Norādījumu nektārs septītais pants

null

Septītais pants

sjāt krišna-nāma-čaritādi-sitāpj avidjā-
    pittopatapta-rasanasja na ročikā nu
kintv ādarād anudinam khalu saiva džuštā
    svādvī kramād bhavati tad-gada-mūla-hantrī

sjāt — ir; krišna — Kunga Krišnas; nāma — svētais vārds;
čarita-ādi — raksturs, spēles utt.; sitā — cukura ledene; api — lai gan;
avidjā — neziņas; pitta — žults; upatapta — ciešanas; rasanasja — mēles;
na — ne; ročikā — garšīgs; nu — ak, cik brīnišķīgs; kintu — bet;
ādarāt — rūpīgi; anudinam — katru dienu jeb divdesmit četras stundas dienā;
khalu — dabiski; — tā (svētā vārda cukura stiklene);
ēva — noteikti; džuštā — ņemta jeb daudzināta; svādvī — baudāma;
kramāt — pakāpeniski; bhavati — kļūst; tad-gada — šīs slimības;
mūla — saknes; hantrī — sagrāvēja.

TULKOJUMS

Krišnas svētais vārds, raksturs, spēles un darbība ir pārpasaulīgi saldi kā cukura stiklene. Lai gan cilvēks, kas slimo ar avidjas [neziņas] dzelteno kaiti, nespēj sajust saldu garšu, tie ir tik brīnišķīgi, ka,
ik dienas rūpīgi daudzinot šos saldos vārdus, mēle atkal atgūst dabisko garšas spēju un slimība pamazām tiek iznīcināta līdz pašai saknei.

SKAIDROJUMS

Kunga Krišnas svētā vārda, īpašību, spēļu utt. daba ir absolūta patiesība, skaistums un svētlaime. Tas viss gluži dabiski ir ļoti salds kā cukura stiklene, kas patīk ikvienam. Turpretī neziņa tiek salīdzināta ar slimību, ko sauc par dzelteno kaiti, kuru izraisa žults sekrēcija. Ja cilvēkam ir dzeltenā kaite, viņš nespēj sajust patīkamo cukura garšu. Gluži otrādi, tādam cilvēkam viss saldais liekas ļoti rūgts. Līdzīgā veidā avidja (neziņa) atņem spēju baudīt Krišnas pārpasaulīgi saldo vārdu, īpašības, veidolu un spēles. Bet, ja par spīti slimībai cilvēks ar lielu rūpību un uzmanību pieņem Krišnas apziņu, sāk daudzināt svēto vārdu un klausīties par Krišnas pārpasaulīgajām spēlēm, viņa neziņa tiek iznīcināta un mēle atgūst spēju sajust Krišnas un visa, kas ar Viņu saistīts, pārpasaulīgās dabas saldumu. Garīgo veselību iespējams atgūt, tikai pastāvīgi izkopjot Krišnas apziņu.
Materiālās pasaules cilvēks, kuram vairāk nekā Krišnas apziņa rūp materiālistiskais dzīves veids, uzskatāms par slimu. Būtnes dabiskais stāvoklis ir mūžīgi kalpot Kungam (džīvēra ‘svarūpa’ haja — krišnēra ‘nitja-dāsa’). Šī veselība zūd, kad dzīvā būtne piesaistās Krišnas maijas enerģijas ārējām iezīmēm un aizmirst Krišnu. Šo maijas pasauli sauc par durāšraju, t.i., viltus patvērumu jeb sliktu patvērumu. Tas, kurš uzticas durāšrajai, lolo cerības, atrazdamies bezcerīgā stāvoklī. Materiālajā pasaulē ikviens cenšas būt laimīgs, un, lai gan visi materiālie centieni ik dienas cieš neveiksmi, neziņas dēļ būtnes nesaprot, ka ir kļūdījušās. Cilvēki cenšas labot vienu kļūdu, izdarot otru kļūdu. Tādā veidā materiālajā pasaulē notiek cīņa par esamību. Ja cilvēkam, kurš atrodas šādā stāvoklī, iesaka pieņemt Krišnas apziņu un būt laimīgam, viņš šo norādījumu nepieņem.
Krišnas apziņas kustība tiek izplatīta pa visu pasauli, lai ārstētu šo dziļo neziņu. Ļaudis maldina akli vadītāji. Sabiedrības vadītāji — politiķi, filozofi un zinātnieki — ir akli, jo neapzinās Krišnu. Kā norādīts Bhagavad-gītā, ateistiskā dzīves veida dēļ viņi ir pilnīgi zaudējuši īstenās zināšanas un tāpēc ir grēcīgi nelieši un zemākie starp cilvēkiem.
na mām duškritino mūdhāh
prapadjantē narādhamāh
mājajāpahrita-gjānā
āsuram bhāvam āšritāh

