Šrīmad Bhāgavatama (1. un 2. dziedājums) 2.5

null

PIEKTĀ NODAĻA

Visu cēloņu cēlonis

1. PANTS

nārada uvāča

dēva-dēva namas tē ‘stu    bhūta-bhāvana pūrvadža
tad vidžānīhi jadž gjānam    ātma-tattva-nidaršanam

nāradah uvāča — Šrī Nārada sacīja; dēva — visu padievu;
dēva — dievam; namah — noliecos; — tev, kas; astu — esi; bhūta-bhāvana — visu
dzīvo būtņu radītājs; pūrva-dža — pirmdzimušais; tat vidžānīhi — lūdzu,
izskaidro tās zināšanas; jat gjānam — kuras zināšanas;
ātma-tattva — pārpasaulīgas; nidaršanam — īpaši vada.

TULKOJUMS

Šrī Nārada Muni teica Brahmādžī: Ak, galvenais no padieviem, ak,
pirmā dzīvā būtne! Es pazemīgi noliecos tavā priekšā. Lūdzu, atklāj
man pārpasaulīgās zināšanas, kas ļauj patiesi izprast atsevišķo dvēseli
un Virsdvēseli.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā vēlreiz apstiprināts, cik pilnīga ir
parampara jeb mācekļu pēctecības ceļš. Iepriekšējā nodaļā bija norādīts, ka
Brahmādžī — pirmā dzīvā būtne — saņēma zināšanas tieši no
Visaugstā Kunga, un šīs pašas zināšanas tika nodotas
Nāradam — nākamajam māceklim. Nārada vēlējās saņemt šīs zināšanas, un Brahmādžī,
uzklausot viņa lūgumu, tās deva. Tādējādi lūgt pārpasaulīgās zināšanas
īstajam cilvēkam un pareizā veidā tās saņemt ir mācekļu pēctecības
noteikums. Šis paņēmiens ieteikts Bhagavad-gītā (4.2.). Zinātkāram
māceklim, kas vēlas saņemt pārpasaulīgās zināšanas, uzticot sevi,
uzdodot pazemīgus jautājumus un kalpojot, jāvēršas pie garīgā
skolotāja, kas apveltīts vajadzīgajām īpašībām. Zināšanas, kas saņemtas,
pazemīgi jautājot un kalpojot, ir daudz labākas par tām, kas iegūtas par
naudu. Garīgais skolotājs, kas pieder Brahmas un Nāradas mācekļu
pēctecībai, neprasa dolārus un centus. Īstenam māceklim, kas vēlas
iegūt zināšanas par atsevišķās dvēseles un Virsdvēseles dabu,
jāiepriecina skolotājs ar patiesīgu kalpošanu.

2. PANTS

jad rūpam jad adhišthānam    jatah srištam idam prabho
jat samstham jat param jač ča    tat tattvam vada tattvatah

jat — kādas; rūpam — izpausmes pazīmes; jat — kāds;
adhišthānam — pamats; jatah — no kurienes; srištam — radīta; idam — šī pasaule;
prabho — ak, mans tēvs; jat — kur; samstham — saglabāta; jat — kas;
param — vada; jat — kas ir; ča — un; tat — tā; tattvam — pazīmes;
vada — lūdzu, apraksti; tattvatah — patiesībā.

TULKOJUMS

Mans dārgais tēvs, lūdzu, apraksti, kādas īstenībā ir šīs izpaustās
pasaules pazīmes. Kas ir tās pamats? Kā tā ir radīta? Kā tā tiek
saglabāta? Un kā vadībā tas viss notiek?

SKAIDROJUMS

Nāradas Muni jautājumi par īsteno cēloni un
sekām liekas ļoti saprātīgi. Turpretī ateisti izvirza daudzas pašu
izdomātas teorijas, nemaz nepieminot cēloni un sekas. Bezdievīgie ateisti ar
eksperimentālajām zināšanām joprojām nav izskaidrojuši izpausto
pasauli un garīgo dvēseli, lai gan viņu darbīgās smadzenes ir radījušas tik
daudz teoriju. Taču Nārada Muni vēlējās uzzināt patiesību par
radīšanu un negribēja dzirdēt izdomātas radīšanas teorijas.

Pārpasaulīgās zināšanas par dvēseli un Virsdvēseli sevī ietver
zināšanas par jutekļiem uztveramo pasauli un to, kā tā ir radīta. Jutekļiem
uztveramajā pasaulē saprātīgs cilvēks saskata trīs lietas: dzīvās būtnes,
izpausto pasauli un spēku, kas valda pār tām. Saprātīgs cilvēks ne uz
dzīvajām būtnēm, ne uz jutekļiem uztveramo pasauli neskatās kā uz
nejaušības radītām. Saskaņa šajā pasaulē, tās darbībās un pretdarbībās
liek domāt, ka aiz tā visa stāv saprāts. Un, patiesīgi uzdodot
jautājumus tam, kurš patiešām pārzina šīs lietas, cilvēks var atrast augstāko
cēloni.

3. PANTS

sarvam hj ētad bhavān vēda    bhūta-bhavja-bhavat-prabhuh
karāmalaka-vad višvam    vigjānāvasitam tava

sarvam — pilnīgi visu; hi — noteikti; ētat — šo; bhavān — tu, cienījamais;
vēda — zini; bhūta — visu, kas ir radīts vai dzimis; bhavja — visu, kas
tiks radīts un dzims; bhavat — visu, kas tiek radīts; prabhuh — tu, visa
Kungs; kara-āmalaka-vat — kā valrieksts rokā; višvam — Visums;
vigjāna-avasitam — zinātniskajā izpratnē; tava — tavā.

TULKOJUMS

Mans dārgais tēvs, tev ir zinātniska izpratne par visu, jo viss, kas
bija radīts pagātnē, viss, kas tiks radīts nākotnē, un viss, kas tiek radīts
pašlaik, kā arī viss, kas atrodas šajā Visumā, ir gluži kā valrieksts tavās
rokās.

SKAIDROJUMS

Brahma tiešā veidā rada izpausto Visumu un visu,
kas tajā atrodas. Tāpēc viņš zina, kas ir noticis pagātnē, kas notiks
nākotnē un kas notiek pašlaik. Trīs galvenās lietas — dzīvā būtne,
jutekļiem uztveramā pasaule un tās vadītājs — pastāvīgi darbojas gan
pagātnē, gan tagadnē, gan nākotnē, un tiešajam vadītājam jāzina viss
par šīm darbībām un to sekām un jāredz tas tikpat labi, kā cilvēks redz
valriekstu savās rokās. Tam, kurš pats ir ražojis kādu lietu, jāzina, kā
viņš ir apguvis ražošanas mākslu, kā viņš ir ieguvis visu vajadzīgo, kā
ražošana iekārtota un kā ražošanas gaitā rodas vajadzīgā lieta. Tā kā
Brahma ir pirmā radītā dzīvā būtne, viņam gluži dabiski jāzina viss par
to, kā notiek radīšana.

4. PANTS

jad-vigjāno jad-ādhāro    jat-paras tvam jad-ātmakah
ēkah sridžasi bhūtāni    bhūtair ēvātma-mājajā

jat-vigjānah — zināšanu avots; jat-ādhārah — kā aizsardzībā;
jat-parah — kam pakļaujies; tvam — tu; jat-ātmakah — ar kādu spēju;
ēkah — viens; sridžasi — tu radi; bhūtāni — dzīvās būtnes; bhūtaih — ar materiālo
elementu palīdzību; ēva — noteikti; ātma — pats; mājajā — ar spēju.

TULKOJUMS

Mans dārgais tēvs, kas ir tavu zināšanu avots? Kas tevi aizsargā? Kam
tu pakļaujies? Kāds ir tavs īstenais stāvoklis? Vai tu viens pats ar savu
enerģiju radi visas būtnes un materiālos elementus?

SKAIDROJUMS

Šrī Nārada Muni zināja, ka Kungs Brahma ieguva
radīšanas spējas ar smagām askēzēm. Tādējādi Nārada varēja saprast,
ka ir kāds augstāks par Brahmādžī, kurš ir devis Brahmam spēju radīt.
Tāpēc viņš uzdeva visus šos jautājumus. Tādējādi jaunie atklājumi un
zinātnes attīstība nav neatkarīga. Lai kaut ko uzzinātu par kādu
esošu priekšmetu, zinātniekam jāizmanto brīnišķīgās smadzenes, ko ir
radījis kāds cits. Zinātnieks var darboties, izmantojot šīs piešķirtās
smadzenes, bet pats viņš nespēj radīt savas smadzenes vai kādas līdzīgas
smadzenes. Tādējādi neviena būtne, kaut ko radot, nav neatkarīga, un
šī radīšana nenotiek pati par sevi.

5. PANTS

ātman bhāvajasē tāni    na parābhāvajan svajam
ātma-šaktim avaštabhja    ūrnanābhir ivāklamah

ātman (ātmani) — pats; bhāvajasē — izpaud; tāni — visus tos; na — ne;
parābhāvajan — uzvarēts; svajam — pats; ātma-šaktim — ar savu spēju;
avaštabhja — izmantojot; ūrna-nābhih — zirneklis; iva — kā;
aklamah — bez palīdzības.

TULKOJUMS

Kā zirneklis pavisam viegli uzauž tīklu un, citu neuzvarēts, izpauž savu
radīšanas spēju, tā tu, izmantojot savu pilnīgo enerģiju, radi bez kāda
cita palīdzības.

SKAIDROJUMS

Vislabākais piemērs, kas parāda pilnību sevī, ir
saule. Saulei nav vajadzīgs nekāds ārējs apgaismojums. Gluži
otrādi — saule pati palīdz visiem pārējiem gaismas avotiem, jo, kad spīd saule,
citi gaismas avoti kļūst nenozīmīgi. Nārada salīdzināja Brahmu ar
sevī pilnīgo zirnekli, kurš pats, izmantojot savu enerģiju (siekalas), rada
savu darbības lauku, un neviens cits viņam nepalīdz.

6. PANTS

nāham vēda param hj asmin    nāparam na samam vibho
nāma-rūpa-gunair bhāvjam    sad-asat kinčid anjatah

na — ne; aham — es; vēda — zinu; param — augstāku; hi — priekš;
asmin — šajā pasaulē; na — ne; aparam — zemāku; na — ne;
samam — vienādu; vibho — ak, diženais; nāma — vārda; rūpa — apveida;
gunaih — ar īpašībām; bhāvjam — visu, kas ir radīts; sat — mūžīgs; asat — laicīgs;
kinčit — vienalga kas; anjatah — no jebkura cita avota.

TULKOJUMS

Viss, ko mēs varam saprast no vārdu uzskaitījuma, īpašībām un
iezīmēm, kādas ir noteiktai lietai — augstākai, zemākai, līdzīgai, mūžīgai
vai laicīgai, — ir radies tikai un vienīgi no tevis, kungs, jo tu esi tik
dižens.

SKAIDROJUMS

Izpaustā pasaule ir visdažādāko dzīvo būtņu pilna.
Pastāv 8 400 000 dzīvības veidu, un daži no tiem ir augstāki,
daži — zemāki. Cilvēku sabiedrībā cilvēks tiek uzskatīts par visaugstāko
dzīvo būtni, un arī cilvēki ir dažādi: labi, slikti, vienādi utt. Taču Nārada
Muni bija pārliecināts, ka visus tos ir radījis viņa tēvs Brahmādžī, un
tiem nav cita radīšanas avota. Tāpēc viņš no Kunga Brahmas vēlējās
par tiem visu uzzināt.

7. PANTS

sa bhavān ačarad ghoram    jat tapah susamāhitah
tēna khēdajasē nas tvam    parā-šankām ča jaččhasi

sah — viņš; bhavān — tu, cienījamais; ačarat — uzņēmies;
ghoram — smagu; jat tapah — meditāciju; su-samāhitah — nevainojamā disciplīnā;
tēna — tādēļ; khēdajasē — sāpina; nah — mūs; tvam — tevi;
parā — augstākā patiesība; šankām — šaubas; ča — un; jaččhasi — dodot mums
iespēju.

TULKOJUMS

Tu nevainojamā disciplīnā esi paveicis tik lielas askēzes, un tu esi tik
varens radītājs! Vai tiešām pastāv vēl kāds varenāks par tevi?

SKAIDROJUMS

Sekojot Šrī Nāradas Muni piemēram, garīgo
skolotāju nevajag akli pieņemt par pašu Dievu. Garīgais skolotājs tiek
cienīts un godāts tāpat kā Dievs, taču no tāda garīgā skolotāja, kurš sevi
sauc par pašu Dievu, tūlīt ir jāatsakās. Nārada Muni uzskatīja Brahmu
par Visaugstāko, jo Kungs Brahma tik brīnumaini rada šo pasauli,
taču, redzot, ka arī Kungs Brahma kādu godina, Nārada sāka šaubīties.
Visaugstākais ir pats augstākais, un Viņam nav vajadzības nevienu
godināt. Ahangrahopāsita vai tas, kurš sevi godina ar domu, ka ir
iespējams pašam kļūt par Dievu, maldās, un saprātīgs māceklis tūlīt var
apjēgt, ka Visaugstajam Dievam nav vajadzības godināt ne sevi, ne kādu
citu, lai kļūtu par Dievu. Ahangrahopāsana var būt viens no
pārpasaulīgās apzināšanās paņēmieniem, taču ahangrahopāsita nekad nevar
kļūt par pašu Dievu. Ar pārpasaulīgo apzināšanos neviens nekļūst par
Dievu. Nārada Muni uzskatīja Brahmādžī par Augstāko Personību,
taču, redzot, ka Brahmādžī nodarbojas ar pārpasaulīgo apzināšanos,
viņā radās šaubas. Tādēļ Nārada gribēja skaidri saprast, kas ir kas.

8. PANTS

ētan mē priččhatah sarvam    sarva-gja sakalēšvara
vidžānīhi jathaivēdam    aham budhjē ‘nušāsitah

ētat — visu to; — man; priččhatah — zinātkāram; sarvam — visu, kas
jautāts; sarva-gja — kas visu zina; sakala — pār visu; īšvara — valdnieks;
vidžānīhi — lūdzu, izskaidro; jathā — kā; ēva — ir; idam — šis; aham — es;
budhjē — varu saprast; anušāsitah — mācoties no tevis.

TULKOJUMS

Mans dārgais tēvs! Tu zini visu, un tu valdi pār visu. Tāpēc esi tik labs
un atbildi uz maniem jautājumiem, lai es, mācoties no tevis, varētu to
visu saprast.

SKAIDROJUMS

Nāradas Muni jautājumi ir ļoti svarīgi visiem, un
tādēļ Nārada lūdza Brahmādžī paskaidrot visu tā, lai arī pārējie, kas
kļūtu par Brahma-sampradājas mācekļu pēctecības locekļiem, bez
grūtībām varētu visu pareizi saprast.

