Krišna, Dieva Augstākā Personība piektā nodaļa

null

Piektā nodaļa

Nandas un Vasudēvas tikšanās

Lai gan Krišna bija Vasudēvas un Dēvakī īstais dēls, Kamsas nežēlīgās darbības dēļ Vasudēva nevarēja piedalīties sava dēla dzimšanas ceremonijā. Bet Krišnas audžutēvs Nanda Mahārādža nosvinēja Krišnas dzimšanas ceremoniju ar lielu prieku. Otrā dienā tika pavēstīts, ka Jašodai piedzimis zēns. Saskaņā ar Vēdu paražu Nanda Mahārādža uz dzimšanas ceremoniju uzaicināja mācītus astrologus un brāhmanus. Kad bērns ir nācis pasaulē, astrologi aprēķina viņa dzimšanas brīdi un sastāda mūža horoskopu. Pēc bērna dzimšanas notiek vēl viena ceremonija: ģimenes locekļi nomazgājas, attīrās, izgreznojas ar rotām un skaisti apģērbjas; tad tie nāk pie bērna un klausās, ko astrologs stāsta par viņa nākotni. Nanda Mahārādža un pārējie ģimenes locekļi uzposās un apsēdās vietā, kur bērns bija dzimis. Brāhmani, kas bija ieradušies šim gadījumam par godu, saskaņā ar rituāliem skaitīja svētīgas mantras, bet astrologi rīkoja dzimšanas ceremoniju. Šādā reizē tiek godināti visi padievi un ģimenes priekšteči. Nanda Mahārādža izdalīja brāhmaniem 200 000 govju, kas bija izgreznotas ar audumiem un rotām. Viņš dāvināja ne tikai govis, bet arī graudu kalnus, kas bija izrotāti ar dārglietām un zeltā šūdinātām drēbēm.

Materiālajā pasaulē mums var būt dažāda veida bagātība, taču reizēm tā nav iegūta īpaši godīgā un dievbijīgā ceļā, jo tāda ir bagātības uzkrāšanas daba. Tāpēc, kā norādīts Vēdās, šī bagātība ir jāšķīsta, dāvājot brāhmaniem govis un zeltu. Arī jaundzimušais šķīstās, kad brāhmaniem tiek dāvāti graudi. Jāsaprot, ka materiālajā pasaulē mēs vienmēr esam piesārņoti, tāpēc mums jāšķīsta savs mūžs, savi īpašumi un patība. Mūža laikā mēs varam attīrīties, katru dienu mazgājoties, iekšēji un ārēji attīrot ķermeni un desmit veidos šķīstoties. Savu bagātību mēs varam šķīstīt ar askēzi, Dieva Kunga godināšanu un žēlastības dāvanu došanu. Sevi mēs varam šķīstīt, apgūstot Vēdas, tiecoties pēc sevis apzināšanās un izprotot Augstāko Absolūto Patiesību. Tāpēc Vēdu rakstos teikts, ka ikviens piedzimst par šūdru, bet pēc šķīstīšanās cilvēks kļūst par divreiz dzimušo. Apgūstot Vēdas, cilvēks var kļūt par vipru, un tas dod iespēju vēlāk kļūt par brāhmanu. Par brāhmanu sauc to, kurš pilnībā izpratis Absolūto Patiesību. Sasniedzot vēl augstāku pilnību, brāhmans kļūst par vaišnavu jeb bhaktu.

Šajā ceremonijā visi sanākušie brāhmani sāka skaitīt dažādas Vēdu mantras, lai padarītu bērna mūžu laimīgu. Pastāv dažādi daudzināšanas veidi, kurus sauc par sūtu, māgadhu, vandī un virudāvalī. Mantru un dziesmu dziedāšanas laikā ārā skanēja ragi un timpāni. Šajos svētkos priecīgās skaņas varēja dzirdēt visās ganībās un mājās. Namu iekšpusē un ārpusē bija dažādi mākslinieciski rīsu pastas zīmējumi, un viss, pat ielas un ceļi, bija apslacīts ar smaržīgu ūdeni. Griesti un jumti bija izrotāti ar dažādiem karogiem, vītnēm un zaļām lapām. No lapām un ziediem bija izveidoti vārti. Govis, buļļi un teļi bija noziesti ar eļļas un kurkumas maisījumu un izkrāsoti ar tādiem minerāliem kā mīniju, dzeltenajiem māliem un mangānu. Lopi bija izrotāti ar pāvu spalvu vītnēm, skaistiem, krāsainiem audumiem un zelta kaklarotām.

