Kunga Čaitanjas mācība septītā nodaļa

null

SEPTĪTĀ NODAĻA

Neskaitāmie Dieva veidoli

Vaišnavu kalendārā gada divpadsmit mēneši nosaukti Kunga Krišnas divpadsmit Vaikunthas veidolu vārdos, un šie veidoli ir valdošās Dievības šajos mēnešos. Kalendāra pirmais mēnesis ir Mārgašīrša, kas atbilst oktobra beigām un novembra sākumam. Novembra pārējo daļu vaišnavi sauc par Kēšavu. Decembris ir Nārājana, janvāris — Mādhava, februāris — Govinda, marts — Višnu, aprīlis — Šrī Madhusūdana, maijs — Trivikrama, jūnijs — Vāmana, jūlijs — Šrīdhara, augusts — Hrišīkēša, septembris — Padmanābha un oktobra sākums ir Dāmodara. (Dāmodaras vārdu Krišna saņēma, kad māte sasēja Viņu ar auklām. Tomēr Dāmodaras veidols oktobrī ir cita izpausme.) Gada mēnešus sauc divpadsmit dažādos Visaugstā Kunga vārdos, un tāpat vaišnavi apzīmē ar šiem vārdiem divpadsmit ķermeņa daļas. Piemēram, tilakas zīme uz pieres ir Kēšava, un pārējām tilakām — uz vēdera, krūtīm un rokām — arī ir savi nosaukumi. Šie vārdi ir tādi paši kā mēnešu nosaukumi.

Četri veidoli (Vāsudēva, Sankaršana, Pradjumna un Anirudha) izvēršas par vilāsa-mūrti. Vilāsa-mūrti ir astoņi veidoli, un Viņus sauc par Purušotamu, Ačjutu, Nrisimhu, Džanārdanu, Hari, Krišnu, Adhokšadžu un Upēndru. No šiem astoņiem Adhokšadža un Purušotama ir Vāsudēvas vilāsas veidoli. Gluži tāpat Upēndra un Ačjuta ir Sankaršanas veidoli; Nrisimha un Džanārdana ir Pradjumnas veidoli; Hari un Krišna — Anirudhas vilāsas veidoli. (Šis Krišna atšķiras no sākotnējā Krišnas.)

Šos divdesmit četrus veidolus sauc par prābhavas (četrroku) veidola vilāsas izpausmēm, un viņiem ir dažādi vārdi atbilstoši tam, kādā kārtībā rokās ir priekšmeti (vāle, disks, lotosa zieds un gliemežnīca). Šajos divdesmit četros veidolos ietilpst vilāsas un vaibhavas veidoli. Minētajiem veidoliem, piemēram, Pradjumnam, Trivikramam, Vāmanam, Hari un Krišnam ir arī dažādas iezīmes. Runājot par Krišnas prābhava-vilāsu (kurā ietilpst Vāsudēva, Sankaršana, Pradjumna un Anirudha), varam minēt vēl divdesmit variācijas. Visiem šiem veidoliem garīgajās debesīs ir Vaikunthas planētas, un tie atrodas astoņos dažādos virzienos. Lai gan katrs no šiem veidoliem mūžīgi pastāv garīgajās debesīs, daži no tiem izpaužas arī materiālajā pasaulē.

Garīgajās debesīs visas planētas, pār kurām valda Nārājana, ir mūžīgas. Augstākā planēta garīgajās debesīs ir Krišnaloka, un tai ir trīs daļas: Gokula, Mathura un Dvāraka. Mathuras daļā vienmēr atrodas Kēšavas veidols. Viņš ir pārstāvēts arī uz Zemes. Indijas Mathurā tiek godināts Kēšavas mūrti, un tāpat Orisā, Džaganātha Purī, godina Purušotamas veidolu. Ānandāranja ir Višnu veidols, un Mājāpurā, Kunga Čaitanjas dzimšanas vietā, ir Hari veidols. Dažādās vietās uz Zemes ir arī daudzi citi veidoli. Krišnas veidoli atrodas visur, ne tikai šajā Visumā, bet arī citur. Ir teikts, ka Zeme ir sadalīta septiņās salās, kas ir septiņi kontinenti, un uz katras no salām ir līdzīgi veidoli, bet pašlaik tie ir atrodami tikai Indijā. Lai gan mēs no Vēdu rakstiem varam uzzināt, ka veidoli ir arī citās pasaules daļās, pašlaik nav nekādu ziņu par to atrašanās vietu.

Dažādi Krišnas veidoli par prieku bhaktām atrodami visās Visuma daļās. Bhaktas nedzimst Indijā vien. Bhaktas ir visās pasaules daļās, tikai viņi ir aizmirsuši savu patieso stāvokli. Šie veidoli atnāk ne tikai, lai iepriecinātu bhaktas, bet arī, lai atjaunotu garīgo kalpošanu un veiktu citu darbību, kuru Dieva Augstākā Personība uzskata par svarīgu. Daži no šiem veidoliem ir avatāri, kas minēti rakstos, piemēram, Višnu avatārs, Trivikramas, Nrisimhas un Vāmanas avatārs.

