Krišna, Dieva Augstākā Personība priekšvārds

null

Priekšvārds

nivritta-taršair upagījamānād
bhavaušadhāč čhrotramano ‘bhirāmāt
ka uttama-šloka-gunānuvādāt
pumān viradžjēta vinā pašughnāt

Šrīmad Bhāgavatama (10.1.4.)

Ja rietumu valstīs kāds ierauga tādu grāmatu kā «Krišna», viņš tūlīt jautā: «Kas ir Krišna? Un, kas tā par meiteni Viņam blakus?» utt.

Tūlīt var atbildēt, ka Krišna ir Dieva Augstākā Personība. Kāpēc? Tāpēc, ka Viņš tieši atbilst Dieva Augstākās Personības aprakstam. Citiem vārdiem sakot, Krišna ir Dievs tāpēc, ka Viņš ir visupievilcīgs. Tas, kurš nav visupievilcīgs, nevar būt Dievs. Kādā veidā šī pievilcība var izpausties? Vispirms, ja kāds ir ļoti bagāts, tad viņš patīk ļaudīm. Gluži tāpat, pievilcīgs ir arī tas, kurš ir ļoti varens, ļoti slavens, ļoti skaists vai gudrs, vai arī tas, kurš nav pieķēries nekādiem īpašumiem. Tātad no pieredzes varam teikt, ka pievilcību rada (1) bagātība, (2) vara, (3) slava, (4) skaistums, (5) gudrība un (6) atsacīšanās spēja. Tas, kuram visas šīs sešas varenības piemīt vienlaicīgi un neierobežotā mērā, uzskatāms par Dieva Augstāko Personību. Šīs Dieva varenības ir aprakstījis Parāšara Muni, dižena Vēdu autoritāte.

Mēs esam redzējuši daudzus bagātniekus, daudzus varenus, slavenus, skaistus un izglītotus cilvēkus, kā arī cilvēkus atsacīšanās dzīves kārtā, kas nav pieķērušies materiālajiem īpašumiem. Bet visā cilvēces vēsturē mēs neesam redzējuši nevienu, kurš tāpat kā Krišna reizē būtu bezgalīgi bagāts, varens, slavens, skaists, gudrs un nepieķēries. Dieva Augstākā Personība Krišna ir vēsturiska personība, kas ieradās uz Zemi pirms 5000 gadiem. Krišna uzturējās uz Zemes 125 gadus un darbojās gluži kā cilvēks, taču Viņa darbība nav salīdzināma ne ar vienas citas personības darbību. Nevienam Krišnas darbam no Viņa atnākšanas brīža līdz aiziešanas brīdim pasaules vēsturē nevar atrast salīdzinājumu. Un tāpēc ikviens, kas zina, ko mēs saprotam ar vārdu «Dievs», atzīs Krišnu par Dieva Augstāko Personību. Neviens nevar līdzināties Dievam, un neviens nevar būt lielāks par Viņu. Tāda ir jēga pazīstamajam izteicienam «Dievs ir liels».

Pasaulē ir dažādi cilvēki ar dažādiem uzskatiem par Dievu, bet Vēdu raksti un visu laikmetu diženie āčārjas jeb Dieva izpratnes autoritātes, kā Šankara, Rāmānudža, Madhva, Višnusvāmī, Kungs Čaitanja un visi Viņa sekotāji mācekļu pēctecībā, vienprātīgi atzīst, ka Krišna ir Dieva Augstākā Personība. Kas attiecas uz mums, Vēdu civilizācijas sekotājiem, mēs atzīstam Vēdu vēsturi, kas apraksta Visumu, kurš sastāv no dažādām planētu sistēmām: Svargalokām jeb augstākajām planētām, Martjalokām jeb vidējām planētām un Pātālalokām jeb zemākajām planētām. Mūsdienu vēsturnieki nevar dot vēsturiskas liecības notikumiem, kas risinājušies uz zemes pirms vairāk kā 5000 gadiem, un antropologi apgalvo, ka pirms 40 000 gadiem uz šīs planētas vēl neesot bijis homo sapiens, jo evolūcija nebija sasniegusi tādu līmeni. Turpretī Vēdu vēstures grāmatas — Purānas un Mahābhārata — stāsta par cilvēces vēsturi miljoniem un miljardiem gadu tālā pagātnē.

Piemēram, šajos darbos ir stāstīts par Krišnas atnākšanu un aiziešanu pirms miljoniem un miljardiem gadu. Ceturtajā Bhagavad-gītas nodaļā Krišna Ardžunam stāsta, ka gan Viņš, gan Ardžuna jau ir dzimuši daudzas reizes un ka Viņš (Krišna) visu to atceras, turpretī Ardžuna — ne. Tas parāda atšķirību starp Krišnas zināšanām un Ardžunas zināšanām. Lai gan Ardžuna bija dižens karotājs un labi audzināts Kuru dinastijas loceklis, viņš tomēr bija parasts cilvēks, turpretī Krišnam, Dieva Augstākajai Personībai, bija bezgalīgi plašas zināšanas. Krišnas zināšanas ir bezgalīgas, un tāpēc Viņa atmiņai nav robežu.

