Krišna, Dieva Augstākā Personība divdesmit septītā nodaļa

null

Divdesmit septītā nodaļa

Debesu valdnieka
Indras lūgšanas

Pēc tam, kad Krišna, paceldams Govardhanas kalnu, bija izglābis Vrindāvanas iedzīvotājus no Indras dusmām, pie Viņa no Goloka Vrindāvanas atnāca surabhi govs, bet no debesu planētas ieradās valdnieks Indra. Debesu valdnieks Indra apzinājās, ka ir apvainojis Krišnu, un ieradās pie Viņa slepeni, nevienam neredzot. Indra tūlīt nometās pie Krišnas lotospēdām, lai gan viņa kronis mirdzēja kā saule. Indra zināja, cik dižens ir Krišna, jo bija pakļauts Krišnam, taču nespēja noticēt, ka Krišna būtu varējis nolaisties uz Zemes un dzīvot Vrindāvanā starp ganiem. Kad Krišna izaicināja Indru, Indra sadusmojās, jo domāja, ka viņš šajā Visumā ir visvarenākais un nav neviena, kas spētu viņam līdzināties. Bet šis notikums bija pilnīgi sagrāvis Indras viltus lepnumu. Apzinādamies, ka ir Krišnas kalps, Indra nostājās Kunga priekšā saliktām rokām un veltīja Viņam lūgšanas.

«Mans dārgais Kungs!» Indra sacīja. «Es savā viltus lepnumā domāju, ka Tu esi mani apvainojis, neļaujot ganiem sarīkot Indra-jagju. Es uzskatīju, ka Tu pats vēlies baudīt to, kas domāts ziedošanai. Es domāju, ka, sarīkodams Govardhanas ceremoniju, Tu man atņem manu daļu, un es neapzinājos Tavu stāvokli. Tagad ar Tavu žēlastību es saprotu, ka Tu esi Visaugstais Kungs, Dieva Personība, un stāvi pāri visām materiālajām īpašībām. Tavs pārpasaulīgais stāvoklis ir višudha-satva, kas ir augstāks par materiālo skaidrību, Tavu pārpasaulīgo mājvietu neskar materiālās īpašības. Tavs vārds, slava, veidols, īpašības un spēles atrodas ārpus šīs materiālās dabas, un tās nekad neietekmē trīs materiālās īpašības. Tavu mājvietu var sasniegt tikai tas, kurš nodarbojas ar smagām askēzēm un ir pilnīgi atbrīvojies no tādām materiālajām īpašībām kā kaislībām un neziņas. Ja kāds uzskata, ka Tu, atnākot uz materiālo pasauli, iegūsti materiālās dabas īpašības, tad viņš maldās. Materiālo īpašību tīkls nespēj Tevi skart, un, atnākot uz materiālo pasauli, Tu noteikti neiegūsti materiālas īpašības. Ak, Kungs, materiālās dabas likumi Tevi nekādā ziņā nesaista.

Mans dārgais Kungs! Tu esi šīs kosmiskās izpausmes sākotnējais tēvs. Tu esi pasaules augstākais garīgais skolotājs, un Tu esi visa sākotnējais īpašnieks. Mūžīgā laika veidolā Tu sodi zaimotājus. Šai materiālajā pasaulē ir tik daudz tādu nejēgu kā es, kas uzskata sevi par Visaugsto Kungu vai šī Visuma vareno. Tu esi tik žēlsirdīgs, ka nesodi viņus par apvainojumiem, bet gan iznīcini viņu viltus lepnumu un liec tiem saprast, ka vienīgi Tu esi Dieva Augstākā Personība.

