Krišna, Dieva Augstākā Personība astoņdesmit trešā nodaļa

null

Astoņdesmit trešā nodaļa

Vasudēvas rīkotās
ziedošanas ceremonijas

Starp sievietēm, kas bija ieradušās Kurukšētrā uz saules aptumsumu, bija Kuntī, Gāndhārī, Draupadī, Subhadra un daudzas citas valdnieku sievas, kā arī Vrindāvanas gopī. Kad Kunga Krišnas valdnieces stāstīja, kā viņas apprecējušās un kā Kungs Krišna pieņēmis tās par savām sievām, visas Kuru dinastijas sievietes ļoti brīnījās. Viņas bija sajūsmā par to, cik ļoti Krišnas valdnieces mīlēja savu vīru. Un, klausoties par šo mīlestību, viņām acis pieplūda asarām.

Kamēr sievietes sarunājās savā starpā, bet vīrieši — savā starpā, Kurukšētrā no malu malām ieradās gandrīz visi lielākie gudrie un askēti, lai satiktu Kungu Krišnu un Balarāmu. Galvenie no gudrajiem bija: Krišna-dvaipājana Vjāsa, diženais gudrais Nārada, Čjavana, Dēvala, Asita, Višvāmitra, Šatānanda, Bharadvādža, Gautama, Kungs Parašurāma (kopā ar mācekļiem), Vasištha, Gālava, Bhrigu, Pulastja, Kašjapa, Atri, Mārkandēja, Brihaspati, Dvita, Trita, Ēkata, četri Brahmas dēli Kumāri (Sanaka, Sanandana, Sanātana un Sanatkumārs), Angira, Agastja, Jāgjavalkja un Vāmanadēva.

Tikko gudrie un askēti ieradās, visi valdnieki, arī Mahārādža Judhišthira, Pāndavi, Kungs Krišna un Balarāma, tūlīt piecēlās no savām vietām un pazemīgi noliecās visu ļaužu cienīto gudro priekšā. Pēc tam valdnieki sasveicinājās ar gudrajiem, piedāvāja tiem vietas, kur apsēsties, un ūdeni, ar ko nomazgāt kājas. Tika pasniegti garšīgi augļi un ziedu vītnes, smaržkociņi un sandalkoka pasta, un visi valdnieki ar Krišnu un Balarāmu priekšgalā godināja gudros saskaņā ar Vēdu likumiem un noteikumiem. Kad gudrie bija ērti apsēdušies, Kungs Krišna, kas bija atnācis uz šo pasauli, lai aizsargātu reliģiju, valdnieku vārdā viņus uzrunāja. Visi apklusa, alkdami dzirdēt un saprast Krišnas apsveikuma vārdus.

Krišna sacīja: «Lai slavēti visi sanākušie gudrie un askēti! Šodien mēs redzam, ka mūsu mūžs ir bijis veiksmīgs. Mēs esam sasnieguši loloto dzīves mērķi, jo tagad vaigu vaigā varam skatīt visus cildenos, atbrīvotos gudros un askētus, kurus vēlas redzēt pat diženie debesu padievi. Garīgās kalpošanas iesācēji, kas godā tikai Dievību templī, bet nespēj saprast, ka Kungs atrodas visu būtņu sirdīs, un tie, kas godina tikai dažādus padievus, lai piepildītu savas iekāres pilnās vēlmes, nespēj saprast, cik svarīga ir šo gudro sabiedrība. Viņi nespēj gūt labumu, ko dod gudro sagaidīšana, skatīšanās uz viņiem, pieskaršanās viņu lotospēdām, jautājumi par to, kā viņiem klājas, vai uzcītīga viņu godināšana.»

Iesācēji bhaktas un reliģijas sekotāji nespēj saprast, cik svarīgi ir diženie mahātmas. Viņi iet uz templi tāpēc, ka tas ir jādara, un pazemīgi noliecas Dievības priekšā. Taču, paceļoties nākamajā pārpasaulīgās apzināšanās līmenī, cilvēks saprot, cik svarīgi ir mahātmas un bhaktas, un tad cenšas viņus iepriecināt. Tāpēc Kungs Krišna norādīja, ka iesācēji nespēj aptvert viedo, bhaktu un askētu nozīmīgumu.

