Kunga Čaitanjas mācība astotā nodaļa

null

ASTOTĀ NODAĻA

Avatāri

Kungs Čaitanja turpināja stāstīt Sanātanam Gosvāmī, ka Kunga Krišnas izvērsumus, kuri ierodas materiālajā pasaulē, sauc par avatāriem jeb iemiesojumiem. Vārds avatārs nozīmē «tas, kurš nolaižas», un šajā gadījumā vārds īpaši norāda uz to, kurš atnāk no garīgajām debesīm. Garīgajās debesīs ir neskaitāmi daudz Vaikunthas planētu, un no turienes uz šo Visumu atnāk Dieva Augstākās Personības izvērsumi.

Dieva Augstākās Personības Sankaršanas izvērsums vispirms ierodas kā puruša-avatārs Mahā-Višnu. Tas apstiprināts Šrīmad Bhāgavatamā (1.3.1.). Kad Dieva Augstākā Personība atnāk kā materiālās pasaules pirmais puruša-avatārs, Viņš tūlīt izpauž sešpadsmit elementārās pamatenerģijas. Mahā-Višnu veidolā Kungs guļ Cēlonības okeānā, un Viņš ir materiālās pasaules sākotnējais avatārs. Viņš ir Kungs pār dabu, laiku, cēloņiem un sekām, prātu, ego, pieciem elementiem, trijām materiālās dabas īpašībām, jutekļiem un Visuma veidolu. Lai gan Kungs materiālajā pasaulē valda pār visu kustīgo un nekustīgo, Viņš ir pilnīgi neatkarīgs.

Materiālās dabas ietekme nesniedzas pāri Viradžai jeb Cēlonības okeānam, un tas apstiprināts Šrīmad Bhāgavatamā (2.9.10.). Materiālās dabas īpašības (skaidrība, kaislības un neziņa), kā arī materiālais laiks neietekmē Vaikunthas planētas. Uz šīm planētām mūžīgi dzīvo atbrīvotās būtnes — Krišnas pavadoņi —, un viņus godina gan padievi, gan dēmoni.

Materiālā daba darbojas divos veidos: kā maija un kā pradhāna. Maija ir tiešais cēlonis, un vārds pradhāna apzīmē materiālās izpausmes elementus. Kad pirmais puruša-avatārs Mahā-Višnu paskatās uz materiālo dabu, tā uzbudinās, un tādā veidā puruša-avatārs apaugļo matēriju ar dzīvajām būtnēm. No Mahā-Višnu skatiena rodas apziņa, un šo apziņu sauc par mahat-tatvu. Mahat-tatvas valdošā Dievība ir Vāsudēva. Tad šī radītā apziņa tiek sadalīta trijos darbības veidos atbilstoši trijām gunām jeb materiālās dabas īpašībām. Apziņa skaidrībā ir aprakstīta Šrīmad Bhāgavatamas vienpadsmitajā dziedājumā. Skaidrības valdošā Dievība ir Anirudha. Apziņa materiālajās kaislībās rada saprātu, un šajā gadījumā valdošā Dievība ir Pradjumna. Viņš ir jutekļu saimnieks. Apziņa neziņas īpašībā ir cēlonis ēteram, debesīm un dzirdei. Šīs īpašības veido kosmisko izpausmi, un tādējādi tiek radīti neskaitāmi Visumi. Nav iespējams saskaitīt, cik to ir.

Visi daudzie Visumi rodas no Mahā-Višnu ķermeņa porām. Kā neskaitāmi puteklīši iziet cauri smalkam sietam, tā no Mahā-Višnu ķermeņa porām izplūst neskaitāmi Visumi. Kad Viņš izelpo, šie Visumi rodas, un, kad Viņš ieelpo, tie tiek iznīcināti. Visas Mahā-Višnu enerģijas ir garīgas, un tām nav nekāda sakara ar materiālo enerģiju. Brahma-samhitā (5.48.) teikts, ka katra Visuma valdošā dievība Brahma dzīvo tikai vienu Mahā-Višnu elpas vilcienu. Tādējādi Mahā-Višnu ir visu Visumu sākotnējā Virsdvēsele un saimnieks.