Mans dārgais Kungs! Tu esi augstākais tēvs, augstākais garīgais skolotājs un augstākais valdnieks. Tāpēc Tev ir tiesības sodīt jebkuru dzīvo būtni, ja tā dara kaut ko nepareizi. Tēvs vienmēr vēl labu dēlam, garīgais skolotājs — māceklim, un valsts galva — pilsoņiem. Šiem laba vēlētājiem ir tiesības sodīt tos, kas viņiem pakļauti. Tu pēc savas vēlēšanās esi svētījis Zemi ar savu atnākšanu dažādos mūžīgos veidolos. Tu esi atnācis, lai padarītu slavenu Zemi un, īpaši, lai sodītu tos, kuri sauc sevi par Dievu. Materiālajā pasaulē pastāvīgi notiek sacensība starp dažādām dzīvajām būtnēm, kas vēlas kļūt par augstākajiem sabiedrības vadītājiem, bet, cietuši neveiksmi, šie nejēgas sauc sevi par Dievu, Dieva Personību. Šajā pasaulē ir daudz tādu nejēgu, piemēram, es, taču laika gaitā, nākot pie prāta, viņi uztic sevi Tev un atkal sāk darboties pareizā veidā, kalpojot Tev. Tāds ir Tavs nolūks, sodot skauģus.

Mans dārgais Kungs! Lepodamies ar savu materiālo varenību un nezinot Tavas bezgalīgās spējas, es esmu izdarījis lielu apvainojumu pret Tavām lotospēdām. Tādēļ, Kungs, esi tik labs un piedod man, jo es esmu vislielākais nejēga. Dod man svētību, lai es vairs nedarītu tādas muļķības. Bet, ja Tu, mans Kungs, domā, ka šis apvainojums ir ļoti liels un nav piedodams, atceries, ka es esmu Tavs mūžīgais kalps. Tu esi atnācis uz šo pasauli, lai aizsargātu savus mūžīgos kalpus un iznīcinātu dēmonus, kuri par slogu Zemei uztur lielus karaspēkus. Es esmu Tavs mūžīgais kalps, tāpēc, lūdzu, piedod man!

Mans dārgais Kungs, Tu esi Dieva Augstākā Personība. Es pazemīgi noliecos Tavā priekšā, jo Tu esi Augstākā Personība un Augstākā Dvēsele. Tu esi Vasudēvas dēls, un Tu esi Visaugstais Kungs Krišna, visu tīro bhaktu kungs. Es visā augumā nometos Tavā priekšā pie zemes. Tu esi augstāko zināšanu iemiesojums. Tu pēc sava prāta vari atnākt jebkurā vietā un parādīties jebkurā no saviem mūžīgajiem veidoliem. Tu esi pasaules sakne un visu dzīvo būtņu Augstākā Dvēsele. Es savā briesmīgajā neziņā biju uzsūtījis Vrindāvanai lietusgāzes, vētru un krusu, nodarot lielu postu. Es biju ļoti dusmīgs, jo Tu apturēji ziedošanu, kas tika rīkota man par prieku. Mans dārgais Kungs, tomēr Tu esi tik labs pret mani, ka ar savu žēlastību esi sagrāvis manu viltus lepnumu. Es gribu rast patvērumu pie Tavām lotospēdām. Mans dārgais Kungs, Tu esi ne tikai augstākais valdnieks, bet arī visu dzīvo būtņu garīgais skolotājs.»

Uzklausījis Indru, Kungs Krišna, Dieva Augstākā Personība, smaidot teica: «Mans dārgais Indra! Es pārtraucu tev veltīto ziedošanu, lai savā bezcēloņu žēlastībā liktu tev atcerēties, ka Es esmu tavs mūžīgais Kungs. Es valdu ne tikai pār tevi, bet arī pār visiem citiem padieviem. Tev vienmēr jāatceras, ka tu esi materiāli bagāts un varens, tikai pateicoties Mani žēlastībai. Ikvienam ir jāzina, ka Es esmu Visaugstais Kungs. Es varu svētīt, un Es varu sodīt, jo nav neviena, kas būtu augstāks par Mani. Ja kādu pārņem viltus lepnums, tad Es savā bezcēloņu žēlastībā atņemu viņam visas bagātības.»