Krišna turpināja: «Cilvēks nevar šķīstīties, apceļojot svētās vietas, mazgājoties tajās vai skatoties uz tempļa Dievībām. Bet, ja viņš satiek diženu bhaktu, mahātmu, kurš pārstāv Dieva Personību, tad viņš kļūst tīrs vienā mirklī. Lai šķīstītos, ir ieteikts godināt uguni, sauli, mēnesi, zemi, ūdeni, gaisu, debesis un prātu. Godinot šīs stihijas un viņu valdošās dievības, cilvēks var atbrīvoties no skaudības, taču visi skaudīga cilvēka grēki var tikt iznīcināti vienā mirklī, ja viņš pakalpo diženai dvēselei. Mani dārgie, godātie gudrie un cienījamie valdnieki! Ticiet Man, ka cilvēks, kurš uzskata no trijiem elementiem — gļotām, žults un gaisa — veidoto ķermeni par sevi pašu un domā, ka ģimene un radinieki pieder viņam; kurš uzskata materiālas lietas par godināmām vai apceļo svētās vietas, lai nomazgātos tajās, bet necenšas tikties ar diženām personībām, gudrajiem un mahātmām, šāds cilvēks nav nekas vairāk, kā lops, ēzelis.»

Kad augstākā autoritāte Kungs Krišna bija pateicis šos svētos vārdus, visi gudrie un askēti klusēja. Viņi bija pārsteigti, dzirdot šo absolūto dzīves filozofiju, kas bija izteikta tik īsi. Kamēr cilvēkam vēl nav ļoti augstu zināšanu, viņš uzskata ķermeni par sevi, ģimenes locekļi viņam ir ļoti tuvi un dārgi, bet tēvzeme — pielūdzama. No šī priekšstata par dzīvi ir cēlusies mūsdienu nacionālisma ideoloģija. Kungs Krišna nosodīja šādus priekšstatus, un Viņš nosodīja arī cilvēkus, kuri dodas svētceļojumos tikai tāpēc, lai nomazgātos, un atgriežas mājās, nemaz neizmantojuši izdevību tikties ar diženajiem bhaktām un mahātmām, kas dzīvo svētajās vietās. Šādi ļaudis tiek salīdzināti ar visdumjākajiem lopiem — ēzeļiem. Klausītāji kādu brīdi apdomāja Krišnas teikto un tad secināja, ka Kungs Krišna patiešām ir Dieva Augstākā Personība, kas tikai darbojas kā parasts cilvēks, kurš saskaņā ar savas agrākās darbības sekām spiests saņemt noteikta veida ķermeni. Kungs Krišna darbojās parasta cilvēka lomā tikai tāpēc, lai mācītu ļaudīm savā dzīvē sasniegt mūža augstāko mērķi un pilnību.

Secinājuši, ka Krišna ir Dieva Augstākā Personība, gudrie Viņu uzrunāja: «Dārgais Kungs! Mēs esam cilvēku sabiedrības vadītāji, kuriem būtu jāzina īstenā dzīves filozofija, tomēr mūs ir maldinājusi Tavas ārējās enerģijas burvība. Mēs esam pārsteigti, redzot, ka Tu izturies gluži kā parasts cilvēks un slēp, ka Tu patiesībā esi Dieva Augstākā Personība. Mūsuprāt, Tavas spēles ir visādā ziņā brīnumainas.

Dārgais Kungs! Ar savu enerģiju Tu radi, uzturi un iznīcini visu kosmisko izpausmi, ko veido dažādi vārdi un veidoli, gluži tāpat kā no zemes rodas dažādi akmeņi, koki un citu veidu vārdi un veidoli, tomēr zeme paliek tāda pati. Lai gan Tu ar savu enerģiju radi visdažādākās izpausmes, Tevi pašu šī darbība neskar. Dārgais Kungs! Mēs esam ļoti pārsteigti par Tavu brīnumaino darbību. Lai gan Tu stāvi pāri šai materiālajai pasaulei un esi Visaugstais Kungs un visu dzīvo būtņu Virsdvēsele, Tu ar savu iekšējo spēju ierodies uz šo Zemi, lai aizsargātu savus bhaktas un iznīcinātu neliešus. Tādā veidā Tu atjauno mūžīgās reliģijas principus, kurus sabiedrība ilgajā saistībā ar materiālo enerģiju ir aizmirsusi. Dārgais Kungs! Saskaņā ar cilvēku īpašībām un darbību Tu esi radījis sabiedriskās un garīgās kārtas, un, kad ļaunprātīgi cilvēki šīs kārtas negodīgi izmanto, Tu ierodies un nodibini kārtību.

