Krišna, Dieva Augstākā Personība deviņpadsmitā nodaļa

null

Deviņpadsmitā nodaļa

Krišna aprij meža ugunsgrēku

Kamēr Krišna ar Balarāmu un draugiem bija aizņemti ar aprakstītajām rotaļām, govis bija palikušas vienas pašas un, meklējot zaļu zāli, sagājušas dziļi mežā. Kazas, govis un bifeļi staigāja no viena meža uz otru un galu galā iegāja Išīkātavī mežā. Tur bija daudz zaļas zāles, kas dzīvniekiem ļoti patika. Taču mežs aizdegās, un govis sāka skaļi maut. Balarāma ar Krišnu un draugiem, nevarēdami atrast lopus, ļoti nobēdājās. Viņi gāja pa pēdām un skatījās, kur ir ēsta zāle. Lopkopība Vrindāvanas iedzīvotājiem bija vienīgais iztikas avots, un zēni baidījās, ka viņu govis pazudušas. No lielās staigāšanas viņi bija ļoti piekusuši un izslāpuši. Taču drīz vien zēni sadzirdēja govju maušanu. Krišna sāka skaļi saukt govis vārdā. Tās priecīgi atsaucās. Taču šajā brīdī mežs visapkārt jau dega, un visiem draudēja briesmas. Stiprajā vējā liesmas kļuva aizvien lielākas, un likās, ka tās aprīs gan visu kustīgo, gan nekustīgo. Govis un zēni ļoti nobijās un skatījās uz Balarāmu tā, kā mirstošs cilvēks skatās uz Dieva Augstākās Personības attēlu. Zēni teica: «Dārgais Krišna un Balarāma! Uguns visapkārt ir tik šausmīgi karsta. Dodiet mums patvērumu pie savām lotospēdām! Mēs zinām, ka Jūs varat mūs pasargāt no briesmām. Dārgais Krišna, mēs Tev esam labi draugi. Tas nav taisnīgi, ka mums tik ļoti jācieš. Mēs esam pilnīgi atkarīgi no Tevis, un Tu esi reliģijas zinātājs. Mums nav neviena cita, kā vienīgi Tu.»

Dieva Personība dzirdēja savu draugu lūgumus un Kunga skatiens zēnus iepriecināja. Ar savu acu skatienu Krišna pateica, ka nav no kā baidīties. Tad Krišna, augstākais mistiķis un varenā Dieva Personība, vienā mirklī aprija visu uguni. Govīm un zēniem vairs nekas nedraudēja. Puisēni aiz bailēm bija gandrīz zaudējuši samaņu, bet nu viņi atguvās, atvēra acis un atkal redzēja mežu, Krišnu, Balarāmu un govis. Viņi bija ļoti pārsteigti, ka mežs vairs nedeg un govis ir glābtas. Slepus zēni nodomāja, ka Krišna laikam nav vis parasts zēns, bet kāds padievs.

Vakarā Krišna un Balarāma kopā ar zēniem un govīm atgriezās Vrindāvanā, pa ceļam spēlējot flautas. Kad viņi tuvojās ciemam, gopī bija ļoti priecīgas. Visu dienu viņas domāja, kā Krišnam mežā klājas, un bez Viņa viens mirklis tām likās kā divpadsmit gadi.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojums grāmatas «Krišna» deviņpadsmitajai nodaļai «Krišna aprij meža ugunsgrēku».


Tālāk: 20. nodaļa

Saturs Bibliotēka