Kad sajūsminātie gani uzzināja, ka Krišnas tēvs Nanda Mahārādža rīko sava dēla dzimšanas ceremoniju, viņus pārņēma līksme. Gani uzposās dārgās drēbēs, izgreznojās ar dažādiem auskariem un kaklarotām un uzlika galvā lielus turbānus. Krāšņi apģērbušies, viņi ar dažādām dāvanām gāja pie Nandas Mahārādžas.

Kad ganes uzzināja, ka māte Jašoda laidusi pasaulē bērnu, viņas ļoti nopriecājās. Arī ganes saģērbās dažādās dārgās drēbēs, izrotājās un ieziedās ar smaržīgām eļļām.

Putekļi vēl vairāk izceļ lotosa zieda skaistumu, un gopī (ganu sievietes) krāsoja savas lotosiem līdzīgās sejas ar kunkumas putekļiem. Daiļās gopī paņēma dažādas dāvanas un pavisam drīz jau bija pie Mahārādžas Nandas. Ganēm bija plati gurni un pilnas krūtis, un viņas nevarēja ātri paiet, bet lielā mīlestībā pret Krišnu tās steidzās uz Nandas Mahārādžas māju, cik vien ātri spēja. Gopī ausīs bija pērļu riņķi, ap kaklu — dārgakmeņu medaljoni, lūpas un acis bija uzkrāsotas, un ap rokām viņām bija skaistas zelta sprādzes. Kad sievietes steidzās pa akmeņiem bruģēto ceļu, ziedu virtenes krita zemē, un likās, ka no debesīm līst puķu lietus. Dažādās rotaslietas šūpojās, un tas padarīja sievietes vēl skaistākas. Tā viņas sasniedza Nanda-Jašodas māju un svētīja bērnu: «Mazais, lai Tev ilgs mūžs! Esi labs un sargā mūs!» Tā svētīdamas mazo Krišnu, viņas Tam piedāvāja kurkumas pulveri sajauktu ar eļļu, jogurtu, pienu un ūdeni. Gopī apšļakstīja ar šo maisījumu ne tikai mazo Krišnu, bet arī visus apkārtējos. Par godu šim svētīgajam notikumam prasmīgi mūziķi spēlēja dažāda veida instrumentus.

Redzēdami, ko dara ganu sievietes, gani lielā jautrībā atbildēja ar to pašu un sāka apšļakstīt viņas ar jogurtu, pienu, kausētu sviestu un ūdeni. Tad vīrieši un sievietes viens otru apmētāja ar sviestu. Redzot gaņu un ganu rotaļu, Nanda Mahārādža ļoti priecājās un sāka dāsni izdalīt žēlastības dāvanas sanākušajiem dziedātājiem. Daži no tiem skaitīja svarīgus Upanišadu un Purānu pantus, daži slavināja ģimenes priekštečus, un daži saldi dziedāja. Tur bija arī daudz mācītu brāhmanu, un Nanda Mahārādža par godu šim notikumam lielā apmierinājumā viņus apdāvināja ar dažādiem apģērbiem, rotām un govīm.

Lūk, cik bagāti bija Vrindāvanas iedzīvotāji, kas nodarbojās tikai ar govju audzēšanu. Visi gani piederēja vaišju kopienai, kas aizsargā govis un audzē labību. Pēc ganu drēbēm, rotājumiem un izturēšanās var saprast, ka materiālā ziņā viņi bija bagāti, lai gan dzīvoja mazā ciematiņā. Dažādu piena izstrādājumu ganiem bija tik daudz, ka viņi apmētāja viens otru ar sviestu un neuzskatīja, ka tā būtu izšķērdība. Viņu bagātība bija piens, jogurts, kausēts sviests un daudzi citi piena izstrādājumi. Gani tirgojās ar lauksaimniecības ražojumiem, un tiem bija daudz dažādu dārglietu, rotu un greznu drēbju. Tā visa viņiem pietika ne tikai pašiem, bet tie varēja dot dāvanas arī citiem, kā darīja Nanda Mahārādža.

Tā Kunga Krišnas audžutēvs Nanda Mahārādža sāka apmierināt visu sanākušo viesu vēlmes. Viņš ar cieņu tos sagaidīja un deva viņiem visu, ko tie vēlējās. Mācītie brāhmani, kuriem nebija citu ienākumu avotu, bija pilnīgi atkarīgi no vaišju un kšatriju kopienām, un tādos svētkos kā dzimšanas dienās un kāzās viņi saņēma dāvanas. Godinot Kungu Višnu un cenšoties iepriecināt visus sanākušos ļaudis, Nanda Mahārādža vēlējās tikai to, lai mazais Krišna būtu laimīgs. Viņš nezināja, ka šis bērns ir Višnu avots, un lūdza, lai Kungs Višnu jaundzimušo aizsargā.