Dārgais Kungs! Vēdu zināšanas pārstāv Tavu tīro sirdi. Askēzes, Vēdu apguve un meditācijas transs ļauj dažādos veidos izprast Tavas Patības izpaustos un neizpaustos veidus. Visa jutekļiem uztveramā pasaule ir Tavas bezpersoniskās enerģijas izpausme, bet Tu pats kā sākotnējā Dieva Personība tajā esi neizpausts. Tu esi Augstākā Dvēsele, Augstākais Brahmans, tāpēc tie, kas dzīvo brāhmaniskajā kultūrā, spēj saprast patiesību par Tavu pārpasaulīgo veidolu. Tu vienmēr cieni brāhmanus un tiec uzskatīts par augstāko no visiem brāhmaniskās kultūras sekotājiem. Tāpēc Tevi sauc par brahmanja-dēvu. Dārgais Kungs, Tu esi visas laimes avots un visu svēto cilvēku augstākais patvērums, tāpēc mēs uzskatām, ka, satiekot Tevi, esam sasnieguši pilnību dzīvē, izglītībā, askēzē un pārpasaulīgo zināšanu apguvē. Patiesībā Tu esi visu pārpasaulīgo sasniegumu augstākais mērķis.

Dārgais Kungs! Tavām neaptveramajām zināšanām nav gala. Tavs veidols ir pārpasaulīgs, mūžam pastāvošs, svētlaimes un zināšanu pilns. Tu esi Dieva Augstākā Personība, Augstākais Brahmans un Augstākā Dvēsele. Pārklājies ar savas iekšējās spējas, jogamaijas, burvību, Tu tagad uz laiku esi noslēpis savas bezgalīgās spējas, tomēr mēs varam saprast Tavu cildeno stāvokli un tāpēc pazemīgi noliecamies Tavā priekšā. Dārgais Kungs! Tu cilvēka izskatā baudi savas spēles, slēpjot savu īsteno, pārpasaulīgo varenību; tāpēc visi šeit sanākušie valdnieki, pat Jadu dinastijas locekļi, kuri pastāvīgi ir kopā ar Tevi, ēd ar Tevi un sēž ar Tevi, nespēj saprast, ka Tu esi visu cēloņu pirmcēlonis, ikvienas būtnes dvēsele un radīšanas sākotnējais cēlonis.

Kad cilvēks naktī guļ, viņš murgainos sapņu tēlus uzskata par patiesiem, un šķietamo, sapnī redzamo ķermeni — par savu īsto ķermeni. Viņš uz laiku aizmirst, ka bez šī sapnī radītā ķermeņa ir vēl cits, īstais ķermenis, kas darbojas nomodā. Gluži tāpat, apjukusī saistītā dvēsele arī nomodā uzskata jutekļu baudas par īstenu laimi.

Baudot materiālā ķermeņa jutekļus, garīgā dvēsele tiek pārklāta, un tās apziņa materiāli piesārņojas. Tieši šīs materiālistiskās apziņas dēļ cilvēks nespēj izprast Dieva Augstāko Personību Krišnu. Visi diženie mistiskie jogi nodarbojas ar augsta līmeņa jogas praksi, lai atjaunotu savu Krišnas apziņu un tādējādi vērstu prātu uz Tavām lotospēdām un pārpasaulīgo veidolu. Tādā veidā tiek iznīcinātas grēcīgās darbības sekas. Ir teikts, ka Gangas ūdens var atbrīvot cilvēku no ļoti daudziem grēkiem, bet šis ūdens tiek slavināts, tikai pateicoties Tavām lotospēdām. Tas ir Tavu lotospēdu sviedri. Un mēs esam tik veiksmīgi, ka šodien varam tieši skatīt Tavas lotospēdas. Dārgais Kungs, mēs esam uzticējuši sevi Tev, mēs esam Tavi bhaktas, tāpēc, lūdzu, esi tik labs un dod mums savu bezcēloņu žēlastību. Mēs labi zinām, ka tos, kas ar pastāvīgu garīgo kalpošanu ir ieguvuši atbrīvi, vairs neskar materiālās dabas īpašību piesārņojums, un viņi ir cienīgi nonākt pie Dieva garīgajā valstībā.»

