Krišna, Dieva Augstākā Personība trešā nodaļa

null

Trešā nodaļa

Kunga Krišnas dzimšana

Kā teikts Bhagavad-gītā, Kungs norāda, ka Viņa atnākšana, dzimšana un darbība ir pārpasaulīgas, un, kas tās patiešām izprot, tas var ieiet garīgajā valstībā. Dieva Kunga atnākšana jeb dzimšana atšķiras no parasta cilvēka dzimšanas, jo cilvēks ir spiests pieņemt materiālo ķermeni atbilstoši agrākajiem darbiem. Dieva Kunga atnākšana ir izskaidrota otrajā nodaļā. Viņš ierodas par prieku sev. Kad pienāca Kunga atnākšanas laiks, zvaigžņu stāvoklis debesīs kļuva ļoti labvēlīgs. Ļoti stipra bija zvaigznes Rohinī astroloģiskā ietekme — šī zvaigzne tiek uzskatīta par ļoti labvēlīgu. Rohinī tieši vada pats Brahma. Kā māca astroloģija, bez pareiza zvaigžņu izvietojuma labvēlīga un nelabvēlīga ietekme ir arī dažādiem planētu izvietojumiem. Krišnas dzimšanas brīdī visas planētas dabiskā kārtā nostājās pareizajās vietās, un viss kļuva svētīgs.

Šajā brīdī visus virzienus — austrumus, rietumus, dienvidus un ziemeļus — pildīja miera un labklājības gaisotne. Debesīs mirdzēja svētīgas zvaigznes. Uz zemes visos ciematos un pilsētās, ganībās un visu būtņu prātā parādījās labvēlīgas zīmes. Upes bija pilnas ūdens, ezerus rotāja brīnišķīgi lotosziedi. Mežos bija daudz skaistu putnu un pāvu. Visi meža putni sāka saldi dziedāt, un pāvi ar savām draudzenēm sāka dejot. Pūta viegls vējš, nesot sev līdzi dažādu ziedu smaržu un patīkami glāstot ādu. Brāhmani, kas mēdz ugunī piedāvāt ziedojumus, redzēja, ka gaisotne viņu mājās ir ļoti labvēlīga ziedošanai. Dēmonisko valdnieku radīto traucējumu dēļ brāhmani savās mājās bija gandrīz pārtraukuši ziedojumus uz uguns altāra, bet nu viņi atkal mierīgi varēja iedegt uguni. Brāhmani, kuriem valdnieki neatļāva ziedot, savā prātā, saprātā un darbībā ļoti cieta, bet Krišnas ierašanās brīdī viņu prātus pildīja prieks, jo tie no debesīm dzirdēja skaļu pārpasaulīgu balsi, kas pavēstīja Dieva Augstākās Personības atnākšanu.

Gandharvas un Kinaras planētu iedzīvotāji sāka dziedāt, bet Sidhalokas un Čāranas planētu iedzīvotāji sāka godināt Dieva Personību ar lūgšanām. Debesu planētu enģeļi ar savām sievām un apsarām sāka dejot.

Diženie gudrie un padievi priekā kaisīja ziedus. Jūras krastos maigi skalojās viļņi, un mākoņos virs jūras dārdēja pērkons.

Šajā brīdī Kungs Višnu, kas atrodas visu dzīvo būtņu sirdīs, nakts tumsā parādījās Dēvakī priekšā Dieva Augstākās Personības izskatā, un pati Dēvakī izskatījās kā dieviete. Kunga Višnu atnākšana bija kā pilna mēness lēkts austrumu pamalē. Te var iebilst, ka Kungs Krišna ieradās astotajā dilstoša mēness dienā, tāpēc pie debesīm nevarēja uzlēkt pilns mēness. Atbilde ir tāda, ka Kungs Krišna ieradās mēness dinastijā, un, lai gan mēness tajā naktī nebija pilns, pati sākotnējā mēness personība līksmoja par Kunga atnākšanu savā dinastijā, un mēness ar Krišnas žēlastību izskatījās pilns.