Otrais Višnu avatārs Garbhodakašājī Višnu ieiet katrā Visumā, līdz pusei piepilda to ar ūdeni, kas nāk no Viņa ķermeņa, un noguļas šajā ūdenī. No Viņa nabas izaug lotosa stiebrs, un lotosa ziedā piedzimst pirmā būtne — Brahma. Lotosa kātā atrodas četrpadsmit planētu sistēmas, kuras Brahma rada. Katrā Visumā Kungs atrodas Garbhodakašājī Višnu veidolā; Viņš uztur Visumu un rūpējas par to. Višnu atrodas katrā materiālajā Visumā, taču materiālā enerģija nespēj Viņu ietekmēt. Kad rodas nepieciešamība, šis pats Višnu pieņem Kunga Šivas veidolu un iznīcina kosmisko pasauli. Trīs sekundārie avatāri — Brahma, Višnu un Šiva — ir materiālās dabas triju īpašību valdošās dievības. Taču Visuma saimnieks ir Garbhodakašājī Višnu, un Viņu godina kā Hiranjagarbhas Virsdvēseli. Vēdu himnās teikts, ka Viņam ir tūkstoš galvu. Viņš atrodas materiālajā dabā, taču tā Viņu neskar.

Trešais Višnu avatārs Kšīrodakašājī Višnu arī ir skaidrības avatārs. Viņš ir arī visu dzīvo būtņu Virsdvēsele, un Visumā Viņš atrodas piena okeānā. Tā Čaitanja Mahāprabhu aprakstīja puruša-avatārus.

Pēc tam Kungs Čaitanja pastāstīja par līlā-avatāriem jeb «spēļu» avatāriem un norādīja, ka to ir bezgalīgi daudz. Tomēr Viņš aprakstīja tikai dažus no tiem — Matsju, Kūrmu, Raghunāthu, Nrisimhu, Vāmanu un Varāhu.

Kas attiecas uz guna-avatāriem jeb Višnu īpašību avatāriem, tad tie ir trīs: Brahma, Višnu un Šiva. Brahma ir viena no dzīvajām būtnēm, bet, pateicoties garīgajai kalpošanai, viņš ir ārkārtīgi varens. Šai pirmajai dzīvajai būtnei, materiālo kaislību saimniekam, Garbhodakašājī Višnu ir devis spēku radīt neskaitāmi daudzas dzīvās būtnes. Brahma-samhitā (5.49.) Brahma ir salīdzināts ar dārgakmeņiem, kurus apspīd saules stari, bet saule salīdzināta ar Visaugsto Kungu Garbhodakašājī Višnu. Ja kādā kalpā nav piemērotas dzīvās būtnes, kura varētu darboties kā Brahma, tad Garbhodakašājī Višnu pats izpaužas kā Brahma un atbilstoši darbojas.

Gluži tāpat, izvērsdamies par Kungu Šivu, Visaugstais Kungs darbojas, kad rodas vajadzība iznīcināt Visumu. Saskaroties ar maiju, Kungs Šiva izvēršas daudzos veidolos, parasti to ir vienpadsmit. Kungs Šiva nav kāda no dzīvajām būtnēm, viņš lielākā vai mazākā mērā ir pats Krišna. Šajā sakarībā parasti min piemēru ar pienu un jogurtu; jogurts ir piena produkts, taču to nevar lietot piena vietā. Arī Kungs Šiva ir Krišnas izvērsums, bet viņš nevar darboties kā Krišna, un mēs no viņa nevaram gūt to garīgo spēku, kādu gūstam no Krišnas. Būtiskākā atšķirība ir tāda, ka Kungs Šiva atrodas saskarsmē ar materiālo dabu, bet Višnu jeb Kungam Krišnam ar to nav nekāda sakara. Šrīmad Bhāgavatamā (10.88.3.) ir teikts, ka Kungs Šiva sastāv no trijiem pārveidotas apziņas veidiem, ko sauc par vaikāriku, taidžasu un tāmasu.