Sidhārtha-samhitā aprakstīti divdesmit četri Višnu veidoli, un šie veidoli nosaukti atbilstoši priekšmetu izvietojumam Viņu četrās rokās. Aprakstot to novietojumu Višnu mūrti rokās, jāsāk ar labo apakšējo roku, pēc tam jāapskata augšējā labā roka, augšējā kreisā roka un jābeidz ar apakšējo kreiso roku. Tādējādi par Vāsudēvu var teikt, ka Viņš tur vāli, gliemežnīcu, disku un lotosu. Sankaršana tur vāli, gliemežnīcu, lotosu un disku. Gluži tāpat Pradjumna tur disku, gliemežnīcu, vāli un lotosu. Anirudha tur disku, vāli, gliemežnīcu un lotosu. Divdesmit Nārājanas izpausmes garīgajās debesīs aprakstītas šādi: Šrī Kēšava (lotoss, gliemežnīca, disks, vāle), Nārājana (gliemežnīca, lotoss, vāle un disks), Šrī Mādhava (vāle, disks, gliemežnīca un lotoss), Šrī Govinda (disks, vāle, lotoss un gliemežnīca), Višnu-mūrti (vāle, lotoss, gliemežnīca un disks), Madhusūdana (disks, gliemežnīca, lotoss un vāle), Trivikrama (lotoss, vāle, disks un gliemežnīca), Šrī Vāmana (gliemežnīca, disks, vāle un lotoss), Šrīdhara (lotoss, disks, vāle un gliemežnīca), Hrišīkēša (vāle, disks, lotoss un gliemežnīca), Padmanābha (gliemežnīca, lotoss, disks un vāle), Dāmodara (lotoss, disks, vāle un gliemežnīca), Purušotama (disks, lotoss, gliemežnīca un vāle), Ačjuta (vāle, lotoss, disks un gliemežnīca), Nrisimha (disks, lotoss, vāle un gliemežnīca), Džanārdana (lotoss, disks, gliemežnīca un vāle), Šrī Hari (gliemežnīca, disks, lotoss un vāle), Šrī Krišna (gliemežnīca, vāle, lotoss un disks), Adhokšadža (lotoss, vāle, gliemežnīca un disks) un Upēndra (gliemežnīca, vāle, disks un lotoss).

Saskaņā ar Hajašīrša-pančarātru pastāv sešpadsmit veidoli, un tos sauc atbilstoši diska un vāles novietojumam. Secinājums ir tāds, ka Augstākā Sākotnējā Dieva Personība ir Krišna. Viņš ir līlā-purušotama, Viņa mājvieta ir Vrindāvana, un Viņš ir Nandas dēls. No Hajašīrša-pančarātras var uzzināt arī to, ka ir deviņi veidoli, kas aizsargā katru no divām Purī, ko sauc par Mathuru Purī un Dvāraku Purī. Vāsudēva, Sankaršana, Pradjumna un Anirudha aizsargā vienu, bet Nārājana, Nrisimha, Hajagrīva, Varāha un Brahma aizsargā otru. Šīs ir dažādās Kunga Krišnas prakāšas un vilāsas veidolu izpausmes.

Vēl Kungs Čaitanja pastāstīja Sanātanam Gosvāmī, ka pastāv arī dažādi svāmšas veidoli, un tos var iedalīt Sankaršanas un avatāru daļā. No pirmās daļas nāk trīs puruša-avatāri — Kāranodakašājī Višnu, Garbhodakašājī Višnu un Kšīrodakašājī Višnu, bet no otrās daļas nāk līlā-avatāri, piemēram, zivs, bruņurupucis un citi Kunga avatāri.

Pastāv seši avatāru veidi: (1) puruša-avatāri, (2) līlā-avatāri, (3) guna-avatāri, (4) manvantara-avatāri, (5) juga-avatāri un (6) šaktjāvēša-avatāri. Šīm sešām Krišnas vilāsas izpausmēm ir divas daļas atkarībā no Viņa vecuma, un tās sauc par bāljas un paugandas daļām. Krišna kā Nandas Mahārādžas dēls savā sākotnējā veidolā bauda abus bērnības posmus — bālju un paugandu.

Varam droši secināt, ka Krišnas izvērsumiem un avatāriem nav gala. Kungs Čaitanja izskaidroja Sanātanam tikai dažus no tiem, lai parādītu, kādā veidā Kungs izvēršas un bauda. Šos secinājumus apstiprina arī Šrīmad Bhāgavatama (1.3.26.). Tur teikts, ka Visaugstā Kunga avatāriem nav gala tāpat kā okeāna viļņiem.

