Krišna, Dieva Augstākā Personība trīsdesmit pirmā nodaļa

null

Trīsdesmit pirmā nodaļa

Gopī dziesmas

Viena no gopī teica: «Mans dārgais Krišna, ar savu piedzimšanu Tu esi padarījis slavenu Vradžabhūmi zemi, un liekas, ka šeit pastāvīgi atrodas laimes dieviete. Un vienīgi mēs šeit esam nelaimīgas, jo par spīti visām pūlēm nespējam atrast Tevi. Mūsu dzīvība ir pilnīgi atkarīga no Tevis, tāpēc, lūdzu, atgriezies!»

Kāda cita gopī sacīja: «Mans dārgais Krišna! Tu esi dzīvība pat tajā lotosā, kas aug skaidrajā, rudens lietus pilnajā ezerā. Lai cik skaisti būtu lotosa ziedi, bez Tava skatiena svētības tie novīst. Arī mēs bez Tevis mirstam. Īstenībā mēs neesam ne Tavas sievas, ne verdzenes. Tu par mums neesi neko maksājis, tomēr mūs ir piesaistījis Tavs acu skatiens. Ja mēs tagad bez tā nomirsim, tad Tu būsi vainīgs. Sievietes nogalināšana ir milzīgs grēks. Ja Tu neatnāksi un mēs nomirsim, tad pār Tevi nāks grēka sekas. Tāpēc, lūdzu, nāc! Nedomā, ka nogalināšanai vienmēr vajadzīgi īpaši ieroči. Tava prombūtne mums nozīmē nāvi. Ņem vērā, ka Tev vajadzēs atbildēt par sieviešu nogalināšanu. Mēs Tev esam mūžam pateicīgas, jo Tu tik daudzas reizes esi mūs aizsargājis gan no indīgā Jamunas ūdens, gan no čūskas Kālijas, gan no Bakāsuras, gan no Indras dusmām un lietus, gan no meža ugunsgrēka un daudzām citām nelaimēm. Tu esi visdiženākais un visvarenākais. Tu brīnumainā kārtā esi mūs aizsargājis daudzas reizes, un mēs brīnāmies, ka Tu tagad esi mūs pametis. Dārgais Krišna, dārgais draugs, mēs labi zinām, ka Tu patiesībā neesi māmiņas Jašodas un gana Nandas Mahārādžas dēls. Tu esi Dieva Augstākā Personība un visu dzīvo būtņu Virsdvēsele. Tu savā bezcēloņu žēlastībā esi uzklausījis Kungu Brahmu un atnācis aizsargāt šo Zemi. Savā žēlastībā Tu esi atnācis uz šo pasauli un piedzimis Jadu dinastijā. Ak, labākais no Jadu! Ja kāds, baidoties no materiālistiskā dzīves veida, rod patvērumu pie Tavām lotospēdām, tad Tu viņam nekad neliedz savu aizsardzību. Tavas kustības ir tik skaistas, un Tu esi neatkarīgs; ar vienu roku Tu esi apskāvis laimes dievieti, bet otrā Tu turi lotosu. Tu esi tik neparasts! Tāpēc, lūdzu, nāc pie mums un svētī mūs ar lotosa ziedu, kas ir Tev rokā!

Dārgais Krišna! Tu atbrīvo Vrindāvanas iedzīvotājus no visām bailēm. Tu esi vislielākais varonis, un mēs zinām, ka Tu vari atbrīvot no lepnuma savus bhaktas un arī tādas sievietes kā mūs ar savu brīnišķīgo smaidu. Mēs esam Tavas kalpones un verdzenes, tāpēc, lūdzu, pieņem mūs, atklājot savu lotosam līdzīgo vaigu.

