Krišna, Dieva Augstākā Personība astoņdesmit ceturtā nodaļa

null

Astoņdesmit ceturtā nodaļa

Kunga Krišnas garīgie
norādījumi Vasudēvam un
sešu mirušo Dēvakī dēlu
izglābšana

Saskaņā ar vēdisko paražu ģimenes jaunākie locekļi katru rītu godina vecākos. Īpaši svarīgi, lai bērni no rītiem godinātu vecākus, bet mācekļi — garīgo skolotāju. Sekojot šai Vēdu paražai, Kungs Krišna un Balarāma mēdza iet un noliekties Vasudēvas un viņa sievu priekšā. Kādu dienu, pēc atgriešanās no ziedošanas ceremonijām Kurukšētrā, kad Kungs Krišna un Balarāma atkal devās godināt Vasudēvu, Vasudēva izmantoja šo izdevību, lai cildinātu savus dēlus. No gudrajiem, kas bija piedalījušies ziedošanā, Vasudēva bija uzzinājis patieso Krišnas un Balarāmas stāvokli. Par to ne vien bija stāstījuši diženi gudrie, bet arī pats Vasudēva daudzos gadījumos bija pārliecinājies, ka Krišna un Balarāma nebūt nav parasti cilvēki. Tāpēc viņš ticēja gudro teiktajam, ka abi dēli — Krišna un Balarāma — īstenībā ir Dieva Augstākā Personība.

Stingri tam ticēdams, Vasudēva sacīja: «Mans dārgais Krišna, Tu esi sač-čid-ānanda-vigraha, Dieva Augstākā Personība. Mans dārgais Balarāma, Tu esi Sankaršana, visu mistisko spēku pavēlnieks. Tagad es esmu sapratis, ka Jūs esat mūžīgi. Jūs abi stāvat pāri šai materiālajai izpausmei un tās cēlonim — Augstākajai Personībai Mahā-Višnu. Jūs esat sākotnējie un valdāt par visu. Uz Jums balstās visa šī kosmiskā izpausme. Jūs esat tās radītāji, un Jūs esat arī tās sastāvdaļas. Jūs valdāt pār šo kosmisko izpausmi, un patiesībā tā ir radīta tikai Jūsu spēlēm.

Dažādie materiālie stāvokļi, kas laika gaitā izpaužas no Visuma radīšanas līdz iznīcināšanai, arī esat Jūs, jo Jūs esat gan šīs izpausmes cēloņi, gan sekas. Divas šīs materiālās pasaules iezīmes — valdītājs un pārvaldītais — arī esat Jūs, un Jūs esat arī augstākais pārpasaulīgais vadītājs, kas stāv tām pāri. Tāpēc Jūs neesat uztverami ar mūsu jutekļiem. Jūs esat Augstākā Dvēsele, kas ir nedzimusi un nemainīga. Jūs neskar sešu veidu materiālā ķermeņa pārveidojumi. Jūs esat radījuši brīnumaino dažādību šajā materiālajā pasaulē, un Jūs Virsdvēseles izskatā esat iegājuši katrā dzīvajā būtnē un katrā atomā. Jūs esat visa uzturētāji.

Dzīvības spēks, kas visu padara dzīvu, un radošais spēks, kas ir cēlies no tā, nedarbojas neatkarīgi. Šie spēki ir atkarīgi no Tevis, Augstākās Personības, kas stāv aiz tiem. Bez Tavas gribas šie spēki nevar darboties. Materiālajai enerģijai nav apziņas. Tā nevar darboties neatkarīgi, Tevis neierosināta. Tā kā materiālā daba ir atkarīga no Tevis, dzīvās būtnes var tikai censties darboties. Taču bez Tavas atļaujas un gribas tās nevar neko paveikt vai arī sasniegt to, ko vēlas.

Sākotnējā enerģija izplūst no Tevis. Mans dārgais Kungs! Mēness gaisma, uguns siltums, saules stari, zvaigžņu mirdzums un zibens, kas ir ļoti varena izpausme, kā arī kalnu smagums, zemes enerģija un tās smaržas īpašība ir Tavas dažādās izpausmes. Ak, Kungs, tīrā ūdens garša un dzīvības spēks, kas uztur visu dzīvo, arī ir Tavas iezīmes. Tu esi arī ūdens un tā garša.