9. PANTS

brahmovāča

samjak kārunikasjēdam    vatsa tē vičikitsitam
jad aham čoditah saumja    bhagavad-vīrja-daršanē

brahmā uvāča — Kungs Brahma teica; samjak — pilnīgi;
kārunikasja — tevis, ak, žēlsirdīgais; idam — šis; vatsa — manu dārgo zēn; — tava;
vičikitsitam — zinātkāre; jat — ar ko; aham — es; čoditah — iedvesmots;
saumja — ak, maigais; bhagavat — Dieva Personības; vīrja — varenības;
daršanē — jautājumā par.

TULKOJUMS

Kungs Brahma sacīja: Manu dārgo puisēn Nārada! Būdams žēlsirdīgs
pret visiem (arī pret mani), tu esi uzdevis visus šos jautājumus un
iedvesmojis mani paraudzīties uz Visvarenās Dieva Personības spēkiem.

SKAIDROJUMS

Uzklausījis Nāradadžī jautājumus, Brahmādžī
apsveica savu dēlu, jo bhakta parasti jūtas ļoti iedvesmots, kad tiek
uzdoti jautājumi par Visvareno Dieva Personību. Tā ir tīra Dieva Kunga
bhaktas pazīme. Sarunas par Kunga pārpasaulīgo darbību šķīsta
apkārtējo gaisotni, un tādējādi bhaktas, atbildot uz šādiem jautājumiem,
kļūst ļoti priecīgi. Šķīstās gan tie, kas uzdod jautājumus, gan tas, kas
uz tiem atbild. Tīrus Dieva Kunga bhaktas iepriecina ne tikai pilnīgas
zināšanas par Kungu, bet arī šo zināšanu izplatīšana citiem, jo viņi
vēlas, lai visi zinātu Kunga godību. Tādējādi bhakta ir ļoti apmierināts,
kad viņam tiek piedāvāta šāda iespēja. Tas ir misionāra darbības
pamatprincips.

10. PANTS

nānritam tava tač čāpi    jathā mām prabravīši bhoh
avigjāja param matta    ētāvat tvam jato hi mē

na — ne; anritam — neīsts; tava — tavs; tat — tas; ča — arī; api — kā tu
teici; jathā — jautājumā par; mām — mani; prabravīši — kā tu to
apraksti; bhoh — ak, mans dēls; avigjāja — nezinot; param — Augstāko;
mattah — par mani; ētāvat — viss, ko teici; tvam — tu; jatah — tādēļ;
hi — noteikti; — par mani.

TULKOJUMS

Tas, ko tu teici par mani, nav nepareizi, jo, kamēr cilvēks neapzinās
Dieva Personību — augstāko patiesību, kas stāv pāri man — viņu
noteikti maldina mana varenā darbība.

SKAIDROJUMS

Varde, kas dzīvo akā un neko citu nav redzējusi, nespēj iedomāties, cik garš un cik plašs ir milzīgais okeāns, un šādu loģiku apzīmē ar vārdiem «varde akā». Kad vardei stāsta, cik garš un plašs ir okeāns, tā vispirms netic, ka šāds okeāns vispār pastāv, bet, ja stāstītājs tomēr paliek pie sava, varde sāk izvērst savu iztēli, piepūšoties, cik vien tas iespējams, un viss beidzas ar to, ka mazais vardes vēderiņš pārsprāgst un nabaga varde nomirst, tā arī neieraudzījusi, cik liels ir okeāns. Gluži tāpat materiālistiskie zinātnieki met izaicinājumu Dieva Kunga neaptveramajām spējām, mērot Viņu ar savām vardes smadzenēm un zinātniskajiem sasniegumiem, bet galu galā tie, neko nesasnieguši, nomirst tāpat kā vardes.
Reizēm ļaudis, kas neko nezina par Dievu, sāk uzskatīt kādu materiāli varenu cilvēku par Dievu vai Dieva avatāru. Šāds materiāls novērtējums var pakāpeniski paplašināties līdz pat visaugstākajam Brahmādžī līmenim. Brahmādžī ir šī Visuma augstākā būtne, un materiālie zinātnieki nemaz nespēj iedomāties, cik ilgi viņš dzīvo. No visautentiskākās zināšanu grāmatas Bhagavad-gītas (8.17.) mēs uzzinām, ka viena Brahmādžī diennakts atbilst vairākiem simttūkstošiem šīs planētas gadu. Varde akā var neticēt, ka tik garš mūžs ir iespējams, taču tie, kas izpratuši Bhagavad-gītā minētās patiesības, atzīst, ka pastāv dižena personība, kas rada šajā Visumā daudzveidību. No atklāsmes rakstiem kļūst skaidrs, ka šī Visuma Brahmādžī ir jaunāks par pārējiem Brahmām, kuri atbild par daudziem jo daudziem Visumiem ārpus šī Visuma, taču neviens no viņiem nelīdzinās Dieva Personībai.
Nāradadžī ir viena no atbrīvotajām dvēselēm. Pēc atbrīves viņš kļuva pazīstams kā Nārada, bet pirms tam viņš bija vienkāršs kalpones dēls. Var rasties jautājums, kāpēc Nāradadžī neapzinājās Visaugsto Kungu un kāpēc viņš kļūdaini pieņēma Brahmādžī par Visaugsto Kungu, lai gan patiesībā Brahma tāds nebija. Atbrīvotas dvēseles šādi nekad nekļūdās. Kāpēc tad Nāradadžī uzdeva visus šos jautājumus gluži kā parasts cilvēks, kuram nav īpaši daudz zināšanu? Atcerēsimies, ka arī Ardžuna, kas ir mūžīgs Dieva Kunga pavadonis, reiz apjuka. Ardžuna vai Nārada apjūk pēc Kunga gribas, lai citi cilvēki, kas vēl nav sasniegušas atbrīves līmeni, varētu izprast īsteno patiesību un iegūt zināšanas par Dievu Kungu. Šaubas, kas radās Nāradas prātā par to, ka Brahmādžī ir visvarenais, ir mācība vardēm akā, lai tās neapjuktu un nesāktu uzskatīt par Dieva Personību kādu citu (pat ja tā būtu tik dižena personība kā Brahma, nemaz jau nerunājot par parastajiem ļaudīm, kas sevi nepamatoti sauc par Dievu vai Dieva avatāru). Visaugstais Kungs vienmēr ir Augstākais, un, kā mēs jau daudzas reizes šajos skaidrojumos esam centušies parādīt, neviena dzīvā būtne, pat ja tā būtu Brahmas līmenī, nevar apgalvot, ka tā ir tāda pati kā Kungs. Lai mūs nemaldina tas, ka ļaudis godina diženus ļaudis un varoņus, kas aizgājuši viņā saulē, kā pašu Dievu. Ir bijis daudz tādu valdnieku, kas līdzinās Kungam Rāmačandram, Ajodhjas valdniekam, taču neviens no viņiem atklāsmes rakstos nav nosaukts par Dievu. Lai būtu par labu valdnieku, nav nepieciešams būt par Kungu Rāmu, bet, ja personība ir tikpat dižena kā Krišna, tad tā ir Dieva Personība. Ja mēs rūpīgi apskatīsim Kurukšētras kaujas dalībnieku raksturus, tad redzēsim, ka Mahārādža Judhišthira nebija mazāk dievbijīgs valdnieks kā Kungs Rāmačandra, un no rakstura viedokļa Mahārādža Judhišthira bija labāks morālists par Kungu Krišnu. Reiz Kungs Krišna teica, lai Mahārādža Judhišthira melo, taču Mahārādža Judhišthira nebija ar mieru. Taču tas nenozīmē, ka Mahārādža Judhišthira kaut kādā ziņā līdzinājās Kungam Rāmačandram vai Kungam Krišnam. Diženas autoritātes ir atzinušas Mahārādžu Judhišthiru par dievbijīgu cilvēku, taču Kungu Rāmu un Krišnu — par Dieva Personību. Kungs visur un vienmēr atšķiras no parastajām dzīvajām būtnēm, un antropomorfisma ideja uz Viņu nav attiecināma. Kungs vienmēr ir Kungs, un neviena no parastajām būtnēm nevar Viņam līdzināties.

11. PANTS

jēna sva-ročišā višvam    ročitam ročajāmj aham
jathārko ‘gnir jathā somo    jatharkša-graha-tārakāh

jēna — ar kura; sva-ročišā — paša starojumu; višvam — visa pasaule;
ročitam — jau pamatā radīta; ročajāmi — izpaužu; aham — es;
jathā — kā;arkah — saule; agnih — uguns; jathā — kā;
somah — mēness; yathā — kā arī; rikša — debess jums; graha — ietekmīgās planētas;
tārakāh — zvaigznes.

TULKOJUMS

Es radu pēc tam, kad Kungs jau ir paveicis radīšanu ar savu
starojumu, ko sauc par brahmadžoti, tāpat kā, saulei izpaužot uguni, arī
mēness, debess jums, ietekmīgās planētas un mirdzošās zvaigznes atklāj
savu gaišumu.

SKAIDROJUMS

Kungs Brahmādžī Nāradam teica, ka viņa domas par to, ka Brahma nav visvarenākais šajā pasaulē, ir pareizas. Reizēm ne visai saprātīgiem ļaudīm ir maldīgs iespaids, ka Brahma ir visu cēloņu cēlonis. Nārada vēlējās, lai Visuma augstākā autoritāte Brahmādžī paskaidrotu šo jautājumu. Tāpat kā valsts augstākās tiesas lēmums ir galējais, arī šī Visuma augstākās autoritātes Brahmādžī spriedums vēdiskajā zināšanu iegūšanas ceļā ir galējais. Kā mēs uzzinājām no iepriekšējā panta, Nāradadžī bija atbrīvota dvēsele; viņš nebija viens no nesaprātīgajiem ļaudīm, kuri pēc sava prāta pieņem viltus dievu vai vairākus dievus. Nārada gan sauc sevi par nesaprātīgu, tomēr viņš ļoti saprātīgi izklāsta savas šaubas, lai no tām viņu atbrīvotu augstākā autoritāte, un tie, kuriem nav zināšanu, varētu ņemt to visu vērā un iegūt pareizas ziņas par tādām sarežģītām lietām kā radīšana un radītājs.
Šajā pantā Brahmādžī atspēko nepareizo priekšstatu, kāds ir nesaprātīgajiem ļaudīm, un norāda, ka viņš rada daudzveidību Visumā pēc tam, kad Kungs Šrī Krišna ar savu mirdzošo starojumu jau ir radījis pašus pamatus. Brahmādžī vēlreiz to pašu ir norādījis samhitā, ko sauc par Brahma-samhitu (5.40.):
jasja prabhā prabhavato džagad-anda-koti-
kotišv ašēša-vasudhādi-vibhūti-bhinnam
tad brahma niškalam anantam ašēša-bhūtam
govindam ādi-purušam tam aham bhadžāmi

«Es kalpoju sākotnējam Kungam, Dieva Augstākajai Personībai Govindam, kura pārpasaulīgais ķermeņa starojums, ko sauc par bezgalīgo, neizmērojamo un caurstrāvojošo brahmadžoti, ir cēlonis bezgalīgi daudzām planētām, uz kurām ir visdažādākie laika un dzīves apstākļi.»
Tas pats teikts arī Bhagavad-gītā (14.27.). Kungs Krišna ir brahmadžoti pamats (brahmano hi pratišthāham). Vēdiskajā vārdnīcā «Nirukti» vārds «pratišthā» skaidrots kā «tas, kas izveido». Tātad brahmadžoti nav neatkarīgs vai sevī pilns. Šajā pantā brahmadžoti nosaukts par sva-ročišu jeb Dieva Kunga pārpasaulīgā ķermeņa starojumu. Tātad Kungs Šrī Krišna galu galā ir brahmadžoti radītājs. Brahmadžoti visu caurstrāvo, un ar tā enerģiju kļūst iespējama radīšana. Tāpēc Vēdu himnas norāda, ka visu esošo uztur brahmadžoti (sarvam khalv idam brahma). Tādēļ sēkla, kas ļauj izpausties visai pasaulei, ir brahmadžoti, un šo bezgalīgo un neizmērojamo brahmadžoti rada Dievs Kungs. Tādējādi Kungs Šrī Krišna galu galā ir visa radītā augstākais cēlonis (aham sarvasja prabhavah).
Nevajag domāt, ka Kungs ir kā kalējs, kuram radīšanai vajadzīgs āmurs un citi rīki. Kungs rada ar savām spējām. Viņam ir daudzveidīgas spējas (parāsja šaktir vividhaiva šrūjatē). Gluži tāpat kā mazajai banjana augļa sēklai ir iespēja izaugt par lielu banjankoku, Kungs ar savu brahmadžoti (sva-ročišu), kurā ieliktas visas spējas, izsēj dažādas sēklas, kuras attīstās, kad tās laista tādas personības kā Brahma. Brahma nevar radīt sēklas, bet viņš var palīdzēt tām izaugt par kokiem, tāpat kā dārznieks ar laistīšanu palīdz augt stādiem un augļu kokiem. Minētais piemērs par sauli ir ļoti labs. Materiālajā pasaulē saule ir visas gaismas radītāja, un, pateicoties tai, gaismu var izpaust uguns, elektrība, mēness utt. Visi debesu spīdekļi ir saules radīti. Pati saule ir brahmadžoti radīta, un brahmadžoti ir Kunga starojums. Tādējādi visa radītā augstākais cēlonis ir Kungs.

12. PANTS

tasmai namo bhagavatē    vāsudēvāja dhīmahi
jan-mājajā durdžajajā    mām vadanti džagad-gurum

tasmai — Viņam; namah — noliecos; bhagavatē — Dieva Personībai;
vāsudēvāja — Kungam Krišnam; dhīmahi — meditēju uz; jat — ar kura;
mājajā — spējām; durdžajajā — neuzvaramajām; mām — uz mani;
vadanti — saka; džagat — pasaules; gurum — saimnieks.

TULKOJUMS

Es noliecos Dieva Personības Kunga Krišnas [Vāsudēvas] priekšā un
meditēju uz Viņu. Kunga neuzvaramais spēks liek tiem
[nesaprātīgajiem ļaudīm] saukt mani par augstāko valdnieku.

SKAIDROJUMS

Kā tas tiks vēl pilnīgāk paskaidrots nākamajā
pantā, Dieva Kunga maldinātāja spēks liek nesaprātīgajiem ļaudīm
uzskatīt Brahmādžī vai arī jebkuru citu personību par Visaugsto Kungu.
Taču Brahmādžī atsakās no šāda nosaukuma un godina Kungu Vāsudēvu
jeb Šrī Krišnu, Dieva Personību, kā viņš jau to ir darījis
Brahma-samhitā (5.1.):

īšvarah paramah krišnah    sač-čid-ānanda-vigrahah
anādir ādir govindah    sarva-kārana-kāranam

«Visaugstais Kungs ir Dieva Personība Šrī Krišna, sākotnējais Kungs,
kuram ir pārpasaulīgs ķermenis un kurš ir augstākais visu cēloņu
cēlonis. Es godinu šo sākotnējo Kungu Govindu.»

