Norādījumu nektārs skaidrojošā vārdnīca

Skaidrojošā vārdnīca

Āčārja — garīgais skolotājs, kurš māca ar savu piemēru.

Adhibhautika-klēša — ciešanas, ko sagādā citas dzīvās būtnes.

Adhidaivika-klēša — ciešanas, ko sagādā pārdabiski spēki.

Adhjātmika-klēša — ciešanas, ko sagāda ķermenis un prāts.

Ahankāra — maldīgais «es», saskarsmes punkts starp matēriju un garu.

Antaranga-šakti — Visaugstā Kunga garīgā, mūžīgā spēja.

Āšrams — garīgās dzīves kārta.

Aštakālīja-līla — Rādhas-Govindas mūžīgās astoņpakāpju rotaļas.

Atjāhāra — vairāk, kā nepieciešams, krāšana.

Ātma-tatva — zinātne par dvēseli.

Avidja — neziņa.

Bahiranga-šakti — Visaugstā Kunga materiālā, ārējā spēja.

Bhadžana-krija — garīgā kalpošana.

Bhakta — Visaugstā Kunga kalps.

Bhakti — kalpošana Visaugstajam Kungam ar sirdi un dvēseli.

Bhāva — stāvoklis, kuram seko mīlestība uz Dievu.

Bhukti-kāmī — ļaudis, kurus interesē materiālā laime.

Brahma — pirmā radītā dzīvā būtne, kurš rada planētas un ķermeņus visu veidu dzīvajām būtnēm.

Brahmačārī — māceklis, kas dzīvo dzimumatturībā un par kuru rūpējas garīgais skolotājs.

Brahmačarja — zvērests stingri atturēties no jebkuru dzimumtieksmju apmierināšanas.

Brāhmans — Vēdu sabiedrības pirmās, saprātīgākās kārtas pārstāvis, priesteris.

Dāsja-rasa — kalpa attiecības ar Visaugsto Kungu.

Dīkša — garīgā iesvētība.

Durātma — nesaprātīgs cilvēks, pār kuru valda Visaugstā Kunga ārējā spēja.

Džana-sanga — atrašanās starp tādiem cilvēkiem, kuriem nerūp attīstība Krišnas apziņā.

Džapa-māla — krellītes, kas sastāv no 108 lūgšanu zīlītēm, uz kurām tiek daudzināta Harē Krišna mahāmantra.

Džanmāštamī — diena, kad Krišna ieradās uz šo planētu, Krišnas dzimšanas diena.

Džīvātmas — niecīgās dzīvās būtnes.

Ēkādašī — īpaša diena, kurā mums būtu vairāk kā parasti jādomā par Krišnu. Ēkadašī ir vienpadsmitā diena pēc jauna, kā arī pilna mēness. Šajā dienā jāatturas no graudiem un pākšaugiem.

Gjānī — tas, kurš nodarbojas ar zināšanu uzkrāšanu.

Go-dāsa — jutekļu kalps

Gopī — Krišnas draudzenes, ganu meitenes, kuras ir saistītas ar Kungu laulības mīlestībā.

Gosvāmī (Vrindāvanas) — seši galvenie Čaitanjas Mahāprabhu sekotāji, kuri ir sarakstījuši daudz grāmatu par garīgo kalpošanu, kā arī atraduši kādreiz aizmirstās svētās vietas.

Harināmas iesvētība — iesvētība, dodot Harē Krišnas mahāmantru.

Hātī-māta — «traka ziloņa» apvainojums, kas iznīcina bhakti dēstu mūsu sirdī.

Indra — padievu valdnieks.

Joga-sidhi — pilnība mistiskajā jogā.

Kaništha-adhikārī — iesācējs bhakta, kurš nav stingrs savā ticībā.

Karmī — tie, kas darbojas augļu dēļ.

Kīrtana — Visaugstā Kunga slavināšana.

Krišna-katha — vārdi, kurus teicis pats Kungs, vai arī vārdi, ar kuriem Viņš aprakstīts.

Krodha — dusmas.

Lakšmī — laimes dieviete.

Madhjama-adhikārī — bhakta, kurš sasniedzis otro pakāpi garīgajā dzīvē, t.i., viņš ir saņēmis garīgo iesvētību un visu laiku velta kalpošanai Visaugstajam Kungam.

