Kunga Čaitanjas mācība devītā nodaļa

null

DEVĪTĀ NODAĻA

Krišnas varenības

Tā kā Kungs Čaitanja ir īpaši žēlsirdīgs pret nevainīgiem un vienkāršiem cilvēkiem, Viņu sauc arī par Patitapāvanu jeb to, kurš glābj vispagrimušākās saistītās dvēseles. Saistītā dvēsele var būt kritusi līdz viszemākajam līmenim, tomēr tā var pilnveidoties garīgajā zinātnē, ja ir nevainīga. Saskaņā ar hindu sabiedrisko sistēmu Sanātana Gosvāmī tika uzskatīts par pagrimušu, jo viņš kalpoja muhamedāņu valdībai. Patiešām sava darba dēļ viņš pat bija izstumts no brahmaniskās sabiedrības. Bet, tā kā Sanātana Gosvāmī bija patiesīga dvēsele, Kungs Čaitanja bija īpaši labvēlīgs un deva viņam veselu garīgo zināšanu bagātību.

Tālāk Kungs aprakstīja dažādas garīgo debesu planētas. Garīgās planētas sauc arī par Vaikunthas planētām. Materiālās pasaules Visumu garums un platums ir ierobežots, bet, kas attiecas uz Vaikunthas planētām, tad to izmēri ir neierobežoti, jo tās ir garīgas. Kungs Čaitanja Sanātanam Gosvāmī pavēstīja, ka katra Vaikunthas planēta ir miljoniem un miljardiem jūdžu gara un plata. Ikviena no šīm planētām ir neierobežoti izvērsta, un visu planētu iedzīvotājiem pilnībā ir sešas varenības: bagātība, spēks, zināšanas, skaistums, slava un atsacīšanās spēja. Uz katras no šīm Vaikunthas planētām mūžīgi mīt kāds no Krišnas izvērsumiem, un pašam Krišnam ir sākotnējā, mūžīgā mājvieta, ko sauc par Krišnaloku jeb Goloku Vrindāvanu.

Šajā Visumā pat vislielākā planēta aizņem tikai nelielu izplatījuma daļu. Kaut arī Saule ir tūkstošiem reižu lielāka par Zemi, salīdzinot ar visu izplatījumu, tā ir ļoti maza. Gluži tāpat katra no bezgalīgajām planētām, kas ir neierobežoti garas un platas, aizņem tikai mazu daļiņu no garīgajām debesīm, kuras sauc par brahmadžoti. Brahma-samhitā par brahmadžoti teikts, ka tas ir niškalam anantam ašēša-bhūtam jeb nedalāms, neierobežots un materiālās dabas īpašību neskarts. Visas Vaikunthas planētas ir kā lotosa ziedlapiņas, un lotosa galvenā daļa, ko sauc par Krišnaloku jeb Goloku Vrindāvanu, atrodas visu Vaikunthu vidū. Tādējādi aprakstītie Krišnas daudzveidīgie izvērsumi, kā arī Viņa daudzās mājvietas uz garīgo debesu planētām ir neskaitāmas. Pat tādi padievi kā Brahma un Šiva nespēj redzēt vai iedomāties, cik tālu sniedzas Vaikunthas planētas. To apstiprina Šrīmad Bhāgavatama (10.14.21.): «Neviens nespēj noteikt visu Vaikunthas planētu garumu un platumu.» Tur arī teikts, ka tas nav pa spēkam ne tikai tādiem padieviem kā Brahmam un Šivam, bet pat Anantam, kas ir pats Dieva Kunga spēka varenības iemiesojums. Arī Viņš nespēj noteikt Dieva Kunga iespēju robežas un dažādu Vaikunthas planētu plašumu.