Astronomiskajā traktātā «Khamanikja» ļoti sīki aprakstīts zvaigžņu stāvoklis Kunga Krišnas atnākšanas brīdī. Tur apstiprināts, ka bērns, kas dzimis šajā svētīgajā brīdī, ir Augstākais Brahmans jeb Absolūtā Patiesība.

Vasudēva redzēja, ka brīnumainajam bērnam, kas nupat bija nācis pasaulē, ir četras rokas, kurās Viņš tur gliemežnīcu, vāli, disku un lotosu, un ka Viņu rotā Šrīvatsas zīme; bērnam ap kaklu ir kaustubhas dārgakmeņu rota, Viņam mugurā ir dzeltena zīda drēbes, un āda ir kā tumšs mirdzošs mākonis; galvā Tam ir bruņucepure ar vaidūrjas akmeni, jaundzimušo grezno rokassprādzes, auskari un dažādi citi rotājumi, un Viņam ir biezi mati. Vasudēvu ārkārtīgi pārsteidza šīs neparastās zīmes. Kā gan bērns, kas bija tikko piedzimis, varēja būt tā izrotāts? Vasudēva saprata, ka ir atnācis Kungs Krišna, un viņu pārņēma neaprakstāmas jūtas. Vasudēva savā pazemīgajā prātā brīnījās, ka viņam, parastai dzīvajai būtnei, kuru saista materiālā daba un kas, virspusēji raugoties, atrodas Kamsas cietumā, ir piedzimusi visucaurstrāvojošā Dieva Personība Višnu jeb Krišna un ka sākotnējais Kungs ir ieradies viņa mājā. Šīs zemes bērni nedzimst ar četrām rokām, izgreznoti ar rotām, apģērbti skaistās drēbēs un apveltīti ar visām Dieva Augstākās Personības pazīmēm. Vasudēva nevarēja vien noskatīties uz bērnu un domāja, kā lai svin šo svētīgo notikumu: «Parasti, kad piedzimst zēns, ļaudis ļoti priecājas un rīko svētkus. Un man, lai gan atrodos cietumā, ir piedzimusi Dieva Augstākā Personība. Cik gan daudzus miljonus reižu man vajadzētu būt gatavam rīkot svētkus!»

Kad Vasudēva, kuru sauca arī par Ānakadundubhi, skatījās uz jaundzimušo, viņš bija tik laimīgs, ka gribēja dāvāt brāhmaniem daudzus tūkstošus govju. Saskaņā ar Vēdu paražu, ja kšatriju valdnieks savā pilī rīko kādu svētīgu ceremoniju, viņš bagātīgi izdala žēlastības dāvanas. Brāhmani un gudrie saņem govis, kas izrotātas ar zeltu. Vasudēva gribēja svinēt Krišnas ierašanos un izdalīt žēlastības dāvanas, taču tas nebija iespējams, jo viņš bija iekalts važās un smaka Kamsas cietumā. Tāpēc Vasudēva izdalīja brāhmaniem tūkstošiem govju savā prātā.

Kad Vasudēva saprata, ka jaundzimušais ir pati Dieva Augstākā Personība, viņš saliktām rokām nometās zemē un veltīja Kungam lūgšanas. Šajā brīdī Vasudēva bija pilnīgi pārpasaulīgs un zaudēja jebkādas bailes no Kamsas. Bērns ar savu mirdzumu apspīdēja visu telpu, kurā bija piedzimis.

Vasudēva lūgšanā teica: «Mans dārgais Kungs, es saprotu, kas Tu esi. Tu esi Dieva Augstākā Personība, visu dzīvo būtņu Virsdvēsele un Absolūtā Patiesība. Tu esi atnācis savā mūžīgajā veidolā, ko mēs pašlaik varam tieši redzēt. Es baidos no Kamsas un saprotu, ka Tu esi ieradies, lai atbrīvotu mani no šīm bailēm. Tu neesi no materiālās pasaules. Tu esi tā pati personība, kas, paskatoties uz materiālo dabu, rada kosmisko izpausmi.»

