Krišna, Dieva Augstākā Personība otrā nodaļa

null

Otrā nodaļa

Padievu lūgšanas Kungam Krišnam,
kurš atradās mātes klēpī

Valdnieks Kamsa ne tikai sagrāba Jadu, Bhodžas un Andhakas dinastiju valstis, kā arī Šūrasēnas valsti, bet arī noslēdza savienību ar citiem dēmoniskiem valdniekiem: dēmonu Pralambu, dēmonu Baku, dēmonu Čānūru, dēmonu Trināvartu, dēmonu Aghāsuru, dēmonu Muštiku, dēmonu Arištu, dēmonu Dvividu, dēmonieti Pūtanu, dēmonu Kēšī un dēmonu Dhēnuku. Tajā laikā Džarāsandha valdīja pār Magadhas apgabalu, kas tagad ir Bihāras pavalsts. Ar diplomātisku politiku Kamsa izveidoja sava laika visvarenāko valsti, ko aizsargāja Džarāsandha. Vēl viņš noslēdza savienību ar tādiem valdniekiem kā Bānāsuru un Bhaumāsuru, kļūdams par pašu stiprāko valdnieku. Pēc tam Kamsa vērsa savu naidu pret Jadu dinastiju, kurā bija jāpiedzimst Krišnam.

Kamsas vajātie Jadu, Bhodžas un Andhakas dinastiju valdnieki meklēja patvērumu citās valstīs, kā Kuru valstī, Pančālu valstī un Kēkajas, Šālvas, Vidharbas, Nišadhas, Vidēhas un Košalas valstīs. Kamsa sagrāva Jadu, kā arī Bhodžas un Andhakas sadraudzību un nostiprinājās visā plašajā zemē, ko tajā laikā sauca par Bhārata-varšu.

Kad Kamsa vienu pēc otra nogalināja sešus Dēvakī un Vasudēvas bērnus, daudzi radi un draugi gāja pie viņa un lūdza nerīkoties tik nežēlīgi. Taču visi tie kļuva par Kamsas pielūdzējiem.

Kad Dēvakī nāca mātes cerībās septīto reizi, viņas klēpī iegāja Krišnas pilnīgais izvērsums, ko sauc par Anantu. Dēvakī pārņēma gan sajūsma, gan žēlums. Viņa priecājās, jo saprata, ka klēpī atrodas Kungs Višnu, bet tajā pat laikā arī bēdājās par to, ka, bērnam piedzimstot, Kamsa Viņu nogalinās. Tajā laikā Dieva Augstākā Personība Krišna, juzdams līdzi Jadu, pret kuriem tik zvērīgi izturējās Kamsa, lika ierasties savai Jogamaijai jeb iekšējai spējai. Krišna ir Visuma Kungs, it īpaši Jadu dinastijas Kungs.

Jogamaija ir Dieva Personības galvenā spēja. Vēdās teikts, ka Kungam, Dieva Augstākajai Personībai, ir daudz dažādu spēju. Parāsja šaktir vividhaiva šrūjatē. Dažādās spējas darbojas ārēji un iekšēji, un Jogamaija ir galvenā no tām. Krišna pavēlēja, lai Jogamaija ierodas Vradžabhūmi zemē (Vrindāvanā), kas vienmēr ir izrotāta un kurā ir daudz skaistu govju. Vrindāvanā, valdnieka Nandas un valdnieces Jašodas mājā dzīvoja Rohinī, viena no Vasudēvas sievām. Lielās bailēs no Kamsas nežēlībām savu dzīvesvietu bija pametusi ne tikai Rohinī, bet arī daudzi citi Jadu dinastijas locekļi. Daži no tiem slēpās pat kalnu alās.

Kungs Jogamaijai teica: «Kamsas cietumā atrodas Vasudēva un Dēvakī, un pašlaik Dēvakī klēpī ir Mans pilnīgais izvērsums Šēša. Izdari tā, lai Šēša no Dēvakī klēpja pārietu Rohinī klēpī. Pēc tam Es pats ar visiem saviem spēkiem ieradīšos Dēvakī klēpī. Es kļūšu par Dēvakī un Vasudēvas dēlu, bet tev jādodas uz Vrindāvanu un jākļūst par Nandas un Jašodas meitu.

Tā kā tu ieradīsies reizē ar Mani un būsi Mana māsa, pasaules ļaudis tevi godinās ar dažādām vērtīgām dāvanām: smaržkociņiem, gaismekļiem, puķēm un ziedojumiem. Tev ātri jāpiepilda viņu jutekļu apmierināšanas vēlmes. Ļaudis, kas pieķērušies materiālām lietām, godinās tavus dažādos izvērsumus, kurus sauks par Durgu, Bhadrakālī, Vidžaju, Vaišnavī, Kumudu, Čandiku, Krišni, Mādhavī, Kanjaku, Maiju, Nārājanī, Īšānī, Šāradu un Ambiku.»

Krišna un Jogamaija ieradās kā brālis un māsa — augstākās spējas Avots un augstākā spēja. Lai gan starp spējas Avotu un spēju nav stingri noteiktas atšķirības, spēja vienmēr ir pakļauta spējas Avotam. Tie, kas ir materiālistiski, pielūdz spēju, bet pārpasaulnieki godina spējas Avotu. Krišna ir augstākais spējas Avots, un Durga ir augstākā spēja materiālajā pasaulē. Visi, kas dzīvo saskaņā ar Vēdu kultūru, patiesībā godina gan spējas Avotu, gan spēju. Ir simtiem un tūkstošiem Višnu un Dēvī tempļu, un reizēm šīs Dievības tiek godinātas vienlaicīgi. Spējas, t.i., Durgas jeb Krišnas ārējās enerģijas, godinātājs ļoti viegli var gūt visu veidu materiālos panākumus, bet tam, kurš vēlas pārpasaulīgi pilnveidoties Krišnas apziņā, jāgodina spējas Avots.