Ļoti pārliecinošas šajā sakarībā ir Brahmas lūgšanas, kas minētas Šrīmad Bhāgavatamā (10.14.21.):

ko vētti bhūman bhagavan parātman
jogēšvarotīr bhavatas tri-lokjām
kva vā katham vā kati vā kadēti
vistārajan krīdasi joga-mājām

«Ak, mans dārgais Kungs, Dieva Augstākā Personība, ak, Virsdvēsele, visu mistisko spēku valdniek! Neviens nespēj iepazīt vai izskaidrot Tavus izvērsumus, kurus Tu izpaud ar savu jogamaijas enerģiju. Šie izvērsumi ir redzami visās trijās pasaulēs.» Vēl Brahma savās lūgšanās saka (Bhāg.10.14.7.):

gunātmanas tē ‘pi gunān vimātum
hitāvatīrnasja ka īširē ‘sja
kālēna jair vā vimitāh su-kalpair
bhū-pāmšavah khē mihikā dju-bhāsah

«Zinātnieki un mācīti cilvēki nespēj novērtēt pat vienas planētas atomisko uzbūvi. Pat ja viņi spētu saskaitīt sniegpārsliņas debesīs vai zvaigznes izplatījumā, viņiem nebūtu pa spēkam aptvert, kā Tu atnāc uz šo Zemi vai Visumu ar savām neskaitāmajām pārpasaulīgajām enerģijām un īpašībām.» Kungs Brahma pastāstīja Nāradam, ka neviens no dižajiem gudrajiem, arī viņš pats, nespēj novērtēt, cik liels var būt Visaugstā Kunga spēks un enerģija. Viņš atzina, ka pat Ananta ar saviem tūkstošiem mēļu nespētu aprakstīt Dieva Kunga enerģijas. Tāpēc Personificētās Vēdas lūdza (Bhāg.10.87.41.):

dju-pataja ēva tē na jajur antam anantatajā
tvam api jad antarānda-ničajā nanu sāvaranāh
kha iva radžāmsi vānti vajasā saha jač čhrutajas
tvaji hi phalantj atan-nirasanēna bhavan-nidhanāh

«Mans Kungs, Tu esi neierobežots, un neviens nespēj novērtēt, cik plašas ir Tavas spējas. Es domāju, ka pat Tu nezini savu enerģiju iespējas. Neskaitāmas planētas peld izplatījumā gluži kā atomi, un diženie vēdāntisti, kuri ar izpēti cenšas izprast Tevi, secina, ka viss atšķiras no Tevis. Viņi galu galā izlemj, ka Tu esi viss.»

Kad Kungs Krišna bija šajā Visumā, Brahma gribēja pārliecināties, vai Vrindāvanas ganu zēns patiešām ir pats Krišna, un pajokoja. Brahma ar savu mistisko spēku nozaga un paslēpa visas Krišnas govis, teliņus, kā arī draugus — ganiņus. Taču, atgriezies, lai redzētu, ko Krišna viens pats dara, viņš redzēja, ka Kungs joprojām rotaļājas ar tām pašām govīm, teļiem un ganu zēniem. Citiem vārdiem sakot, Kungs Krišna ar savu Vaikunthas spēju izvērsās par visām nozagtajām govīm, teļiem un draugiem. Patiešām Brahma redzēja viņus miljoniem un miljardiem. Viņa skatam pavērās arī neaptverami daudz cukurniedru un augļu, lotosziedu un ragu. Ganu zēni bija tērpušies dažādās drēbēs un rotās, un viņu bija neskaitāmi daudz. Vēl Brahma ieraudzīja, ka ikviens ganu zēns ir pārvērties par četrroku Nārājanu, kas līdzīgs katras brahmāndas valdošajai Dievībai. Viņš redzēja arī to, ka neskaitāmi Brahmas pazemīgi noliecas Dieva Kunga priekšā un ka tie visi izplūst no Krišnas ķermeņa un pēc mirkļa atkal ieiet tajā. Kungs Brahma bija ārkārtīgi pārsteigts un lūgšanā teica, ka ne nieka nezina par Krišnu, kaut gan citi var apgalvot, ka viņi kaut ko zina. «Mans dārgais Kungs,» Brahma teica, «spējas un varenība, ko Tu esi atklājis, manam prātam nav aptveramas.»