Veltījuši Kungam Krišnam lūgšanas, gudrie jau gribēja lūgt valdniekam Dhritarāštram un valdniekam Judhišthiram atļauju doties uz saviem āšramiem. Taču šajā brīdi pie gudrajiem pienāca Vasudēva, Kunga Krišnas tēvs un visslavenākais no visiem dievbijīgajiem ļaudīm. Viņš dziļā pazemībā nometās pie gudro pēdām. Tad Vasudēva sacīja: «Ak, diženie gudrie! Jūs esat vēl cienījamāki nekā padievi, tāpēc es pazemīgi noliecos jūsu priekšā. Esiet tik labi un uzklausiet manu lūgumu. Es ļoti vēlos uzzināt, kāda ir augstākā auglīgā darbība, kas var iznīcināt visu pārējo darbību sekas? Jūsu atbildi es uzskatīšu par lielu svētību.»

Diženais gudrais Nārada bija visu atnākušo gudro vadītājs, tāpēc viņš sāka runāt: «Ak, gudrie,» viņš sacīja, «nav grūti saprast, ka Vasudēva, kas ir kļuvis par Dieva Personības tēvu, pieņemot Krišnu par dēlu, savā lielajā labestībā un vienkāršībā vēlas mums jautāt par savu labklājību. Ir teikts, ka tuvība rada necieņu. Tā kā Krišna ir Vasudēvas dēls, Vasudēva neizturas pret Viņu ar cieņu un godbijību. Reizēm gadās redzēt, ka tie, kas dzīvo Gangas krastā, neuzskata Gangu par īpaši svarīgu un dodas mazgāties uz tālām svētceļojumu vietām. Tā kā šeit ir pats Kungs Krišna, kura zināšanas vienmēr ir augstākās, Vasudēvam nav nekādas vajadzības lūgt mums norādījumus.

Kungu Krišnu neskar ne radīšana, ne uzturēšana, ne iznīcināšana; Viņa zināšanas ietekmē tikai un vienīgi Viņš pats. Krišnu nesatrauc materiālo īpašību mijiedarbība, kas laika gaitā visu izmaina. Viņa pārpasaulīgais veidols ir zināšanu pilns, un to nekad neskar neziņa, lepnums, pieķeršanās, skaudība vai jutekļu baudas. Kunga zināšanas nav pakļautas karmas likumam un atkarīgas no dievbijīgas vai bezdievīgas darbības, tās neietekmē arī trīs materiālās enerģijas īpašības. Nav neviena lielāka par Viņu, un nav neviena Viņam līdzīga, jo Krišna ir augstākā autoritāte, Dieva Personība.

Parasts materiālās dabas saistīts cilvēks var iedomāties, ka saistītā dvēsele, kuru klāj materiālie jutekļi, prāts un saprāts, līdzinās Krišnam, taču Kungs Krišna ir gluži kā saule, kas reizēm var likties aizklāta, taču patiesībā to nevar pārklāt ne mākoņi, ne sniegs, ne migla, ne citas planētas. Kad šīs parādības aizklāj nesaprātīgu cilvēku acis, tad viņi domā, ka saule nav redzama. Arī tie, kurus ietekmē jutekļi un kuri ir pieķērušies materiālajām baudām, nespēj skaidri redzēt Dieva Augstāko Personību.»

Pēc tam gudrie Kunga Krišnas, Balarāmas un daudzu citu valdnieku klātbūtnē uzrunāja Vasudēvu un, izpildot viņa lūgumu, deva savus norādījumus: «Lai atbrīvotos no karmas sekām vai vēlmēm, kas mudina uz auglīgu darbību, cilvēkam ar ticību un bhakti jāveic rakstos noteiktās ziedošanas, kas domātas Kunga Višnu godināšanai. Kungs Višnu bauda visu ziedošanas ceremoniju augļus. Diženas personības un gudrie, kas ir pietiekami pieredzējuši, lai redzētu trīs laika stāvokļus — pagātni, tagadni un nākotni —, un tie, kas spēj visu skaidri redzēt ar svēto rakstu acīm, visi kā viens norāda — lai attīrītos no materiālajiem sārņiem, kas sakrājušies sirdī, sāktu iet pa atbrīves ceļu un tādā veidā sasniegtu pārpasaulīgu svētlaimi, ir jāiepriecina Kungs Višnu. Visiem ģimenes cilvēkiem brāhmanu, kšatriju un vaišju sabiedrības kārtās vienīgais svētīgais ceļš ir Dieva Augstākās Personības Kunga Višnu, kuru sauc par Purušotamu, sākotnējās Personības, godināšana.

