Šrīmad Bhāgavatama (1. un 2. dziedājums) 2.8

null

ASTOTĀ NODAĻA

Valdnieka Parīkšita
jautājumi

1. PANTS

rādžovāča

brahmanā čodito brahman    gunākhjānē ‘gunasja ča
jasmai jasmai jathā prāha    nārado dēva-daršanah

rādžā — valdnieks; uvāča — jautāja; brahmanā — Kunga Brahmas;
čoditah — mācītais; brahman — ak, izglītotais brāhman (Šukadēva
Gosvāmī); guna-ākhjānē — pārpasaulīgo īpašību aprakstīšanā;
agunasja — Dieva Kunga, kuram nav materiālu īpašību; ča — un; jasmai
jasmai
— un kam; jathā — kā; prāha — izskaidroja; nāradah — Nārada Muni;
dēva-daršanah — tas, ar kuru tikties ir tikpat svētīgi kā ar padievu.

TULKOJUMS

Valdnieks Parīkšits jautāja Šukadēvam Gosvāmī: Kā Nārada Muni,
kura klausītāji ir tikpat veiksmīgi kā tie, kurus mācījis Kungs Brahma,
aprakstīja no materiālajām īpašībām brīvā Dieva Kunga pārpasaulīgās
īpašības, un kam viņš par tām stāstīja?

SKAIDROJUMS

Dēvarši Nāradu mācīja pats Brahmādžī, kuru
savukārt mācīja pats Visaugstais Kungs; tāpēc norādījumi, ko Nārada ir
devis saviem daudzajiem mācekļiem, neatšķiras no Visaugstā Kunga
norādījumiem. Lūk, kādā veidā jāizprot Vēdu zināšanas. Tās pa mācekļu
pēctecību nāk no paša Kunga un šādā lejupejošā veidā sasniedz
pasaules ļaudis. Vēdu zināšanas nav iespējams iegūt no prātotājiem.
Tāpēc, lai kur arī Nārada Muni ietu, viņš pārstāv Dieva Kunga autoritāti,
un Nāradas atnākšana ir tikpat svētīga kā Visaugstā Kunga atnākšana.
Gluži tāpat mācekļu pēctecība, kuras locekļi stingri seko
pārpasaulīgajiem norādījumiem, ir īstena mācekļu pēctecība; un to, cik īsteni ir šie
garīgie skolotāji, var pārbaudīt, salīdzinot šo mācekļu pēctecības
autoritāšu norādījumus ar norādījumiem, ko Kungs sākotnēji devis savam
bhaktam. Tas, kā Nārada Muni izplatīja pārpasaulīgās zināšanas par
Dievu Kungu, tiks paskaidrots turpmākajos dziedājumos.

Mēs uzzināsim arī to, ka Kungs ir pastāvējis pirms materiālās
pasaules radīšanas, un tāpēc Viņa pārpasaulīgais vārds, īpašības utt. nav
materiālu īpašību izpausmes. Tāpēc, ja Kungs tiek saukts par agunu, t.i.,
to, kuram nav īpašību, tas nozīmē nevis to, ka Viņam nav nekādu
īpašību, bet gan to, ka Viņam nav materiālu īpašību, piemēram,
skaidrības, kaislību vai neziņas īpašības, kādas ir saistītajām dvēselēm. Dievs
Kungs stāv pāri visiem materiālajiem priekšstatiem, un tāpēc Viņš tiek
saukts par agunu.

2. PANTS

ētad vēditum iččhāmi    tattvam tattva-vidām vara
harēr adbhuta-vīrjasja    kathā loka-sumangalāh

ētat — to; vēditum — saprast; iččhāmi — vēlos; tattvam — patiesību;
tattva-vidām — par tiem, kas zina Absolūto Patiesību; vara — ak, labākais;
harēh — Dieva Kunga; adbhuta-vīrjasja — ar brīnumainām spējām;
kathāh — stāstus; loka — visām planētām; su-mangalāh — svētīgos.

TULKOJUMS

Valdnieks sacīja: Es vēlos to uzzināt. Stāsti par Dievu Kungu, kuram
ir brīnišķīgas spējas, neapšaubāmi ir svētīgi visu planētu dzīvajām
būtnēm.

SKAIDROJUMS

Šrīmad Bhāgavatama, kurā ir ļoti daudz stāstu
par Visaugstā Kunga darbību, ir ļoti svētīga visu planētu dzīvajām
būtnēm. Ja kāds uzskata Bhāgavatamu par sektantisku literatūru, viņš
noteikti maldās. Šrīmad Bhāgavatama neapšaubāmi ir ļoti dārga
visiem Dieva Kunga bhaktām, taču tā ir svētīga pat nebhaktām, jo
Bhāgavatamā ir pastāstīts, kā materiālās enerģijas apburtie nebhaktas var
atbrīvoties no šīs enerģijas ķetnām, ar bhakti un uzmanību uzklausot
Šrīmad Bhāgavatamu no pareizā avota, t.i., no Dieva Kunga
mācekļu pēctecības.

3. PANTS

kathajasva mahābhāga    jathāham akhilātmani
krišnē nivēšja nihsangam    manas tjakšjē kalēvaram

kathajasva — lūdzu, turpini runāt; mahābhāga — ak, ļoti veiksmīgais;
jathā — kā; aham — es; akhila-ātmani — uz Augstāko Dvēseli;
krišnē — Kungu Šrī Krišnu; nivēšja — vērsts; nihsangam — brīvs no materiālajām
īpašībām; manah — prāts; tjakšjē — varu pamest;
kalēvaram — ķermeni.

TULKOJUMS

Ļoti veiksmīgais Šukadēva Gosvāmī! Lūdzu, turpini stāstīt
Šrīmad Bhāgavatamu, lai es varētu vērst prātu uz Augstāko Dvēseli Kungu
Krišnu un, pilnībā atbrīvojies no materiālajām īpašībām, pamest
ķermeni.

SKAIDROJUMS

Pilnībā nodarboties ar Šrīmad Bhāgavatamā aprakstīto pārpasaulīgo stāstu klausīšanos nozīmē pastāvīgi būt kopā ar Augstāko Dvēseli Šrī Krišnu. Un pastāvīgi būt kopā ar Visaugsto Kungu Krišnu nozīmē būt atbrīvotam no matērijas īpašībām. Kungs Krišna ir kā saule, un materiālais piesārņojums ir kā tumsa. Kā saule izkliedē tumsu, tā pastāvīga atrašanās Kunga Šrī Krišnas sabiedrībā atbrīvo cilvēku no materiālo īpašību piesārņojuma. Materiālo īpašību piesārņojums ir atkārtotas dzimšanas un nāves cēlonis, un atbrīve no materiālajām īpašībām ir pārpasaulība. Tas ir atbrīves noslēpums, un tādā veidā ar Šukadēvas Gosvāmī žēlastību Mahārādža Parīkšits bija kļuvis par sevi apzinājušos dvēseli, jo Šukadēva Gosvāmī viņam pavēstīja, ka dzīves augstākā pilnība ir Nārājanas atcerēšanās mūža beigās. Saskaņā ar likteņa gribu Mahārādžam Parīkšitam pēc septiņām dienām vajadzēja atstāt ķermeni, tāpēc valdnieks nolēma pastāvīgi atcerēties Dievu Kungu, klausoties Šrīmad Bhāgavatamu, un atstāt ķermeni, pilnībā apzinoties Augstākās Dvēseles Kunga Šrī Krišnas klātbūtni.
Profesionālo Šrīmad Bhāgavatamas teicēju uzklausīšana atšķiras no pārpasaulīgās Mahārādžas Parīkšita klausīšanās. Mahārādža Parīkšits bija izpratis Absolūto Patiesību Šrī Krišnu, Dieva Personību. Materiālisti, kas tiecas pēc darbības augļiem, nav sevi apzinājušās dvēseles. Viņi no tā saucamās Šrīmad Bhāgavatamas klausīšanās vēlas gūt kādu materiālu labumu. Klausoties Šrīmad Bhāgavatamu no profesionāļiem, viņi, protams, var saņemt tādu materiālu labumu, kādu paši vēlas, taču tas nenozīmē, ka šāda nedēļu ilga viltus klausīšanās ir tāda pati kā Mahārādžas Parīkšita klausīšanās.
Saprātīgiem ļaudīm jāklausās Šrīmad Bhāgavatamu no dvēselēm, kas apzinājušās sevi; viņiem nevajag ļauties, lai tos aiz deguna vazā profesionāļi. Šrīmad Bhāgavatamas klausīšanās jāturpina līdz mūža beigām, lai cilvēks varētu patiešām nonākt pārpasaulīgajā Dieva Kunga sabiedrībā un ar Bhāgavatamas klausīšanos iegūt atbrīvi.
Mahārādža Parīkšits jau bija sarāvis saites ar savu valsti un ģimeni, kas no materiālā viedokļa piesaista visvairāk, taču viņš vēl nebija atbrīvojies no materiālā ķermeņa apziņas. Ar pastāvīgu atrašanos Kunga sabiedrībā valdnieks vēlējās atbrīvoties arī no šīm saitēm.

4. PANTS

šrinvatah šraddhajā nitjam    grinataš ča sva-čēštitam
kālēna nātidīrghēna    bhagavān višatē hridi

šrinvatah — to, kuri klausās; šraddhajā — ar dedzību;
nitjam — pastāvīgi; grinatah — pieņemot šo jautājumu; ča — arī; sva-čēštitam — nopietni,
ar savām pūlēm; kālēna — laikā; na — ne; ati-dīrghēna — īpaši garā;
bhagavān — Dieva Personība Šrī Krišna; višatē — izpaužas; hridi — sirdī.

TULKOJUMS

Dieva Personība Šrī Krišna pavisam drīz izpaužas to cilvēku sirdīs,
kuri pastāvīgi un nopietni klausās Šrīmad Bhāgavatamu.

