Skaidrojošā vārdnīca
Āčārja — garīgais skolotājs, kurš māca ar savu piemēru.
Adhibhautika-klēša — ciešanas, ko sagādā citas dzīvās būtnes.
Adhidaivika-klēša — ciešanas, ko sagādā pārdabiski spēki.
Adhjātmika-klēša — ciešanas, ko sagāda ķermenis un prāts.
Ahankāra — maldīgais «es», saskarsmes punkts starp matēriju un garu.
Antaranga-šakti — Visaugstā Kunga garīgā, mūžīgā spēja.
Āšrams — garīgās dzīves kārta.
Aštakālīja-līla — Rādhas-Govindas mūžīgās astoņpakāpju rotaļas.
Atjāhāra — vairāk, kā nepieciešams, krāšana.
Ātma-tatva — zinātne par dvēseli.
Avidja — neziņa.
Bahiranga-šakti — Visaugstā Kunga materiālā, ārējā spēja.
Bhadžana-krija — garīgā kalpošana.
Bhakta — Visaugstā Kunga kalps.
Bhakti — kalpošana Visaugstajam Kungam ar sirdi un dvēseli.
Bhāva — stāvoklis, kuram seko mīlestība uz Dievu.
Bhukti-kāmī — ļaudis, kurus interesē materiālā laime.
Brahma — pirmā radītā dzīvā būtne, kurš rada planētas un ķermeņus visu veidu dzīvajām būtnēm.
Brahmačārī — māceklis, kas dzīvo dzimumatturībā un par kuru rūpējas garīgais skolotājs.
Brahmačarja — zvērests stingri atturēties no jebkuru dzimumtieksmju apmierināšanas.
Brāhmans — Vēdu sabiedrības pirmās, saprātīgākās kārtas pārstāvis, priesteris.
Dāsja-rasa — kalpa attiecības ar Visaugsto Kungu.
Dīkša — garīgā iesvētība.
Durātma — nesaprātīgs cilvēks, pār kuru valda Visaugstā Kunga ārējā spēja.
Džana-sanga — atrašanās starp tādiem cilvēkiem, kuriem nerūp attīstība Krišnas apziņā.
Džapa-māla — krellītes, kas sastāv no 108 lūgšanu zīlītēm, uz kurām tiek daudzināta Harē Krišna mahāmantra.
Džanmāštamī — diena, kad Krišna ieradās uz šo planētu, Krišnas dzimšanas diena.
Džīvātmas — niecīgās dzīvās būtnes.
Ēkādašī — īpaša diena, kurā mums būtu vairāk kā parasti jādomā par Krišnu. Ēkadašī ir vienpadsmitā diena pēc jauna, kā arī pilna mēness. Šajā dienā jāatturas no graudiem un pākšaugiem.
Gjānī — tas, kurš nodarbojas ar zināšanu uzkrāšanu.
Go-dāsa — jutekļu kalps
Gopī — Krišnas draudzenes, ganu meitenes, kuras ir saistītas ar Kungu laulības mīlestībā.
Gosvāmī (Vrindāvanas) — seši galvenie Čaitanjas Mahāprabhu sekotāji, kuri ir sarakstījuši daudz grāmatu par garīgo kalpošanu, kā arī atraduši kādreiz aizmirstās svētās vietas.
Harināmas iesvētība — iesvētība, dodot Harē Krišnas mahāmantru.
Hātī-māta — «traka ziloņa» apvainojums, kas iznīcina bhakti dēstu mūsu sirdī.
Indra — padievu valdnieks.
Joga-sidhi — pilnība mistiskajā jogā.
Kaništha-adhikārī — iesācējs bhakta, kurš nav stingrs savā ticībā.
Karmī — tie, kas darbojas augļu dēļ.
Kīrtana — Visaugstā Kunga slavināšana.
Krišna-katha — vārdi, kurus teicis pats Kungs, vai arī vārdi, ar kuriem Viņš aprakstīts.
Krodha — dusmas.
Lakšmī — laimes dieviete.
Madhjama-adhikārī — bhakta, kurš sasniedzis otro pakāpi garīgajā dzīvē, t.i., viņš ir saņēmis garīgo iesvētību un visu laiku velta kalpošanai Visaugstajam Kungam.