Vēl Kungs Jogamaijai paziņoja, ka Dēvakī klēpī atrodas Viņa pilnīgais izvērsums Ananta Šēša. Tā kā Ananta Šēša ar varu tiks pārvietots Rohinī klēpī, Viņu sauks par Sankaršanu, un Viņš būs visa garīgā spēka jeb balas avots. Ar šo spēku cilvēks var sasniegt dzīves augstāko svētlaimi, ko sauc par ramanu. Tāpēc Anantas pilnīgo daļu pēc Viņa ierašanās sauks vai nu par Sankaršanu, vai par Balarāmu.

Upanišadās ir teikts: nājam ātmā bala-hīnēna labhjah. Cilvēks nevar sasniegt augstāko sevis apzināšanos līmeni, nesaņemot pietiekamu svētību no Balarāmas. Bala nav fiziskais spēks. Garīgo pilnību nav iespējams sasniegt ar fizisko spēku. Vajadzīgs garīgais spēks, ko dod Balarāma jeb Sankaršana. Ananta jeb Šēša ir spēks, kas visas planētas tur noteiktajās vietās. Materiālajā pasaulē šo spēku sauc par gravitāciju, bet patiesībā tas ir Sankaršanas spējas izpausme. Balarāma jeb Sankaršana ir garīgā spēja jeb sākotnējais garīgais skolotājs. Tāpēc Kungs Nitjānanda prabhu, kurš arī ir Balarāmas avatārs, ir sākotnējais garīgais skolotājs. Un garīgais skolotājs savukārt pārstāv Balarāmu, Dieva Augstāko Personību, kas dod garīgo spēku. «Čaitanja-čaritāmritā» apstiprināts, ka garīgais skolotājs ir Krišnas žēlastības izpausme.

Saņēmusi Dieva Augstākās Personības norādījumus, Jogamaija pazemīgi apgāja apkārt Kungam un tad saskaņā ar Viņa gribu devās uz materiālo pasauli. Kad visvarenā Dieva Augstākā Personība pārnesa Kungu Šēšu no Dēvakī klēpja uz Rohinī klēpi, abas sievietes atradās Jogamaijas burvībā, ko sauc arī par joga-nidru. Kad tas bija noticis, ļaudis domāja, ka septītajā reizē Dēvakī bijušas priekšlaicīgas dzemdības. Tādējādi, lai gan Balarāma bija Dēvakī dēls, Viņš tika pārnests uz Rohinī klēpi, lai piedzimtu viņai. Pēc tam Dieva Augstākā Personība Krišna, kurš vienmēr ir gatavs dot visas spējas saviem tīrajiem bhaktām, iegāja Vasudēvas prātā kā visas pasaules Kungs. Var saprast, ka Kungs Krišna vispirms iegāja Vasudēvas tīrajā sirdī, bet pēc tam pārgāja Dēvakī sirdī. Viņš nenonāca Dēvakī klēpī ar tēva sēklu. Dieva Augstākā Personība ar savām neaptveramajām spējām var ierasties jebkādā veidā. Viņš nav spiests atnākt parastā veidā, ar sēklu pārejot sievietes klēpī.

Kad Vasudēva savā sirdī glabāja Dieva Augstākās Personības veidolu, viņš mirdzēja gluži kā saule, kuras karstie stari parastajiem ļaudīm ir nepanesami. Kunga veidols, kas atradās Vasudēvas skaidrajā sirdī, neatšķiras no Krišnas sākotnējā veidola. Krišnas veidola ierašanos kādā vietā, it īpaši sirdī, sauc par dhāmu. Vārds «dhāma» norāda ne tikai uz Krišnas veidolu, bet arī uz Viņa vārdu, īpašībām un visu, kas ar Viņu saistīts. Tas viss izpaužas vienlaicīgi.

Dieva Augstākās Personības mūžīgais veidols ar visām savām spējām no Vasudēvas prāta pārgāja Dēvakī prātā, gluži kā rietoša saule atstarojas pilnā mēnesī, kas uzlec austrumos.

Dieva Augstākā Personība Krišna no Vasudēvas ķermeņa iegāja Dēvakī ķermenī. Kungs atšķirībā no parastas dzīvās būtnes nav saistīts. Kad ierodas Krišna, līdz ar Viņu atnāk arī visi pilnīgie izvērsumi (kā Nārājana) un avatāri (kā Kungs Nrisimha un Varāha), un tie nav pakļauti materiālās esamības saitēm. Tādā veidā Dēvakī kļuva par uzturēšanās vietu Dieva Augstākajai Personībai, kas ir viena vienīga un kas ir visa radītā cēlonis. Dēvakī bija kļuvusi par Absolūtās Patiesības mājvietu, taču Kamsas gūstā viņa izskatījās kā pārklāta uguns vai kā neizmantota izglītība. Ja uguns deg kāda trauka iekšienē, tad tās gaišos starus ir grūti novērtēt. Arī zināšanas, kas netiek izpaustas un nenes labumu ļaudīm, paliek nenovērtētas. Tā Dēvakī dzīvoja Kamsas pils cietumā, un neviens neredzēja viņas pārpasaulīgo skaistumu, ko radīja Dieva Augstākā Personība, atrazdamies tās klēpī.

