Krišna, Dieva Augstākā Personība četrdesmit septītā nodaļa

null

Četrdesmit septītā nodaļa

Krišna iepriecina bhaktas

Krišna vairākas dienas klausījās Udhavas stāstījumu par braucienu uz Vrindāvanu, par to, kā klājas Viņa tēvam un mātei, gopī un ganiņiem. Kungs Krišna bija ļoti apmierināts, ka Udhava ar saviem norādījumiem un vēstījumu spējis mazināt viņu bēdas.

Tad Kungs Krišna nolēma aiziet pie Kubdžas, bijušās kuprītes, kura, Kungam ieejot Mathurā, bija iepriecinājusi Viņu ar sandalkoka pastu. Kā teikts Bhagavad-gītā, Krišna vienmēr cenšas iepriecināt savus bhaktas tāpat, kā bhaktas cenšas iepriecināt Krišnu. Bhaktas savā sirdī vienmēr domā par Krišnu, un arī Krišna domā par saviem bhaktām. Kad Kubdža tika pārvērsta par skaistu galma dāmu, viņa vēlējās, lai Krišna atnāktu pie tās uz mājām un viņa varētu godināt Krišnu, kā to prot. Sabiedrības meitenes parasti cenšas iepriecināt vīriešus, piedāvājot viņiem savu augumu, bet šī sabiedrības meitene Kubdža patiesībā gribēja apmierināt savus jutekļus, jo bija iemīlējusies Krišnā. Kad Krišna nolēma apciemot Kubdžu, Viņš, protams, nevēlējās apmierināt jutekļus. Krišna jau bija apmierināts ar Kubdžas piedāvāto sandalkoka pastu. Izmantojot par ieganstu jutekļu apmierināšanu, Krišna tomēr nolēma aiziet pie Kubdžas, lai padarītu viņu par tīru bhaktu. Krišnam pastāvīgi kalpo tūkstošiem laimes dieviešu, tāpēc, lai apmierinātu jutekļus, Viņam nav vajadzības iet pie sabiedrības meitenēm. Tomēr Krišna nolēma to darīt, jo Viņš ir labs pret visiem. Ir teikts, ka mēness spīd arī blēža mājā, gluži tāpat Krišna neliedz savu pārpasaulīgo žēlastību nevienam, kas Viņam ir kalpojis, vienalga, vai ar iekāri, dusmām, bailēm vai ar tīru mīlestību. «Čaitanja-čaritāmritā» teikts — ja cilvēks grib kalpot Krišnam un tajā pat laikā vēlas apmierināt savu iekāri, tad Krišna izdara tā, ka bhakta aizmirst savu iekāri un, pilnīgi šķīstījies, sāk pastāvīgi kalpot Dievam Kungam.

Lai izpildītu agrāk doto solījumu, Krišna kopā ar Udhavu devās pie Kubdžas. Kad Krišna ienāca viņas mājā, Viņš redzēja, ka viss ir īpaši izgreznots, lai rosinātu kaislības. Tas nozīmē, ka pie sienām karājās aktu gleznas, bija baldahīni, izšūti karogi, pērļu virtenes, ērtas gultas un mīksti krēsli. Istabās bija ziedu vītnes, kūpēja smaržkociņi, grīdas bija apslacītas ar smaržūdeni, dega skaistas eļļas lampas.

Ieraudzījusi Kungu Krišnu, kurš nāca izpildīt savu solījumu, Kubdža tūlīt piecēlās un steidzās Viņu sagaidīt. Kubdža kopā ar draudzenēm iznāca Krišnam pretī, pazemīgi sveicināja Viņu un, ērti apsēdinājusi Kungu, godināja Viņu, cik vien labi prata. Gluži tāpat Kubdža ar draudzenēm sagaidīja Udhavu, taču viņš pazemīgi apsēdās uz grīdas.