Lai gan Višnu avatārs katrā Visumā ir skaidrības saimnieks, materiālā daba Viņu nekādā veidā neskar. Kaut arī Višnu neatšķiras no Krišnas, Krišna ir pirmavots. Višnu ir daļa, bet Krišna ir veselums. To māca Vēdu raksti. Brahma-samhitā minēts piemērs par sākotnējo sveci, kura aizdedzina otru sveci. Lai gan abas sveces ir vienādi gaišas, par vienu saka, ka tā ir sākotnējā, un par otru — ka tā ir aizdedzināta no pirmās. Višnu izvērsums ir kā otrā svece. Viņš ir tikpat varens kā Krišna, taču sākotnējais Višnu ir Krišna. Brahma un Kungs Šiva ir paklausīgi Visaugstā Kunga kalpi, un Visaugstais Kungs Višnu ir Krišnas izvērsums.

Aprakstījis Sanātanam Gosvāmī līlas un guna-avatārus, Kungs Čaitanja stāstīja par manvantara-avatāriem. Vispirms Viņš norādīja, ka nav iespējams saskaitīt manvantara-avatārus. Vienā kalpā jeb Brahmas dienā izpaužas četrpadsmit Manu. Viena Brahmas diena ir 4 miljardus 320 miljonus gadu gara, un Brahma dzīvo simts šādus gadus, tātad, ja Brahmas dienā atnāk četrpadsmit Manu, Brahmas mēnesī ir četrsimt divdesmit Manu, un Brahmas gadā ir 5040 Manu. Tā kā Brahma dzīvo simts gadus, tad ir aprēķināts, ka Brahmas gadā izpaužas 504 000 Manu. Un, tā kā ir neskaitāmi daudz Visumu, tad nav iespējams iedomāties, cik ir manvantara-avatāru. Tā kā Mahā-Višnu reizē izelpo visus Visumus, neviena būtne nespēj saskaitīt, cik Manu reizē ir izpaudušies. Tomēr katram Manu ir savs vārds. Pirmais Manu ir Svājambhuva, viņš ir Brahmas dēls. Otrais Manu Svāročiša ir uguns dievības dēls. Trešais Manu ir Utama, viņš ir valdnieka Prijavratas dēls. Ceturtais Manu Tāmasa ir Utamas brālis. Piektais Manu vārdā Raivata un sestais Manu Čākšuša ir Tāmasas brāļi, bet Čākšuša ir Čākšu dēls. Septītais Manu vārdā Vaivasvata ir Saules dieva dēls. Astotais Manu vārdā Sāvarni arī ir Saules dieva dēls, un viņa māti sauc Čhāja. Dēvītais Manu Dakšasāvarni ir Varunas dēls. Desmitais Manu Brahmasāvarni ir Upašlokas dēls. Pārējos četrus Manu sauc Rudrasāvarni, Dharmasāvarni, Dēvasāvarni un Indrasāvarni.

Aprakstījis Sanātanam Gosvāmī Manu avatārus, Kungs Čaitanja stāstīja par juga-avatāriem. Ir četras jugas jeb laikmeti — Satja, Trēta, Dvāpara un Kali —, un ikvienā no laikmetiem atnāk Visaugstais Kungs; katram avatāram atbilstoši jugai ir citāda krāsa. Satja-jugā galvenais avatārs ir balts, Trēta-jugā Viņš ir sarkans, Dvāpara-jugā — mēlns (Krišna), un Kali-jugā galvenais avatārs ir zeltains (Čaitanja Mahāprabhu). To Šrīmad Bhāgavatamā (10.8.13.) apstiprina astrologs Gargamuni, kurš Nandas Mahārādžas mājā aprēķināja Krišnas horoskopu.