Tomēr Kamsa ievēroja savas māsas pārpasaulīgo daiļumu un tūlīt saprata, ka viņas klēpī radusi patvērumu Dieva Augstākā Personība. Dēvakī vēl nekad nebija izskatījusies tik brīnumaini skaista. Kamsa skaidri zināja, ka Dēvakī klēpī ir neparasts bērns. Viņš ļoti uztraucās. Kamsa bija pārliecināts, ka Dieva Augstākā Personība pēc kāda laika viņu nogalinās un ka Kungs nu ir ieradies. Viņš sāka domāt: «Ko lai iesāk ar Dēvakī? Viņas klēpī noteikti ir Višnu vai Krišna, un ir skaidrs, ka Krišna ir ieradies, lai izpildītu padievu uzdevumu. Tas tiks paveikts arī tad, ja es tūlīt nogalināšu Dēvakī.» Kamsa lieliski zināja, ka neviens nespēj izjaukt Višnu nodomus. Jebkuram saprātīgam cilvēkam ir skaidrs, ka Dieva likumus nav iespējams pārkāpt. Viņa griba tiks īstenota par spīti visiem dēmonu radītajiem kavēkļiem. Kamsa domāja: «Ja es tagad nogalināšu Dēvakī, tad Višnu īstenos savu augstāko gribu ar vēl lielāku spēku. Tagad nogalināt Dēvakī būtu vislielākā ļaundarība. Neviens nevēlas zaudēt godu pat ļoti nepatīkamā stāvoklī. Ja es tagad nogalināšu Dēvakī, tad mans gods būs aptraipīts. Dēvakī ir sieviete, viņa dzīvo manā pajumtē un gaida bērnu. Ja es viņu nogalināšu, tad tūlīt zaudēšu savu godu, labo darbu sekas un saīsināšu savu mūžu.»

Vēl Kamsa sprieda: «Pārlieku ļauns cilvēks pat dzīves laikā ir gluži kā miris. Kamēr tāds cilvēks dzīvo, viņš nevienam nepatīk, un pēc nāves ļaudis viņu nolād. Tas, kurš sevi pielīdzina ķermenim, noteikti pagrimst un nonāk vistumšākajā ellē.» Tā Kamsa domāja, vai tūlīt nogalināt Dēvakī, izvērtējot visus «par» un «pret».

Galu galā Kamsa nolēma vēl nenogalināt Dēvakī, bet paskatīties, ko rādīs laiks. Taču viņa prātā kūsāja naids pret Dieva Personību. Kamsa pacietīgi gaidīja, kad piedzims bērns, un cerēja Viņu nonāvēt tāpat, kā bija nogalinājis pārējos Dēvakī bērnus. Dziļā naidā pret Dieva Personību viņš sāka domāt par Krišnu un Višnu gan sēžot, gan guļot, gan staigājot, ēdot un strādājot — nepārtraukti. Kamsas prāts bija tik ļoti aizņemts ar domām par Dieva Augstāko Personību, ka netieši viņš redzēja sev apkārt vienīgi Krišnu vai Višnu. Lai gan Kamsa nemitīgi domāja par Višnu, viņš netiek atzīts par bhaktu, jo uzskatīja Krišnu par savu ienaidnieku. Dižens bhakta arī vienmēr savā prātā domā par Krišnu, taču bhaktas attieksme ir labvēlīga, nevis nelabvēlīga. Labvēlīgas domas par Krišnu ir Krišnas apziņa, bet nelabvēlīgas domas par Krišnu nav Krišnas apziņa.

Tajā laikā Kamsas mājās neredzami ieradās Kungs Brahma un Kungs Šiva kopā ar tādiem diženiem gudrajiem kā Nāradu, kā arī daudziem citiem padieviem. Viņi godināja Dieva Augstāko Personību ar vislabākajām lūgšanām, kuras ļoti patīk bhaktām un piepilda viņu vēlmes. Vispirms padievi teica, ka Kungs nekad neatkāpjas no saviem solījumiem. Kā teikts Bhagavad-gītā, Krišna atnāk uz materiālo pasauli, lai aizsargātu dievbijīgos un iznīcinātu bezdievjus. Tas ir Viņa solījums. Padievi saprata, ka Kungs ir ieradies Dēvakī klēpī, lai šo solījumu piepildītu. Padievi par to ļoti priecājās un uzrunāja Viņu ar vārdiem «satjam param», t.i., par Augstāko Absolūto Patiesību.

Ikviens meklē patiesību. Tāda ir filozofiskā dzīve. Padievi paziņoja, ka Augstākā Absolūtā Patiesība ir Krišna. Kas pilnībā apzinās Krišnu, tas var sasniegt Absolūto Patiesību. Krišna ir Absolūtā Patiesība. Relatīvā patiesība nav patiesība nevienā no trijām mūžīgā laika daļām. Laiku var iedalīt pagātnē, tagadnē un nākotnē. Krišna ir Patiesība vienmēr — gan pagātnē, gan tagadnē, gan nākotnē. Materiālajā pasaulē pār visu valda augstākais laiks pagātnē, tagadnē un nākotnē. Taču Krišna ir pastāvējis pirms radīšanas. Kad pasaule ir izpausta, viss atrodas Krišnā, un, kad pasaule iet bojā, Krišna paliek. Tāpēc Viņš ir Absolūtā Patiesība visos apstākļos. Ja materiālajā pasaulē ir kāda patiesība, tad tā izplūst no Augstākās Patiesības Krišnas. Ja materiālajā pasaulē ir bagātība, tad tās cēlonis ir Krišna. Ja materiālajā pasaulē ir gods, tad to ir radījis Krišna. Ja materiālajā pasaulē ir spēks, tad tas nāk no Krišnas. Ja materiālajā pasaulē ir gudrība un izglītība, tad tās avots ir Krišna. Tādējādi Krišna ir visu relatīvo patiesību cēlonis.

