Krišna, Dieva Augstākā Personība sešdesmit astotā nodaļa

null

Sešdesmit astotā nodaļa

Viedais Nārada apciemo
dažādās Kunga Krišnas mājas

Kad diženais gudrais Nārada uzzināja, ka Kungs Krišna ir nogalinājis dēmonu Narakāsuru, ko reizēm sauc par Bhaumāsuru, un apprecējis sešpadsmittūkstoš sievas, viņš bija ļoti pārsteigts, ka Kungs Krišna izvērsies sešpadsmittūkstoš veidolos un apprecējies ar visām sievām reizē dažādās pilīs. Gribēdams zināt, kā Krišna reizē dzīvo ar tik daudzām sievām, un vēlēdamies redzēt Viņa rotaļas, Nārada devās apciemot dažādās Krišnas mājas. Ieradies Dvārakā, Nārada redzēja dārzus un parkus pilnus daudzkrāsainiem ziediem, kā arī dažādus augļu kokus, kuru zari bija nolīkuši no augļu smaguma. Dziedāja brīnišķīgi putni, priecīgi sasaucās pāvi. Bija daudz dīķu un ūdenskrātuvju, kurās ziedēja zilie un sarkanie lotosi un auga dažādu veidu lilijas. Ezeros bija daudz brīnišķīgu gulbju un dzērvju, kuru balsis skanēja visapkārt. Pilsētā bija 900 000 lielas pilis, kas bija celtas no vislabākā marmora, bet to vārti un durvis bija no sudraba. Ēku un piļu kolonnas bija izrotātas ar tādiem dārgakmeņiem kā filozofu akmeni, safīru un smaragdiem, bet grīdas spīdēja un laistījās. Lielceļi, ielas, krustojumi un tirgus laukumi bija brīnišķīgi izrotāti. Pilsētā bija daudz dzīvojamo namu, sapulču namu un tempļu, visas ēkas bija dažādas un ļoti skaisti celtas. Dvāraka bija apburoša. Lielās un mazās ielas, krustojumi un visu namu sliekšņi bija ļoti tīri. Ielām abās pusēs bija sastādīti krūmi, un kārtīgās rindās auga lieli koki, kuru ēna aizsargāja gājējus no karstajiem saules stariem.

Šajā brīnišķīgajā Dvārakas pilsētā Dieva Augstākajai Personībai Kungam Krišnam bija daudz mītņu. Uz šīm pilīm brauca pasaules lielākie valdnieki un prinči, lai godinātu Viņu. Pilis bija veidojis pats padievu arhitekts Višvakarma, un to celtniecībā viņš bija ielicis visu savu prasmi un atjautību. Katrā no sešpadsmittūkstoš pilīm dzīvoja sava Kunga Krišnas valdniece. Diženais gudrais Nārada iegāja vienā no šīm pilīm un redzēja, ka tās kolonnas ir no koraļļiem, bet griesti ir izgreznoti ar dārgakmeņiem. Sienas, kā arī arkas, kas atradās starp kolonnām, dažādo safīra rotājumu gaismā mirdzēja. Pilī bija daudz Višvakarmas austo baldahīnu, kas bija izrotāti ar pērļu virtenēm. Krēsli un citas mēbeles bija no ziloņkaula, izrotātas ar zeltu un dimantiem. Dārgakmeņiem greznotās lampas darīja pili gaišu. Kūpēja tik daudz smaržkociņu un vīraka, ka pa pils logiem plūda ārā smaržīgi dūmi. Uz pakāpieniem sēdošie pāvi, noturot dūmus par mākoņiem, sāka priecīgi dejot. Pilī bija daudz kalpoņu, un tās visas bija greznojušās ar zelta kaklarotām, sprādzēm un tērpušās brīnišķīgos sārī. Bija arī daudz kalpu, kuriem mugurā bija skaisti apmetņi, galvā — turbāni, bet ausīs mirdzēja auskari ar dārgakmeņiem. Visi šie skaistie kalpi kārtīgi pildīja savus pienākumus.