Var iebilst, ka Dieva Augstākā Personība, kas ar skatienu rada visu kosmisko izpausmi, nevar ieiet Vasudēvas sievas Dēvakī klēpī. Lai atspēkotu šo iebildumu, Vasudēva sacīja: «Mans dārgais Kungs, tas nemaz nav brīnums, ka Tu esi ieradies Dēvakī klēpī, jo arī pasaule ir radīta tādā pašā veidā. Mahā-Višnu izskatā Tu guli Cēlonības okeānā un ar savu elpu radi neskaitāmus Visumus. Tad Tu kā Garbhodakašājī Višnu ieej katrā no Visumiem. Un pēc tam Tu vēlreiz izvērsies kā Kšīrodakašājī Višnu un ieej visu dzīvo būtņu sirdīs un pat atomos. Tāpat var izskaidrot Tavu ieiešanu Dēvakī klēpī. Liekas, ka Tu tur esi, bet tajā pašā laikā Tu arī visu caurstrāvo. To, kā Tu ieej un neieej, var saprast no materiāliem piemēriem. Materiālās enerģijas kopums arī pēc sadalīšanās sešpadsmit elementos paliek neskarts. Materiālais ķermenis nav nekas cits kā piecu rupjo elementu — zemes, ūdens, uguns, gaisa un ētera — veidojums. Kad rodas materiālais ķermenis, tad liekas, ka šie elementi ir radīti no jauna, bet patiesībā tie vienmēr pastāv arī ārpus ķermeņa. Gluži tāpat, atnākdams kā bērns Dēvakī klēpī, Tu atrodies arī ārpusē. Tu vienmēr esi savā mājvietā, bet tajā pašā laikā vari izvērsties miljonos veidolu.

Lai aptvertu Tavu atnākšanu, cilvēkam jābūt ļoti saprātīgam, jo no Tevis izplūst arī materiālā enerģija. Tu esi materiālās enerģijas pirmavots, tāpat kā saule ir staru avots. Saules stari nevar pārklāt sauli, un materiālā enerģija, kas izplūst no Tevis, nevar pārklāt Tevi. Var likties, ka Tevi saista materiālās dabas trīs īpašības, taču patiesībā tas tā nevar būt. Ļoti saprātīgi filozofi to apzinās. Citiem vārdiem sakot, lai gan liekas, ka Tu esi materiālajā enerģijā, tā nekad Tevi nepārklāj.»

No Vēdām mēs uzzinām, ka Augstākais Brahmans izpauž savu starojumu, un viss kļūst gaišs. Brahma-samhitā teikts, ka brahmadžoti jeb Brahmana starojums izplūst no Visaugstā Kunga ķermeņa, un no Brahmana starojuma tiek radīta visa pasaule. Vēl Bhagavad-gītā teikts, ka Dievs Kungs ir arī Brahmana starojuma pamats. Sākotnēji Viņš ir visa pirmcēlonis. Taču tie, kuriem trūkst saprāta, domā, ka Dieva Augstākā Personība, atnākot uz materiālo pasauli, iegūst materiālas īpašības. Šādi secinājumi neliecina par īpašu briedumu, taču nesaprātīgie pie tādiem
nonāk.

Dieva Augstākā Personība tiešā un netiešā veidā atrodas visur: ārpus materiālās pasaules un arī tās iekšpusē. Materiālajā pasaulē Kungs atrodas ne tikai kā Garbhodakašājī Višnu, Viņš ir arī atomos. Viss pastāv, pateicoties Viņam. Nekas nevar būt šķirts no Viņa esamības. Vēdās norādīts, ka ir jāmeklē Augstākā Dvēsele jeb visa pirmcēlonis, jo nekas nepastāv neatkarīgi no Augstākās Dvēseles. Tāpēc arī materiālā enerģija ir Viņa spējas veidojums. No Viņa izplūst gan nedzīvā matērija, gan dzīvības spēks — dvēsele. Tikai nejēgas uzskata, ka Visaugstais Kungs, atnākot uz šo pasauli, pieņem matērijas nosacījumus. Pat ja liekas, ka Kungam ir materiāls ķermenis, Viņš, vienalga, nav pakļauts nekādiem materiāliem nosacījumiem. Ar savu atnākšanu Krišna sagrauj visus nepilnīgos secinājumus par Dieva Augstākās Personības ierašanos un aiziešanu.

