Krišna, Dieva Augstākā Personība septiņdesmit piektā nodaļa

null

Septiņdesmit piektā nodaļa

Šālvas cīņa ar
Jadu dinastijas locekļiem

Šukadēva Gosvāmī stāstīja par Kungu Krišnu, kurš darbojās parasta cilvēka lomā, un pavēstīja arī par cīņu starp Jadu dinastiju un dēmonu Šālvu, kuram piederēja brīnišķīgais gaisa kuģis «Saubha». Valdnieks Šālva bija liels Šišupālas draugs. Kad Šišupāla devās uz kāzām ar Rukminī, Šālva bija viens no viņa pavadītājiem. Jadu dinastijas karavīri, cīnoties ar pretējās puses valdniekiem, uzveica Šālvu. Tomēr par spīti šai sakāvei Šālva visu valdnieku priekšā apsolīja atbrīvot pasauli no visiem Jadu dinastijas locekļiem. Pēc sakāves Rukminī kāzās viņš aizvien ienīda Kungu Krišnu, un īstenībā viņš bija pilnīgs nejēga, jo bija apsolījis nogalināt Krišnu.

Lai īstenotu šādas ieceres, muļķa dēmoni parasti meklē patvērumu pie tādiem padieviem kā Kunga Šivas, un arī Šālva, lai gūtu spēku, meklēja patvērumu pie Kunga Šivas lotospēdām. Viņš veica ļoti smagas askēzes un katru dienu ēda ne vairāk kā vienu sauju pelnu. Kungs Šiva, Pārvatī vīrs, parasti ir ļoti žēlsirdīgs, un, ja kāds viņam par prieku uzņemas smagas askēzes, tad Kungs Šiva ir apmierināts ļoti ātri. Kad Šālva bija nodarbojies ar askēzēm vienu gadu, Kungs Šiva bija apmierināts ar viņu un jautāja, kādu vēlmi Šālva grib piepildīt.

Šālva lūdza Kungam Šivam gaisa kuģi, kas būtu tik stiprs, ka to nevarētu iznīcināt ne padievs, ne dēmons, ne cilvēks, ne gandharvs, ne nāga, ne arī rākšass. Vēl jo vairāk, viņš vēlējās, lai šis gaisa kuģis varētu aizlidot visur, kurp viņš to vadītu un būtu īpaši briesmīgs un bīstams Jadu dinastijai. Kungs Šiva tūlīt bija ar mieru dot šādu svētību, un Šālva izmantoja dēmona Majas palīdzību, lai uzbūvētu šo dzelzs gaisa kuģi, kas būtu tik stiprs un briesmīgs, ka neviens to nevarētu sašaut. Gaisa kuģis bija ļoti liels gluži kā pilsēta, un tas varēja lidot tik augstu un tik ātri, ka bija gandrīz neredzams, un tāpēc nevarēja būt ne runas par uzbrukšanu tam. Ar šo gaisa kuģi varēja braukt visur, pat visdziļākajā nakts tumsā. Dabūjis brīnišķīgo gaisa kuģi, Šālva ar to lidoja uz Dvāraku, jo viņa galvenais mērķis bija uzbrukt mūžam nīsto Jadu pilsētai.

Pats Šālva uzbruka Dvārakai no gaisa, bet viņa lielā kājnieku armija tajā pašā laikā ielenca pilsētu un sāka postīt tās skaistākās vietas: brīnišķīgos parkus, pilsētas vārtus, pilis, debesskrāpjus, augstās pilsētas sienas un skaistās atpūtas vietas. Kamēr uzbruka kājnieki, Šālva no gaisa kuģa pilsētā meta milzīgus akmens bluķus, koku stumbrus un indīgas čūskas, šāva zibeņus un darīja vēl citas briesmu lietas. Viņam izdevās radīt tādu viesuļvētru, ka no tās saceltajiem putekļiem Dvārakā kļuva tumšs kā naktī. Šālvas gaisa kuģa dēļ Dvārakas pilsēta nonāca tādās pašās briesmās kā Zeme sensenos laikos, kad to postīja Tripurāsura. Dvārakas Purī iedzīvotāji bija ļoti nomocīti un ne mirkli nevarēja rast mieru.