Visām šīs materiālās pasaules saistītajām dvēselēm ir dziļi sakņota vēlme valdīt pār materiālo dabu un izmantot to. Visi grib krāt bagātības, visi grib baudīt dzīvi, cik vien tas iespējams, visi grib sievu, mājas un bērnus, visi grib būt laimīgi šajā pasaulē un nonākt uz debesu planētām nākamajā dzīvē. Taču šīs vēlmes rada materiālo verdzību. Tādēļ tam, kas grib atbrīvoties no šīs verdzības, jāizmanto savas godīgi nopelnītās bagātības, lai iepriecinātu Kungu Višnu.

Vienīgais veids, kā var uzvarēt visas materiālās vēlmes, ir garīgā kalpošana Kungam Višnu. Tādējādi tam, kurš valda pār sevi, pat ģimenes dzīvē ir jāatsakās no triju veidu materiālajām vēlmēm, tas ir, vēlmes pēc materiālajām bagātībām, vēlmes baudīt sievu un bērnus un vēlmes nonākt uz augstākajām planētām. Galu galā cilvēks var aiziet no ģimenes dzīves un pieņemt atsacīšanās dzīves kārtu, pilnīgi veltot sevi garīgajai kalpošanai. Ikviens, pat ja viņš ir dzimis augstākajās kārtās — brāhmanu, kšatriju vai vaišju kārtā —, noteikti ir parādā gan padieviem, gan gudrajiem, gan senčiem un pārējām dzīvajām būtnēm, un, lai nolīdzinātu šos parādus, viņam ir jāveic ziedošanas ceremonijas, jāapgūst Vēdu raksti un dievbijīgā ģimenes dzīvē jālaiž pasaulē bērni. Ja cilvēks pieņem atsacīšanās kārtu, nesamaksājot šo parādu, viņš noteikti krīt no sava stāvokļa. Šodien tu jau atlīdzināji savu parādu senčiem un gudrajiem. Tagad, veicot ziedošanas ceremonijas, tu vari atbrīvoties no parāda padieviem un tādā veidā pilnīgi rast patvērumu pie Dieva Augstākās Personības. Dārgais Vasudēva, savās agrākajās dzīvēs tu noteikti esi paveicis daudz dievbijīgu darbu. Kā gan citādi tu varētu būt Dieva Augstākās Personības Krišnas un Balarāmas tēvs?»

Noklausījies, ko teica gudrie, svētais Vasudēva pazemīgi noliecās pie viņu lotospēdām. Tādā veidā viņš iepriecināja gudros un pēc tam aicināja tos kļūt par jagju priesteriem. Gudrie savukārt lūdza, lai Vasudēva sagādā visu, kas nepieciešams, lai svētceļojumu vietā veiktu jagjas. Kad Vasudēva bija piekritis sākt jagjas, Jadu dinastijas locekļi nomazgājās, skaisti apģērbās un izrotājās, aplikdami ap kaklu lotosziedu vītnes. Vasudēvas sievas skaisti uzposās, aplika zelta rotas un devās uz ziedošanas laukumu, nesot ceremonijai nepieciešamos priekšmetus.

Kad gatavošanās bija pabeigta, sāka skanēt mridangas, gliemežnīcas, timpāni un citi mūzikas instrumenti. Profesionāli dejotāji un dejotājas rādīja savu mākslu, profesionālie dziedātāji — sūtas un māgadhas — skandēja lūgšanas. Gandharvi un viņu sievas saldām balsīm dziedāja daudzas svētīgas dziesmas. Vasudēva izkrāsoja acis, iezieda augumu ar sviestu un tad kopā ar savām astoņpadsmit sievām, no kurām galvenā bija Dēvakī, apsēdās pretī priesteriem, lai šķīstītos abhišēkas ceremonijā. Visas šīs ceremonijas notika stingrā saskaņā ar svētajiem rakstiem. Vasudēva sēdēja starp savām sievām kā mēness starp zvaigznēm. Gatavojoties ceremonijai, viņš bija ietinies brieža ādā, bet viņa sievas bija tērpušās skaistos sārī, izgreznojušās ar sprādzēm, kaklarotām, potīšu zvaniņiem, auskariem un daudzām citām rotām. Vasudēva kopā ar sievām izskatījās ļoti skaists, gluži kā debesu valdnieks šādu ziedošanas ceremoniju laikā.