Tad Kungs Čaitanja paskaidroja, ka spēju ziņā nevar novērtēt ne tikai Krišnaloku, bet pat Vrindāvanu, Kunga Krišnas mājvietu uz šīs zemes. Neskatoties uz to, ka Vrindāvana aizņem trīsdesmit divas kvadrātjūdzes, pat vienā Vrindāvanas daļā ietilpst visas Vaikunthas. Mūsdienu Vrindāvanā ir divpadsmit meži, un to platība ir apmēram astoņdesmit četras krošas jeb 168 kvadrātjūdzes, bet Vrindāvanas pilsēta ir apmēram sešpadsmit krošas jeb trīsdesmit divas kvadrātjūdzes liela. Materiāli aprēķini neļauj mums aptvert, kā šī vieta sevī var ietvert visas Vaikunthas. Tāpēc Čaitanja Mahāprabhu paziņoja, ka Krišnas spējas un varenības ir neierobežotas. Tas, ko Viņš izstāstīja Sanātanam Gosvāmī, bija tikai daļa no visa, bet pat no šīs daļas mēs varam spriest par veselumu.

Runājot ar Sanātanu Gosvāmī, Kungs Čaitanja iegrima dziļā ekstāzē, un šajā pārpasaulīgajā stāvoklī Viņš nocitēja pantu no Šrīmad Bhāgavatamas (3.2.21.), kurā Udhava pēc Krišnas aiziešanas saka Viduram:

svajam tv asāmjātišajas trjadhīšah
svārādžja-lakšmj-āpta-samasta-kāmah
balim haradbhiš čira-loka-pālaih
kirīta-kotj-ēdita-pāda-pīthah

«Krišna valda pār visiem padieviem, arī pār Kungu Brahmu, Kungu Šivu un Višnu izvērsumu šajā Visumā. Tāpēc nav neviena līdzīga Viņam vai lielāka par Viņu. Dievam pilnībā piemīt sešas varenības. Padievi, kuri vada ikkatru Visumu [brahmāndu], pazemīgi noliecas Krišnas priekšā. Bruņucepures uz viņu galvām ir tik skaistas tāpēc, ka tās grezno Visaugstā Kunga lotospēdu nospiedumi.» Arī Brahma-samhitā (5.1.) teikts, ka Krišna ir Dieva Augstākā Personība un nav neviena līdzīga Viņam vai lielāka par Viņu. Brahma, Šiva un Višnu valda pār katru no Visumiem, tomēr viņi ir Visaugstā Kunga Krišnas kalpi. Tāds ir secinājums. Būdams visu cēloņu cēlonis, Kungs Krišna ir cēlonis Mahā-Višnu, pirmajam avatāram un materiālās pasaules vadītājam. No Mahā-Višnu ir radušies Garbhodakašājī Višnu un Kšīrodakašājī Višnu; tādējādi Krišna ir Garbhodakašājī Višnu un Kšīrodakašājī Višnu saimnieks, un Viņš ir arī Virsdvēsele katrā dzīvajā būtnē Visumā. Brahma-samhitā (5.48.) teikts, ka no Mahā-Višnu elpas rodas bezgala daudz Visumu, un katrā Visumā ir neskaitāmas Višnu-tatvas, taču jāsaprot, ka Kungs Krišna valda pār tām visām un ka tās ir tikai daļējas Krišnas pilnīgās izpausmes.