Pretī Šālvas karavīriem un gaisa kuģim stājās diženie Dvārakas varoņi, kurus vadīja tādi virsnieki kā Pradjumna. Redzot pilsētas iedzīvotāju ciešanas, Pradjumna sastādīja pulkos kareivjus, bet pats sēdās kaujas ratos un teica, lai pilsētnieki nebaidās. Pēc Pradjumnas pavēles no pilsētas cīnīties ar Šālvu iznāca daudzi karotāji, kā Sātjaki, Čārudēšna un Sāmba, visi Pradjumnas jaunākie brāļi, kā arī Akrūra, Kritavarma, Bhānuvinda, Gada, Šuka un Sārana. Katrs no šiem diženajiem cīnītājiem varēja stāties pretī daudziem tūkstošiem vīru. Visi bija apbruņoti ar nepieciešamajiem ieročiem, un viņiem palīdzēja simtiem un tūkstošiem kaujas ratu, ziloņu, jātnieku un kājnieku. Starp abām pusēm sākās sīva cīņa, kas atgādināja padievu un dēmonu kauju agrākajos laikos. Cīņa bija tik nesaudzīga, ka visiem, kas to redzēja, mati cēlās stāvus.

Pradjumna tūlīt stājās pretī Saubhas valdnieka Šālvas gaisa kuģa radītajām mistiskajām parādībām. Šālva ar gaisa kuģa mistiskajām iespējām bija radījis necaurredzamu nakts tumsu, bet Pradjumnas pēkšņā parādīšanās bija kā saules lēkts. Tāpat kā, uzlecot saulei, nakts tumsa tūlīt pazūd, tā arī ar Pradjumnas parādīšanos visi Šālvas spēki zaudēja savu iedarbību. Katrai no Pradjumnas bultām galā bija zelta spalva, bet uzgalis bija no asi trītas dzelzs. Ar divdesmit piecām šādām bultām Pradjumna smagi ievainoja Šālvas karaspēka vadoni. Tad viņš palaida vēl simts bultas pret pašu Šālvu. Pēc tam Pradjumna sašāva visus karavīrus, pret katru no tiem palaižot vienu bultu, nogalināja kaujas ratu vadītājus, uz katru no tiem šaujot desmit bultas, un tad pa trijām bultām veltīja nesējiem: zirgiem un ziloņiem. Redzot Pradjumnas brīnumaino varoņdarbu, diženie abu pušu karotāji slavināja viņa bruņnieciskumu.

Tomēr Šālvas gaisa kuģis bija ļoti neparasts. Reizēm izskatījās, ka debesīs ir daudz gaisa kuģu, un reizēm likās, ka nav neviena. Dažreiz gaisa kuģis bija redzams, dažreiz — neredzams, un Jadu dinastijas karotāji nesaprata, kur īsti atrodas šī savādā ierīce. Reizēm viņi to redzēja uz zemes, reizēm — debesīs, reizēm — kalna galā, un reizēm — ūdenī. Brīnumainais gaisa kuģis, ne mirkli nepalikdams uz vietas, debesīs griezās kā aizdedzināta nūja. Tomēr par spīti tā noslēpumainajai kustībai Jadu dinastijas virsnieki un karavīri uzbruka Šālvam visur, kur viņš lidoja ar savu gaisa kuģi un kur atradās viņa kareivji. Jādavu palaistās bultas mirdzēja kā saule un bija draudīgas kā čūsku mēles. Kareivji, kas cīnījās Šālvas pusē, drīz vien vairs nespēja izturēt nepārtraukto bultu lietu, un pats Šālva zaudēja samaņu.