Velti nešķiezdams laiku, kā parasts šādos gadījumos, Krišna iegāja Kubdžas guļamistabā. Bet Kubdža pa to laiku nomazgājās, iezieda augumu ar sandalkoka pastu, uzvilka skaistu tērpu, izgreznojās ar vērtīgām rotām un ziedu vītnēm. Nobaudījusi beteļriekstus un reibinošus dzērienus, Kubdža sasmaržojās un devās pie Krišnas. Daiļavas skatienā, smaidā un uzacu kustībās bija sievišķīga kautrība, un viņa pienāca pie Kunga Krišnas, ko sauc par Mādhavu, laimes dievietes vīru. Redzot, ka Kubdža kavējas, Krišna paņēma viņu aiz rokas, kas bija greznota sprādzēm, un ar mīlestību apsēdināja skaistuli sev blakus. Vienkārši iedodot Visaugstajam Kungam Krišnam sandalkoka pastu, Kubdža bija atbrīvojusies no visiem grēkiem un varēja priecāties kopā ar Viņu. Tad Kubdža apskāva Krišnas lotospēdas un piespieda tās pie savām krūtīm, kas dega aiz mīlestības. Ieelpojusi Krišnas lotospēdu smaržu, Kubdža pilnīgi atbrīvojās no iekāres. Tagad viņa varēja apskaut Krišnu abām rokām un apmierināt savu ilgi loloto vēlmi uzņemt Krišnu savās mājās.

Bhagavad-gītā teikts, ka pārpasaulīgā mīlestībā kalpot Dievam Kungam var tikai tas, kurš ir atbrīvojies no visu grēku sekām. Kubdža to izdarīja, piedāvājot Krišnam sandalkoka pastu. Viņa nebija mācījusies godināt Krišnu kaut kādā citā veidā, tāpēc gribēja Viņu iepriecināt ar savu prasmi. Bhagavad-gītā apstiprināts, ka cilvēks var godināt Kungu, arī izpildot savu pienākumu, ja vien tas tiek darīts patiesīgi un par prieku Kungam. Kubdža teica Krišnam: «Mans dārgais draugs! Esi tik labs un paliec pie manis vismaz dažas dienas un baudi mani. Mans dārgais lotosacainais draugs, es nevaru laist Tevi projām tūlīt. Esi tik labs un izpildi manu lūgumu.»

Kā norādīts Vēdās, Dieva Augstākajai Personībai ir daudz spēju. Zinātāji uzskata, ka Kubdža pieder pie Krišnas puruša-šakti spējas, tāpat kā Šrīmatī Rādhārānī pieder pie Viņa čit-šakti spējas. Kaut gan Kubdža lūdza, lai Krišna paliek pie viņas dažas dienas, Kungs viņai pieklājīgi pateica, ka nespēj palikt ilgāk. Krišna ierodas materiālajā pasaulē tikai reizi pa reizei, bet Viņa saistība ar garīgo valstību ir mūžīga. Krišna vienmēr atrodas vai nu uz Vaikunthas planētām, vai uz Goloka Vrindāvanas planētas. Viņa atrašanos garīgajā valstībā apzīmē ar terminu «prakata-līla».

Krišna maigiem vārdiem nomierināja Kubdžu un kopā ar Udhavu atgriezās mājās. Šrīmad Bhāgavatamā brīdināts, ka godināt Krišnu ir grūti, jo Viņš ir Dieva Augstākā Personība, galvenais no višnu-tatvām. Godināt Krišnu vai atrasties Viņa sabiedrībā nav viegli. Tas īpaši attiecas uz bhaktām, kas pieķērušies Krišnam ar laulības mīlestības attieksmi. Nav labi, ja viņi tiešā saskarsmē ar Krišnu meklē jutekļu apmierinājumu. Darbība, kas vērsta uz jutekļu apmierināšanu, patiesībā ir materiāla. Garīgajā valstībā pastāv skūpstīšanās un apskaušanās, taču atšķirībā no materiālās pasaules tur nav jutekļu apmierināšanas. Šis brīdinājums īpaši domāts sahadžijiem, kuri uzskata Krišnu par cilvēku. Viņi materiāli izkropļotajā veidā vēlas baudīt ar Kungu dzimumdzīvi. Garīgajās attiecībās jutekļu apmierināšana ir visnenozīmīgākais, kas var būt. Ikviens, kurš materiāli izkropļotajā veidā vēlas izmantot Krišnu jutekļu apmierināšanai, uzskatāms par nesaprātīgu. Viņam jāmaina sava attieksme.