Mādhurja-rasa — laulības mīlestība ar Visaugsto Kungu. Vislabākais piemērs šīm tuvajām attiecībām ir gopī.

Mahābhāgavata — ļoti dižens bhakta.

Mahāmantra — diženā atbrīves dziesma:
Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē
Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē

Mahātma — dižena dvēsele vai bhakta.

Maija — (sanskritā mājā: mā — ne; jā — tas) maldi; mūsu mūžīgo attiecību ar Krišnu aizmiršana.

Mandžarī — gopī kalpones.

Mangala-ārati — dievkalpojums, kas notiek ļoti agri no rīta.

Mano-vēga — nemierīga prāta iegribas.

Mantra — tīra skaņa, kas atbrīvo prātu no materiālā piesārņojuma.

Martja-loka — nāves vieta; Zemei līdzīga planēta.

Mukti-kāmī — tie, kas vēlas atbrīvi, saplūstot ar impersonālo Brahmanu.

Paramahamsas — augstākie bhaktas, kas ir līdzīgi gulbjiem.

Patita-pāvana — kritušo dvēseļu atbrīvotājs.

Pradžalpa — bezjēdzīga pļāpāšana.

Prajāsa — bezjēdzīgas pūles.

Prājaščita — grēku izpirkšana.

Prākrita-sahadžiji — materiālisti, kas izliekas par bhaktām.

Prasāda — Krišnam piedāvāta ēdiena pārpalikumi.

Prēma — pilnīgi tīra mīlestība uz Dievu.

Rāga-bhakti — garīgā kalpošana spontānā mīlestībā.

Rāgānuga-bhakti — spontāna garīgā kalpošana, kad bhakta seko kādam no Krišnas mūžīgajiem pavadonim Vrindāvanā.

Rasa — noteikta mīlestības noskaņa vai attieksme, kas izpaužas mīlestības apmaiņā ar Visaugsto Kungu.

Sādhja — pakāpe, kad bhakta apzinājies Dievu.

Sādhu — svēta personība vai bhakta.

Sakhja-rasa — draugu attiecības ar Visaugsto Kungu.

Samādhi — transa stāvoklis, kad apziņa gremdējas Visaugstākajā.

Sanjāsa — atsacīšanās dzīves kārta.

Sankīrtana — kopēja Visaugstā Kunga Krišnas slavināšana, sevišķi Dieva svēto vārdu daudzināšana.

Sidhi-kāmī — tie, kas vēlas sasniegt pilnību mistiskajā jogā.

Smarana — garīgā kalpošana, atceroties Visaugsto Kungu.

Svāmī — tas, kurš valda pār prātu un jutekļiem; šādi sauc personību, kas ir atsacīšanās jeb sanjāsas dzīves kārtā.

Šānta-rasa — pasīvas vai neitrālas attiecības ar Visaugsto Kungu.

Šāstras — svētie raksti.

Šradhāvāns — ticīgs cilvēks.

Šravana — garīgā kalpošana, klausoties par Visaugsto Kungu.

Tapasja — askēze; brīvprātīga neērtību uzņemšanās augstāka mērķa sasniegšanai.

Tatastha-šakti — Visaugstā Kunga robežspēja.

Tjāgī — tie, kas ir atsacīšanās dzīves kārtā.

Utsāha — entuziasms.

Utama-adhikārī — augstākā līmeņa bhakta, kurš ir ļoti attīstījies garīgajā kalpošanā un sasniedzis tīru Krišnas apziņu.

Utama bhakti — tīra garīgā kalpošana Dieva Augstākajai Personībai.

Vaidī bhakti — sekošana garīgās kalpošanas ierobežojošajiem principiem, sekojot garīgā skolotāja norādījumiem vai saskaņā ar svētajiem rakstiem.

Vaišnava-aparādha — apvainojums pret Visaugstā Kunga bhaktu.

Vātsalja-rasa — vecāku attiecības ar Visaugsto Kungu.

Vikarmī — tie, kas tiecas pēc darba augļiem un neseko Vēdu norādījumiem.

Vipralambha-sevā — domas par Krišnu atšķirtībā.

Višudha-satva — tīras skaidrības stāvoklis.

Tālāk: Dēvanāgarī