Mans dārgais Kungs! Lai gan ārēji liekas, ka jutekļu spēkus, prāta domāšanas, vēlēšanās un jušanas spēju, ķermeņa spēku, kustību un augšanu rada dažādu dvašu kustība ķermenī, galu galā tās visas ir Tavas enerģijas izpausmes. Plašā kosmiskā telpa balstās uz Tevi. Skaņa debesīs, pērkons, visaugstā omkāra un vārdu salikumi, kas atšķir vienu lietu no otras, ir Tavi simboliskie pārstāvji. Viss esi Tu. Jutekļi, tie, kas valda pār jutekļiem, padievi, zināšanu iegūšana, ar ko nodarbojas jutekļi, kā arī jautājumi, ko apskata zināšanas, — tas viss esi Tu. Dzīvās būtnes saprāta izšķiršanas spēja un atmiņas asums arī esi Tu. Tu esi «es» apziņa neziņā, kas ir materiālās pasaules cēlonis, «es» apziņa kaislībās, kas ir jutekļu cēlonis un «es» apziņa skaidrībā, no kuras ir radušās dažādas šīs materiālās pasaules valdošās dievības. Maldinātāja enerģija jeb maija, kas rada saistītās dvēseles pastāvīgo pārceļošanu no viena veidola otrā, arī esi Tu.

Mana dārgā Dieva Augstākā Personība, Tu esi visu cēloņu pirmcēlonis, gluži tāpat kā zeme ir dažādu koku, augu un citu izpausmju pirmcēlonis. Tāpat kā zeme ir pārstāvēta visā, arī Tu atrodies visā šajā materiālajā izpausmē kā Virsdvēsele. Tu esi augstākais visu cēloņu cēlonis, un Tu esi mūžīgais. Patiesībā viss ir vienas Tavas enerģijas izpausme. Trīs materiālās dabas īpašības — satva, radžass un tamass —, kā arī tas, ko rada šo īpašību mijiedarbība, ar Tavas jogamaijas starpniecību ir saistīts ar Tevi. Var likties, ka šīs īpašības ir neatkarīgas, bet patiesībā visa materiālā enerģija balstās uz Tevi, Virsdvēseli. Tā kā Tu esi visa esošā augstākais cēlonis, Tevī nav materiālās izpausmes mijiedarbību: dzimšanas, pastāvēšanas, augšanas, pārveidošanās, samazināšanās un iznīcināšanas. Tava augstākā enerģija jogamaija darbojas visdažādākajās izpausmēs, bet, tā kā jogamaija ir Tava enerģija, Tu atrodies visā.»

Šī doma ir ļoti labi izskaidrota Bhagavad-gītas devītajā nodaļā, kur Kungs saka: «Es savā bezpersoniskajā veidolā caurstrāvoju visu materiālo enerģiju; viss atrodas Manī, bet Es neesmu tajā.» To pašu saka arī Vasudēva. Izteikums, ka Kungs neatrodas visur, nozīmē, ka Viņš atrodas ārpus visa, lai gan Viņa enerģija darbojas visā. To var saprast ar vienkāršu piemēru: liela uzņēmuma vadītāja enerģija jeb vadība šajā uzņēmumā izpaužas pilnīgi visur, bet tas nenozīmē, ka pats īpašnieks atrastos visur. Lai gan īpašnieka klātbūtni un radīto gaisotni jūt visu nodaļu strādnieki, īpašnieka fiziskā klātbūtne katrā no nodaļām ir gluži formāla. Patiesībā visur darbojas viņa enerģija. Gluži tāpat arī Dieva Augstākās Personības visuresība parādās Viņa enerģiju darbībā. Tas viss ir apstiprinājums filozofijai par neaptveramo vienlaicīgo vienību un atšķirību no Visaugstā Kunga. Kungs ir viens, bet Viņam ir daudzas un dažādas enerģijas.

