viena otrai. Imperators Parīkšits bija labs valdnieks, tāpēc viņa laikā visi bija laimīgi.

13. PANTS

tat sarvam nah samāčakšva    prišto jad iha kinčana
manjē tvām višajē vāčām    snātam anjatra čhāndasāt

tat — to; sarvam — visu; nah — mums; samāčakšva — izskaidro;
prištah — jautāts; jat iha — šeit; kinčana — tas viss; manjē — mēs domājam;
tvām — tu; višajē — visos jautājumos; vāčām — vārdu nozīmes;
snātam — labi pārzini; anjatra — izņemot; čhāndasāt — Vēdu daļu.

TULKOJUMS

Mēs zinām, ka tu labi izproti visus jautājumus, izņemot dažas
Vēdu daļas, un tāpēc vari skaidri atbildēt uz visiem jautājumiem, ko tev
uzdevām.

SKAIDROJUMS

Vēdas un Purānas atšķiras tāpat kā brāhmani
atšķiras no parivrādžakām. Brāhmanu mērķis ir veikt noteiktas Vēdās
minētās ziedošanu ceremonijas augļu dēļ, bet parivrādžakāčārjas jeb
izglītoti sludinātāji dod pārpasaulīgās zināšanas pilnīgi visiem. Tādējādi
parivrādžakāčārjas ne vienmēr prot pareizi izrunāt Vēdu mantras, kuras
ar pareiziem uzsvariem un pantmēru pastāvīgi vingrinās skandēt
brāhmani, kam jāveic Vēdu rituāli. Bet tādēļ nedrīkst uzskatīt, ka
brāhmani būtu svarīgāki par ceļojošajiem sludinātājiem. Viņi reizē atšķiras un
neatšķiras, jo dažādos veidos ļauj sasniegt vienu mērķi.

Nav atšķirības arī starp Vēdu mantrām un to, kas izskaidrots Purānās
un Itihāsās. Saskaņā ar Šrīlu Džīvu Gosvāmī Mādhjandina-šruti minēts,
ka visas Vēdas, tas ir, Sāmavēda, Atharvavēda, Rigvēda, Jadžurvēda, Purānas, Itihāsas,
Upanišadas utt., ir radušās no Augstākās Būtnes elpas. Vienīgā atšķirība ir
tāda, ka Vēdu mantras pārsvarā sākas ar pranava omkāru, un, lai tās
izrunātu pareizā pantmērā, vajag īpaši vingrināties. Bet tas nenozīmē,
ka Šrīmad Bhāgavatama būtu mazāk svarīga par Vēdu mantrām. Gluži
otrādi, kā iepriekš teikts, tā ir nobriedis visu Vēdu auglis. Turklāt
vispilnīgākā atbrīvotā dvēsele Šrīla Šukadēva Gosvāmī gremdēja prātu
Bhāgavatamas apgūšanā, lai gan viņš jau bija apzinājies sevi. Šrīla Sūta
Gosvāmī sekoja Šukadēvas Gosvāmī piemēram, un tāpēc viņš nebūt
nebija zemāks, lai gan neprata pareizā pantmērā skaitīt Vēdu mantras,
kas ir vairāk atkarīgs no vingrināšanās nekā no īstenas apzināšanās.
Apzināšanās ir daudz svarīgāka par skaitīšanu, ko prot pat papagaiļi.

14. PANTS

sūta uvāča

dvāparē samanuprāptē    tritījē juga-parjajē
džātah parāšarād jogī    vāsavjām kalajā harēh

sūtah — Sūta Gosvāmī; uvāča — sacīja; dvāparē — otrajā laikmetā;
samanuprāptē — atnākot; tritījē — trešajam; juga — laikmetam;
parjajē — vietā; džātah — piedzima; parāšarāt — no Parāšaras; jogī — dižena gudrā;
vāsavjām — Vasu meitas klēpī; kalajā — pilnīgajā daļā; harēh — Dieva
Personības.

TULKOJUMS

Sūta Gosvāmī sacīja: Kad otrais un trešais laikmets bija samainīti
vietām, tad Vasu meitas Satjavatī klēpī no Parāšaras piedzima diženais
gudrais [Vjāsadēva].

SKAIDROJUMS

Četri laikmeti, tas ir, Satja, Dvāpara, Trēta un Kali
atnāk noteiktā kārtībā. Bet reizēm notiek izmaiņas. Vaivasvatas Manu
valdīšanas laikā, divdesmit astotajā četru laikmetu ciklā, trešais
laikmets atnāca pirms otrā. Tieši šajā laikmetā atnāk arī Kungs Šrī Krišna,
un tādēļ notiek šīs izmaiņas. Diženā gudrā māte bija Satjavatī, Vasu
(zvejnieka) meita, un viņa tēvs bija diženais Parāšara Muni. Tā
piedzima Vjāsadēva. Katram laikmetam ir trīs daļas, un tās sauc par
sandhjām. Vjāsadēva piedzima minētā laikmeta trešajā sandhjā.

