Šrī Īšopanišada piecpadsmitā mantra

null

Piecpadsmitā mantra

hiranmajēna pātrēna
        satjasjāpihitam mukham
tat tvam pūšann apāvrinu
        satja-dharmājā drištajē

hiranmajēna — ar zeltaino mirdzumu; pātrēna — ar
apžilbinošo pārklāju; satjasja — Augstākās Patiesības;
apihitam — pārklāta; mukham — seja; tat — tas pārklājs; tvam — Tevi;
pūšan — ak, uzturētāj; apāvrinu — lūdzu, noņem; satja — tīram;
dharmāja — bhaktam; drištajē — lai parādītos.

TULKOJUMS

Mans Kungs, visa dzīvā uzturētāj! Tavu īsto seju pārklāj Tavs žilbinošais mirdzums. Lūdzu, noņem to un parādies savam tīrajam bhaktam.

SKAIDROJUMS

Bhagavad-gītā (14.27.) Dievs Kungs savu starojumu (brahmadžoti), sava veidola žilbinošo mirdzumu, izskaidro šādi:
brahmano hi pratišthāham
amritasjāvjajasja ča
šāšvatasja ča dharmasja
sukhasjaikāntikasja ča

«Es esmu pamats bezpersoniskajam Brahmanam — nemirstīgajam, neiznīcināmajam un mūžīgajam, kas ir augstākās laimes dabiskais stāvoklis.»
Ir trīs Absolūtās Patiesības aspekti: Brahmans, Paramātma un Bhagavāns. Brahmans ir iesācējiem visvieglāk uztveramais aspekts. Paramātmu jeb Virsdvēseli apzinās tie, kas aizgājuši tālāk, bet Bhagavāna apzināšanās ir Absolūtās Patiesības augstākā izpratne. To apstiprina Bhagavad-gīta (7.7.), kur Dievs Kungs norāda, ka Viņš ir Absolūtās Patiesības galējā būtība: mattah parataram nānjat. Tādējādi Krišna ir brahmadžoti un visucaurstrāvojošās Paramātmas avots. Tālāk Bhagavad-gītā (10.42.) Krišna saka:
atha vā bahunaitēna
kim džnātēna tavārdžuna
vištabhjāham idam kritsnam
ēkāmšēna sthito džagat

«Vai vajag par to tik sīki stāstīt, Ardžuna? Ar vienu savu daļiņu Es caurstrāvoju un uzturu visu Visumu.» Tā ar vienu savu pilno izvērsumu — visucaurstrāvojošo Paramātmu — Dievs Kungs uztur sevī visu materiālo kosmosu. Viņš uztur arī visas izpausmes garīgajā valstībā, tāpēc Šrī Īšopanišadas šruti mantrā Kungu uzrunā kā pūšanu, sākotnējo uzturētāju.
Dieva Personība Šrī Krišna vienmēr ir pilns pārpasaulīgas svētlaimes (ānanda-majo ‘bhjāsāt). Kad Krišna atnāca Indijā, Vrindāvanā, pirms piectūkstoš gadiem, Viņš bija pārpasaulīgas svētlaimes pilns, pat sākot ar savām bērnības rotaļām. Iznīcināt dažādus dēmonus — Aghu, Baku, Pūtanu un Pralambu — Viņam bija patīkama izklaidēšanās. Vrindāvanas ciematā Viņš priecājās kopā ar savu māti, brāli un draugiem, un, kad Viņš tēloja nekaunīga sviesta zaglēna lomu, tad visi, kas bija kopā ar Viņu, baudīja debesu svētlaimi. Sviesta zagšana Dievam Kungam nav jāpārmet, jo, to darot, Viņš sagādāja prieku saviem tīrajiem bhaktām. Visu, ko Kungs darīja Vrindāvanā, Viņš veica par prieku tiem, kas bija kopā ar Viņu. Kungs radīja šīs rotaļas, lai piesaistītu sev sausos prātniekus un tā saucamās hatha-jogas akrobātus, kuri meklē Absolūto Patiesību.
Šukadēva Gosvāmī Šrīmad Bhāgavatamā (10.12.11.) par Dieva Kunga un Viņa rotaļu biedru — ganuzēnu — bērnības rotaļām saka šādus vārdus:
ittham satām brahma-sukhānubhūtjā
dāsdžam gatānām para-daivatēna
mājāšritānām nara-dārakēna
sākam vidžahruh krita-punja-pundžāh

