Krišna, Dieva Augstākā Personība četrpadsmitā nodaļa

null

Četrpadsmitā nodaļa

Kunga Brahmas
lūgšanas Kungam Krišnam

Brahma sacīja: «Mans dārgais Kungs! Tu esi vienīgais godināmais Visaugstais Kungs, Dieva Personība, tāpēc es pazemīgi noliecos Tavā priekšā un Tev par prieku skaitu lūgšanas. Tavs ķermenis ir tumša lietus mākoņa krāsā. No Tavām dzeltenajām drēbēm plūst sudrabaini mirdzošs starojums.

Es atkal un atkal noliecos pie Mahārādžas Nandas dēla pēdām. Viņš stāv manā priekšā ar gliemežnīcu rokās, Viņu rotā auskari un pāva spalva matos. Šrī Krišnas seja ir tik brīnišķīga; Viņam galvā ir kronis, ap kaklu — meža ziedu vītne, un saujā Viņš tur ēdienu. Vēl Krišnam ir nūja, radziņš un flauta, un Viņš ar savām mazajām lotospēdiņām stāv manā priekšā.

Mans dārgais Kungs! Ļaudis apgalvo, ka es esmu visas Vēdu gudrības zinātājs un Visuma radītājs, bet tagad es redzu, ka nespēju saprast Tavu personību, lai gan Tu stāvi manā priekšā kā mazs bērns. Tu spēlējies ar draugiem, teliņiem un govīm, un var likties, ka Tu neesi īpaši izglītots. Tev rokās ir ēdiens, Tu meklē savus teliņus un izskaties kā ciema puika. Un tomēr Tu tik ļoti atšķiries no manis, ka es nespēju aptvert Tava ķermeņa spēkus. Kā es jau esmu teicis Brahma-samhitā, Tavs ķermenis nav materiāls.»

Brahma-samhitā teikts, ka Dieva Kunga ķermenis ir viscaur garīgs, un tas neatšķiras no Viņa patības. Jebkurš no Kunga locekļiem var veikt visu pārējo locekļu darbību. Dievs Kungs var redzēt ar rokām un dzirdēt ar acīm. Viņš var pieņemt ziedojumus ar kājām un radīt ar muti.

Brahma turpināja: «Tu esi atnācis ganu zēna izskatā par svētību bhaktām, un, lai gan es, nozagdams Tavas govis, zēnus un teliņus, esmu izdarījis apvainojumus pie Tavām lotospēdām, es redzu, ka Tu esi žēlsirdīgs pret mani. Mīlestība pret bhaktām ir Tava pārpasaulīgā īpašība. Lai gan Tu mani mīli, es nespēju aptvert Tavas ķermeniskās darbības iespējas. Ja pat es, Kungs Brahma, šī Visuma augstākā personība, nespēju izprast Dieva Augstākās Personības bērna veidolu, tad ko var teikt par citiem? Un, ja es nespēju apjaust Tava bērna veidola garīgās spējas, tad ko gan es varu saprast no Tavām pārpasaulīgajām rotaļām? Tāpēc, kā teikts Bhagavad-gītā, ikviens, kurš kaut nedaudz izprot Kunga pārpasaulīgās spēles, atnākšanu un aiziešanu, pēc materiālā ķermeņa nāves tūlīt var ieiet Dieva valstībā. Tas apstiprināts arī Vēdās, kur teikts, ka, vienkārši izprotot Dieva Augstāko Personību, cilvēks var pārraut atkārtotās dzimšanas un nāves ķēdi. Tāpēc es nevienam neiesaku censties Tevi izprast ar prātošanu.

Vislabākais veids, kā Tevi var saprast, ir pazemīgi atteikties no prātošanas un klausīties par Tevi vai nu to, ko Tu pats saki Bhagavad-gītā un daudzos citos līdzīgos Vēdu rakstos, vai arī to, ko saka sevi apzinājies bhakta, kurš radis patvērumu pie Tavām lotospēdām. Bhaktas jāuzklausa bez prātošanas. Nav pat nepieciešams mainīt savu stāvokli šajā pasaulē, ir tikai jāklausās Tavs vēstījums. Tevi nav iespējams aptvert ar materiālajiem jutekļiem, taču, vienkārši klausoties par Tevi, cilvēks var pakāpeniski uzveikt maldīgās izpratnes neziņu. Tu atklājies bhaktam tikai ar savu žēlastību. Tevi nevar uzveikt nekādā citā veidā. Ja cilvēks tikai prāto un neko nezina par garīgo kalpošanu, tad viņš tādā veidā izšķiež laiku un nespēj atrast Tevi. Garīgā kalpošana ir tik svarīga, ka pat mazākais darbs, kas veltīts Dievam, var dot visaugstāko pilnību. Tāpēc nevajag pamest novārtā svētīgo garīgās kalpošanas ceļu un nodarboties ar prātošanu. Prātošanas ceļš var dot daļējas zināšanas par Tavu kosmisko izpausmi, bet, ejot pa to, nav iespējams izprast Tevi — visa sākumu. Ja cilvēks nodarbojas tikai ar prātošanu, tad viņa darbs ir veltīgs. Tas ir kā tukšas vārpas kulšana. Dzirnavās no sēnalām vēl var izlobīt mazliet graudu, bet pēc tam nav jēgas kaut ko meklēt tukšās sēnalās. Tas ir bezjēdzīgs darbs.

Mans dārgais Kungs, cilvēces vēsturē ir daudz piemēru tam, kā cilvēks, kurš nav spējis sasniegt pārpasaulīgo līmeni, ir sācis garīgi kalpot ar ķermeni, prātu un vārdiem, tādā veidā sasniedzot augstāko pilnību un nonākot Tavā mājvietā. Ir bezjēdzīgi censties izprast Tevi ar prātošanu vai mistisko meditāciju, nenodarbojoties ar garīgo kalpošanu. Tāpēc pat tādam cilvēkam, kas darbojas pasaulīgi, ir garīgi jākalpo Tev, jāklausās un jāapdzied Tava pārpasaulīgā godība un tādā veidā jāatrodas Tavā tuvumā. Ja cilvēkam patīk klausīties un apdziedāt Tavu godību, tad ar to pietiek, lai viņš sasniegtu augstāko pilnību un nonāktu Tavā valstībā. Tāpēc, ja cilvēks vienmēr ir kopā ar Tevi, klausoties un apdziedot Tavu godību, un ziedo savas darbības augļus vienīgi par prieku Tev, viņš pavisam viegli un laimīgi ieiet Tavā augstākajā mājvietā. Tevi var apzināties tie, kuru sirdis ir brīvas no visiem sārņiem. Šķīstīt sirdi var, klausoties un apdziedot Tavu godību.»