SKAIDROJUMS

Materiālistiski bhaktas un tādi bhaktas, kas visu
grib sasniegt ļoti lēti, grib paši ieraudzīt Kungu, pat ja viņiem nav
vajadzīgo īpašību. Šādiem trešās šķiras bhaktām jāsaprot, ka materiālas
piesaistības un Kunga skatīšana vaigu vaigā vienlaicīgi nav iespējama.
Tas nav mehānisks paņēmiens, kurā profesionālie Bhāgavatamas
teicēji varētu visu padarīt materiālistisko trešās šķiras pseidobhaktu
vietā. Profesionāļi šajā ziņā ir pilnīgi nederīgi, jo viņiem nav ne sevis
apzināšanās, ne vēlmes dot atbrīvi klausītājiem. Šie ļaudis domā tikai un
vienīgi par savu ģimenes piesaistību saglabāšanu un profesionālu
naudas pelnīšanu. Mahārādžam Parīkšitam līdz mūža beigām bija
palikušas vairs tikai septiņas dienas, taču pārējiem Mahārādža Parīkšits
iesaka klausīties Šrīmad Bhāgavatamu pastāvīgi — nitjam — turklāt
uzmanīgi un ar nopietnu bhakti. Tas dos iespēju ieraudzīt Kungu Šrī
Krišnu savā sirdī pavisam drīz.

Taču pseidobhaktas ļoti vēlas, lai Kungs izpildītu viņu iegribas un
parādītos tiem, taču paši nemaz nepūlas pastāvīgi klausīties
Šrīmad Bhāgavatamu un atsacīties no materiālajiem labumiem. Tas nav tas
ceļš, ko iesaka tādas autoritātes kā Mahārādža Parīkšits, kurš klausījās
Šrīmad Bhāgavatamu un tādā veidā guva svētību.

5. PANTS

pravištah karna-randhrēna    svānām bhāva-saroruham
dhunoti šamalam krišnah    salilasja jathā šarat

pravištah — tā ieejot; karna-randhrēna — ausīs; svānām — atbilstoši
atbrīves stāvoklim; bhāva — dabiskās attiecības; sarah-ruham — lotosa
zieds; dhunoti — attīra; šamalam — no tādām materiālām īpašībām kā
iekāres, dusmām, mantkārības un alkatības; krišnah — Kungs Krišna,
Dieva Augstākā Personība; salilasja — ūdenskrātuvju; jathā — kā;
šarat — rudens.

TULKOJUMS

Kunga Krišnas skaņas avatārs, Augstākā Dvēsele
[Šrīmad Bhāgavatama], ieiet sevi izpratuša bhaktas sirdī un nolaižas uz viņa mīlestības
attiecību lotoszieda, tādējādi attīrot bhaktu no materiālās saskarsmes
sārņiem kā, iekāres, dusmām un alkatības. Tas ir kā rudens lietus, kas
līst pār saduļķotiem ezeriem.

SKAIDROJUMS

Ir teikts, ka viens tīrs Dieva Kunga bhakta var atpestīt visas pasaules pagrimušās dvēseles. Tādējādi tas, kurš ir ļoti tuvs tīram bhaktam, piemēram, Nāradam vai Šukadēvam Gosvāmī, un saņem no sava garīgā skolotāja īpašas spējas, kā Nārada no Brahmādžī, var atbrīvot no maijas jeb maldu ķetnām ne tikai sevi, bet arī visu pasauli, izmantojot savu tīro un vareno garīgo spēku. Ļoti labs ir pantā minētais piemērs par rudens lietu, kas līst pār saduļķotu ūdenskrātuvi. Lietainajā gadalaikā visas upes kļūst duļķainas, bet jūlijā un augustā, t.i., rudenī, pat pēc neliela lietus upju duļķainie ūdeņi tūlīt kļūst skaidri. Lielas pilsētas ūdens apgādes tīklā ūdens tiek attīrīts ar pavisam nelielu ķimikāliju daudzumu, taču tādā veidā nav iespējams attīrīt visus ūdeņus, piemēram, upes. Taču varens un tīrs Dieva Kunga bhakta var atbrīvot ne tikai sevi, bet arī daudzus citus, kas nonāk saskarsmē ar viņu.
Citiem vārdiem sakot, netīrās sirds šķīstīšana ar citiem paņēmieniem (kā empīrisko zināšanu izkopšanu vai mistisku vingrošanu) var palīdzēt pašam šīs darbības veicējam, taču garīgā kalpošana Dievam Kungam ir tik varena, ka tīrs un spēcīgs bhakta ar savu garīgo kalpošanu var šķīstīt visu ļaužu sirdis. Īsteni Dieva Kunga pārstāvji, kā Nārada, Šukadēva Gosvāmī, Kungs Čaitanja, seši Gosvāmī un vēlāk Šrīla Bhaktivinoda Thākurs, un Šrīmad Bhaktisidhānta Sarasvatī Thākurs, utt., ar savu vareno garīgo kalpošanu var atpestīt visus ļaudis.
Cilvēks, patiesīgi cenšoties klausīties Šrīmad Bhāgavatamu, izprot savas dabiskās attiecības ar Dievu Kungu, kas var notikt pārpasaulīgajās kalpošanas, draudzības, vecāku attiecību un laulāto mīlestības noskaņā, un ar šādu sevis apzināšanos viņš tūlīt nonāk pārpasaulīgās, mīlestības pilnās kalpošanas līmenī. Tādi tīri Kunga bhaktas kā Nārada ne tikai apzinājās sevi, bet arī, savas garīgās tieksmes mudināti, sludināja, atbrīvojot daudzas nabaga dvēseles, kas bija sapinušās materiālajās īpašībās. Šie bhaktas ieguva šādu spēku, patiesīgi sekojot Bhāgavatamā minētajiem pastāvīgas klausīšanās un godināšanas principiem. Redzot šādu bhaktu darbību, Kungs pats attīrīja viņu sirdis no materiālās iekāres utt. Dievs Kungs vienmēr atrodas dzīvās būtnes sirdī, taču Viņš atklājas tikai garīgās kalpošanas gaitā.
Sirds šķīstīšana, izkopjot zināšanas vai nodarbojoties ar mistisko jogu, var palīdzēt kādam atsevišķam cilvēkam uz kādu laiku, taču tas ir kā nelielas ūdens krātuves tīrīšana ar ķīmiskām vielām. Šādā veidā attīrītais ūdens kādu laiku var būt dzidrs, un nogulsnes var nosēsties ūdenskrātuves dibenā, taču vajag ūdeni tikai mazliet saviļņot, un tas atkal kļūs duļķains. Būtība ir tāda, ka garīgā kalpošana Dievam Kungam ir vienīgais paņēmiens, kas dod iespēju attīrīt sirdi uz visiem laikiem. Pārējie paņēmieni var būt noderīgi tikai kādu laiku, un pastāv iespēja, ka prāta satraukuma dēļ viss kļūs atkal duļķains. Garīgā kalpošana Dievam Kungam un pastāvīga, uzmanīga Šrīmad Bhāgavatamas klausīšanās ir labākais paņēmiens, kas ieteikts, lai atbrīvotos no maldu varas.

6. PANTS

dhautātmā purušah krišna-    pāda-mūlam na munčati
mukta-sarva-pariklēšah    pānthah sva-šaranam jathā

dhauta-ātmā — kuras sirds ir šķīstīta; purušah — dzīvā būtne;
krišna — Dieva Augstākās Personības; pāda-mūlam — lotospēdu
patvērumu;na — ne; munčati — atstāj; mukta — atbrīvota;
sarva — visām; pariklēšah — dzīves ciešanām; pānthah — ceļotājs; sva-šaranam — atgriezies
mājās; jathā — kā.

TULKOJUMS

Tīrs Dieva Kunga bhakta, kas šķīstījis sirdi ar garīgo kalpošanu, nekad
neatstāj Kunga Krišnas lotospēdas, jo tās dod viņam pilnīgu
apmierinājumu. Viņš ir kā ceļotājs, kas atgriezies mājās pēc grūta gājuma.

SKAIDROJUMS

Tas, kurš nav tīrs Visaugstā Kunga Krišnas bhakta, nav pilnībā šķīstījis savu sirdi. Turpretī cilvēks, kurš ir pilnīgi tīrs, nekad nepārstāj garīgi kalpot Dievam Kungam. Brahmādžī vēlējās, lai Nārada sludinātu Šrīmad Bhāgavatamu. Reizēm šādā sludināšanas darbā bhakta sastopas ar dažādām tā saucamajām grūtībām. Piemēram, ar grūtībām sastapās Kungs Nitjānanda, atbrīvojot divas pagrimušas dvēseles Džagāju un Mādhāju, un līdzīgi neticīgie sita krustā Kungu Jēzu Kristu. Taču bhaktas sludinot ar prieku panes šādas grūtības, jo, lai gan apstākļi, kuros viņi darbojas, var likties ļoti smagi, Kunga bhaktas bauda pārpasaulīgu prieku tāpēc, ka apmierināts ir Kungs. Prahlāda Mahārādža pārdzīvoja lielas ciešanas, tomēr viņš nekad neaizmirsa Kunga lotospēdas. Tas ir tādēļ, ka tīrs Kunga bhakta savā sirdī ir tik šķīsts, ka viņš nekādos apstākļos nepamet Kunga Krišnas lotospēdu patvērumu. Šī kalpošana ir nesavtīga. Gjānī galu galā izbeidz zināšanu izkopšanu, un jogi galu galā pārtrauc ķermeņa vingrinājumus, taču Kunga bhaktas nekad nepārstāj kalpot Kungam, jo pilda sava garīgā skolotāja gribu. Tādi tīri bhaktas kā Nārada un Nitjānanda Prabhu pieņem garīgā skolotāja norādījumus par savas dzīves būtību. Viņi nedomā par to, kas tos sagaida. Šādi bhaktas kalpo ļoti nopietni, jo viņi pilda augstākas autoritātes, Dieva Kunga pārstāvja vai paša Kunga, gribu.
Pantā minēts ļoti labs piemērs. Ceļotājs atstāj mājas, lai dotos uz tālām zemēm un meklētu bagātību mežos, okeānā vai kalnos. Šādās nepazīstamās vietās nākas sastapties ar daudzām grūtībām. Taču visas raizes un grūtības tūlīt aizmirstas, kad cilvēks atceras ģimeni, un, atgriezies mājās, viņš aizmirst visus ceļa pārdzīvojumus.
Tīrs bhakta ir Kunga ģimenes loceklis, un tāpēc viņš ar mīlestību pilda savu pienākumu pret Kungu un nedomā par grūtībām.