Nārada ieraudzīja Kungu Krišnu sēžam kopā ar pils saimnieci Rukminīdēvī, kura turēja rokā čāmaru. Lai gan apkārt bija daudzi tūkstoši kalpoņu, kuras bija tādā pašā vecumā kā Rukminīdēvī, tikpat skaistas un tikumīgas, valdniece pati apvēdināja Kungu Krišnu. Krišna ir Dieva Augstākā Personība, kuru godina pat Nārada, tomēr, ieraudzījis Nāradu ienākam pilī, Krišna tūlīt piecēlās no gultas, kurā bija sēdējis kopā ar Rukminī, un sveicināja Nāradu. Kungs Krišna ir visas pasaules skolotājs un, parādot piemēru, kā jāgodā tāds svētais kā Nārada Muni, Viņš noliecās pie zemes, ar kroni pieskaroties grīdai. Krišna ne tikai noliecās pie zemes, bet arī pieskārās Nāradas pēdām un saliktām rokām lūdza viņu apsēsties savā krēslā. Kungs Krišna ir Augstākā Personība, kuru godina visi bhaktas. Viņu pielūdz visi, un Viņš ir garīgais skolotājs. Ganga, kas izplūst no Viņa pēdām, svētī visas trīs pasaules. Īstenie brāhmani godina Viņu, un tāpēc Krišnu sauc par brahmanja-dēvu.

Vārds «brahmanja» norāda uz cilvēku, kurš pilnībā ir apveltīts ar visām brāhmaniskajām īpašībām, kas ir šādas: patiesīgums, pašsavaldīšanās, tīrība, vara pār jutekļiem, vienkāršība, pilnīgas un praktiskas zināšanas un garīgā kalpošana. Kungam Krišnam pašam ir visas šīs īpašības, un Viņu godina tie, kuriem arī ir šīs īpašības. Kungam Krišnam ir tūkstošiem un miljoniem vārdu — Višnu-sahasranāma —, un katrs no tiem dots atbilstoši Viņa pārpasaulīgajām īpašībām.

Kungs Krišna Dvārakā baudīja pilnīgas cilvēciskas būtnes spēles. Tādēļ, kad Viņš nomazgāja gudrā Nārada pēdas un uzšļakstīja ūdeni sev uz galvas, Nārada neiebilda, labi zinot, ka Kungs tādā veidā māca, kā jāgodā svētie. Tādā veidā Dieva Augstākā Personība Krišna, sākotnējais Nārājana un mūžīgais visu dzīvo būtņu draugs, saskaņā ar Vēdu vadošajiem norādījumiem godināja gudro Nāradu. Kungs Krišna uzrunāja Nāradu ar mīļiem, nektārsaldiem vārdiem, nosaucot viņu par Bhagavānu jeb to, kas ir sevī pilns un apveltīts ar visām zināšanām, atsacīšanos, spēku, slavu, skaistumu un citām līdzīgām varenībām. Vēl Viņš jautāja Nāradam: «Ar ko Es varētu tev pakalpot?»

Nārada atbildēja: «Mans dārgais Kungs! Tava izturēšanās nebūt nav pārsteidzoša, jo Tu esi Dieva Augstākā Personība un visu dzīvo būtņu veidu saimnieks. Tu esi augstākais visu dzīvo būtņu draugs, un tajā pat laikā Tu esi arī neliešu un skauģu augstākais sodītājs. Es zinu, ka Tu, Kungs, esi atnācis uz Zemi, lai uzturētu kārtību šajā Visumā. Neviens nav licis Tev atnākt; Tu ierodies un atnāc pēc savas gribas. Man ir ļoti palaimējies, ka šodien es esmu varējis skatīt Tavas lotospēdas. Ikviens, kas pieķeras Tavām lotospēdām, paceļas augstākajā neitralitātes līmenī un atbrīvojas no materiālās dabas īpašību piesārņojuma. Mans Kungs! Tu esi bezgalīgs, un Tavai varenībai nav robežu. Tādi diženi padievi kā Kungs Brahma un Kungs Šiva vienmēr cenšas turēt Tevi savā sirdī un meditēt uz Tevi. Saistītā dvēsele, kas atrodas tumšajā materiālās esamības akā, var izkļūt no šī mūžīgā slazda, tikai pieņemot Tavas lotospēdas. Tādējādi Tu esi vienīgais saistīto dvēseļu patvērums. Mans dārgais Kungs! Tu visžēlīgi prasīji, ar ko vari man pakalpot. Es varu atbildēt: lūdzu, dari tā, lai es nekad neaizmirstu Tavas lotospēdas. Man vienalga, kur es atrodos, bet es vienmēr gribu atcerēties Tavas lotospēdas.»