«Krišna, kuru gjānī uztver kā Brahmana mirdzuma avotu un vēlas saplūst ar šo mirdzumu, kurš ir Dieva Augstākā Personība saviem bhaktām, kas mūžīgi kalpo Viņam, un kuru pasaulnieki uzskata par parastu zēnu, rotaļājās ar ganuzēniem, kuri bija sasnieguši šādu stāvokli iepriekšējās dzīvēs ar daudziem dievbijīgiem darbiem.»
Tādējādi Dievam Kungam vienmēr ir pārpasaulīgas mīlestības attiecības ar saviem garīgajiem līdzgaitniekiem. Šīs dažādās attiecības ir šānta (neitralitāte), dāsja (kalpošana), sakhja (draudzība), vātsalja (vecāku mīlestība) un mādhurja (laulāto mīlestība).
Tā kā ir teikts, ka Dievs nekad neatstāj Vrindāvana-dhāmu, tad var jautāt, kā gan Viņš pārvalda visu radīto. Bhagavad-gīta (13.14.–18.) atbild uz šo jautājumu: ar savu pilnīgo daļu, ko sauc par Paramātmu jeb Virsdvēseli, Kungs caurstrāvo visu materiālo pasauli. Kaut arī Kungs pats nekādi nepiedalās materiālajā radīšanā, uzturēšanā un iznīcināšanā, Viņš kā Paramātma jeb Virsdvēsele — Viņa pilnīgais izvērsums — ir tā visa cēlonis. Katra būtne ir ātma — dvēsele, un augstākā ātma — Paramātma jeb Virsdvēsele — valda pār visām šīs dvēselēm.
Dieva apzināšanās ir dižena zinātne. Materiālisti spēj analizēt un apcerēt vienīgi materiālās pasaules divdesmit četras pamatvielas, jo viņi ļoti maz zina par purušu, Dievu Kungu. Pārpasaulniekus impersonālistus apžilbina brahmadžoti mirdzums. Ja kāds vēlas pilnībā iepazīt Absolūto Patiesību, viņam jāpaceļas pāri divdesmit četrām materiālajām pamatvielām un arī žilbinošajam mirdzumam. Šrī Īšopanišada norāda uz to, lūdzot Kungam noņemt hiranmaja-pātru jeb žilbinošo pārklāju. Kamēr šis pārklājs nav noņemts, tikmēr nav iespējams uztvert Dieva Personību, kāda tā ir, un līdz ar to ir pilnīgi neiespējami īsteni apzināties Absolūto Patiesību.
Dieva Personība kā Paramātma ir viens no trim pilnīgajiem izvērsumiem jeb višnu-tatvām, kuras sauc puruša-avatāriem. Viena no šīm višnu-tatvām ir Kšīrodakašājī Višnu šajā Visumā. Šis Višnu ir viena no trim galvenajām dievībām — Brahmas, Višnu un Šivas. Viņš ir visucaurstrāvojošā Paramātma, kas atrodas katrā atsevišķajā dzīvajā būtnē. Nākamā višnu-tatva šajā Visumā ir Garbhodakašājī Višnu, kas ir visu dzīvo būtņu kopējā Virsdvēsele. Augstāk par šiem diviem izvērsumiem ir Kāranodakašājī Višnu, kas atdusas cēlonības okeānā. Viņš ir visu Visumu radītājs. Nopietnam skolniekam joga māca pacelties pāri radītā Visuma divdesmit četrām materiālajām pamatvielām un sasniegt višnu-tatvas. Empīriskās filozofijas attīstīšana palīdz apzināties bezpersonisko brahmadžoti, kas ir Kunga Šrī Krišnas pārpasaulīgā ķermeņa žilbinošais mirdzums. Bhagavad-gīta (14.27.) un arī Brahma-samhita (5.40.) to apstiprina:
jasja prabhā prabhavato džagad-anda-koti-
kotišv ašēša-vasudhādi vibhūti-bhinnam
tad brahma niškalam anantam ašēša-bhūtam
govindam ādi-purušam tam aham bhadžāmi

