Krišna, Dieva Augstākā Personība astotā nodaļa

null

Astotā nodaļa

Jašoda redz Visuma veidolu

Pēc šī notikuma Vasudēva lūdza savu ģimenes priesteri Gargamuni aiziet pie Nandas Mahārādžas un astroloģiski aprēķināt Krišnas nākotni. Gargamuni bija dižens un svēts gudrais, kurš bija paveicis daudzas askēzes un iecelts par Jadu dinastijas priesteri. Kad Gargamuni atnāca pie Nandas Mahārādžas, Nanda Mahārādža par to ļoti priecājās. Viņš tūlīt piecēlās un saliktām rokām pazemīgi sveicināja Gargamuni. Nanda Mahārādža sagaidīja priesteri tā, it kā godinātu Dievu jeb Dieva Augstāko Personību. Viņš apsēdināja Gargamuni ērtā krēslā, pazemīgi un pieklājīgi jautājot: «Dārgais brāhman! Tu ierodies ģimenes cilvēku mājās tikai tāpēc, lai viņus izglītotu. Mēs vienmēr esam aizņemti ar ģimenes lietām un aizmirstam īsteno pienākumu, kas ir sevis apzināšanās. Tu esi ieradies pie mums, lai kaut ko pastāstītu par garīgo dzīvi, citādi tu nebūtu nācis pie ģimenes cilvēkiem.» Svētiem cilvēkiem vai brāhmaniem patiesībā nav nekādas vajadzības iet pie ģimenes cilvēkiem, kuri vienmēr ir aizņemti ar domām par naudu. Svētie un brāhmani apciemo ģimenes cilvēku mājas tikai tāpēc, lai viņus izglītotu. Var jautāt, kāpēc ģimenes cilvēki paši neiet pie svētajiem vai brāhmaniem iegūt izglītību? Atbilde ir tāda, ka ģimenes cilvēki savā sirdī ir nabagi. Tie parasti domā, ka ģimenes lietas ir viņu galvenais pienākums, bet sevis apzināšanās jeb garīgā izglītība ir kaut kas otršķirīgs. Svētie un brāhmani tikai aiz savas žēlastības iet uz ģimenes cilvēku mājām.

Nanda Mahārādža uzrunāja Gargamuni par vienu no diženajām astroloģiskās zinātnes autoritātēm. Astroloģijas zinātne ar saviem brīnumainajiem aprēķiniem ļauj paredzēt tādus notikumus kā Saules vai Mēness aptumsumus, un, kas to pārvalda, tas skaidri var redzēt nākotni. Gargamuni bija astroloģijas lietpratējs. Cilvēks, kam ir šādas zināšanas, var saprast, kāda ir bijusi viņa agrākā darbība, un atkarībā no tās augļiem baudīt vai ciest šajā dzīvē.

Vēl Nanda Mahārādža uzrunāja Gargamuni par labāko no brāhmaniem. Brāhmans ir tas, kuram ir labas zināšanas par Visaugstāko. Kas nezina Augstāko Absolūtu, to nevar saukt par brāhmanu. Nanda Mahārādža lietoja vārdu «brahma-vidām», kas norāda uz cilvēku, kurš ļoti labi zina Visaugstāko. Prasmīgs brāhmans ar attīrīšanās ceremonijām spēj šķīstīt zemākās kastas: kšatrijus un vaišjas. Šūdrām šādu ceremoniju nav. Brāhmans tiek uzskatīts par priesteri jeb garīgo skolotāju kšatrijiem un vaišjām. Nanda Mahārādža bija vaišja, un viņš atzina Gargamuni par augstākā līmeņa brāhmanu. Tāpēc Nanda vēlējās, lai Gargamuni šķīsta abus viņa audžudēlus Krišnu un Balarāmu. Nanda Mahārādža teica, ka ne tikai šiem diviem zēniem, bet arī visiem pārējiem cilvēkiem pēc dzimšanas vajadzētu pieņemt par garīgo skolotāju īstenu brāhmanu.