Vasudēva sacīja: «Materiālā pasaule ir kā liela upe, un tās viļņi ir trīs materiālās dabas īpašības: skaidrība, kaislības un neziņa. Materiālais ķermenis, kā arī tā jutekļi, domāšanas, jušanas un vēlēšanās spēja, kā arī ciešanu, laimes, pieķeršanās un iekāres stāvokļi ir šo trīs dabas īpašību radīti. Nejēga, kas nespēj izprast, ka Tu stāvi pāri visām šīm materiālajām pretdarbībām, nevar atbrīvoties no sasaistības auglīgajā darbībā un ir pakļauts pastāvīgai dzimšanai un nāvei.»

To pašu, tikai citādā veidā Kungs saka Bhagavad-gītas ceturtajā nodaļā. Tur teikts, ka ikviens, kurš izprot Visaugstā Kunga Krišnas atnākšanu un darbību, tiek atbrīvots no materiālās dabas ķetnām un atgriežas mājās, atpakaļ pie Dieva. Tādējādi Krišnas pārpasaulīgais vārds, veidols, darbība un īpašības nav šīs materiālās dabas radīti.

«Mans dārgais Kungs,» turpināja Vasudēva, «ja cilvēks par spīti visiem šiem saistītās dvēseles trūkumiem tā vai citādi saskaras ar garīgo kalpošanu, viņš saņem civilizēta cilvēka ķermeni un attīstītu apziņu, tādā veidā gūstot iespēju tālāk pilnveidoties garīgajā kalpošanā. Tomēr ārējās enerģijas maldinātie ļaudis parasti neizmanto šo iespēju, ko dod cilvēka dzīve. Tā viņi palaiž garām iespēju sasniegt mūžīgu brīvību un bezjēdzīgi iznieko to, ko ieguvuši, izejot cauri daudziem tūkstošiem dzīvju.

Ķermeniskajā dzīves izpratnē cilvēks neīstās «es» apziņas dēļ ir pieķēries ķermeņa pēcnācējiem. Saistītajā dzīvē ikviens atrodas viltus attiecību un viltus mīlestības slazdos. Visa pasaule griežas ap materiālās verdzības viltus priekšstatiem. Es zinu, ka neviens no Jums nav mans dēls; Jūs esat sākotnējie vadītāji un dzīvo būtņu radītāji, Dieva Personības, ko sauc par Pradhānu un Purušu. Taču Jūs esat ieradušies uz šo Zemi, lai mazinātu tās slogu, nogalinot valdniekus kšatrijus, kuri bez vajadzības palielina savus karaspēkus. Kungs, Tu to jau esi stāstījis agrāk. Tu esi sevi uzticējušu dvēseļu patvērums, pazemīgo un lēnprātīgo augstākais labvēlis. Tāpēc es gribu rast patvērumu pie Tavām lotospēdām, jo tikai tās var mani atbrīvot no sasaistības materiālajā esamībā.

Ilgu laiku es uzskatīju šo ķermeni par sevi, un, lai gan Tu esi Dieva Augstākā Personība, es uzskatīju Tevi par savu dēlu. Mans dārgais Kungs! Tai brīdī, kad Tu pirmoreiz parādījies Kamsas cietumā, es uzzināju, ka Tu esi Dieva Augstākā Personība un esi ieradies, lai aizsargātu reliģijas principus, kā arī iznīcinātu neticīgos. Tu esi nedzimis, tomēr ierodies katrā laikmetā, lai īstenotu savu sūtību. Mans dārgais Kungs, debesīs ir daudz dažādu veidolu, kas parādās un pazūd, un arī Tu atnāc un aizej daudzos mūžīgos veidolos. Kā gan cilvēks var saprast Tavas spēles vai Tavas atnākšanas un aiziešanas noslēpumu? Mums tikai jāslavina Tava augstākā godība.»

Kad Vasudēva tā runāja ar saviem dievišķajiem dēliem, Kungs Krišna un Balarāma smaidīja. Viņi ļoti mīl savus bhaktas un tāpēc uzklausīja Vasudēvas vārdus ar sirsnīgu smaidu uz lūpām. Tad Krišna apstiprināja visu, ko Vasudēva bija teicis: «Mans dārgais tēvs! Lai ko tu arī teiktu, Mēs tomēr esam tavi dēli. Tas, ko tu sacīji par Mums, bez šaubām, ir augsti filozofiska garīgo zināšanu izpratne. Es to pieņemu pilnībā, bez izņēmuma.»