Dārgais Krišna! Tavu lotospēdu pieskāriens ir pamodinājis mūsos iekāri. Ja bhakta ir patvēries pie Tavām lotospēdām, tad viņš noteikti var atbrīvoties no visiem grēkiem. Tu esi tik žēlsirdīgs, ka pie Tavām lotospēdām rod patvērumu pat dzīvnieki. Tavas lotospēdas arī ir laimes dievietes patvērums, tomēr Tu ar tām esi dejojis uz čūskas Kālijas galvas. Mēs lūdzam, esi tik labs un noliec savas lotospēdas uz mūsu krūtīm, ar savu pieskārienu apmierinot mūsu iekāri!

Ak, Kungs! Tavas mīļās lotosu acis ir tik skaistas un patīkamas, Tavi vārdi ir tik apburoši, ka tie piesaista pat vislielākos zinātniekus. Arī mēs esam pieķērušās Tavai valodai, Tavas sejas un acu skaistumam. Tāpēc, lūdzu, iepriecini mūs ar saviem nektārsaldajiem skūpstiem! Dārgais Kungs, Tava runa un vārdi, kas apraksta Tavu darbību, ir nektāra pilni, un, tos izrunājot vai klausoties, ikviens var paglābties no liesmojošās materiālās esamības uguns. Tādi diženi padievi kā Kungs Brahma un Kungs Šiva vienmēr apdzied Tavu vārdu slavu, lai atbrīvotu visas materiālās pasaules dzīvās būtnes no grēkiem. Ja cilvēks tikai cenšas uzklausīt Tavus pārpasaulīgos vārdus, viņš pavisam ātri var pacelties dievbijīgas darbības līmenī. Vaišnaviem Tavi vārdi sagādā pārpasaulīgu prieku, un svētie, kas Tavu pārpasaulīgo vēstījumu izplata pa visu pasauli, ir vislielākie labdari.» (To apstiprināja arī Rūpa Gosvāmī, uzrunājot Kungu Čaitanju par visdevīgāko avatāru, jo Viņš bez maksas deva Krišnas vārdus un Krišnas mīlestību visai pasaulei.)

«Dārgais Krišna,» turpināja gopī. «Tu esi tik lielisks! Vai Tu vispār vari iedomāties, cik ļoti mēs ciešam, atceroties Tavu brīnišķīgo smaidu un jauko skatienu, un to, kā Tu ar mums pastaigājies pa Vrindāvanas mežu un kā mēs gremdējāmies domās par Tevi? Sarunas divatā ar Tevi tik ļoti sildīja sirdi. Tagad mēs to visu atceramies ar skumjām. Lūdzu, glāb mūs! Dārgais Krišna, Tu noteikti zini, cik ļoti mēs bēdājāmies, kad Tu gāji no Vrindāvanas ciema uz mežu ganīt govis. Mēs pārdzīvojām, ka Tavas maigās lotospēdas dursta sausā zāle un sīkie meža akmeņi. Mēs tik ļoti esam Tev pieķērušās, ka vienmēr domājam tikai par Tavām lotospēdām.

Ak, Krišna! Kad Tu dzini lopus no ganībām, mēs skatījāmies uz Tavu seju un matu cirtām. Govju saceltajos putekļos Tavs augums bija kļuvis gluži pelēks. Mēs redzējām Tavu smaidu un aizvien vairāk vēlējāmies baudīt Tevi. Ak, dārgais Krišna! Tu esi augstākais mīlētājs, un Tu vienmēr dod patvērumu dvēselēm, kas sevi uzticējušas Tev. Tu piepildi visu vēlmes. Tavas lotospēdas godina pat Kungs Brahma, Visuma radītājs. Ja kāds pielūdz Tavas lotospēdas, tad Tu noteikti dod viņam savu svētību. Tāpēc, lūdzu, apžēlojies par mums un atvieglo mūsu ciešanas, uzliekot savas lotospēdas uz mūsu krūtīm. Dārgais Krišna! Mēs gaidām Tavus skūpstus, kurus Tu dāvā pat savai flautai. Tavas flautas skaņa apbur visu pasauli un arī mūsu sirdis. Tāpēc, lūdzu, nāc un skūpsti mūs ar savu nektārsaldo muti!»