Brahmādžī apzinās savu patieso stāvokli, un viņš arī zina, ka
nesaprātīgi ļaudis, Dieva Kunga maldinātāja spēka apburti, paši pēc sava
prāta pieņem jebkuru dzīvo būtni par Dievu. Tāda atbildīga
personība kā Brahmādžī nav ar mieru, ka mācekļi vai padotie viņu godā par
Visaugsto Kungu. Turpretī nejēgas, kurus slavē cilvēki ar suņu, cūku,
kamieļu un ēzeļu dabu, jūtas glaimoti, ja viņus uzrunā par Visaugsto
Kungu. Tas, kāpēc šādiem cilvēkiem patīk, ja viņus uzrunā par Dievu,
un kāpēc muļķa pielūdzēji uzrunā šādus ļaudis par Dievu, ir
izskaidrots nākamajā pantā.

13. PANTS

viladždžamānajā jasja    sthātum īkšā-pathē ‘mujā
vimohitā vikatthantē    mamāham iti durdhijah

viladždžamānajā — tā, kurš kaunas; jasja — kura; sthātum — stāvēt;
īkšā-pathē — priekšā; amujā — maldinošās enerģijas; vimohitāh — kas
maldināti; vikatthantē — runā muļķības; mama — tas ir mans; aham — es
esmu viss; iti — tā zākājot; durdhijah — ar tādu nepareizu izpratni.

TULKOJUMS

Dieva Kunga maldinātāja enerģija kaunas par savu stāvokli un baidās
iznākt priekšā, taču tie, kas atrodas viņas varā, vienmēr runā muļķības,
domājot: «Tas esmu es, un tas ir mans.»

SKAIDROJUMS

Neuzvarami spēcīgā Dieva Personības maldinošā
enerģija jeb trešā enerģija, kas pārstāv neziņu, spēj maldināt jebkuru
dzīvo būtni, tomēr tā nav tik stipra, lai stāvētu Visaugstā Kunga
priekšā. Neziņa atrodas aiz Dieva Personības, un tur tā ir pietiekami
varena, lai maldinātu dzīvās būtnes, un šīs maldinātās būtnes var pazīt pēc
tā, ka viņas runā muļķības, ko Vēdu rakstu principi neatbalsta, un
vislielākā muļķība ir teikt: «Tas esmu es. Tas ir mans.» Bezdievīgā
civilizācija balstās tikai un vienīgi uz šādiem maldīgiem priekšstatiem, un
ļaudis, kuriem nav īstenas Dieva apziņas, pieņem kādu viltus Dievu vai
arī sauc sevi par Dievu, lai maldinātu tos, kuri jau nonākuši
maldinošās enerģijas varā. Turpretī tos, kas atrodas Kunga priekšā un kas uztic
sevi Viņam, maldinošā enerģija nespēj ietekmēt, un tāpēc šīs būtnes ir
brīvas no nepareiziem priekšstatiem — «tas esmu es, tas ir
mans», — un tādējādi viņas nepieņem kādu viltus Dievu un nesaka, ka ir
kļuvušas tādas pašas kā Visaugstais Kungs. Šajā pantā ļoti skaidri parādīts,
kā rīkojas maldināts cilvēks.

14. PANTS

dravjam karma ča kālaš ča    svabhāvo džīva ēva ča
vāsudēvāt paro brahman    na čānjo ‘rtho ‘sti tattvatah

dravjam — sastāvdaļas (zeme, ūdens, uguns, gaiss un debesis);
karma — mijiedarbība; ča — un; kālah — mūžīgais laiks; ča — arī;
sva-bhāvah — intuīcija jeb daba; džīvah — dzīvā būtne; ēva — noteikti; ča — un;
vāsudēvāt — no Vāsudēvas; parah — savrupas daļas; brahman — ak,
brāhman; na — ne; ča — arī; anjah — cita; arthah — vērtība; asti — ir;
tattvatah — patiesībā.

TULKOJUMS

Pieci pasaules pamatelementi, mūžīgā laika radītā mijiedarbība un
atsevišķo dzīvo būtņu daba jeb intuīcija ir savrupas un neatņemamas
Dieva Personības Vāsudēvas daļiņas, un patiesībā tā ir viņu vienīgā
vērtība.

SKAIDROJUMS

Šī jutekļiem uztveramā pasaule ir Vāsudēvas
bezpersoniskā izpausme, jo pasaules pamatelementi, to mijiedarbība un
darbības baudītājs — dzīvā būtne — ir radušies no Kunga Krišnas
ārējām un iekšējām enerģijām. Tas ir apstiprināts Bhagavad-gītā
(7.4.–5.). Materiālās sastāvdaļas, t.i., zeme, ūdens, uguns, gaiss un
debesis, kā arī materiālā sevis pielīdzināšana, saprāts un prāts, ir radušās
no Dieva Kunga ārējās enerģijas. Dzīvā būtne, kas bauda jau minēto
rupjo un smalko sastāvdaļu mijiedarbību, kas notiek mūžīgā laika
gaitā, ir cēlusies no iekšējās spējas, un tā var brīvi atrasties vai nu
materiālajā pasaulē, vai garīgajā valstībā. Materiālajā pasaulē dzīvo būtni
kārdina maldinošā neziņa, turpretī garīgajā valstībā būtne atrodas
savā dabiskajā garīgās esamības stāvoklī un nav pakļauta maldiem.
Dzīvo būtni sauc par Dieva Kunga robežspēju, taču jebkurā gadījumā ne
materiālās sastāvdaļas, ne arī garīgās daļiņas nav neatkarīgas no Dieva
Personības Vāsudēvas, jo pilnīgi viss, vienalga, vai tas radies no
Dieva Kunga ārējās spējas, iekšējās spējas vai robežspējas, ir tikai neliela
Dieva Kunga starojuma izpausme, tāpat kā gaisma, siltums un dūmi ir
uguns izpausmes. Neviena no tām nav šķirta no uguns, un tās visas
kopā sauc par uguni. Gluži tāpat visas jutekļiem uztveramās izpausmes,
kā arī Vāsudēvas ķermeņa starojums ir Viņa bezpersoniskās iezīmes,
taču Viņš pats mūžīgi pastāv savā pārpasaulīgajā veidolā, ko sauc par
sač-čid-ānanda-vigrahu un kas atšķiras no visām materiālajām
sastāvdaļām, kas tika minētas iepriekš.

15. PANTS

nārājana-parā vēdā    dēvā nārājanāngadžāh
nārājana-parā lokā    nārājana-parā makhāh

nārājana — Visaugstais Kungs; parāh — ir cēlonis un ir domāts;
vēdāh — zināšanas; dēvāh — padievi ;nārājana — Visaugstais Kungs;
anga-džāh — locekļi, kas palīdz; nārājana — Dieva Personība;
parāh — dēļ; lokāh — planētām; nārājana — Visaugstais Kungs; parāh — lai
iepriecinātu Viņu; makhāh — visas ziedošanas.

TULKOJUMS

Vēdu rakstus ir radījis Visaugstais Kungs, un tie ir vērsti uz Viņu.
Padievi ir Kunga ķermeņa locekļi, kuriem jākalpo Viņam. Dažādās
planētas pastāv Kunga labad, un dažādās ziedošanas ceremonijas tiek
veiktas, lai iepriecinātu Viņu.

SKAIDROJUMS

Saskaņā ar Vēdānta-sūtru (šāstra-jonitvāt) Visaugstais Kungs ir visu atklāsmes rakstu autors, un visi šie raksti domāti, lai iepazītu Visaugsto Kungu. «Vēda» nozīmē «zināšanas, kas ved cilvēku pretī Kungam». Vēdas ir radītas, lai atjaunotu saistīto dvēseļu apziņu, un nārājana-para bhaktas nekavējoties noraida jebkuru literatūru, kas nav domāta Dieva apziņas atjaunošanai. Grāmatas, kuras nav vērstas uz Nārājanu, ir maldinošas, un tajās sniegtās zināšanas vispār nav zināšanas. Tās ir kā spēļu vieta kraukļiem, kuri meklē tikai šīs pasaules atkritumus. Jebkurai zināšanu (zinātnes vai mākslas) grāmatai jāpalīdz iegūt zināšanas par Nārājanu; citādi tā ir jānoraida. Tieši tādā veidā var pilnveidoties zināšanās. Augstākā godināmā Dievība ir Nārājana. Padievu godināšana ir pakārtota Nārājanas godināšanai, jo padievi ir tikai palīgi Visumu vadīšanā. Valsts ierēdņi tiek cienīti tāpēc, ka tie ir saistīti ar valdnieku, un padievi tiek godināti tāpēc, ka tie ir saistīti ar Dievu Kungu. Ja nav šīs saiknes ar Kungu, padievu godināšana ir neautoritatīva (avidhi-pūrvaka), tāpat kā nav pareizi laistīt koka lapas un zarus, nelaistot tā saknes. Tādējādi arī padievi ir atkarīgi no Nārājanas. Lokas jeb dažādās planētas ir pievilcīgas tāpēc, ka uz tām ir dažādu veidu dzīvība un svētlaime, kas daļēji pārstāv sač-čid-ānanda-vigrahu. Ikviens vēlas mūžīgu dzīvi, kas ir svētlaimes un zināšanu pilna. Materiālajā pasaulē uz augstākajām planētām ir vairāk mūžības, svētlaimes un zināšanu, un tas, kas tur nonācis, tiecas pilnveidoties vēl vairāk ceļā atpakaļ pie Dieva. Pārceļojot no planētas uz planētu, dzīvā būtne var iegūt ilgāku mūžu, kā arī vairāk svētlaimes un zināšanu. Ir planētas, uz kurām būtnes mūžs ilgst daudzus tūkstošus un simttūkstošus gadu, taču nekur dzīve nav mūžīga. Bet tas, kurš var sasniegt visaugstāko planētu — Brahmas planētu — var tiekties pēc garīgo debesu planētām, uz kurām dzīvē ir mūžīga. Tāpēc ceļojums uz augstākām un augstākām planētām beidzas, sasniedzot Dieva Kunga augstāko planētu (mad-dhāmu), kur dzīve ir mūžīga, svētlaimes un zināšanu pilna. Visas dažādās ziedošanas ceremonijas tiek veiktas, lai iepriecinātu Kungu Nārājanu, vēloties Viņu sasniegt, un vislabākā ziedošana, kas ieteikta pašreizējam Kali laikmetam, ir sankīrtana-jagja — nārājana-paras bhaktas garīgās kalpošanas balsts.

16. PANTS

nārājana-paro jogo    nārājana-param tapah
nārājana-param gjānam    nārājana-parā gatih

nārājana-parah — tikai lai iepazītu Nārājanu; jogah — prāta vēršana;
nārājana-param — tikai lai sasniegtu Nārājanu; tapah — askēze;
nārājana-param — tikai lai mazliet ieraudzītu Nārājanu;
gjānam — pārpasaulīgo zināšanu izkopšana; nārājana-parā — atbrīves ceļš beidzas,
ieejot Nārājanas valstībā; gatih — ceļš uz priekšu.

TULKOJUMS

Visas dažādās meditācijas un misticisma veidi ir vērsti uz Nārājanas
izprašanu. Visu askēžu mērķis ir Nārājanas sasniegšana. Pārpasaulīgās
zināšanas tiek izkoptas, lai kaut mazliet ieraudzītu Nārājanu, un
augstākā atbrīve ir ieiešana Nārājanas valstībā.

SKAIDROJUMS

Meditācijas prakse ietilpst divās jogās: aštānga jogā
un sānkhja jogā. Aštānga joga ir prāta vēršana uz vienu mērķi,
atbrīvojoties no visām sasaistībām. To var panākt ar noteikta veida
meditāciju, koncentrēšanos, ķermeņa vingrinājumiem, iekšējo dvašu
kustības aizturēšanu utt. Sankhja jogas mērķis ir atšķirt patiesību no tā,
kas ir nepastāvīgs, gaistošs. Taču galu galā abas jogas domātas, lai
cilvēks varētu apzināties bezpersonisko Brahmanu, kas tikai daļēji
pārstāv Nārājanu — Dieva Personību. Kā mēs jau iepriekš paskaidrojām,
bezpersoniskā Brahmana starojums ir tikai daļa no Dieva Personības.
Bezpersoniskā Brahmana pamats ir Dieva Augstākā Personība, un
tādējādi Brahmans tikai vairo Dieva Personības slavu. Tas ir apstiprināts
gan Bhagavad-gītā, gan Matsja Purānā. Vārds «gati» apzīmē
augstāko mērķi jeb augstāko atbrīves līmeni. Saplūšana ar bezpersonisko
brahmadžoti vēl nav augstākā atbrīve; augstāka par to ir nonākšana
cildenajā Dieva Personības sabiedrībā uz kādas no neskaitāmajām
Vaikunthas debesu garīgajām planētām. Secinājums ir tāds, ka Nārājana
jeb Dieva Personība ir augstākais visu jogas sistēmu mērķis, un Viņa
sasniegšana ir augstākā no visām atbrīvēm.

17. PANTS

tasjāpi draštur īšasja    kūta-sthasjākhilātmanah
sridžjam sridžāmi srišto ‘ham    īkšajaivābhičoditah

tasja — Viņa; api — noteikti; draštuh — redzētāja; īšasja — valdītāja;
kūta-sthasja — tā, kurš stāv pāri visu būtņu saprātam;
akhila-ātmanah — Virsdvēseles; sridžjam — to, kas jau ir radīts; sridžāmi — es atklāju;
srištah — radīts; aham — es; īkšajā — paskatoties pāri; ēva — gluži;
abhičoditah — Viņa iedvesmots.

TULKOJUMS

Tikai ar Viņa doto iedvesmu es atklāju to, ko Viņš [Nārājana]
visucaurstrāvojošās Virsdvēseles veidolā ar savu skatienu jau ir radījis, un
arī mani ir radījis tikai un vienīgi Viņš.