7. PANTS

jad adhātu-mato brahman    dēhārambho ‘sja dhātubhih
jadriččhajā hētunā vā    bhavanto džānatē jathā

jat — kā ir; adhātu-matah — bez materiālas uzbūves; brahman — ak,
mācītais brāhman; dēha — materiālais ķermenis; ārambhah — sākums;
asja — dzīvās būtnes; dhātubhih — matērijas; jadriččhajā — bez cēloņa,
nejauši; hētunā — ar kādu cēloni; — vai; bhavantah — tu, cienījamais;
džānatē — kā tu zini; jathā — pastāsti man.

TULKOJUMS

Ak, mācītais brāhman! Pārpasaulīgā garīgā dvēsele atšķiras no
materiālā ķermeņa. Vai tā iegūst ķermeni nejauši, vai arī tam ir kāds
cēlonis? Esi tik labs un pastāsti to, jo tu to zini.

SKAIDROJUMS

Mahārādža Parīkšits kā jau bhakta nav apmierināts, tikai uzzinot, cik svarīgi ir klausīties Šrīmad Bhāgavatamu no personības, kas mācekļu pēctecībā pārstāv Brahmādžī, un viņš vēlas izprast Šrīmad Bhāgavatamas filozofisko pamatu. Šrīmad Bhāgavatama ir zinātne par Dieva Augstāko Personību, un tādējādi autoritātei jāizskaidro visi jautājumi, kas var rasties nopietna mācekļa prātā. Tas, kurš iet garīgās kalpošanas ceļu, var jautāt savam garīgajam skolotājam visu par dzīvo būtņu un Dieva garīgo stāvokli. No Bhagavad-gītas, kā arī no Šrīmad Bhāgavatamas mēs uzzinām, ka Dievs Kungs un dzīvās būtnes pēc savām īpašībām neatšķiras. Dzīvā būtne saistītajā materiālās esamības stāvoklī ir spiesta pastāvīgi pārceļot no viena materiālā ķermeņa uz otru. Bet kādēļ Dieva neatņemamās daļiņas vispār nokļūst materiālajos ķermeņos? Mahārādža Parīkšits uzdod šo ārkārtīgi svarīgo jautājumu par svētību visiem, kas cenšas iet sevis apzināšanās un garīgās kalpošanas ceļu.
Šajā pantā netiešā veidā apstiprināts, ka Augstākās Būtnes, Dieva Kunga, ķermenī nenotiek materiālas izmaiņas. Viņš ir garīgs veselums, un atšķirībā no saistītajām dvēselēm Viņa ķermenis un dvēsele ir vienādi. Atbrīvotās dzīvās būtnes, kas atrodas personiskā saskarsmē ar Kungu, arī ir tādas pašas kā Viņš. Ķermeņu maiņai ir pakļautas tikai saistītās dvēseles, kuras vēl nav ieguvušas atbrīvi. Bet kā tas viss ir sācies?
Pirmais solis garīgajā kalpošanā ir rast patvērumu pie garīgā skolotāja un tad izjautāt viņu par garīgās kalpošanas ceļu. Šie jautājumi ir ļoti svarīgi, lai garīgās kalpošanas ceļu būtu iespējams iet bez apvainojumiem. Pat ja cilvēks ir tik stingrs garīgajā kalpošanā kā Mahārādža Parīkšits, viņam, vienalga, jāizjautā garīgais skolotājs, kurš ir apzinājies sevi. Citiem vārdiem sakot, garīgajam skolotājam jābūt ļoti izglītotam, lai viņš varētu atbildēt uz visiem šiem bhaktu jautājumiem. Tāpēc tam, kurš labi nepārzina autoritatīvos rakstus un nespēj atbildēt uz visiem būtiskajiem jautājumiem, nevajag tēlot garīgo skolotāju, lai tikai iegūtu materiālus labumus. Ja cilvēks nespēj dot atbrīvi savam māceklim, viņš nedrīkst kļūt par garīgo skolotāju.

8. PANTS

āsīd jad-udarāt padmam    loka-samsthāna-lakšanam
jāvān ajam vai puruša    ijattāvajavaih prithak
tāvān asāv iti proktah    samsthāvajavavān iva

āsīt — kā auga; jat-udarāt — no kura vēdera; padmam — lotosa zieds;
loka — pasaules; samsthāna — stāvoklis; lakšanam — pieder; jāvān — kā
bija; ajam — tas; vai — noteikti; purušah — Dieva Augstākās
Personības; ijattā — izmērs; avajavaih — iemiesošanās; prithak — atšķiras;
tāvān — tā; asau — tas; iti proktah — ir teikts; samsthā — stāvoklis;
avajavavān — iemiesošanās; iva — kā.

TULKOJUMS

Ja Dieva Augstākajai Personībai, no kuras vēdera ir izaudzis lotoss, ir
milzīgs, Viņa lielumam atbilstošs ķermenis, tad kāda gan ir atšķirība
starp Kunga ķermeni un parasto dzīvo būtņu ķermeņiem?

SKAIDROJUMS

Atzīmēsim, cik saprātīgi Mahārādža Parīkšits
uzdeva jautājumus savam garīgajam skolotājam, lai zinātniski izprastu
Dieva Kunga pārpasaulīgo ķermeni. Jau agrāk daudzkārt tika runāts par
to, ka Kungs pieņem ārkārtīgi lielu ķermeni, piemēram,
Kāranodakašājī Višnu ķermeni, un no šī milzīgā veidola ādas porām izplūst
neskaitāmi Visumi. Ir teikts, ka no Garbhodakašājī Višnu ķermeņa
izaug lotoss, kura stiebrā atrodas visas Visuma planētas un kura ziedā
piedzimst Kungs Brahma. Materiālās pasaules radīšanas laikā
Visaugstais Kungs neapšaubāmi pieņem ārkārtīgi lielu veidolu, un arī dzīvās
būtnes saņem ķermeņus — gan lielus, gan mazus — pēc
nepieciešamības. Piemēram, zilonis atbilstoši savām vajadzībām saņem ļoti
lielu ķermeni, bet skudra atbilstoši savām vajadzībām — mazu
ķermeni. Gluži tāpat, ja Dieva Personība pieņem milzīgu ķermeni, lai tajā
varētu atrasties Visumi vai Visumu planētas, arī šajā gadījumā tas tiek
darīts nepieciešamības dēļ. Dzīvā būtne un Dievs Kungs atšķiras ne
tikai ar savu ķermeņu izmēriem. Tātad Kunga ķermenī jābūt kaut kam
īpašam, ar ko tas būtiski atšķiras no parasto dzīvo būtņu ķermeņiem.

9. PANTS

adžah sridžati bhūtāni    bhūtātmā jad-anugrahāt
dadrišē jēna tad-rūpam    nābhi-padma-samudbhavah

adžah — tas, kurš nav radies ne no kā materiāla; sridžati — rada;
bhūtāni — visus materiāli dzimušos; bhūta-ātmā — ar matērijas ķermeni;
jat — kura; anugrahāt — ar žēlastību; dadrišē — varēja redzēt; jēna — kura;
tat-rūpam — Viņa veidolu; nābhi — nabas; padma — lotosa;
samudbhavah — dzimis no.

TULKOJUMS

Brahma, kas ir dzimis nevis no kaut kā materiāla, bet gan no
lotoszieda, kas aug no Kunga nabas, ir visu materiāli dzimušo būtņu radītājs.
Protams, ar Kunga žēlastību Brahma varēja ieraudzīt Kunga veidolu.

SKAIDROJUMS

Pirmo dzīvo būtni Brahmu sauc par adžu, jo viņš
nav nācis pasaulē no materiālā mātes klēpja. Brahma ir dzimis
lotosziedā, kas ir Dieva Kunga ķermeņa izvērsums. Tādēļ ir grūti uzreiz
saprast, vai Kunga ķermenis un Brahmas ķermenis ir apveltīti ar vienām
un tām pašām īpašībām vai arī tie ir ar dažādām īpašībām. Arī tas ir
labi jāsaprot. Taču pilnīgi skaidrs ir tas, ka Brahma bija visādā ziņā
atkarīgs no Dieva Kunga žēlastības, jo pēc savas dzimšanas viņš varēja
radīt dzīvās būtnes tikai ar Kunga žēlastību, un, tikai pateicoties
Kungam, Brahma varēja redzēt Viņa veidolu. Ir ļoti grūti saprast, vai
veidols, ko redzēja Brahma, pēc īpašībām ir tāds pats kā Brahmas veidols,
un Mahārādža Parīkšits uz šo jautājumu gribēja saņemt nepārprotamu
atbildi no Šrīlas Šukadēvas Gosvāmī.

10. PANTS

sa čāpi jatra purušo    višva-sthitj-udbhavāpjajah
muktvātma-mājām mājēšah    šētē sarva-guhāšajah

sah — Viņš; ča — arī; api — kāds Viņš ir; jatra — kur;
purušah — Dieva Personība; višva — materiālo pasauļu; sthiti — uzturēšanas;
udbhava — radīšanas; apjajah — iznīcināšanas; muktvā — neskarts;
ātma-mājām — savu enerģiju; mājā-īšah — visu enerģiju Kungs; šētē — guļ;
sarva-guhā-šajah — atrodas visu sirdīs.

TULKOJUMS

Lūdzu, pastāsti arī par Dieva Personību, kuru neskar Viņa paša ārējā
enerģija un kura atrodas visu dzīvo būtņu sirdīs kā Virsdvēsele un kā
visu enerģiju Kungs.

SKAIDROJUMS

Dieva Kunga veidolam, ko redzēja Brahma,
noteikti jābūt pārpasaulīgam, jo kā gan citādi Kungs varētu vienkārši
paraudzīties uz radošo enerģiju tā, lai šī enerģija Viņu neskartu? Ir arī
zināms, ka šis pats puruša atrodas ikvienas dzīvās būtnes sirdī. Arī tam
ir vajadzīgs dziļāks izskaidrojums.