Noklausījies šo lūgumu, Gargamuni atbildēja: «Vasudēva mani ir atsūtījis veikt šķīstīšanas ceremonijas šiem zēniem, it īpaši Krišnam. Es esmu Viņu ģimenes priesteris, un var noprast, ka Krišna ir Dēvakī dēls.» Gargamuni no astroloģiskajiem aprēķiniem zināja, ka Krišna tikai atrodas pie Nandas Mahārādžas, bet patiesībā Viņš ir Dēvakī dēls, par ko Nandam nebija ne jausmas. Netiešā veidā Gargamuni pateica, ka gan Krišna, gan Balarāma ir Vasudēvas dēli. Bija zināms, ka Balarāma ir Vasudēvas dēls, jo Viņa māte Rohinī dzīvoja Nandas Mahārādžas namā. Taču Nanda nezināja, ka arī Krišna ir Vasudēvas dēls. Gargamuni netiešā veidā norādīja, ka Krišna ir dzimis no Dēvakī. Vēl Gargamuni brīdināja Nandu Mahārādžu, ka, rīkojot šķīstīšanas ceremoniju, viņš ļautu uzzināt grēcīgajam Kamsam, ka Krišna ir Dēvakī un Vasudēvas dēls. Saskaņā ar astroloģiskajiem aprēķiniem Dēvakī nevarēja laist pasaulē meitenīti, lai gan visi domāja, ka viņas astotais bērns ir meitene. Tādā veidā Gargamuni slepeni pastāstīja Nandam Mahārādžam, ka meitene ir piedzimusi Jašodai un Krišna ir piedzimis Dēvakī, bet vēlāk bērni apmainīti. Arī meitene jeb Durga bija jau paziņojusi Kamsam, ka bērns, kas to nogalinās, ir piedzimis citā vietā. Gargamuni sacīja: «Ja es došu tavam bērnam vārdu un ja Viņš piepildīs pareģojumu, ko meitenīte pavēstīja Kamsam, tad var gadīties, ka pēc vārda došanas ceremonijas grēcīgais dēmons atnāks un nogalinās šo bērnu. Bet es negribu būt vainīgs pie visām nelaimēm, kas varētu notikt.»

To noklausījies, Nanda Mahārādža sacīja: «Ja tiešām draud tādas briesmas, tad labāk nerīkot krāšņu vārda došanas ceremoniju. Labāk vienkārši noskaiti Vēdu himnas un paveic šķīstīšanas rituālu. Mēs piederam divreiz dzimušo kastai, un es izmantoju iespēju, ko dod tava klātbūtne. Tāpēc, lūdzu, sarīko vārda došanas ceremoniju bez kādām lielām svinībām.» Nanda Mahārādža gribēja, lai šī ceremonija paliek noslēpums, un tajā pat laikā vēlējās izmantot Gargamuni apciemojumu.

Uzklausījis Nandas Mahārādžas dedzīgo lūgumu, Gargamuni, cik vien slepeni iespējams, govju kūtī sarīkoja vārda došanas ceremoniju. Viņš pateica Nandam Mahārādžam, ka Rohinī dēls Balarāma saviem ģimenes locekļiem un radiniekiem atnesīs daudz laimes, tapēc Viņu sauks par Rāmu. Nākotnē Viņš būs neparasti stiprs, un tāpēc Viņu sauks arī par Balarāmu. Tālāk Gargamuni teica: «Starp jūsu ģimeni un Jadu ģimeni ir ciešas saites un draudzība, tāpēc Viņu sauks arī par Sankaršanu.» Tas nozīmē, ka Gargamuni Rohinī dēlam deva trīs vārdus: Balarāma, Sankaršana un Baladēva. Taču viņš bija uzmanīgs un neatklāja, ka arī Balarāma ir atnācis Dēvakī klēpī un pēc tam pārnests uz Rohinī klēpi. Krišna un Balarāma ir īstie brāļi, jo sākotnēji abi ir Dēvakī dēli.