15. PANTS

sa kadāčit sarasvatjā    upasprišja džalam šučih
vivikta ēka āsīna    uditē ravi-mandalē

sah — viņš; kadāčit — reiz; sarasvatjāh — Sarasvatī krastā;
upasprišja — nomazgājies no rīta; džalam — ūdens; šučih — šķīstīts; viviktē — lai
koncentrētos; ēkah — viens; āsīnah — apsēdies; uditē — lecot;
ravi-mandalē — saules ripai.

TULKOJUMS

Reiz viņš [Vjāsadēva], saulei lecot, nomazgājās Sarasvatī upē un
vienatnē apsēdās, lai koncentrētos.

SKAIDROJUMS

Sarasvatī upe tek Himalajos pie Badarikāšrama.
Tātad šajā pantā norādītā vieta ir Šamjāprāsa Badarikāšramā, kur
dzīvo Šrī Vjāsadēva.

16. PANTS

parāvara-gjah sa riših    kālēnāvjakta-ramhasā
juga-dharma-vjatikaram    prāptam bhuvi jugē jugē

para-avara — pagātni un nākotni; gjah — kurš zina; sah — viņš;
riših — Vjāsadēva; kālēna — laika gaitā; avjakta — neizpausts; ramhasā — ar
lielu spēku; juga-dharma — darbība saskaņā ar laikmetu;
vjatikaram — novirzes; prāptam — radušās; bhuvi — uz zemes; jugē jugē — dažādos
laikmetos.

TULKOJUMS

Diženais gudrais Vjāsadēva redzēja novirzes laikmeta pienākumu
veikšanā. Tas laika gaitā notiek uz zemes dažādos laikmetos
neredzamu spēku dēļ.

SKAIDROJUMS

Tādi diženi gudrie kā Vjāsadēva ir atbrīvotas
dvēseles, un tāpēc viņi skaidri redz pagātni un nākotni. Tādējādi
Vjāsadēva redzēja sagaidāmās novirzes Kali laikmetā un tāpēc parūpējās, lai
šī tumsības laikmeta cilvēki varētu garīgi pilnveidoties. Kali laikmeta
ļaudis ir pārlieku pievērsušies matērijai, kas ir laicīga. Neziņas dēļ viņi
nespēj novērtēt tās iespējas, ko dod dzīve, un pilnveidoties garīgajās
zināšanās.

17.–18. PANTS

bhautikānām ča bhāvānām    šakti-hrāsam ča tat-kritam
ašraddadhānān nihsattvān    durmēdhān hrasitājušah

durbhagāmš ča džanān vīkšja    munir divjēna čakšušā
sarva-varnāšramānām jad    dadhjau hitam amogha-drik

bhautikānām ča — arī no visa, kas veidots no matērijas;
bhāvānām — darbība; šakti-hrāsam ča — dabiskā spēka mazināšanās; tat-kritam — tās
radīta; ašraddadhānān — neticīgo; nihsattvān — kuri ir nepacietīgi
skaidrības trūkuma dēļ; durmēdhān — ar vāju saprātu; hrasita — samazinātu;
ājušah — mūža garumu; durbhagān ča — arī nelaimīgi; džanān — ļaudis;
vīkšja — redzot; munihmuni; divjēna — ar pārpasaulīgu;
čakšušā — redzi; sarva — visu; varna-āšramānām — visu dzīves stāvokļu un
kārtu; jat — kas; dadhjau — pārdomāja; hitam — labklājība;
amogha-drik — tas, kuram ir pilnīgas zināšanas.

TULKOJUMS

Diženais gudrais, kam bija pilnīgas zināšanas, ar pārpasaulīgo
skatījumu redzēja, ka laikmeta ietekmē viss materiālais pasliktināsies. Viņš
spēja saprast arī to, ka neticīgo ļaužu mūžs kļūs īsāks un skaidrības
trūkuma dēļ ļaudis būs nepacietīgi. Tāpēc viņš sāka domāt, ko varētu
darīt visu pakāpju un dzīves kārtu cilvēku labad.