Pēc neilga laika Krišna izpildīja arī savu solījumu apciemot Akrūru. Akrūram ar Krišnu bija kalpošanas attiecības, un Krišna vēlējās pieņemt Akrūras kalpošanu. Viņš devās pie Akrūras kopā ar Kungu Balarāmu un Udhavu. Kad Krišna, Balarāma un Udhava tuvojās Akrūras mājai, Akrūra iznāca viesiem pretī, apskāva Udhavu un pazemīgi noliecās Kunga Krišnas un Balarāmas priekšā. Arī Krišna, Balarāma un Udhava pazemīgi sveicināja Akrūru, un mājas saimnieks viņus ērti apsēdināja. Pēc tam Akrūra nomazgāja viesiem pēdas un uzšļakstīja ūdeni sev uz galvas. Godinot ciemiņus, viņš tiem piedāvāja skaistas drēbes, ziedus un sandalkoka pastu. Kungs Krišna, Kungs Balarāma un Udhava bija ļoti apmierināti ar uzņemšanu. Akrūra Krišnas priekšā nolieca galvu pie zemes, un tad, paņēmis klēpī Krišnas lotospēdas, viņš sāka tās maigi masēt. Akrūra bija tik priecīgs par Krišnas un Balarāmas apciemojumu, ka mīlestībā pret Krišnu viņam acis pildījās asarām, un Akrūra sāka lūgt Kungu.

«Mans dārgais Kungs Krišna, Tu esi bijis ļoti žēlsirdīgs, nogalinot Kamsu un viņa biedrus. Tu esi atpestījis Jadu ģimeni no vislielākās nelaimes. Jadu vienmēr atcerēsies to, kā Tu izglābi viņu diženo dinastiju. Mans dārgais Kungs Krišna un Balarāma, Jūs esat sākotnējā personība, no kuras viss ir izplūdis. Jūs esat visu cēloņu pirmcēlonis, Jums ir neaptverams spēks, un Jūs visu caurstrāvojat. Izņemot Jūs, nav nekāda cita cēloņa un seku, ne rupju, ne smalku. Jūs esat Augstākais Brahmans, ko var apzināties, apgūstot Vēdas. Jūs esat parādījušies mūsu priekšā ar savu neaptveramo enerģiju. Ar savām spējām Jūs radāt kosmisko izpausmi, un Jūs paši tajā ieejat. Kā pieci materiālie elementi — zeme, uguns, ūdens, gaiss un debesis — atrodas visā un izpaužas kā dažādi ķermeņi, Jūs un tikai Jūs ieejat pašu enerģijas radītajos ķermeņos gan kā atsevišķā dvēsele, gan arī neatkarīgi kā Virsdvēsele. Materiālo ķermeni ir radījusi Jūsu zemākā enerģija. Dzīvās būtnes, individuālās dvēseles, ir Jūsu neatņemamās daļiņas, bet Virsdvēsele ir Jūsu vienuviet esošā pārstāve. Materiālais ķermenis, dvēsele un Virsdvēsele kopā veido atsevišķo būtni, bet sākotnēji tās visas ir dažādas viena un tā paša Visaugstā Kunga enerģijas.

Materiālajā pasaulē Jūs radāt, uzturat un iznīcinat visu kosmisko izpausmi, un tas notiek, mijiedarbojoties trijām īpašībām: skaidrībai, kaislībām un neziņai. Jūs šo materiālo īpašību darbība neskar, jo Jūsu augstākās zināšanas atšķirībā no individuālo dzīvo būtņu zināšanām nekad netiek pārklātas.»

