Krišna, Dieva Augstākā Personība divdesmit otrā nodaļa

null

Divdesmit otrā nodaļa

Krišna nozog neprecēto
gopī meiteņu drēbes

Saskaņā ar vēdisko paražu neprecētām meitenēm no desmit līdz četrpadsmit gadu vecumam jāgodina Kungs Šiva vai dieviete Durga, lai dabūtu labu vīru. Taču Vrindāvanas meitenes ar savu skaistumu bija jau savaldzinājis Krišna. Tomēr Hēmantas gadalaika sākumā (īsi pirms ziemas) viņas godināja dievieti Durgu. Pirmo Hēmantas mēnesi sauc par Agrahājanu (oktobris — novembris), un šajā laikā neprecētās Vrindāvanas gopī ar zvērestiem sāka godināt dievieti Durgu. Vispirms viņas ēda havišjānu, īpašu ēdienu, kas sagatavots no mangdāla un rīsiem bez jebkādām garšvielām un kurkumas. Vēdās šis ēdiens ieteikts, lai šķīstītos pirms rituāliem. Vrindāvanas gopī godināja dievieti Kātjājanī katru dienu, agri no rīta nomazgājušās Jamunas upē. Kātjājanī ir Durgas vārds. Dievieti godina, izveidojot tās tēlu no Jamunas krasta smiltīm. Vēdu rakstos teikts, ka dievība var tikt izgatavota no dažādiem materiālajiem elementiem. Tā var būt zīmēta, izveidota no metāla, dārgakmeņiem, koka, māla vai akmens, vai arī godinātājs par to var domāt savā sirdī. Mājāvādī filozofi visus šos dievību veidolus uzskata par izdomājumiem, taču patiesībā Vēdu raksti atzīst, ka dievības veidols neatšķiras no Visaugstā Kunga vai arī attiecīgā padieva.

Neprecētās gopī izveidoja dievietes Durgas tēlu un godināja to ar čandanas pastu, ziedu vītnēm, smaržkociņiem, uguni un dažādām dāvanām: augļiem, graudiem un augu atvasēm. Pēc godināšanas parasti tiek lūgta kāda svētība. Neprecētās meitenes ar lielu sirsnību lūdza dievieti Kātjājanī: «Ak, Dieva Personības augstākā ārējā enerģija! Ak, augstākā mistiskā spēja! Ak, augstākā materiālās pasaules valdniece! Ak, dieviete! Lūdzu, esi tik laba un izdari tā, lai mēs varētu apprecēties ar Nandas Mahārādžas dēlu Krišnu.» Vaišnavi parasti negodina nekādus padievus. Šrīla Narotama dāsa Thākurs ir stingri aizliedzis godināt padievus ikvienam, kas vēlas pilnveidoties tīrā garīgajā kalpošanā. Tomēr gopī, kuras mīl Krišnu kā neviens cits, godināja Durgu. Padievu godinātāji arī reizēm piemin, ka gopī ir godinājušas dievieti Durgu, taču mums jāsaprot, ar kādu nolūku viņas to darīja. Ļaudis parasti godina Durgu kādu materiālu labumu dēļ. Turpretī gopī lūdza svētību kļūt par Krišnas sievām. Būtība ir tāda, ka Krišna ir visas darbības mērķis, un bhakta var izmantot jebkurus līdzekļus, lai to sasniegtu. Lai kalpotu Krišnam un iepriecinātu Viņu, gopī varēja izmantot jebkādus līdzekļus. Tā ir neatkārtojama viņu raksturu īpašība. Lai varētu apprecēties ar Krišnu, viņas godināja dievieti Durgu veselu mēnesi. Katru dienu tās lūdza, lai Nandas Mahārādžas dēls Krišna kļūtu par viņu vīru.

Gopī agri no rīta gāja uz Jamunu mazgāties. Sanākušas kopā, viņas sadevās rokās un skaļi apdziedāja brīnumainās Krišnas spēles. Pēc senas paražas indiešu meitenes un sievietes, mazgājoties upē, atstāj drēbes krastā un peldas kailas. Vīriešiem ir stingri aizliegts iet uz vietu, kur mazgājas meitenes un sievietes, un šī kārtība pastāv joprojām. Dieva Augstākā Personība zināja, ko vēlas gopī jaunavas, un deva viņām savu svētību. Gopī bija lūgušas, lai Krišna kļūtu par viņu vīru, un Krišna gribēja šo vēlmi piepildīt.

Mēnesis gāja jau uz beigām, un kādu dienu peldvietā ieradās Krišna ar saviem draugiem. Krišnu vēl sauc par Jogēšvaru jeb visu mistisko spēju valdnieku. Jogs, kas nodarbojas ar meditāciju, spēj nolasīt citu cilvēku domas, un Krišna, protams, saprata, ko vēlas gopī. Atnācis uz peldvietu, Krišna tūlīt savāca visas gopī drēbes, uzkāpa kokā un smaidīdams teica: «Manas dārgās meitenes, pa vienai nāciet šurp, lūdziet savas drēbes, un Es jums tās atdošu. Es nemaz nejokoju. Tā ir patiesība. Es nemaz netaisos ar jums jokot, jo jūs veselu mēnesi esat sekojušas priekšrakstiem un godinājušas dievieti Kātjājanī. Tikai nenāciet visas reizē. Nāciet pa vienai. Es gribu paskatīties, cik jūs esat skaistas. Jums ir tik slaidi vidukļi. Tagad nāciet, bet tikai pa vienai.»