Pēc tam ziedošanas laukumā apsēdās Kungs Krišna un Kungs Balarāma kopā ar savām sievām, bērniem un radiniekiem, un likās, ka Dieva Augstākā Personība ieradusies kopā ar visām dzīvajām būtnēm un daudzajām enerģijām, kas ir Viņa daļa. No šāstrām mēs zinām, ka Kungam Krišnam ir daudz enerģiju un neatņemamo daļiņu, taču šajā ziedošanas ceremonijā patiešām varēja redzēt, ka Dieva Augstākā Personība mūžam pastāv kopā ar savām dažādajām enerģijām. Šai brīdī Kungs Krišna izskatījās kā Kungs Nārājana, un Kungs Balarāma izskatījās kā Kungs Sankaršana, visu dzīvo būtņu avots.

Vasudēva iepriecināja Kungu Višnu ar dažādu veidu ziedošanām: džotištomu, daršu un pūrnamāsu. Dažas no šīm jagjām sauc par prākritu, bet dažas — par saurjasatru vai vaikritu. Pēc tam tika rīkotas citas ziedošanas, ko sauc par agnihotru, un visi rakstos noteiktie piederumi tika piedāvāti pareizā veidā. Tā tika iepriecināts Kungs Višnu. Ziedošanas ceremoniju augstākais mērķis ir Kunga Višnu iepriecināšana. Taču tagad, Kali laikmetā, ir ļoti grūti savākt visu ziedošanas ceremonijai nepieciešamo. Cilvēkiem nav ne līdzekļu, lai visu sagādātu, ne zināšanu, ne arī tieksmes rīkot šādas ceremonijas. Tādēļ Kali laikmetā, kad cilvēki ir ārkārtīgi nelaimīgi, raižu un bēdu pilni, vienīgā ieteiktā ziedošana ir sankīrtana-jagja. Kunga Čaitanjas godināšana ar šo sankīrtana-jagju ir vienīgais ieteiktais ceļš šajā laikmetā.

Pēc dažādajām ziedošanas ceremonijām Vasudēva apdāvināja priesterus ar dārgumiem, drēbēm, rotām, govīm, zemi un kalponēm. Pēc tam Vasudēvas sievas izpildīja avabhrithas mazgāšanās ceremoniju un ceremonijas daļu, ko sauc par patnī-samjādžu. Piedāvājušas visus nepieciešamos priekšmetus, viņas kopā nomazgājās Parašurāmas izraktajos ezeros, kurus sauc par Rāma-hradu. Kad Vasudēva ar savām sievām bija nomazgājies, visas viņu valkātās drēbes un rotas tika izdalītas zemākas kārtas ļaudīm, kas dziedāja, dejoja un citādā veidā palīdzēja ziedošanas ceremonijā. Mēs varam redzēt, ka šīs ceremonijas vienmēr ir saistītas ar plašu bagātību izdalīšanu. Sākumā tiek apdāvināti priesteri un brāhmani, bet pēc tam zemākās kārtas ceremonijas palīgi saņem izmantotās drēbes un rotājumus.

Pēc dziedātāju un deklamētāju apdāvināšanas Vasudēva un viņa sievas apģērbās jaunās drēbēs, izrotājās un bagātīgi pabaroja visus, sākot ar brāhmaniem un beidzot ar suņiem. Pēc tam Vasudēvas draugi, ģimenes locekļi, sievas un bērni, kā arī Vidarbhas, Košalas, Kuru, Kāšī, Kēkajas un Srindžajas valdnieki un dinastiju locekļi sanāca kopā. Godbijīgi, ar bagātīgām dāvanām tika atalgoti priesteri, padievi, ļaudis, senči, gari un čāranas. Pēc tam visi sanākušie atvadījās no laimes dievietes vīra Kunga Krišnas un, slavējot Vasudēvu par lieliski paveiktajām ziedošanas ceremonijām, devās uz savām mājām.