Tomēr arī Šālvas kareivji bija ļoti spēcīgi, un viņu bultas nedeva mieru Jadu dinastijas varoņiem. Jadu, par spīti visam, bija ļoti stipri un apņēmības pilni un neatkāpās ne soli. Jadu dinastijas varoņi bija apņēmušies vai nu krist kaujas laukā, vai uzvarēt. Kareivji zināja: ja viņi mirs kaujā, tad sasniegs debesu planētas, bet, ja uzvarēs, tad baudīs šo pasauli. Šālvas armijas virspavēlnieku sauca par Djumānu. Djumāns bija ļoti varens, un, lai gan viņam bija trāpījušas divdesmit piecas Pradjumnas bultas, tas uzbruka Pradjumnam ar savu briesmīgo vāli un iesita tik stipri, ka Pradjumna nesamaņā nokrita. Atskanēja saucieni: «Viņš ir miris! Viņš ir miris!» Vāle bija trāpījusi Pradjumnam pa krūtīm tik stipri, ka parasts cilvēks ar tādu sitienu būtu sašķaidīts gabalos.

Pradjumnas kaujas ratus vadīja Dārukas dēls. Saskaņā ar Vēdu cīņas noteikumiem, kaujas ratu vadītājam jāsadarbojas ar karotāju. Kaujas ratu vadītāja pienākums bija rūpēties par karotāju bīstamos un nedrošos brīžos. Tāpēc Dāruka aizveda Pradjumnu no kaujas lauka. Divas stundas pagulējis mierīgā vietā, Pradjumna atguvās, un, ieraudzījis, ka neatrodas kaujas laukā, viņš bargi norāja savu kaujas ratu vadītāju.

«Tu esi izdarījis sliktāko, ko vispār varēji izdarīt! Kāpēc tu aizvedi mani no kaujas lauka? Mans dārgais ratu vadītāj, es neesmu dzirdējis, ka mūsu ģimenē kāds jebkad būtu aizvests no kaujas lauka. Neviens nav pametis cīņu. Tu man esi nodarījis lielu kaunu. Visi teiks, ka es cīņas laikā esmu atstājis kaujas lauku. Mans dārgais ratniek, man tevi jānorāj: tu esi gļēvulis un vārgulis! Pasaki, kā gan es tagad rādīšos acīs savam tēvocim Balarāmam un tēvam Krišnam? Ko es Viņiem teikšu? Visi stāstīs, ka es esmu aizbēdzis no cīņas vietas. Ja viņi man par to jautās, ko es atbildēšu? Svaines smiesies par mani un teiks: «Mans dārgais varoni, kā gan tu izrādījies tāds gļēvulis? Vai tu vairs neesi vīrietis? Kā gan tu varēji tik zemu krist savu pretinieku acīs?» Mans dārgais ratu vadītāj, es domāju, ka, aizvedot mani no kaujas lauka, tu esi izdarījis vislielāko apvainojumu.»

Pradjumnas kaujas ratu vadītājs atbildēja: «Mans dārgais kungs! Es vēlu tev ilgu mūžu. Manuprāt, es neesmu izdarījis neko sliktu, jo kaujas ratu vadītāja pienākums ir palīdzēt karotājam, kad viņš ir nedrošā stāvoklī. Mans dārgais kungs! Cīņā tu esi liels meistars, taču kaujas ratu vadītājam un karotājam grūtā brīdī vienam otru jāaizsargā. Es skaidri apzinājos visus cīņas likumus un pildīju savu pienākumu. Ienaidnieks tev pēkšņi iesita ar vāli tik stipri, ka tu nokriti nesamaņā. Tu biji briesmās, un apkārt bija ienaidnieki, tādēļ es biju spiests tā rīkoties.»

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojums grāmatas «Krišna» septiņdesmit piektajai nodaļai «Šālvas cīņa ar Jadu dinastijas locekļiem».


Tālāk: 76. nodaļa

Saturs Bibliotēka