Vasudēva bija sasniedzis dzīves pilnību, jo uzskatīja Kungu Krišnu un Balarāmu par saviem dēliem, bet, tā kā gudrie, kas bija sanākuši svētceļojumu vietā Kurukšētrā, pastāstīja, ka Kungs ir visa esošā augstākais cēlonis, Vasudēva aiz mīlestības pret Krišnu un Balarāmu viņu vārdus atkārtoja. Kungs Krišna gribēja saglabāt savas dēla un tēva attiecības ar Vasudēvu un tāpēc jau pašā sākumā atzina sevi par mūžīgo Vasudēvas dēlu un Vasudēvu par mūžīgo Krišnas tēvu. Pēc tam Kungs Krišna savam tēvam pavēstīja, ka visas dzīvās būtnes pēc savas būtības ir garīgas. Viņš turpināja: «Mans dārgais tēvs! Tu pilnīgi pareizi runāji par visiem, arī par Mani, Manu brāli Balarāmu, kā arī par Dvārakas iedzīvotājiem un visu kosmisko izpausmi, taču pēc savām īpašībām mēs visi esam viens.»

Kungs Krišna gribēja, lai Vasudēvam būtu mahā-bhāgavatas jeb augstākā līmeņa bhaktas redzējums. Šāds bhakta redz, ka visas dzīvās būtnes ir neatņemamas Visaugstā Kunga sastāvdaļas un ka Visaugstais Kungs atrodas visu būtņu sirdīs. Patiesībā visas dzīvās būtnes ir garīgas, taču, saskaroties ar materiālo esamību, tās nonāk materiālās dabas īpašību ietekmē. Būtnes pārklāj ķermeniskā dzīves izpratne, un tās aizmirst, ka garīgā dvēsele pēc savām īpašībām neatšķiras no Dieva Augstākās Personības. Cilvēks kļūdaini uzskata, ka viena būtne atšķiras no otras tikai tāpēc vien, ka viņām ir dažādi materiālie ķermeniskie pārklājumi. Ķermenisko atšķirību dēļ mums liekas, ka arī garīgās dvēseles ir dažādas.

Pēc tam Kungs Krišna minēja ļoti labu piemēru par pieciem materiālajiem elementiem. Materiālo elementu kopums, tas ir, debesis, gaiss, uguns, ūdens un zeme, materiālajā pasaulē atrodas visā — gan māla krūzē, gan kalnā, gan kokos, gan auskaros. Šie pieci elementi sastopami dažādās attiecībās un daudzumos. Kalns ir milzīgs veidojums, kas sastāv no šiem pieciem elementiem, un arī neliela māla krūze sastāv no tiem pašiem elementiem, taču to daudzums ir mazāks. Tādējādi visas materiālās lietas, lai gan to formas un daudzumi ir dažādi, sastāv no vienām un tām pašām vielām. Gluži tāpat arī dzīvās būtnes, sākot ar Kungu Krišnu, Višnu-tatvu un miljoniem Višnu veidolu, kā arī daudzveidīgās dzīvās būtnes, sākot ar Kungu Brahmu līdz vismazākajai skudriņai, pēc savām īpašībām ir vienādas — garīgas. Vienas ir lielas, otras ir mazas, bet pēc savas dabas tās neatšķiras. Tāpēc Upanišadās ir apstiprināts, ka Krišna jeb Visaugstais Kungs no visām dzīvajām būtnēm ir galvenais. Viņš tās uztur un apgādā ar visu dzīvei nepieciešamo. Ikvienam, kas zina šo filozofiju, ir pilnīgas zināšanas. Vēdu vārdi «tat tvam asi» (tu esi tas pats) nenozīmē, ka ikviens ir Dievs, bet, ka ikviens pēc savas dabas neatšķiras no Dieva.

