Šrī Īšopanišada piektā mantra

null

Piektā mantra

tad ēdžati tan naidžati
    tad dūrē tad v antikē
tad antar asja sarvasja
    tad u sarvasjāsja bāhjatah

tat — tas Visaugstais Kungs; ēdžati — iet; tat — Viņš; na — ne;
ēdžati — iet; tat — Viņš; dūrē — tālu projām; tat — Viņš; u — arī;
antikē — ļoti tuvu; tat — Viņš; antah — iekšā; asja — šim;
sarvasja — visam; tat — Viņš; u — arī; sarvasja — visam; asja — šim;
bāhjatah — ārpusē.

TULKOJUMS

Visaugstais Kungs iet un neiet. Viņš ir ļoti tālu un ļoti tuvu. Viņš ir visā un ārpus visa.

SKAIDROJUMS

Šeit izskaidrots, kā Dieva Kunga neaptveramie spēki veic Viņa pārpasaulīgās darbības. Pretstati šeit doti, lai pierādītu Dieva Kunga neaptveramās spējas. «Viņš iet un neiet.» Parasti, ja kāds iet, tad neloģiski būtu apgalvot, ka viņš neiet. Taču, kas attiecas uz Dievu Kungu, šādas pretrunas tiek lietotas, lai norādītu uz Viņa neaptveramajām spējām. Mēs ar savām ierobežotajām zināšanām nespējam pielāgoties šādām pretrunām. Dievu Kungu mēs spējam iztēloties vienīgi tā, kā to ļauj mūsu ierobežotā saprašana. Piemēram, mājāvādas skolas filozofi impersonālisti atzīst tikai Kunga bezpersoniskās darbības un noliedz personības aspektu. Turpretī Bhāgavatas skolas pārstāvjiem ir pilnīgs priekšstats par Kunga neaptveramajām spējām, un tie atzīst Kungu gan kā personību, gan kā bezpersonisko. Bhāgavatas atzīst arī Viņa neaptveramās spējas, jo vārdi «Visaugstais Kungs» bez tām zaudē jēgu.
Mēs ar savām acīm neredzam Dievu, taču tāpēc vien vēl nevajadzētu uzskatīt, ka Viņš noteikti nepastāv kā personība. Šrī Īšopanišada atspēko šo argumentu un brīdina, ka Dievs Kungs ne tikai ir tālu, bet ir arī ļoti tuvu. Dieva Kunga mājvieta ir ārpus materiālajām debesīm, bet mēs nekādi nevaram izmērīt pat materiālās debesis. Ja jau materiālās debesis sniedzas tik tālu, tad ko gan teikt par garīgajām debesīm, kas ir pilnīgi ārpus tām. Arī Bhagavad-gīta (15.6.) apstiprina, ka garīgās debesis ir tālu ārpus materiālā Visuma. Dievs Kungs ir tik tālu, bet var atnākt pie mums vienā mirklī, ātrāk par prātu vai vēju. Viņš var iet tik ātri, ka neviens nespēj Viņu apdzīt. Tas bija aprakstīts jau iepriekšējā pantā.
Dieva Personība mums ir vienaldzīga pat tad, kad Viņš atnāk pie mums. Bhagavad-gītā (9.11.) Dievs Kungs nosoda tādu muļķīgu nevērību, teikdams, ka nelgas Viņu izsmej, jo uzskata par mirstīgu. Viņš ir nemirstīgs, arī pie mums Viņš neatnāk ķermenī, kas veidots no materiālās dabas. Daudzi tā sauktie zinātnieki apgalvo, ka Dievs Kungs, gluži tāpat kā parasta dzīvā būtne, atnāk šajā pasaulē materiālā ķermenī. Nezinot Viņa neaptveramās spējas, šādi nelgas pielīdzina Viņu cilvēkam.
Dievs spēj pieņemt mūsu kalpošanu jebkādā veidā, jo Viņš ir neaptveramu spēku pilns un spēj savus dažādos spēkus pārveidot pēc paša vēlēšanās. Neticīgie iebilst, ka Kungs vispār nespēj pats nonākt šajā pasaulē, un, ja arī Viņš to dara, tad ierodas materiālā veidolā. Ja mēs atzīstam, ka Dieva Kunga spēki ir neaptverami, tad šis iebildums kļūst bezjēdzīgs. Pat ja Kungs atnāk pie mums materiālā veidolā, Viņš šo materiālo enerģiju spēj pārvērst garīgajā enerģijā. Visām enerģijām ir viens un tas pats avots, un avots var tās izmantot, kā pats to vēlas. Piemēram, Dievs Kungs var izpausties kā arčā-vigraha, t.i., kā tēls — Dievība, kas šķiet izveidota no māla, akmens vai koka. Šie veidoli, kaut arī tie ir atveidoti kokā, akmenī vai citā materiālā, nav elki, kā to apgalvo svēto attēlu apkarotāji.