Svarīgi atcerēties to, ka Krišna reizēm atņem bagātam cilvēkam visu mantu, lai tas uzticētu sevi Krišnam. Tā ir īpaša Kunga svētība. Reizēm gadās, ka cilvēks materiāli ir ļoti bagāts, bet, uzsākot garīgi kalpot Kungam, viņš kļūst nabags. Taču tādēļ nevajag domāt, ka Visaugstā Kunga godināšana noved pie nabadzības. Patiesībā, ja cilvēks ir tīrs bhakta, bet tajā pašā laikā nepareizu priekšstatu dēļ vēlas valdīt pār materiālo dabu, Kungs īpašā žēlastībā atņem viņam visu materiālo bagātību, lai šis cilvēks galu galā uzticētu sevi Visaugstajam Kungam.

Pēc tam Kungs Krišna teica, lai Indra atgriežas savā debesu valstībā un vienmēr atceras, ka viņš nav visaugstākais un ir pakļauts Dieva Augstākajai Personībai. Vēl Krišna teica, lai Indra ir un paliek debesu valdnieks, bet uzmanās un nekļūst lepns.

Pēc tam pārpasaulīgā surabhi govs, kas bija atnākusi pie Krišnas kopā ar Indru, pazemīgi noliecās Kunga priekšā, godinot Viņu. Surabhi teica lūgšanu: «Mans dārgais Kungs Krišna! Tu esi visvarenākais no visiem jogiem mistiķiem, jo Tu esi Visuma dvēsele un vienīgais šīs kosmiskās izpausmes radītājs. Tādēļ, lai kā arī Indra gribēja nogalināt manas pēcnācējas, Vrindāvanas govis, viņas atrada patvērumu pie Tevis, un Tu tās labi aizsargāji. Tu es vienīgais, ko mēs uzskatām par Visaugstāko, un mēs neprasām aizsardzību nevienam citam dievam vai padievam. Tāpēc Tu esi mūsu Indra, Tu esi visas kosmiskās izpausmes augstākais tēvs, un Tu esi govju, brāhmanu, padievu, kā arī visu pārējo tīro bhaktu sargātājs un palīgs. Ak, Visuma Virsdvēsele! Mēs gribam Tevi nomazgāt savā pienā, jo Tu esi mūsu Indra. Ak, Kungs! Tu esi atnācis, lai atbrīvotu Zemi no grēcīgās darbības sloga.»

Tad surabhi govs nomazgāja Krišnu ar savu pienu, un Indras zilonis nomazgāja Indru ar debešķīgās Gangas ūdeni. Pēc tam debesu valdnieks Indra kopā ar surabhi govīm, citiem padieviem un padievu mātēm godināja Kungu Krišnu, nomazgājot Viņu Gangas ūdenī un surabhi pienā. Govinda, Kungs Krišna, par to bija ļoti priecīgs. Gandharvalokas, Vidhjādharalokas, Sidhalokas un Čāranalokas planētu iemītnieki slavināja Kungu, dziedot Viņa svēto vārdu. Padievu sievas un jaunavas līksmi dejoja un kaisīja no debesīm ziedus par lielu prieku Kungam. Govis pārpludināja zemi ar pienu. Upes ar savu ūdeni baroja kokus, kuru zaros parādījās dažādu krāsu ziedi un garšīgi augļi. No kokiem tecēja medus. Kalnos auga dziedinošas zāles un parādījās dārgakmeņi. Krišnas klātbūtnē viss bija tik brīnišķīgi, un dzīvnieki, kas parasti ir ļauni, kļuva labi.

Kad valdnieks Indra bija iepriecinājis Krišnu, Vrindāvanas govju Kungu Govindu, viņš lūdza Tam atļauju atgriezties debesu valstībā. Kopā ar Indru cauri kosmiskajai telpai gāja arī dažādi padievi. Šis lielais notikums ir labs piemērs tam, kā Krišnas apziņa var nest svētību pasaulei. Pat dzīvnieki var aizmirst savu ļauno dabu un iegūt padievu īpašības.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojums grāmatas «Krišna» divdesmit septītajai nodaļai «Debesu valdnieka Indras lūgšanas».


Tālāk: 28. nodaļa

Saturs Bibliotēka