Satja-jugā sevis apzināšanās ceļš bija meditācija, un to mācīja Dieva baltais avatārs. Šis avatārs deva svētību gudrajam Kardamam, ka tam piedzims dēls, kurš būs Dieva Personības avatārs. Satja-jugā visi meditēja uz Krišnu, un ikviena dzīvā būtne bija zināšanu pilna. Šajā laikmetā, Kali-jugā, cilvēkiem nav pilnīgu zināšanu, tomēr viņi mēģina iet meditatīvo ceļu, kas bija ieteikts vienā no agrākajiem laikmetiem. Trētas laikmetā sevis apzināšanās ceļš bija ziedošanas ceremonijas, un to mācīja Dieva sarkanais avatārs. Dvāparas laikmetā atnāca pats Krišna, un visi godināja Viņu ar mantru:

namas tē vāsudēvāja
namah sankaršanāja ča
pradjumnājāniruddhāja
tubhjam bhagavatē namah

«Es noliecos Dieva Augstākās Personības — Vāsudēvas, Sankaršanas, Pradjumnas un Anirudhas — priekšā.» Tas bija sevis apzināšanās paņēmiens Dvāparas laikmetā. Nākamajā laikmetā — šajā laikmetā jeb Kali-jugā — Dievs Kungs atnāk, lai sludinātu Krišnas svētā vārda daudzināšanu. Šajā laikmetā Kungs ir dzeltens (Čaitanja Mahāprabhu), un Viņš māca cilvēkiem mīlēt Dievu, daudzinot Krišnas vārdus. To māca pats Krišna, un Viņš atklāj Dieva mīlestību, daudzinot, dziedot un dejojot kopā ar tūkstošiem cilvēku, kas Viņam seko. Šī Dieva Augstākās Personības avatāra atnākšanu pareģo Šrīmad Bhāgavatama (11.5.32.):

krišna-varnam tvišākrišnam
sāngopāngāstra-pāršadam
jagjaihsankīrtana-prājair
jadžanti hi su-mēdhasah

«Kali laikmetā Kungs atnāk kā bhakta ar zeltainu ādas krāsu un vienmēr daudzina Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē. Lai gan Viņš ir Krišna, Kungs nav tumšs kā Krišna Dvāpara-jugā, bet gan zeltains. Kali-jugā Dievs Kungs sludina mīlestību uz Dievu ar sankīrtanas kustību. Un tās dzīvās būtnes, kas ir saprātīgas, pieņem šo sevis apzināšanās ceļu.» Tas teikts arī Šrīmad Bhāgavatamā (12.3.52.):

kritē jad dhjājato višnum
trētājām jadžato makhaih
dvāparē paričarjājām
kalau tad-dhari-kīrtanāt

«Sevis apzināšanos, ko Satjas laikmetā varēja sasniegt ar meditāciju, Trētas laikmetā — ar dažādiem ziedojumiem, Dvāparas laikmetā — ar Kunga Krišnas godināšanu, Kali laikmetā var sasniegt, daudzinot svētos vārdus Harē Krišna.» To apstiprina arī Višnu Purāna (6.2.17.):

dhjājan kritē jadžan jagjais
trētājām dvāparē ‘rčajan
jad āpnoti tad āpnoti
kalau sankīrtja kēšavam

«Šajā laikmetā nav jēgas meditācijai, ziedojumiem un godināšanai tempļos. Vienkārši daudzinot Krišnas svēto vārdu — Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē —, cilvēks var sasniegt pilnīgu sevis apzināšanos.»

Kad Kungs Čaitanja aprakstīja Kali laikmeta avatāru, Sanātana Gosvāmī, kurš bija strādājis par valdības ministru un lieliski prata izdarīt secinājumus, tieši jautāja Kungam: «Kā var zināt, ka atnācis avatārs?» Dzirdējis Kali laikmeta avatāra aprakstu, Sanātana Gosvāmī noprata, ka Kungs Čaitanja patiešām ir šis Krišnas avatārs, un zināja, ka nākotnē būs daudz cilvēku, kuri centīsies atdarināt Kungu Čaitanju, jo Kungs izturējās kā parasts brāhmans par spīti tam, ka bhaktas atzina Viņu par avatāru. Sanātana zināja, ka būs daudz viltvāržu, tāpēc jautāja Kungam: «Kādas ir avatāra pazīmes?»