Krišnas zināšanas ir tik pilnīgas, ka Viņš atceras visu, kas noticis, Viņam atnākot pirms miljoniem un miljardiem gadu, bet Ardžunas zināšanas un atmiņu ierobežo laiks un telpa, jo viņš ir parasts cilvēks. Ceturtajā nodaļā Krišna norāda, ka Viņš atceras, ka pirms vairākiem miljoniem gadu mācījis Bhagavad-gītu Saules dievam Vivasvānam.

Mūsdienās ateistiskie cilvēki ir ļoti iecienījuši mistiku, un tādā veidā viņi cenšas kļūt par Dievu. Ateisti parasti sauc sevi par Dievu tāpēc, ka to ir iedomājušies vai arī uzskata, ka sasnieguši šo stāvokli ar panākumiem meditācijā. Bet Krišna nav tāds Dievs. Viņš nekļūst par Dievu, izdomājot kaut kādus mistiskās meditācijas paņēmienus vai arī uzņemoties smagas mistiskās jogas vingrinājumu askēzes. Patiesību sakot, Viņš nekad nekļūst par Dievu, jo Viņš ir Visaugstais Dievs jebkuros apstākļos.

Krišnas tēvocis no mātes puses Kamsa bija ieslodzījis Kunga tēvu un māti cietumā, un, Krišna nākdams pasaulē, parādījās četrroku Višnu-Nārājanas veidolā. Tad Krišna pieņēma bērna izskatu un teica tēvam, lai tas Viņu aiznes pie Nandas Mahārādžas un Jašodas, Nandas sievas. Kad Krišna bija pavisam mazs bērns, Viņu centās nogalināt milzīgā dēmoniete Pūtana, bet Krišna, zīzdams viņas krūti, izsūca raganas dzīvību. Lūk, ar ko atšķiras īstens Dievs no Dieva, kas nācis no mistikas rūpnīcas. Krišnam nebija iespējas nodarboties ar mistisko jogu, tomēr Viņš ik uz soļa atklāja sevi kā Dieva Augstāko Personību — gan bērnībā, gan jaunībā. Grāmatā «Krišna» aprakstīts viss, ko Kungs paveica cilvēka izskatā. Lai gan Krišna darbojas kā cilvēks, Viņš vienmēr ir un paliek Dieva Augstākā Personība.

Krišna ir visupievilcīgs, tāpēc mums jāzina, ka visas vēlmes jāvērš uz Viņu. Bhagavad-gītā teikts, ka katrs cilvēks ir tikai sava ķermeņa saimnieks un īpašnieks, bet Krišna, kurš ir Virsdvēsele ikviena sirdī, ir visu atsevišķo ķermeņu augstākais īpašnieks un augstākais saimnieks. Tādējādi, ja mēs savu mīlestības tieksmi vēršam vienīgi uz Krišnu, tad tūlīt gluži dabiski saprotam visuaptverošo mīlestību, vienību un mieru. Laistot koka sakni, mēs, gluži dabiski, dodam ūdeni visiem tā zariem, lapām un ziediem; kad mēs caur muti dodam ēdienu vēderam, tad apmierinātas tiek visas ķermeņa daļas.

Mākslu vērst savu uzmanību uz Visaugstāko un veltīt Viņam savu mīlestību sauc par Krišnas apziņu. Mēs esam izveidojuši Krišnas apziņas kustību tāpēc, lai ikviens varētu apmierināt savu tieksmi mīlēt citus, vēršot mīlestību uz Krišnu. Ikviens ārkārtīgi vēlas apmierināt sevī snaudošo mīlestību uz citiem, bet visi dažādie paņēmieni, kā sociālisms, komunisms, altruisms, humānisms, nacionālisms un viss cits, kas izdomāts, lai pasaulē sasniegtu mieru un labklājību, ir bezjēdzīgs un noved pie vilšanās, jo mēs pilnīgi neko nezinām par Krišnas mīlestības mākslu. Ļaudis parasti domā, ka, aizstāvot morāles principus un reliģijas rituālus, viņi kļūs laimīgi. Citi uzskata, ka laimi var sasniegt ar ekonomisku uzplaukumu, vēl citi domā, ka viņiem laimi atnesīs jutekļu apmierināšana. Taču patiesībā ļaudis var būt laimīgi, tikai mīlot Krišnu.