«Ļaundari, kas ir pilnīgi nelgas, zemākie starp cilvēkiem, kuru zināšanas laupījuši maldi un kuriem ir ateistisku dēmonu daba, neuztic sevi Man.» (Bg.7.15.)
Tādi cilvēki nekad neuztic sevi Krišnam un stājas pretī tiem, kuri vēlas rast patvērumu pie Krišnas. Kad tādi ateisti kļūst par sabiedrības vadītājiem, visu gaisotni piesātina neziņa. Ļaudis, kas atrodas šādā stāvoklī, neuzņem Krišnas apziņas kustību ar īpašu sajūsmu, tāpat kā dzeltenās kaites slimnieks nesajūt cukura stiklenes garšu. Taču ir jāzina, ka pret dzelteno kaiti cukura stiklene ir vienīgās īpašās zāles. Gluži tāpat mūsdienu apjukušajai cilvēcei Krišnas apziņa un Dieva Kunga svētā vārda daudzināšana — Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē — ir vienīgās zāles, kas var atjaunot pasaulē kārtību. Lai gan Krišnas apziņa slimam cilvēkam var nebūt īpaši patīkama, Šrīla Rūpa Gosvāmī tomēr iesaka tam, kurš vēlas izārstēt materiālisma slimību, ar lielu rūpību un uzmanību pieņemt Krišnas apziņu. Ārstēšanos cilvēks sāk ar Harē Krišnas mahāmantras daudzināšanu, jo, skaitot šo Dieva Kunga svēto vārdu, cilvēks, kurš atrodas materiālajā stāvoklī, atbrīvojas no visiem kļūdainajiem priekšstatiem (čēto-darpana mārdžanam). Avidja jeb aplamais priekšstats par savu garīgo būtību ir pamats ahankārai jeb neīstajam «es» sirdī.
Īstā slimība atrodas sirdī. Bet, ja prāts un apziņa tiek attīrīti, materiālisma slimība cilvēku neskar. Lai attīrītu prātu un sirdi no visiem aplamajiem priekšstatiem, ir jāuzsāk Harē Krišnas mahāmantras daudzināšana. Tas ir gan viegli, gan svētīgi. Daudzinot Dieva Kunga svēto vārdu, cilvēks tūlīt izglābjas no materiālās pasaules uguns liesmām.
Dieva Kunga svētā vārda daudzināšanā ir trīs pakāpes — apvainojumu pakāpe, apvainojumu samazināšanās pakāpe un tīrā pakāpe. Kad Harē Krišnas mantru daudzina iesācējs, viņš parasti izdara daudzus apvainojumus. Pastāv desmit galvenie apvainojumi, un, ja bhakta no tiem izvairās, viņš var pacelties līdz nākamajai pakāpei, kas atrodas starp apvainojošu daudzināšanu un tīru daudzināšanu. Sasniedzot tīro pakāpi, bhakta tūlīt iegūst atbrīvi. To sauc par bhava-mahā-dāvāgni-nirvāpanam. Tiklīdz cilvēks ir izglābies no materiālās esamības uguns liesmām, viņš var sajust pārpasaulīgās dzīves garšu.
Varam secināt, ka tam, kurš vēlas atbrīvoties no materiālisma slimības, jādaudzina Harē Krišnas mantra. Krišnas apziņas kustības īpašais mērķis ir radīt tādu gaisotni, kurā ļaudis varētu pieņemt Harē Krišnas mantras daudzināšanu. Pirmais solis ir ticība, un, kad daudzināšanas gaitā tā pieaug, cilvēks var kļūt par biedrības locekli. Mēs pa visu pasauli sūtām sankīrtanas grupas, un tās pārliecinās, ka pat