To dzirdējušas, meitenes sāka saskatīties un smaidīt. Viņas ļoti priecājās par šo Krišnas lūgumu, jo mīlēja Krišnu. Nu meitenes skatījās viena uz otru, bet kautrība tām neļāva iet ārā no ūdens, jo viņas bija kailas. No ilgās stāvēšanas ūdenī meitenēm kļuva auksti, un viņas drebēja. Tomēr Govindas mīļie un draiskulīgie vārdi lika noreibt aiz prieka. Gopī teica Krišnam: «Dārgais Nandas Mahārādžas dēls, lūdzu, tā nejoko ar mums, tas nav godīgi. Tu esi ļoti cienījams zēns, Nandas Mahārādžas dēls, un Tu mums esi ļoti dārgs. Tomēr tā jokot nevajag, jo mēs jau drebam no aukstuma. Esi tik labs un atdod drēbes, lai mums nav jāsalst.» Viņas ļoti pazemīgi lūdza Krišnu: «Dārgais Šjāmasundara, mēs esam Tavas mūžīgās kalpones. Ja Tu mums kaut ko saki, tad mums tas tūlīt jāizpilda, jo tāds ir mūsu reliģiskais pienākums, bet, ja Tu liksi mums darīt kaut ko tik neiespējamu, tad mums būs jāiet pie Nandas Mahārādžas un jāsūdzas par Tevi. Un, ja Nanda Mahārādža neko nedarīs, tad mēs par Tavu slikto uzvedību pastāstīsim valdniekam Kamsam.»

Krišna neprecētajām gopī atbildēja: «Manas dārgās meitenes, ja jūs sevi uzskatāt par Manām mūžīgajām kalponēm un vienmēr esat gatavas izpildīt Manu gribu, tad klausieties, ko Es jums teikšu. Smaidot nāciet šurp un pa vienai saņemiet savas drēbes. Ja jūs nenāksiet un sūdzēsieties Manam tētim, tad Man vienalga nav ko baidīties, jo Mans tētis ir vecs un neko nevar Man izdarīt.»

Gopī redzēja, ka Krišna ir stingras apņēmības pilns, un tām neatlika nekas cits, kā klausīt Viņu. Kailās meitenes viena pēc otras nāca ārā no ūdens, ar kreiso roku cenzdamās aizsegt kaunumu. Viņas trīcēja no aukstuma. Meitenes bija tik vienkāršas un tīras, ka Kungs Krišna tūlīt bija apmierināts. Neprecētās gopī bija lūgušas Kātjājanī, lai Krišna kļūtu par viņu vīru, un tagad šī vēlme tika piepildīta. Sieviete nedrīkst parādīties kaila nevienam vīrietim, izņemot savu vīru. Neprecētās gopī gribēja, lai Krišna kļūtu par viņu vīru, un Viņš tādā veidā šo vēlmi piepildīja. Ļoti apmierināts ar meitenēm, Krišna pārmeta viņu drēbes pār plecu un teica: «Dārgās meitenes, peldēdamās kailas Jamunas upē, jūs esat izdarījušas lielu apvainojumu. Tāpēc Jamunas valdošā dievība Varunadēva ar jums ir ļoti neapmierināts. Tādēļ salieciet rokas lūgšanā, paceliet tās pie pieres un noliecieties padieva Varunas priekšā, lai viņš jums šo apvainojumu piedotu.» Gopī bija naivas meitenes, un viss, ko Krišna teica, viņām bija patiesība. Lai Varunadēva nedusmotos, kā arī, lai izpildītu savus zvērestus, un galu galā, lai iepriecinātu savu godināmo Kungu Krišnu, viņas tūlīt paklausīja. Tā meitenes kļuva par vislielākajām Krišnas mīlētājām un vispaklausīgākajām kalponēm.

Gopī Krišnas apziņa nav salīdzināma ne ar ko. Īstenībā viņām nerūpēja Varuna vai kāds cits padievs. Tās vienīgi gribēja iepriecināt Krišnu. Krišnam ļoti patika gopī vienkāršā izturēšanās, un Viņš tūlīt visām gopī pēc kārtas atdeva to drēbes. Lai gan Krišna meitenes piekrāpa, lika tām stāvēt savā priekšā kailām, jokoja ar viņām, un, lai gan Viņš izturējās pret tām kā pret lellēm un nozaga viņu drēbes, gopī vienalga mīlēja Krišnu un nevienam par Viņu nesūdzējās. Šī gopī attieksme aprakstīta Kunga Čaitanjas Mahāprabhu lūgšanā: «Mans dārgais Kungs, Tu vari Mani apskaut vai sabradāt ar savām pēdām, Tu vari salauzt manu sirdi, nekad neparādoties manā priekšā. Tu vari darīt visu, ko vēlies, jo Tu esi pilnīgi brīvs. Tomēr, lai ko Tu arī darītu, Tu esi mans vienīgais un mūžam godināmais Kungs.» Tāda ir gopī attieksme pret Krišnu.