«Dažādu laikmetu attiecīgos avatārus var pazīt, lasot par viņiem Vēdu rakstos,» atbildēja Kungs. Un tāpat var pazīt, kurš ir īstais Dieva avatārs šajā Kali laikmetā. Tādā veidā Kungs īpaši uzsvēra, ka avatāram jābūt pieminētam autoritatīvos rakstos. Citiem vārdiem sakot, nevajag pieņemt kādu cilvēku par avatāru pēc savām iedomām, bet jācenšas saprast avatāra pazīmes, lasot rakstus. Visaugstā Kunga avatārs nekad nesauc sevi par avatāru, bet viņa sekotājiem, balstoties uz autoritatīviem rakstiem, jāpārbauda, kurš ir avatārs, bet kurš — viltvārdis.

Jebkurš saprātīgs cilvēks var saskatīt avatāra pazīmes, izprotot divas iezīmes: galveno iezīmi, t.i., personību, un papildiezīmes. Rakstos ir izklāstīts, kādas ir avatāra ķermeņa pazīmes un darbība, un ķermeņa apraksts ir galvenā iezīme, pēc kuras var pazīt avatāru. Avatāra darbība ir papildiezīme. Tas apstiprināts Šrīmad Bhāgavatamas sākumā (1.1.1.), kur skaidri aprakstītas avatāra iezīmes. Šajā pantā izmantoti divi termini — «param» un «satjam» —, un Kungs Čaitanja norāda, ka šie vārdi atklāj Krišnas galveno iezīmi. Citas iezīmes, papildiezīmes, norāda, ka Viņš mācīja Vēdu zināšanas Brahmam un atnāca kā puruša-avatārs, lai radītu kosmisko izpausmi. Šīs gadījuma iezīmes tiek izpaustas noteiktos nolūkos. Jāmāk saprast un atšķirt avatāra galvenās iezīmes un papildiezīmes. Neviens nedrīkst saukt sevi par avatāru, nenorādot uz šīm divām iezīmēm. Saprātīgs cilvēks nevienu neatzīs par avatāru, neizpētot galvenās iezīmes un papildiezīmes. Kad Sanātana Gosvāmī centās parādīt, ka Kunga Čaitanjas personiskās pazīmes atbilst šī laikmeta avatāra pazīmēm, Kungs Čaitanja to netieši apstiprināja, sakot: «Atliksim visas šīs sarunas uz vēlāku laiku un pāriesim pie šaktjāvēša-avatāru apraksta.»

Kungs norādīja, ka šaktjāvēša-avatāru ir bezgala daudz un viņus nevar saskaitīt. Tomēr dažus var minēt kā piemērus. Ir divu veidu šaktjāvēša-avatāri: tiešie un netiešie. Kad Kungs atnāk pats, tad Viņu sauc par sākšāt jeb par tiešo šaktjāvēša-avatāru, un, kad Viņš dod īpašus spēkus kādai dzīvajai būtnei, lai tā pārstāvētu Viņu, tad šo dzīvo būtni sauc par netiešo jeb āvēša-avatāru. Netiešo avatāru piemēri ir četri: Kumāri, Nārada, Prithu un Parašurāma. Patiesībā tās ir dzīvās būtnes, bet Dieva Augstākā Personība ir devusi viņām īpašus spēkus. Kad Visaugstais Kungs dod kādu no savām varenībām noteiktai būtnei, tad to sauc par āvēša-avatāru. Četri Kumāri īpaši pārstāv Visaugstā Kunga zināšanu varenību, bet Nārada — garīgo kalpošanu Visaugstajam Kungam. Garīgās kalpošanas piemēru rāda arī Kungs Čaitanja, kurš uzskatāms par pilnīgu garīgās kalpošanas pārstāvi. Brahma ir apveltīts ar radošā spēka varenību, bet valdnieks Prithu — ar spēju uzturēt dzīvās būtnes. Līdzīgi Parašurāmam ir dota spēja nogalināt ļaundarus. Kas attiecas uz vibhūti jeb īpašu Dieva Augstākās Personības labvēlību, tad tā ir aprakstīta Bhagavad-gītas desmitajā nodaļā, kur teikts, ka dzīvā būtne, kura ir sevišķi spēcīga vai skaista, ir ieguvusi īpašu Visaugstā Kunga labvēlību.