vistālākajos nostūros, kur nav nekādu zināšanu par Krišnu, Harē Krišnas mahāmantra mūsu kustībai piesaista tūkstošiem cilvēku. Ir vietas, kur ļaudis, atdarinot bhaktas, noskuj galvas un daudzina Harē Krišnas mahāmantru jau dažas dienas pēc tam, kad to dzirdējuši. Tā varbūt ir atdarināšana, bet atdarināt kaut ko labu ir vēlams. Daži atdarinātāji pēc kāda laika vēlas no garīgā skolotāja saņemt iesvētību un piesakās uz iesvētīšanu.
Ja sekotājs ir patiess, viņš saņem iesvētību, un šo pakāpi sauc par bhadžana-kriju. Tad viņš patiešām sāk kalpot Kungam un pastāvīgi, ik dienas, skaita sešpadsmit Harē Krišnas mahāmantras apļus, atturas no neatļautiem dzimumsakariem, apreibināšanās, gaļas ēšanas un azarta spēlēm. Ar bhadžana-kriju cilvēks atbrīvojas no materiālistiskās dzīves sārņiem. Viņš vairs neiet uz restorāniem vai viesnīcām, lai ēstu tā saucamos garšīgos ēdienus, kas pagatavoti no gaļas un sīpoliem, un viņš vairs nevēlas smēķēt vai dzert tēju un kafiju. Šāds cilvēks ne tikai atturas no neatļautiem dzimumsakariem, bet vispār izbeidz dzimumdzīvi. Un viņš vairs nevēlas izšķiest laiku spekulēšanā vai azarta spēlēs. Tādējādi jāsaprot, ka cilvēks attīrās no nevēlamām lietām (anartha-nivriti). Vārds anartha norāda uz to, kas ir nevēlams. Anarthas tiek iznīcinātas tad, kad cilvēks pieķeras Krišnas apziņas kustībai.
Atbrīvojies no visa nevēlamā, cilvēks iegūst stingrību Krišnas apziņas darbībā. Bhakta šai darbībai tā pieķeras, ka garīgā kalpošana viņam sagādā ekstāzi. To sauc par bhāvu jeb snaudošās Dieva mīlestības atmodināšanas sākumu. Tādā veidā saistītā dvēsele atbrīvojas no materiālās esamības, un viņu vairs nepiesaista ķermeniskā dzīves izpratne, tātad arī materiālā bagātība, materiālās zināšanas un viss, kas ir materiāli pievilcīgs. Šajā līmenī bhakta var saprast, kas ir Dieva Augstākā Personība un kas ir Viņa maija.
Maija var būt, taču tā nespēj satraukt bhaktu, kurš sasniedzis bhāvas pakāpi. Tas ir tāpēc, ka bhakta spēj redzēt īsteno maijas stāvokli. Būt maijā nozīmē aizmirst Krišnu, bet Krišnas aizmiršana un Krišnas apziņa ir saistītas tāpat kā gaisma un ēna. Tas, kurš atrodas ēnā, nespēj baudīt gaismas dotās iespējas, un to, kurš atrodas gaismā, nespēj traucēt ēnas radītā tumsa. Pieņemot Krišnas apziņu, cilvēks pakāpeniski atbrīvojas un nonāk gaismā. Patiešām viņš pat nesaskaras ar tumsu. Kā teikts «Čaitanja-čaritāmritā» (Madhja 22.31.):
krišna — sūrja-sama; mājā haja andhakāra
jāhān krišna, tāhān nāhi mājāra adhikāra

«Krišna ir kā saule, un maija ir kā tumsa. Kur ir saule, tur nevar būt tumsas. Tiklīdz cilvēks pieņem Krišnas apziņu, maldu tumsa jeb ārējās enerģijas ietekme pazūd.»

Tālāk: Astotais pants