Kad valdnieks Dhritarāštra, Vidura, Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Bhīšmadēva, Dronāčārja, Kuntī, Nakula, Sahadēva, Nārada, Kungs Vjāsadēva, kā arī daudzi citi radinieki jau gatavojās doties prom, viņi pirms šķiršanās vēl sirsnīgi apskāva visus Jadu dinastijas locekļus. Devās prom arī daudzi citi, kas bija piedalījušies ziedošanā. Pēc tam Kungs Krišna un Kungs Balarāma kopā ar valdnieku Ugrasēnu iepriecināja Vrindāvanas iedzīvotājus, kurus vadīja Mahārādža Nanda un gani, bagātīgi apdāvinot un godinot viņus. Vrindāvanas iedzīvotāji ļoti mīlēja Jadu dinastijas locekļus, tāpēc palika kopā ar viņiem vēl ilgu laiku.

Pēc ziedošanas ceremonijas Vasudēva bija tik apmierināts, ka viņa laimei nebija robežu. Kopā ar viņu bija visi ģimenes locekļi, un viņš to klātbūtnē, paņēmis aiz rokas Nandu Mahārādžu, teica: «Dārgais brāli! Dieva Augstākā Personība ir radījusi stipras saites, ko sauc par mīlestību. Manuprāt, pat diženiem gudrajiem un svētajiem ir grūti tās pārcirst. Dārgais brāli! Tava mīlestība pret mani ir nesamaksājama, un tāpēc es uzskatu sevi par nepateicīgu. Tu esi izturējies gluži kā svētais, un es nekad nespēšu to atlīdzināt. Tas būtu pāri maniem spēkiem. Tomēr es esmu pārliecināts, ka mūsu mīlestības saites nekad nepārtrūks. Mūsu draudzībai jāturpinās vienmēr, par spīti manai nespējai tev atlīdzināt. Es ceru, ka tu man to piedosi.

Mans dārgais brāli! No sākuma, kad es biju cietumā, es neko nevarēju darīt tavā labā, un, lai gan tagad es esmu ļoti bagāts, materiālā labklājība padarījusi mani aklu. Tāpēc es nevaru tevi pienācīgi iepriecināt pat tagad. Dārgais brāli, tu esi tik jauks un pieklājīgs, vienmēr godā citus un netiecies pēc tā, lai citi tevi godātu. Tam, kurš dzīvē grib svētīgi pilnveidoties, jābūt brīvam no pārliecīgām materiālajām bagātībām, kas tikai padara cilvēku aklu un lepnu, un jārūpējas par draugiem un radiniekiem.»

Kad Vasudēva tā runāja ar Nandu Mahārādžu, viņu pārņēma dziļas draudzības jūtas, un viņš atcerējās, kā valdnieks Nanda viņam bija palīdzējis. Vasudēvam acis pieplūda asarām, un viņš sāka raudāt. Mahārādža Nanda par prieku savam draugam Vasudēvam un aiz mīlestības pret Kungu Krišnu un Balarāmu palika kopā ar viņiem vēl trīs mēnešus. Kad tie pagāja, Jadu dinastijas locekļi par prieku Nandam Mahārādžam un pārējiem Vrindāvanas iedzīvotājiem no visas sirds viņus apdāvināja ar drēbēm, rotām un daudzām citām vērtīgām lietām, un Vrindāvanas iedzīvotāji bija ļoti apmierināti. Vasudēva, Ugrasēna, Kungs Krišna, Kungs Balarāma, Udhava un pārējie Jadu dinastijas locekļi — katrs pasniedza savas dāvanas Mahārādžam Nandam un viņa biedriem. Saņēmis šīs atvadu dāvanas, Mahārādža Nanda kopā ar Vrindāvanas iedzīvotājiem devās atpakaļ uz Vradžabhūmi. Tomēr prātā Vrindāvanas iedzīvotāji nespēja šķirties no Krišnas un Balarāmas, tāpēc atstāja savas domas pie Viņiem.

Redzot, ka draugi un viesi dodas prom un ka tuvojas lietainais gadalaiks, Vrišni ģimenes locekļi nolēma atgriezties Dvārakā. Viņi bija pilnīgi apmierināti, jo Krišna tiem bija viss. Atgriezušies Dvārakā, viņi ar lielu prieku stāstīja par tikšanos ar draugiem un labvēļiem, par Vasudēvas paveiktajām ziedošanas ceremonijām un dažādiem notikumiem svētceļojuma laikā.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojums grāmatas «Krišna» astoņdesmit trešajai nodaļai «Vasudēvas rīkotās ziedošanas ceremonijas».


Tālāk: 84. nodaļa

Saturs Bibliotēka