Svētajos rakstos teikts, ka Krišna dzīvo trijās pārpasaulīgās vietās. Visnoslēpumainākā Krišnas mājvieta ir Goloka Vrindāvana. Tur Viņš dzīvo ar savu tēvu, māti un draugiem, atklāj pārpasaulīgās attiecības un dod žēlastību savai mūžīgajai svītai. Jogamaija darbojas kā Krišnas kalpone rāsa-līlas dejā. Vradžabhūmi iemītnieki domā: «Dieva Kunga pārpasaulīgās žēlastības un mīlestības daļiņas slavina Viņu, un mums, Vrindāvanas iedzīvotājiem, nav ne mazāko raižu, jo Viņš savā žēlastībā ir šeit.» Kā teikts Brahma-samhitā (5.43.), visas Vaikunthas planētas garīgajās debesīs (Višnulokā) ir ietvertas planētā, ko sauc par Krišnaloku, Goloku Vrindāvanu. Uz šīs augstākās planētas Kungs bauda pārpasaulīgu svētlaimi savos dažādajos veidolos, un tur pilnībā atklājas visas Vaikunthas varenības. Arī Krišnas pavadoņi ir apveltīti ar visām sešām varenībām. Pādmotara-khandā (225.57.) teikts, ka materiālo enerģiju no garīgās enerģijas atdala Viradžas upes ūdeņi. Šī upe rodas no pirmā purušas avatāra sviedriem. Vienā Viradžas krastā ir mūžīgā daba, bezgalīga un svētlaimes pilna, un to sauc par garīgajām debesīm, garīgo karalisti, Dieva valstību. Garīgās planētas sauc par Vaikunthām, jo tur nav ne žēlabu, ne baiļu, viss ir mūžīgs. Ir novērtēts, ka garīgo valstību veido trīs ceturtdaļas Visaugstā Kunga enerģijas, bet materiālā pasaule ir ceturtā daļa no šīs enerģijas. Tomēr neviens nespēj saprast, kas ir šīs trīs ceturtdaļas, jo pat materiālais Visums, kas ir tikai viena ceturtā daļa no Viņa enerģijas, nav aprakstāms. Cenzdamies kaut ko pastāstīt Sanātanam Gosvāmī par to, cik plaša ir Krišnas enerģijas ceturtā daļa, Čaitanja Mahāprabhu nocitēja Šrīmad Bhāgavatamas vietu, kurā stāstīts par to, kā Brahma, Visuma Kungs, atnāca, lai apciemotu Krišnu Dvārakā. Kad Brahma ieradās, durvju sargs paziņoja Krišnam, ka pie Viņa atnācis Brahma. To izdzirdis, Krišna jautāja, kurš Brahma atnācis, un tad durvju sargs atgriezās pie Brahmas un jautāja: «Krišna grib zināt, kurš Brahma tu esi.»

Brahma bija ārkārtīgi pārsteigts. Kāpēc Krišna uzdod tādu jautājumu? Viņš teica durvju sargam: «Lūdzu, pasaki Krišnam, ka atnācis tas Brahma, kurš ir četru Kumāru tēvs un kuram ir četras galvas.»

Durvju sargs to pateica Krišnam un aicināja Brahmu iekšā. Brahma noliecās pie Krišnas lotospēdām, un Krišna, ar visu cieņu uzņēmis viesi, jautāja, ar kādu nolūku tas atnācis.

«Es pastāstīšu, kāpēc atnācu,» atbildēja Kungs Brahma, «bet vispirms, lūdzu, izkliedē manas šaubas. Durvju sargs man teica, ka Tu esot jautājis, kurš Brahma ir atnācis pie Tevis. Pasaki, lūdzu, vai bez manis ir vēl kādi citi Brahmas?»