SKAIDROJUMS

Neizpaustie laika spēki ir tik vareni, ka ar laiku viss materiālais iegrimst aizmirstībā. Pēdējā no četriem laikmetiem Kali-jugā laiks ietekmē visas materiālās lietas, un tās zaudē savu spēku. Šajā laikmetā ļoti stipri samazinās cilvēku materiālo ķermeņu mūžs un tas pats notiek ar atmiņu. Arī matērijas darbība nedod īpaši daudz prieka. Zeme vairs neražo tik daudz graudu, kā tas bija iepriekšējos laikmetos. Govis dod mazāk piena nekā agrāk. Arī augļu un dārzeņu nav tik daudz. Tādējādi visām dzīvajām būtnēm, gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, nav pietiekami daudz barojoša ēdiena. Trūkst daudz kā dzīvei nepieciešama, tāpēc, protams, mūža garums samazinās, atmiņa ir īsa, saprāts vājš, savstarpējās attiecības ir liekulības pilnas un tā tālāk.
Diženais gudrais Vjāsadēva ar pārpasaulīgo skatījumu to visu redzēja. Kā astrologs var pareģot cilvēka likteni un astronoms var pateikt, kad būs saules un mēness aptumsumi, tā šīs atbrīvotās dvēseles, kas saprot rakstu jēgu, var paredzēt cilvēces nākotni. Viņi to redz ar savu garīgo sasniegumu aso skatienu.
Un visi šie pārpasaulnieki, kuri pēc dabas ir Dieva Kunga bhaktas, vienmēr vēlas rūpēties par ļaužu labklājību. Viņi ir īstenie cilvēku draugi atšķirībā no tā saucamajiem sabiedrības vadītājiem, kuri nespēj pateikt, kas notiks pēc piecām minūtēm. Šī laikmeta cilvēki, kā arī viņu tā dēvētie vadītāji ir nelaimīgi, tie netic garīgajām zināšanām un atrodas Kali laikmeta ietekmē. Viņus pastāvīgi traucē dažādas slimības. Piemēram, mūsdienās ir ļoti daudz tuberkulozes slimnieku un slimnīcu, bet agrāk tas tā nebija, jo laiks bija daudz labvēlīgāks. Neveiksmīgie šī laikmeta ļaudis nekad nevēlas uzklausīt un uzņemt pārpasaulniekus, kuri pārstāv Šrīlu Vjāsadēvu, un pašaizliedzīgus cilvēkus, kuri pastāvīgi domā, kā palīdzēt visu pakāpju un dzīves kārtu ļaudīm. Vislielāko labdarību veic tie pārpasaulnieki, kas pilda Vjāsas, Nāradas, Madhvas, Čaitanjas, Rūpas, Sarasvatī un citu misiju. Pēc būtības viņi neatšķiras. Personības var būt dažādas, bet misijas mērķis ir viens un tas pats, tas ir, vest kritušās dvēseles mājās, atpakaļ pie Dieva.

19. PANTS

čātur-hotram karma šuddham    pradžānām vīkšja vaidikam
vjadadhād jagja-santatjai    vēdam ēkam čatur-vidham

čātuh — četras; hotram — ziedojumu ugunis; karma
šuddham
— darbības šķīstīšana; pradžānām — ļaužu; vīkšja — redzējis;
vaidikam — saskaņā ar Vēdu rituāliem; vjadadhāt — izveidots; jagja — ziedojums;
santatjai — lai paplašinātu; vēdam ēkam — tikai vienu Vēdu;
čatuh-vidham — četrās daļās.

TULKOJUMS

Vjāsadēva redzēja, ka Vēdās minētie ziedojumi ir līdzeklis, ar kuru
cilvēki var šķīstīt darbību. Lai vienkāršotu ceļu, viņš sadalīja vienu Vēdu
četrās, lai mācītu to cilvēkiem.

SKAIDROJUMS

Agrāk bija tikai viena Vēda — Jadžurvēda —, un
tajā bija minētas četru veidu ziedošanas. Lai Vēdas mācībai varētu
vieglāk sekot, tā tika sadalīta četrās ziedošanu daļās, lai četras kārtas
varētu šķīstīties savā darbībā. Bez četrām Vēdām, t.i., Rigvēdas, Jadžurvēdas, Sāmavēdas
un Atharvavēdas, vēl ir Purānas, Mahābhārata, Samhitas un citi
darbi, kurus sauc par piekto Vēdu. Šrī Vjāsadēva un viņa daudzie mācekļi
bija vēsturiskas personības, un viņi dziļi juta līdzi Kali laikmeta
pagrimušajām dvēselēm. Tādējādi Purānas un Mahābhārata tika sastādītas
no vēsturiskiem notikumiem, kuri izskaidro četru Vēdu mācību. Nav
jāšaubās par to, ka Purānas un Mahābhārata ir neatņemamas Vēdu
sastāvdaļas. Čhāndogja Upanišadā (7.1.4.) Purānas un Mahābhārata,
kuras parasti pazīst kā vēsturiskus darbus, nosauktas par piekto Vēdu.
Kā norāda Šrīla Džīva Gosvāmī, tieši tādā veidā var noteikt svēto rakstu
vērtību.

