Šrī Īšopanišada devītā mantra

null

Devītā mantra

andham tamah pravišanti
    jē ‘vidjām upāsatē
tato bhūja iva tē tamo
    ja u vidjājām ratāh

andham — dziļā neziņā; tamah — tumsībā;
pravišanti — nokļūst; — tie, kas; avidjām — neziņu; upāsatē — godina;
tatah — kā tie; bhūjah — vēl vairāk; iva — kā; — viņi;
tamah — tumsība; — tie, kas; u — arī; vidjājām — zināšanu
izkopšanā; ratāh — nodarbināti.

TULKOJUMS

Kas izkopj darbību neziņā, tas nonāk visdziļākajos
tumsības apvidos. Vēl sliktāk klājas tiem, kas izkopj tā saucamās
zināšanas.

SKAIDROJUMS

Šajā mantrā ir salīdzinātas vidja un avidja. Avidja jeb tumsība, protams, ir bīstama, bet vidja jeb zināšanas ir vēl bīstamākas, ja tās ir pārprastas vai nepareizi pasniegtas. Šī Šrī Īšopanišadas mantra it īpaši attiecas uz mūsdienām. Mūsdienu civilizācija ir ievērojami gājusi uz priekšu vispārējā izglītībā, taču cilvēki ir vēl nelaimīgāki kā jebkad agrāk, jo visa uzmanība ir pievērsta materiālajai attīstībai, pilnīgi izslēdzot vissvarīgāko — dzīves garīgo pusi.
Kas attiecas uz vidju, tad pirmā mantra ļoti skaidri norāda, ka Visaugstais Kungs ir visa īpašnieks, un aizmirst šo patiesību nozīmē nonākt tumsībā. Jo vairāk cilvēks to aizmirst, jo lielākā tumsā viņš nonāk. Tādēļ bezdievīgā civilizācija, kas virzās pa tā saukto izglītības attīstības ceļu, ir bīstamāka par tādu civilizāciju, kurā cilvēki materiāli nav tik attīstīti.
No dažādām cilvēku grupām — karmī, gjānī un jogiem — karmī ir tie, kas darbojas jutekļu apmierināšanai. Gandrīz deviņdesmit deviņi procenti mūsdienu cilvēku darbojas, lai apmierinātu savus jutekļus, un sauc to par industrializāciju, ekonomisko attīstību, altruismu, politiku utt. Taču visas šīs darbības vairāk vai mazāk ir vērstas uz jutekļu baudu un izslēdz Dieva apziņu, kas ir aprakstīta pirmajā mantrā.
Bhagavad-gītas (7.15.) vārdiem runājot, cilvēki, kas tiecas pēc rupjām jutekļu baudām, ir mūdhas jeb ēzeļi. Ēzelis ir stulbuma iemiesojums. Saskaņā ar Šrī Īšopanišadu tie, kas tikai dzenas pēc bezjēdzīgām jutekļu baudām, pielūdz avidju. Tie, kas izglītības attīstības vārdā atbalsta šādu civilizāciju, patiesībā nodara vēl lielāku ļaunumu nekā tie, kas nav pacēlušies augstāk par rupjām jutekļu baudām. Zinātnes progress bezdievja rokās ir tikpat bīstams kā vērtīgs dārgakmens uz kobras kapuces. Ar vērtīgu dārgakmeni rotāta kobra ir vēl bīstamāka par nerotātu. Grāmatā «Hari-bhakti-sudhodaja» (3.11.12.) teikts, ka bezdievju izglītība ir līdzīga rotām uz miroņa. Indijā, kā arī daudzās citās zemēs cilvēki saskaņā ar tradīcijām bēru gājienā par prieku sērojošajiem palicējiem izrotā aizgājēja ķermeni. Arī mūsdienu civilizācija dara visu, lai noslēptu materiālās esības nebeidzamās ciešanas. Tādas darbības mērķis ir jutekļu bauda, un pāri jutekļiem atrodas prāts, pāri prātam — saprāts un pāri saprātam — dvēsele. Tāpēc īstenās izglītības mērķis ir sevis apzināšanās, dvēseles garīgo vērtību apzināšanās. Jebkura izglītība, kas nevirza uz šādu apzināšanos, ir avidja jeb neziņa. Izkopjot to, cilvēks nonāk visdziļākās tumsības apvidos.