Dažādu veidu attiecībās, ko sauc par garšām jeb rasām, Krišna var pilnīgā veidā atbildēt uz cilvēku tieksmi mīlēt. Mīlestībā ir divpadsmit pamatattiecības. Krišnu var mīlēt kā augstāko nezināmo, augstāko saimnieku, augstāko draugu, vislabāko bērnu un augstāko mīlētāju. Šīs ir piecas galvenas mīlestības rasas. Vēl Krišnu var mīlēt netieši septiņu veidu attiecībās, kuras šķietami atšķiras no piecām sākotnējām attiecībām. Tomēr, ja cilvēks tikai pievērš savu snaudošo mīlestības tieksmi Krišnam, viņa dzīve kļūst veiksmīga. Tas nav izdomājums, bet gan patiesība, ko var īstenot praksē. Cilvēks savā dzīvē var tieši sajust Krišnas mīlestības iedarbību.

Bhagavad-gītas devītajā nodaļā Krišnas apziņas zinātne ir nosaukta par visu zināšanu valdnieku, vislielāko noslēpumu un augstāko pārpasaulīgās izpratnes zinātni. Tomēr Krišnas apziņas zinātnes rezultātus mēs varam tieši sajust, jo šo mācību ir viegli pielietot praksē un tā sagādā lielu prieku. Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs izdarām Krišnas apziņā, šis nopelns ir mūžīgs, jo tas nezūd nekādos apstākļos. Mēs jau esam pārliecinājušies, ka apjukušie un cerības zaudējušie mūsdienu rietumu valstu jaunieši spēj tiešā veidā uztvert, ko dod savas mīlestības tieksmes vēršana vienīgi uz Krišnu.

Ja cilvēks nodarbojas ar smagām askēzēm un daudz ko ziedo, bet neatmodina sevī snaudošo mīlestību uz Krišnu, tad ir teikts, ka visas viņa askēzes uzskatāmas par bezjēdzīgām. No otras puses, ja cilvēks ir atmodinājis mīlestību uz Krišnu, tad kāda gan jēga bez vajadzības nodarboties ar askēzēm?

Krišnas apziņas kustība ir neatkārtojama Kunga Čaitanjas dāvana šī laikmeta pagrimušajām dvēselēm. Tā ir ļoti vienkāršs paņēmiens, ar ko pēdējo četru gadu laikā ir nodarbojušies arī cilvēki rietumu valstīs, un nav nekādu šaubu par to, ka šī kustība var apmierināt cilvēces snaudošo mīlestības tieksmi. Grāmata «Krišna» uzrakstīta, lai palīdzētu Krišnas apziņas kustībai rietumu pasaulē. Šī pārpasaulīgā grāmata izdota divās daļās un bagātīgi ilustrēta. Cilvēkiem patīk lasīt dažādu veidu daiļliteratūru, tā izmantojot savu laiku un spēkus. Tagad šo tieksmi var vērst uz Krišnu. Tas dos nezūdošu dvēseles apmierinājumu un sagādās prieku gan katram atsevišķi, gan visiem kopā.

Bhagavad-gītā teikts, ka pat neliela piepūle Krišnas apziņas ceļā var pasargāt mūs no vislielākajām briesmām. Var minēt simtiem un tūkstošiem piemēru par to, kā cilvēki, pateicoties nelielai attīstībai Krišnas apziņā, izvairījušies no vislielākajām briesmām. Tāpēc mēs lūdzam visus izmantot iespēju, ko dod šis diženais pārpasaulīgais darbs. Ik lappuse lasītājam atklās neizmērojamas zināšanas mākslā, zinātnē, literatūrā, filozofijā un reliģijā, un galu galā, izlasot visu grāmatu, cilvēks varēs nobaudīt Dieva mīlestības augli.

Es esmu ļoti pateicīgs Šrīmānam Džordžam Harisonam, kurš tagad daudzina Harē Krišna, par viņa dāsno 19 000 dolāru ziedojumu visa šīs grāmatas metiena iespiešanai. Lai Krišna svētī šo jauko puisi ar tālāku pilnveidošanos Krišnas apziņā.

Un, visbeidzot, es kā aizvien gribētu dot savu svētību Šrīmānam Šjāmasundaram dāsam adhikārī, Šrīmānam Brahmānandam dāsam brahmačārī, Šrīmānam Hajagrīvam dāsam adhikārī, Šrīmānam Satsvarūpam dāsam adhikārī, Šrīmatī Dēvahūti-dēvī, Šrīmatī Džadurānī dāsī, Šrīmānam Muralīdharam dāsam brahmačārī, Šrīmānām Bhāradvādžam dāsam adhikārī, Šrīmānam Pradjumnam dāsam adhikārī u.c. par visām viņu pūlēm, lai šis izdevums būtu veiksmīgs.

Harē Krišna

Šrīlas Bhaktisidhāntas
Sarasvatī atnākšanas dienā

1970. gada 26. februāris
ISKCON galvenā mītne,
Vatsekas avēnija 3764,
Kalifornija, Losandželosa, ASV

Krišna Dieva Augstākā Personība


Tālāk: Ievads

Saturs Bibliotēka