Dievs Kungs ir visucaurstrāvojošs. Kā Šrī Krišna norāda Bhagavad-gītā: «Viss balstās uz Mani, tomēr Es neesmu visā». Dievs Kungs caurstrāvo visu, tāpēc nav nekā tāda, ko Viņš nezinātu. Dzīvā būtne ar savām ierobežotajām zināšanām nespēj aptvert Dieva Augstākās Personības visucaurstrāvojošo dabu, tāpēc tas, kurš ieguvis prāta līdzsvaru, vēršot prātu uz Kunga lotospēdām, spēj izprast Visaugsto Kungu tikai līdz noteiktai robežai. Prāts pastāvīgi domā par dažādu veidu jutekļu apmierināšanu, tāpēc savaldīt prātu un vērst to uz Dieva Kunga lotospēdām var tikai tas, kurš pastāvīgi nodarbina jutekļus kalpošanā Dievam Kungam. Šādu prāta vēršanu uz Kunga lotospēdām sauc par samādhi. Tas, kurš nav sasniedzis samādhi jeb transa pakāpi, nespēj izprast Dieva Augstākās Personības dabu. Filozofi vai zinātnieki var izpētīt katru kosmiskās dabas atomu, saskaitīt atomus kosmiskajā telpā vai arī visas planētas un zvaigznes debesīs, saskaitīt Saules un citu debesu spīdekļu starus, taču Dieva Augstākās Personības īpašības nav iespējams saskaitīt.

Kā teikts Vēdānta-sūtras sākumā, Augstākā Personība ir visu īpašību avots. Viņu parasti sauc par nirgunu. Vārds «nirguna» nozīmē «tas, kura īpašības nevar novērtēt». Vārds «guna» nozīmē «īpašība», un «nir» nozīmē «nenovērtējams». Taču impersonālisti vārdu «nirguna» skaidro kā «bez īpašībām». Viņiem nav pārpasaulīgas apjēgas par Dieva Kunga īpašībām, tāpēc tie secina, ka Visaugstajam Kungam nav īpašību. Taču tas nav pareizi. Īstenībā Dievs Kungs ir visu īpašību pirmavots. Visas īpašības pastāvīgi izplūst no Viņa. Kā gan ierobežota personība varētu saskaitīt Dieva Kunga īpašības? Tā varbūt var novērtēt šīs īpašības vienā mirklī, bet jau nākamajā mirklī īpašību daudzums ir pieaudzis. Tāpēc Dieva Kunga pārpasaulīgās īpašības nav iespējams novērtēt. Tādējādi, Kungu sauc par nirgunu. Viņa īpašības ir neaptveramas.

Nevajag nodarboties ar bezjēdzīgu prātošanu un censties novērtēt Dieva Kunga īpašības. Nav jēgas pieņemt spekulatīvo paņēmienu vai vingrināt ķermeni, lai sasniegtu mistiskās jogas pilnības. Vienkārši jāsaprot, ka ķermeņa ciešanas un laime jau ir iepriekš noteikta. Nevajag censties ar ķermeņa vingrinājumiem izvairīties no ciešanām vai arī mēģināt ar dažādiem paņēmieniem sasniegt laimi. Vislabākais ir ar ķermeni, prātu un vārdiem uzticēt sevi Dieva Augstākajai Personībai un vienmēr kalpot Kungam. Šis pārpasaulīgais darbs nes augļus, bet citi mēģinājumi saprast Absolūto Patiesību ir lemti neveiksmei. Tāpēc saprātīgs cilvēks necenšas saprast Augstāko Personību, Absolūto Patiesību, ar prātošanu vai mistiskajām spējām. Viņš garīgi kalpo un paļaujas uz Dieva Augstāko Personību. Bhakta zina, ka viss, kas notiek ar ķermeni, notiek auglīgas darbības dēļ. Ja cilvēks dzīvo vienkārši un garīgi kalpo, tad viņš gluži dabīgi nonāk Dieva Kunga pārpasaulīgajā mājvietā. Īstenībā visas dzīvās būtnes ir neatņemamas Visaugstā Kunga daļiņas un Dieva dēli. Ikvienam ir dabiskas tiesības būt Dieva valstībā un dalīties ar Kungu pārpasaulīgajos priekos. Taču saistītās dzīvās būtnes saskarsmē ar matēriju šīs tiesības ir gandrīz zaudējušas. Ja cilvēks pieņem vienkāršo garīgās kalpošanas paņēmienu, tad viņš gluži dabīgi var atbrīvoties no materiālajiem sārņiem, nonākt pārpasaulīgā līmenī un būt kopā ar Visaugsto Kungu.

Kungs Brahma bija izturējies pret Kungu Krišnu ļoti nekaunīgi, jo viņš gribēja pārbaudīt Krišnas spējas. Brahma nozaga Kunga draugus un teliņus, lai redzētu, kā Kungs tos atgūs. Tomēr pēc tam Kungs Brahma atzina, ka izturējies ļoti nekaunīgi, jo gribējis salīdzināt savas spējas ar šo spēju devēja spēkiem. Atguvies Kungs Brahma saprata, ka, lai gan salīdzinot ar visām pārējām materiālās pasaules dzīvajam būtnēm, viņš ir ļoti varens, tomēr pret Dieva Augstākās Personības spēku un enerģiju viņa spējas nav nekas. Materiālās pasaules zinātnieki ir izgudrojuši daudz ko brīnumainu, piemēram, atomieročus, un, ja tos pārbauda pilsētā vai kādā citā nebūtiskā šīs planētas vietā, šie varenie ieroči var radīt tā saucamo haosu. Turpretī uz Saules tie izrādīsies pilnīgi nenozīmīgi. Tad no tiem nebūs nekādas jēgas. Gluži tāpat Brahmas mistiskās spējas var likties brīnumainas, kad viņš nozaga Šrī Krišnam teliņus un draugus. Bet, kad Šrī Krišna atklāja savas varenās spējas, izpaužot un bez grūtībām uzturot tik daudzus teliņus un zēnus, tad Brahma saprata, ka viņa paša spēki ir nenozīmīgi.

Brahma uzrunāja Kungu Krišnu par Ačjutu, jo Kungs nekad neaizmirst pat vismazāko sava bhaktas kalpošanu. Viņš ir tik labs pret saviem bhaktām un tik ļoti tos mīl, ka pat vismazāko kalpošanu uzskata par ļoti vērtīgu. Brahma, bez šaubām, Kungam ir kalpojis ļoti daudz. Brahma ir augstākā personība, kas atbild par šo Visumu, un viņš, protams, ļoti uzticīgi kalpo Krišnam, tāpēc Krišna viņam viegli piedeva. Brahma lūdza, lai Kungs neņem ļaunā sava kalpa nelielās kļūdas un nekaunību. Kungs Brahma atzinās, ka augstais stāvoklis padarījis viņu lepnu. Viņš šajā materiālajā pasaulē ir kaislību īpašības iemiesojums, tāpēc lepnums viņam bija gluži dabisks, un tādēļ arī viņš kļūdījās. Bet galu galā Kungam Krišnam vajadzētu apžēloties par savu kalpu un piedot viņa rupjo kļūdīšanos.