Svētība, ko lūdza gudrais Nārada, ir vislabākais, ko var lūgt tīrs bhakta. Tīrs bhakta Kungam neprasa kādu materiālu vai garīgu svētību. Viņš tikai vēlas nekādā gadījumā neaizmirst Kunga lotospēdas. Tīram bhaktam ir vienalga, vai viņš nonāk debesīs vai ellē; viņš ir apmierināts visur, ja vien var pastāvīgi atcerēties Kunga lotospēdas. Kungs Čaitanja to pašu mācīja savā «Šikšāštakas» lūgšanā, kur skaidri norādīts, ka Viņš vēlējās tikai garīgo kalpošanu dzimšanu pēc dzimšanas. Tīrs bhakta pat nevēlas izkļūt no dzimšanas un nāves riteņa. Viņam ir vienalga, vai nāksies atkal piedzimt dažādos dzīvības veidos vai ne. Bhakta tikai vēlas nekad un nekādos apstākļos neaizmirst Kunga lotospēdas.

Izgājis no Rukminī pils, Nāradadžī gribēja redzēt, kā darbojas Kunga Krišnas iekšējā spēja jogamaija, tāpēc devās uz citas valdnieces pili. Tur viņš ieraudzīja, ka Kungs Krišna ir kopā ar savu mīļoto sievu un Udhavu. Kungs tūlīt piecēlās no krēsla un piedāvāja Nāradam Muni uz tā apsēsties. Tad Kungs vēlreiz gluži tāpat kā Rukminī pilī godināja Nāradu ar dažādiem piederumiem. Kungs Krišna izturējās tā, it kā nezinātu, kas bija noticis Rukminī pilī. Viņš Nāradam teica: «Ak, gudrais! Ak, gaišība! Tu esi atnācis uz šejieni un esi sevī pilnīgs. Mēs esam ģimenes cilvēki, un mums vienmēr kaut kā trūkst, bet tev nav vajadzīga palīdzība ne no viena, jo tu esi sevī apmierināts. Ko gan mēs varam tev vēl ko piedāvāt, un ko lai mēs tev dodam? Ak, augstība! Tu esi brāhmans, tāpēc mūsu pienākums ir kaut ko tev dot, cik vien tas ir mūsu spēkos. Tāpēc Es būšu priecīgs tev pakalpot. Ko Es tavā labā varētu darīt?»

Nāradadžī zināja, kādas ir Kunga spēles, tāpēc lielā pārsteigumā, vairs neko neteikdams, izgāja no pils. Tad viņš devās uz nākamo pili. Tur viņš redzēja, ka Kungs Krišna kā labs tēvs apmīļo savus mazos bērnus. Pēc tam viņš gāja uz citu pili un redzēja, ka Kungs Krišna gatavojas mazgāties. Tādā veidā svētais Nārada apstaigāja visas sešpadsmittūkstoš Kunga Krišnas valdnieču pilis, un katrā no tām Krišna darīja kaut ko citu.

Vienā no pilīm Krišna piedāvāja ziedojumus ugunij un veica rituālus, kas Vēdās noteikti ģimenes cilvēkiem. Otrā pilī Krišna veica ģimenes cilvēkiem nolikto panča-jagjas ziedošanu. Šo jagju sauc arī par panča-šūnu. Ikviens, it īpaši ģimenes cilvēks, apzināti vai neapzināti izdara piecu veidu grēkus. Dzerot no kausa ūdeni, mēs nogalinām daudzus tajā esošos mikrobus. Arī maļot miltus un ēdot mēs nogalinām daudzas būtnes. Kad mēs slaukām grīdu vai iededzam uguni, arī iet bojā daudzi sīki radījumi, un, ejot pa ceļu, mēs nogalinām daudz skudru un citu kukaiņu. Darot savus darbus, mēs apzināti vai neapzināti kādu nogalinām. Tāpēc ikviena ģimenes cilvēka pienākums ir veikt panča-šūnu jeb ziedojumu, kas atbrīvo no šo grēku sekām.