Noklausījies, kā Krišna īsumā pasniedz visas garīgās dzīves filozofiju, Vasudēva bija ļoti priecīgs par savu dēlu. Viņš bija tik pacilāts, ka nespēja pateikt ne vārda. Pa to laiku bija atnākusi un savam vīram blakus apsēdusies arī Kunga Krišnas māte Dēvakī. Pirms tam viņa bija dzirdējusi, ka Kungs Krišna un Balarāma bija tik labi pret savu skolotāju, ka izglāba viņa mirušo dēlu no nāves valdnieka Jamarādžas rokām. Uzzinājusi par šo gadījumu, Dēvakī sāka domāt arī par saviem dēliem, kurus bija nogalinājis Kamsa, un ļoti bēdājās par tiem.

Nespēdama aizmirst mirušos dēlus, Dēvakī Kungam Krišnam un Balarāmam sacīja: «Mans dārgais Balarāma! Pats Tavs vārds norāda, ka Tu visiem dod prieku un spēku. Tava bezgalīgā varenība nav aptverama ar mūsu prātu un aprakstāma ar vārdiem. Un Tu, mans dārgais Krišna, esi visu mistisko jogu valdnieks. Es zinu, ka Tu esi Kungs pār tādiem pradžāpati kā Brahmu un viņa palīgiem un Tu esi sākotnējā Dieva Personība Nārājana. Es arī skaidri zinu, ka Tu esi atnācis, lai nogalinātu visus neliešus, kuri laika gaitā nonākuši maldos. Viņi ir zaudējuši spēju savaldīt savu prātu un jutekļus, pilnīgi aizmirsuši skaidrību un labestību un tīšuprāt neievēro svēto rakstu norādījumus, dzīvojot lepni un bezkaunīgi. Tu esi atnācis uz Zemi, lai mazinātu tās slogu, nogalinot šos nelietīgos valdniekus. Mans dārgais Krišna, es zinu, ka Mahā-Višnu, kas guļ kosmiskās izpausmes Cēlonības okeānā un kas ir visas šīs pasaules avots, ir tikai Tavas pilnīgās daļas izvērsums. Šīs kosmiskās izpausmes radīšanu, uzturēšanu un iznīcināšanu veic tikai viena Tava pilnīgā daļa. Tāpēc es meklēju patvērumu pie Tevis un tikai pie Tevis. Reiz, kad Tu gribēji atalgot savu skolotāju Sāndīpani Muni, viņš lūdza, lai Tu atvestu atpakaļ tā mirušo dēlu, un Jūs ar Balarāmu tūlīt devāties pie Jamarādžas un to izdarījāt, lai gan skolotāja dēls bija miris jau ļoti sen. No tā es saprotu, ka Tu esi visu mistisko jogu augstākais valdnieks. Tāpēc es lūdzu, lai Tu gluži tādā pašā veidā piepildītu arī manu vēlmi. Citiem vārdiem sakot, es lūdzu, lai Tu glābtu manus dēlus, ko nogalināja Kamsa. Kad viņi būs šeit, mana sirds būs mierīga, un es ļoti priecāšos, kaut vienreiz redzot viņus.»

Noklausījies mātes teikto, Kungs Balarāma un Krišna tūlīt aicināja palīgā jogamaiju un devās uz zemāko planētu sistēmu, ko sauc par Sutalu. Senos laikos dēmonu valdnieks Bali Mahārādža bija atdevis Kunga avatāram Vāmanam, Dieva Augstākajai Personībai, visu, kas viņam piederēja, un Kungs par to bija ļoti apmierināts. Pēc tam Bali Mahārādžam tika atdota visa Sutala, lai viņš tur varētu dzīvot un valdīt. Tagad, kad diženais bhakta Bali Mahārādža redzēja, ka uz viņa planētu ieradušies Kungs Balarāma un Krišna, to tūlīt pārņēma neaprakstāma laime. Kad Kungs Krišna un Balarāma ieradās, viņš tūlīt kopā ar visiem ģimenes locekļiem piecēlās kājās un pēc tam pazemīgi noliecās pie Kunga lotospēdām. Bali Mahārādža apsēdināja Kungu Krišnu un Balarāmu vislabākajās goda vietās un nomazgāja abu Kungu lotospēdas. Tad viņš uzšļakstīja ūdeni uz galvas sev un saviem ģimenes locekļiem. Ūdens, ar ko mazgātas Krišnas un Balarāmas lotospēdas, var šķīstīt pat visdiženākos no padieviem, tādus kā Kungs Brahma.