Kungs Brahma apzinājās savu patieso stāvokli. Viņš, protams, ir Visuma augstākais skolotājs, kurš atbild par materiālās dabas radīšanu. Materiālā daba sastāv no materiālo elementu kopuma: neīstā «es», debesīm, gaisa, uguns, ūdens un zemes. Visums var būt ļoti liels, taču tas ir izmērāms tāpat kā mūsu ķermenis, kas ir septiņus sprīžus garš. Cilvēka ķermenis parasti ir septiņu viņa rokas sprīžu garumā. Šis Visums var likties milzīgs, bet arī tas ir tikai septiņus Kunga Brahmas sprīžus liels. Bez šī Visuma ir vēl neskaitāmi daudz citu Visumu, pār kuriem šim Kungam Brahmam nav varas. Cauri drēbei, ar kuru aizklāts logs, izlido neskaitāmi puteklīši, un tāpat cauri Mahā-Višnu ādas porām izplūst miljoni un miljardi Visumu sēklu, bet Mahā-Višnu ir tikai Krišnas pilnīgās izpausmes daļa. Tātad Kungs Brahma, kas ir augstākā būtne šajā Visumā, Kunga Krišnas priekšā ir pavisam nenozīmīgs.

Tāpēc Kungs Brahma salīdzināja sevi ar bērnu, kas atrodas mātes klēpī. Ja bērns kustina rociņas un kājiņas un iesper savai mātei, vai tad viņa apvainojas? Protams, ka ne. Gluži tāpat Kungs Brahma var būt ļoti liela personība, tomēr ne tikai viņš, bet arī viss pārējais, kas vispār pastāv, atrodas Dieva Augstākās Personības klēpī. Dieva Kunga enerģija caurstrāvo visu. Pasaulē nav tādas vietas, kur tā nedarbotos. Viss pastāv Dieva Kunga enerģijā. Tātad gan šī Visuma Brahma, gan arī neskaitāmie citu Visumu Brahmas atrodas Dieva Kunga enerģijā. Dievs Kungs tiek uzskatīts par māti, un viss, kas atrodas mātes klēpī, tiek uzskatīts par bērnu. Un laba māte nekad neļaunojas uz savu bērnu, pat ja tas spārdās ar kājiņām.

Tad Kungs Brahma teica, ka viņš ir dzimis lotosa ziedā, kas izaudzis no Nārājanas nabas. Tas noticis pēc tam, kad iznīcinātas trijas pasaules jeb planētu sistēmas: Bhūrloka, Bhuvarloka un Svarloka. Visumam ir trīs daļas: Svarga, Martja un Pātāla. Iznīcināšanas laikā šīs trīs planētu sistēmas nogrimst ūdenī. Uz ūdens guļ Nārājana, Krišnas pilnīgais izvērsums, un no Viņa nabas izaug lotoss, kurā piedzimst Brahma. Gluži dabiski ir secināt, ka Brahmas māte ir Nārājana. Pēc Visuma iznīcināšanas visas dzīvās būtnes atrodas Dievā Kungā, tāpēc Viņu sauc par Nārājanu. Vārds «nāra» apzīmē visu dzīvo būtņu kopumu, un «ajana» nozīmē «atrašanās vieta». Garbhodakašājī veidolu sauc par Nārājanu, jo Viņš guļ šajā ūdenī. Viņā arī atrodas visas dzīvās būtnes. Turklāt Nārājana ir arī ir visu būtņu sirdīs, kā tas apstiprināts Bhagavad-gītā. Arī šajā ziņā Viņš ir Nārājana, jo «ajana» nozīmē «zināšanu avots», kā arī «atrašanās vieta». Bhagavad-gīta apstiprina arī to, ka dzīvajai būtnei atmiņu dod Virsdvēsele, kas atrodas tās sirdī. Pēc ķermeņa nomaiņas būtne savu pagājušo dzīvi aizmirst, bet, tā kā viņas sirdī ir Nārājana jeb Virsdvēsele, būtne var atcerēties savas agrākās vēlmes un darboties saskaņā ar tām. Kungs Brahma gribēja parādīt, ka Krišna ir sākotnējais Nārājana, ka Viņš ir Nārājanas avots un ka Nārājana nav ārējās enerģijas jeb maijas izpausme, bet gan garīgās enerģijas izvērsums. Ārējās enerģijas jeb maijas darbība tiek izpausta pēc kosmiskās pasaules radīšanas, bet Nārājanas sākotnējā, garīgā enerģija darbojas pirms radīšanas. Tātad Nārājanas izvērsumi — no Krišnas par Kāranodakašājī Višnu, no Kāranodakašājī Višnu par Garbhodakašājī Višnu, no Garbhodakašājī Višnu par Kšīrodakašājī Višnu, un no Kšīrodakašājī Višnu ikviena sirdī — ir Viņa garīgās enerģijas izpausmes. Tās nerodas materiālās enerģijas ietekmē un tāpēc nav pārejošas. Viss, ko vada materiālā enerģija, ir laicīgs, un, viss, kas notiek garīgajā enerģijā, ir mūžīgs.

Kungs Brahma vēlreiz apstiprināja, ka Krišna ir sākotnējais Nārājana. Viņš teica, ka milzīgais Visuma ķermenis joprojām atrodas Garbhodakas ūdenī. Brahma sacīja: «Šis milzīgais Visuma ķermenis arī ir Tavas enerģijas izpausme. Visuma veidols atrodas ūdenī, tāpēc arī tas ir Nārājana, un mēs visi atrodamies šī Nārājanas veidola klēpī. Es redzu Tavus dažādos Nārājanas veidolus visur. Es redzu Tevi uz ūdens, es jūtu, ka Tu esi manā sirdī, un es redzu Tevi arī savā priekšā. Tu esi sākotnējais Nārājana.

Mans dārgais Kungs, ar šo avatāru Tu esi parādījis, ka esi augstākais maijas valdnieks. Tu atrodies kosmiskajā izpausmē, tomēr visa pasaule ir Tevī. To Tu jau parādīji, atklājot savai mātei Jašodai Visumu savā mutē. Ar neaptveramo jogamaijas spēju Tu to vari paveikt pats bez kāda cita palīdzības.

Mans dārgais Kungs Krišna! Visa kosmiskā izpausme, ko mēs tagad redzam, atrodas Tavā ķermenī. Tomēr es redzu Tevi ārpusē, un Tu redzi mani ārpusē. Vai tad kaut kas tāds var notikt bez Tavas neaptveramās enerģijas darbības?»