«Mans Kungs! Tavu atnākšanu, uzturēšanos un aiziešanu materiālās īpašības neskar. Tu, Kungs, valdi pār visu un esi Augstākā Brahmana pamats, tāpēc Tev nekas nav neaptverams vai pretrunīgs. Kā Tu esi norādījis, materiālā daba darbojas Tavā vadībā, gluži tāpat kā valdības kalpotājs pakļaujas savam priekšniekam. Zemākās darbības Tevi neietekmē. Augstākais Brahmans un viss, kas uztverams ar jutekļiem, atrodas Tevī, un Tu, Kungs, vadi visu materiālās dabas darbību.

Tevi sauc par šuklu. Šukla jeb baltums ir Absolūtās Patiesības simbols, jo Absolūto Patiesību neietekmē materiālās īpašības. Kungu Brahmu sauc par raktu jeb sarkano, jo Brahma pārstāv kaislības, ar kurām tiek radīta pasaule. Tumsa ir uzticēta Kungam Šivam, jo viņš iznīcina Visumu. Kosmiskās izpausmes radīšanu, iznīcināšanu un uzturēšanu vada Tavas spējas, taču Tevi šīs īpašības nekad neietekmē. Vēdas to apstiprina: harir hi nirgunah sākšāt. «Dieva Augstākā Personība vienmēr ir brīva no materiālajām īpašībām.» Vēl ir teikts, ka Visaugstajā Kungā nav kaislību un neziņas.

Mans Kungs, Tu esi augstākais valdnieks, Dieva Personība, vislielākais no lielākajiem, un Tu uzturi visas kosmiskās izpausmes kārtību. Lai gan Tu esi augstākais vadītājs, Tu savā žēlastībā esi ieradies manās mājās. Tu esi atnācis, lai nogalinātu pasaules dēmonisko valdnieku sekotājus. Šie valdnieki ģērbjas kā prinči, bet patiesībā viņi ir dēmoni. Es esmu pārliecināts, ka Tu viņus iznīcināsi kopā ar visiem to sekotājiem un karavīriem.

Es saprotu, ka Tu esi atnācis nogalināt necivilizēto Kamsu un viņa sekotājus, taču Kamsa, zinādams Tavas atnākšanas mērķi, jau ir nogalinājis daudzus no Taviem priekštečiem, Tavus vecākos brāļus. Tagad viņš tikai gaida vēsti par Tavu piedzimšanu. Tiklīdz Kamsa par to uzzinās, viņš ar dažādiem ieročiem steigsies šurp, lai Tevi nogalinātu.»

Kad Vasudēva savu lūgšanu bija beidzis, Krišnu uzrunāja Viņa māte Dēvakī. Dēvakī ļoti baidījās no brāļa nežēlības. Viņa sacīja: «Mans dārgais Kungs! Tavi mūžīgie veidoli, kā Nārājana, Kungs Rāma, Hajašīrša, Varāha, Nrisimha, Vāmana, Baladēva un miljoniem līdzīgu avatāru, izplūst no Višnu, un Vēdu raksti tos sauc par sākotnējiem. Tu esi sākotnējais, jo visi Tavi veidoli kā avatāri atrodas ārpus materiālās pasaules. Tavs veidols ir pastāvējis pirms kosmiskās izpausmes radīšanas. Tavi veidoli ir mūžīgi, un tie visu caurstrāvo. Tie ir mirdzoši, nemainīgi un materiālo īpašību neaptraipīti. Šie mūžīgie veidoli vienmēr ir apziņas un svētlaimes pilni. Tie atrodas pārpasaulīgā skaidrībā un pastāvīgi nodarbojas ar dažādām spēlēm. Tevi neierobežo kāds noteikts veidols. Visi šie pārpasaulīgie un mūžīgie veidoli ir sevī pilni. Es saprotu, ka Tu esi Visaugstais Kungs Višnu.