SKAIDROJUMS

Pat Brahma, Visuma radītājs, atzīst, ka viņš patiesībā nav radītājs. Brahmu vienkārši iedvesmo Kungs Nārājana, un Kunga uzraudzībā Brahma rada to, ko jau ir radījusi visu dzīvo būtņu Virsdvēsele, t.i., Kungs. Pat visaugstākā Visuma autoritāte atzīst, ka dzīvajā būtnē ir divu veidu dvēseles — Virsdvēsele un atsevišķā dvēsele. Virsdvēsele ir Visaugstais Kungs, Dieva Personība, bet individuālā dvēsele — mūžīgs Dieva Kunga kalps. Kungs iedvesmo atsevišķo dvēseli radīt to, ko Viņš jau ir radījis, un ar Kunga labo gribu būtne, kas šajā pasaulē kaut ko atklāj, tiek atzīta par atklājēju. Ir teikts, ka Kolumbs atklāja Rietumu puslodi, taču patiesībā Kolumbs neradīja šo zemes daļu. Visaugstais Kungs ar savu varenību šo plašo zemi jau bija radījis, un Kolumbs, pateicoties savai agrākajai kalpošanai Kungam, guva Amerikas atklājēja slavu. Gluži tāpat bez Dieva atļaujas neviens neko nevar radīt, jo būtne var redzēt tikai tik daudz, cik atļauj viņas spējas. Arī šīs spējas dod Kungs atbilstoši tam, cik ļoti būtne vēlas Viņam kalpot. Tādēļ ikvienam ir labprātīgi jākalpo Kungam, un, jo vairāk dzīvā būtne uzticēs sevi Kunga lotospēdām, jo vairāk spēka Kungs viņai dos. Kungs Brahma ir dižens Dieva Kunga bhakta, tāpēc Kungs viņam ir devis īpašas spējas jeb iedvesmu radīt tādu Visumu kā tas, kas ir izpausts mūsu priekšā. Kungs arī iedvesmoja Ardžunu cīnīties Kurukšētras laukā šādiem vārdiem:
tasmāt tvam uttištha jašo labhasva
džitvā šatrūn bhunkšva rādžjam samriddham
majaivaitē nihatāh pūrvam ēva
nimitta-mātram bhava savjasāčin

(Bg.11.33.)

Kurukšētras kauja un jebkura cita kauja ikvienā vietā un laikā ir notikusi ar Kunga gribu, jo bez Kunga atļaujas neviens nevar likt iet bojā tik daudziem cilvēkiem. Durjodhana ar saviem sabiedrotajiem apvainoja Draupadī — diženu Krišnas bhaktu — un Draupadī lūdza palīdzību gan Kungam, gan arī visiem, kas klusēdami noraudzījās nelikumīgajā Durjodhanas palīgu rīcībā. Pēc tam Kungs teica, lai Ardžuna cīnās un gūst slavu; un, ja to nedarītu Ardžuna, tad pēc Kunga gribas Durjodhanas sabiedrotie, vienalga, tiktu nogalināti. Tātad Kungs tikai lūdza, lai Ardžuna kļūst par Viņa gribas izpildītāju un saņem laurus par tādu diženu virspavēlnieku kā Bhīšmas un Karnas nogalināšanu.
Tādos Vēdu rakstos kā Katha Upanišada Dievs Kungs ir nosaukts par sarva-bhūta-antarātmu jeb Dieva Personību, kas atrodas visu būtņu ķermeņos un kas visādā ziņā palīdz tam, kurš uzticējis sevi Viņam. Tās dvēseles, kas nav uzticējušas sevi Kungam, nonāk materiālās dabas aizgādniecībā (brāhmajan sarva-bhūtāni jantrārūdhāni mājajā). Šīm būtnēm ir atļauts darīt to, ko tās vēlas, un tad pašām izciest sekas. Tādi bhaktas kā Brahma un Ardžuna nevēlas neko darīt paši uz savu galvu. Viņi ir dvēseles, kas pilnībā uzticējušas sevi Kungam un vienmēr gaida Viņa norādījumus. Tāpēc bhaktas mēģina darīt kaut ko tādu, kas no parastā redzes viedokļa liekas brīnumains. Dievu Kungu sauc par Urukramu jeb to, kura darbība ir brīnumaina un dzīvajai būtnei neiedomājama. Gluži tāpat, pateicoties Kunga vadībai, arī bhaktu darbība reizēm var likties brīnumaina. Dievs Kungs ir pārpasaulīgs visas darbības liecinieks, un Viņš uzrauga visas būtnes, sākot ar Brahmu, vissaprātīgāko šī Visuma būtni, un beidzot ar vismazāko skudriņu. Saprātīgs cilvēks, kas spēj izpētīt domāšanas, jušanas un vēlēšanās psihisko darbību, var sajust smalko Dieva Kunga klātbūtni.

18. PANTS

sattvam radžas tama iti    nirgunasja gunās trajah
sthiti-sarga-nirodhēšu    grihītā mājajā vibhoh

sattvam — skaidrība; radžah — kaislības; tamah — tumsība; iti — visas šīs;
nirgunasja — pārpasaulības; gunāh trajah — trīs īpašības;
sthiti — uzturēšana; sarga — radīšana; nirodhēšu — iznīcināšanā;
grihītāh — pieņemtas; mājajā — ārējās enerģijas; vibhoh — Visaugstākā.

TULKOJUMS

Visaugstais Kungs ir tīrs garīgs veidols, kas stāv pāri visām
materiālajām īpašībām. Tomēr, lai radītu, uzturētu un iznīcinātu materiālo
pasauli, Viņš ar ārējo enerģiju pieņem trīs materiālās dabas īpašības:
skaidrību, kaislības un neziņu.

SKAIDROJUMS

Visaugstais Kungs valda pār ārējo enerģiju, kas
izpaužas kā trīs materiālās īpašības — skaidrība, kaislības un
neziņa — un, tā kā Kungs ir šīs enerģijas saimnieks, Viņu šis maldinošais spēks
nekad neskar. Turpretī dzīvās būtnes jeb džīvas var tikt pakļautas vai
arī pakļaujas šīm materiālās dabas īpašībām, un tā ir atšķirība starp
Dievu Kungu un dzīvajām būtnēm. Lai gan sākotnēji dzīvās būtnes
pēc savām īpašībām neatšķiras no Dieva Kunga, tās var nonākt
materiālās dabas pakļautībā. Citiem vārdiem sakot, materiālās dabas
īpašības, kas radušās no Dieva Kunga enerģijas, neapšaubāmi ir saistītas ar
Kungu, taču šī saikne ir kā saistība starp saimnieku un kalpiem.
Visaugstais Kungs valda pār materiālo enerģiju, turpretī dzīvās būtnes,
kas ir sapinušās materiālajā pasaulē, nav ne saimnieki, ne valdnieki.
Gluži otrādi, tās ir pakļautas šai enerģijai un atrodas tās varā.
Patiesībā Dievs Kungs ir mūžīgi izpausts savā iekšējā jeb garīgajā enerģijā.
Viņš ir kā saule un saules stari skaidrās debesīs, taču reizēm Viņš rada
materiālo enerģiju, tāpat kā saule skaidrajās debesīs rada mākoni. Lai
kāds arī būtu mākonis, tas nekādā gadījumā neietekmē sauli, un gluži
tāpat materiālā enerģija, kas reizēm izpaužas Kunga bezgalīgajā
brahmadžoti starojumā, nekādā ziņā neskar neierobežoto Kungu.

19. PANTS

kārja-kārana-kartritvē    dravja-gjāna-krijāšrajāh
badhnanti nitjadā muktam    mājinam purušam gunāh

kārja — sekas; kārana — cēlonis; kartritvē — darbībā;
dravja — materiālas; gjāna — zināšanas; krijā-āšrajāh — izpaustas ar šādām pazīmēm;
badhnanti — sasaista; nitjadā — mūžīgi; muktam — pārpasaulīgo;
mājinam — materiālās enerģijas skarto; purušam — dzīvo būtni;
gunāh — materiālās īpašības.

TULKOJUMS

Šīs trīs materiālās dabas īpašības, kas pēc tam izpaužas kā matērija,
zināšanas un darbība, sasaista mūžīgo un pārpasaulīgo dzīvo būtni ar
cēloņiem un sekām un padara to atbildīgu par savu darbību.

SKAIDROJUMS

Tā kā mūžam pārpasaulīgās dzīvās būtnes atrodas
starp iekšējo un ārējo spēju, tās tiek sauktas par Dieva Kunga
robežspēju. Patiesībā dzīvās būtnes nav domātas nonākšanai materiālās
enerģijas varā, taču maldīgi vēlēdamās valdīt pār materiālo enerģiju,
tās pakļaujas šai spējai un nonāk triju materiālās dabas īpašību
sasaistībā. Dieva Kunga ārējā enerģija pārklāj dzīvās būtnes tīrās zināšanas.
Lai gan būtne mūžīgi ir kopā ar Kungu, pastāvīgais pārklājums rada
iespaidu, ka saistītā dvēsele atrodas mūžīgā neziņā. Lūk, cik
brīnumaini darbojas maija jeb ārējā enerģija, kas izpaužas tā, it kā būtu
materiāli radīta. Materiālie zinātnieki, kurus pārklājusi materiālās enerģijas
vara, nespēj saskatīt neko vairāk kā tikai materiālos cēloņus, taču
patiesībā materiālās izpausmes ietekmē adhibhūtas, adhjātmas un
adhidaivas darbības, kas neziņas pakļautajai saistītajai dvēselei ir
neredzamas. Adhibhūtas izpausme rada atkārtotu dzimšanu, nāvi, vecumu un
slimības. Adhjātmas izpausme saista garīgo dvēseli, un adhidaivas
izpausme valda pār visu. Tās ir saistīto darbības veicēju atbildības
sajūtas, kā arī cēloņu un seku materiālās izpausmes. Galu galā tās visas ir
sasaistības stāvokļa izpausmes, un cilvēka brīvība no šīs sasaistības ir
visaugstākā sasniedzamā pilnība.

20. PANTS

sa ēša bhagavā¸ lingais    tribhir ētair adhokšadžah
svalakšita-gatir brahman    sarvēšām mama čēšvarah

sah — Viņš; ēšah — šis; bhagavān — Dieva Personība; lingaih — ar
pazīmēm; tribhih — trijām; ētaih — to visu; adhokšadžah — Augstākais
Pārpasaulīgais Redzētājs; su-alakšita — patiešām neredzams; gatih — gaita;
brahman — ak, Nārada; sarvēšām — visu; mama — mans; ča — arī;
īšvarah — valdnieks.

TULKOJUMS

Ak, Brāhman Nārada! Augstākais Pārpasaulīgais Redzētājs Dievs
Kungs atrodas ārpus dzīvo būtņu materiālo jutekļu uztveres minēto
triju dabas īpašību dēļ, taču Viņš valda pār visiem, arī pār mani.

SKAIDROJUMS

Bhagavad-gītā (7.24.–25.) Kungs nepārprotami
norāda, ka impersonālists, kurš par vissvarīgākajiem uzskata Dieva
Kunga pārpasaulīgos starus jeb brahmadžoti un kurš secina, ka
Absolūtā Patiesība galu galā ir bezpersoniska un ka Tā pieņem veidolu tikai
tad, kad tas nepieciešams, nav tik saprātīgs kā personālists, lai cik arī
ilgu laiku viņš nebūtu veltījis Vēdāntas apgūšanai. Būtība ir tāda, ka
šos impersonālistus klāj minētās trīs materiālās dabas īpašības, un
tāpēc viņi nespēj tuvoties pārpasaulīgajai Dieva Personībai. Dievs Kungs
nav pieejams kuram katram, jo Viņu sedz jogamaijas plīvurs, taču tāpēc
nevajag kļūdaini secināt, ka Dievs Kungs agrāk bijis neizpausts un ka
tagad Viņš ir izpaudies cilvēka veidolā. Šis nepareizais priekšstats par
Dieva Augstākās Personības bezveidīgumu ir radies tāpēc, ka Dievu
Kungu klāj jogamaijas plīvurs, un šo plīvuru var noņemt tikai
Augstākā Griba, kad saistītā dvēsele uztic sevi Kungam. Dieva Kunga
bhaktas, kas stāv pāri trijām minētajām materiālās dabas īpašībām, ar tīras
garīgās kalpošanas attieksmi un mīlestības ieziestām acīm var saskatīt
viscaur svētlaimīgo un pārpasaulīgo Dieva Kunga veidolu.

21. PANTS

kālam karma svabhāvam ča    mājēšo mājajā svajā
ātman jadriččhajā prāptam    vibubhūšur upādadē

kālam — mūžīgais laiks; karma — dzīvās būtnes liktenis;
svabhāvam — daba; ča — arī; mājā — spēja; īšah — valdnieks; mājajā — ar enerģiju;
svajā — savu; ātman (ātmani) — sev; jadriččhajā — neatkarīgi;
prāptam — ieplūdis; vibubhūšuh — parādoties dažādi; upādadē — pieņemts
atkalradīšanai.

TULKOJUMS

Tā Kungs, kurš valda pār visām enerģijām, ar savu spēju rada mūžīgo
laiku, visu dzīvo būtņu likteni un dabu, kuras dēļ tās tika radītas, un
tad atkal neatkarīgi tās sapludina.

SKAIDROJUMS

Materiālajā pasaulē saistītajām dvēselēm Visaugstais Kungs ir atļāvis darboties kā pakļāvējām, un šī pasaule atkal un atkal tiek iznīcināta un radīta no jauna. Materiālā pasaule ir kā mākonis bezgalīgi plašajās debesīs. Īstenās debesis ir garīgās debesis, un tās mūžīgi caurstrāvo brahmadžoti starojums, taču daļu no šīm bezgalīgajām debesīm klāj mahat-tatvas mākonis. Tā ir materiālā pasaule, kurā nonāk saistītās dvēseles, kas vēlas valdīt pretrunā Kunga gribai. Kungs vada šo pasauli ar savu ārējo enerģiju, un saistītās dvēseles tajā var darboties, kā pašas vēlas. Lietainais gadalaiks pastāvīgi atnāk un aiziet, un gluži tāpat pasaule pēc Dieva Kunga gribas tiek radīta un atkal iznīcināta, kā tas apstiprināts Bhagavad-gītā (8.19.). Tātad Dievs Kungs pastāvīgi rada un iznīcina materiālās pasaules, lai atļautu saistītajām dvēselēm spēlēties, kā tām pašām patīk, un tādā veidā radīt savu likteni, kas liek tām dažādos veidos piedzimt atbilstoši būtņu neatkarīgajām vēlmēm iznīcināšanas laikā. Tātad radīšana notiek kādā noteiktā laikā (mēs ar savu niecīgo pieredzi esam pieraduši domāt, ka visam ir sākums). Atkārtoto radīšanu un iznīcināšanu sauc par anādi, t.i., neiespējamību noteikt pirmo radīšanu, jo pasaule pat pēc katras daļējās radīšanas pastāv 8 640 000 000 gadu. Vēdu rakstos minēts, ka šī pasaule pēc Dieva Kunga gribas noteiktā laikā un pēc noteiktiem likumiem atkal tiek iznīcināta. Visa materiālā pasaule un pat garīgā valstība ir Dieva Kunga enerģijas izpausme, tāpat kā uguns gaisma un siltums ir dažādas uguns enerģijas izpausmes. Tādējādi Kungs, šādi izvēršot enerģiju, pastāv savā bezpersoniskajā veidā, un visa pasaule balstās uz šo bezpersonisko iezīmi. Tomēr Viņš pastāv arī neatkarīgi no visa radītā kā pūrna (jeb pilnīgais), tāpēc nedrīkst kļūdaini uzskatīt, ka Kunga bezgalīgo bezpersonisko izvērsumu dēļ nepastāv Viņa personiskā iezīme. Bezpersoniskais izvērsums ir Viņa enerģijas izpausme, un pats Kungs par spīti bezgalīgi daudzajiem bezpersonisko enerģiju izvērsumiem vienmēr pastāv savā personiskajā veidolā (Bg.9.5.–7.). Cilvēkam ar savu saprātu ir ļoti grūti aptvert, kā visa pasaule balstās uz Kunga izvērstās enerģijas, taču Kungs Bhagavad-gītā ir devis ļoti labu piemēru. Lūk, kas tur ir teikts. Lai gan gaiss un putekļi atrodas ārkārtīgi plašajās debesīs, kuras ir kā krātuve visam, kas radīts materiālajā pasaulē, pašas debesis aizvien pastāv atsevišķi un netiek skartas. Gluži tāpat, lai gan Visaugstais Kungs, izvēršot savu enerģiju, uztur visu, kas ir radīts, Viņš pats pastāv ārpus visa. To atzīst pat Šankarāčārja — diženais Absolūta bezpersoniskā veidola piekritējs. Viņš saka: nārājanah paro ‘vjaktāt. «Nārājana pastāv pats par sevi ārpus bezpersoniskās radošās enerģijas.» Tādējādi iznīcināšanas laikā visa pasaule saplūst ar pārpasaulīgā Nārājanas ķermeni, un radīšanas laikā viss atkal izplūst no Viņa ķermeņa ar tām pašām nemainīgajām likteņa un individuālās dabas kategorijām. Individuālās dzīvās būtnes, kas ir neatņemamas Dieva Kunga daļiņas, reizēm tiek sauktas par ātmām jeb neatšķirīgām garīgo īpašību ziņā. Taču, tā kā šīs dzīvās būtnes gan aktīvi, gan neaktīvi tiecas piesaistīties materiālajai pasaulei, tās atšķiras no Kunga.