Balarāmas māte Rohinīdēvī bija visveiksmīgākā no Vasudēvas sievām. Viņa nebija kopā ar vīru, taču, lai apsveiktu Mahārādžu Nandu ar dēla Krišnas dzimšanu, viņa ļoti skaisti uzposās. Izgreznojusies ar ziedu vītni, kaklarotu un citiem rotājumiem, Rohinī, apkalpodama viesus, staigāja šurpu un turpu. Saskaņā ar Vēdu paražu sieviete, kuras vīrs ir projām, nemēdz skaisti ģērbties. Taču tam par spīti Rohinī par godu šim gadījumam uzposās.

No tā, cik krāšņa bija Krišnas dzimšanas ceremonija, kļūst skaidrs, ka Vrindāvana tajā laikā bija bagāta visādā ziņā. Valdnieka Nandas un mātes Jašodas mājā bija piedzimis Kungs Krišna, tāpēc laimes dievietei Vrindāvanā vajadzēja parādīt savu bagātību. Varēja redzēt, ka Vrindāvana jau bija kļuvusi par laimes dievietes rotaļu vietu.

Kad dzimšanas ceremonija beidzās, Nanda Mahārādža nolēma doties uz Mathuru, lai samaksātu Kamsas valdībai gadskārtējos nodokļus. Pirms aiziešanas viņš sasauca kopā ciema spēcīgākos ganus un lūdza, lai tie viņa prombūtnē gādā par Vrindāvanu. Kad Nanda Mahārādža ieradās Mathurā, Vasudēva to uzzināja un ļoti vēlējās apsveikt savu draugu. Viņš tūlīt devās uz vietu, kur uzturējās Nanda Mahārādža. Ieraudzīdams Nandu, viņš jutās tā, it kā būtu atguvis dzīvību. Nanda lielā priekā piecēlās un apskāva Vasudēvu. Sagaidīšana bija ļoti silta, un Nanda piedāvāja Vasudēvam apsēsties. Vasudēva vēlējās zināt, kā klājas abiem viņa dēliem, kas, Nandam nezinot, bija nonākuši viņa gādībā. Vasudēva nepacietīgi jautāja, kā Tiem iet. Gan Balarāma, gan Krišna bija Vasudēvas dēli. Balarāma bija pārnests Vasudēvas sievas Rohinī klēpī, un Rohinī dzīvoja Nandas Mahārādžas aizsardzībā. Krišnu Vasudēva pats bija aiznesis Jašodai un apmainījis pret viņas meitu. Nanda Mahārādža zināja, ka Balarāma ir Vasudēvas dēls, bet nezināja, ka arī Krišna ir Vasudēvas dēls. Turpretī Vasudēva to zināja un nepacietīgi jautāja, kā klājas Krišnam un Balarāmam.

Vasudēva sacīja: «Mans dārgais brāli, tu jau esi gados un vienmēr esi vēlējies dēlu, tomēr neviena dēla tev nav bijis. Tagad ar Dieva Kunga žēlastību tev uzsmaidījusi laime un piedzimis brīnišķīgs dēls. Manuprāt, tā ir liela svētība. Dārgais draugs, Kamsa bija ieslodzījis mani cietumā, bet tagad es esmu brīvs un jūtos kā no jauna piedzimis. Es necerēju, ka vēl kādreiz tevi ieraudzīšu, bet nu ar Dieva žēlastību mēs esam sastapušies.» Pēc tam Vasudēva ļoti vēlējās kaut ko uzzināt par Krišnu. Krišna bija slepeni ielikts mātes Jašodas gultā, un Nanda Mahārādža pēc lielajām Viņa dzimšanas svinībām bija ieradies Mathurā. Tāpēc Vasudēva bija ļoti priecīgs un teica: «Es jūtos kā no jauna piedzimis.» Vasudēva necerēja, ka Krišna paliks dzīvs, jo visus pārējos viņa dēlus Kamsa bija nogalinājis.

Vasudēva turpināja: «Dārgais draugs, mums nekādi neizdodas būt kopā. Mums ir ģimenes, radinieki, dēli un meitas, taču ir iznācis tā, ka parasti esam šķirti viens no otra. Tas ir tāpēc, ka ikviena dzīvā būtne atnāk uz Zemi dažādu veidu auglīgās darbības spiesta. Būtnes var atrasties kopā, bet nav zināms, vai tas tā ilgi turpināsies. Viņas auglīgi darbojas dažādos veidos un tādējādi izšķiras. Piemēram, okeāna viļņos peld daudz augu un zāļu. Reizēm tās ir kopā, un reizēm tās tiek izšķirtas uz visiem laikiem. Viena ūdenszāle tiek aizskalota uz vienu pusi, bet otra — uz citu pusi. Gluži tāpat mums var būt ļoti ciešas ģimenes saites, kamēr esam kopā, bet vēlāk laika viļņi mūs izšķir.»