Materiālā pasaule ir veidota no pieciem pamatelementiem — zemes, ūdens, uguns, gaisa un ētera —, un visi šie elementi ir nākuši no Krišnas. Materiālie zinātnieki šīs piecas pirmvielas uzskata par materiālās izpausmes cēloņiem, taču visus elementus gan to rupjajā, gan smalkajā stāvoklī ir radījis Krišna. Arī dzīvās būtnes, kas darbojas materiālajā pasaulē, ir radušās no Viņa robežspējas. Bhagavad-gītas septītajā nodaļā skaidri norādīts, ka visa pasaule ir veidota no divām Krišnas enerģijām: augstākās un zemākās. Dzīvās būtnes ir augstākā enerģija, bet nedzīvie materiālie elementi ir Kunga zemākā enerģija. Nonākot miega stāvoklī, viss atrodas Krišnā.

Padievi turpināja savas godbijīgās lūgšanas Dieva Personības augstākajam veidolam Krišnam, aprakstot materiālās izpausmes uzbūvi. Kāda ir šī materiālā izpausme? Tā ir gluži kā koks. Koks aug uz zemes. Gluži tāpat materiālās izpausmes koks aug uz materiālās dabas pamata. Materiālā izpausme tiek salīdzināta ar koku tāpēc, ka koks galu galā tiek nocirsts. Koku sauc par vrikšu. Ar vārdu «vrikša» apzīmē to, kas galu galā tiek nocirsts. Tāpēc materiālās izpausmes koku nevar uzskatīt par Galējo Patiesību. Laiks ietekmē materiālo izpausmi, bet Krišnas ķermenis ir mūžīgs. Krišna ir pastāvējis pirms materiālās izpausmes. Viņš pastāv materiālās izpausmes esamības laikā un turpina pastāvēt pēc tās iznīcināšanas.

Arī Katha Upanišadā ir minēts piemērs par materiālās izpausmes koku, kas stāv uz materiālās dabas pamata. Šim kokam ir divējādi augļi: ciešanas un laime. Tie, kas dzīvo ķermeņa kokā, tiek salīdzināti ar diviem putniem. Viens no putniem ir Krišnas vienuviet esošā izpausme, ko sauc par Paramātmu, bet otrs putns ir dzīvā būtne. Tā ēd materiālās izpausmes augļus. Reizēm būtne bauda laimes augli, bet reizēm ēd ciešanu augli. Turpretī otrs putns nevēlas ēst ne ciešanu, ne laimes augļus, jo viņš ir apmierināts sevī. Katha Upanišadā teikts, ka viens putns ķermeņa kokā ēd augļus, bet otrs tikai skatās. Šī koka saknes plešas trijos virzienos. Tas nozīmē, ka koka saknes ir trīs materiālās dabas īpašības: skaidrība, kaislības un neziņa. Kā koka saknes aug garumā, tā būtne, saskaroties ar materiālās dabas īpašībām (skaidrību, kaislībām un neziņu), paildzina savu materiālo esamību. Koka augļiem ir četras garšas: reliģiozitāte, ekonomiskā attīstība, jutekļu apmierināšana un, visbeidzot, atbrīve. Dažādu veidu saskarsmē ar trijām materiālās dabas īpašībām dzīvā būtne bauda dažādu veidu reliģiozitāti, dažādu veidu ekonomisko attīstību, dažādu veidu jutekļu apmierināšanu un dažādu veidu atbrīvi. Gandrīz visa materiālā darbība tiek veikta neziņā, taču, tā kā pastāv trīs īpašības, neziņu reizēm pārklāj skaidrība vai kaislības. Materiālo augļu garšu būtne sajūt ar pieciem jutekļiem. Pieci maņu orgāni, caur kuriem tiek iegūtas zināšanas, ir pakļauti sešu veidu ietekmēm: nožēlai, maldiem, vecumam, nāvei, izsalkumam un slāpēm. Materiālo ķermeni jeb materiālo izpausmi klāj septiņi slāņi: āda, muskuļi, miesa, kaulu smadzenes, kauli, tauki un sēkla. Kokam ir astoņi zari: zeme, ūdens, uguns, gaiss, ēters, prāts, saprāts un «es» apziņa. Ķermenī ir deviņi vārti: divas acis, divas nāsis, divas ausis, mute, dzimumorgāni un anālā atvere. Ķermenī darbojas desmit veidu iekšējās dvašas: prāna, apāna, udāna, vjāna, samāna utt. Kā jau iepriekš tika paskaidrots, divi putni, kas sēž šajā kokā, ir dzīvā būtne un lokalizētā Dieva Augstākā Personība.

Šeit teikts, ka materiālās izpausmes pamatcēlonis ir Dieva Augstākā Personība. Dieva Augstākā Personība izvērš sevi un uzņemas gādību par trijām materiālās pasaules īpašībām. Višnu atbild par skaidrību, Brahma — par kaislībām, un Kungs Šiva — par neziņu. Brahma ar kaislību īpašību rada šo izpausmi, Kungs Višnu ar skaidrību to uztur, un Kungs Šiva ar neziņu to iznīcina. Visas pasaules augstākais balsts ir Visaugstais Kungs. Viņš ir radīšanas, uzturēšanas un iznīcināšanas cēlonis. Kad visa izpausme iet bojā, tā savā smalkajā veidā, t.i., Kunga enerģijas veidā, atrodas Visaugstā Kunga ķermenī.

«Pašlaik,» teica padievi, «Visaugstais Kungs Krišna ierodas, lai uzturētu šo izpausmi.» Augstākais Cēlonis patiesībā ir viens, taču nesaprātīgie cilvēki, triju materiālās dabas īpašību maldināti, uzskata, ka materiālā pasaule ir izpaudusies dažādu iemeslu dēļ. Saprātīgie redz, ka ir tikai viens cēlonis — Krišna. Kā teikts Brahma-samhitā: sarva-kārana-kāranam. Dieva Augstākā Personība Krišna ir visu cēloņu cēlonis. Brahmas sūtība ir radīt, Višnu izvēršas no Krišnas, lai uzturētu pasauli, un Kungs Šiva izvēršas no Krišnas, lai to iznīcinātu.