20. PANTS

rig-jadžuh-sāmātharvākhjā    vēdāš čatvāra uddhritāh
itihāsa-purānam ča    pančamo vēda učjatē

rig-jadžuh-sāma-atharva-ākhjāh — četru Vēdu nosaukumi;
vēdāh — Vēdas; čatvārah — četras; uddhritāh — veidotas atsevišķās daļās;
itihāsa — vēsturisko notikumu pieraksts (Mahābhārata); purānam ča — un
Purānas; pančamah — piektā; vēdah — sākotnējais zināšanu avots;
učjatē — saukts.

TULKOJUMS

Sākotnējā zināšanu avota [Vēdu] četras daļas tika izveidotas atsevišķi.
Vēsturiskos notikumus un patiesos stāstus, kas minēti Purānās, sauc
par piekto Vēdu.

21. PANTS

tatrarg-vēda-dharah pailah    sāmago džaiminih kavih
vaišampājana ēvaiko    nišnāto jadžušām uta

tatra — tad; rig-vēda-dharahRig Vēdas skolotājs; pailahriši Paila;
sāma-gahSāma Vēdas; džaiminihriši vārdā Džaimini; kavih — izcilais;
vaišampājanahriši Vaišampājana; ēva — tikai; ēkah — viens;
nišnātah — kas labi zina; jadžušāmJadžur Vēdu; uta — slavināts.

TULKOJUMS

Pēc tam, kad Vēdas tika sadalītas četrās daļās, Paila Riši kļuva par Rig
Vēdas skolotāju, Džaimini — par Sāma Vēdas skolotāju, un
Vaišampājana viens pats kļuva slavens ar Jadžur Vēdu.

SKAIDROJUMS

Dažādas Vēdas tika uzticētas atšķirīgiem
zinātniekiem dažādu veidu attīstībai.

22. PANTS

atharvāngirasām āsīt    sumantur dāruno munih
itihāsa-purānānām    pitā mē romaharšanah

atharvaAtharva Vēda; angirasāmriši Angira; āsīt — tika uzticēta;
sumantuh — kuru sauc arī par Sumantu Muni; dārunah — pilnīgi
veltījis sevi Atharva Vēdai; munih — gudrais;
itihāsa-purānānām — vēsturisku vēstījumu un Purānu; pitā — tēvs; — mans; romaharšanahriši
Romaharšana.

TULKOJUMS

Uzticības pilnajam Sumantu Muni Angiram tika dota Atharva Vēda.
Bet manam tēvam Romaharšanam tika uzticētas Purānas un
vēsturiskie vēstījumi.

SKAIDROJUMS

Arī šruti-mantrās teikts, ka Angira Muni, kurš
stingri sekoja Atharva Vēdas principiem, bija šīs Vēdas sekotāju vadītājs.

23. PANTS

ta ēta rišajo vēdam    svam svam vjasjann anēkadhā
šišjaih prašišjais tač-čhišjair    vēdās tē šākhino ‘bhavan

— tie; ētē — visi šie; rišajah — zinātnieki; vēdam — atbilstošo Vēdu;
svam svam — sev uzticētajos jautājumos; vjasjan — deva;
anēkadhā — daudziem; šišjaih — mācekļiem; prašišjaih — mācekļu mācekļiem;
tat-šišjaih — un to mācekļiem; vēdāh tē — attiecīgo Vēdu sekotāju;
šākhinah — dažādi atzarojumi; abhavan — tā radās.

TULKOJUMS

Visi šie izglītotie zinātnieki sev uzticētās Vēdas savukārt deva
daudziem mācekļiem, mācekļu mācekļiem un vēl viņu mācekļiem, un tā
radās atbilstošo Vēdu sekotāju atzarojumi.

SKAIDROJUMS

Vēdas ir zināšanu pirmavots. Ne laicīgajās, ne
pārpasaulīgajās zināšanās nav tāda atzara, kas nepiederētu sākotnējām
Vēdām. Vēdas ir tikai dažādi sazarojušās. Sākotnēji tās mācīja diženi,
cienījami un izglītoti skolotāji. Citiem vārdiem sakot, Vēdu zināšanas,
ko dažādas mācekļu pēctecības sadalījušas atzaros, izplatījās pa visu
pasauli. Tāpēc neviens nevar apgalvot, ka viņam būtu neatkarīgas
zināšanas, kuras būtu augstākas par Vēdām.