To dzirdot, Krišna pasmaidīja un tūlīt izsauca Brahmas no daudziem citiem Visumiem. Tad četrgalvis Brahma redzēja, ka pie Krišnas nāk daudzi citi Brahmas un godbijīgi noliecas Viņa priekšā. Dažiem bija desmit galvas, citiem — divdesmit, vēl citiem — simts, un dažiem pat miljons galvu. Četrgalvis Brahma pat nespēja saskaitīt visus Brahmas, kas bija atnākuši, lai noliektos Krišnas priekšā. Tad Krišna pasauca daudzus citus padievus no dažādiem Visumiem, un tie visi atnāca, lai godinātu Kungu. Redzēdams šādus brīnumus, četrgalvis Brahma sāka uztraukties un domāt, ka viņš nav nekas vairāk kā ods starp daudziem ziloņiem. Tā kā visi šie padievi noliecās pie Krišnas lotospēdām, Brahma secināja, ka Krišnas bezgalīgās spējas nevar pat novērtēt. Sapulcējušos padievu un Brahmu kroņi spoži mirdzēja, un padievu lūgšanas saplūda varenā balsu korī.

«Dārgais Kungs,» teica padievi, «tā ir liela žēlastība, ka Tu esi uzaicinājis mūs pie sevis. Vai Tu kaut ko vēlies? Ja tas tā ir, tad mēs to tūlīt izpildīsim.»

«Nē, Es neko īpašu nevēlos,» atbildēja Kungs Krišna. «Es tikai vienreiz gribēju redzēt jūs visus kopā. Saņemiet Manu svētību. Un nebaidieties no dēmoniem.»

«Ar Tavu žēlastību viss ir, kā nākas,» viņi kopā atbildēja. «Pašlaik nav nekādu raižu, jo atnākot Tu iznīcini visu nelabvēlīgo.»

Katrs no Brahmām, redzot Krišnu, domāja, ka Kungs atrodas tikai viņa Visumā. Pēc tam Krišna atvadījās no visiem Brahmām, un tie, vēlreiz noliekušies Krišnas priekšā, atgriezās katrs uz savu Visumu. To redzējis, četrgalvis Brahma tūlīt nokrita pie Krišnas lotospēdām un teica: «Tas, ko es sākumā domāju par Tevi, bija pilnīgas muļķības. Ikviens var teikt, ka visā pilnībā zina Tevi, bet, kas attiecas uz mani, es nespēju pat aptvert mazu Tavas varenības daļiņu. Tu stāvi pāri manam saprātam un apjēgai.»

«Šis Visums ir tikai četrtūkstoš miljonus jūdžu plašs,» Krišna teica Brahmam, «bet ir daudzi miljoni un miljardi Visumu, kas ir daudz, daudz lielāki par šo. Daži no tiem ir vairākus triljonus jūdžu plati, un tiem visiem vajadzīgi stipri Brahmas, jo ar četrām galvām nepietiek.» Vēl Krišna teica Brahmam: «Šī materiālā pasaule ir tikai viena ceturtā daļa no Manas radošās spējas. Trīs ceturtdaļas šīs spējas ir garīgā valstība.»

Noliecies Krišnas priekšā, četrgalvainais Brahma atvadījās. Nu viņš sāka saprast, ko nozīmē trīs ceturtdaļas no Kunga enerģijas.

Kungu sauc par Trjadhīšvaru, un šis vārds norāda uz Viņa galvenajām mājvietām — Gokulu, Mathuru un Dvāraku. Šīs trīs vietas ir varenību pilnas, un Kungs Krišna ir to saimnieks. Ar savu pārpasaulīgo spēju Kungs Krišna valda pār visām pārpasaulīgajām enerģijām, un Viņam pilnībā piemīt sešas varenības. Tā kā Krišna ir šo varenību saimnieks, visi Vēdu raksti Viņu sauc par Dieva Augstāko Personību.