22. PANTS

kālād guna-vjatikarah    parināmah svabhāvatah
karmano džanma mahatah    purušādhišthitād abhūt

kālāt — no mūžīgā laika; guna-vjatikarah — īpašību pārveidošanās ar
pretdarbībām; parināmah — pārveidošanās; svabhāvatah — no dabas;
karmanah — darbības; džanma — radīšana; mahatah — mahat-tatvas;
puruša-adhišthitāt — Dieva Kunga purušas avatāra dēļ; abhūt — notika.

TULKOJUMS

Pateicoties pirmajam purušas avatāram [Kāranārnavašājī Višnu],
parādās mahat-tatva jeb materiālās radīšanas principi. Tad izpaužas laiks,
un laika gaitā parādās trīs īpašības. Daba sastāv no trijām īpašībām.
Tās pāraug darbībā.

SKAIDROJUMS

Pateicoties Visaugstā Kunga visvarenībai, visa
materiālā pasaule pastāvīgās pretdarbībās un pārveidojumos attīstās, un,
pateicoties šai visvarenībai, pasaules viena pēc otras tiek iznīcinātas un
noglabātas Visaugstā Kunga ķermenī. Kāla jeb laiks ir dabas sinonīms,
un tā ir pārveidota materiālās radīšanas principa izpausme. Tādējādi
kālu var uzskatīt par pirmo radīšanas cēloni, un, dabai pārveidojoties
daudzveidīgā darbībā, parādās materiālā pasaule. Šo darbību var
uzskatīt par jebkuras dzīvās būtnes un pat nedzīvo priekšmetu dabisko
tieksmi; un pēc darbības izpaušanās parādās dažādi šīs pašas dabas
produkti un blakus produkti. Tā visa sākotnējais cēlonis ir Visaugstais
Kungs. Tāpēc Vēdānta-sūtra un Bhāgavatama sākas ar izteikumu,
ka Absolūtā Patiesība ir visa radītā sākums (džanmādj asja jatah).

23. PANTS

mahatas tu vikurvānād    radžah-sattvopabrimhitāt
tamah-pradhānas tv abhavad    dravja-gjāna-krijātmakah

mahatah — no mahat-tatvas; tu — bet; vikurvānāt — pārveidots;
radžah — materiālā kaislību īpašība; sattva — skaidrība; upabrimhitāt — jo pieaug;
tamah — tumsība; pradhānah — izceļas; tu — bet; abhavat — notika;
dravja — matērija; gjāna — materiālās zināšanas; krijā-ātmakah — valdošā
materiālā darbība.

TULKOJUMS

Materiālā darbība ierosina mahat-tatvu. Vispirms notiek skaidrības un
kaislību pārveidošanās, un pēc tam neziņas dēļ parādās matērija, tās
zināšanas un dažādu veidu materiālo zināšanu darbība.

SKAIDROJUMS

Visu veidu materiālā radīšana lielākā vai mazākā
mērā notiek, attīstoties kaislību īpašībai (radžasam). Mahat-tatva ir
materiālās radīšanas princips, un, kad pēc Visaugstākā gribas tā tiek
ierosināta, sākumā parādās kaislības un skaidrība, bet pēc tam
dažādu veidu materiālā darbība rada tumsību, kas gūst pārsvaru, un dzīvās
būtnes aizvien vairāk un vairāk iegrimst neziņā. Brahma pārstāv
kaislības, Višnu pārstāv skaidrību, un materiālās darbības tēvs Kungs Šiva
pārstāv neziņu. Materiālā daba tiek saukta par māti, un
materiālistiskās dzīves ierosinātājs ir tēvs Kungs Šiva. Tādējādi visa dzīvo būtņu
materiālās radīšanas darbība ir kaislību ierosināta. Palielinoties dzīves
ilgumam kādā noteiktā laikmetā, pakāpeniski attīstās arī dažādu
īpašību darbība. Kali laikmetā (kad pārsvaru gūst kaislības) civilizācijas
attīstības vārdā notiek visdažādākā materiālā darbība, un dzīvās būtnes
aizvien vairāk un vairāk aizmirst savu īsteno būtību — garīgo dabu.
Nedaudz izkopjot skaidrību, cilvēks var gūt kaut kādu priekšstatu par
garīgo dabu, taču, tā kā pārsvarā ir kaislības, skaidrība tiek sabojāta.
Tāpēc būtne nespēj pacelties pāri materiālo īpašību robežām, un, pat
ja dzīvās būtnes dažādos veidos ir izkopušas skaidrību un atrodas
galvenokārt tajā, viņām ir ļoti grūti apzināties Dievu Kungu, kurš
vienmēr stāv pāri materiālās dabas īpašībām. Citiem vārdiem sakot, rupjā
matērija ir adhibhūta, tās uzturēšana ir adhidaiva, un materiālās
darbības ierosinātājs ir adhjātma. Materiālajā pasaulē šie trīs principi ir ļoti
izteikti, un tie parādās kā rupji materiālais princips, tā apgādāšana un
tā izmantošana apjukušo dzīvo būtņu jutekļu baudām visdažādākajos
materiālās radīšanas veidos.

24. PANTS

so ‘hankāra iti prokto    vikurvan samabhūt tridhā
vaikārikas taidžasaš ča    tāmasaš čēti jad-bhidā
dravja-šaktih krijā-šaktir    gjāna-šaktir iti prabho

sah — tieši tas pats; ahankārah — ego; iti — tā; proktah — teikts;
vikurvan — pārveidots; samabhūt — izpaužas; tridhā — trijos veidos;
vaikārikah — skaidrībā; taidžasah — kaislībās; ča — un; tāmasah — neziņā;
ča — arī; iti — tā; jat — kas; bhidā — sadalīts; dravja-šaktih — spēki, kas
attīsta matēriju; krijā-šaktih — ierosinātājs, kas rada;
gjāna-šaktih — saprāts, kas vada; iti — tā; prabho — ak, Kungs.

TULKOJUMS

Tā uz sevi vērstais materiālistiskais ego, pārveidojies trijās iezīmēs,
kļūst par skaidrību, kaislībām un neziņu trijos veidos, t.i., par spēkiem,
kas attīsta matēriju, zināšanām par materiālo pasauli un saprātu, kas
vada būtni materiālistiskā darbībā. Nārada, tu ļoti labi spēj to saprast.

SKAIDROJUMS

Materiālistiskais ego jeb sevis pielīdzināšana matērijai ir rupja apziņa, kas vērsta tikai uz sevi, un būtnei ar šādu apziņu nav skaidras izpratnes par Dieva esamību. Un šis materiālistisko dzīvo būtņu uz sevi vērstais egoisms ir cēlonis tam, ka būtnes nonāk citu lietu varā un turpina būt saistītas materiālajā esamībā. Bhagavad-gītas septītās nodaļas 24.–27. pantā ļoti labi pastāstīts par šo uz sevi vērsto egoismu. Impersonālists, kura apziņa vērsta uz sevi un kuram nav skaidra priekšstata par Dieva Personību, savā prātā secina, ka sākotnējā bezpersoniskā garīgā esamība noteikta mērķa labad kļūst par Dieva Personību un pieņem materiālu veidolu. Un šis maldīgais priekšstats par Visaugsto Kungu saglabājas, pat ja savtīgais impersonālists ļoti tiecas apgūt Vēdu rakstus, piemēram, Brahma-sūtru un citus augsti intelektuālus zināšanu avotus. Šī neziņa par Dieva Kunga personisko iezīmi pastāv tādēļ, ka būtne neko nezina par dažādu materiālās dabas īpašību sajaukšanos. Tādējādi impersonālists nespēj uztvert Dieva Kunga mūžīgo garīgo veidolu, kas ir mūžīgu zināšanu, svētlaimes un esamības pilns. Tas ir tādēļ, ka Kungs patur sev tiesības neatklāties nebhaktām, kuri, pat pamatīgi apguvuši tādus rakstus kā Bhagavad-gītu, stūrgalvīgi turas pie impersonālisma. Šī stūrgalvība pastāv jogamaijas jeb Dieva Kunga personiskās enerģijas darbības dēļ. Šī enerģija ir kā Kunga adjutants, un tā aizklāj stūrgalvīgā impersonālista skatienu. Šādi maldināti cilvēki tiek saukti par mūdhām jeb tiem, kas atrodas dziļā neziņā, jo viņi nespēj saprast, ka Dieva Kunga pārpasaulīgais veidols ir nedzimis un nemainīgs. Ja Dievs Kungs sākotnēji būtu bezpersonisks un pēc tam pieņemtu materiālu veidolu, tad tas nozīmētu, ka Viņš dzimst un mainās no bezpersoniskā uz personisko. Taču Viņš nemainās. Viņš atšķirībā no saistītajām dvēselēm nepiedzimst no jauna. Dvēseles, kas saistītas materiālajā esamībā, var dzimt un saņemt materiālus ķermeņus, taču patmīlīgie un egoistiskie impersonālisti, kuri it kā ir apguvuši Vēdāntu, uzskata, ka Dievs Kungs ir viena no saistītajām dvēselēm. Kungs atrodas visu atsevišķo dzīvo būtņu sirdīs un ļoti labi zina, pēc kā tiecas šīs saistītās dvēseles gan pagātnē, gan tagadnē, gan nākotnē, turpretī apjukušās un saistītās dvēseles gandrīz neko nezina par Kungu un Viņa mūžīgo veidolu. Tādējādi impersonālists, pat iepazīstot Dieva Kunga Brahmana un Paramātmas iezīmes, pēc Kunga gribas tā arī neapzinās Viņa mūžīgo un personisko Nārājanas iezīmi, kas stāv pāri visam materiāli radītajam.
Šāda dziļa neziņa rodas no tā, ka materiālistiskie ļaudis pastāvīgi cenšas mākslīgi palielināt materiālās vajadzības. Lai izprastu Dieva Augstāko Personību, cilvēkam ar garīgo kalpošanu jāšķīsta materiālistiskie jutekļi. Skaidrības īpašība jeb brāhmaniskā kultūra, kas ieteikta Vēdu rakstos, veicina šādu garīgu apzināšanos, un tādējādi saistītās dvēseles gjāna-šakti pakāpe ir salīdzinoši augstāka par divām pārējām pakāpēm — dravja-šakti un krijā-šakti. Visa materiālā civilizācija izpaužas kā liels materiālu kopums jeb, citiem vārdiem sakot, kā izejvielas, kas domātas rūpniecībai. Rūpniecības uzņēmumi (krijā-šakti) pastāv tāpēc, ka ļaudis neko nezina par garīgo dzīvi. Visa materiālistiskā civilizācija ir liela anomālija, kas balstās uz dravja-šakti un krijā-šakti principiem, un, lai vērstu to visu par labu, ļaudīm jāuzsāk garīgā kalpošana, pieņemot karma jogas principus, kā tie minēti Bhagavad-gītā (9.27.):
jat karoši jad ašnāsi jadž džuhoši dadāsi jat
jat tapasjasi kauntēja tat kurušva mad-arpanam

«Ak, Kuntī dēls, lai ko tu arī darītu, lai ko tu arī ēstu, lai ko tu arī piedāvātu vai atdotu, lai kādas askēzes tu arī veiktu, visu dari kā ziedojumu Man.»

25. PANTS

tāmasād api bhūtādēr    vikurvānād abhūn nabhah
tasja mātrā gunah šabdo    lingam jad draštri-drišjajoh

tāmasāt — no neīstā «es» tumsas; api — noteikti;
bhūta-ādēh — materiālo elementu; vikurvānāt — no pārveidošanās; abhūt — radušās;
nabhah — debesis; tasja — tās; mātrā — smalkais veids; gunah — īpašības;
šabdah — skaņa; lingam — raksturīgais; jat — kas; draštri — redzētājs;
drišjajoh — tā, kas ir redzams.

TULKOJUMS

No neīstā «es» tumsas rodas pirmais no pieciem elementiem, t.i.,
debesis. To smalkais veids ir skaņas īpašība, kas saistīta ar debesīm tāpat,
kā redzētais saistīts ar redzētāju.