11. PANTS

purušāvajavair lokāh    sapālāh pūrva-kalpitāh
lokair amušjāvajavāh    sa-pālair iti šušruma

puruša — Dieva Kunga Visuma veidols (virāt-puruša); avajavaih — ar
dažādām ķermeņa daļām; lokāh — planētu sistēma; sa-pālāh — ar tās
pārvaldītājiem; pūrva — iepriekš; kalpitāh — apspriesta; lokaih — ar
dažādām planētu sistēmām; amušja — Viņa; avajavāh — dažādas
ķermeņa daļas; sa-pālaih — ar pārvaldītājiem; iti — tā; šušruma — es dzirdēju.

TULKOJUMS

Ak, mācītais brāhman! Iepriekš jau tika teikts, ka visas Visuma
planētas un to pārvaldītāji atrodas milzīgajā virāt-purušas auguma
dažādajās daļās. Es esmu arī dzirdējis, ka arī dažādajām planētu sistēmām
jāatrodas milzīgajā virāt-purušas ķermenī. Kur tās patiesībā atrodas?
Lūdzu, pastāsti par to!

12. PANTS

jāvān kalpo vikalpo vā    jathā kālo ‘numījatē
bhūta-bhavja-bhavač-čhabda    ājur-mānam ča jat satah

jāvān — kāds; kalpah — laika periods starp radīšanu un iznīcināšanu;
vikalpah — mazāko radīšanu un iznīcināšanu; — vai; jathā — kā arī;
kālah — laiks; anumījatē — tiek mērīts; bhūta — pagātnē;
bhavja — nākotnē; bhavat — tagadnē; šabdah — skaņa; ājuh — mūžs;
mānam — izmērs; ča — arī; jat — kāds; satah — visu dzīvo būtņu uz visām planētām.

TULKOJUMS

Pastāsti, lūdzu, arī to, cik ilgs ir laiks starp radīšanu un iznīcināšanu,
kā arī starp mazāko radīšanu un iznīcināšanu, un kāda ir laika daba,
uz ko norāda pagātnes, tagadnes un nākotnes skaņa. Lūdzu, pastāsti,
cik ilgi dzīvo dažādas dzīvās būtnes, padievi, cilvēki utt. uz dažādām
Visuma planētām.

SKAIDROJUMS

Pagātne, tagadne un nākotne ir dažādas laika
iezīmes, kas norāda uz to, cik ilgi pastāv Visums ar visu, kas tajā atrodas,
un cik ilgi dzīvo dažādu planētu dzīvās būtnes.

13. PANTS

kālasjānugatir jā tu    lakšjatē ‘nvī brihatj api
jāvatjah karma-gatajo    jādrišīr dvidža-sattama

kālasja — mūžīgā laika; anugatih — sākumu; jā tu — kā ir;
lakšjatē — uztverams; anvī — mazs; brihatī — liels; api — pat; jāvatjah — kamēr;
karma-gatajah — saskaņā ar veikto darbību; jādrišīh — kā var;
dvidža-sattama — ak, tīrākais no brāhmaniem.

TULKOJUMS

Ak, tīrākais no brāhmaniem! Lūdzu, pastāsti, kāds ir cēlonis īsam un
garam laikam un kāds ir laika sākums saskaņā ar darbības gaitu.

14. PANTS

jasmin karma-samāvājo    jathā jēnopagrihjatē
gunānām guninām čaiva    parināmam abhīpsatām

jasmin — kurā; karma — darbība; samāvājah — uzkrājas; jathā — tā;
jēna — ar ko; upagrihjatē — pārņem; gunānām — dažādo materiālās
dabas īpašību; guninām — dzīvo būtņu; ča — arī; ēva — noteikti;
parināmam — iznākums; abhīpsatām — vēlmju.

TULKOJUMS

Esi tik labs un pastāsti, kā uz dzīvo būtni iedarbojas uzkrātās
pretdarbības, kas radušās no dažādām materiālās dabas īpašībām, liekot
būtnei pacelties un nolaisties dažādos dzīvības veidos, sākot ar padieviem
un beidzot ar visnenozīmīgākajiem radījumiem.

SKAIDROJUMS

Visas materiālās dabas īpašību darbības un to sekas gan nelielā, gan lielā daudzumā tiek uzkrātas, un atbilstoši šai uzkrātajai darbībai jeb karmai un tās sekām izpaužas noteikti darbības augļi. Mahārādža Parīkšits no diženā brāhmana Šukadēvas Gosvāmī gribēja uzzināt, kā notiek šī darbība, kā rodas tās sekas, kādas ir dažādās norises un kādā mērā tas viss iedarbojas.
Dzīvi uz augstākajām planētām jeb debesu iemītnieku planētām var iemantot nevis ar kosmisko kuģu spēku (kā to domā nepieredzējušie zinātnieki), bet gan ar darbību, kas veikta skaidrībā.
Pat uz šīs planētas, uz kuras mēs pašlaik dzīvojam, pastāv noteikti ierobežojumi, kas neļauj ārvalstu pilsoņiem iebraukt valstīs ar augstāku labklājības līmeni. Piemēram, Amerikas valdība uzliek daudzus ierobežojumus tiem, kas grib iebraukt Amerikā no nabadzīgākām valstīm. Tas ir tādēļ, ka amerikāņi nevēlas dalīties savā bagātībā ar ārzemniekiem, kuri nav kļuvuši par Amerikas pilsoņiem. Tāda pati attieksme vērojama arī uz visām citām planētām, kur dzīvo saprātīgākas būtnes. Uz augstākajām planētām valda skaidrība, un ikvienam, kas vēlas nokļūt uz tādām augstākajām planētām kā uz Mēness, Saules un Venēras, ir labi jāsagatavojas, darbojoties pilnīgā skaidrībā.
Mahārādža Parīkšits uzdod jautājumu par to, kāds skaidrības darbības daudzums vajadzīgs, lai cilvēks varētu pacelties uz augstākajiem Visuma apgabaliem.
Pat uz šīs planētas, kur mēs dzīvojam pašlaik, cilvēks bez noteikta labas darbības daudzuma nevar pacelties augstā sabiedriskā stāvoklī. Tas, kuram nav attiecīgo īpašību, nevar apsēsties tiesneša krēslā ar varu. Gluži tāpat cilvēks, kurš šajā dzīvē nav darījis labus darbus, nevar nonākt uz augstākajām planētu sistēmām. Tiem, kas pieķērušies darbībai kaislībās un neziņā, nav nekādas iespējas ar elektronisko mehānismu palīdzību nonākt uz augstākajām planētām.
Kā norādīts Bhagavad-gītā (9.25.), cilvēkiem, kuri vēlas nonākt uz augstākajām debesu planētām, šāda iespēja tiek dota; tie, kas tiecas sasniegt Pitriloku, var nonākt tur; tie, kas vēlas uzlabot savu stāvokli uz Zemes, arī var to panākt; un tie, kas cenšas atgriezties mājās, atpakaļ pie Dieva, var sasniegt šo mērķi. Darbība skaidrībā un tās pretdarbības parasti iedalās dievbijīgā darbībā ar garīgo kalpošanu, zināšanu izkopšanā ar garīgo kalpošanu, mistiskajās spējās ar garīgo kalpošanu un visbeidzot tīrā garīgā kalpošanā, kas nav sajaukta ar citiem skaidrības veidiem. Šī tīrā garīgā kalpošana ir pārpasaulīga, un to sauc par para bhakti. Tikai tā dod iespēju nonākt pārpasaulīgajā Dieva Kunga valstībā. Šī pārpasaulīgā valstība nav izdomāta; tā ir tikpat īsta kā mēness. Lai saprastu Dieva valstību un pašu Dievu, cilvēkam jāiegūst pārpasaulīgas īpašības.

15. PANTS

bhū-pātāla-kakub-vjoma-    graha-nakšatra-bhūbhritām
sarit-samudra-dvīpānām    sambhavaš čaitad-okasām

bhū-pātāla — pazemes; kakup — četru debess pušu; vjoma — debesu;
graha — planētu; nakšatra — zvaigžņu; bhūbhritām — kalnu;
sarit — upju; samudra — jūras; dvīpānām — salu; sambhavah — parādīšanās;
ča — arī; ētat — to; okasām — iedzīvotāju.

TULKOJUMS

Ak, labākais no brāhmaniem! Lūdzu, pastāsti, kā rodas Visuma
planētas, četras debess puses, debesis, debess ķermeņi, zvaigznes, kalni,
upes, jūras, salas, kā arī dažādie Visuma iemītnieki.

SKAIDROJUMS

Dažādu zemju iedzīvotāji atrodas dažādos
stāvokļos. Ne visi viņi ir vienādi. Zemes iemītnieki atšķiras no ūdens vai
debesu iemītniekiem, un gluži tāpat dažādo planētu un debesu zvaigžņu
iedzīvotāji atšķiras viens no otra. Pēc Dieva Kunga likumiem neviena
vieta nav tukša, taču dzīvās radības kādā vienā noteiktā vietā atšķiras
no tām, kas dzīvo citās vietās. Pat cilvēku sabiedrībā džungļu vai
tuksnešu iedzīvotāji atšķiras no pilsētu un ciemu iedzīvotājiem. Šīs
atšķirības rodas dažādo dabas īpašību dēļ. Dabas likumi nedarbojas akli.
Visam pamatā ir dižena iecere. Mahārādža Parīkšits vēlas, lai diženais
gudrais Šukadēva Gosvāmī visu to izskaidrotu autoritatīvi un pareizi.

16. PANTS

pramānam anda-košasja    bāhjābhjantara-bhēdatah
mahatām čānučaritam    varnāšrama-viniščajah

pramānam — plašumu un izmērus; anda-košasja — Visuma;
bāhja — ārējās telpas; abhjantara — iekšējās telpas; bhēdatah — saskaņā ar
iedalījumu; mahatām — diženu dvēseļu; ča — arī; anučaritam — raksturu
un darbību; varna — kastu; āšrama — dzīves kārtu; viniščajah — sīki
apraksti.

TULKOJUMS

Lūdzu, apraksti arī Visuma iekšējās un ārējās telpas iedalījumu,
diženu dvēseļu raksturu un darbību, kā arī dažādu kastu un sabiedriskās
dzīves kārtu īpašības.