Pēc tam Bali Mahārādža atnesa vērtīgas drēbes, rotas, sandalkoka pastu, beteļriekstus, gaismekļus un dažādus nektārsaldus ēdienus un saskaņā ar rakstu norādījumiem kopā ar ģimenes locekļiem godināja Kungu, veltot savas bagātības un sevi pašu Kunga lotospēdām. Valdnieku Bali bija pārņēmusi tik liela pārpasaulīga laime, ka viņš atkal un atkal tvēra Kunga lotospēdas, spieda tās sev pie krūtīm un reizēm pat lika uz galvas. Tā viņš gremdējās pārpasaulīgā svētlaimē. No acīm viņam ritēja mīlestības asaras, un mati cēlās stāvus. Tad viņš abiem Kungiem veltīja savas lūgšanas, brīžiem no aizkustinājuma nevarēdams parunāt.

«Kungs Balarāma! Tu esi sākotnējais Anantadēva. Tu esi tik dižens kā Anantadēva Sēša, un citi pārpasaulīgie veidoli ir sākotnēji izplūduši no Tevis un Kunga Krišnas. Tu esi sākotnējā Dieva Personība, un Tavs mūžīgais veidols ir viscaur svētlaimīgs un visaugstāko zināšanu pilns. Tu esi visas pasaules radītājs. Tu esi gjāna-jogas un bhakti-jogas mācību aizsācējs un sludinātājs. Tu esi Augstākais Brahmans, sākotnējā Dieva Personība. Tāpēc es dziļā cieņā noliecos abu Jūsu priekšā. Mani dārgie Kungi! Dzīvajām būtnēm ir ļoti grūti Jūs ieraudzīt, tomēr, kad Jūs esat žēlsirdīgi pret saviem bhaktām, viņi var redzēt Jūs pavisam viegli. Tikai un vienīgi savā bezcēloņu žēlastībā Jūs esat atnākuši šurp un parādījušies mums, kas parasti esam pakļauti neziņai un kaislībām.

Mans dārgais Kungs, mēs piederam pie daitjām jeb dēmoniem. Dēmoni un dēmoniskas būtnes — gandharvi, sidhas, vidjādharas, čāranas, jakšas, rākšasi, pišāčas, gari un spoki — pēc savas dabas nespēj Tevi godināt vai kļūt par Taviem bhaktām. Gluži otrādi, viņi kļūst par šķēršļiem bhakti ceļā. Bet Tu esi Dieva Augstākā Personība, kas pārstāv visas Vēdas un atrodas tīrā skaidrībā. Tu vienmēr esi pārpasaulīgs, tādēļ daži no mums, lai gan dzimuši kaislībās un neziņā, ir raduši patvērumu pie Tavām lotospēdām un kļuvuši par bhaktām. Daži tik tiešām ir Tavi tīri bhaktas, bet daži ir meklējuši patvērumu pie Tavām lotospēdām, lai no bhakti kaut ko iegūtu.

Tikai ar Tavu bezcēloņu žēlastību mēs, dēmoni, esam varējuši tieši saskarties ar Tevi. To nespēj pat diženie padievi. Neviens nezina, kādā veidā Tu darbojies caur savu jogamaijas spēju. Pat padievi nespēj aptvert Tavas iekšējās spējas darbības plašumu. Kā gan lai to spētu mēs? Tāpēc es veltu Tev savas pazemīgās lūgšanas: lūdzu, esi labs pret mani! Es esmu pilnīgi uzticējis sevi Tev. Svēti mani ar savu bezcēloņu žēlastību, lai es dzimšanu pēc dzimšanas varētu atcerēties Tavas lotospēdas. Es tikai vēlos dzīvot viens, kā to dara paramahamsas, kas vieni paši ceļo pa visu pasauli. Viņu prāts ir pavisam mierīgs, un viņi paļaujas tikai uz Tavām lotospēdām. Vēl, ja man nāktos kādreiz būt kopā ar kādu, tad es gribu būt kopā tikai un vienīgi ar Taviem tīrajiem bhaktām, jo Tavi tīrie bhaktas ir visu dzīvo būtņu mūžīgie labvēļi.