Vispirms Krišna atnāk kā trīs puruša-avatāri, t. i., Mahā-Višnu jeb Kāranodakašājī avatārs, Garbhodakašājī avatārs un Kšīrodakašājī avatārs. Tas apstiprināts Sātvata-tantrā. Arī Krišnas enerģijas var iedalīt trijās daļās: Viņa domāšanas, jušanas un darbības enerģijā. Izpaužot domāšanas enerģiju, Viņš ir Visaugstais Kungs; izpaužot jušanas enerģiju, Viņš ir Kungs Vāsudēva; un, izpaužot darbības enerģiju, Viņš ir Sankaršana Balarāma. Bez Viņa domām, jušanas un darbības radīšana nebūtu iespējama. Garīgajā valstībā nav radīšanas, jo tur planētām nav sākuma, turpretī materiālā pasaule tiek radīta. Tomēr jebkurā gadījumā gan garīgajā, gan materiālajā pasaulē pastāv darbības enerģijas izpausmes, kurās Krišna darbojas Sankaršanas un Balarāmas veidolos.

Garīgā valstība ar Vaikunthas planētām un Krišnaloku, augstāko planētu, atrodas Krišnas domāšanas enerģijā. Lai gan mūžīgajā garīgajā valstībā nav radīšanas, jāsaprot, ka Vaikunthas planētas ir atkarīgas no Visaugstā Kunga domāšanas enerģijas. Šī enerģija aprakstīta Brahma-samhitā (5.2.), kur teikts, ka visaugstākā mājvieta Goloka ir izpausta kā lotoszieds ar simtiem ziedlapiņu. Tur viss ir izpaudies no Anantas, Balarāmas vai Sankaršanas veidola. Materiālais kosmoss ar tā dažādajiem Visumiem ir izpausts caur maiju jeb materiālo enerģiju. Tomēr nedrīkst uzskatīt, ka materiālā daba jeb materiālā enerģija ir kosmiskās izpausmes cēlonis. Cēlonis ir Visaugstais Kungs, kurš dažādos veidolos izpaužas caur materiālo dabu. Citiem vārdiem sakot, bez Visaugstā Kunga ziņas nevar notikt nekāda radīšana. Veidolu, caur kuru materiālā enerģija darbojas, lai radītu, sauc par Sankaršanas veidolu, un visa kosmiskā izpausme ir izveidota Visaugstā Kunga uzraudzībā.

Šrīmad Bhāgavatamā (10.46.31.) ir teikts, ka Balarāma un Krišna ir visu dzīvo būtņu sākums un ka šīs divas personības ieiet visā. Šrīmad Bhāgavatamā (1.3.) ir dots avatāru saraksts, un tas ir šāds: (1) Kumāri, (2) Nārada, (3) Varāha, (4) Matsja, (5) Jagja, (6) Nara-nārājana, (7) Kārdami Kapila, (8) Datātrēja, (9) Hajašīrša, (10) Hamsa, (11) Dhruvaprija jeb Prišnigarbha, (12) Rišabha, (13) Prithu, (14) Nrisimha, (15) Kūrma, (16) Dhanvantari, (17) Mohinī, (18) Vāmana, (19) Bhārgava (Parašurāma), (20) Rāghavēndra, (21) Vjāsa, (22) Pralambāri Balarāma, (23) Krišna, (24) Buda, (25) Kalkī. Tā kā gandrīz visi no šiem divdesmit pieciem līlā-avatāriem atnāk katrā Brahmas dienā, ko sauc par kalpu, tad tos reizēm sauc par kalpa-avatāriem. No šiem avatāriem Hamsa un Mohinī nav pastāvīgi, bet Kapila, Datātrēja, Rišabha, Dhanvantari un Vjāsa ir pieci mūžīgi veidoli, tie tiek cildināti visvairāk. Bruņurupuča Kūrmas, zivs Matsjas, Nara-nārājanas, Varāhas, Hajašīršas, Prišnigarbhas un Balarāmas avatārus uzskata par vaibhavas avatāriem. Gluži tāpat ir arī trīs guna-avatāri jeb dabas īpašību iemiesojumi, un tie ir Brahma, Višnu un Šiva.

Ir četrpadsmit manvantara-avatāri: (1) Jagja, (2) Vibhu, (3) Satjasēna, (4) Hari, (5) Vaikuntha, (6) Adžita, (7) Vāmana, (8) Sārvabhauma, (9) Rišabha, (10) Višvaksēna, (11) Dharmasētu, (12) Sudhāma, (13) Jogēšvara, (14) Brihadbhānu. No šiem četrpadsmit manvantara-avatāriem Jagja un Vāmana ir arī līlā-avatāri, bet pārējie ir manvantara-avatāri. Šos četrpadsmit manvantara-avatārus sauc arī par vaibhava-avatāriem.

Šrīmad Bhāgavatamā ir aprakstīti arī četri juga-avatāri. Satja-jugā atnāk balts Dieva avatārs, Trēta-jugā — sarkans, Dvāpara-jugā — melns, un arī Kali-jugā Viņš ir melns, bet reizēm īpašā Kali-jugā Viņš ir zeltains (kāds bija Čaitanja Mahāprabhu). Kas attiecas uz šaktjāvēša-avatāriem, tad viņiem pieskaitāmi Kapila un Rišabha, Ananta, Brahma (reizēm pats Kungs kļūst par Brahmu), Čatuhsana (zināšanu avatārs), Nārada (garīgās kalpošanas avatārs), valdnieks Prithu (administratīvā spēka avatārs) un Parašurāma (avatārs, kas uzvar ļaunumu).


Tālāk Astotā nodaļa