Pēc tam Gargamuni Nandam Mahārādžam teica: «Kas attiecas uz otro puisēnu, tad Viņš dažādas jugās [laikmetos] ir ieradies dažādās krāsās. Vispirms Viņš bija balts, pēc tam — sarkans, tad — dzeltens, un tagad Viņš ir melns. Turklāt Viņš ir bijis Vasudēvas dēls, tāpēc jāsauc par Vāsudēvu, kā arī par Krišnu. Daži Viņu sauks par Krišnu, bet citi — par Vāsudēvu, taču tev ir jāzina viens — šim bērnam ir ļoti, ļoti daudz citu vārdu, un Viņš daudz ko ir paveicis savās dažādajās spēlēs.»

Vēl Gargamuni minēja, ka šo puisēnu sauks arī par Giridhārī, jo Viņš brīnumainā kārtā pacels Govardhanas kalnu. Gargamuni zināja pagātni un nākotni, tāpēc teica: «Par Viņa darbību un vārdiem es zinu visu, bet citi ne. Šis bērns sagādās lielu prieku visiem ganiem un govīm. Viņš būs ļoti iemīļots Vrindāvanā un dos jums visu, kas svētīgs. Pateicoties Viņam, jūs par spīti pretiniekiem pārvarēsiet visas materiālās grūtības.»

Gargamuni turpināja: «Mans dārgais Vradžas valdniek, šis bērns savās agrākajās dzimšanās daudzas reizes ir aizsargājis taisnos no laupītājiem un zagļiem, kad notikuši politiski nemieri. Tavs bērns ir tik varens, ka ikviens, kas kļūs par Viņa bhaktu, būs pasargāts no ienaidniekiem. Kā padievus aizvien aizsargā Kungs Višnu, tā tava dēla bhaktas vienmēr aizsargās Nārājana, Dieva Augstākā Personība. Šis bērns savā spēkā, skaistumā un bagātībā — pilnīgi visā — līdzināsies Nārājanam, Dieva Augstākajai Personībai. Tāpēc es tev iesaku rūpīgi sargāt mazuli, lai Viņš augtu bez kādām raizēm.»

Vēl Gargamuni pavēstīja, ka Nanda Mahārādža ir bijis liels Nārājanas bhakta, tāpēc Kungs viņam ir devis dēlu, kas līdzinās pašam Nārājanam. Tajā pat laikā Gargamuni teica: «Tavam dēlam uzbruks daudzi dēmoni, tāpēc uzmanies un sargā Viņu.» Tādā veidā Gargamuni pārliecināja Nandu Mahārādžu, ka par viņa dēlu ir kļuvis pats Nārājana. Viņš dažādos veidos aprakstīja bērna pārpasaulīgās īpašības. Pēc tam Gargamuni atgriezās mājās. Nanda Mahārādža sāka domāt, cik ļoti viņam paveicies, un bija ļoti apmierināts ar tādu svētību.

Pēc neilga laika Balarāma un Krišna jau sāka rāpot. Viņu mātēm par to bija liels prieks. Ap bērnu vidukļiem un potītēm apsietie zvaniņi burvīgi skanēja, un ļaudis nevarēja vien nopriecāties, kā zēni rāpo visapkārt. Dažreiz Viņi gluži kā parasti bērni nobijās no kāda un steidzās pie savām māmiņām, lai tās Viņus aizsargātu. Reizēm Viņi iekrita Vrindāvanas dubļos un tad gāja pie savām māmiņām, nosmērējušies ar māliem un safrānu. Ar safrānu un sandalkoka pastu bērnus bija ieziedušas mātes, bet Viņi, rāpojot pa dubļiem, nosmērējās ar māliem no galvas līdz kājām. Kad bērni pierāpoja pie savam māmiņām, Jašoda un Rohinī ņēma Viņus klēpī un, apsedzot ar sārī galu, baroja Tos ar pienu. Bērni ēda un mātes juta Viņu mazos zobiņus. Mātēm vēl lielāks prieks bija par to, kā bērni aug. Reizēm nerātnie zēni aizrāpoja līdz kūtij, pieķērās kādam teliņam pie astes un piecēlās. Teliņi bailēs sāka skraidīt šurpu un turpu, vilkdami mazos pa māliem un govju mēsliem. Redzēdama šos jokus, Jašoda un Rohinī sauca paskatīties kaimiņu draudzenes, gopī. Kunga Krišnas bērnības rotaļas sagādāja gopī pārpasaulīgu svētlaimi. Viņas priekā skaļi smējās.