Padievi sacīja: «Dārgais Kungs, Tavu mūžīgo personības veidolu ir ļoti grūti saprast. Ļaudis nespēj aptvert Tavu īsteno veidolu, tāpēc Tu ierodies pats un atklāj šo sākotnējo mūžīgo veidolu. Ļaudis tā vai citādi izprot dažādos Tavas Augstības avatārus, bet nespēj aptvert mūžīgo Krišnas veidolu, kuram ir divas rokas un kas darbojas starp cilvēkiem gluži kā viens no viņiem. Šis mūžīgais Tavas Augstības veidols bhaktām sagādā aizvien pieaugošu pārpasaulīgu prieku. Turpretī nebhaktām tas ir ļoti bīstams.» Kā teikts Bhagavad-gītā, Krišna ir ļoti patīkams sādhu. Tur teikts: paritrānāja sādhūnām. Bet dēmoniem šis veidols ir ļoti bīstams, jo Krišna arī atnāk, lai nogalinātu dēmonus. Tāpēc Viņš reizē ir patīkams bhaktām un bīstams dēmoniem.

«Ak, Kungs ar lotosu acīm! Tu esi tīras skaidrības avots. Daudzi viedie vienkārši ar samādhi jeb pārpasaulīgu meditāciju uz Tavām lotospēdām, gremdējoties domās par Tevi, ir viegli pārveidojuši lielo materiālās dabas radīto neziņas okeānu par mazu peļķīti, kas radusies teļa pēdas nospiedumā.» Meditācijas mērķis ir vērst prātu uz Dieva Personību, sākot ar Viņa lotospēdām. Vienkārši meditējot uz Dieva Kunga lotospēdām, diženi gudrie ir viegli tikuši pāri plašajam materiālās esamības okeānam.

«Ak, mirdzošais! Diženie svētie, kas ar Tavu lotospēdu pārpasaulīgo laivu ir pārcēlušies pāri neziņas okeānam, nav aizveduši šo laivu projām. Tā aizvien atrodas šajā pusē.» Padievi izmanto ļoti jauku līdzību. Ja cilvēks ar laivu pārbrauc pāri upei, tad arī laiva nonāk upes otrā krastā. Bet, ja braucējs ir nonācis galā, tad kā lai laivu dabū tie, kas vēl atrodas šajā pusē? Atbildot uz šo grūto jautājumu, padievi savā lūgšanā norāda, ka laiva netiek aizvesta projām. Tie bhaktas, kas atrodas šajā pusē, var pārbraukt pāri materiālās dabas okeānam tāpēc, ka tīrie bhaktas nav aizveduši laivu sev līdzi. Kad cilvēks tikai tuvojas laivai, viss materiālās neziņas okeāns kļūst par mazu peļķīti teļa pēdas lielumā. Tāpēc bhaktām nav vajadzības vest laivu uz otru krastu, jo viņi var šķērsot okeānu tāpat. Diženie svētie jūt līdzi visām saistītajām dvēselēm, tāpēc laiva joprojām atrodas pie Dieva Kunga lotospēdām. Uz Viņa lotospēdām var meditēt jebkurā laikā un tādā veidā pārcelties pāri lielajam materiālās esamības okeānam.

Meditācija nozīmē koncentrēšanos uz Dieva Kunga lotospēdām. Vārds «lotospēdas» norāda uz Dieva Augstāko Personību. Impersonālisti nepazīst Dieva Kunga lotospēdas, un tāpēc viņu meditācijas mērķis ir kaut kas bezpersonisks. Padievi ļoti pamatoti norāda, ka tie, kas vēlas meditēt uz kaut ko tukšu vai bezpersonisku, nespēj tikt pāri neziņas okeānam. Viņi tikai iedomājas, ka ieguvuši atbrīvi. «Ak, Kungs ar lotosu acīm! Viņu saprāts ir piesārņots, jo tie nemeditē uz Tavas Augstības lotospēdām.» Šīs nevērības dēļ impersonālisti atkal krīt materiālistiskajā saistītajā dzīvē, lai gan iepriekš uz laiku bijuši bezpersoniskās apziņas līmenī. Impersonālisti, kas uzņēmušies smagas askēzes, saplūst ar Brahmana starojumu jeb bezpersonisko Brahmana esamību. Taču viņu prāti nav tīri no materiālajiem sārņiem; impersonālisti ir tikai centušies noliegt materiālistisko domāšanas veidu. Tas nenozīmē, ka viņi ir ieguvuši atbrīvi. Tādējādi impersonālisti krīt. Bhagavad-gītā teikts, ka impersonālistam, kas vēlas apzināties augstāko mērķi, jāiziet cauri daudziem smagiem pārbaudījumiem. Arī Šrīmad Bhāgavatamas sākumā norādīts, ka bez garīgās kalpošanas Dieva Augstākajai Personībai nav iespējams atbrīvoties no auglīgās darbības važām. Bhagavad-gītā to ir teicis Kungs Krišna, Šrīmad Bhāgavatamā to ir norādījis diženais gudrais Nārada, un tagad to apstiprina padievi: «Ja kāds nav uzsācis garīgo kalpošanu, tad jāsaprot, ka viņam ir visai maz sajēgas par augstāko zināšanu mērķi un ka Tu neesi viņu svētījis.» Impersonālisti tikai domā, ka ieguvuši atbrīvi, taču patiesībā neko nezina par Dieva Personību. Viņi domā, ka Krišna, atnākot uz materiālo pasauli, pieņem materiālu ķermeni. Tādēļ viņi neievēro Krišnas pārpasaulīgo ķermeni. Tas apstiprināts arī Bhagavad-gītā. Avadžānanti mām mūdhāh. Par spīti tam, ka impersonālisti ir uzvarējuši materiālo iekāri un pacēlušies atbrīves līmenī, viņi krīt. Ja impersonālisti apgūst zināšanas tikai pašu zināšananu dēļ un nesāk garīgi kalpot Dievam Kungam, tad viņi nevar sasniegt vēlamo mērķi. Viņu sasniegums ir tikai raizes, ko tie uzņemas, un tas ir viss. Bhagavad-gītā skaidri norādīts, ka apzināties Brahmanu un vienību ar to vēl nav viss. Brahmana apzināšanās palīdz iegūt prieku bez materiālās pieķeršanās vai nepieķeršanās un sasniegt mieru, taču pēc tam jāuzsāk garīgā kalpošana. Tas, kurš pēc Brahmana apzināšanās sāk garīgi kalpot, tiek ielaists garīgajā valstībā, kur viņš var pastāvīgi dzīvot un būt kopā ar Dieva Augstāko Personību. Lūk, ko dod garīgā kalpošana. Dieva Augstākās Personības bhaktas atšķirībā no impersonālistiem nekad nekrīt. Pat ja bhaktām gadās paklupt, viņi saglabā mīlestības pilnu pieķeršanos Kungam. Garīgās kalpošanas ceļā bhaktām var būt dažādi šķēršļi, taču viņi tos pārvar viegli un bez bailēm. Bhaktas ir uzticējuši sevi Krišnam un tāpēc zina, ka Krišna viņus vienmēr aizsargās. Krišna Bhagavad-gītā apsola: «Mani bhaktas nekad necieš sakāvi.»

