Krišna, Dieva Augstākā Personība sešdesmit sestā nodaļa

null

Sešdesmit sestā nodaļa

Gorillas Dvividas atbrīvošana

Šukadēvam Gosvāmī runājot par Kunga Krišnas pārpasaulīgajām spēlēm un īpašībām, valdnieks Parīkšits aizvien vairāk un vairāk vēlējās klausīties stāstus par Krišnu. Nākamais Šukadēvas Gosvāmī stāsts bija par Dvividu, Kunga Balarāmas nogalināto gorillu.

Šis gorilla bija labs draugs Bhaumāsuram jeb Narakāsuram, kurš bija nolaupījis sešpadsmit tūkstošus princešu un kuru par to nogalināja Krišna. Dvivida bija valdnieka Sugrīvas ministrs. Arī viņa brālis Mainda bija ļoti varens gorillu valdnieks. Gorilla Dvivida, uzzinājis, ka viņa draugu Bhaumāsuru nogalinājis Kungs Krišna, gribēja atriebties par Bhaumāsuras nāvi un izpostīt valsti. Vispirms Dvivida nolēma dedzināt ciemus, pilsētas, darbnīcas un raktuves, kā arī tirgotāju un lauksaimnieku mājas. Šie lauksaimnieki aizsargāja un audzēja govis, lai slauktu pienu. Dvivida mēdza pacelt gaisā lielus kalnus un sadrupināt tos gabalos. Tā viņš postīja visu valsti, it īpaši Katvaras apgabalu, kurā atradās Dvāraka un kur dzīvoja Kungs Krišna. Šis bija galvenais Dvividas uzbrukumu mērķis.

Dvividam bija desmittūkstoš ziloņu spēks. Viņš mēdza iet uz jūras krastu un ar savām varenajām rokām sacelt tādus viļņus, ka piekrastes pilsētas un ciemi applūda. Dvivida bieži gāja uz vietām, kur dzīvoja diženi svētie un gudrie, un postīja viņu rūpīgi iekoptos dārzus. Viņš arī mēdza ar savu urīnu un izkārnījumiem apgānīt svētās ziedojumu vietas, tādējādi sabojājot visu gaisotni. Gorilla Dvivida arī mēdza nolaupīt no mājām vīriešus un sievietes un ieslodzīt viņus kalnu alās, aizkraujot tās ar lieliem akmens bluķiem. Viņš rīkojās gluži kā bhringī kukainis, kas sagūsta daudzas mušas un citus kukaiņus un iesloga tos koku dobumos, kuros pats dzīvo. Tādā veidā Dvivida pastāvīgi pārkāpa valsts likumus un izraisīja nekārtības. Tas vēl nebija viss, viņš arī izvaroja un apgānīja daudzu aristokrātisku ģimeņu sievietes.

Postīdams zemi, Dvivida reizēm no Raivataka kalna puses dzirdēja brīnišķīgu mūziku, un tā viņš devās uz šo kalnaino apvidu. Tur viņš ieraudzīja Kungu Balarāmu, kurš kopā ar daudzām jaunām skaistulēm dziedāja un dejoja. Dvividu ļoti piesaistīja Kunga Balarāmas skaistais augums, kas bija brīnišķīgs visādā ziņā. Balarāmam ap kaklu bija lotosziedu vītne, un apkārt Viņam bija daudz jaunu meiteņu, kuras bija skaisti ģērbušās un arī izrotājušās ar ziediem. Likās, ka Kungs Balarāma ir pilnīgi apreibis no Vārunī dzēriena. Viņš skatījās uz visām pusēm un atgādināja ziloņu valdnieku, kas pavada laiku ar daudzām ziloņmātēm.

