Šrī Īšopanišada septītā mantra

null

Septītā mantra

jasmin sarvāni bhūtānj
    ātmaivābhūd vidžānatah
tatra ko mohah kah šoka
    ēkatvam anupašjatah

jasmin — stāvoklī; sarvāni — visas; bhūtāni — dzīvās būtnes;
ātmā — garīgā dzirksts; ēva — vienīgi; abhūt — pastāv kā;
vidžānatah — tā, kas zina; tatra — tur; kah — kas;
mohah — maldinājums; kah — kas; šokah — nemiers; ēkatvam — vienādi pēc
īpašībām; anupašjatah — tā, kas redz ar autoritātes palīdzību, jeb
tā, kas tā redz pastāvīgi.

TULKOJUMS

Par lietu patieso zinātāju kļūst tas, kurš vienmēr redz, ka visas dzīvās būtnes ir garīgas dzirkstis ar tādām pašām īpašībām kā pašam Kungam. Kas gan šādam zinātājam ir maldinājums vai raizes?

SKAIDROJUMS

Izņemot iepriekš minētos madhjama-adhikārī un utama-adhikārī, neviens nespēj īsti saskatīt dzīvās būtnes garīgo stāvokli. Dzīvajām būtnēm piemīt tādas pašas īpašības kā Visaugstajam Kungam, gluži tāpat kā uguns dzirkstelēm piemīt visas uguns īpašības un ir tāda pati daba kā ugunij. Tomēr, runājot par daudzumu, dzirkstis nav uguns, jo siltuma un gaismas tajās ir daudz mazāk nekā ugunī. Mahābhāgavata, dižs bhakta, saskata visā vienotību, jo redz visu kā Visaugstā Kunga enerģiju. Vienotība pastāv tādā nozīmē, ka nav atšķirības starp enerģiju un tās avotu. Kaut arī, no analītiskā redzes viedokļa, siltums un gaisma atšķiras no uguns, tomēr vārds «uguns» bez gaismas un siltuma zaudē savu jēgu. Taču, kopumā ņemot, siltums, gaisma un uguns ir viens un tas pats.
Sanskrita vārdi «ēkatvam anupašjatah» norāda, ka visu dzīvo būtņu vienotība ir jāskata no svēto rakstu viedokļa. Atsevišķajām augstākā veseluma dzirkstīm piemīt gandrīz astoņdesmit procenti veseluma (Kunga) īpašību, tomēr kvantitatīvi tās nevar pielīdzināt Visaugstajam Kungam. Šīs īpašības dzīvajai būtnei piemīt niecīgā daudzumā, jo tā ir tikai niecīga augstākā veseluma neatņemama daļiņa. Var minēt vēl vienu līdzību: sāls daudzums ūdens pilienā nekad nevar būt vienāds ar sāls daudzumu visā okeānā, lai gan pēc ķīmiskā sastāva kvalitatīvi sāls ir tāda pati gan okeānā, gan pilienā. Ja atsevišķā dzīvā būtne būtu vienāda ar Visaugsto Kungu gan pēc īpašībām, gan pēc lieluma, tad nevarētu būt ne runas par to, ka to ietekmē materiālā enerģija. Iepriekšējās mantrās jau tika teikts, ka neviena dzīvā būtne, pat varenie padievi, nekādā ziņā nevar pārspēt Augstāko Būtni. Tāpēc «ēkatvam» nenozīmē, ka dzīvā būtne visādā ziņā līdzinās Visaugstajam Kungam. Tomēr tas norāda, ka plašākā nozīmē pastāv kopējas vēlmes, tāpat kā ģimenē visu ģimenes locekļu vēlmes ir vienādas vai arī katrai tautai ir vienotas nacionālās intereses, kaut arī tai ir daudz dažādu pilsoņu. Visas dzīvās būtnes ir vienas augstākās ģimenes neatņemamas sastāvdaļas, un Augstākās Būtnes un neatņemamo daļiņu vēlmes ir vienādas. Katra dzīvā būtne ir Augstākās Būtnes dēls. Bhagavad-gītā (7.5.) teikts, ka visas dzīvās radības Visumā — putni, rāpuļi, skudras, ūdens iemītnieki, koki u.c. — izplūst no Visaugstākā Kunga robežspēka. Tāpēc tās visas pieder Augstākās Būtnes ģimenei, un tajā nav domstarpību dažādu vēlmju dēļ.