SKAIDROJUMS

Pieci elementi — debesis, gaiss, uguns, ūdens un zeme — ir tikai dažādas neīstā «es» tumsības īpašības. Tas nozīmē, ka neīstais «es», kas izpaužas kā mahat-tatvas kopums, rodas no Dieva Kunga robežspējas, un, tā kā dzīvā būtne ar šo neīsto «es» vēlas valdīt pār materiālo pasauli, viņas viltus baudai tiek radītas sastāvdaļas. Dzīvā būtne patiesībā ir galvenais, kas nosaka valdīšanu pār materiālajiem elementiem un to baudīšanu, taču pāri visam stāv Visaugstais Kungs. Īstenībā, izņemot Kungu, nevienu nevar saukt par baudītāju, taču dzīvajai būtnei ir aplama vēlme kļūt par baudītāju. Tas ir neīstā «es» avots. Kad apjukusī dzīvā būtne to vēlas, Dievs Kungs ar savu gribu rada ēnas elementus un atļauj tām skriet pakaļ šim lielajam mānam.
Ir teikts, ka vispirms tiek radīta tan-mātras skaņa, bet pēc tam debesis. Šajā pantā apstiprināts, ka tas tik tiešām tā ir, taču skaņa ir smalkais debesu veids, un atšķirība starp skaņu un debesīm ir tāda pati kā starp redzētāju un redzēto. Skaņa pārstāv patieso priekšmetu, tāpat kā skaņa, kas rodas, runājot par kādu noteiktu priekšmetu, dod iespēju saprast, kāds patiesībā ir šis priekšmets. Tādējādi skaņa smalkā veidā raksturo priekšmetu. Gluži tāpat Dieva Kunga izpausme skaņā, kas atklāj Viņa īpašības, ir pilnīgs Dieva Kunga veidols, kā par to varēja pārliecināties gan Kunga Krišnas tēvs Vasudēva, gan Kunga Rāmas tēvs Mahārādža Dašaratha. Dieva Kunga izpausme skaņā neatšķiras no paša Kunga, jo Kungs un Viņa izpausme skaņā ir absolūtas zināšanas. Kungs Čaitanja mums ir mācījis, ka Dieva Kunga svētajā vārdā, kas skaņas veidā pārstāv Kungu, ir ielikti visi Dieva Kunga spēki. Tādējādi Kunga svētais vārds, kas ir tīrs Viņa pārstāvis skaņā, var dot dzīvajām būtnei iespēju tūlīt izbaudīt Kunga sabiedrību, un tīrs bhakta tūlīt iegūst Dieva Kunga izpratni. Tādējādi tīrs bhakta ne mirkli nav šķirts no Kunga. Tāpēc bhakta, kas tiecas pastāvīgi atrasties saskarsmē ar Visaugsto Kungu, var daudzināt Viņa svēto vārdu, kā tas ieteikts šāstrās — Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē. Tas, kurš tādā veidā spēj saskarties ar Kungu, noteikti tiek atbrīvots no radītās pasaules tumsas, ko ir radījis neīstais «es» (tamasi mā džjotir gama).

26.–29. PANTS

nabhaso ‘tha vikurvānād    abhūt sparša-guno ‘nilah
parānvajāč čhabdavāmš ča    prāna odžah saho balam
 
vājor api vikurvānāt    kāla-karma-svabhāvatah
udapadjata tēdžo vai    rūpavat sparša-šabdavat
 
tēdžasas tu vikurvānād    āsīd ambho rasātmakam
rūpavat sparšavač čāmbho    ghošavač ča parānvajāt
 
višēšas tu vikurvānād    ambhaso gandhavān abhūt
parānvajād rasa-sparša-    šabda-rūpa-gunānvitah

nabhasah — no debesīm; atha — tā; vikurvānāt — pārveidots;
abhūt — radusies; sparša — taustes; gunah — īpašība; anilah — gaiss;
para — iepriekšējā; anvajāt — pēctecībā; šabdavān — skaņas; ča — un;
prānah — dzīve; odžah — jutekļu uztvere; sahah — tauki; balam — spēks;
vājoh — gaisa; api — arī; vikurvānāt — pārveidojoties; kāla — laiks;
karma — pagātnes sekas; svabhāvatah — balstoties uz dabu; udapadjata — radusies;
tēdžah — uguns; vai — pienācīgi; rūpavat — ar veidolu;
sparša — pieskārienu; šabdavat — arī skaņu; tēdžasah — uguns; tu — bet;
vikurvānāt — pārveidojoties; āsīt — tā notika; ambhah — ūdens;
rasa-ātmakam — veidots no sulas; rūpavat — ar apveidu; sparšavat — pieskārienu; ča — un;
ambhah — ūdens; ghošavat — ar skaņu; ča — un; para — iepriekšējo;
anvajāt — pēctecībā; višēšah — daudzveidība; tu — bet; vikurvānāt — ar
pārveidošanos; ambhasah — ūdens; gandhavān — smaržīgs;
abhūt — kļuva; para — iepriekšējais; anvajāt — pēctecībā; rasa — sula;
sparša — pieskāriens; šabda — skaņa; rūpa-guna-anvitah — ar īpašībām.

TULKOJUMS

Pārveidojoties debesīm, rodas gaiss, kas rada taustes sajūtu. Gaiss
iemanto arī skaņas īpašību un dod galveno, kas nepieciešams
dzīvei — jutekļu uztveri, prāta spējas un ķermeņa spēku. Gaisam laika gaitā
pēc dabas likumiem pārveidojoties, rodas uguns, kurai ir apveids un
kas iemanto arī spēju radīt taustes sajūtu un vadīt skaņu.
Pārveidojoties ugunij, izpaužas ūdens, kurā ir sula un garša. Tāpat kā iepriekš
tas iemanto apveidu, spēju radīt taustes sajūtas un skaņu. Kad ūdens
pārveidojas par visdažādāko veidu zemi, tas iegūst smaržu un tāpat kā
iepriekš iemanto garšu, spēju radīt taustes sajūtu, skaņu un apveidu.

SKAIDROJUMS

Visa radīšanas gaita ir pakāpeniska evolūcija un attīstība no viena elementa par citu, un tā beidzas ar daudzveidību, kas redzama uz zemes, — daudziem kokiem, augiem, kalniem, upēm, rāpuļiem, putniem, dzīvniekiem un visdažādākajiem cilvēkiem. Arī jutekliskajā uztverē notiek evolūcija: sākumā rodas skaņa, tad tauste un no taustes apveids. Pēc tam rodas garša un smarža, un tas notiek pakāpeniski, izveidojoties debesīm, gaisam, ugunij, ūdenim un zemei. Visi šie elementi un īpašības savstarpēji rada viens otru, taču sākotnējais cēlonis ir pats Kungs, kas darbojoties savā pilnīgajā daļā kā Mahā-Višnu, guļ mahat-tatvas cēlonības ūdenī. Tādējādi Kungs Krišna Brahma-samhitā ir nosaukts par visu cēloņu cēloni, un tas ir apstiprināts Bhagavad-gītā (10.8.):
aham sarvasja prabhavo mattah sarvam pravartatē
iti matvā bhadžantē mām budhā bhāva-samanvitāh

Visas īpašības, kas uztveramas ar jutekļiem, pilnīgā veidā parādās zemē, un mazākā daudzumā tās izpaužas arī citos elementos. Debesīs ir tikai skaņa, turpretī gaisā ir gan skaņa, gan taustes sajūta. Ugunī ir skaņa, taustes sajūta un apveids, bet ūdenī nāk klāt arī garša un saglabājas viss pārējais: skaņa, taustes sajūta un apveids. Taču zemē ir visas iepriekš minētās īpašības, kā arī smarža. Tāpēc uz zemes pilnībā izpaužas dzīves daudzveidība, kuras sākums ir gaisa pamatprincips. Slimības rodas tāpēc, ka dzīvo būtņu zemes ķermeņos izjaukts gaisa strāvu līdzsvars. Prāta slimību cēlonis ir īpaša veida gaisa darbības traucējumi, un tāpēc jogas vingrinājumi ļauj ļoti labi saglabāt pareizu gaisa līdzsvaru, un jogs, kurš nodarbojas ar šādiem vingrinājumiem, gandrīz nekad neslimo. Ja vingrinājumi tiek pareizi veikti, pieaug mūža ilgums, un ar šādiem vingrinājumiem cilvēks iegūst arī varu pār nāvi. Pilnīgs jogs var pavēlēt nāvei un spēj atstāt ķermeni īstajā brīdī, lai varētu nonākt uz kādas piemērotas planētas. Taču bhakti jogs stāv pāri visiem pārējiem jogiem, jo, pateicoties garīgajai kalpošanai, viņš paceļas ārpus materiālajām debesīm un ar Dieva Kunga — visa valdnieka — augstāko gribu nonāk uz kādas no garīgo debesu planētām.

30. PANTS

vaikārikān mano džagjē    dēvā vaikārikā daša
dig-vātārka-pračēto ‘švi-    vahnīndropēndra-mitra-kāh

vaikārikāt — no skaidrības; manah — prāts; džagjē — radies;
dēvāh — padievi; vaikārikāh — skaidrībā; daša — desmit; dik — virzienu valdnieks;
vāta — gaisa valdnieks; arka — Saule; pračētah — Varuna;
ašvi — Ašvinī-kumāri; vahni — uguns dievs; indra — debesu valdnieks;
upēndra — debesu dievība; mitra — viens no divpadsmit Āditjām; kāh — Pradžāpati
Brahma.

TULKOJUMS

No skaidrības rodas un izpaužas prāts, kā arī desmit padievi, kas
vada ķermeņa kustības. Šie padievi ir virzienu valdnieks, gaisa valdnieks,
Saules dievs, Pradžāpati Dakšas tēvs, Ašvinī-kumāri, uguns dievs,
debesu valdnieks, godināmā debesu dievība, galvenais no Āditjām un
Pradžāpati Brahmādžī. Viņi visi nāk pasaulē.

SKAIDROJUMS

Vaikārika ir radīšanas neitrālais stāvoklis, tēdža ir radīšanas rosinātājs, bet tamasas principā izpaužas materiālā pasaule, ko klāj neziņas tumsas burvība. Ražot «dzīvei nepieciešamo» fabrikās un rūpnīcās ir visdziļākā tumsība, un tā ārkārtīgi spilgti parādās Kali jeb mašīnu laikmetā. Šādi ražošanas uzņēmumi sabiedrībā ir neziņas izpausme, jo patiesībā nav nepieciešams ražot cilvēkam vajadzīgās lietas. Cilvēku sabiedrībai galvenokārt vajadzīgs ēdiens iztikai, pajumte, kur gulēt, aizsardzība un ērtības, lai apmierinātu jutekļus. Jutekļi ir patiesās dzīvības pazīmes, kā tas tiks izskaidrots nākamajā pantā. Civilizācija ir domāta jutekļu attīrīšanai, un jutekļu apmierināšanas priekšmeti cilvēkam jāsaņem tikai tik daudz, cik absolūti nepieciešams, nepasliktinot stāvokli ar mākslīgām jutekliskām vajadzībām. Barība, pajumte, aizsardzība un jutekļu apmierināšana ir tas, kas nepieciešams materiālajā esamībā. Taču tīrajā un nepiesārņotajā sākotnējās dzīves stāvoklī dzīvajai būtnei nav šādu vajadzību. Vajadzības ir mākslīgas, un tīras dzīves stāvoklī šādu vajadzību nav. Tādējādi mākslīgo vajadzību palielināšana, ar ko parasti nodarbojas materiālā civilizācija, vai saimniecības attīstība sabiedrībā savā ziņā ir grimšana tumsā bez zināšanām. Tā darbojoties, cilvēks iznieko savu enerģiju, jo cilvēka enerģija galvenokārt domāta tam, lai šķīstītu jutekļus un varētu tos izmantot Visaugstā Kunga jutekļu apmierināšanā. Visaugstais Kungs, augstākais garīgo jutekļu īpašnieks, ir Hrišīkēša — jutekļu valdnieks. «Hrišīka» nozīmē «jutekļi», un «īša» nozīmē «valdnieks». Dievs Kungs nav jutekļu kalps, vai, citiem vārdiem sakot, Viņa darbību nenosaka jutekļi. Turpretī saistītās dvēseles jeb atsevišķās dzīvās būtnes ir jutekļu kalpi. Viņas pakļaujas jutekļu norādījumiem, un tādējādi materiālā civilizācija savā ziņā ir viena vienīga jutekļu apmierināšana. Civilizācijai jābūt vērstai uz to, lai izārstētu jutekļu apmierināšanas slimību, un tas ir iespējams, apmierinot Dieva Kunga garīgos jutekļus. Jutekļus apturēt nav iespējams, taču tos var šķīstīt, nodarbojoties ar tīru kalpošanu, kas vērsta uz jutekļu saimnieka jutekļu apmierināšanu. To māca visa Bhagavad-gīta. Sākumā Ardžuna, nolemjot necīnīties pret saviem radiniekiem un draugiem, vēlējās apmierināt savus jutekļus, un tad Kungs Šrī Krišna mācīja viņam Bhagavad-gītu, lai šķīstītu Ardžunas vēlmi apmierināt jutekļus. Galu galā Ardžuna bija ar mieru apmierināt Kunga jutekļus un cīnījās Kurukšētras kaujā, kā to bija vēlējies Kungs.
Vēdas mums māca atstāt tumsas pilno esamību un iet uz priekšu pa gaismas ceļu (tamasi mā džjotir gama). Tādējādi gaismas ceļš ir Dieva Kunga jutekļu apmierināšana. Tie, kuri ir maldināti, un tie, kas nav īpaši saprātīgi, iet sevis apzināšanās ceļu, nemēģinot apmierināt Dieva Kunga pārpasaulīgos jutekļus un nesekojot Ardžunas un citu Dieva Kunga bhaktu piemēram. Gluži otrādi, viņi mākslīgi cenšas apturēt jutekļu darbību, nodarbojoties ar jogu, vai arī noliedz Dieva Kunga pārpasaulīgo jutekļu esamību, kā to māca gjāna. Taču bhaktas stāv augstāk par jogiem un gjānī, jo tīri bhaktas nenoliedz Dieva Kunga jutekļus; viņi vēlas tos apmierināt. Tikai neziņas tumsības dēļ jogi un gjānī noliedz Dieva Kunga jutekļu esamību un mākslīgā veidā cenšas savaldīt savus slimos jutekļus. Kad jutekļi ir slimi, tie darbojas tā, lai materiālo vajadzību būtu aizvien vairāk un vairāk. Kad cilvēks saprot, cik slikti ir aizvien vairāk un vairāk iegrimt jutekliskā darbībā, viņu sauc par gjānī; un, kad cilvēks cenšas apturēt jutekļu darbību, sekojot jogas principiem, viņu sauc par jogu. Taču, kad cilvēks pilnībā apzinās, ka Dievam Kungam ir pārpasaulīgi jutekļi un cenšas tos apmierināt, viņu sauc par Dieva Kunga bhaktu. Dieva Kunga bhaktas necenšas noliegt Kunga jutekļu esamību vai arī mākslīgā veidā pārtraukt savu jutekļu darbību. Viņi labprātīgi izmanto šķīstītos jutekļus, lai kalpotu jutekļu saimniekam, kā to darīja Ardžuna, tādā veidā viegli sasniedzot pilnību Dieva Kunga apmierināšanā, kas ir augstākā pilnības virsotne.

31. PANTS

taidžasāt tu vikurvānād    indrijāni dašābhavan
gjāna-šaktih krijā-šaktir    buddhih prānaš ča taidžasau
šrotram tvag-ghrāna-drig-džihvā    vāg-dor-mēdhrānghri-pājavah

taidžasāt — no kaislīgās «es» apziņas; tu — bet;
vikurvānāt — pārveidošanās; indrijāni — jutekļi; daša — desmit; abhavan — radušies;
gjāna-šaktih — piecas maņas; krijā-šaktih — pieci darbīgie jutekļi;
buddhih — saprāts; prānah — dzīvības enerģija; ča — arī; taidžasau — visi kaislību
īpašības radīti; šrotram — dzirdes maņa; tvak — taustes maņa;
ghrāna — ožas maņa; drik — redzes maņa; džihvāh — garšas maņa; vāk — runāšanas
darbīgie jutekļi; doh — darīšanas darbīgie jutekļi;
mēdhra — dzimumorgāni; anghri — kājas; pājavah — izkārnīšanās darbīgie jutekļi.