Vienā pilī Nārada redzēja, ka Kungs pēc rituālistiskās jagjas ēdina brāhmanus. Otrā pilī Krišna klusu sēdēja un skaitīja Gājatrī mantru, bet trešajā Viņš turēja rokās zobenu un vairogu un vingrinājās cīņas mākslā. Citur Kungs Krišna jāja uz zirgiem, ziloņiem, brauca karietē vai pastaigājās. Vēl citur Viņš atpūtās savā gultā vai sēdēja uz krēsla, un bhaktas ar lūgšanām Viņu godināja. Dažās no pilīm Viņš apsprieda svarīgus jautājumus ar tādiem ministriem kā Udhavu. Vienā no pilīm Viņš ar daudzām sabiedrības meitenēm peldējās baseinā. Vēl citur Viņš deva brāhmaniem skaisti izgreznotas govis vai arī klausījās Purānas un tādus vēsturiskus stāstus kā Mahābhāratu, kas ir Vēdu rakstu papildinājums, lai dotu zināšanas parastajiem ļaudīm, pavēstot viņiem svarīgākos Visuma vēstures notikumus. Dažuviet Kungs Krišna sarunājās un jokoja ar kādu no savām sievām. Citur Viņš kopā ar sievu pildīja reliģiskos rituālus. Tā kā ģimenes cilvēkiem nepieciešama nauda dažādiem izdevumiem, Krišna dažuviet risināja saimnieciskos pienākumus. Vēl citur Viņš baudīja ģimenes dzīvi saskaņā ar šāstru vadošajiem principiem.

Vienā no pilīm Krišna sēdēja meditācijā, it kā Viņš vērstu savu prātu uz Dieva Augstāko Personību, kas atrodas ārpus materiālajiem Visumiem. Meditācija saskaņā ar autoritatīvu rakstu norādījumiem domāta prāta vēršanai uz Dieva Augstāko Personību Višnu. Kungs Krišna ir sākotnējais Višnu, bet, tā kā Krišna darbojās cilvēka lomā, Viņš ar savu izturēšanos skaidri parādīja, ko īsti nozīmē meditācija. Vēl citur Kungs Krišna iepriecināja vecākos ģimenes locekļus un skolotājus, dodot tiem to, kas viņiem ir vajadzīgs. Citur Nāradadžī redzēja, ka Kungs Krišna apspriež cīņas jautājumus, bet vēl citur Viņš runāja par miera līgšanu ar ienaidnieku. Kādā no pilīm Kungs Krišna ar savu vecāko brāli Kungu Balarāmu runāja par to, kāds darbības veids ir vērtīgākais visai cilvēcei. Nārada arī redzēja krāšņas kāzu ceremonijas, kurās Kungs Krišna izprecināja savus dēlus un meitas piemērotiem līgavaiņiem un līgavām, un šīs ceremonijas notika noteiktā laikā. Vienā no pilīm Kungs atvadījās no savām meitām, bet citur Viņš sagaidīja savu vedeklu. Pilsētas iedzīvotāji bija ļoti pārsteigti, redzot šīs krāšņās ceremonijas.

Dažuviet Kungs veica ziedošanas, lai iepriecinātu padievus, kas ir tikai Viņa īpašību izvērsumi. Vietām Viņš strādāja sabiedrības labā, vadot aku rakšanu, atpūtas namu celtniecību, palīdzot iekārtot dārzus viesiem no tālienes un celt klosterus un tempļus svētajiem. Tie ir daži no pienākumiem, kādus Vēdas uzliek ģimenes cilvēkiem, lai viņi varētu piepildīt savas materiālās vēlmes. Dažuviet Krišna kā jau kšatriju valdnieks jāja uz ļoti skaista sindhi zirga un mežā medīja zvērus. Saskaņā ar Vēdu likumiem kšatriji drīkst nogalināt noteikta veida dzīvniekus noteiktos gadījumos, lai uzturētu mieru mežā vai arī lai veltītu dzīvniekus ziedojumu ugunij. Kšatrijam bija atļauts mācīties nogalināšanu, jo viņiem bez žēlastības vajadzēja nogalināt ienaidniekus, lai uzturētu mieru sabiedrībā. Kādā vietā diženais gudrais Nārada ieraudzīja, ka Kungs Krišna, Dieva Augstākā Personība un mistisko spēku valdnieks, ir pārģērbies, lai nepazīts varētu staigāt apkārt un vērot, ko domā un dara valsts iedzīvotāji.

Svētais Nārada redzēja, kā darbojas Kungs, kurš ir visu dzīvo būtņu Virsdvēsele, bet kurš bija uzņēmies parasta cilvēka lomu, lai atklātu savas iekšējās spējas darbību. Savā nodabā smaidot, Nārada uzrunāja Kungu: «Ak, mistisko spēku valdniek! Diženo mistiķu meditācijas mērķi! Tava mistiskā vara ir patiešām neaptverama un neizprotama pat tādiem mistiķiem kā Kungam Brahmam un Kungam Šivam. Bet, tā kā es pārpasaulīgā mīlestībā vienmēr kalpoju Tavām lotospēdām, Tu, Kungs, savā žēlastībā esi atklājis man savas iekšējās spējas darbību. Mans dārgais Kungs! Tevi godina visi, un visu četrpadsmit planētu sistēmu padievi un valdošās dievības pilnībā apzinās Tavu pārpasaulīgo slavu. Tagad, lūdzu, dod man savu svētību, lai es varētu ceļot pa visiem Visumiem un apdziedāt Tavu pārpasaulīgo darbību.»