«Dārgais Kungs, Tu esi atnācis savā sākotnējā, tīrajā un mūžīgajā skaidrības veidolā par svētību visām šīs materiālās pasaules dzīvajām būtnēm. Pateicoties Tavai atnākšanai, viņas tagad viegli var saprast Dieva Augstākās Personības dabu un veidolu. Tie, kas pieder četrām sabiedrības daļām (brahmačārī, grihasthas, vānaprasthas un sanjāsī) no Tavas ierašanās var gūt svētību.

Dārgais Kungs, laimes dievietes vīrs! Bhaktas, kas, vienoti ar Tevi garīgajā kalpošanā, atšķirībā no impersonālistiem nekrīt no sava augstā stāvokļa. Tavā aizsardzībā viņi spēj soļot pāri daudzu maijas karavadoņu galvām, lai gan šie maijas karotāji vienmēr cenšas likt šķēršļus atbrīves ceļā. Dārgais Kungs, Tu ierodies savā pārpasaulīgajā veidolā, lai dotu svētību dzīvajām būtnēm un lai tās varētu skatīt Tevi vaigu vaigā, godināt Tevi ar Vēdu ziedošanas rituāliem, mistisko meditāciju un garīgo kalpošanu, kā ieteikts svētajos rakstos. Dārgais Kungs, ja Tu neatnāktu savā mūžīgajā pārpasaulīgajā veidolā, kas pilns svētlaimes un zināšanu, kuras var iznīcināt visu veidu spekulatīvo neziņu par Tavu stāvokli, tad ļaudis tikai prātotu par Tevi atbilstoši savām materiālās dabas īpašībām.»

Krišnas ierašanās ir atbilde uz visiem prātojumiem par Dieva Augstākās Personības izskatu. Ikviens iztēlojas Dieva Augstākās Personības veidolu saskaņā ar savām materiālās dabas īpašībām. Brahma-samhitā teikts, ka Kungs ir visvecākais. Tāpēc ir tādi reliģijas sludinātāji, kuri domā, ka Dievam jābūt ļoti vecam, un attēlo Viņu kā ļoti vecu vīru. Taču Brahma-samhitā šāds uzskats tiek atspēkots. Lai gan Dievs Kungs ir visvecākais no visām dzīvajām būtnēm, Viņa veidols ir mūžīgs un vienmēr jauns. Šrīmad Bhāgavatamā tas pateikts vārdiem: vigjānam agjāna-bhidāpamārdžanam. «Vigjānam» ir pārpasaulīgās zināšanas par Augstāko Personību. Vēl «vigjānam» nozīmē zināšanas, kas balstās uz pieredzi. Pārpasaulīgās zināšanas ir jāpieņem tā, kā tās tiek nodotas pa mācekļu pēctecību un kā Brahma māca zināšanas par Krišnu Brahma-samhitā. Brahma-samhita ir vigjāna, kas balstās uz Brahmas pārpasaulīgo pieredzi, un tādā veidā Brahma apraksta Krišnas veidolu un spēles pārpasaulīgajā mājvietā. «Agjānabhidā» norāda uz to, kas var sagraut visu veidu prātojumus. Ļaudis savā neziņā iedomājas Dievu Kungu dažādos veidos. Reizēm tiem šķiet, ka Dievam Kungam nav veidola, bet reizēm —, ka ir. Taču veids, kādā Krišna aprakstīts Brahma-samhitā, ir vigjāna — zinātniskas, uz pieredzi balstītas zināšanas, kuras mācījis Kungs Brahma un pieņēmis Kungs Čaitanja. Par tām nav jāšaubās. Šrī Krišnas veidols, Šrī Krišnas flauta, Krišnas krāsa — tas viss ir realitāte. Šeit ir teikts, ka vigjāna aizvien sagrauj visu veidu spekulatīvās zināšanas. «Tādēļ, ja Tu neierastos kā Krišna — kāds Tu esi —, tad neviens nevarētu apzināties ne agjānabhidu (to, ka spekulatīvās zināšanas ir tumsība), ne vigjānu. Agjāna-bhidāpamārdžanam — Tava atnākšana iznīcinās tumsības spekulatīvās zināšanas un atjaunos īstenās zināšanas, kas balstās uz pieredzi un kuras māca tādas autoritātes kā Kungs Brahma. Cilvēki, kurus ietekmē trīs materiālās dabas īpašības, saskaņā ar tām izdomā paši savu Dievu. Tāpēc Dievs tiek attēlots dažādos veidos, bet Tava atnākšana parādīs, kāds ir īstenais Dieva veidols.»