SKAIDROJUMS

Mahārādža Parīkšits kā jau Kunga Krišnas bhakta vēlas pilnībā izprast Kunga radītās pasaules jēgu. Viņš vēlas zināt, kāda ir Visuma veidola iekšējā un ārējā telpa. Tas, ka īstens zināšanu meklētājs vēlas to visu iepazīt, ir gluži dabiski. Tiem, kuri uzskata, ka Dieva Kunga bhaktas ir apmierināti ar sentimentālām jūtām, Mahārādžas Parīkšita jautājumi ļoti labi parāda, ka tīrs bhakta ir zinātkārs un vēlas pilnībā iepazīt visu pastāvošo. Mūsdienu zinātnieki nespēj iepazīt pat Visuma iekšējo telpu, nemaz jau nerunājot par telpu, kas ir apkārt Visumam.
Mahārādža Parīkšits nebija apmierināts tikai ar materiālām zināšanām. Viņš vēlējās uzzināt par diženu dvēseļu, Dieva Kunga bhaktu, raksturu un darbību. Dieva Kunga godība un Viņa bhaktu slava kopā veido Šrīmad Bhāgavatamas zināšanas. Kad Kunga Krišnas māmiņa, mīlestības apburta, gribēja paskatīties Kungam mutē, lai redzētu, vai Viņš nav ēdis zemi, Kungs savā mutē māmiņai atklāja visu Visumu. Tā ar Kunga žēlastību bhaktas Kunga mutē var ieraudzīt visu, kas atrodas Visumā.
Šajā pantā tiek uzdots arī jautājums par sabiedrības zinātnisko iedalījumu četrās kārtās un četros dzīves posmos saskaņā ar katra cilvēka īpašībām. Četras sabiedrības daļas ir gluži tādas pašas kā četras ķermeņa daļas. Ķermeņa daļas neatšķiras no ķermeņa, taču pašas par sevi tās ir tikai daļas. Tāda ir četru kastu un četru kārtu zinātniskā iedalījuma būtība. Šis zinātniskais sabiedrības iedalījums ir novērtējums tikai pēc tā, kā cilvēki pilnveidojas garīgajā kalpošanā Dievam Kungam. Jebkurš cilvēks, kas strādā valdībā, prezidentu ieskaitot, ir neatņemama valdības sastāvdaļa. Visi ir valdības kalpotāji, un neviens atsevišķi vēl nav valdība. Tāds ir arī dzīvo būtņu stāvoklis Visaugstā Kunga valdībā. Neviens nevar mākslīgi ieņemt Dieva Kunga posteni, un visiem ir jākalpo augstākā veseluma mērķim.

17. PANTS

jugāni juga-mānam ča    dharmo jaš ča jugē jugē
avatārānučaritam    jad āščarjatamam harēh

jugāni — dažādie laikmeti; juga-mānam — ikviena laikmeta garums;
ča — kā arī; dharmah — nodarbošanās; jah ča — un kas; jugē
jugē
— katrā jugā jeb laikmetā; avatāra — avatārs; anučaritam — un avatāra
darbība; jat — kas; āščarjatamam — brīnumainā darbība;
harēh — Visaugstā Kunga.

TULKOJUMS

Lūdzu, pastāsti par dažādajiem laikmetiem radītajā pasaulē un par šo
laikmetu garumiem. Pastāsti arī to, kā dažādie Dieva Kunga avatāri
darbojas dažādos laikmetos.

SKAIDROJUMS

Kungs Krišna ir sākotnējā Dieva Personība, un visi
Visaugstā Kunga avatāri neatšķiras no paša Kunga un ir izplūduši no
Visaugstākā. Mahārādža Parīkšits diženajam un izglītotajam gudrajam
Šukadēvam Gosvāmī jautāja, kāda ir šo avatāru darbība, lai pēc tā, kas
autoritatīvos rakstos teikts par Kunga darbību, varētu pazīt Kunga
avatārus. Mahārādža Parīkšits nebija tāds kā parastie ļaudis, kuri pieņem
kādu personību par Dieva Kunga avatāru, balstoties uz savām jūtām.
Valdnieks gribēja pieņemt Dieva Kunga avatārus, tikai balstoties uz
Vēdu rakstos minētajām pazīmēm, saskaņā ar tādu āčārju kā
Šukadēvas Gosvāmī norādījumiem. Dievs Kungs atnāk ar savu iekšējo
enerģiju. Viņš nepakļaujas materiālās dabas likumiem, un Viņa darbība ir
neparasta. Rakstos ir minēta Kunga īpašā darbība, un mums ir
jāsaprot, ka Kunga darbība neatšķiras no paša Kunga, jo tas viss ir
absolūts. Tāpēc klausīties par Dieva Kunga darbību nozīmē atrasties tiešā
Kunga sabiedrībā, un atrasties tiešā Kunga sabiedrībā nozīmē šķīstīties
no materiālajiem sārņiem. Mēs par to jau runājām iepriekšējā sējumā.

18. PANTS

nrinām sādhārano dharmah    savišēšaš ča jādrišah
šrēnīnām rādžaršīnām ča    dharmah kriččhrēšu džīvatām

nrinām — cilvēku sabiedrības; sādhāranah — vispārēji;
dharmah — reliģijas pieņemšana; sa-višēšah — īpaša; ča — arī; jādrišah — kā ir;
šrēnīnām — noteiktu triju kārtu; rādžaršīnām — svēto valdnieku; ča — arī;
dharmah — pienākums; kriččhrēšu — ciešanās; džīvatām — dzīvo būtņu.

TULKOJUMS

Lūdzu, pastāsti, kāda reliģija būtu pieņemama visai sabiedrībai, kādi
ir ļaužu pienākumi reliģijā, kādam jābūt sabiedrības iedalījumam
kārtās, kādai jābūt valdnieku kārtai un kādi ir reliģijas principi tiem, kuri
cieš.

SKAIDROJUMS

Kopējā reliģija visām cilvēku kārtām, lai kas arī cilvēks būtu, ir garīgā kalpošana. Ar garīgo kalpošanu Dievam Kungam var nodarboties pat dzīvnieki, un vislabākais piemērs ir Šrī Vadžrāngadžī jeb Hanumāns, diženais Kunga Šrī Rāmas bhakta. Kā mēs jau runājām, ar garīgo kalpošanu Kungam var nodarboties pat mežoņi un kanibāli, ja vien viņus vada īstens Kunga bhakta. Skanda Purānā stāstīts par kādu mednieku, kurš, pateicoties Šrī Nāradam, kļuva par apskaidrotu Dieva Kunga bhaktu. Tādējādi ar garīgo kalpošanu var vienlīdz labi nodarboties visas dzīvās būtnes.
Reliģija, ko pieņem atbilstoši valstij un kultūras apstākļiem, acīmredzami nav visu cilvēku kopējā reliģija; taču kopīgais pamats ir garīgā kalpošana. Pat ja kāda noteikta reliģija neatzīst Dieva Augstāko Personību, tās sekotājiem ir jāievēro kāda noteikta reliģiskā vadītāja noliktie principi. Šāds reliģiskas sektas vadītājs nekādā gadījumā nav augstākais vadītājs, jo viņš kļūst par vadītāju, tikai pateicoties askēzēm. Turpretī Dieva Augstākajai Personībai nav jāveic nekādas askēzes, lai kļūtu par vadītāju, un tas ļoti spilgti atklājas Kunga Krišnas darbībā.
Sabiedrības kastu un kārtu pienākumi, kas saistīti ar iztikas nopelnīšanu, arī ir atkarīgi no garīgās kalpošanas principa. Bhagavad-gītā teikts, ka cilvēks var sasniegt dzīves augstāko pilnību, vienkārši ziedojot sava darba augļus garīgajā kalpošanā Dievam Kungam. Tie, kas seko garīgās kalpošanas principiem, nekad nenonāk grūtībās, un tādējādi par āpad-dharmu jeb reliģiju ciešanās nevar būt ne runas. Kā visdiženākā autoritāte Šrīla Šukadēva Gosvāmī paskaidro šajā grāmatā, vienīgā reliģija ir garīgā kalpošana Dievam Kungam, taču tā var izpausties dažādos veidos.

19. PANTS

tattvānām parisankhjānam    lakšanam hētu-lakšanam
purušārādhana-vidhir    jogasjādhjātmikasja ča

tattvānām — elementi, kas veido pasauli; parisankhjānam — skaitu;
lakšanam — pazīmes; hētu-lakšanam — cēloņu pazīmes; puruša — Dieva
Kunga; ārādhana — garīgās kalpošanas; vidhih — likumus un
priekšrakstus; jogasja — jogas nodarbību; adhjātmikasja — garīgos paņēmienus,
kas ved pretī garīgajai kalpošanai; ča — arī.

TULKOJUMS

Lūdzu, pastāsti, no kā sastāv radītā pasaule, cik tajā elementu, kādi ir
to cēloņi un kā tie attīstās, un arī to, kāds ir garīgās kalpošanas
paņēmiens un mistisko spēju izkopšanas paņēmiens.

20. PANTS

jogēšvaraišvarja-gatir    linga-bhangas tu joginām
vēdopavēda-dharmānām    itihāsa-purānajoh

joga-īšvara — mistisko spēju valdnieks; aišvarja — bagātība;
gatih — attīstība; linga — smalkais (astrālais) ķermenis; bhangah — atsacīšanās;
tu — bet; joginām — mistiķu; vēda — pārpasaulīgās zināšanas;
upavēda — Vēdu literatūras netiešos atzarojumus; dharmānām — reliģiju;
itihāsa — vēsturi; purānajoh — Purānu.

TULKOJUMS

Kāda ir diženo mistiķu vara, un kāda ir viņu augstākā izpratne? Kā
pilnīgs mistiķis atbrīvojas no sava smalkā (astrālā) ķermeņa? Kādas
pamatzināšanas dotas Vēdu rakstos, to vēsturiskajos atzarojumos un
papildrakstos jeb Purānās?