Kad Kungs Krišna beidzot atnāca pie gopī, Viņš izskatījās ļoti skaists, kā jau personība, kurai pieder visas varenības. Brahma-samhitā teikts: ānanda-čin-maja-rasa-pratibhāvitābhih. «Paša Krišnas skaistums vēl nav viss, bet, kad izvēršas Viņa enerģijas, it īpaši prieka spēja, ko pārstāv Rādhārānī, tad Viņš ir apbrīnojams.» Mājāvādī priekšstats par to, ka pilnība ir Absolūtā Patiesība bez spējām, radies zināšanu trūkuma dēļ. Īstenībā, ja Absolūtā Patiesība neizpaustu savas dažādās spējas, tā nebūtu pilnīga. «Ānanda-čin-maja rasa» nozīmē, ka Krišnas ķermenis ir pārpasaulīgs, mūžīgas svētlaimes un zināšanu veidols. Kungs vienmēr ir kopā ar savām dažādajām spējām, un tāpēc Viņš ir pilnīgs un skaists. No Brahma-samhitas un Skanda Purānas mēs uzzinām, ka Krišnam apkārt vienmēr ir daudzi tūkstoši laimes dieviešu. Arī gopī ir laimes dievietes. Atnācis uz Jamunas krastu, Krišna sadevās ar viņām rokās.

Skanda Purānā teikts, ka no daudziem tūkstošiem gopī 16 000 gopī ir galvenās; no šiem 16 000 gopī īpaši izceļas 108, no 108 gopī pašas galvenās ir astoņas, no astoņām gopī galvenās ir Rādhārānī un Čandrāvalī, un no viņām Rādhārānī ir visaugstākā.

Kad Krišna iegāja Jamunas krasta mežā, mēness atkal sāka gaiši spīdēt. Šajā gadalaikā ziedēja kundas un kadambas puķes, un maiga vēsma nesa to smaržu. Noturēdamas šo smaržu par medu, apkārt lidinājās bites. Gopī nolīdzināja mīkstās smiltis un apklāja tās ar drēbēm, lai Krišna varētu apsēsties.

Lielākā daļa no sanākušajām gopī bija Vēdu sekotājas. Savā iepriekšējā dzīvē, Kunga Rāmačandras laikā, viņas bija Vēdu zinātnieki, kas vēlējās būt kopā ar Kungu Rāmačandru un baudīt ar Viņu laulības mīlestību. Rāmačandra deva viņiem svētību, ka tie ieradīsies arī Kunga Krišnas laikā un Krišna piepildīs viņu vēlmes. Kad atnāca Kungs Krišna, šie Vēdu zinātnieki piedzima par Vrindāvanas gopī, kuras varēja būt kopā ar Krišnu un piepildīt savas iepriekšējās dzīves vēlmes. Gopī bija sasniegušas augstāko mērķi un piepildījušas savas vēlmes. Viņas bija laimīgas un neko vairāk negribēja. Tas apstiprināts Bhagavad-gītā: ja cilvēks sasniedz Dieva Augstāko Personību, tad viņš neko vairs nevēlas. Kad gopī bija kopā ar Krišnu, viņas aizmirsa ne tikai visas savas bēdas, bet arī skumjas par Krišnas aiziešanu. Viņas juta, ka nevēlas vairāk neko. Pilnībā apmierinātas ar Krišnas sabiedrību, viņas izklāja zemē drēbes, kas bija no smalka auduma, un uz tām no gopī krūtīm bija palikusi sarkanā kunkuma. Gopī ļoti rūpīgi sagatavoja vietu, kur Krišna, viņu sirds un dvēsele, varētu ērti apsēsties.