Ar šiem vārdiem Kungs Brahma uzsver, ka cilvēks, kurš neatzīst Dieva Augstākās Personības neaptveramo enerģiju, nespēj izprast lielu patieso būtību. Brahma turpināja: «Mans dārgais Kungs! Pat neapskatot visu pārējo un runājot tikai par to, kas noticis šodien un ko es esmu redzējis — vai tad tas viss nav Tavu neaptveramo enerģiju veikums? Vispirms es redzēju, ka Tu esi viens, pēc tam Tu izvērsies par saviem draugiem, teliņiem un visu, kas bija Vrindāvanā, un tad es ieraudzīju Tevi un visus zēnus kā četrroku Višnu, kurus godina visi elementi, visi padievi un arī es. Pēc tam šie Višnu atkal kļuva par ganu zēniem, un Tu paliki viens tāpat kā iepriekš. Vai tad tas nenozīmē, ka Tu esi Visaugstais Kungs Nārājana, visa avots, no kura viss izplūst, kurā viss satek atpakaļ un kas paliek tāds pats kā iepriekš?»

Tie, kas neko nezina par Tavām neaptveramajām enerģijām, nespēj saprast, kādā veidā Tu viens pats izvērsies par radītāju Brahmu, uzturētāju Višnu un iznīcinātāju Šivu. Ļaudis, kas nesaprot lietu patieso būtību, uzskata, ka es, Brahma, esmu radītājs, Višnu ir uzturētājs, un Kungs Šiva ir iznīcinātājs. Īstenībā Tu viens pats esi viss: radītājs, uzturētājs un iznīcinātājs. Gluži tāpat Tev ir arī dažādi avatāri. Starp padieviem Tu esi Vāmanadēva, starp viedajiem Tu esi Parašurāma, starp cilvēkiem Tu esi Tu pats, tas ir, Krišna vai Kungs Rāma. Starp dzīvniekiem Tu atnāc kā mežakuilis, un starp ūdens iemītniekiem Tu ierodies kā zivs. Tomēr Tu nekad nedzimsti, jo aizvien esi mūžīgs. Tu atnāc un aizej ar savu neaptveramo enerģiju, lai aizsargātu ticīgos bhaktas un iznīcinātu dēmonus. Ak, mans Kungs, visucaurstrāvojošā Dieva Augstākā Personība! Ak, Virsdvēsele, visu mistisko spēku valdniek! Neviens nespēj aptvert Tavas pārpasaulīgās rotaļas, kas notiek šajās trijās pasaulēs. Neviens nespēj apjēgt, kā Tu esi izvērsis savu jogamaiju, kādā veidā Tu atnāc un kā Tu ar savu pārpasaulīgo enerģiju darbojies. Mans dārgais Kungs, visa šī kosmiskā izpausme ir kā mirkļa sapnis, un tās laicīgā pastāvēšana tikai satrauc prātu. Tādēļ šajā esamībā mēs esam raižu pilni. Dzīve materiālajā pasaulē nozīmē nepārtrauktas ciešanas. Tomēr laicīgā esamība materiālajā pasaulē liekas patīkama un mīļa, jo tā ir radusies no Tava ķermeņa, kas ir mūžīgs, svētlaimes un zināšanu pilns.

Tāpēc es secinu, ka Tu esi Augstākā Dvēsele, Absolūtā Patiesība, augstākā sākotnējā personība; un, lai gan Tu ar savām neaptveramajām pārpasaulīgajām spējām esi izvērsies tik daudzos Višnu veidolos vai dzīvajās būtnēs un enerģijās, Tu esi augstākais un vienīgais, Tu esi augstākā Virsdvēsele. Neskaitāmās dzīvās būtnes ir kā sākotnējās uguns dzirkstelītes. Ak, Kungs! Uzskats, ka Virsdvēsele ir bezpersoniska, ir aplams, jo es redzu, ka Tu esi sākotnējā personība. Ļaudis ar trūcīgām zināšanām var domāt, ka Tu nevari būt sākotnējā personība, jo Tu esi Nandas Mahārādžas dēls un esi piedzimis gluži kā cilvēks. Viņi maldās. Tu patiešām esi sākotnējā personība. Tāds ir mans secinājums. Par spīti tam, ka Tu esi Nandas dēls, Tu neapšaubāmi esi sākotnējā personība. Tu esi Absolūtā Patiesība un neesi daļa no šīs materiālās tumsas. No Tevis ir radies sākotnējais brahmadžoti, kā arī materiālie spīdekļi. Tavs pārpasaulīgais starojums ir tas pats brahmadžoti. Kā teikts Brahma-samhitā, brahmadžoti ir Tava ķermeņa mirdzums. Ir daudz Višnu avatāru un Tavu dažādo īpašību avatāru, bet tie neatrodas tādā pašā līmenī kā Tu. Tu esi sākotnējais gaismeklis. Pārējie avatāri var būt tikpat spoži kā sākotnējais gaismeklis, taču sākotnējā uguns ir aizdedzinājusi visas pārējās. Tu neesi materiālās pasaules radīts, tāpēc arī pēc materiālās pasaules iznīcināšanas Tu turpināsi pastāvēt tāds, kāds Tu esi.

Tu esi sākotnējā personība, tāpēc Gopāla-tāpanī (Vēdu Upanišadā), kā arī Brahma-samhitā Tu esi nosaukts par govindam ādi-purušam. Govinda ir sākotnējā personība, visu cēloņu cēlonis. Bhagavad-gītā arī teikts, ka Tu esi Brahmana starojuma avots, tāpēc nevienam nevajadzētu uzskatīt, ka Tavs ķermenis līdzinās parastam materiālam ķermenim. Tavs ķermenis ir akšara, neiznīcināms. Materiālais ķermenis vienmēr ir pakļauts triju veidu ciešanām, bet Tavs ķermenis ir sač-čid-ānanda-vigraha — svētlaimes, zināšanu un mūžības pilns. Vēl Tu esi nirandžana, jo Tavas spēles māmiņas Jašodas mazā dēla un gopī Kunga izskatā ir materiālo īpašību nepiesārņotas. Tu izvērsies par tik daudziem ganu zēniem, teliņiem un govīm, bet tas nesamazināja Tavas pārpasaulīgās spējas. Tu vienmēr esi pilnīgs. Kā teikts Vēdu rakstos, pat ja no pilnības — Augstākās Absolūtās Patiesības — atņem pilnību, tā tomēr paliek tā pati pilnīgā Augstākā Absolūtā Patiesība. Lai gan mēs redzam daudzus pilnīgā izvērsumus, pilnīgais ir viens vienīgs. Visas Tavas spēles ir garīgas, tāpēc tās nevar piesārņot materiālās dabas īpašības. Kad Tu klausi savu tēvu Nandu un māmiņu Jašodu, tas nebūt nemazina Tavas spējas, bet parāda Tavu mīlestību pret bhaktām. Nav neviena, kas varētu sacensties ar Tevi. Ļaudis ar trūcīgām zināšanām uzskata Tavas spēles un atnākšanu par materiālām. Tu stāvi pāri neziņai un zināšanām, kā tas apstiprināts Gopāla-tāpanī. Tu esi sākotnējais amrita (nemirstības nektārs), nesagraujamais. Kā teikts Vēdās: amritam šāšvatam brahma. Brahmans ir mūžīgais un augstākais visa sākums, kurš nedzimst un nemirst.