Dieva Augstākā Personība Kungs Krišna Nāradam atbildēja: «Ak, Mans dārgais Nārada! Ak, gudrais starp padieviem! Tu zini, ka Es esmu augstākais skolotājs, pilnīgs reliģijas principu sekotājs, kā arī augstākais šo principu īstenotājs. Tādēļ, lai mācītu visai pasaulei pareizu darbību, Es pats pildu šos reliģijas principus. Mans dārgais dēls! Es vēlos, lai tevi nemaldinātu šī Manas iekšējās enerģijas izpausme.»

Dieva Augstākā Personība darīja savus tā saucamos mājas darbus, lai mācītu ļaudīm, kā šķīstīt ģimenes dzīvi pat tad, ja cilvēks ir pieķēries ieslodzījumam materiālajā esamībā. Īstenībā cilvēks tieši ģimenes dzīves dēļ ir spiests turpināt materiālo esamību, taču Kungs, būdams ļoti žēlsirdīgs pret ģimenes cilvēkiem, parādīja, kā parasto ģimenes dzīvi var šķīstīt. Tā kā Krišna ir visas darbības mērķis, ģimenes cilvēks, kas apzinās Krišnu, stāv pāri visiem Vēdu norādījumiem un gluži dabīgi šķīstās.

Tā Nārada redzēja, ka Krišna viens pats ar saviem pilnīgajiem izvērsumiem dzīvo sešpadsmittūkstoš pilīs. Viņš ar savu neaptveramo enerģiju spēja atrasties katras valdnieces pilī. Kunga Krišnas spēki ir bezgalīgi, un Nāradas pārsteigumam nebija robežu, atkal un atkal redzot Kunga Krišnas iekšējās enerģijas izpausmes. Kungs Krišna izturējās tā, it kā būtu ļoti pieķēries četriem civilizētās dzīves principiem — reliģijai, ekonomiskajai attīstībai, jutekļu apmierināšanai un atbrīvei —, un rādīja tāda cilvēka piemēru. Šie četri materiālās esamības principi ir nepieciešami cilvēces garīgajai attīstībai, un, lai gan Kungam Krišnam nebija nekādas vajadzības darboties saskaņā ar tiem, Viņš atklāja šo savu ģimenes cilvēka darbību, lai ļaudis varētu sekot Viņa piemēram sevis pašu labad. Kungs Krišna bija iepriecinājis Nāradu visos iespējamos veidos, un Nārada, redzējis Kunga darbību Dvārakā, devās projām.

Stāstot par Kunga Krišnas darbību Dvārakā, Šukadēva Gosvāmī paskaidroja valdniekam Parīkšitam, kā Kungs Krišna, Dieva Augstākā Personība, ar savu iekšējo spēju atnāk uz šo materiālo Visumu un pats parāda principus, kuriem sekojot, cilvēki var iet pretī augstākajam dzīves mērķim. Visas Dvārakas valdnieces, kuru bija vairāk kā sešpadsmit tūkstoši, izmantoja savu sievišķīgo pievilcību, lai pārpasaulīgi kalpotu Kungam, smaidot un izpildot Viņa vēlmes, un Kungs ar prieku izturējās pret viņām kā nevainojams vīrs, kas bauda ģimenes dzīvi. Ir skaidri jāsaprot, ka šādas spēles var atklāt vienīgi Kungs Šrī Krišna, visas kosmiskās izpausmes radīšanas, uzturēšanas un iznīcināšanas sākotnējais cēlonis. Ikviens, kas uzmanīgi klausās stāstus par Kunga spēlēm Dvārakā vai atbalsta kādu Krišnas apziņas kustības sludinātāju, noteikti pavisam viegli spēj iet atbrīves ceļu un nobaudīt Kunga Krišnas lotospēdu nektāru. Tādā veidā viņš garīgi kalpo Kungam Krišnam.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojums grāmatas «Krišna» sešdesmit astotajai nodaļai «Viedais Nārada apciemo dažādās Kunga Krišnas mājas».


Tālāk: 69. nodaļa

Saturs Bibliotēka