Saskaņā ar Bhagavad-gītu (2.42., 7.15.) pasaulīgi maldinātos skolotājus sauc par vēda-vāda-ratām un mājajāpahrita-gjānām. Vēda-vāda-ratas uzdodas par ļoti mācītiem Vēdu rakstu zinātājiem, bet diemžēl viņi ir pilnīgi novērsušies no Vēdu mērķa. Bhagavad-gītā (15.15.) teikts, ka Vēdu mērķis ir zināt Dieva Personību, turpretī šie vēda-vāda-ratas vispār neinteresējas par Dieva Personību. Gluži otrādi — viņus apbur tādi darbības augļi kā nonākšana debesu valstībā u.c.
Pēc pirmās mantras mums jāsaprot, ka viss pieder Dieva Personībai, un ir jābūt apmierinātiem ar to nepieciešamo, kas mums tiek dots. Visu Vēdu rakstu mērķis ir atmodināt šo Dieva apziņu aizmāršīgajā dzīvajā būtnē, un šo pašu mērķi dažādi atklāj arī citi pasaules svētie raksti, lai dotu izpratni nesaprātīgajai cilvēcei. Tādējādi visu reliģiju galamērķis ir aizvest mūs atpakaļ pie Dieva.
Bet vēda-vāda-ratas neizprot Vēdu jēgu — atmodināt aizmāršīgās dvēseles zaudētās attiecības ar Dieva Personību. Viņi ir pilnīgi pārliecināti, ka Vēdu augstākais mērķis ir tādi blakus jautājumi kā debešķīgas baudas sasniegšana, lai apmierinātu jutekļus (tieši šī iekāre ir tā, kas sasaista mūs materiālajā pasaulē). Nepareizi iztulkojot Vēdu rakstus, šādi cilvēki maldina citus. Dažreiz viņi pat nosoda Purānas, kas ir patiess Vēdu skaidrojums, kurš domāts pasaulīgiem cilvēkiem. Vēda-vāda-ratas skaidro Vēdas paši, neņemot vērā lielo skolotāju (āčārju) autoritāti. Viņi tiecas izvirzīt no savas vides kādu negodīgu personību un slavināt viņu kā vadošo autoritāti Vēdu zināšanās. Šajā mantrā tādus cilvēkus īpaši nosoda ar ļoti piemērotiem sanskrita vārdiem «vidjājām ratāh». «Vidjājām» norāda uz Vēdu apgūšanu, jo Vēda ir visu zināšanu sākums (vidja); «ratāh» ir «tāds, kas nodarbojas». Tātad «vidjājām ratāh» nozīmē «tie, kas studē Vēdas». Tā sauktie Vēdu zinātnieki šeit ir nosodīti, jo viņi neuzklausa āčārju norādījumus un tāpēc nezina Vēdu patieso mērķi. Šie vēda-vāda-ratas parasti katram Vēdu vārdam atrod tādu nozīmi, kas kalpo viņu pašu mērķiem. Viņi nezina, ka Vēdu raksti nav parastu grāmatu sakopojums un ka tos var izprast tikai un vienīgi caur mācekļu pēctecību.
Lai saprastu Vēdu pārpasaulīgo vēstījumu, jāvēršas pie īstena garīgā skolotāja. Tāds ir Mukunda Upanišadas (1.2.12.) norādījums. Taču šiem vēda-vāda-ratām ir pašiem savs āčārja, kurš neatrodas pārpasaulīgajā pēctecības ķēdē. Nepareizi skaidrojot Vēdu rakstus, viņi virzās taisni uz dziļākajiem tumsības apvidiem. Viņi ieslīgst vēl dziļākā tumsībā nekā tie, kuriem vispār nav zināšanu par Vēdām.
Mājajāpahrita-gjānas ir «dievi», kas radījuši paši sevi. Viņi domā, ka paši ir Dievs un nav vajadzības pielūgt kādu citu Dievu. Viņi labprāt pielūgs kādu parastu cilvēku, ja vien viņš būs bagāts, bet nekad nepielūgs Dieva Personību. Nespēdami saskatīt savu muļķību, šie cilvēki nekad neaizdomājas par to, kā gan Dievs varētu nokļūt maijas lamatās. Ja Dievs jebkad būtu nokļuvis maijas varā, tad maija būtu stiprāka par Dievu. Šādi cilvēki apgalvo, ka Dievs ir visvarens, bet viņi neaizdomājas — kā gan maija var Viņu pārspēt? Kas pašu spēkiem no sevis veidojuši «Dievu», tie nespēj skaidri atbildēt uz visiem šiem jautājumiem. Viņiem pietiek ar to, ka paši kļuvuši par «Dievu».

Tālāk: Desmitā mantra