Krišna un Balarāma bija ļoti kustīgi, un Viņu māmiņas Jašoda un Rohinī, darot mājas darbus, reizē arī centās pasargāt zēnus no govīm, buļļiem, pērtiķiem, ūdens, uguns un putniem. Tas sagādāja pastāvīgas raizes. Pēc neilga laika Krišna un Balarāma sāka celties kājās un mazliet staigāt. Viņiem pievienojās citi tāda paša vecuma bērni, sagādājot vislielāko pārpasaulīgo prieku gopī, it īpaši māmiņām Jašodai un Rohinī.

Visas Jašodas un Rohinī gopī draudzenes ļoti priecājās par Krišnas un Balarāmas bērnišķīgajām nerātnībām Vrindāvanā. Lai baudītu vēl lielāku pārpasaulīgu svētlaimi, viņas kopā gāja pie māmiņas Jašodas un sūdzējās par mazajiem blēņdariem. Krišna sēdēja māmiņas Jašodas priekšā, un vecākās gopī sāka žēloties par Krišnu tā, ka Viņš to dzirdēja. Gopī teica: «Mīļā Jašoda, kāpēc tu neapvaldi savu nerātno Krišnu. Viņš kopā ar Balarāmu katru rītu un vakaru pirms govju slaukšanas nāk uz mūsu mājām. Viņi palaiž vaļā teliņus, kuri govīm izdzer visu pienu. Kad mēs ejam slaukt govis, piena vairs nav, un mums jānāk atpakaļ tukšā. Ja mēs Krišnam un Balarāmam aizrādām, Viņi tikai mīļi smaida. Mēs neko nevaram padarīt. Vēl jūsu Krišnam un Balarāmam ļoti patīk zagt mūsu jogurtu un sviestu, un to nekur nevar noslēpt. Kad Viņus pieķer, Tie saka: «Kāpēc jūs sakāt, ka Mēs zogam? Vai jūs domājat, ka mums mājās nepietiek sava sviesta un jogurta?» Dažreiz Viņi nozog sviestu, jogurtu un pienu un pēc tam izbaro to pērtiķiem. Kad pērtiķi ir pieēdušies un vairāk neņem, jūsu bērni rājas: «Šis piens, sviests un jogurts nekam neder — pat pērtiķi to neēd!» Vēl Viņi saplēš un izsvaida traukus. Ja mēs noslēpjam jogurtu, sviestu un pienu kādā tumšā vietā, jūsu Krišna un Balarāma tos tomēr atrod, jo Viņu rotājumi un dārgakmeņi tumsā spīd. Ja sviests un jogurts ir noslēpts tik labi, ka Krišna un Balarāma nespēj tos atrast, Viņi iet pie mūsu mazajiem bērniem, knaiba tos līdz asarām un tad aizbēg prom. Ja trauki ar sviestu un jogurtu ir piekārti pie griestiem tik augstu, ka zēni nevar tos aizsniegt, Viņi sakrauj uz dzirnavām visādus dēļus un uzkāpj augšā. Un, ja trauki vēl ir par augstu, Viņi izsit tajos caurumus. Tāpēc mēs domājam, ka labāk būtu, ja jūs visas dārgakmeņu rotas saviem bērniem noņemtu.»