TULKOJUMS

Tālāk, pārveidojoties kaislībām, rodas tādi jutekļu orgāni kā ausis, āda,
deguns, acis, mēle, mute, rokas, dzimumorgāni, kājas, anālā atvere, kā
arī saprāts un dzīvības enerģija.

SKAIDROJUMS

Stāvoklis materiālajā esamībā ir lielākā vai mazākā
mērā atkarīgs no būtnes saprāta un varenās dzīvības enerģijas. Saprāts
nepieciešams, lai uzvarētu grūtajā cīņā par esamību, un tam palīdz
maņas. Dzīvības enerģija sevi uztur, izmantojot aktīvos orgānus, kā rokas
un kājas. Taču kopumā cīņa par esamību ir kaislību izpausme.
Tādējādi visi jutekļu orgāni, kurus vada saprāts un dzīvības enerģija, prāna,
ir tā vai citādi radušies no otrās dabas īpašības, ko sauc par kaislību.
Un, kā tika aprakstīts iepriekš, kaislības ir radušās no gaisa.

32. PANTS

jadaitē ‘sangatā bhāvā    bhūtēndrija-mano-gunāh
jadājatana-nirmānē    na šēkur brahma-vittama

jadā — kamēr; ētē — visi šie; asangatāh — nesavākti; bhāvāh — paliek;
bhūta — elementi; indrija — jutekļi; manah — prāts; gunāh — dabas
īpašības; jadā — tikmēr; ājatana — ķermeņa; nirmānē — veidošanās; na
šēkuh
— nav iespējama; brahma-vit-tama — ak, Nārada, labākais
pārpasaulīgajās zināšanās.

TULKOJUMS

Ak, Nārada, labākais no pārpasaulniekiem! Ķermeniskie veidoli nevar
rasties, kamēr nav savāktas šīs radītās daļas, t.i., elementi, jutekļi, prāts
un dabas īpašības.

SKAIDROJUMS

Dažādie dzīvo būtņu ķermeņu veidi ir gluži kā
dažādas automašīnas, kas izgatavotas, saliekot kopā attiecīgās detaļas.
Kad mašīna ir gatava, tajā iesēžas vadītājs un brauc turp, kur pats
vēlas. Tas ir apstiprināts arī Bhagavad-gītā (18.61.): dzīvā būtne
tikai sēž ķermeņa mašīnā, un mašīna saskaņā ar materiālās dabas
likumiem pārvietojas, gluži tāpat kā vilcieni brauc tā, kā vēlas vadītājs.
Taču dzīvās būtnes nav ķermeņi; viņas atšķiras no ķermeņa mašīnām.
Bet nesaprātīgie materiālistiskie zinātnieki nespēj aptvert, kādā veidā
ir saliktas kopā ķermeņa daļas, t.i., jutekļi, prāts un materiālās dabas
īpašības. Visas dzīvās būtnes ir garīgas dzirksteles, neatņemamas
Augstākās Būtnes sastāvdaļas, un ar Dieva Kunga žēlastību — jo Tēvs
ir labs pret saviem dēliem — atsevišķajām dzīvajām būtnēm ir dots
mazliet brīvības, lai tās varētu darboties pēc savas gribas un valdīt pār
materiālo dabu. Tāpat kā tēvs dod raudošam bērnam rotaļlietas, lai to
nomierinātu, Dievs Kungs ar savu gribu rada visu materiālo pasauli,
lai ļautu apjukušajām dzīvajām būtnēm valdīt pār lietām tā, kā tās
vēlas, lai gan tas viss notiek Dieva Kunga pārstāves uzraudzībā. Dzīvās
būtnes ir gluži kā mazi bērni, kas spēlējas materiālajā laukā un kurus
vada Dieva Kunga kalpone (daba). Tās uzskata, ka maija jeb
kalpone ietver sevī visu, un maldīgi secina, ka Augstākā Patiesība ir
sievišķa (dieviete Durga utt.). Nesaprātīgie un bērnišķīgie materiālisti nevar
pacelties pāri kalpones jeb materiālās dabas izpratnei, taču saprātīgie
un pieaugušie Dieva Kunga dēli labi apzinās, ka pār materiālo dabu
visādā ziņā valda Dievs Kungs, tāpat kā pār kalponi valda saimnieks,
mazo bērnu tēvs.

Ķermeņa daļas, piemēram, jutekļus, ir radījusi mahat-tatva un, kad
tās pēc Dieva Kunga gribas savienojas, rodas materiālais ķermenis, un
dzīvā būtne to drīkst izmantot, lai turpinātu darbošanos. Lūk, kā tas
izskaidrots.

33. PANTS

tadā samhatja čānjonjam    bhagavač-čhakti-čoditāh
sad-asattvam upādāja    čobhajam sasridžur hj adah

tadā — tas viss; samhatja — savākts; ča — arī; anjonjam — viens otru;
bhagavat — Dieva Personības; šakti — enerģija; čoditāh — izmantota;
sat-asattvam — pirmkārt un otrkārt; upādāja — pieņemot; ča — arī;
ubhajam — abus; sasridžuh — radās; hi — noteikti; adah — šis Visums.

TULKOJUMS

Kad ar Dieva Augstākās Personības enerģijas spēku tas viss tika
savākts kopā, radās šis Visums, pieņemot sākotnējos un sekojošos
radīšanas cēloņus.

SKAIDROJUMS

Šai pantā nepārprotami norādīts, ka Dieva
Augstākā Personība radīšanā izmanto savas dažādās enerģijas; Dievs Kungs
pats nepārveidojas par materiālo pasauli. Viņš izvēršas ar savām
dažādajām enerģijām, kā arī ar savām pilnīgajām daļām. Brahmadžoti
garīgo debesu stūrī reizēm parādās garīgs mākonis, un šo pārklāto
daļu sauc par mahat-tatvu. Tad Kungs ar savu pilnīgo Mahā-Višnu daļu
apguļas mahat-tatvas ūdenī, un šo ūdeni sauc par Cēlonības okeānu
(Kārana-džalu). Kamēr Mahā-Višnu guļ Cēlonības okeānā, no Viņa
elpas rodas neskaitāmi Visumi. Tie peld ūdenī un izklīst pa visu
Cēlonības okeānu. Visumi pastāv tikai vienu Mahā-Višnu elpas vilcienu. Pats
Mahā-Višnu, pārvērzdamies par Garbhodakašājī Višnu, ieiet katrā no
Visumiem un apguļas tur uz čūskai līdzīgā Šēšas avatāra. No Višnu
nabas izaug lotoss, un šajā lotosā piedzimst Visuma Kungs Brahma.
Brahma atbilstoši dažādo dzīvo būtņu vēlmēm rada visus dažādos
būtņu veidus. Viņš rada arī Sauli, Mēnesi un pārējos padievus.

Tādējādi, kā apstiprināts Bhagavad-gītā (9.10.), materiālās
pasaules galvenais veidotājs ir pats Kungs. Tieši Viņš liek materiālajai dabai
radīt visas kustīgās un nekustīgās būtnes.

Materiālā radīšana ir divu veidu: Visumu kopuma radīšana, kas
tika minēta iepriekš un ko veic Mahā-Višnu, un katra atsevišķā Visuma
radīšana. Abas radīšanas veic Dievs Kungs, un tā veidojas Visums, ko
mēs varam redzēt.

34. PANTS

varša-pūga-sahasrāntē    tad andam udakē šajam
kāla-karma-svabhāva-stho    džīvo ‘džīvam adžīvajat

varša-pūga — daudz gadu; sahasra-antē — gadu tūkstošiem; tat — tas;
andam — Visums; udakē — cēlonības ūdenī; šajam — iegrimis;
kāla — mūžīgais laiks; karma — darbība; svabhāva-sthah — saskaņā ar dabas
īpašībām; džīvah — dzīvo būtņu Kungs; adžīvam — nedzīvo;
adžīvajat — atdzīvināja.

TULKOJUMS

Tā Visumi daudzus tūkstošus gadsimtu gulēja ūdenī [Cēlonības
okeānā], un tad dzīvo būtņu Kungs, ieiedams katrā no Visumiem, tos
atdzīvināja.

SKAIDROJUMS

Kungs šajā pantā nosaukts par džīvu tāpēc, ka Viņš
ir visu pārējo džīvu (dzīvo būtņu) vadītājs. Vēdās Viņš nosaukts par
nitju — visu pārējo nitju vadītāju. Dieva Kunga un dzīvo būtņu
attiecības ir kā tēva un dēlu attiecības. Dēli pēc īpašībām neatšķiras no
tēva, taču tēvs nekad nav dēls un dēls nekad nav tēvs — radītājs.
Tātad, kā iepriekš minēts, Dievs Kungs Garbhodakašājī Višnu jeb
Hiranjagarbha Virsdvēseles izskatā ieiet katrā no Visumiem un
atdzīvina to, ieliekot materiālās dabas klēpī dzīvās būtnes, kā tas apstiprināts
Bhagavad-gītā (14.3.). Katru reizi, kad materiālā pasaule tiek
iznīcināta, dzīvās būtnes saplūst ar Dieva Kunga ķermeni, un, kad pasaule
no jauna tiek radīta, tās atkal tiek ieliktas materiālajā enerģijā. Tāpēc
materiālajā esamībā materiālā enerģija šķietami ir dzīvo būtņu māte,
un Kungs ir tēvs. Kad būtnes tiek atdzīvinātas, viņas atsāk savu
dabisko darbību laika un enerģijas burvības varā, un tādā veidā izpaužas
visdažādākās dzīvās būtnes. Tādējādi Dievs Kungs ir augstākais visas
materiālās pasaules dzīvības cēlonis.

35. PANTS

sa ēva purušas tasmād    andam nirbhidja nirgatah
sahasrorv-anghri-bāhv-akšah    sahasrānana-šīršavān

sah — Viņš (Dievs Kungs); ēva — pats; purušah — Dieva Augstākā
Personība; tasmāt — no Visuma iekšienes; andam — Hiranjagarbha;
nirbhidja — atdaloties; nirgatah — iznāca; sahasra — tūkstošiem;
ūru — stilbu; anghri — kāju; bāhu — roku; akšah — acu; sahasra — tūkstošiem;
ānana — mutes; šīršavān — un galvas.

TULKOJUMS

Lai gan Kungs Mahā-Višnu gulēja Cēlonības okeānā, Viņš no tā iznāca
ārā, sadaloties Hiranjagarbhās, iegāja katrā no Visumiem un pieņēma
virāt-rūpu, kurai ir tūkstošiem kāju, roku, mutu, galvu utt.

SKAIDROJUMS

Dažādās planētu sistēmas, kas atrodas katrā no
Visumiem, ir novietotas dažādās Dieva Kunga virāt-rūpas (Visuma
veidola) daļās. Lūk, kā tas aprakstīts.

36. PANTS

jasjēhāvajavair lokān    kalpajanti manīšinah
katj-ādibhir adhah sapta    saptordhvam džaghanādibhih

jasja — kura; iha — šajā Visumā; avajavaih — pie ķermeņa locekļiem;
lokān — visas planētas; kalpajanti — iedomājas; manīšinah — diženi
filozofi; kati-ādibhih — uz leju no vidukļa; adhah — lejup;
sapta — septiņas sistēmas; sapta ūrdhvam — un septiņas sistēmas uz augšu;
džaghana-ādibhih — priekšpuse.

TULKOJUMS

Diženi filozofi iztēlojas, ka Visuma planētu sistēmas ir dažādi Dieva
Kunga Visuma ķermeņa augšdaļas un apakšdaļas locekļi.

SKAIDROJUMS

Būtisks ir vārds «kalpajanti» jeb «iztēlojas».
Absolūta virātas Visuma veidols ir spekulatīvo filozofu izdoma. Šie filozofi
nespēj saprast Kunga Šrī Krišnas mūžīgo divroku veidolu. Lai gan
Visuma veidols, kā to iztēlojas diženie filozofi, ir viena no Dieva Kunga
iezīmēm, tas ir lielākā vai mazākā mērā izdomāts. Ir teikts, ka septiņas
augšējās planētu sistēmas atrodas virs Visuma veidola vidukļa,
turpretī zemākās planētu sistēmas atrodas zem vidukļa. Šajā pantā izteiktā
doma ir tāda, ka Visaugstais Kungs apzinās visas sava ķermeņa daļas,
un visā pasaulē nav nekā tāda, pār ko Viņš nevaldītu.

37. PANTS

purušasja mukham brahma    kšatram ētasja bāhavah
ūrvor vaišjo bhagavatah    padbhjām šūdro vjadžājata

purušasja — Dieva Augstākās Personības; mukham — mute;
brahma — ir brāhmani; kšatram — karaliskā kārta; ētasja — Viņa;
bāhavah — rokas; ūrvoh — stilbi; vaišjah — tirgotāji; bhagavatah — Dieva
Personības; padbhjām — no Viņa kājām; šūdrah — strādnieku kārta;
vjadžājata — izpaudusies.

TULKOJUMS

Brāhmani ir Viņa mute, kšatriji — rokas, vaišjas — stilbi, un šūdras
ir dzimuši no Viņa kājām.