Kungs Krišna bija ļoti priecīgs par meitenēm, un, tā kā visas viņas gribēja Krišnu par vīru, Kungs teica: «Ak, kārtīgās meitenes, Es zinu, ka jūs vēlaties Mani, un zinu, kāpēc jūs godināt dievieti Kātjājanī. Es pilnīgi tam piekrītu. Ikviens, kas visu savu apziņu vienmēr vērš uz Mani — pat ja tas notiek aiz iekāres — garīgi pilnveidojas. Kā cepts grauds nevar uzdīgt, tā jebkura vēlme, kas saistīta ar mīlestības pilnu kalpošanu Man, nevar radīt auglīgas sekas, kādas ir parastai karmai.»

Brahma-samhitā teikts: karmāni nirdahati kintu ča bhakti-bhādžām. Ikvienu saista auglīga darbība, taču bhaktas, kas darbojas vienīgi Dieva Kunga iepriecināšanai, necieš no sekām. Lai gan var likties, ka gopī tā darbojās aiz iekāres pret Krišnu, to nedrīkst salīdzināt ar parastu sieviešu iekāri. Atšķirību parāda pats Krišna. Garīgā kalpošana Krišnam stāv pāri jebkādiem darbības augļiem.

«Manas dārgās gopī,» turpināja Krišna. «Jūs vēlaties, lai Es būtu jūsu vīrs, un tādēļ esat godinājušas dievieti Kātjājanī. Jūsu vēlme piepildīsies. Es apsolu, ka nākamruden jūs varēsiet būt kopā ar Mani, un Es būšu jūsu vīrs.»

Krišna paslēpās koku ēnā un bija ļoti laimīgs. Pēc tam Viņš, iedams projām, uzrunāja savus Vrindāvanas draugus: «Dārgie draugi — Stokakrišna, Varūthapa, Bhadrasēna, Sudāma, Subala, Ardžuna, Višāla un Rišabha —, paskatieties uz šiem brīnišķīgajiem Vrindāvanas kokiem. Viņi ir veltījuši savu dzīvi, lai kalpotu citiem. Koki pacieš visu — vētras, lietusgāzes, neizturamu karstumu un aukstumu —, rūpējas, lai mēs varētu atpūsties, un dod mums patvērumu. Mani dārgie draugi, Es domāju par to, cik viņi ir cildeni. Viņi rūpējas par citiem gluži kā augstsirdīgi un devīgi cilvēki, kas nevienam neatsaka. Visi var patverties šo koku ēnā. Koki dod cilvēkiem tik daudz ko: lapas, ziedus, augļus, ēnu, saknes, mizu, smaržīgas eļļas un malku. Viņi ir cildenuma paraugs. Šie koki ir kā augstsirdīgi cilvēki, kas pilnīgi visu — ķermeni, prātu, darbību, saprātu un vārdus — ziedojuši citu dzīvo būtņu labad.»

Tā Dieva Augstākā Personība gāja gar Jamunas krastu, ar rokām pieskaroties koku lapām, augļiem, ziediem un atvasēm un slavējot koku dāsnumu. Cilvēki saskaņā ar saviem priekšstatiem var nodarboties ar kaut kādu sabiedrībai svētīgu labdarības veidu, taču īstenā labdarība, kas var palīdzēt visiem ļaudīm uz visiem laikiem, ir Krišnas apziņas kustības izplatīšana. Ikvienam ir jābūt gatavam sludināt Krišnas apziņu. Kā mācīja Kungs Čaitanja, cilvēkam jābūt zemākam par zāli un pacietīgākam par koku. Kungs Krišna jau stāstīja, cik pacietīgi ir koki, un tiem, kas nodarbojas ar Krišnas apziņas sludināšanu, no tiešās skolotāju pēctecības jāmācās Kunga Krišnas un Kunga Čaitanjas vēstījums.

Krišna izgāja cauri Vrindāvanas mežam un, nonācis Jamunas krastā, apsēdās brīnišķīgā vietā, ļaudams govīm padzerties vēso un dzidro Jamunas ūdeni. Dzēra arī nogurušie ganiņi, Krišna un Balarāma. No paša rīta Krišna bija skatījies, kā peldas meitenes, un tagad visu priekšpusdienu Viņš pavadīja kopā ar draugiem.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojums grāmatas «Krišna» divdesmit otrajai nodaļai «Krišna nozog neprecēto gopī meiteņu drēbes».


Tālāk: 23. nodaļa

Saturs Bibliotēka