Upanišadās teikts, ka Augstākais Brahmans spīd kā saule un ir visa avots. Ikviens, kas spēj saprast šo sākotnējo personību, atbrīvojas no materiālās saistītās dzīves. Katrs, kas pieķeras Tev ar garīgo kalpošanu, var izprast Tavu īsteno stāvokli, Tavu dzimšanu, atnākšanu, aiziešanu un darbību. Bhagavad-gītā apstiprināts, ka, vienkārši izprotot Tavu dabisko stāvokli, atnākšanu un aiziešanu, cilvēks, atstājot šo ķermeni, tūlīt var nonākt garīgajā valstībā. Tāpēc saprātīgs cilvēks, kas vēlas šķērsot materiālās neziņas okeānu, meklē patvērumu pie Tavām lotospēdām un pavisam viegli nonāk garīgajā valstībā. Ir daudz tā saucamo meditētāju, kuri nezina, ka Tu esi Augstākā Dvēsele. Kā teikts Bhagavad-gītā, Tu esi Augstākā Dvēsele, kas atrodas visu sirdīs, tāpēc nav nepieciešams meditēt uz kaut ko, kas atrodas ārpus Tevis. Tas, kurš pastāvīgi gremdējas Tava sākotnējā Krišnas veidola apcerē, viegli tiek pāri materiālās neziņas okeānam. Turpretī tie, kas nezina, ka Tu esi Augstākā Dvēsele, paliek materiālajā pasaulē par spīti savai tā saucamajai meditācijai. Ja cilvēks Tavu bhaktu sabiedrībā uzzina, ka Kungs Krišna ir sākotnējā Virsdvēsele, tad viņš var tikt pāri materiālās neziņas okeānam. Piemēram, ja cilvēks paceļas pāri saviem kļūmīgajiem priekšstatiem un vairs neuzskata auklu par čūsku, tad viņš atbrīvojas no bailēm. Tāpēc, ja cilvēks saprot Tevi no tā, ko Tu saki Bhagavad-gītā, vai arī no Taviem tīrajiem bhaktām, kuru mācību var lasīt Šrīmad Bhāgavatamā un visos Vēdu rakstos, un ja cilvēks apzinās, ka Tu esi augstākais izpratnes mērķis, tad viņam vairs nav jābaidās no šīs materiālās esamības.

Tā saucamā atbrīve un sasaistība neattiecas uz tiem, kas jau sākuši garīgi kalpot Tev, tāpat kā aukla vairs neizraisa bailes cilvēkā, kurš zina, ka tā nav čūska. Bhakta zina, ka materiālā pasaule pieder Tev, tāpēc viņš visu izmanto, lai pārpasaulīgā mīlestībā kalpotu Tev. Viņš vairs nav saistīts. Tam, kurš atrodas uz Saules, vairs nav jādomā, ka saule varētu uzlēkt un norietēt, ka varētu pienākt diena vai nakts. Vēl ir teikts, ka Tu, Krišna, esi kā saule un maija ir kā tumsa. Kur ir saule, tur nevar būt runas par tumsu, tādēļ tiem, kas vienmēr ir kopā ar Tevi, nav jādomā par sasaistību vai atbrīvi. Viņi jau ir atbrīvoti. Turpretī tie, kas tikai uzskata sevi par atbrīvotiem, bet nav raduši patvērumu pie Tavām lotospēdām, sava netīrā saprāta dēļ krīt.

Tāpēc, ja cilvēks uzskata, ka Virsdvēsele atšķiras no Tavas personības un meklē Virsdvēseli kaut kur citur — mežā vai Himalaju alās —, tad viņš atrodas ļoti bēdīgā stāvoklī.

Tu Bhagavad-gītā māci, ka cilvēkam jāpamet visi pārējie sevis apzināšanās ceļi un vienkārši jāuztic sevi Tev, jo tas ietver sevī visu. Tu esi augstākais visādā ziņā, tāpēc tie, kas meklē Brahmana starojumu, meklē Tevi un tie, kas cenšas apzināties Virsdvēseli, arī meklē Tevi. Bhagavad-gītā Tu esi norādījis, ka savas daļējās pārstāves Virsdvēseles veidā Tu esi iegājis materiālajā kosmiskajā izpausmē. Tu atrodies visu dzīvo būtņu sirdīs, un nav vajadzības meklēt Virsdvēseli nekur citur. Ja kāds to dara, tad viņš ir neziņā. Tas, kurš pacēlies pāri šādam stāvoklim, saprot, ka Tu esi bezgalīgs. Tu atrodies gan iekšpusē, gan ārpusē, Tu esi visur. Bhakta nemeklē Virsdvēseli kaut kur citur, viņš vērš savu prātu uz Tevi iekšienē. Īstenībā Tevi var meklēt tikai tie, kas ir atbrīvojušies no materiālistiskas dzīves izpratnes. Auklu par čūsku uzskata tikai tie, kas vēl neko nezina par Tevi. Tādas čūskas pastāv tikai prātā. Arī maija ir tikai prātā. Maija nav nekas cits, kā neziņa par Tavu personību. Kad cilvēks aizmirst Tavu personību, viņu sasaista maija. Tāpēc tas, kurš ir stingri pievērsies Tev gan iekšēji, gan ārēji, nav pakļauts maldiem.

Tavu godību var izprast tas, kurš kaut nedaudz uzsācis garīgo kalpošanu. Pat ja cilvēks tiecas sasniegt Brahmana vai Paramātmas apzināšanos, bez garīgās kalpošanas viņš nespēj saprast dažādās Tavas personības iezīmes. Cilvēks var būt garīgais skolotājs daudziem impersonālistiem, viņš var aiziet mežā vai apmesties kalnu alā un vientulībā meditēt daudzus jo daudzus gadus, tomēr, ja viņam nav kaut nedaudz garīgās kalpošanas svētības, tad tas nespēj saprast Tavu godību. Arī Brahmana un Paramātmas apzināšanos nav iespējams sasniegt pat daudzos, daudzos gados, nesaskaroties ar brīnumaino garīgo kalpošanu.