24. PANTS

ta ēva vēdā durmēdhair    dhārjantē purušair jathā
ēvam čakāra bhagavān    vjāsah kripana-vatsalah

— tās; ēva — noteikti; vēdāh — zināšanu grāmatas; durmēdhaih — ne
visai saprātīgo; dhārjantē — var aptvert; purušaih — cilvēku;
jathā — kā; ēvam — tā; čakāra — rediģēja; bhagavān — varenais;
vjāsah — gudrais Vjāsa; kripana-vatsalah — ļoti labs pret neziņas pilnajiem ļaudīm.

TULKOJUMS

Tā diženais gudrais Vjāsadēva, kurš ir ļoti labs pret neziņas pilnajiem
ļaudīm, izrediģēja Vēdas, lai tās varētu uztvert arī ne visai saprātīgi
cilvēki.

SKAIDROJUMS

Vēda ir viena, un šajā pantā izskaidrots, kāpēc tā
tika sadalīta daudzās daļās. Visu zināšanu sēkla jeb Vēda nav tāds
jautājums, kas būtu viegli saprotams parastiem ļaudīm. Pastāv noteikums,
ka cilvēks, kurš nav īstens brāhmans, nedrīkst mēģināt apgūt Vēdas.
Šis noteikums tiek nepareizi iztulkots dažādos veidos. Ir cilvēki, kuri
sauc sevi par brāhmaniem tikai tāpēc, ka dzimuši brāhmanu ģimenēs,
un viņi apgalvo, ka Vēdu mācīšanās ir vienīgi brāhmanu kastas
monopols. Turpretī citi to uzskata par netaisnību pret citu kastu locekļiem,
kuri nav dzimuši brāhmanu ģimenēs. Taču maldās gan vieni, gan otri.
Vēdas Visaugstajam Kungam nācās skaidrot pat pašam Brahmādžī.
Tāpēc šos jautājumus var apjēgt tikai tie, kas pilnīgi atrodas skaidrībā.
Kaislību un neziņas cilvēki nespēj izprast Vēdās teikto. Vēdu zināšanu
augstākais mērķis ir Šrī Krišna, Dieva Personība. Tie, kas atrodas
kaislībās vai neziņā, ļoti reti spēj aptvert šo Personību. Satja-jugā visi bija
skaidrībā. Trētas un Dvāpara-jugas laikā skaidrība aizvien
samazinājās un lielākā cilvēku daļa izvirta. Mūsdienās skaidrība ir gandrīz
pilnīgi izzudusi, tāpēc ļaužu labad labsirdīgais un varenais gudrais Šrīla
Vjāsadēva sadalīja Vēdas dažādos veidos tā, lai tām praktiski varētu
sekot ne visai saprātīgie, kas atrodas kaislībās un neziņā. Tas
paskaidrots nākamajā šlokā.

25. PANTS

strī-šūdra-dvidžabandhūnām    trajī na šruti-gočarā
karma-šrējasi mūdhānām    šrēja ēvam bhavēd iha
iti bhāratam ākhjānam    kripajā muninā kritam

strī — sievietes; šūdra — strādnieki; dvidža-bandhūnām — divreiz
dzimušo draugu; trajī — trīs; na — ne; šruti-gočarā — saprašanai;
karma — darbībā; šrējasi — svētībai; mūdhānām — muļķu; šrējah — augstākais
labums; ēvam — tā; bhavēt — sasniedza; iha — ar to; iti — tā domājot;
bhāratam — diženā Mahābhārata; ākhjānam — vēsturiskus notikumus;
kripajā — lielā žēlastībā; munināmuni; kritam — pabeigts.

TULKOJUMS

Diženais gudrais žēlastības pilns domāja, ka tas dos cilvēkiem iespēju
sasniegt dzīves augstāko mērķi. Tāpēc viņš sieviešu, strādnieku un
divreiz dzimušo draugu labad sastādīja diženo vēsturisko stāstījumu
Mahābhāratu.