SKAIDROJUMS

Jogēšvara jeb tas, kurš ieguvis mistiskās spējas, var
paveikt astoņu veidu brīnumus, t.i., kļūt mazāks par vismazāko
puteklīti, vieglāks par spalviņu, viņš var iegūt visu, ko vēlas, nonākt jebkurā
vietā, viņš var pat radīt planētu debesīs utt. Ir daudz jogēšvaru, kas
dažādā mērā ieguvuši šīs brīnumainās spējas, un visaugstākais no tiem ir
Kungs Šiva. Kungs Šiva ir vislielākais jogs, un viņš var paveikt daudz
lielākus brīnumus nekā jebkura no parastajām dzīvajām būtnēm.
Dieva Augstākās Personības bhaktas tiešā veidā nenodarbojas ar mistisko
spēju iegūšanu, taču ar Kunga žēlastību viņi var uzvarēt pat tādus
jogēšvarus kā Durvāsu Muni, kurš uzsāka strīdu ar Mahārādžu
Ambarīšu un gribēja tam parādīt savas varenās mistiskās spējas. Mahārādža
Ambarīša bija tīrs Dieva Kunga bhakta, un viņš nemaz nepūlējās kaut
ko iesākt, taču Kungs paglāba Mahārādžu Ambarīšu no jogēšvaras
Durvāsas Muni dusmām, un Muni bija spiests lūgt valdniekam
piedošanu. Gluži tāpat, kad Draupadī nonāca grūtā stāvoklī un Kuru prinči
karaliskās sapulces laikā gribēja viņu izģērbt, Kungs paglāba valdnieci
no kauna un deva tai bezgalīgi garu sārī. Pati Draupadī neko
nezināja par mistiskajām spējām. Tadējādi bhaktas, pateicoties Dieva Kunga
bezgalīgajam spēkam, arī ir jogēšvaras, tāpat kā bērns ir varens,
pateicoties saviem vecākiem. Bērni paši necenšas sevi aizsargāt ar kaut
kādiem mākslīgiem līdzekļiem. Viņus aizsargā vecāku žēlastība.

Mahārādža Parīkšits izglītotajam brāhmanam Šukadēvam Gosvāmī
jautāja, kur nonāk šādi diženi mistiķi un vai tie iegūst savas
neparastās spējas ar saviem spēkiem vai ar Dieva Kunga žēlastību. Viņš
jautāja arī par to, kā jogi pārvar pieķeršanos smalkajam un rupjajam
materiālajam ķermenim. Vēl valdnieks jautāja par to, kāda ir Vēdu zinību
būtība. Kā teikts Bhagavad-gītā (15.15.), visu Vēdu mērķis ir Dieva
Augstākās Personības iepazīšana, kas dod iespēju pārpasaulīgā
mīlestībā kalpot Kungam.

21. PANTS

samplavah sarva-bhūtānām    vikramah pratisankramah
ištā-pūrtasja kāmjānām    tri-vargasja ča jo vidhih

samplavah — pilnīgs līdzeklis vai pilnīga bojāeja;
sarva-bhūtānām — visu dzīvo būtņu; vikramah — īpašas spējas vai apstākļi;
pratisankramah — iznīcināšana pašās beigās; ištā — Vēdu rituālu veikšana;
pūrtasja — dievbijīgā darbība saskaņā ar reliģiju; kāmjānām — rituāli
saimnieciskai attīstībai; tri-vargasja — reliģijas, saimnieciskās attīstības un
jutekļu apmierināšanas trīs līdzekļi; ča — arī; jah — kādi;
vidhih — paņēmieni.

TULKOJUMS

Lūdzu, paskaidro, kā dzīvās būtnes rodas, kā tās tiek uzturētas un kā
tās tiek iznīcinātas. Lūdzu, pastāsti arī to, kas garīgajā kalpošanā ir
labs un kādi ir tās trūkumi. Kādi ir Vēdu rituāli un Vēdu papildrituālu
noteikumi, un kāda ir darbība reliģijā, saimnieciskajā attīstībā un
jutekļu apmierināšanā?

SKAIDROJUMS

Vārds «samplavah» ar nozīmi «pilnīgi līdzekļi» tiek izmantots, lai norādītu uz garīgo kalpošanu, un «pratisamplavah» norāda uz pretējo, t.i., to, kas neļauj pilnveidoties garīgajā kalpošanā. Tas, kurš ar stingrību kalpo Dievam Kungam, var pavisam viegli darboties saistītajā dzīvē. Saistītā dzīve ir kā braukšana ar laivu okeāna vidū. Cilvēks ir pilnībā atkarīgs no okeāna žēlastības, un vajag tikai okeānam saviļņoties, lai braucienam pienāktu gals. Ja laiks ir labs, tad ar laivu, protams, brauciens var būt ļoti viegls, taču, ja ir vētra, migla, vējš vai mākoņi, tā var nogrimt. Lai cik labi cilvēks būtu apgādāts materiālajā ziņā, viņš nevar valdīt pār okeāna iegribām. Tas, kurš ir braucis pāri okeānam ar kuģi, droši vien atceras, cik ļoti viņš ir bijis atkarīgs no okeāna. Taču ar Dieva Kunga žēlastību cilvēks var pārpeldēt materiālās esamības okeānu pavisam viegli, nebaidoties no vētras vai miglas. Viss ir atkarīgs no Kunga gribas. Un, ja saistītajā dzīvē draud kādas briesmas, mums neviens nevar palīdzēt. Taču Dieva Kunga bhaktas brauc pāri materiālās esamības okeānam bez raizēm, jo Kungs vienmēr sargā tīros bhaktas (Bg.9.13.). Kungs īpaši gādā par bhaktām, kad viņi darbojas materiālajā, saistītajā, dzīvē (Bg.9.29.). Tādēļ ikvienam ir jāmeklē patvērums pie Dieva Kunga lotospēdām un visādā ziņā jākļūst par tīru Kunga bhaktu.
Tāpēc cilvēkam, izjautājot garīgo skolotāju, jāuzzina, kas ir labs un kas ir slikts garīgajai kalpošanai, kā to darīja Mahārādža Parīkšits, izjautājot savu garīgo skolotāju Šrīlu Šukadēvu Gosvāmī. Kā teikts «Bhakti-rasāmrita-sindhu» jeb garīgās kalpošanas zinātnes izklāstā, nevajag ēst vairāk kā nepieciešams, lai dzīvotu. Ar dārzeņiem un pienu pietiek, lai uzturētu cilvēka ķermeni, un tāpēc nevajag ēst vairāk, izdabājot mēlei. Nevajag arī krāt naudu, lai materiālajā pasaulē iegūtu godu un slavu. Iztika jāpelna bez liekām pūlēm un godīgi, jo labāk ir nest nastas un būt godīgam nekā ar krāpšanu kļūt par lielu vīru. Nav nekas slikts, ja cilvēks ar godīgiem līdzekļiem kļūst par vislielāko bagātnieku pasaulē, taču nevajag upurēt godīgumu mantas dēļ. Tas kaitē garīgajai kalpošanai. Nevajag runāt muļķības. Bhakta cenšas nopelnīt Dieva Kunga labvēlību, tāpēc viņam aizvien jācildina Kungs un viss brīnumainais, ko Kungs ir radījis. Bhaktam nevajag izsmiet Kunga radīto, sakot, ka Kungs ir radījis viltus pasauli. Pasaule nav neīsta. Īstenībā, lai dzīvotu, mums no šīs pasaules tik daudz kas jāņem — kā gan mēs varam teikt, ka pasaule ir neīsta? Gluži tāpat kā gan mēs varam domāt, ka Dievam Kungam nav veidola? Kā gan Viņš var būt bez veidola, ja Viņam ir viss saprāts un visa apziņa gan tieši, gan netieši? Tādējādi tīram bhaktam daudz kas jāmācās. Tas jādara pilnvērtīgi tāda īstena skolotāja kā Šukadēvas Gosvāmī vadībā.
Lūk, apstākļi, kas labvēlīgi garīgajai kalpošanai, — Dievam Kungam jākalpo ar lielu aizrautību. Kungs savā Šrī Čaitanjas Mahāprabhu veidolā vēlējās, lai garīgā kalpošana tiktu sludināta pa visu pasauli katrā tās nostūrī, un tāpēc tīra bhaktas pienākums ir censties šo norādījumu izpildīt. Ar aizrautību jācenšas veikt ne tikai ikdienas rituāli, bet arī mierīgi jāsludina garīgās kalpošanas mācība, sekojot Kunga Čaitanjas piemēram. Ja bhaktam liekas, ka viņam tas neizdodas, nevajag zaudēt cerības. Panākumi un neveiksmes tīram bhaktam ir nebūtiski, jo viņš ir karavīrs kaujas laukā. Garīgās kalpošanas mācības sludināšana ir kā kara pieteikšana materiālistiskajai dzīvei. Materiālisti ir dažādu veidu — auglīgā darba darītāji, prātotāji, mistiskie žonglieri un daudzi citi. Visi viņi noliedz Dieva esamību. Šādi cilvēki mēdz saukt sevi par Dievu, lai gan uz katra soļa un katrā darbībā tie ir atkarīgi no Dieva Kunga žēlastības. Tāpēc tīrs bhakta nebiedrojas ar šādām ateistu bandām. Stiprs Dieva Kunga bhakta neļaujas, lai viņu maldinātu nebhaktu ateistiskā propaganda, taču iesācējam bhaktam no tās ir ļoti jāuzmanās. Bhaktam jācenšas pareizi sekot garīgās kalpošanas principiem īstena garīgā skolotāja vadībā un nevajag pieķerties formalitātēm. Kalpojot īstena garīgā skolotāja vadībā, jādomā par to, cik lielā mērā notiek garīgā kalpošana. Nedrīkst skatīties tikai uz rituāliem. Bhaktam nevajag ne pēc kā tiekties. Viņam jābūt apmierinātam ar to, kas nāk pats par sevi pēc Dieva Kunga gribas. Tas ir bhakti dzīves princips, un visus šos principus viegli var iemācīties, sekojot tādam garīgajam skolotājam kā Šukadēvam Gosvāmī. Mahārādža Parīkšits rīkojās ļoti pareizi, uzdodot jautājumus Šukadēvam Gosvāmī, un mums ir jāseko viņa piemēram.
Mahārādža Parīkšits jautāja, kā notiek materiālās pasaules radīšana, uzturēšana un iznīcināšana, kādi ir Vēdu rituāli un kā dievbijīgā darbība tiek veikta saskaņā ar tādu Vēdu papildliteratūru kā Purānām un Mahābhāratu. Kā iepriekš tika paskaidrots, Mahābhārata, kā arī Purānas ir senās Indijas vēsture. Dievbijīga darbība ieteikta Vēdu papildrakstos (smriti). Īpaši pieminēta ūdenskrātuvju un aku rakšana, lai ļaudīm būtu ūdens. Koku stādīšanu gar ceļiem, tempļu un citu Dieva godināšanas vietu būvēšanu, labdarības iestāžu dibināšanu, kur vientuļnieki un nabagi varētu paēst, un citu līdzīgu darbību sauc par pūrtu.
Valdnieks, rūpēdamies par visiem, uzdeva arī jautājumu par jutekļu apmierināšanas dabisko vēlmju piepildīšanu.