Visaugstais Kungs ieiet materiālajā kosmosā un noteiktā laikā izraisa radīšanu, uzturēšanu un iznīcināšanu, bet Viņa daļiņas, dzīvās būtnes, nonāk starp materiālajiem elementiem un saņem materiālos ķermeņus. Dzīvā būtne atšķiras no Kunga ar to, ka viņa ir neatņemama Visaugstā Kunga daļiņa, un tai ir tieksme pakļauties materiālo īpašību mijiedarbībai. Parambrahmans jeb Augstākais Brahmans Krišna, kuram vienmēr ir pilnīgas zināšanas, nekad nenonāk materiālās darbības varā. Tāpēc Krišnu sauc par Ačjutu jeb to, kurš nekad nekrīt. Krišnas zināšanas par garīgo būtību nekad nav pakļautas materiālajai darbībai, turpretī Dieva Kunga sīko daļiņu, dzīvo būtņu, esības izpratne var tikt materiāli pārklāta. Atsevišķās dzīvās būtnes mūžam ir neatņemamas Dieva daļiņas, tās ir sīkas dzirkstelītes, kas izlidojušas no sākotnējās uguns, Krišnas, bet tām ir tieksme izdzist.

Akrūra turpināja: «Tie, kuriem nav īpaši daudz saprāta, maldīgi uzskata, ka Tavs pārpasaulīgais veidols ir materiālās enerģijas radīts. Taču šāds priekšstats nav attiecināms uz Tevi. Īstenībā Tu esi viscaur garīgs un neatšķiries no sava ķermeņa. Tāpēc Tu nevari būt ne saistīts, ne atbrīvots. Tu esi brīvs vienmēr, jebkuros apstākļos. Kā teikts Bhagavad-gītā, tikai nejēgas un nelieši uzskata Tevi par parastu cilvēku. Uzskatīt Tevi, Kungs, par vienu no mums, materiālās dabas saistītajām dvēselēm, ir kļūda, ko radījušas mūsu nepilnīgās zināšanas. Kad ļaudis novirzās no sākotnējām Vēdu zināšanām, viņi cenšas pielīdzināt parastās dzīvās būtnes Tev, Kungs, kas esi atnācis uz Zemi savā sākotnējā veidolā, lai atjaunotu īstenās zināšanas par to, ka dzīvās būtnes atšķiras no Visaugstā Dieva un nav vienlīdzīgas ar Viņu. Mans dārgais Kungs, Tu vienmēr atrodies tīrā skaidrībā (šudha-satvā). Tava atnākšana ir nepieciešama tikai tādēļ, lai atjaunotu īstenās Vēdu zināšanas, kas ir pretējas ateistiskajai filozofijai, kura cenšas pierādīt, ka Dievs un dzīvās būtnes ir viens un tas pats. Mans dārgais Kungs Krišna, šoreiz Tu esi ieradies Vasudēvas mājās un kļuvis par viņa dēlu kopā ar savu pilnīgo izvērsumu Šrī Balarāmu. Tavs uzdevums ir iznīcināt ateistiskās valdnieku ģimenes un sagraut viņu milzīgos militāros spēkus. Tu esi ieradies, lai atbrīvotu pasauli no sloga, un, lai paveiktu šo misiju, Tu esi piedzimis par vienu no Jadu dinastijas locekļiem, padarot šo dzimtu slavenu.

Dārgais Kungs, šodien Tu ar savu klātbūtni esi šķīstījis manu namu. Es esmu kļuvis par vislaimīgāko cilvēku pasaulē. Pie manis ir atnākusi Dieva Augstākā Personība, kuru godina visi dažādie padievi, pitas, valdnieki, imperatori un citas dzīvās būtnes un kurš ir Virsdvēsele it visā. Tavu lotospēdu ūdens šķīsta visas trīs pasaules, un tagad Tu visžēlīgi esi atnācis šurp. Vai trijās pasaulēs ir kāds īsteni mācīts cilvēks, kas negribēs meklēt patvērumu pie Tavām lotospēdām un uzticēt sevi Tev? Kurš gan, zinot Tavu mīlestību pret bhaktām, būs tāds nejēga, ka nevēlēsies kļūt par Tavu bhaktu? Visi Vēdu raksti māca, ka Tu esi katras dzīvās būtnes visdārgākais draugs. Tas ir apstiprināts Bhagavad-gītā: suhridam sarva-bhūtānām. Tu esi Dieva Augstākā Personība, kas spēj piepildīt visas savu bhaktu vēlmes. Tu esi īstenais visu būtņu draugs. Lai gan Tu velti sevi bhaktām, tas nemazina Tavas sākotnējās spējas. Tavu spēju daudzums nesamazinās un nepalielinās.