Šie Vasudēvas vārdi nozīmēja: lai gan viņam ar Dēvakī bija piedzimuši astoņi dēli, no tiem visiem nācās šķirties. Viņš nevarēja paturēt pie sevis pat Krišnu. Vasudēva ilgojās pēc Krišnas, bet nedrīkstēja to teikt. «Lūdzu, pastāsti man, kā klājas Vrindāvanā,» viņš sacīja. «Jums ir daudz lopu. Vai tie ir laimīgi, vai viņiem pietiek zāles un ūdens? Lūdzu, pastāsti, vai tur, kur tu dzīvo, viss ir mierīgi?» Vasudēva šo jautājumu uzdeva tāpēc, ka ļoti raizējās par Krišnas drošību. Viņš zināja, ka Kamsa ar saviem sekotājiem cenšas uzsūtīt Krišnam dažādus dēmonus un nogalināt Viņu. Bija jau nolemts, ka jānogalina visi bērni, kas nākuši pasaulē desmit dienas pirms un pēc Krišnas dzimšanas. Vasudēva ļoti raizējās par Krišnu, tāpēc jautāja, vai tur, kur Viņš dzīvo, ir droši. Vēl viņš jautāja, kā klājas Balarāmam un viņa mātei Rohinī, kas atradās Nandas Mahārādžas gādībā. Vēl Vasudēva atgādināja Nandam Mahārādžam, ka Balarāma nezina, kas ir Viņa īstais tēvs. «Par savu tēvu Viņš uzskata tevi. Un tagad tev ir vēl viens bērns — Krišna. Es domāju, ka tu par viņiem labi rūpējies.» Vēl būtiski ir tas, ka Vasudēva jautāja, kā klājas Nandas Mahārādžas lopiem. Dzīvnieki, it īpaši govis, tika aizsargāti gluži kā pašu bērni. Vasudēva bija kšatrijs, un Nanda Mahārādža bija vaišja. Kšatriju pienākums ir aizsargāt visus valsts cilvēkus, bet vaišju pienākums ir aizsargāt govis. Govis ir tikpat svarīgas kā cilvēki. Visādā ziņā jāaizsargā gan ļaudis, gan govis.

Pēc tam Vasudēva teica, ka reliģisko principu, ekonomiskās attīstības un veiksmīgas jutekļu prasību apmierināšanas uzturēšana ir atkarīga no radinieku, nāciju un visas cilvēces sadarbības. Tāpēc ikvienam ir pienākums raudzīties, lai apkārtējiem ļaudīm un govīm neklātos slikti. Ir jārūpējas par apkārtējo cilvēku un dzīvnieku mieru un ērtībām. Tad var viegli sasniegt pilnveidošanos reliģijā, ekonomisko attīstību un jutekļu apmierināšanu. Vasudēva izteica savu nožēlu par to, ka nespēja aizsargāt Dēvakī bērnus. Viņš uzskatīja, ka tādēļ ir zaudējis reliģijas principus, ekonomisko attīstību un jutekļu apmierinājumu.

To noklausījies, Nanda Mahārādža atbildēja: «Dārgais Vasudēva, es zinu, ka tu ļoti bēdājies par to, ka ļaunais valdnieks Kamsa ir nogalinājis tavus un Dēvakī dēlus. Lai gan pēdējais bērns bija meitenīte, Kamsam neizdevās viņu nogalināt, un tā pacēlās uz debesu planētām. Mans dārgais draugs, neskumsti; mūs visus vada agrākā darbība, kuru pat neapjaušam. Ikviens ir atkarīgs no saviem agrākajiem darbiem, un gudrais ir tas, kurš zina filozofiju par karmu un tās sekām. Tādu cilvēku neapbēdina nekas — ne laime, ne ciešanas.»

Vasudēva atbildēja: «Dārgais Nanda! Ja tu jau esi samaksājis valdības nodokļus, tad steidzies ātrāk mājās, jo es baidos, ka Gokulā varētu notikt kaut kas slikts.»

Pēc draudzīgās sarunas ar Nandu Mahārādžu Vasudēva atgriezās mājās. Arī Nandas Mahārādžas vadītie gani, kuri bija ieradušies Mathurā samaksāt nodokļus, devās atpakaļ.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojums grāmatas «Krišna» piektajai nodaļai «Nandas un Vasudēvas tikšanās».


Tālāk: 6. nodaļa

Saturs Bibliotēka