To dzirdot, Jašoda teica: «Labi, es noņemšu Krišnam visus dārgakmeņus, lai Viņš tumsā vairs nevarētu atrast sviestu.» Tad gopī teica: «Nē, nē, nevajag! No tā nebūs nekāda labuma, mēs nezinām, kas tie par zēniem, bet arī bez dārgakmeņiem Viņi izstaro gaismu un pat tumsā visu ierauga.» Tad māmiņa Jašoda sacīja: «Labi, glabājiet savu sviestu un jogurtu kārtīgi, lai bērni nevarētu tos aizsniegt.» Gopī atbildēja: «Mēs jau tā darām, bet reizēm mēs esam tik ļoti aizņemtas mājas darbos, ka nerātnie puikas kaut kādā veidā ielavās mūsu mājās un, vienalga, izdara blēņas. Dažreiz, nevarēdami nozagt sviestu un jogurtu, Viņi dusmās apčurā un apspļauda tīro grīdu. Tikai paskaties uz savu dēlu! Viņš visu to klausās! Augām dienām Viņi nepārtraukti domā, kā nozagt mūsu sviestu un jogurtu, bet tagad Tie sēž kā paraugbērni. Tikai paskatieties un Viņu!» Kad pēc visām šīm sūdzībām māmiņa Jašoda gribēja savu dēlu norāt, viņa redzēja, cik bēdīgu seju rāda Krišna, pasmaidīja un neko neteica.

Kādu citu dienu, kad Krišna un Balarāma spēlējās ar draugiem, visi zēni nostājās Balarāmas pusē un pastāstīja māmiņai Jašodai, ka Krišna ir ēdis mālus. To dzirdot, Jašoda paņēma Krišnu aiz rokas un teica: «Dārgais Krišna, kāpēc Tu noslēpies un ēdi zemi? Redzi — par Tevi sūdzas visi draugi, arī Balarāma!» Baidīdamies no māmiņas, Krišna atbildēja: «Mamm, visi puikas un Mans vecākais brālis Balarāma melo, nekādus mālus Es neesmu ēdis. Mans vecākais brālis Balarāma šodien spēlēdamies sadusmojās uz Mani un sarunāja ar citiem puikām sūdzēties. Viņi grib, lai tu uz Mani sadusmotos un sodītu Mani. Ja tu viņiem tici, tad labāk paskaties Man mutē, un tad tu redzēsi, vai Es esmu ēdis mālus vai ne.» Māmiņa sacīja: «Labi, ja Tu patiešām neesi ēdis mālus, tad attaisi muti, es paskatīšos.»

Klausīdams māmiņu, Dieva Augstākā Personība Krišna gluži kā parasts bērns atvēra muti. Māmiņa Jašoda tajā paskatījās un ieraudzīja visas pasaules varenības. Viņa redzēja kosmisko telpu visos tās virzienos, kalnus, salas, okeānus, jūras, planētas, gaisu, uguni, mēnesi un zvaigznes. Vēl viņa redzēja visas pamatvielas — ūdeni, debesis, plašo ēterisko esamību, ego kopumu —, visu jutekļu radīto un jutekļu valdnieku, visus padievus, jutekļu priekšmetus, kā skaņu un smaržu, kā arī trīs materiālās dabas īpašības. Vēl Jašoda Krišnas mutē redzēja visas dzīvās būtnes, mūžīgo laiku, materiālo dabu, garīgo dabu, darbību, apziņu un visu pasauli dažādos veidos. Sava bērna mutē Jašoda varēja skatīt visas kosmiskās izpausmes sastāvdaļas. Vēl viņa ieraudzīja pati sevi turam Krišnu klēpī un barojam Viņu ar krūti. Jašodu pārņēma godbijīgas bailes, un viņa nesaprata, vai sapņo vai patiešām redz kaut ko neparastu. Jašoda nosprieda, ka tas laikam bijis sapnis vai Dieva Augstākās Personības maldinātājas enerģijas spēle. Viņa domāja, ka laikam sajukusi prātā un tāpēc redz visus šos brīnumus. Pēc tam viņai likās: «Varbūt mans bērns ir ieguvis kosmiskas mistiskās spējas, un tāpēc mani mulsina tādi skati. Es pazemīgi noliecos Dieva Augstākās Personības priekšā, jo Viņa enerģija rada priekšstatus par ķermenisko patību un ķermeniskajiem īpašumiem.» Tad Jašoda teica: «Es pazemīgi godinu To, kura maldinātājas enerģijas ietekmē es domāju, ka Nanda Mahārādža ir mans vīrs, ka Krišna ir mans dēls, ka Nandas Mahārādžas īpašumi pieder man un ka visi gani un ganes ir mani padotie. Visus šos aplamos priekšstatus ir radījis Dieva Kunga maldinātājs spēks, tāpēc es lūdzu Kungu, lai Viņš vienmēr mani aizsargā.»