SKAIDROJUMS

Divreiz dzimušo ģimeņu draugi ir tie, kas dzimuši brāhmanu, kšatriju un vaišju ģimenēs jeb ģimenēs ar garīgu kultūru, bet paši pēc īpašībām nelīdzinās vecākiem. Šādi pēcteči netiek uzskatīti par minēto kārtu locekļiem, jo tie nav izgājuši šķīstīšanos. Šķīstīšanās sākas vēl pirms bērna ieņemšanas, un sēklas došanas ceremoniju sauc par Garbhādhāna-samskāru. Tas, kurš nav izgājis šo Garbhādhāna-samskāru jeb garīgo ģimenes plānošanu, netiek uzskatīts par īstenu divreiz dzimušo ģimenes locekli. Garbhādhāna-samskārai seko citas šķīstīšanās ceremonijas, no kurām viena ir svētās auklas ceremonija. To izdara garīgās iesvētības laikā. Pēc šīs samskāras cilvēks kļūst par pilntiesīgu divreiz dzimušo. Pirmā dzimšana ir sēklas došanas samskāra, bet otrā — garīgā iesvētība. Tas, kuram bijusi iespēja iziet šīs svarīgās samskāras, var tikt saukts par īstenu divreiz dzimušo.
Ja tēvs un māte nenodarbojas ar garīgo ģimenes plānošanu un ieņem bērnus tikai kaislību dēļ, tad viņu bērni ir dvidža-bandhu. Šie dvidža-bandhu noteikti nav tik saprātīgi kā bērni īstās divreiz dzimušo ģimenēs. Dvidža-bandhu pēc līmeņa atbilst šūdrām un sievietēm, kam pēc dabas nepiemīt īpaši daudz saprāta. Šūdrām un sievietēm nav jāveic nekādas samskāras, izņemot laulības ceremoniju.
Ne visai saprātīgo cilvēku kārtām, tas ir, sievietēm, šūdrām un augstāko kastu dēliem, kuri paši pie tām nepieder, nav īpašību, kas nepieciešamas, lai izprastu pārpasaulīgo Vēdu jēgu. Viņiem tika sagatavota Mahābhārata. Šī darba nolūks ir dot Vēdu jēgu, tāpēc Mahābhāratā ievietots Vēdu kopsavilkums — Bhagavad-gīta. Ne visai saprātīgus cilvēkus dažādi stāsti interesē vairāk nekā filozofija, tāpēc Kungs Šrī Krišna teica Vēdu filozofiju Bhagavad-gītas veidā. Gan Vjāsadēva, gan Kungs Krišna atrodas pārpasaulīgā līmenī, tāpēc viņi sadarbojas šī laikmeta pagrimušo dvēseļu labad. Bhagavad-gīta ir visu Vēdu zināšanu būtība. Bhagavad-gīta tāpat kā Upanišadas ir pirmā garīgo vērtību grāmata. Vedāntas filozofiju mācās tie, kuri jau apguvuši garīgās zināšanas. Bet tikai garīgo zinību aspirants spēj saprast pārpasaulīgo kalpošanu Dievam Kungam. Tā ir dižena zinātne, un tās skolotājs ir pats Kungs, kas atnāca Šrī Čaitanjas Mahāprabhu izskatā. Un Viņa pilnvarotie var iesvētīt citus pārpasaulīgajā, mīlestības pilnajā kalpošanā Dievam Kungam.

26. PANTS

ēvam pravrittasja sadā    bhūtānām šrējasi dvidžāh
sarvātmakēnāpi jadā    nātušjad dhridajam tatah

ēvam — tā; pravrittasja — kas darbojas; sadā — vienmēr;
bhūtānām — visu dzīvo būtņu; šrējasi — augstākajam labumam; dvidžāh — ak, divreiz
dzimušie; sarvātmakēna api — ar visiem līdzekļiem; jadā — kad;
na — ne; atušjat — kļuva apmierināts; hridajam — prāts; tatah — tad.

TULKOJUMS

Ak, divkārt dzimušie brāhmani, lai gan Vjāsadēva bija darbojies visu
cilvēku augstākās svētības labad, viņa prāts nebija apmierināts.

SKAIDROJUMS

Šrī Vjāsadēva bija neapmierināts, lai gan bija
sagatavojis rakstus, kas sniedza Vēdu vērtības visu ļaužu vispārējam
labumam. Šrī Vjāsadēva cerēja, ka šis darbs nesīs viņam
apmierinājumu, taču tas tā nenotika.

27. PANTS

nātiprasīdad dhridajah    sarasvatjās tatē šučau
vitarkajan vivikta-stha    idam čovāča dharma-vit

na — ne; atiprasīdat — īpaši apmierināts; hridajah — sirdī;
sarasvatjāh — upes Sarasvatī; tatē — krastā; šučau — šķīstījies;
vitarkajan — apdomājis; vivikta-sthah — atrazdamies vientuļā vietā; idam ča — arī tas;
uvāča — sacīja; dharma-vit — kurš zina, kas ir reliģija.