Pašreiz, nepilnīgajā materiālajā esamībā, mēs nespējam redzēt Visaugsto Kungu, jo mūsu redze ir nepilnīga. Tomēr tie bhaktas, kas vēlas skatīt Viņu ar materiālajām acīm, saņem Kunga labvēlību, un Viņš parādās tā sauktajā materiālajā veidolā, lai pieņemtu bhaktas kalpošanu. Tāpēc nevajag uzskatīt, ka šādi bhaktas, kas ir zemākās garīgās kalpošanas pakāpē, pielūdz elku. Viņi patiešām pielūdz Dievu Kungu, kurš piekritis parādīties viņiem pieejamā veidā. Turklāt arčas veidols nav darināts pēc pielūdzēju iegribām. Tas ar visiem tā piederumiem pastāv mūžīgi. Patiess bhakta to tiešām spēj sajust, bet ateists — ne.
Bhagavad-gītā (4.11.) Dievs Kungs norāda, ka Viņa izturēšanās pret bhaktu ir atkarīga no tā, cik bhakta sevi Viņam uztic. Viņš patur sev tiesības atklāties nevis kuram katram, bet gan tām dvēselēm, kas sevi uzticējušas Viņam. Dvēseles, kas uzticējušas sevi Dievam, var sasniegt Viņu vienmēr, bet tām dvēselēm, kas sevi nav uzticējušas, Viņš ir ļoti tālu un nav pieejams.
Šeit ļoti svarīgi ir vārdi «saguna» («ar īpašībām») un «nirguna» («bez īpašībām»), kuri bieži sastopami svētajos rakstos. Vārds «saguna» nenorāda, ka Dievs Kungs, ierazdamies materiālajā pasaulē, pieņem materiālu veidolu un ir pakļauts materiālās dabas likumiem, lai gan Viņam piemīt uztveramas īpašības. Materiālā enerģija un garīgā enerģija Viņam ir viens un tas pats, jo Viņš ir visu enerģiju avots. Viņš ir visu enerģiju pavēlnieks, tādēļ, atšķirībā no mums, tās Viņu nekad neietekmē. Materiālā enerģija darbojas Viņa vadībā, un Viņš var lietot šo enerģiju saviem mērķiem. Viņu nekad neietekmē neviena no šīs enerģijas īpašībām. (Šī ir Kunga nirgunas īpašība.) Turklāt Dievs Kungs nekad nekļūst bezveidīgs, jo būtībā Viņš ir mūžīgais veidols — sākotnējais Kungs. Viņa bezpersoniskais aspekts jeb Brahmana starojums ir tikai Viņa paša staru mirdzums, gluži tāpat kā saules stari ir saules dieva mirdzums.
Reiz svētais bērns Prahlāda Mahārādža sarunājās ar savu tēvu ateistu, un tēvs viņam jautāja: «Nu, kur tad ir tavs Dievs?» Prahlāda atbildēja, ka Dievs mīt visā. Tēvs dusmīgi vaicāja, vai viņa Dievs ir arī blakus stāvošajā pils kolonnā, un zēns atbildēja: «Jā.» Ateists tūdaļ sadragāja kolonnu gabalos, un Dievs Kungs tajā pašā mirklī parādījās kā Nrisimha — avatārs puscilvēka-puslauvas izskatā — un nogalināja ateistu valdnieku. Tas nozīmē, ka Dievs Kungs ir visā un visu rada ar savām dažādajām enerģijām. Ar savām neaptveramajām spējām Viņš var parādīties jebkurā vietā un laikā, lai dotu svētību savam patiesajam bhaktam. Kungs Nrisimha no kolonnas parādījās nevis pēc ateistiskā valdnieka pavēles, bet gan pēc sava bhaktas Prahlādas vēlēšanās. Ateists nevar pavēlēt Dievam Kungam parādīties, taču Kungs parādīsies visur un jebkur, lai dotu žēlastību savam bhaktam. Arī Bhagavad-gītā (4.8.) teikts, ka Dievs Kungs atnāk, lai uzvarētu neticīgos un aizstāvētu ticīgos. Protams, Dievam Kungam ir pietiekami daudz enerģiju un palīgu, lai uzvarētu ateistus, bet Viņš pats labprāt dod svētību bhaktam. Tāpēc Viņš atnāk kā avatārs. Patiesībā Viņš atnāk vienīgi tāpēc, lai dotu svētību bhaktām.
Brahma-samhitā (5.35.) teikts, ka Govinda — sākotnējais Kungs — ar savu pilnīgo daļu ieiet visā. Viņš ieiet Visumā un arī visos Visuma atomos. Virātas veidolā Viņš ir ārpus visa un kā antarjāmī — visa iekšienē. Kā antarjāmī Viņš ir liecinieks visam, kas notiek, un kā karma-phala apvelta mūs ar darbības augļiem. Mēs paši varam aizmirst, ko esam izdarījuši iepriekšējās dzīvēs, taču Dievs Kungs ir mūsu darbību liecinieks, tāpēc mūsu darbībām vienmēr ir augļi, un tā vai citādi mēs esam pakļauti šo darbību sekām.
Patiesībā nav nekā cita kā vienīgi Dievs — iekšienē un ārpusē. Viss ir Viņa dažādo enerģiju izpausme, tāpat kā siltums un gaisma nāk no uguns. Tādējādi Viņa dažādās enerģijas ir vienotas. Kaut arī šī vienotība pastāv, savā personālajā veidolā Kungs bauda visu, ko spēj baudīt dzīvo būtņu — Viņa niecīgo neatņemamo daļiņu — jutekļi.

Tālāk: Sestā mantra