SKAIDROJUMS

Ir teikts, ka visas dzīvās būtnes ir neatņemamas Visaugstā Kunga daļiņas, un šajā pantā paskaidrots, kā tas jāsaprot. Četras sabiedrības daļas, t.i., inteliģence (brāhmani), pārvaldītāji (kšatriji), tirgotāji (vaišjas) un strādnieki (šūdras) ir dažādas Dieva Kunga ķermeņa daļas. Tādējādi neviens nav šķirts no Kunga. Gan mute, gan kājas, kas pieder ķermenim, pēc sava dabiskā stāvokļa neatšķiras. Taču mute vai galva pēc savām īpašībām ir svarīgāki nekā kājas. Tajā pat laikā mute, kājas, rokas un stilbi ir daļas, kas veido ķermeni. Šie Dieva Kunga ķermeņa locekļi domāti, lai kalpotu pilnīgajam veselumam. Mute ir domāta runāšanai un ēšanai, rokas — ķermeņa aizsargāšanai, kājas — ķermeņa pārvietošanai, bet viduklis ir domāts ķermeņa uzturēšanai. Tāpēc sabiedrības inteliģentajai daļai jārunā ķermeņa vārdā un jāēd, lai apmierinātu ķermeņa izsalkumu. Dievs Kungs alkst pieņemt ziedošanas augļus. Brāhmaniem jeb saprātīgajai ļaužu kārtai jābūt prasmīgiem šo ziedošanas ceremoniju veicējiem, bet zemākajām kārtām jāpiedalās ziedošanā. Veltīt vārdus Visaugstajam Kungam nozīmē slavināt Kungu, sludinot patiesas zināšanas par Kungu, stāstīt par Dieva Kunga īsteno dabu un ķermeņa pārējo daļu īsteno stāvokli. Tāpēc brāhmaniem jāzina Vēdas jeb augstākais zināšanu avots. «Vēda» nozīmē «zināšanas», un «anta» nozīmē «gals». Saskaņā ar Bhagavad-gītu Dievs Kungs ir visa avots (aham sarvasja prabhavah), un tātad galējās zināšanas (vēdānta) ir zināšanas par Dievu Kungu, par mūsu attiecībām ar Viņu, kā arī par darbību tikai un vienīgi saskaņā ar šīm attiecībām. Ķermeņa daļas ir saistītas ar ķermeni; gluži tāpat dzīvajai būtnei jāzina sava saistība ar Dievu Kungu. Cilvēka dzīve īpaši paredzēta šim nolūkam, t.i., lai iepazītu katras dzīvās būtnes īstenās attiecības ar Visaugsto Kungu. Ja cilvēks neiepazīst šīs attiecības, viņš ir izniekojis savu mūžu. Tāpēc saprātīgo ļaužu kārta — brāhmani — ir īpaši atbildīgi, lai cilvēki saņemtu šīs zināšanas par mūsu attiecībām ar Dievu Kungu un lai viņi ietu pa pareizo ceļu. Pārvaldītāju kārtai jāaizsargā dzīvās būtnes, lai tās varētu sasniegt šo mērķi. Tirgotāju kārtai jāaudzē labība un jādod tā visai sabiedrībai, lai ļaudīm būtu iespēja ērti dzīvot un izpildīt cilvēka dzīves pienākumus. Tirgotāju kārtai arī jāaizsargā govis, lai tās dotu pietiekami daudz piena un piena produktu, kas paši par sevi var dot ļaudīm labu veselību un saprātu, un civilizācija tādējādi spētu saņemt zināšanas par augstāko patiesību. Un strādnieku kārta, kas nav ne saprātīga, ne varena, ar fizisku darbu var palīdzēt augstākajām kārtām un tā saņemt labumu no šīs sadarbības. Tādējādi Visums saistībā ar Dievu Kungu ir sevī pilna vienība, un bez šīs saistības ar Dievu Kungu sabiedrība ir satraukta un tajā nav ne miera, ne labklājības. Tas ir apstiprināts Vēdās: brāhmano ‘sja mukham āsīd, bāhū rādžanjah kritah.

38. PANTS

bhūrlokah kalpitah padbhjām    bhuvarloko ‘sja nābhitah
hridā svarloka urasā    maharloko mahātmanah

bhūh — zemākās planētu sistēmas līdz pat Zemei; lokah — planētas;
kalpitah — tā ir domāts jeb teikts; padbhjām — no kājām;
bhuvah — augstākā; lokah — planētu sistēma; asja — Viņa (Dieva Kunga);
nābhitah — no nabas; hridā — no sirds; svarlokah — planētu sistēmas, uz
kurām dzīvo padievi; urasā — krūšu; maharlokah — planētu sistēma, uz
kuras dzīvo diženi gudrie un svētie; mahā-ātmanah — Dieva Augstākās
Personības.

TULKOJUMS

Ir teikts, ka zemākās planētu sistēmas līdz pat Zemes līmenim atrodas
Viņa kājās. Vidējās planētu sistēmas, sākot ar Bhuvarloku, atrodas
Viņa nabā, un augstākās planētu sistēmas, uz kurām dzīvo padievi,
gudrie un svētie ar augstu kultūru, atrodas Visaugstā Kunga krūtīs.

SKAIDROJUMS

Visumā ir četrpadsmit planētu sistēmu sfēras.
Zemākās sistēmas sauc par Bhūrloku, vidējās — par Bhuvarloku, un
augstākās planētu sistēmas līdz pat Brahmalokai, visaugstākajai šī Visuma
planētu sistēmai, sauc par Svarloku. Visas tās atrodas uz Dieva
Kunga ķermeņa. Citiem vārdiem sakot, Visumā nav nekā tāda, kas nebūtu
saistīts ar Kungu.

39. PANTS

grīvājām džanaloko ‘sja    tapolokah stana-dvajāt
mūrdhabhih satjalokas tu    brahmalokah sanātanah

grīvājām — līdz pat kaklam; džanalokah — Džanalokas planētu sistēma;
asja — Viņa; tapolokah — Tapolokas planētu sistēma;
stana-dvajāt — sākot ar krūtīm; mūrdhabhih — līdz galvai; satjalokah — Satjalokas
planētu sistēma; tu — bet; brahmalokah — garīgās planētas;
sanātanah — mūžīgas.

TULKOJUMS

No Dieva Kunga Visuma veidola krūtīm līdz kaklam atrodas planētu
sistēmas, ko sauc par Džanaloku un Tapoloku, bet Satjaloka, augstākā
planētu sistēma, atrodas uz veidola galvas. Turpretī garīgās planētas ir
mūžīgas.

SKAIDROJUMS

Mēs šajās lappusēs jau daudzas reizes esam runājuši par garīgajām planētām, kas atrodas ārpus materiālajām debesīm, un šis apraksts apstiprināts šajā pantā. Ļoti būtisks ir vārds «sanātana». Šī pati doma par mūžību izteikta Bhagavad-gītā (8.20.), kur teikts, ka ārpus materiālās pasaules atrodas garīgās debesis, kur viss ir mūžīgs. Reizēm Satjaloka — planēta, uz kuras dzīvo Brahma, — tiek saukta arī par Brahmaloku. Taču šeit minētā Brahmaloka nav tā pati Satjaloka. Šī Brahmaloka ir mūžīga, turpretī Satjalokas planētu sistēma nav mūžīga. Lai norādītu uz atšķirību starp abām šīm planētu sistēmām, ir lietots īpašības vārds «sanātana». Kā norāda Šrīla Džīva Gosvāmī, šī Brahmaloka ir Brahmana jeb Visaugstā Kunga loka jeb mājvieta. Visas garīgo debesu planētas atrodas tādā pašā līmenī kā pats Kungs. Dievs Kungs ir viscaur garīgs, un Viņa vārds, slava, godība, īpašības, rotaļas utt. neatšķiras no Viņa, jo Viņš ir absolūts. Tādējādi Dieva valstības planētas arī neatšķiras no Viņa. Uz šīm planētām starp ķermeni un dvēseli nav atšķirības. Nav arī nekādas laika ietekmes, ko mēs izjūtam materiālajā pasaulē, un tas vēl nav viss. Tā kā Brahmalokas planētas ir garīgas, tās nekad netiek iznīcinātas. Visu garīgo planētu daudzveidība arī neatšķiras no Dieva Kunga, un tādējādi garīgās daudzveidības sanātanas gaisotnē pilnībā īstenojas Vēdu aforisms ēkam ēvādvitījam. Šī materiālā pasaule ir tikai Dieva garīgās valstības ēna jeb māņu tēls, un tādēļ tā nekādā gadījumā nav mūžīga. Daudzveidību materiālajā pretstatu (gara un matērijas pretstatu) pasaulē nevar salīdzināt ar daudzveidību garīgajā valstībā. Savu vājo zināšanu dēļ nesaprātīgi ļaudis reizēm kļūdaini uzskata, ka apstākļi ēnas pasaulē ir līdzvērtīgi apstākļiem garīgajā valstībā, un domā, ka Kungs, kas atnāk uz materiālo pasauli, lai rīkotu savas spēles, ir tāds pats kā saistītā dvēsele ar savu darbību. Šādus nesaprātīgus ļaudis Kungs nosoda Bhagavad-gītā (9.11.):
avadžānanti mām mūdhā mānušīm tanum āšritam
param bhāvam adžānanto mama bhūta-mahēšvaram

Dievs Kungs vienmēr atnāk ar pilnīgu iekšējo spēju (ātma-maiju), un nesaprātīgi ļaudis Viņu kļūdaini uzskata par vienu no materiālajām būtnēm. Tādēļ Šrīla Šrīdhara Svāmī savā komentārā par šo pantu pilnīgi pareizi saka, ka te minētā Brahmaloka ir Vaikuntha — Dieva valstība — kas ir sanātana jeb mūžīga, un tāpēc tā nav gluži tāda pati kā iepriekš aprakstītās materiālās pasaules. Dieva Kunga virātas Visuma veidols ir materiālās pasaules izdoma. Tam nav nekāda sakara ar garīgo valstību, Dieva valstību.

40.–41. PANTS

tat-katjām čātalam kliptam    ūrubhjām vitalam vibhoh
džānubhjām sutalam šuddham    džanghābhjām tu talātalam
 
mahātalam tu gulphābhjām    prapadābhjām rasātalam
pātālam pāda-talata    iti lokamajah pumān

tat — Viņa; katjām — viduklis; ča — arī; atalam — pirmā planētu
sistēma, kas atrodas zemāk par Zemi; kliptam — novietota;
ūrubhjām — uz augšstilbiem; vitalam — otrā planētu sistēma uz leju;
vibhoh — Kunga; džānubhjām — uz potītēm; sutalam — trešā planētu sistēma lejup;
šuddham — šķīstīta; džanghābhjām — uz locītavām; tu — bet;
talātalam — ceturtā planētu sistēma lejup; mahātalam — piektā planētu sistēma
lejup; tu — bet; gulphābhjām — atrodas uz potītēm;
prapadābhjām — pēdu augšpusē; rasātalam — sestā planētu sistēma virzienā uz leju;
pātālam — septītā planētu sistēma lejup; pāda-talatah — pēdu apakšā;
iti — tā; loka-majah — pilns planētu sistēmu; pumān — Dievs Kungs.

TULKOJUMS

Mans dārgais dēls Nārada! Zini, ka no visām četrpadsmit planētu
sistēmām septiņas ir zemākās. Pirmā planētu sistēma Atala atrodas uz
vidukļa; otrā, Vitala, atrodas uz augšstilbiem; trešā, Sutala, — uz ceļiem;
ceturtā, Talātala, — uz lieliem; piektā, Mahātala, — uz potītēm;
sestā, Rasātala, atrodas pēdu augšpusē; un septītā, Pātāla, atrodas pēdu
apakšā. Tādējādi Dieva Kunga virātas veidols ir planētu sistēmu pilns.

SKAIDROJUMS

Mūsdienu uzņēmīgie ļaudis (astronauti, kas ceļo kosmosā), no Šrīmad Bhāgavatamas var uzzināt, ka Visumā ir četrpadsmit dažādas planētu sistēmas. To apskats sākas ar Zemes planētu sistēmu, ko sauc par Bhūrloku. Virs Bhūrlokas ir Bhuvarloka, un pati augstākā planētu sistēma ir Satjaloka. Tās ir septiņas augstākās lokas jeb planētu sistēmas. Gluži tāpat ir arī septiņas zemākās planētu sistēmas, kuras sauc par Atalu, Vitalu, Sutalu, Talātalu, Mahātalu, Rasātalu un Pātālu. Šīs planētu sistēmas atrodas dažādās Visuma daļās, bet Visums aizņem divus miljardus reiz divus miljardus kvadrātjūdžu. Mūsdienu astronauti var aizlidot no Zemes tikai dažus tūkstošus jūdžu tālu, un tāpēc viņu centieni ceļot debesīs atgādina mazu bērnu spēlēšanos milzīga okeāna krastā. Mēness atrodas trešajā augšējo planētu sistēmu līmenī, un, lasot Šrīmad Bhāgavatamas piekto dziedājumu, mēs uzzināsim, cik tālu atrodas dažādās planētas, kas izkliedētas pa visām plašajām materiālajām debesīm. Ārpus šī Visuma, kurā esam mēs, atrodas neskaitāmi daudz citu Visumu, un visi šie materiālie Visumi aizņem tikai nenozīmīgi sīku daļiņu no garīgajām debesīm, kuras iepriekš nosauktas par sanātana Brahmaloku. Visaugstais Kungs ļoti žēlsirdīgi lūdz visus saprātīgos cilvēkus atgriezties mājās, atpakaļ pie Dieva, šajā Bhagavad-gītas (8.16.) pantā:
ā-brahma-bhuvanāl lokāh punar āvartino ‘rdžuna
mām upētja tu kauntēja punar džanma na vidjatē

Sākot ar Satjaloku, augstāko Visuma planētu, kas atrodas tūlīt zem mūžīgās Brahmalokas, kā tas tika aprakstīts iepriekš, visas planētas ir materiālas. Un būtne uz jebkuras no materiālajām planētām vienmēr ir pakļauta materiālās dabas likumiem, t.i., dzimšanai, nāvei, vecumam un slimībām. Taču cilvēks var pilnībā atbrīvoties no minētajām materiālajām ciešanām, ieejot mūžīgajā Brahmalokas sanātanas gaisotnē, Dieva valstībā. Tādējādi atbrīve, ko apcer spekulatīvie filozofi un mistiķi, ir iespējama tikai tad, kad cilvēks kļūst par Dieva Kunga bhaktu. Tas, kurš nav bhakta, nespēj ieiet Dieva valstībā. Tikai tas, kurš pārpasaulīgajā stāvoklī iegūst kalpošanas attieksmi, var ieiet Dieva valstībā. Tāpēc spekulatīvajiem filozofiem, kā arī mistiķiem vispirms jāpiesaistās bhakti kultūrai, un tikai tad viņi patiešām var iegūt atbrīvi.

42. PANTS

bhūrlokah kalpitah padbhjām    bhuvarloko ‘sja nābhitah
svarlokah kalpito mūrdhnā    iti vā loka-kalpanā

bhūrlokah — visas planētas no Pātālas līdz Zemes planētu sistēmai;
kalpitah — iedomātas; padbhjām — atrodas uz kājām;
bhuvarlokah — Bhuvarlokas planētu sistēma; asja — Dieva Kunga Visuma veidola;
nābhitah — no nabas; svarlokah — augstākā planētu sistēma, kas sākas no
debesu planētām; kalpitah — iedomāta; mūrdhnā — no krūtīm līdz
galvai; iti — tā; — vai; loka — planētu sistēmas; kalpanā — izdomājums.

TULKOJUMS

Citi iedala visas planētas trijās daļās, t.i., zemākajā planētu sistēmā,
kas atrodas uz kājām [līdz pat Zemei], vidējā planētu sistēmā, kas
atrodas nabā, un augstākajā planētu sistēmā [Svarlokā], kas izvietota uz
Augstākās Personības ķermeņa, sākot ar krūtīm un beidzot ar galvu.

SKAIDROJUMS

Šajā pantā minēts visu planētu sistēmu iedalījums
trijās daļās; citi iztēlojas, ka pastāv četrpadsmit sistēmas, un arī tas
tika paskaidrots.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojumi Šrīmad Bhāgavatamas otrā dziedājuma piektajai nodaļai «Visu cēloņu cēlonis».


Tālāk: Sestā nodaļa Puruša-sūktas apstiprinājums