Krišna, sēžot kopā ar gopī, kļuva vēl skaistāks. Tādi diženi jogi kā Kungs Šiva, Kungs Brahma un pat Kungs Šēša, un citi vienmēr cenšas vērst savu prātu uz Krišnu sirdī, bet gopī redzēja, ka Krišna sēž viņām blakus uz viņu drēbēm. Kopā ar gopī Krišna izskatījās ļoti skaists. Gopī bija visu triju pasauļu daiļākās jaunavas, kas nu bija sapulcējušās apkārt Krišnam.

Var jautāt, kā tas var būt, ka Krišna sēdēja kopā ar tik daudzām gopī un tomēr bija viens. Šajā pantā ir ļoti svarīgs vārds «īšvara». Bhagavad-gītā teikts: īšvarah sarva-bhūtānām. Vārds «īšvara» norāda uz Visaugsto Kungu, kas Virsdvēseles izskatā atrodas visu būtņu sirdīs. Būdams kopā ar gopī, Krišna izpauda šo Paramātmas izvērsuma spēju. Viņš sēdēja blakus katrai no gopī, un citas to neredzēja. Krišna bija tik labs pret gopī, ka atradās nevis viņu sirdīs, kur to varētu ieraudzīt ar jogas meditāciju, bet gan apsēdās viņām blakus. Tādā veidā Krišna parādīja īpašu labvēlību gopī, izcilākajām skaistulēm pasaulē. Atguvušas savu mīļoto Kungu, gopī sāka Viņu iepriecināt, smaidot un kustinot uzacis, un neļāva vaļu dusmām. Dažas no gopī paņēma klēpī Krišnas lotospēdas un sāka tās masēt. Gopī centās neizrādīt savas dusmas un smaidot teica: «Dārgais Krišna! Mēs esam parastas Vrindāvanas sievietes un neko daudz nesaprotam no Vēdām. Mēs nezinām, kas ir labi un kas ir slikti. Mēs gribam Tev uzdot vienu jautājumu, jo Tu esi ļoti izglītots un varēsi uz to pareizi atbildēt. Pastāv triju veidu mīlētāji: vieni tikai ņem, otri dod, pat ja pretējā puse izturas slikti, bet trešie mīlestībā nav ne labvēlīgi, ne noraidoši. Kuri no šiem trijiem Tev patīk vislabāk, un kurus Tu sauktu par godīgiem?»

Krišna atbildēja: «Manas dārgās draudzenes! Tie, kas tikai atbild uz otra cilvēka mīlestību, ir kā tirgotāji. Viņi mīlestībā dod tikai tik daudz, cik saņem no pretējās puses. Šai gadījumā par mīlestību nevar runāt. Tas ir darījums, kurā cilvēks domā tikai par sevi. Otrie, kas mīl arī tad, ja pretējā puse uz mīlestību neatbild, ir labāki. Tie, kuriem nav nemaz mīlestības, ir augstāki par tirgoņiem. Patiesa mīlestība parādās, kad tēvs un māte mīl savus bērnus neatkarīgi no tā, kā tie izturas. Trešie neatbild uz mīlestību un nenoraida to. Viņi ir divu veidu. Pirmie ir tie, kas apmierināti sevī un kuriem citu mīlestība nav vajadzīga. Viņus sauc par ātmārāmām, kas nozīmē, ka tie pastāvīgi gremdējas domās par Dieva Augstāko Personību, un viņiem nerūp, vai kāds tos mīl vai ne. Turpretī otri ir nepateicīgie. Tādus cilvēkus sauc par cietsirdīgiem, Viņi mēdz sacelties pret augstākiem un vecākiem cilvēkiem. Piemēram, dēls, kurš no mīlošajiem vecākiem saņēmis visu, var būt bezjūtīgs un neatbildēt uz viņu mīlestību. Šādus cilvēkus parasti sauc par guru-druhām, tas nozīmē, ka viņi no vecākiem un garīgā skolotāja saņem dažādas svētības, taču ir un paliek nepateicīgi.»