Mans dārgais Kungs, es lūdzu, lai man paveiktos un šajā dzīvē vai arī jebkurā citā dzīvē es būtu viens no Taviem bhaktām. Lai kur es arī atrastos, es vēlos garīgi kalpot Tev. Man vienalga, kādu veidolu saņemšu nākotnē, jo redzu, ka bhaktas ir tik veiksmīgi. Viņi pārpasaulīgā mīlestībā kalpo Tev un ir kopā ar Tevi pat govju, teliņu un ganu zēnu veidolos. Tāpēc es labāk vēlos būt viens no viņiem, nevis tāda augsta personība, kāds esmu tagad, jo es atrodos pilnīgā neziņā. Vrindāvanas gopī un govis ir tik veiksmīgas, jo viņas ir varējušas dot Tev savu pienu. Tie, kas rīko lielas ziedošanas un upurē daudzas vērtīgas kazas, nevar sasniegt Tavas izpratnes pilnību, bet šīs vienkāršās lauku sievietes un govis garīgi kalpo Tev un var Tevi iepriecināt ar savu pienu. Tu esi dzēris viņu pienu un esi bijis pilnīgi apmierināts, bet Tevi nekad nevar apmierināt tie, kas rīko ziedošanas. Tāpēc es brīnos par Mahārādžas Nandas, māmiņas Jašodas, ganu un gopī lielo veiksmi, jo Tu, Dieva Augstākā Personība, Absolūtā Patiesība, esi kopā ar viņiem, un viņi Tevi mīl vairāk par visu pasaulē. Mans dārgais Kungs, neviens nespēj pa īstam novērtēt, cik ļoti paveicies Vrindāvanas iedzīvotājiem. Mēs esam padievi un valdām pār dažādiem dzīvo būtņu jutekļiem. Mēs lepojamies ar savu augsto stāvokli, taču patiesībā mūs nevar salīdzināt ar šiem laimīgajiem Vrindāvanas iedzīvotājiem, jo viņi, pateicoties savai darbībai, ir kopā ar Tevi un bauda Tavu sabiedrību. Mēs varam lepoties ar to, ka valdām pār jutekļiem, bet Vrindāvanas iedzīvotāji ir tik pārpasaulīgi, ka viņi nemaz nav pakļauti mums. Īstenībā viņi saņem jutekļu baudu, kalpojot Tev. Es būtu ļoti laimīgs, ja man rastos iespēja kādā no nākamajām dzīvēm piedzimt šajā Vrindāvanas zemē.

Mans dārgais Kungs, tāpēc es nevēlos ne materiālas bagātības, ne atbrīvi. Es dziļā pazemībā noliecos pie Tavām lotospēdām un lūdzu, lai Tu man dotu jebkādu dzimšanu šajā Vrindāvanas mežā un es varētu gūt svētību no Vrindāvanas bhaktu lotospēdu putekļiem. Man būtu liela laime piedzimt kaut vai par mazu zāles stiebriņu šajā zemē, bet, ja es nevaru piedzimt Vrindāvanas mežā, tad es lūdzu dzimšanu Vrindāvanas apkaimē, lai bhaktas, kas ietu no Vrindāvanas, ietu man pāri. Pat tā man būtu ļoti liela veiksme. Es tiecos pēc tādas dzīves, kurā mani klātu bhaktu lotospēdu putekļi.

Es redzu, ka šeit visi pilnībā apzinās Krišnu un domā vienīgi par Krišnas lotospēdām, pie kurām cenšas nonākt pašas Vēdas.»

Bhagavad-gītā apstiprināts, ka vēdisko zināšanu mērķis ir atrast Krišnu. Brahma-samhitā teikts, ka ar pastāvīgu Vēdu rakstu lasīšanu ir ļoti grūti atrast Krišnu, Dieva Augstāko Personību. Taču pie Viņa viegli var nonākt ar tīra bhaktas žēlastību. Vrindāvanas tīrie bhaktas ir ļoti laimīgi, jo viņi var skatīt Mukundu (Kungu Krišnu) visu laiku. Vārdu «mukunda» var saprast divējādi. Zilbe «muk» nozīmē «atbrīve». Kungs Krišna var dot atbrīvi, tātad arī pārpasaulīgu laimi. Vārds «mukunda» vēl norāda uz Viņa smaidošo seju, kas atgādina kundas ziedu. Vārds «mukha» nozīmē «seja». Kundas zieds ir ļoti skaists, un izskatās, ka tas smaida. Tāds ir šis salīdzinājums.

Vrindāvanas tīrie bhaktas atšķiras no pārējiem bhaktām ar to, ka viņu vienīgā vēlme ir būt kopā ar Krišnu. Krišna ir ļoti labs pret saviem bhaktām un piepilda viņu vēlmes. Bhaktas vienmēr vēlas atrasties Krišnas sabiedrībā, un Kungs aizvien ir gatavs būt kopā ar viņiem. Vrindāvanas bhaktu mīlestība ir dabiska. Viņi neseko vadošajiem principiem. Stingra sekošana tiem nav nepieciešama, jo viņi jau dabiski ir izkopuši pārpasaulīgu mīlestību uz Krišnu. Vadošie principi vajadzīgi tiem, kas nav sasnieguši pārpasaulīgas mīlestības līmeni. Arī Brahma ir Dieva Kunga bhakta, taču viņam ir jāievēro vadošie principi. Brahma lūdz Krišnam iespēju piedzimt Vrindāvanā un tādējādi pacelties spontānas mīlestības līmenī.

Kungs Brahma turpināja: «Mans Kungs! Reizēm es pat nesaprotu, kā Tu atlīdzināsi Vrindāvanas iedzīvotājiem par viņu garīgo kalpošanu. Es zinu, ka Tu esi augstākais visu svētību avots, tomēr es nevaru aptvert, kādā veidā Tu samaksāsi par Vrindāvanas iedzīvotāju kalpošanu. Es domāju par to, cik Tu esi labs un augstsirdīgs. Pat Pūtana, kas, pārģērbusies par mīlošu māti, nāca pie Tevis ar viltu, saņēma atbrīvi un varēja patiešām kļūt par Tavu māti. Arī citi dēmoni no šīs ģimenes — Aghāsura un Bakāsura — ieguva atbrīvi. Bet tagad es nezinu: Vrindāvanas iedzīvotāji ir atdevuši Tev visu — savus ķermeņus, prātus, mīlestību un mājas —, viss ir veltīts Tev. Kā gan Tu to atlīdzināsi? Tu jau esi atļāvis Pūtanai rīkoties ar sevi, kā viņa vēlas! Es domāju, ka Tu būsi mūžīgs Vrindāvanas iedzīvotāju parādnieks un nespēsi atmaksāt viņu mīlestības pilno kalpošanu. Mans Kungs, cik es saprotu, Vrindāvanas iedzīvotāji tik brīnišķīgi kalpo Tev tāpēc, ka viņi visas savas dabiskās tieksmes spontāni izmanto kalpošanā. Ir teikts, ka pieķeršanās materiālajiem priekšmetiem un mājai rodas no maldiem, kas sasaista dzīvo būtni materiālajā pasaulē. Bet tas attiecas tikai uz tiem, kas neapzinās Krišnu. Vrindāvanas iedzīvotājiem tādu kavēkļu kā pieķeršanās mājai un pavardam nav. Viņi ir pievērsuši savu pieķeršanos Tev, Tu vienmēr esi viņu mājās, un tās ir kļuvušas par tempļiem, Tevis dēļ viņi ir aizmirsuši visu, tāpēc tiem nav nekādu kavēkļu. Tiem, kas apzinās Krišnu, māja un pavards nav kavēkļi. Viņi arī nemaldās.