Tad Kungs Čaitanja sāka dziedāt ļoti jauku dziesmu par Krišnas varenībām, un Sanātana Gosvāmī klausījās. «Visas Krišnas rotaļas ir gluži kā cilvēka darbība,» Kungs dziedāja. «Tāpēc jāsaprot, ka Viņa veidols ir tāds kā cilvēkam. Tik tiešām cilvēks ir tikai Krišnas veidola atdarinājums. Krišna ģērbjas kā ganu zēns. Viņam rokās ir flauta, un Viņš izskatās ļoti jauns. Krišna vienmēr ir rotaļīgs, un Viņš spēlējas kā parasts puika.» Pēc tam Kungs Čaitanja pastāstīja Sanātanam Gosvāmī par Krišnas brīnišķīgajām iezīmēm. Viņš teica, ka cilvēks, kurš saprot šīs brīnišķīgās īpašības, bauda nektāra okeānu. Krišnas jogamaijas spēja ir pārpasaulīga, tā stāv pāri materiālajai enerģijai, taču, lai iepriecinātu savus tuvos bhaktas, Kungs atklāj savu pārpasaulīgo spēju pat materiālajā pasaulē. Tādējādi Kungs ierodas materiālajā pasaulē, lai sagādātu prieku bhaktām, un Viņa īpašības ir tik pievilcīgas, ka Krišna pats vēlas sevi saprast. Kad Krišna izrotājies stāv un Viņa ķermenis ir izliekts trijās vietās, kad Viņš kustina uzacis un Viņa acis ir tik skaistas, tad gopī apburtas skatās. Krišnas garīgā mājvieta ir garīgo debesu virsotne, un Viņš tur dzīvo kopā ar visiem pavadoņiem — ganu zēniem, gopī un laimes dievietēm. Tur Viņu sauc par Madana-mohanu.

Krišnam ir daudz dažādu rotaļu, piemēram, Vāsudēvas un Sankaršanas veidolā. Materiālajās debesīs Viņš izpauž savas spēles kā pirmais purušas avatārs, materiālās pasaules radītājs. Ir arī daudzas citas rotaļas, kurās Krišna atnāk kā zivs, kā bruņurupucis, un ir rotaļas, kurās Viņš pieņem Kunga Brahmas vai Kunga Šivas veidolus, materiālo īpašību iemiesojumu veidolus. Atnākdams kā ar īpašām spējām apveltīts avatārs, Viņš pieņem valdnieka Prithu veidolu, un Kunga spēle ir būt par Virsdvēseli ikviena sirdī, kā arī par bezpersonisko Brahmanu. Krišnas rotaļas ir neskaitāmas, taču vissvarīgākās ir tās, kur Viņš cilvēka veidolā priecājas Vrindāvanā, dejojot ar gopī, spēlējas ar Pāndaviem Kurukšētras kaujas laukā, kā arī izpauž savas spēles Mathurā un Dvārakā. Visas šīs rotaļas cilvēka veidolā ir svarīgas, tomēr visaugstākās ir tās, kurās Krišna atnāk kā pavisam jauns ganu zēns un spēlē flautu. Un jāsaprot, ka pat daļēja šo rotaļu izpausme Golokā, Mathurā un Dvārāvatī jeb Dvārakā var pārpludināt visu Visumu ar mīlestību uz Dievu. Brīnišķīgās Krišnas īpašības var piesaistīt jebkuru no dzīvajām būtnēm.

Savu iekšējo spēju Krišna neizpauž pat Dieva valstībā, uz Vaikunthas planētām. Viņš izpauž šo spēju Visumā, neaptveramā žēlastībā atnākdams no savas mājvietas. Krišna ir tik brīnišķīgs un pievilcīgs, ka Viņa skaistums piesaista pat Viņu pašu, un tas ir pierādījums, ka Viņam pilnībā piemīt visas neaptveramās spējas. Ja runājam par Krišnas rotājumiem, tad izskatās, ka tie nevis izgrezno Viņa ķermeni, bet gan paši kļūst skaisti tāpēc, ka atrodas uz Krišnas ķermeņa. Stāvēdams, izliecis augumu trijās vietās, Kungs piesaista visas dzīvās būtnes, arī padievus. Patiešām Viņš piesaista pat Nārājanu, kurš ir valdošā Dievība uz katras no Vaikunthas planētām.


Tālāk Desmitā nodaļa