Kad paiet daudzi miljoni gadu un Kunga Brahmas mūžam pienāk beigas, kosmiskā izpausme tiek iznīcināta. Tad pieci elementi — zeme, uguns, ūdens, gaiss un ēters — ieiet mahat-tatvā. Laiks liek mahat-tatvai ieiet neizpaustajā materiālās enerģijas kopumā. Materiālās enerģijas kopums ieiet enerģijas avotā — pradhānā, un pradhāna ieiet Tevī. Tādēļ pēc visas kosmiskās izpausmes iznīcināšanas paliec tikai Tu, Tavs pārpasaulīgais vārds, veidols, īpašības un viss, kas ar Tevi saistīts.

Mans Kungs, es pazemīgi noliecos Tavā priekšā, jo Tu valdi pār neizpausto enerģijas kopumu un galējo materiālās dabas krātuvi. Mans Kungs, visa kosmiskā izpausme ir pakļauta laikam, sākot ar mirkli līdz pat gadam. Viss darbojas Tavā vadībā. Tu esi sākotnējais visa noteicējs un visu vareno enerģiju avots.

Visas saistītās dvēseles pastāvīgi bēg no viena ķermeņa uz otru, no vienas planētas uz otru, taču nespēj atbrīvoties no dzimšanas un nāves. Tomēr, kad šāda baiļpilna dzīvā būtne nonāk Tavu lotospēdu patvērumā, tā var atdusēties bez raizēm un nebaidīties no briesmīgās nāves uzbrukuma.» Šo Dēvakī izteikumu Bhagavad-gītā apstiprina pats Kungs. Viņš norāda, ka nevienā Visuma vietā, sākot ar Brahmaloku un beidzot ar Pātālaloku, nav iespējams izvairīties no dzimšanas, nāves, slimībām un vecuma, bet tas, kurš ieiet Dieva valstībā, nekad vairs nav spiests atgriezties materiālajā pasaulē.

«Tāpēc, mans Kungs, lūdzu, glāb mani no ļaunā Ugrasēnas dēla Kamsas rokām. Ak, Kungs, lūdzu, glāb mani no šīm briesmām, jo Tu vienmēr esi gatavs aizsargāt savus kalpus.» Šo izteikumu Kungs apstiprina Bhagavad-gītā, sakot Ardžunam: «Tu vari paziņot visai pasaulei, ka Mans bhakta nekad necietīs sakāvi.»

Lūgdama Kungam palīdzību, Dēvakī pauda arī savas mātes jūtas: «Es zinu, ka šo pārpasaulīgo veidolu meditācijā parasti redz diženi gudrie, tomēr es baidos, jo, tiklīdz Kamsa sapratīs, ka Tu esi atnācis, viņš gribēs Tev nodarīt ko ļaunu. Tāpēc es lūdzu, lai Tu uz kādu laiku kļūtu neredzams mūsu materiālajām acīm.» Citiem vārdiem sakot, viņa lūdza, lai Kungs pieņemtu parasta bērna izskatu. «Es baidos no sava brāļa Kamsas vienīgi Tevis dēļ. Mans Kungs Madhusūdana! Kamsa varbūt nezina, ka Tu jau esi piedzimis. Tāpēc, Kungs, noslēp savu veidolu, kuram ir četras rokas ar četriem Višnu simboliem: gliemežnīcu, disku, vāli un lotosu. Mans dārgais Kungs! Pēc kosmiskās izpausmes iznīcināšanas Tavā vēderā nonāk viss Visums. Tomēr ar savu tīro žēlastību Tu esi atnācis manā klēpī. Es brīnos, ka tikai par prieku savam bhaktam Tu atdarini parasta cilvēka darbību.»