Kamēr māmiņai Jašodai prātā bija šīs augsti filozofiskās domas, Kungs Krišna atkal izvērsa savu iekšējo enerģiju, lai Jašodu pārņemtu mātes mīlestība. Viņa tūlīt aizmirsa visus filozofiskos prātojumus un sāka raudzīties uz Krišnu kā uz savu dēlu. Mātes mīlestības pārņemta, viņa paņēma Krišnu klēpī un sāka domāt: «Ļaudis nespēj izprast Krišnu ar rupjajām zināšanām, bet par Viņu var uzzināt no Upanišadām, Vēdāntas, kā arī ar mistisko jogu un sānkhjas filozofiju.» Tad Jašoda sāka domāt par Dieva Augstāko Personību kā par pašas dēlu.

Māmiņa Jašoda neapšaubāmi bija veikusi daudzus jo daudzus dievbijīgus darbus, un tāpēc Absolūtā Personība, Dieva Augstākā Personība, bija kļuvusi par viņas dēlu, kurš ēda pienu no tās krūts. Arī Nanda Mahārādža noteikti bija paveicis daudzas lielas ziedošanas un dievbijīgus darbus, jo Kungs Krišna bija kļuvis par viņa dēlu un uzrunāja Nandu Mahārādžu par tēvu. Ir pārsteidzoši, ka Vasudēva un Dēvakī nevarēja baudīt Krišnas bērnības rotaļu pārpasaulīgo svētlaimi, lai gan Krišna bija viņu īstais dēls. Krišnas bērnības rotaļas daudzi gudrie un svētie slavina vēl šodien, bet Vasudēva un Dēvakī nevarēja par tām priecāties paši. Šukadēva Gosvāmī izstāstīja Mahārādžam Parīkšitam, kāpēc tas tā noticis.

Kad Kungs Brahma teica, lai vislabākais no Vasu vārdā Drona un viņa sieva Dhara dodas vairot Visuma iemītnieku skaitu, tie atbildēja: «Dārgais tēvs, mēs vēlamies tavu svētību.» Tad Brahma svētīja Dronu un Dharu, ka nākotnē, kad viņi atkal piedzims šajā Visumā, visa to uzmanība būs vērsta uz Visaugsto Kungu Krišnu, kurš atklāsies savā vispievilcīgākajā bērna veidolā. Pat stāstiem par viņu attiecībām ar Krišnu būs tāds spēks, ka ikviens, kas tos dzirdēs, varēs viegli tikt pāri dzimšanas un nāves tumsībai. Kungs Brahma bija ar mieru dot šādu svētību, un Drona ieradās Vrindāvanā kā Nanda Mahārādža, bet Dhara — kā Nandas Mahārādžas sieva Jašoda.

Tādā veidā Dieva Augstākā Personība kļuva par Nandas Mahārādžas un māmiņas Jašodas dēlu, un viņi varēja izkopt tīru mīlestību uz Kungu. Visas gopī un gani, kas bija kopā ar Krišnu, gluži dabiski izkopa dažādu veidu mīlestību pret Viņu.

Tāpēc, lai piepildītu Kunga Brahmas doto svētību, Kungs Krišna ieradās pasaulē kopā ar savu pilnīgo izvērsumu Balarāmu un atklāja visdažādākās bērnības rotaļas, lai vairotu Vrindāvanas iedzīvotāju pārpasaulīgo prieku.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojums grāmatas «Krišna» astotajai nodaļai «Jašoda redz Visuma veidolu»


Tālāk: 9. nodaļa

Saturs Bibliotēka