Tiešu jeb sākšād-avatāru piemēri ir Šēšas avatārs un Anantas avatārs. Ananta ir apveltīts ar spēju uzturēt visas planētas, bet Šēšam dota spēja kalpot Visaugstajam Kungam.

Aprakstījis šaktjāvēša-avatārus, Čaitanja Mahāprabhu sāka runāt par Visaugstā Kunga vecumu. Viņš teica, ka Visaugstais Kungs Krišna vienmēr izskatās kā sešpadsmit gadus vecs zēns, un, atnākot uz šo Visumu, Viņš vispirms sūta savu tēvu un māti, kuri ir Viņa bhaktas, un tad atnāk pats vai nu kā avatārs, vai personīgi. Visa Viņa darbība, sākot ar dēmonietes Pūtanas nogalināšanu, tiek izpausta neskaitāmos Visumos. Patiešām jebkuru brīdi, jebkuru sekundi dažādos Visumos (brahmāndās) redzamas Viņa izpausmes un dažādas rotaļas. Tādējādi Viņa darbība ir gluži kā Gangas viļņi. Viļņi nāk viens pēc otra bez gala, un arī Kunga Krišnas avatāri atkal un atkal ierodas dažādos Visumos. No pašas bērnības Kungs atklāj daudzas rotaļas, un galu galā Viņš rāda rāsas deju.

Ir teikts, ka ikviena Krišnas rotaļa ir mūžīga, un to apstiprina visi svētie raksti. Ļaudis parasti nespēj saprast, kādā veidā notiek Krišnas spēles, bet Kungs Čaitanja padarīja šo jautājumu skaidrāku, salīdzinot Viņa rotaļas ar Zemes orbītu. Saskaņā ar Vēdu astroloģiskajiem aprēķiniem divdesmit četras diennakts stundas tiek sadalītas sešdesmit dandās. Dienas tiek sadalītas 3600 palās. Saules disku var redzēt katrās sešdesmit palās, kas kopā veido vienu dandu. Astoņas dandas veido vienu praharu, un saule uzlec un noriet četru praharu laikā. Arī nakts ir četras praharas gara, un pēc tam saule atkal uzlec. Līdzīgi visas Krišnas rotaļas var redzēt jebkurā no Visumiem, gluži tāpat kā Sauli var redzēt tās kustībā cauri 3600 palām.

Kungs Krišna uzturas šajā Visumā tikai 125 gadus, bet visas šī laika rotaļas ir redzamas katrā no Visumiem. Pie rotaļām pieskaitāma Viņa atnākšana, bērnība, jaunība un vēlākās spēles, līdz pat rotaļām Dvārakā. Tā kā visas šīs spēles katrā laika brīdī notiek kādā no neskaitāmajiem Visumiem, tās sauc par mūžīgām. Saule pastāv vienmēr, lai gan mēs redzam, kā tā lec un riet, parādās un pazūd, atkarībā no mūsu vietas uz planētas. Līdzīgi tam Kunga spēles turpinās visu laiku, lai gan šajā Visumā tās mums ir redzamas tikai kādu noteiktu laiku. Krišnas mājvieta ir augstākā planēta Goloka Vrindāvana, un pēc Viņa gribas Goloka Vrindāvana izpaužas šajā un citos Visumos. Tādējādi Kungs vienmēr atrodas savā augstākajā mājvietā Golokā Vrindāvanā, un pēc savas augstākās gribas Kungs darbojas arī neskaitāmos Visumos. Viņš ierodas šajās noteiktajās vietās, un katrā izpausmē redzamas sešas Viņa varenības.


Tālāk Devītā nodaļa