Gorilla Dvivida sāka rāpties kokos un lēkāt no viena zara uz otru. Vēl viņš purināja zarus un sauca: «Kila! Kila!» nedodams Kungam Balarāmam mieru un bojādams patīkamo gaisotni. Vēl Dvivida nāca pie sievietēm un dažādos veidos ķēmojās. Jaunām sievietēm ļoti patīk smieties un jokot, un, kad gorilla nāca pie viņām, tās tikai pasmējās par pērtiķi. Tomēr gorilla bija tik rupjš, ka Balarāmas klātbūtnē rādīja sievietēm ķermeņa apakšdaļu un reizēm pat nāca klāt, ņirdza zobus un rauca uzacis. Viņš izturējās necienīgi pret sievietēm pat Balarāmas klātbūtnē. Kunga Balarāmas vārds norāda, ka Viņš ir ne tikai ļoti varens, bet arī ar prieku parāda savu neparasto spēku. Un tā Kungs paņēma akmeni un meta ar to Dvividam. Taču gorilla ātri izvairījās. Lai apvainotu Balarāmu, gorilla aiznesa māla krūzi ar Vārunī dzērienu. Dvividu bija apreibinājis lepnums par savu ierobežoto spēku, un viņš sāka plēst Balarāmas un jauno meiteņu dārgās drēbes. Savā uzpūtībā pērtiķis domāja, ka Balarāma viņam neko nevar padarīt, un turpināja dažādos veidos apvainot Balarāmadžī un Viņa pavadones.

Kad Kungs Balarāma pats redzēja pērtiķa radīto postu un uzzināja, ka Dvivida pastrādājis daudzus briesmu darbus visā valstī, Viņš ļoti sadusmojās un nolēma Dvividu nogalināt. Kungs Balarāma paņēma rokā vāli, un gorilla saprata, ka Viņš grib uzbrukt. Lai stātos pretī Balarāmam, pērtiķis izrāva no zemes lielu ozolu un no visa spēka iesita to Kungam Balarāmam pa galvu. Kungs tūlīt satvēra koku un stāvēja pavisam mierīgi gluži kā milzu kalns. Tad, lai atmaksātu pērtiķim, Viņš ar savu vāli Sunandu sāka sist tam pa galvu, smagi ievainojot gorillu. No pērtiķa galvas sāka šļākties asinis, un šī asiņu straume izskatījās ļoti skaista — gluži kā mangāna straume, kas tek no liela kalna. Taču likās, ka pērtiķis nemaz nav jutis Balarāmas sitienu. Gluži otrādi, viņš tūlīt izrāva vēl vienu ozolu, notrauca tam lapas, un atkal sita Balarāmam pa galvu. Taču Kungs Balarāma ar vāli sadauzīja ozolu skaidās. Gorilla bija ļoti nikns un, izrāvis vēl vienu koku, atkal sita Kungam Balarāmam. Balarāma vēlreiz sasita ozolu skaidās, un tā šī cīņa turpinājās. Katru reizi, kad gorilla paņēma koku, lai sistu ar to Balarāmam, Kungs ar savu vāli sadauzīja uzbrucēja ieroci gabalos, un Dvividam nācās skriet pēc cita koka un atkal tādā pašā veidā uzbrukt Balarāmam. Drīz vien mežā nebija palicis neviens koks, un Dvivida sāka ņemt no kalniem lielus akmeņus un vienu pēc otra mest tos virsū Balarāmam. Kungam Balarāmam šī izklaidēšanās iepatikās, un Viņš visus akmeņus sasita druskās. Kad nebija vairs ne koku, ne akmens bluķu, Dvivida nostājās Kunga priekšā, vicinot savas stiprās dūres. Tad viņš no visa spēka sita Balarāmam pa krūtīm. Šoreiz Kungs Balarāma tiešām sadusmojās. Tā kā gorilla cīņā izmantoja tikai rokas, arī Kungs Balarāma nelietoja ieročus: vāli un arklu. Viņš ar dūri iesita gorillam pa atslēgas kaulu. Sitiens izrādījās nāvīgs, un Dvivida, vemdams asinis, bez samaņas nokrita zemē. No viņa kritiena nodrebēja kalni un meži.

Pēc šī briesmīgā notikuma sidhas, diženi gudrie un svētie no augstākajām planētām apbēra Kungu Balarāmu ar ziediem un dziedāja dziesmas par Viņa spēku. Visi sauca: «Lai slavēts Kungs Balarāma! Mēs pazemīgi noliecamies pie Tavām lotospēdām. Nogalinot briesmīgo dēmonu Dvividu, Tu esi aizsācis jaunu, svētīgu laikmetu šajā pasaulē.» Gaviles skanēja pa visu izplatījumu. Nogalinājis lielo dēmonu Dvividu, Kungs Balarāma, ziediem apkaisīts un priecīgiem saucieniem pavadīts, atgriezās savā galvaspilsētā Dvārakā.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojums grāmatas «Krišna» sešdesmit sestajai nodaļai «Gorillas Dvividas atbrīvošana».


Tālāk: 67. nodaļa

Saturs Bibliotēka