Garīgās būtnes ir domātas baudai. Tas apstiprināts Vēdānta-sūtrā (1.1.13.): ānanda-majo ‘bhjāsāt — pēc dabas un uzbūves katra dzīvā būtne, arī Visaugstais Kungs un katra Viņa neatņemamā daļiņa, domāta mūžīgai baudai. Dzīvās būtnes, kas ieslēgtas savā materiālajā, laicīgajā dzīves vietā, pastāvīgi tiecas pēc baudām, taču meklē tās nepareizā līmenī. Bez materiālās pasaules ir arī garīgais līmenis, kur Augstākā Būtne bauda sevi kopā ar saviem neskaitāmajiem pavadoņiem. Šajā līmenī nav pilnīgi nekādu materiālo īpašību, un tāpēc to sauc par nirgunu. Nirgunas līmenī nekad nav domstarpību par baudāmo. Šeit, materiālajā pasaulē, pastāvīgi ir domstarpības starp dažādām atsevišķajām būtnēm, jo trūkst īstā baudas centra. Īstais baudas centrs ir Visaugstais Kungs, kurš ir cildenās un garīgās rāsas dejas vidū. Mēs esam radīti, lai pievienotos Viņam un baudītu dzīvi ar vienādām pārpasaulīgām tieksmēm, kas izslēdz visas domstarpības. Tāds ir augstais garīgo vēlmju līmenis, un, tiklīdz cilvēks apzinās šo pilnīgo vienotības veidu, nevar būt vairs runas par maldiem (moha) un nožēlu (šoka).
Bezdievīgā civilizācija rodas no maldiem, un šādas civilizācijas iznākums ir nožēla. Bezdievīgā civilizācijā, piemēram, tādā, kādu atbalsta mūsdienu politiķi, nekad nav miera, jo tai jebkurā brīdī var pienākt gals. Tāds ir dabas likums. Bhagavad-gītā (7.14.) teikts, ka neviens, izņemot tos, kas sevi veltī Visaugstā Kunga lotospēdām, nevar pārvarēt stingros dabas likumus. Tātad, ja gribam atbrīvoties no jebkuriem maldiem un nemiera un radīt vienību, kas stāv pāri visām mūsu dažādajām tieksmēm, mums jāvērš visas savas darbības uz Dievu.
Ar sava darba augļiem mums jākalpo Dieva Kunga vēlmēm un nekam citam. Tikai kalpojot Kunga vēlmēm, mēs varam sajust šeit minēto ātma-bhūtas vēlmi. Ātma-bhūtas vēlme, kas minēta šajā mantrā, un brahma-bhūtas vēlme no Bhagavad-gītas (18.54.) ir viens un tas pats. Augstākā ātma jeb dvēsele ir pats Kungs, un niecīgā ātma ir dzīvā būtne. Augstākā ātmā jeb Paramātma viena pati uztur visas atsevišķās niecīgās būtnes, jo Visaugstais Kungs vēlas baudīt prieku, ko dod viņu mīlestība. Tēvs turpina sevi bērnos un uztur viņus, lai gūtu no viņiem prieku. Ja bērni klausa tēva gribai, tad ģimenē visu vēlmes ir vienotas un valda patīkama gaisotne. Tā tas pārpasaulīgā kārtā notiek arī Parabrahmana jeb Augstākā Gara absolūtajā ģimenē.
Parabrahmans, gluži tāpat kā atsevišķās būtnes, ir personība. Ne Dievs Kungs, ne dzīvās būtnes nav bezpersoniskas. Šādas pārpasaulīgas personības ir pārpasaulīgas svētlaimes un zināšanu pilnas, un tās dzīvo mūžīgi. Tāds ir garīgās esamības īstais stāvoklis, un, tiklīdz kāds šo pārpasaulīgo stāvokli apzinās pilnībā, viņš nekavējoties uztic sevi Augstākās Būtnes Šrī Krišnas lotospēdām. Taču šāds mahātma, dižena dvēsele, ir ļoti rets, jo pārpasaulīgu sevis apzināšanos var sasniegt tikai pēc daudzām, daudzām piedzimšanām. Bet, ja to reiz sasniedz, tad nav vairs ne maldinājuma, ne raižu, ne materiālās esamības ciešanu, ne dzimšanas, ne nāves — visa tā, ko mēs izjūtam šajā dzīvē. Lūk, to mēs uzzinām no šīs Šrī Īšopanišadas mantras.

Tālāk: Astotā mantra