Noklausījies Dēvakī lūgšanas, Kungs atbildēja: «Manu dārgo māmiņ! Svājambhuvas Manu laikmetā Mans tēvs Vasudēva bija viens no pradžāpati. Toreiz viņu sauca par Sutapu, un tu biji viņa sieva Prišni. Kad Kungs Brahma vēlējās vairot Visuma iemītnieku skaitu, viņš lūdza jūs radīt bērnus. Jūs savaldījāt jutekļus un veicāt smagas askēzes. Nodarbojoties ar jogas elpošanas vingrinājumiem, tu un tavs vīrs iemācījāties paciest materiālās dabas likumu ietekmi: lietu, vēju un saules dedzinošos starus. Jūs arī sekojāt visiem reliģijas principiem. Tādā veidā jūs varējāt šķīstīt sirdi un ierobežot materiālo likumu ietekmi. Veicot askēzes, jūs ēdāt tikai kritušas lapas, tad ar stingru prātu un savaldītu dzimumtieksmi godinājāt Mani, vēlēdamies kādu brīnišķīgu svētību. Jūs abi nodarbojāties ar smagām askēzēm divpadsmit tūkstošus padievu gadu. Visu šo laiku jūsu prāts bija vienmēr vērsts uz Mani. Kad jūs garīgi kalpojāt un vienmēr domājāt par Mani savās sirdīs, Man par to bija liels prieks. Ak, bezgrēcīgā māt, tāpēc tava sirds vienmēr ir tīra. Arī toreiz Es, izpildot tavu vēlmi, parādījos šajā pašā veidolā un teicu, lai tu lūdz visu, ko vēlies. Tu vēlējies, lai Es būtu tavs dēls. Tu Mani redzēji, taču Manas enerģijas ietekmē lūdzi nevis pilnīgu atbrīvi no materiālajām važām, bet gan to, lai Es kļūtu par tavu dēlu.»

Citiem vārdiem sakot, Kungs izvēlējās savu māti un tēvu, t.i., Prišni un Sutapu, lai atnāktu uz materiālo pasauli. Vienmēr, kad Kungs atnāk cilvēka izskatā, Viņam vajadzīga māte un tēvs. Tāpēc Viņš par tiem pastāvīgi izvēlējās Prišni un Sutapu. Tādēļ arī ne Prišni, ne Sutapa nevarēja lūgt Kungam atbrīvi. Atbrīve nav tik svarīga kā pārpasaulīga, mīlestības pilna kalpošana Kungam. Kungs būtu varējis dot Prišni un Sutapam atbrīvi tūlīt, taču Viņš vēlējās, lai tie dzīvotu materiālajā pasaulē un Viņš varētu dažādos veidos atnākt, kā tas tiks paskaidrots nākamajos pantos. Kad Prišni un Sutapa, Kunga māte un tēvs, saņēma Viņa svētību, tie pārtrauca askēzes un sāka dzīvot kā vīrs un sieva, lai laistu pasaulē bērnu, kurš būtu pats Visaugstais Kungs.