«Miljonu miljonos Visumu ir neskaitāmas planētas, un starp tām nav divu ar vienādu kosmisko dabu. Visas šīs planētas aizņem tikai nelielu brahmadžoti daļu. Taču šis brahmadžoti ir tikai manis godātās Dieva Augstākās Personības starojums.» Šī Brahma-samhitas mantra ir teikta, īsteni apzinoties Absolūto Patiesību, un Šrī Īšopanišadas (15.) šruti mantra, kas ir vienkārša lūgšana, lai Kungs noņem brahmadžoti un atklāj savu īsto seju, to apstiprina. Šis brahmadžoti mirdzums ir sīki aprakstīts Mundaka Upanišadā (2.2.10.–12.).
hiranmajē parē košē
viradžam brahma niškalam
tač čhubhram džjotišām džjotis
tad jad ātma-vido viduh

na tatra sūrjo bhāti na čandra-tārakam
nēmā vidjuto bhānti kuto ‘jam agnih
tam ēva bhāntam anubhāti sarvam
tasja bhāsā sarvam idam vibhāti

brahmaivēdam amritam purastād brahma
paščād brahma dakšinataš čottarēna
adhaš čordhvam ča prasritam brahmai-
vēdam višvam idam varištham

«Aiz materiālās pasaules pārklājuma ir garīgā valstība ar bezgalīgo Brahmana mirdzumu, kas brīvs no materiālā piesārņojuma. Šī spožā gaisma, ko ir izpratuši pārpasaulnieki, ir visas gaismas avots. Šajā valstībā nav saules vai mēness gaismas, uguns vai mākslīgā apgaismojuma. Patiesībā viss, kas spīd materiālajā pasaulē, ir tikai šīs augstākās gaismas atspulgs. Šāds Brahmans ir visur — priekšā un aizmugurē, ziemeļu, dienvidu, austrumu un rietumu virzienos, augšā un apakšā. Citiem vārdiem sakot, šis augstākais Brahmana mirdzums caurstrāvo gan materiālo pasauli, gan garīgo valstību.»
Pilnīgas zināšanas nozīmē izprast Krišnu kā Brahmana mirdzuma pirmcēloni. Šādas zināšanas var saņemt no tādiem rakstiem kā Šrīmad Bhāgavatama, kurā zinātne par Krišnu atklāta pilnībā. Šrīmad Bhāgavatamas autors Šrīla Vjāsadēva apgalvo, ka Augstākā Patiesība tiek aprakstīta kā Brahmans, Paramātma vai Bhagavāns atkarībā no Dieva apzināšanās pakāpes. Šrīla Vjāsadēva nekur nemin, ka Augstākā Patiesība būtu džīva — parastā dzīvā būtne. Dzīvo būtni nekad nav jāuzskata par visvareno Augstāko Patiesību. Ja būtne tik tiešām būtu visvarena, tad tai nevajadzētu lūgt Dievu Kungu noņemt mirdzošo pārklāju, lai varētu redzēt Viņa īsto veidolu.
Tātad, ja cilvēks nespēj saprast Augstākās Patiesības garīgi varenās izpausmes, tad viņš apzinās bezpersonisko Brahmanu. Ja kāds apzinās Dieva Kunga materiālos spēkus, nezinot vai ļoti maz zinot par garīgo spēku, viņš apzinās Paramātmu. Tādējādi Brahmana un Paramātmas apzināšanās ir daļēja Absolūtās Patiesības apzināšanās. Bet, ja kāds apzinās Dieva Augstāko Personību Šrī Krišnu visā Viņa varenībā, kad ir noņemts hiranmaja-pātras pārklājs, tad viņš apzinās vāsudēvah sarvam iti — Kungs Šrī Krišna, ko sauc arī par Vāsudēvu, ir viss — Brahmans, Paramātma un Bhagavāns. Viņš ir Bhagavāns, visa sakne, bet Brahmans un Paramātma ir Viņa zari.
Bhagavad-gīta (6.46.–47.) salīdzinoši apraksta trejādus pārpasaulniekus — bezpersoniskā Brahmana godinātājus (gjānī), Paramātmas godinātājus (jogus) un tos, kas ar mīlestību kalpo Kungam Šrī Krišnam (bhaktas). Tur ir teikts, ka gjānī, kas attīsta Vēdiskās zināšanas, ir augstāks par to, kas vienkārši strādā augļu dēļ. Taču jogs ir augstāks par gjānī, un visaugstākais no visiem jogiem ir tas, kurš vienmēr visiem spēkiem kalpo Dievam Kungam. Kopumā var teikt, ka filozofs ir augstāks par strādnieku un mistiķis ir augstāks par filozofu. Un no visiem jogiem mistiķiem visaugstākais ir tas, kurš iet bhakti-jogas ceļu un pastāvīgi kalpo Dievam Kungam. Šrī Īšopanišada mūs ved uz šo pilnību.

Tālāk: Sešpadsmitā mantra