Vislielākā impersonālistu kļūda ir priekšstats par to, ka Dievs, atnākot uz šo pasauli, pieņem materiālu veidolu ar skaidrības īpašībām. Taču patiesībā Krišnas jeb Nārājanas veidols stāv pāri jebkādiem materiāliem priekšstatiem. Pat lielākais no impersonālistiem Šankarāčārja ir atzina: nārājanah paro ‘vjaktāt. Materiālā pasaule radusies no avjaktas (bezpersoniskās) matērijas izpausmes jeb no jutekļiem neuztveramā visas matērijas kopuma, un Krišna stāv pāri šādiem materiālistiskiem priekšstatiem. Šrīmad Bhāgavatamā šis stāvoklis nosaukts par šudha-satvu jeb pārpasaulīgu. Kungs Krišna nepieder materiālajai skaidrībai, Viņš ir augstāks par to. Krišna atrodas pārpasaulīgajā mūžīgas svētlaimes un zināšanu līmenī.

«Dārgais Kungs, kad Tu atnāc dažādos avatāros, tad saskaņā ar apstākļiem Tu pieņem dažādus vārdus un veidolus. Tevi sauc par Kungu Krišnu, jo Tu esi visupievilcīgs. Tevi sauc par Šjāmasundaru, jo Tu esi pārpasaulīgi skaists. «Šjāma» nozīmē «melnīgsnējs», tomēr ir teikts, ka Tu esi skaistāks par tūkstošiem mīlas dievu. Kandarpa-koti-kamanīja. Lai gan Tu pēc krāsas esi līdzīgs tumšam mākonim, Tu esi Pārpasaulīgais Absolūts, un tāpēc Tavs ķermenis ir daudzas jo daudzas reizes skaistāks par brīnišķīgā mīlas dieva ķermeni. Reizēm Tevi sauc par Giridhārī, jo Tu esi pacēlis Govardhanas kalnu. Dažreiz Tevi sauc par Nandanandanu, Vāsudēvu vai Dēvakīnandanu, jo Tu atnāc kā Mahārādžas Nandas, Dēvakī vai Vasudēvas dēls. Impersonālisti domā, ka Tavi daudzie vārdi un veidoli ir atkarīgi no darbības un īpašībām, jo viņi raugās uz Tevi no materiālistiskā viedokļa.

Dārgais Kungs, Tevi nevar izprast ar prātu, pētot Tavu absolūto dabu, veidolu un darbību. Cilvēkam jānodarbojas ar garīgo kalpošanu, un tad viņš var izprast Tavu absolūto dabu, pārpasaulīgo veidolu, vārdu un īpašības. Patiesībā tikai tas, kurš jau mazliet nogaršojis kalpošanu Tavām lotospēdām, var saprast Tavu pārpasaulīgo dabu, veidolu un īpašības. Citi var prātot miljoniem gadu, bet viņi nespēj iegūt pat vismazāko izpratni par Tavu īsteno stāvokli.» Citiem vārdiem sakot, Dieva Augstāko Personību Krišnu nespēj saprast nebhaktas, jo Krišnas īsteno seju aizklāj Jogamaija. Tas apstiprināts Bhagavad-gītā: nāham prakāšah sarvasja. Dievs Kungs saka: «Es neatklājos visiem.» Kad Krišna ieradās, Viņš patiešām bija Kurukšētras kaujas laukā, un visi Viņu redzēja. Bet ne visi spēja saprast, ka Viņš ir Dieva Augstākā Personība. Tomēr ikviens, kas gāja bojā Viņa klātbūtnē, ieguva pilnīgu atbrīvi no materiālajām važām un nonāca garīgajā valstībā.

«Ak, Kungs! Impersonālisti un nebhaktas nespēj saprast, ka Tavs vārds neatšķiras no Tava veidola.» Dievs Kungs ir absolūts, tāpēc starp Viņa vārdu un Viņa īsteno veidolu nav atšķirības. Materiālajā pasaulē veidols atšķiras no vārda. Mango auglis atšķiras no vārda «mango». Nav iespējams sajust mango augļa garšu, sakot «mango, mango, mango». Taču bhakta, kurš zina, ka Dieva Kunga vārds un veidols nav atšķirīgi, daudzina Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē un apzinās, ka viņš vienmēr atrodas Krišnas sabiedrībā.

Tiem, kas nav īpaši pilnveidojušies absolūtajās zināšanās par Visaugstāko, Kungs Krišna atklāj savas pārpasaulīgās spēles. Tādi cilvēki var vienkārši domāt par Dieva Kunga spēlēm un saņemt visu svētību. Dieva Kunga pārpasaulīgais vārds neatšķiras no Viņa veidola, tāpēc Dieva Kunga pārpasaulīgās spēles arī neatšķiras no Kunga veidola. Tiem, kuriem nav īpaši daudz saprāta, kā sievietēm, strādniekiem vai tirgotājiem, viedais Vjāsadēva uzrakstīja Mahābhāratu. Krišna atrodas Mahābhāratā savas daudzveidīgās darbības veidā. Mahābhārata ir vēsturisks darbs, un cilvēks, kuram nav īpaši daudz saprāta, bet kurš vienkārši lasa, klausās un atceras Krišnas pārpasaulīgo darbību, var pakāpeniski pacelties tīra bhaktas līmenī.