Krišna netieši atbildēja uz gopī jautājumiem, arī uz tiem, kuros gopī norādīja, ka Viņš pret tām nav labi izturējies. Krišna teica, ka Viņš, Dieva Augstākā Personība, ir apmierināts sevī. Viņam nav vajadzīga nevienas būtnes mīlestība, bet tajā pat laikā Viņš nav nepateicīgs.

«Manas dārgās draudzenes,» Krišna turpināja. «Jūs varbūt apbēdināja Mani vārdi un izturēšanās, taču jums jāzina, ka reizēm Es neatbildu uz savu bhaktu jūtām. Liekas, ka bhaktas Man ir ļoti pieķērušies, bet dažreiz Es pienācīgi neatbildu uz viņu jūtām, lai tie iemīlētu Mani vairāk un vairāk. Ja pie Manis tik viegli varētu nonākt, tad bhaktas domātu: «Krišna ir tik viegli sasniedzams.» Tādēļ reizēm Es neatbildu. Ja cilvēkam nav naudas, bet ar laiku viņš sakrāj mantu un tad pazaudē to, tad viņš domā par zaudēto īpašumu augām dienām un naktīm. Gluži tāpat, lai vairotu savu bhaktu mīlestību, Es reizēm paslēpjos, taču bhaktas Mani neaizmirst, viņi Mani iemīl vēl daudz vairāk. Manas dārgās draudzenes, ne mirkli nedomājiet, ka Es izturos pret jums kā pret parastiem bhaktām. Es zinu, kas jūs esat. Jūs esat atteikušās no visiem sabiedriskajiem un reliģiskajiem pienākumiem un pilnīgi aizmirsušas savus vecākus. Neņemot vērā sabiedrības paražas un reliģiskos pienākumus, jūs esat atnākušas pie Manis un mīlējušas Mani. Es jums esmu tik ļoti pateicīgs, ka nevaru izturēties pret jums kā pret parastiem bhaktām. Nedomājiet, ka Es biju jūs atstājis. Es biju blakus. Es tikai vēroju, cik ļoti jūs ilgosieties pēc Manis Manā prombūtnē, tādēļ nemeklējiet Manī trūkumus. Ja Es jums esmu tik dārgs, tad esiet tik labas un piedodiet Manas kļūdas. Es nespētu atlīdzināt jūsu pastāvīgo mīlestību pat daudzos padievu mūžos uz debesu planētām. Par jūsu mīlestību nav pat iespējams pateikties, tāpēc, lūdzu, esiet apmierinātas ar savu dievbijīgo darbību. Jūsu mīlestība pret Mani ir paraugs citiem, jo jūs esat pārvarējušas ļoti lielas grūtības, ko rada ģimenes saites. Lūdzu, esiet apmierinātas ar savu lielisko raksturu, jo Es nespēju jums atlīdzināt.»

Vrindāvanas bhaktu raksturs ir vistīrākās garīgās kalpošanas paraugs. Autoritatīvās šāstrās teikts, ka garīgajai kalpošanai jābūt ahaitukai un apratihatai. Tas nozīmē, ka garīgo kalpošanu Krišnam nevar ierobežot politika vai reliģiskas paražas. Garīgās kalpošanas līmenis vienmēr ir pārpasaulīgs. Gopī garīgā kalpošana Krišnam ir tik tīra, ka pat Krišna palika viņām parādā. Tāpēc Kungs Čaitanja teica, ka Vrindāvanas gopī garīgā kalpošana ir augstāka par visiem pārējiem Dieva Augstākās Personības sasniegšanas paņēmieniem.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojums grāmatas «Krišna» trīsdesmit pirmajai nodaļai «Gopī dziesmas».


Tālāk: 32. nodaļa

Saturs Bibliotēka