Es saprotu arī to, ka Tava atnākšana maza ganiņa, gana dēla, izskatā nav materiāla. Tu esi tik ļoti pateicīgs par Vrindāvanas iedzīvotāju mīlestību, ka esi atnācis, lai ar savu pārpasaulīgo klātbūtni iedvesmotu viņus uz vēl sirsnīgāku kalpošanu. Vrindāvanā materiālais neatšķiras no garīgā, jo viss tiek izmantots, lai ar mīlestību kalpotu Tev. Mans dārgais Kungs, Tavas Vrindāvanas spēles domātas tikai Tavu bhaktu iedvesmošanai. Ja kāds uzskata Tavas Vrindāvanas rotaļas par materiālām, tad viņš maldās.

Mans dārgais Kungs Krišna! Tie, kas izsmej Tevi un apgalvo, ka Tev, gluži kā parastai būtnei, ir materiāls ķermenis, Bhagavad-gītā nosaukti par dēmoniskiem un nesaprātīgiem. Tu vienmēr esi pārpasaulīgs. Nebhaktas maldās, jo uzskata Tevi par materiālās pasaules radītu. Īstenībā Tu esi pieņēmis šo ķermeni, kas atgādina parasta ganu zēna ķermeni, tikai tāpēc, lai vairotu savu bhaktu mīlestību un pārpasaulīgo svētlaimi.

Mans dārgais Kungs! Ko lai saka par cilvēkiem, kas apgalvo, ka viņi jau ir izpratuši Dievu vai arī ar savu apzināšanos paši kļuvuši par Dievu? Bet par sevi es varu atklāti teikt, ka nespēju Tevi aptvert ar savu ķermeni, prātu vai runu. Ko es varu pateikt par Tevi, un ko es varu izprast ar saviem jutekļiem? Es pat nevaru pilnībā iedomāties Tevi savā prātā, kas ir jutekļu saimnieks. Tavas īpašības, Tavu darbību un Tavu ķermeni nespēj aptvert neviena materiālās pasaules būtne. Tavu īsteno būtību var zināmā mērā saprast tikai ar Tavu žēlastību. Mans dārgais Kungs! Tu esi visa radītā Visaugstais Kungs, lai gan es reizēm maldīgi domāju, ka es esmu Visuma saimnieks. Es varu būt šī Visuma saimnieks, taču Visumu ir neskaitāmi daudz, un tajos valda neskaitāmi daudzi Brahmas. Īstenībā Tu esi visu viņu saimnieks. Virsdvēseles izskatā Tu atrodies ikviena sirdī un zini visu. Tāpēc, lūdzu, pieņem mani par kalpu, kas sevi uzticējis Tev. Es ceru, Tu piedosi, ka es iztraucēju Tavas rotaļas ar draugiem un teliņiem. Tagad, ja Tu mani palaidīsi, es tūlīt došos prom, lai Tevi vairs netraucētu un Tu varētu priecāties ar saviem draugiem un teliņiem.

Mans dārgais Kungs Krišna! pats Tavs vārds norāda, ka Tu esi visupievilcīgs. Saule un mēness ir tik skaisti, pateicoties Tev. Ar saules skaistumu Tu padari skaistu arī Jadu dinastiju. Ar mēness pievilcību Tu vairo zemes, padievu, brāhmanu, govju un okeānu spēku. Tu esi vispievilcīgākais, tāpēc tādi dēmoni kā Kamsa un citi tiek iznīcināti. Visu pārdomājis, es secinu, ka Tu esi vienīgā godināmā Dievība pasaulē. Es noliekšos Tavā priekšā līdz šīs materiālās pasaules iznīcināšanai. Kamēr vien Visumā spīd saule, esi tik labs un pieņem manus pazemīgos sveicienus.»

Tā Visuma saimnieks Brahma pazemīgi noliecās Dieva Augstākās Personības priekšā un, godbijīgi apgājis Viņam trīs reizes apkārt, bija gatavs atgriezties savā mājvietā, Brahmalokā. Dieva Augstākā Personība pamāja un atļāva viņam iet. Kad Brahma bija projām, Kungs Šrī Krišna tūlīt kļuva tāds, kāds bija izskatījies govju un ganiņu pazušanas dienā.

Krišna bija atstājis savus draugus Jamunas krastā ēdam pusdienas, un, lai gan Viņš atgriezās tieši pēc gada, zēni domāja, ka pagājis tikai mirklis. Tā darbojas Krišnas dažādās enerģijas. Bhagavad-gītā teikts, ka Krišna pats atrodas ikviena sirdī un ka Viņš dod atmiņu un aizmiršanu. Visas dzīvās būtnes vada Dieva Kunga augstākā enerģija. Reizēm viņas atceras un reizēm tās aizmirst savu dabisko stāvokli. Krišnas draugi, kas atradās šīs enerģijas varā, nespēja saprast, ka viņi nav bijuši pie Jamunas veselu gadu un ir bijuši pakļauti Brahmas radītajam maldinājumam. Kad Krišna atnāca pie zēniem, tie domāja: «Kopš Krišnas aiziešanas ir pagājis tikai neilgs brīdis.» Viņi sāka smieties, domājot, ka Krišna negrib pamest viņu jautro sabiedrību un vēlas pusdienot kopā ar visiem. Zēni priecīgi sauca: «Dārgais draugs Krišna, Tu tik ātri esi atpakaļ! Redzi, mēs vēl neesam sākuši ēst. Nekas vēl nav apēsts. Nāc, sēdies, ēdīsim kopā!» Krišna smaidīdams pieņēma aicinājumu un pievienojās jautrajam draugu pulkam. Ēdot Krišna domāja: «Šie zēni uzskata, ka kopš Manas aiziešanas ir pagājis tikai mirklis, un nezina, ka Es veselu gadu esmu cīnījies ar Kunga Brahmas burvestībām.»