TULKOJUMS

Tā gudrais, kurš zināja reliģijas būtību, savā sirdī būdams
neapmierināts, pie sevis noteica:

SKAIDROJUMS

Gudrais sāka domāt, kāpēc viņš sirdī ir
neapmierināts. Kas nejūt apmierinājumu, tas nevar sasniegt pilnību. Sirds miers
ir jāmeklē ārpus matērijas.

28.–29. PANTS

dhrita-vratēna hi majā    čhandāmsi guravo ‘gnajah
mānitā nirvjalīkēna    grihītam čānušāsanam
 
bhārata-vjapadēšēna    hj āmnājārthaš ča pradaršitah
drišjatē jatra dharmādi    strī-šūdrādibhir apj uta

dhrita-vratēna — ar stingriem zvērestiem; hi — noteikti; majā — manis;
čhandāmsi — Vēdu himnas; guravah — garīgie skolotāji;
agnajah — ziedojumu uguns; mānitāh — pareizi godināta; nirvjalīkēna — bez
iebildumiem; grihītam ča — arī pieņemta; anušāsanam — tradicionālā
disciplīna; bhārataMahābhāratu; vjapadēšēna — sastādot; hi — noteikti;
āmnāja-arthah — mācekļu pēctecības nozīmi; ča — un;
pradaršitah — pareizi izskaidrots; drišjatē — ar to, kas nepieciešams; jatra — kur;
dharma-ādih — reliģijas ceļš; strī-šūdra-ādibhih api — pat sievietēm, šūdrām
un citiem; uta — teikts.

TULKOJUMS

Esmu stingi sekojis visiem likumiem un tā pazemīgi godinājis Vēdas,
garīgo skolotāju un ziedošanu altāri. Es arī esmu pildījis norādījumus
un parādījis mācekļu pēctecības svarīgumu, izskaidrojot Mahābhāratu,
ar kuru pat sievietes, šūdras un citi [divreiz dzimušo draugi] var
saskatīt reliģijas ceļu.

SKAIDROJUMS

Ja cilvēks stingri neseko visiem likumiem un
mācekļu pēctecībai, tad viņš nespēj izprast Vēdu jēgu. Kas to vēlas, tam
jāgodina Vēdas, garīgie skolotāji un ziedošanu uguns. Visi šie
detalizētie Vēdu zinību jautājumi sistemātiskā veidā pasniegti Mahābhāratā,
lai tos varētu saprast sievietes, strādnieki, kā arī brāhmanu, kšatriju un
vaišju ģimeņu locekļi, kuriem nav atbilstošo kārtu īpašību. Šajā
laikmetā Mahābhārata ir svarīgāka nekā sākotnējās Vēdas.

30. PANTS

tathāpi bata mē daihjo    hj ātmā čaivātmanā vibhuh
asampanna ivābhāti    brahma-varčasja sattamah

tathāpi — lai gan; bata — trūkums; — mans; daihjah — kas atrodas
ķermenī; hi — noteikti; ātmā — būtne; ča — un; ēva — pat; ātmanā — es
pats; vibhuh — pietiekams; asampannah — kaut kā trūkst; iva
ābhāti
— tā liekas; brahma-varčasja — vedāntistu; sattamah — augstākais.

TULKOJUMS

Es jūtu, ka kaut kā trūkst, lai gan man pašam ir pilnīgi viss, ko prasa
Vēdas.

SKAIDROJUMS

Šrīla Vjāsadēva, bez šaubām, bija sasniedzis
pilnīgi visu, ko prasa Vēdas. Dzīvā būtne, kas iegrimusi matērijā, var
šķīstīties, pildot Vēdās noteiktos darbus, taču augstākais ieguvums ir kas
cits. Ja tas nav sasniegts, tad dzīvā būtne, pat ja tai ir viss, nevar nonākt
dabiskā pārpasaulīgā stāvoklī. Liekas, ka Šrīla Vjāsadēva bija zaudējis
šo pavedienu un tāpēc bija neapmierināts.

31. PANTS

kim vā bhāgavatā dharmā    na prājēna nirūpitāh
prijāh paramahamsānām    ta ēva hj ačjuta-prijāh

kim vā — vai; bhāgavatāh dharmāh — dzīvo būtņu bhakti darbības;
na — ne; prājēna — gandrīz; nirūpitāh — vērstas; prijāh — dārgas;
paramahamsānām — pilnīgu būtņu; tē ēva — tas arī; hi — noteikti;
ačjuta — nekļūdīgais; prijāh — pievilcīgs.