Gāja laiks, Prišni nāca mātes cerībās, un viņai piedzima bērns. Kungs teica Dēvakī un Vasudēvam: «Toreiz Mani sauca par Prišnigarbhu. Nākamajā laikmetā jūs piedzimāt par Aditi un Kašjapu, un Es biju jūsu dēls Upēndra. Tad Es izskatījos pēc pundurīša, un tādēļ Mani sauca par Vāmanadēvu. Es devu jums svētību, ka kļūšu par jūsu dēlu trīs reizes. Pirmo reizi Es biju Prišni un Sutapas dēls Prišnigarbha, otro reizi Es biju Aditi un Kašjapas dēls Upēndra, un tagad, trešo reizi, Es esmu jūsu — Dēvakī un Vasudēvas — dēls Krišna. Es parādījos Višnu veidolā, lai pārliecinātu jūs, ka esmu tā pati Dieva Augstākā Personība. Es varēju atnākt kā parasts bērns, bet tad jūs neticētu, ka esmu piedzimis Es, Dieva Augstākā Personība. Mana dārgā māte un tēvs! Jūs ar lielu mīlestību esat uzaudzinājuši mani daudzas reizes, un par to Es esmu ļoti priecīgs un pateicīgs. Varat nešaubīties, ka šoreiz jūs atgriezīsieties mājās, pie Dieva, jo esat sasnieguši pilnību savā misijā. Es zinu, ka jūs raizējaties par Mani un baidāties no Kamsas. Tāpēc Es gribu, lai jūs tūlīt aiznestu Mani uz Gokulu un apmainītu pret meitu, kas tikko piedzimusi Jašodai.»

Pateicis savam tēvam un mātei šos vārdus, Kungs pārvērtās par parastu bērnu un apklusa.

Saņēmis Dieva Augstākās Personības norādījumu, Vasudēva gribēja iznest savu dēlu no istabas, kurā Tas bija piedzimis, un tieši tajā laikā Nandam un Jašodai piedzima meita. Viņa bija Jogamaija jeb Dieva Kunga iekšējā spēja. Šīs iekšējās spējas Jogamaijas ietekmē visus Kamsas pils iemītniekus, it īpaši durvju sargus, pārņēma dziļš miegs, un visas restotās, dzelzs ķēdēm aizslēgtās durvis atvērās. Nakts bija ļoti tumša, bet, tiklīdz Vasudēva paņēma Krišnu rokās un izgāja ārā, viņš redzēja visu skaidri kā dienā.

«Čaitanja-čaritāmritā» teikts, ka Krišna ir kā saule, un, kur ir Krišna, tur nevar būt maldinātājas enerģijas, kas tiek salīdzināta ar tumsu. Kad Vasudēva nesa Krišnu, nakts tumsa pazuda. Visas cietuma durvis atvērās pašas. Tajā laikā debesīs bija pērkons, un lietus gāza aumaļām. Kamēr Vasudēva nesa Krišnu, Kungs Šēša čūskas izskatā pār Vasudēvas galvu izpleta savu kapuci, lai Vasudēvu netraucētu lietus. Nonācis Jamunas krastā, Vasudēva redzēja, ka vētra upē sacēlusi lielus viļņus, un ūdens ir vienās putās. Bet, Vasudēvam nākot, krācošie upes ūdeņi pašķīrās un deva viņam ceļu, tāpat kā milzīgais Indijas okeāns deva ceļu Kungam Rāmam, kad Viņš cēla tiltu uz salu. Tādā veidā Vasudēva pārcēlās pāri Jamunas upei. Nonācis otrā krastā, viņš devās uz Gokulu, kur atradās Nandas Mahārādžas nams. Vasudēva redzēja, ka visi gani guļ dziļā miegā. Viņš izmantoja izdevību un klusu iegāja Jašodas mājā, bez grūtībām apmainīdams savu dēlu pret meitu, kas tikko bija piedzimusi Jašodai. Klusi ielavījies mājā un apmainījis zēnu pret meiteni, Vasudēva atgriezās Kamsas cietumā un uzmanīgi nolika meiteni Dēvakī klēpī. Vasudēva atkal ieslēdzās važās, lai Kamsa notikušo nepamanītu.

Māte Jašoda zināja, ka viņai piedzimis bērns, taču dzemdības bija tik grūtas, ka Jašoda gulēja dziļā miegā. Pamozdamās viņa nevarēja atcerēties, vai bērns bijis puisītis vai meitenīte.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojums grāmatas «Krišna» trešajai nodaļai «Kunga Krišnas dzimšana».


Tālāk: 4. nodaļa

Saturs Bibliotēka