Kad Krišna un Viņa draugi bija paēduši, visi kopā ar teliņiem devās uz savām Vradžabhūmi mājām. Pa ceļam viņi priecājās par milzīgās čūskas Aghāsuras skeletu. Kad Krišna atgriezās Vradžabhūmi mājās, Viņu redzēja visi Vrindāvanas iedzīvotāji. Krišnas kronis bija izrotāts ar meža ziediem un pāva spalvu. Arī ap kaklu Krišnam bija ziedu vītne, un Viņš bija izkrāsojies ar dažādiem Govardhanas kalna alās atrastajiem minerāliem. Govardhanas kalns ir slavens ar savu dabisko sarkano krāsu, un Krišna ar saviem draugiem to izmantoja, lai izkrāsotu augumu. Katram no zēniem bija bifeļa rags, nūja un flauta, un visi sauca savus teliņus vārdā. Zēni tik ļoti lepojās ar Krišnas brīnumainajiem darbiem, ka, ieejot ciemā, sāka dziedāt Viņam slavas dziesmas. Vrindāvanas gopī noraudzījās, kā brīnišķīgais Krišna ienāk ciemā. Zēni sacerēja skaistas dziesmas, kurās bija stāstīts par to, kā Krišna izglāba viņus no nāves milzīgās čūskas mutē un kā čūska tika nogalināta. Daži sauca Krišnu par Jašodas dēlu, citi — par Nandas Mahārādžas dēlu. Zēni teica: «Viņš ir tik brīnišķīgs, Viņš mūs izglāba no milzīgās čūskas un nogalināja to.» Taču neviens no zēniem nezināja, ka kopš Aghāsuras nogalināšanas ir pagājis vesels gads.

Šajā sakarībā Mahārādža Parīkšits Šukadēvam Gosvāmī jautāja, kāpēc Vrindāvanas iedzīvotāji bija tik ļoti iemīlējuši Krišnu, lai gan Krišna nebija viņu ģimenes loceklis. Mahārādža Parīkšits sacīja: «Kamēr īstie ganu zēni bija projām, Krišna bija izvērsies par viņiem. Kādēļ zēnu vecāki iemīlēja Krišnu vairāk nekā savus dēlus? Kādēļ govis mīlēja teliņus, par kuriem bija izvērsies Krišna, vairāk nekā savējos?»

Šukadēva Gosvāmī Mahārādžam Parīkšitam teica, ka īstenībā visas dzīvās būtnes visvairāk ir pieķērušās sev. Viss ārējais, kā māja, ģimene, draugi, valsts, sabiedrība, bagātība, varenība un gods, šai ziņā ir otršķirīgs. Visas šīs lietas ir patīkamas tikai tāpēc, ka tās sagādā prieku patībai. Tieši tādēļ cilvēks ir savtīgs un ir vairāk pieķēries savam ķermenim un patībai nekā tādiem radiniekiem kā sievai un bērniem vai draugiem. Ja draud kādas briesmas, tad cilvēks vispirms rūpējas par sevi un tad par citiem. Tas ir dabiski. Tas nozīmē, ka viņš mīl sevi vairāk par visu pārējo. Nākamais pēc patības, kam cilvēks ir ļoti pieķēries, ir materiālais ķermenis. Tas, kurš neko nezina par garīgo dvēseli, ir ļoti pieķēries savam materiālajam ķermenim. Šī pieķeršanās ir tik stipra, ka pat vecumā cilvēks ar daudziem mākslīgiem paņēmieniem vēlas ķermeni saglabāt, uzskatot, ka šo veco ķermeni, kurš vairs nedarbojas, var glābt. Gan tie, kam ir ķermeniska apziņa, gan tie, kam ir garīga apziņa, augām dienām un naktīm smagi strādā, lai sagādātu prieku patībai. Mēs esam pieķērušies materiālām lietām tāpēc, ka tās dod prieku jutekļiem vai ķermenim. Pieķeršanās ķermenim pastāv tikai tāpēc, ka tajā atrodas «es», garīgā dvēsele. Kad cilvēks vairāk pilnveidojas, viņš saprot, ka garīgā dvēsele ir patīkama tikai tāpēc, ka tā ir neatņemama Krišnas daļiņa. Galu galā Krišna ir tas, kurš ir patīkams un visupievilcīgs. Viņš ir Virsdvēsele visā. Lai mēs to uzzinātu, Krišna ierodas šajā pasaulē un pavēsta, ka Viņš ir visupievilcīgais, visu mērķis. Pievilcīgs var būt tikai un vienīgi tas, kas ir Krišnas izvērsums.

Viss, kas šajā kosmiskajā izpausmē ir pievilcīgs, tāds ir, pateicoties Krišnam. Tādējādi Krišna ir visa prieka avots. Krišna ir visas darbības avots, un augsta līmeņa pārpasaulnieki visu redz saistībā ar Viņu. «Čaitanja-čaritāmritā» teikts, ka mahā-bhāgavata jeb augsta līmeņa bhakta redz, ka Krišna ir darbīgais pirmsākums visās kustīgajās un nekustīgajās dzīvajās būtnēs. Tādējādi viņš redz, ka viss šajā kosmiskajā izpausmē ir saistīts ar Krišnu. Tas laimīgais cilvēks, kas saskata Krišnu visur un rod Viņā patvērumu, jau ir sasniedzis atbrīvi. Viņš vairs neatrodas materiālajā pasaulē. Tas ir apstiprināts arī Bhagavad-gītā. Tas, kurš nodarbojas ar garīgo kalpošanu Krišnam, jau ir pacēlies brahma-bhūtas līmenī jeb garīgajā līmenī. Pats vārds «Krišna» norāda uz dievbijību un atbrīvi. Ikviens, kas rod patvērumu pie Krišnas lotospēdām, sēžas laivā, kas ved viņu pāri neziņas okeānam. Tādam cilvēkam visa plašā materiālā izpausme kļūst tikpat nenozīmīga kā teļa pēdas nospiedums. Krišna ir visu diženo dvēseļu mērķis un materiālo pasauļu patvērums.

Tam, kurš pacēlies Krišnas apziņas līmenī, Vaikuntha jeb garīgā valstība ir viegli sasniedzama. Šāds cilvēks vairs nedzīvo materiālajā pasaulē, kur uz katra soļa draud briesmas. Tādā veidā Šukadēva Gosvāmī Mahārādžam Parīkšitam pilnībā izskaidroja Krišnas apziņas mācību. Šukadēva Gosvāmī pat atstāstīja valdniekam Kunga Brahmas vārdus un lūgšanas. Šie stāsti par Kunga Krišnas spēlēm ar ganu zēniem, pusdienām Jamunas krastā un Kunga Brahmas lūgšanām ir pārpasaulīgi. Ikviens, kas tos klausās, pārstāsta vai apdzied, noteikti piepilda visas savas garīgās vēlmes. Tā tika aprakstīta Krišnas bērnība un Viņa spēles ar Balarāmu Vrindāvanā.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojums grāmatas «Krišna» četrpadsmitajai nodaļai «Kunga Brahmas lūgšanas Kungam Krišnam».


Tālāk: 15. nodaļa

Saturs Bibliotēka