Šrī Īšopanišada ceturtā mantra

null

Ceturtā mantra

anēdžad ēkam manaso džavījo
    nainad dēvā āpnuvan pūrvam aršat
tad dhāvato ‘njān atjēti tišthat
    tasminn apo mātarišvā dadhāti

anēdžat — tāds, kas vienmēr ir vienā vietā; ēkam — viens;
manasah — nekā prāts; džavījah — ātrāks; na — ne; ēnat — šis
Visaugstais Kungs; dēvāh — padievi, piem., Indra u.c.;
āpnuvan — spēj tuvoties; pūrvam — priekšā; aršat — tāds, kas ātri
pārvietojas; tat — Viņš; dhāvatah — skrejošie; anjān — citi;
atjēti — pārspēj; tišthat — paliekot vienā vietā; tasmin — Viņā;
apah — lietus; mātarišvā — padievi, kas pārvalda vēju un lietu;
dadhāti — apgādā.

TULKOJUMS

Dieva Personība ir ātrāka par prātu, ātrāka par visiem, kas skrien, kaut arī vienmēr atrodas savā mājvietā. Varenie padievi nespēj Viņam tuvoties. Viņš atrodas vienuviet, bet valda pār tiem, kas gādā par gaisu un lietu. Viņš ir pārāks par visiem.

SKAIDROJUMS

Pat visizcilākais filozofs, spekulatīvi prātojot, nespēj izzināt Visaugsto Kungu, kas ir Dieva Absolūtā Personība. Viņu izzināt spēj vienīgi Viņa bhaktas ar Viņa paša žēlastību. Brahma-samhitā (5.34.) teikts, ka filozofs, kas nav bhakta, varētu simtiem miljonu gadu ceļot ar prāta vai vēja ātrumu, un Absolūtā Patiesība būtu no viņa vēl ļoti, ļoti tālu. Tālāk Brahma-samhitā (5.36.) aprakstīts: Dieva Absolūtajai Personībai ir pārpasaulīgā mājvieta — Goloka, kurā Viņš uzturas un spēlējas. Taču Viņa neaptveramie spēki ļauj Viņam vienlaicīgi sasniegt jebkuru Viņa radītājas enerģijas daļu. Višnu Purānā Viņa spēki salīdzināti ar siltumu un gaismu, ko izstaro uguns. Uguns atrodas vienuviet, bet izstaro gaismu un siltumu visapkārt. Arī Dieva Absolūtā Personība vienmēr ir savā pārpasaulīgajā mājvietā, bet izplata savas dažādās enerģijas visur.
Viņa enerģijas ir neskaitāmas, taču tās var iedalīt trīs pamatdaļās: iekšējā spēkā, robežspēkā un ārējā spēkā. Katru no šīm pamatdaļām var iedalīt simtiem un miljoniem apakšdaļās. Valdošie padievi, kam dota spēja vadīt un pārvaldīt tādas dabas parādības kā gaisu, gaismu, lietu utt., attiecināmi uz Absolūtās Personas robežspēku. Mazāk svarīgās dzīvās būtnes, ieskaitot cilvēkus, arī rodas no Dieva Kunga robežspēka. Materiālā pasaule ir Dieva Kunga ārējā spēka radīta, bet garīgās debesis jeb Dieva valstība ir Viņa iekšējā spēka izpausme.
Tādējādi dažādās Dieva Kunga enerģijas ir visur. Dievs Kungs no savām enerģijām neatšķiras, tomēr nevajadzētu kļūdaini uzskatīt, ka Visaugstais Kungs visur ir izkliedēts bezpersoniski vai ka Viņš zaudē savu personību. Cilvēki pieraduši secināt, kā paši saprot, taču Visaugstais Kungs nav pakļauts mūsu ierobežotajai sapratnei. Tieši tādēļ Upanišadas mūs brīdina, ka ar paša ierobežotajām spējām neviens nespēj tuvoties Dievam Kungam.
Bhagavad-gītā (10.2.) Dievs Kungs saka, ka pat lieli riši un suras nespēj Viņu iepazīt. Un ko lai saka par asurām, kuri pat nav gatavi izprast Dieva Kunga ceļus? Šī ceturtā mantra ļoti skaidri norāda, ka Absolūtā Patiesība galu galā ir Absolūtā Personība. Citādi, apliecinot Viņa personības iezīmes, nevajadzētu minēt visu šo daudzveidību.
Dieva Kunga spēku atsevišķās neatņemamās daļiņas ir apveltītas ar Dieva Kunga pazīmēm, taču to darbības lauki ir ierobežoti, un tāpēc tās visas ir ierobežotas. Neatņemamās daļiņas nekad nelīdzinās veselumam, tāpēc tās nevar novērtēt visas Dieva spējas. Materiālās dabas ietekmē muļķās un tumsonīgās būtnes, kas ir tikai Dieva Kunga neatņemamās daļiņas, cenšas iztēloties Dieva Kunga pārpasaulīgumu. Šrī Īšopanišada brīdina, ka pūles noskaidrot Dieva Kunga patieso «Es» ar prātojumiem ir veltīgas. Par pārpasaulību jāmācās no augstākiem avotiem, piemēram, Vēdām, kuras jau satur zināšanas par pārpasaulību.
Lai varētu darboties saskaņā ar Dieva Kunga gribu, ikviena sevī pilnā veseluma daļiņa ir apveltīta ar kādu noteiktu enerģiju. Kad šī daļiņa aizmirst, kas tai jādara, tā atrodas maijā — maldos. Tādēļ Šrī Īšopanišada jau no paša sākuma brīdina, lai mēs ļoti apzinīgi pildām to lomu, kuru mums iedalījis Dievs Kungs. Tas nenozīmē, ka atsevišķajai dvēselei nav savas ierosmes. Tā ir neatņemama Dieva Kunga daļiņa, un tāpēc arī viņai ir daļa no Dieva Kunga ierosmes. Kad cilvēks ar saprātu pareizi izprot, ka viss ir Dieva Kunga enerģija, tad viņš var atjaunot savu sākotnējo apziņu, kuru ir pazaudējis saskarē ar maiju — ārējo enerģiju.
Visas spējas nāk no Dieva Kunga, tādēļ katra no tām jāizmanto tikai Dieva gribas pildīšanai un nekā citādi. Dievu var izzināt tas, kurš kļuvis pazemīgs un vēlas kalpot Kungam. Pilnīgas zināšanas nozīmē zināt visas Dieva Kunga iezīmes, Viņa spēkus un to, kā Viņa griba šos spēkus vada. Šos jautājumus Visaugstais Kungs lieliski apraksta Bhagavad-gītā, kas ir visu Upanišadu būtība.

Tālāk: Piektā mantra