Mans dārgais Kungs! Pat dižiem mistiskajiem jogiem un padieviem ir ļoti grūti saprast Tavas gaitas vai tuvoties Tev, tomēr Tu savā bezcēloņu žēlastībā esi bijis ar mieru atnākt uz manām mājām. Šis ir vissvētīgākais brīdis manā materiālās esamības ceļojumā. Tikai ar Tavu žēlastību es tagad varu saprast, ka mana māja, sieva, bērni un pasaulīgie īpašumi ir materiālās esamības saites. Lūdzu, pārcērt šo saišu mezglu un glāb mani no sabiedrības, draudzības un mīlestības viltus pinekļiem.»

Kungam Šrī Krišnam ļoti patika Akrūras lūgšanas. Viņa smaids Akrūru savaldzināja vēl vairāk, un tad Kungs mīļiem vārdiem atbildēja: «Mans dārgais Akrūra, tu esi ļoti pazemīgs, tomēr Es uzskatu, ka tu esi augstāks par Mani, tu esi tāds, kā Mans tēvs, skolotājs un visslavējamākais draugs. Tāpēc Man ir tevi jāgodina, un, tā kā tu esi Mans tēvocis, Man vienmēr jāatrodas tavā aizsardzībā. Es vēlos, lai tu Mani uzturētu, jo esmu viens no taviem bērniem. Turklāt tu Man esi ne tikai kā tēvs, bet tu esi arī dižens bhakta, kas visiem vienmēr jāgodina. Ikvienam, kas vēlas būt veiksmīgs, pazemīgi jāgodina tādas personības kā tu, kas ir augstākas par padieviem. Kad ļaudis vēlas apmierināt jutekļus, viņi godina padievus, un padievi tad viņiem dod savas svētības. Bet tādi bhaktas kā Akrūra vienmēr ir gatavi dot ļaudīm vislielāko svētību. Svēts cilvēks jeb bhakta vienmēr var brīvi dot svētības visiem, turpretī padievi to var darīt tikai tad, kad cilvēks viņus ir godinājis. Svētceļojumu vieta var dot labumu tikai tad, kad cilvēks uz turieni aiziet. Pēc padievu godināšanas jāgaida ilgs laiks, kamēr viņi piepilda vēlmes, bet tādi svētie kā tu, Mans dārgais Akrūra, var tūlīt piepildīt visas bhaktas vēlmes. Mans dārgais Akrūra, tu vienmēr esi bijis mūsu draugs un labvēlis. Tu vienmēr esi gatavs gādāt par mums. Tādēļ esi tik labs un aizbrauc uz Hastināpuru uzzināt, kā klājas Pāndaviem.»

Krišna raizējās par Pāndu dēliem, jo tie, būdami vēl pavisam mazi, bija zaudējuši tēvu. Krišna, būdams ļoti draudzīgs pret saviem bhaktām, vēlējās uzzināt, kā viņiem klājas, un tāpēc nosūtīja Akrūru uz Hastināpuru noskaidrot, kas tur notiek. Krišna turpināja: «Es esmu dzirdējis, ka pēc valdnieka Pāndu nāves viņa mazie dēli — Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Nakula un Sahadēva —, kā arī atraitnēs palikusī bērnu māte nonākuši Dhritarāštras aizgādnībā, taču vēl Es esmu dzirdējis, ka Dhritarāštra no dzimšanas ir akls, un akla ir arī viņa mīlestība uz savu ļauno dēlu Durjodhanu. Pieci Pāndavi ir valdnieka Pāndu dēli, un Dhritarāštra ar saviem nodomiem nav viņiem labvēlīgs. Lūdzu, aizbrauc uz turieni un uzzini, kā Dhritarāštra izturas pret Pāndaviem. Saņēmis no tevis vēstis, Es padomāšu, ko darīt viņu labā.» Tādā veidā Krišna, Dieva Augstākā Personība, aizsūtīja Akrūru uz Hastināpuru, un pats kopā ar Balarāmu un Udhavu atgriezās mājās.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojums grāmatas «Krišna» četrdesmit septītajai nodaļai «Krišna iepriecina bhaktas».


Tālāk: 48. nodaļa

Saturs Bibliotēka