TULKOJUMS

Tas varbūt ir tāpēc, ka neesmu īpaši uzsvēris garīgo kalpošanu Dievam
Kungam, kas ir dārga gan pilnīgajām būtnēm, gan nekļūdīgajam
Dievam Kungam.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā Šrīla Vjāsadēva pats norāda, kāpēc ir
neapmierināts. Viņš jūtas neapmierināts tāpēc, ka patiesībā dzīvās
būtnes dabiskais stāvoklis ir garīgā kalpošana Dievam Kungam. Ja
būtne neatrodas šajā stāvoklī un nekalpo, tad pilnīgi apmierināts nav ne
Dievs Kungs, ne pati dzīvā būtne. Šrīla Vjāsadēva juta šo nepilnību
brīdī, kad pie viņa ieradās garīgais skolotājs Nārada Muni. Tas ir
aprakstīts nākamajā pantā.

32. PANTS

tasjaivam khilam ātmānam    manjamānasja khidjatah
krišnasja nārado ‘bhjāgād    āšramam prāg udāhritam

tasja — viņa; ēvam — tā; khilam — zemāka; ātmānam — dvēsele;
manjamānasja — domājot prātā; khidjatah — nožēlojot;
krišnasja — Krišna-dvaipājanas Vjāsas; nāradah abhjāgāt — Nārada atnāca;
āšramam — mītnes; prāk — priekšā; udāhritam — sacīja.

TULKOJUMS

Kā iepriekš tika minēts, Nārada sasniedza Krišna-dvaipājana Vjāsas
mītni Sarasvatī upes krastā tieši tad, kad Vjāsadēva nožēloja savus
trūkumus.

SKAIDROJUMS

Tukšums, ko izjuta Vjāsadēva, nebija zināšanu
trūkuma dēļ. Bhāgavata-dharma ir tīra garīgā kalpošana Dievam
Kungam, un monistiem tā nav pieejama. Monisti netiek uzskatīti par
paramahamsām (vispilnīgākajiem cilvēkiem atsacīšanās dzīves kārtā).
Šrīmad Bhāgavatama ir pilna stāstījumu par Dieva Personības pārpasaulīgo
darbību. Lai gan Vjāsadēva bija dievišķā pilnvarotais, viņš bija
neapmierināts, jo nevienā no saviem darbiem nebija īsti izskaidrojis Dieva
Kunga pārpasaulīgo darbību. Šrī Krišna tieši iedvesmoja Vjāsadēvu,
un tāpēc viņš, kā tas iepriekš tika paskaidrots, sirdī juta tukšumu. Šajā
pantā skaidri pateikts, ka bez pārpasaulīgās, mīlestības pilnās
kalpošanas Dievam Kungam viss ir tukšs; bet, pārpasaulīgi kalpojot Dievam
Kungam, tiešām var sasniegt visu un nav atsevišķi jācenšas
nodarboties ar auglīgu darbību vai empīriski filozofisku prātošanu.

33. PANTS

tam abhigjāja sahasā    pratjutthājāgatam munih
pūdžajām āsa vidhivan    nāradam sura-pūdžitam

tam abhigjāja — redzot viņa (Nāradas) svētīgo atnākšanu;
sahasā — pēkšņi; pratjutthāja — pieceļoties; āgatam — atnācis;
munih — Vjāsadēva; pūdžajām āsa — godināšana; vidhi-vat — ar tādu pašu cieņu kā
pret Vidhi (Brahmu); nāradam — Nāradam; sura-pūdžitam — ko godina
padievi.

TULKOJUMS

Redzot Šrī Nāradas svētīgo ierašanos, Šrī Vjāsadēva pazemīgi
piecēlās un godināja viņu ar tādu pašu cieņu, kā būtu godinājis radītāju
Brahmādžī.

SKAIDROJUMS

Vārds «vidhi» nozīmē «Brahma, pirmā radītā dzīvā būtne».
Viņš ir sākotnējais Vēdu māceklis, kā arī to skolotājs. Brahma apguva
Vēdas no Šrī Krišnas un pirmo mācīja Nāradu. Tātad Nārada ir otrais
āčārja garīgajā mācekļu pēctecībā. Viņš ir Brahmas pārstāvis un tāpēc
ir jāgodina tieši tāpat kā Brahma, visu vidhi (noteikumu) tēvs; gluži
tāpat jāparāda cieņa arī visiem pārējiem mācekļu pēctecības locekļiem,
jo tie ir sākotnējā garīgā skolotāja pārstāvji.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojumi Šrīmad Bhāgavatamas ceturtajai nodaļai «Šrī Nāradas ierašanās».


Tālāk:

Piektā nodaļa Nāradas norādījumi Vjāsadēvam par Šrīmad Bhāgavatamu