22. PANTS

jo vānušājinām sargah    pāšandasja ča sambhavah
ātmano bandha-mokšau ča    vjavasthānam sva-rūpatah

jah — visu to; — vai; anušājinām — saplūdušo ar Dieva Kunga
ķermeni; sargah — radīšana; pāšandasja — neticīgo; ča — un;
sambhavah — parādīšanās; ātmanah — dzīvo būtņu; bandha — saistīto;
mokšau — atbrīvošanās; ča — arī; vjavasthānam — atrodas; sva-rūpatah — nesaistītā
stāvoklī.

TULKOJUMS

Lūdzu, pastāsti arī to, kā tiek radītas dzīvās būtnes, kas saplūdušas ar
Kunga ķermeni, un kā neticīgie ierodas šajā pasaulē. Pastāsti, kā
dzīvo nesaistītās dzīvās būtnes.

SKAIDROJUMS

Bhaktam, kurš pilnveidojas Dieva apziņā, jājautā
īstenam garīgajam skolotājam, kā dzīvās būtnes saplūst ar Dieva Kunga
ķermeni un kā tās radīšanas laikā atgriežas pasaulē. Dzīvās būtnes ir
divu veidu. Vienas ir mūžam brīvās, nesaistītās dzīvās būtnes, un otras
ir mūžam saistītās būtnes. Mūžam saistītās dzīvās būtnes ir divu
veidu — vienas ir ticīgas, un otras ir neticīgas. Arī ticīgās būtnes ir divu
veidu — vieni ir bhaktas, un otri ir prātotāji. Prātotāji vēlas saplūst ar
Dieva Kunga esamību jeb savienoties ar Kungu, turpretī bhaktas vēlas
saglabāt savu atsevišķo būtību un pastāvīgi kalpot Kungam. Tie
bhaktas, kuri vēl nav pilnībā šķīstījušies, kā arī empīriskie filozofi, jaunas
radīšanas laikā atkal tiek sasaistīti, lai viņi varētu turpināt šķīstīties.
Pilnveidojoties garīgajā kalpošanā Dievam Kungam, šīs saistītās
dvēseles iegūst atbrīvi. Mahārādža Parīkšits uzdeva visus šos jautājumus
īstenam garīgajam skolotājam, lai pilnībā apgūtu Dieva zinātni.

23. PANTS

jathātma-tantro bhagavān    vikrīdatj ātma-mājajā
visridžja vā jathā mājām    udāstē sākšivad vibhuh

jathā — kā; ātma-tantrah — neatkarīgā; bhagavān — Dieva Personība;
vikrīdati — bauda spēles; ātma-mājajā — ar savu iekšējo spēju;
visridžja — atmetot; — kā arī; jathā — kā vēlas; mājām — ārējo spēju;
udāstē — paliek; sākšivat — gluži kā liecinieks; vibhuh — visvarenais.

TULKOJUMS

Neatkarīgā Dieva Personība bauda savas spēles ar iekšējo spēju un
iznīcināšanas laikā atstāj visu ārējai spējai, pati paliekot par tā visa
liecinieku.

SKAIDROJUMS

Kungs Šrī Krišna ir Dieva Augstākā Personība un
visu pārējo avatāru avots, tāpēc Viņš ir vienīgā neatkarīgā personība.
Viņš bauda savas radīšanas spēles, kā pats vēlas, un iznīcināšanas
laikā atstāj visu ārējai enerģijai. Kungs ar savu iekšējo spēju nogalina
dēmonieti Pūtanu un tajā pat laikā bauda spēles māmiņas Jašodas klēpī.
Kad Kungs vēlas atstāt šo pasauli, Viņš sarīko savas ģimenes
locekļu (Jadu-kulas) nogalināšanas spēli un pats paliek šīs iznīcināšanas
neskarts. Kungs ir liecinieks visam, kas notiek, tomēr Viņu nekas neskar.
Viņš ir neatkarīgs visādā ziņā. Mahārādža Parīkšits vēlējas par to visu
uzzināt sīkāk, jo tīram bhaktam šie jautājumi labi jāizprot.

24. PANTS

sarvam ētač ča bhagavan    priččhato mē ‘nupūrvašah
tattvato ‘rhasj udāhartum    prapannāja mahā-munē

sarvam — visus šos; ētat — jautājumus; ča — arī tos, ko neesmu mācējis
uzdot; bhagavan — ak, diženais gudrais; priččhatah — zinātkārā;
— manis; anupūrvašah — no sākuma; tattvatah — saskaņā ar patiesību;
arhasi — lūdzu, izskaidro; udāhartum — kā tu zini; prapannāja — tam,
kurš uzticējis sevi; mahā-munē — ak, gudrais.

TULKOJUMS

Ak, diženais gudrais! Tu esi Dieva Kunga pārstāvis. Lūdzu, apmierini
manu zinātkāri un atbildi uz visiem maniem jautājumiem, kā arī
pastāsti par to, ko es tev neesmu jautājis. Es esmu dvēsele, kas uzticējusi
sevi tev, tāpēc dod man pilnīgas zināšanas šajos jautājumos.

SKAIDROJUMS

Garīgais skolotājs vienmēr ir gatavs dot zināšanas
māceklim it īpaši tad, kad māceklis ir zinātkārs. Zinātkāre no mācekļa
puses ir ļoti nepieciešama, ja viņš grib pilnveidoties. Mahārādža
Parīkšits ir īstens māceklis, jo viņš ir ļoti zinātkārs. Ja cilvēks nevēlas uzdot
jautājumus par sevis apzināšanos, viņam nav vērts iet pie garīgā
skolotāja un censties izlikties par mācekli. Mahārādža Parīkšits grib zināt
ne tikai to, par ko viņš ir uzdevis jautājumus, bet arī to, par ko nav
mācējis pajautāt. Patiesībā cilvēks nemaz nespēj uzdot jautājumus
garīgajam skolotājam par visu, taču īstens garīgais skolotājs prot visādā
ziņā izglītot mācekli tam par svētību.

25. PANTS

atra pramānam hi bhavān    paramēšthī jathātma-bhūh
aparē čānutišthanti    pūrvēšām pūrva-džaih kritam

atra — šajā jautājumā; pramānam — pierādījumus; hi — noteikti;
bhavān — tu; paramēšthī — Brahma, Visuma radītājs; jathā — kā;
ātma-bhūh — dzimis tieši no Kunga; aparē — citi; ča — tikai;
anutišthanti — seko; pūrvēšām — kā parasts; pūrva-džaih — iepriekšējo filozofu
zināšanām; kritam — darīts.

TULKOJUMS

Ak, viedais! Tu esi tikpat dižens kā Brahma, sākotnējā dzīvā būtne.
Citi tikai, kā parasts, seko agrākajiem filozofiskajiem prātniekiem.

SKAIDROJUMS

Var iebilst, ka Šukadēva Gosvāmī nav vienīgā autoritāte pilnīgajās pārpasaulīgajās zināšanās, jo ir arī daudz citu gudro un to sekotāju. Vjāsadēvas laikā un pat pirms viņa bija daudz citu diženu gudro, kā Gautama, Kanāda, Džaimini, Kapila un Aštāvakra, no kuriem katrs mācīja savu filozofijas ceļu. Viens no tiem ir arī Patandžali, un katram no šiem sešiem diženajiem riši bija sava pieeja gluži tāpat kā mūsdienu filozofiem un prātotājiem. Sešu slaveno gudro filozofiskie ceļi atšķiras no Šukadēvas Gosvāmī Šrīmad Bhāgavatamā izklāstītā ceļa ar to, ka visi seši minētie gudrie apskata jautājumus pēc sava prāta, turpretī Šukadēva Gosvāmī pasniedz zināšanas, kas nākušas tieši no Brahmādžī, kuru sauc par ātma-bhū jeb to, kurš dzimis un ieguvis izglītību no visvarenās Dieva Personības.
Vēdu pārpasaulīgās zināšanas nāk tieši no Dieva Personības. Ar Kunga žēlastību šīs zināšanas saņēma pirmā Visuma būtne Brahma. No Brahmādžī tās saņēma Nārada, un no Nāradas tās saņēma Vjāsa. Šukadēva Gosvāmī saņēma šīs pārpasaulīgās zināšanas tieši no sava tēva Vjāsadēvas. Tādējādi zināšanas, kas saņemtas pa mācekļu pēctecību, ir pilnīgas. Cilvēks nevar būt pilnīgs garīgais skolotājs, ja viņš nav saņēmis zināšanas pa mācekļu pēctecību. Tāds ir pārpasaulīgo zināšanu saņemšanas noslēpums. Seši minētie gudrie var būt diženi domātāji, taču viņu prāta radītās zināšanas nav pilnīgas. Lai cik pilnīgs arī būtu empīriskais filozofs dažādu filozofisku tēžu pasniegšanā, šīs zināšanas nekādā gadījumā nevar būt pilnīgas, jo tās radījis nepilnīgs prāts. Diženiem gudrajiem arī ir savas mācekļu pēctecības, taču tās nav autoritāšu atzītas, jo to zināšanas nenāk tieši no neatkarīgās Dieva Personības Nārājanas. Neviens, izņemot Nārājanu, nevar būt neatkarīgs; tāpēc neviena zināšanas nevar būt pilnīgas, jo visi savās zināšanās ir atkarīgi no nepastāvīgā prāta. Prāts ir materiāls, un tāpēc arī zināšanas, ko pasniedz prātotāji, nekad nevar būt pārpasaulīgas un pilnīgas. Pasaulīgie filozofi, paši būdami nepilnīgi, strīdas ar citiem filozofiem, jo pasaulīgs filozofs nav nekāds filozofs, ja viņš neizvirza pats savu teoriju. Tādi saprātīgi cilvēki kā Mahārādža Parīkšits neatzīst šādus prātniekus, lai cik diženi tie arī būtu, bet gan uzklausa tādas autoritātes kā Šukadēvu Gosvāmī, kas, pateicoties paramparai, neatšķiras no Dieva Augstākās Personības, kā tas uzsvērts Bhagavad-gītā.