Mādhurja-rasa — laulības mīlestība ar Visaugsto Kungu. Vislabākais piemērs šīm tuvajām attiecībām ir gopī.
Mahābhāgavata — ļoti dižens bhakta.
Mahāmantra — diženā atbrīves dziesma:
Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē
Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē
Mahātma — dižena dvēsele vai bhakta.
Maija — (sanskritā mājā: mā — ne; jā — tas) maldi; mūsu mūžīgo attiecību ar Krišnu aizmiršana.
Mandžarī — gopī kalpones.
Mangala-ārati — dievkalpojums, kas notiek ļoti agri no rīta.
Mano-vēga — nemierīga prāta iegribas.
Mantra — tīra skaņa, kas atbrīvo prātu no materiālā piesārņojuma.
Martja-loka — nāves vieta; Zemei līdzīga planēta.
Mukti-kāmī — tie, kas vēlas atbrīvi, saplūstot ar impersonālo Brahmanu.
Paramahamsas — augstākie bhaktas, kas ir līdzīgi gulbjiem.
Patita-pāvana — kritušo dvēseļu atbrīvotājs.
Pradžalpa — bezjēdzīga pļāpāšana.
Prajāsa — bezjēdzīgas pūles.
Prājaščita — grēku izpirkšana.
Prākrita-sahadžiji — materiālisti, kas izliekas par bhaktām.
Prasāda — Krišnam piedāvāta ēdiena pārpalikumi.
Prēma — pilnīgi tīra mīlestība uz Dievu.
Rāga-bhakti — garīgā kalpošana spontānā mīlestībā.
Rāgānuga-bhakti — spontāna garīgā kalpošana, kad bhakta seko kādam no Krišnas mūžīgajiem pavadonim Vrindāvanā.
Rasa — noteikta mīlestības noskaņa vai attieksme, kas izpaužas mīlestības apmaiņā ar Visaugsto Kungu.
Sādhja — pakāpe, kad bhakta apzinājies Dievu.
Sādhu — svēta personība vai bhakta.
Sakhja-rasa — draugu attiecības ar Visaugsto Kungu.
Samādhi — transa stāvoklis, kad apziņa gremdējas Visaugstākajā.
Sanjāsa — atsacīšanās dzīves kārta.
Sankīrtana — kopēja Visaugstā Kunga Krišnas slavināšana, sevišķi Dieva svēto vārdu daudzināšana.
Sidhi-kāmī — tie, kas vēlas sasniegt pilnību mistiskajā jogā.
Smarana — garīgā kalpošana, atceroties Visaugsto Kungu.
Svāmī — tas, kurš valda pār prātu un jutekļiem; šādi sauc personību, kas ir atsacīšanās jeb sanjāsas dzīves kārtā.
Šānta-rasa — pasīvas vai neitrālas attiecības ar Visaugsto Kungu.
Šāstras — svētie raksti.
Šradhāvāns — ticīgs cilvēks.
Šravana — garīgā kalpošana, klausoties par Visaugsto Kungu.
Tapasja — askēze; brīvprātīga neērtību uzņemšanās augstāka mērķa sasniegšanai.
Tatastha-šakti — Visaugstā Kunga robežspēja.
Tjāgī — tie, kas ir atsacīšanās dzīves kārtā.
Utsāha — entuziasms.
Utama-adhikārī — augstākā līmeņa bhakta, kurš ir ļoti attīstījies garīgajā kalpošanā un sasniedzis tīru Krišnas apziņu.
Utama bhakti — tīra garīgā kalpošana Dieva Augstākajai Personībai.
Vaidī bhakti — sekošana garīgās kalpošanas ierobežojošajiem principiem, sekojot garīgā skolotāja norādījumiem vai saskaņā ar svētajiem rakstiem.
Vaišnava-aparādha — apvainojums pret Visaugstā Kunga bhaktu.
Vātsalja-rasa — vecāku attiecības ar Visaugsto Kungu.
Vikarmī — tie, kas tiecas pēc darba augļiem un neseko Vēdu norādījumiem.
Vipralambha-sevā — domas par Krišnu atšķirtībā.
Višudha-satva — tīras skaidrības stāvoklis.
Tālāk: Dēvanāgarī