Nedrīkst domāt, ka tīrie bhaktas, kas pastāvīgi gremdējas domās par pārpasaulīgajām Krišnas lotospēdām un kas ar pilnīgu Krišnas apziņu vienmēr garīgi kalpo, atrodas materiālajā pasaulē. Šrī Rūpa Gosvāmī ir norādījis, ka tie, kas ar ķermeni, prātu un darbību vienmēr darbojas Krišnas apziņā, uzskatāmi par atbrīvotiem pat šajā ķermenī. Tas apstiprināts arī Bhagavad-gītā: tie, kas garīgi kalpo Dievam Kungam, jau ir pacēlušies pāri materiālajam.

Krišna ierodas, lai dotu iespēju apzināties dzīves augstāko mērķi gan bhaktām, gan nebhaktām. Bhaktas var tieši redzēt Krišnu un godināt Viņu. Tie, kas neatrodas tādā līmenī, saņem iespēju uzzināt par Krišnas darbību un nonākt šajā līmenī.

«Dārgais Kungs, augstākais vadītāj! Kad Tu ieradīsies uz Zemes, tad visi dēmoni, kā Kamsa un Džarāsandha, tiks uzvarēti un pasauli pildīs laime. Kad Tu staigāsi pa zemes virsu, smiltīs paliks Tavu lotospēdu zīmes, kā karogs, trijžuburis un zibens. Tādā veidā Tu svētīsi gan zemi, gan mūs, jo mēs no debess planētām redzēsim šīs zīmes.»

«Dārgais Kungs!» turpināja padievi. «Tu esi nedzimis, tāpēc mēs nevaram iedomāties nekādu citu iemeslu Tavai atnākšanai, kā vienīgi Tavas prieka pilnās spēles. Lai gan Kunga ierašanās iemesls norādīts Bhagavad-gītā (Viņš atnāk, lai aizsargātu bhaktas un iznīcinātu nebhaktas), patiesībā Viņš atnāk, lai gūtu prieku, tiekoties ar bhaktām, nevis lai iznīcinātu nebhaktas. Nebhaktas pavisam vienkārši uzvar materiālā daba. «Materiālās dabas ārējās enerģijas darbība un sekas (radīšana, uzturēšana un iznīcināšana) noris pašas par sevi. Taču, vienkārši rodot patvērumu pie Tava svētā vārda (jo Tavs svētais vārds neatšķiras no Tavas personības), bhaktas ir pietiekami aizsargāti.» Bhaktu aizsargāšana un nebhaktu iznīcināšana patiesībā nav Dieva Augstākās Personības uzdevums. Kungs ierodas tikai tāpēc, lai gūtu pārpasaulīgu prieku. Viņa atnākšanai nevar būt nekāda cita iemesla.

«Dārgais Kungs! Tu ierodies kā labākais Jadu dzimtā, un mēs pazemīgi noliecamies pie Tavām lotospēdām. Agrāk Tu esi nācis arī kā zivs avatārs, zirga avatārs, bruņurupuča avatārs, mežakuiļa avatārs, gulbja avatārs, kā valdnieks Rāmačandra, Parašurāma un daudzi citi avatāri. Tu ierodies tikai tāpēc, lai aizsargātu bhaktas, un mēs lūdzam, lai Tu šajā Dieva Augstākās Personības veidolā gluži tāpat aizsargātu mūs visās trijās pasaulēs un atbrīvotu mūs no visa, kas traucē mierīgi dzīvot.

Mīļā māte Dēvakī! Tavā klēpī atrodas Dieva Augstākā Personība, kas atnākusi kopā ar visiem saviem pilnīgajiem izvērsumiem. Tavs bērns ir sākotnējā Dieva Personība, kas ieradusies mums par svētību. Tāpēc nebaidies no sava brāļa, Bhodžas valdnieka. Tavs dēls Kungs Krišna, sākotnējā Dieva Personība, atnāks, lai aizsargātu dievbijīgo Jadu dinastiju. Kungs ieradīsies nevis viens pats, bet gan kopā ar savu tiešo pilnīgo daļu Balarāmu.»

Dēvakī ļoti baidījās no sava brāļa Kamsas, jo viņš jau bija nogalinājis tik daudzus tās bērnus. Dēvakī joprojām ļoti raizējās par Krišnu. «Višnu Purānā» teikts, ka visi padievi kopā ar savām sievām aizvien apciemoja Dēvakī, lai nomierinātu viņu un pateiktu, ka Kamsa nenogalinās viņas dēlu. Krišnam, kas atradās Dēvakī klēpī, bija jānāk pasaulē ne tikai tāpēc, lai atbrīvotu Zemi no dēmonu uzkrautā sloga, bet galvenokārt tāpēc, lai aizsargātu Jadu dinastijas intereses un, bez šaubām, aizsargātu Dēvakī un Vasudēvu. Ir zināms, ka Krišna no Vasudēvas prāta pārgāja Dēvakī prātā un no turienes — viņas klēpī. Tādējādi visi padievi godināja Dēvakī, Krišnas māti.

Beiguši godināt Dieva Kunga pārpasaulīgo veidolu, Kunga Brahmas un Kunga Šivas vadītie padievi devās uz savām debesu mājvietām.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojums grāmatas «Krišna» otrajai nodaļai «Padievu lūgšanas Kungam Krišnam, kurš atradās mātes klēpī».


Tālāk: 3. nodaļa

Saturs Bibliotēka