26. PANTS

na mē ‘savah parājanti    brahmann anašanād amī
pibato ‘čjuta-pījūšam    tad vākjābdhi-vinihsritam

na — nekad; — mana; asavah — dzīve; parājanti — izdziest;
brahman — ak, mācītais brāhman; anašanāt amī — gavēšanas dēļ;
pibatah — jo dzeru; ačjuta — par Nemaldīgo; pījūšam — nektāru; tat — tava;
vākja-abdhi — vārdu okeāna; vinihsritam — plūst.

TULKOJUMS

Ak, mācītais brāhman! Tu man stāsti par nemaldīgo Dieva Personību,
un es dzeru nektāru, kas plūst no tava vārdu okeāna, tāpēc par spīti
gavēšanai es nemaz neesmu noguris.

SKAIDROJUMS

Mācekļu pēctecība, kas aizsākas ar Brahmu,
Nāradu, Vjāsu un Šukadēvu Gosvāmī, īpaši atšķiras no pārējām. Sekošana
mācekļu pēctecībām, kas aizsākas ar citiem gudrajiem, ir tukša laika
izšķiešana, jo tajā nav ačjuta-kathas jeb nemaldīgā Kunga vēstījuma.
Prātotāji var izvirzīt ļoti skaistas un argumentētas teorijas, taču viņu
spriedumi un argumenti nav nekļūdīgi, jo labāki prātotāji tos var
uzvarēt. Mahārādžu Parīkšitu svārstīgā prāta sausie spriedumi nesaistīja.
Viņš vēlējās klausīties jautājumus par Dievu Kungu, jo, baudot
nektāru, kas plūda no Šukadēvas Gosvāmī lūpām, valdnieks nejuta nekādu
nogurumu, lai gan viņš pirms nāves gavēja.

Cilvēks var klausīties to, ko saka prātotāji, taču šāda klausīšanās
nevar ilgi turpināties. Cilvēks ļoti ātri nogurst, klausoties šādus
nodrāztus spriedelējumus, un neviens pasaulē nevar gūt apmierinājumu ar
tādiem bezjēdzīgiem prātojumiem. Turpretī Dieva Kunga vēstījums, it
īpaši ja tas nāk no tādas personības kā Šukadēvas Gosvāmī, nekad
nenogurdina, pat ja cilvēks ir noguris citu iemeslu dēļ.

Dažos Šrīmad Bhāgavatamas izdevumos šī panta pēdējā rinda ir
anjatra kupitād dvidžāt, kas nozīmē, ka valdnieks varbūt nespēj aizmirst,
ka viņam jāmirst no čūskas kodiena. Arī čūska ir divreiz dzimusi, un
tās dusmas tiek salīdzinātas ar nesaprātīgā brāhmanu zēna lāstu.
Mahārādža Parīkšits nebaidījās no nāves, jo viņu iedvesmoja Dieva
Kunga vēstījums. Tam, kurš pilnībā gremdējies ačjuta-kathā, šajā pasaulē
nav no kā baidīties.

27. PANTS

sūta uvāča

sa upāmantrito rāgjā    kathājām iti sat-patēh
brahmarāto bhrišam prīto    višnurātēna samsadi

sūtah uvāča — Šrīla Sūta Gosvāmī sacīja; sah — viņš (Šukadēva
Gosvāmī); upāmantritah — jautāts; rāgjā — valdnieka;
kathājām — jautājumos; iti — tā; sat-patēh — par augstāko patiesību;
brahma-rātah — Šukadēva Gosvāmī; bhrišam — ļoti; prītah — priecīgs; višnu-rātēna — ar
Mahārādžu Parīkšitu; samsadi — tiekoties.

TULKOJUMS

Sūta Gosvāmī sacīja: Šukadēva Gosvāmī bija ļoti priecīgs, kad
Mahārādža Parīkšits viņam uzdeva jautājumus par Kungu Šrī Krišnu un
bhaktām.

SKAIDROJUMS

Šrīmad Bhāgavatamas jautājumus pa īstam var
apspriest tikai starp bhaktām. Bhagavad-gītu autoritatīvi apsprieda
Kungs Krišna un Ardžuna (Dievs Kungs un Viņa bhakta), un gluži
tāpat Šrīmad Bhāgavatama, kas ir nākamā pakāpe pēc
Bhagavad-gītas apguves, var tikt apspriesta tikai starp zinātājiem un bhaktām,
kā Šukadēvu Gosvāmī un Mahārādžu Parīkšitu. Citādi tās nektāru
nevar pa īstam nogaršot. Šukadēva Gosvāmī bija ļoti priecīgs par
Mahārādžu Parīkšitu, jo viņš, klausoties par Kungu, nemaz nebija
noguris un gribēja klausīties aizvien vairāk un vairāk. Ir daudz nejēgu, kuri
ķeras pie Bhagavad-gītas un Šrīmad Bhāgavatamas jautājumu
izskaidrošanas, lai gan paši neko nesaprot. Nebhaktām nav ko jaukties
divu visaugstāko Vēdu rakstu jautājumos, un tāpēc Šankarāčārja
nemaz nemēģināja komentēt Šrīmad Bhāgavatamu. Savā
Bhagavad-gītas komentārā Šrīpāda Šankarāčārja atzina Kungu Krišnu par Dieva
Augstāko Personību, taču vēlāk viņš to komentēja no impersonālista
viedokļa. Apzinādamies savu stāvokli, Šankarāčārja nekomentēja
Šrīmad Bhāgavatamu.

Šrīlu Šukadēvu Gosvāmī aizsargāja Kungs Krišna (skat.
Brahma-vaivarta Purānu), un tāpēc viņu sauc par Brahmarātu, un Šrīmānu
Parīkšitu Mahārādžu aizsargāja Višnu, un tāpēc viņu sauc par Višnurātu.
Dievs Kungs vienmēr aizsargā savus bhaktas. Vēl ir skaidri pateikts
tas, ka Višnurātam jāklausās Šrīmad Bhāgavatama no Brahmarātas,
nevis no kāda cita, jo visi pārējie nepareizi pasniedz pārpasaulīgās
zināšanas, un šādu cilvēku klausīšanās ir veltīga laika izšķiešana.

28. PANTS

prāha bhāgavatam nāma    purānam brahma-sammitam
brahmanē bhagavat-proktam    brahma-kalpa upāgatē

prāha — sacīja; bhāgavatam — zinātne par Dieva Personību;
nāma — vārdā; purānam — Vēdu papildliteratūra; brahma-sammitam — saskaņā
ar Vēdām; brahmanē — Kungam Brahmam;
bhagavat-proktam — Dieva Personības teikta; brahma-kalpē — laikmetā, kad piedzima Brahma;
upāgatē — sākumā.

TULKOJUMS

Šukadēva Gosvāmī sāka atbildēt uz Mahārādžas Parīkšita
jautājumiem, norādot, ka vispirms zinātni par Dieva Personību pasniedza
pats Kungs, mācot Brahmu, kurš bija tikko nācis pasaulē.
Šrīmad Bhāgavatama ir Vēdu papildliteratūra, kas sarakstīta saskaņā ar
Vēdām.

SKAIDROJUMS

Šrīmad Bhāgavatama ir zinātne par Dieva
Personību. Impersonālisti vienmēr cenšas nepareizi pasniegt Dieva Kunga
personisko aspektu, nepārzinot šo diženo gudrību, un
Šrīmad Bhāgavatama ir sarakstīta saskaņā ar Vēdām, un tajā dota zinātniska Dieva
Personības izpratne. Tam, kurš vēlas šo zinātni apgūt, jārod patvērums
pie Šrī Šukadēvas pārstāvja, sekojot Mahārādžas Parīkšita piemēram.
Nevajag savā muļķībā censties kaut ko skaidrot, tādā veidā izdarot lielu
apvainojumu pret Dieva Kunga lotospēdām. Nebhaktu radītie
skaidrojumi ir ļoti bīstami, un šo skaidrojumu dēļ daudzi vairs nespēj pareizi
saprast Šrīmad Bhāgavatamu, tāpēc kārtīgam māceklim, kurš vēlas
apgūt zinātni par Dievu, šajā ziņā vienmēr jābūt ļoti uzmanīgam.

29. PANTS

jad jat parīkšid rišabhah    pāndūnām anupriččhati
ānupūrvjēna tat sarvam    ākhjātum upačakramē

jat jat — viss, ko; parīkšit — valdnieks; rišabhah — vislabākais;
pāndūnām — Pāndu dinastijā; anupriččhati — jautāja; ānupūrvjēna — no
sākuma līdz beigām; tat — uz to; sarvam — pilnībā; ākhjātum — atbildēt;
upačakramē — sagatavojās.

TULKOJUMS

Šukadēva Gosvāmī arī sagatavojās atbildēt uz visiem valdnieka
Parīkšita jautājumiem. Mahārādža Parīkšits bija labākais Pāndu dinastijā,
un tāpēc viņš prata uzdot pareizos jautājumus pareizajam cilvēkam.

SKAIDROJUMS

Mahārādža Parīkšits uzdeva daudzus jautājumus;
no tiem dažus ar lielu zinātkāri, lai saprastu lietu patieso būtību, taču
garīgā skolotāja pienākums nav pēc kārtas atbildēt uz visiem
mācekļa jautājumiem. Tomēr Šukadēva Gosvāmī, būdams pieredzējis
skolotājs, ļoti sistemātiski atbildēja uz visiem jautājumiem tieši tādā veidā,
kā bija saņēmis zināšanas pa mācekļu pēctecību. Neatbildēts nepalika
neviens jautājums.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojumi Šrīmad Bhāgavatamas otrā dziedājuma astotajai nodaļai «Valdnieka Parīkšita jautājumi».


Tālāk: Devītā nodaļa Atbildes saskaņā ar Kunga teikto