Mans dārgais Kungs! Tu esi visas pasaules augstākais vadītājs un pavēlnieks, tāpēc, lūdzu, ļauj man kalpot Tev un tādā veidā atbrīvoties no visiem materiālajiem sārņiem. Tu tā vari šķīstīt mani, jo tas, kurš ar mīlestību kalpo Tev, Kungs, tūlīt ir brīvs no Vēdās noteiktajiem vadošajiem principiem.»

Šeit minētais vārds «paramahamsa» nozīmē «augstākais gulbis». Ir teikts, ka gulbis spēj izdzert pienu no ūdens; viņš dzer tikai pienu, bet ūdeni atstāj. Gluži tāpat cilvēks, kurš no šīs materiālās pasaules spēj paņemt tikai garīgo daļu un dzīvot viens, paļaujoties tikai uz Augstāko Garu, nevis uz materiālo pasauli, tiek saukts par paramahamsu. Kad cilvēks sasniedz paramahamsas līmeni, viņš vairs nav pakļauts Vēdās noteiktajiem vadošajiem principiem. Paramahamsa pieņem vienīgi tīru bhaktu sabiedrību un noraida citus, kuri ir pārlieku pieķērušies materiālajām lietām. Citiem vārdiem sakot, tie, kas ir pieķērušies materiālajam, nespēj novērtēt paramahamsu. Bet tie, kas laimīgā kārtā ir garīgi pilnveidojušies, rod patvērumu pie paramahamsas un veiksmīgi īsteno cilvēka dzīves sūtību.

Noklausījies Bali Mahārādžas lūgšanas, Kungs Krišna sacīja: «Mans dārgais dēmonu valdniek! Svājambhuvas Manu laikmetā pradžāpati vārdā Marīči ar savu sievu Ūrnu laida pasaulē sešus dēlus, kuri bija padievi. Reiz Kungs Brahma, savas meitas daiļuma savaldzināts un dzimumtieksmes dzīts, sāka viņai sekot. Šie seši padievi uz to visu skatījās ar riebumu. Tāda attieksme pret Brahmu no padievu puses bija liels apvainojums, un viņi tika sodīti. Tiem bija jāpiedzimst par dēmona Hiranjakašipu dēliem. Pēc tam šie Hiranjakašipu dēli nonāca mātes Dēvakī klēpī, un, tiklīdz tie bija nākuši pasaulē, Kamsa viņus vienu pēc otra nogalināja. Mans dārgais dēmonu valdniek! Māte Dēvakī ļoti vēlas atkal ieraudzīt šos sešus mirušos dēlus, un viņa ļoti bēdājas par to, ka tiem tik agri bijis jāmirst no Kamsas rokas. Es zinu, ka šie dēli pašlaik dzīvo kopā ar tevi. Es esmu nolēmis vest viņus sev līdzi, lai nomierinātu savu māti Dēvakī. Pēc tam, kad šīs sešas saistītās dvēseles redzēs Manu māti, viņas tiks atbrīvotas, tās būs ļoti laimīgas un atgriezīsies uz savas sākotnējās planētas. Šīs sešas saistītās dvēseles sauc par Smaru, Udgīthu, Parišvangu, Patangu, Kšudrabhritu un Ghrinī. Viņas atgriezīsies savā agrākajā padievu stāvoklī.»

To visu pastāstījis dēmonu valdniekam, Krišna beidza runāt, un Bali Mahārādža saprata, ko Kungs vēlas. Viņš, kā nākas, godināja Kungu, un pēc tam Kungs Krišna un Kungs Balarāma, ņemot sev līdzi sešas saistītās dvēseles, atgriezās Dvārakā, kur Kungs Krišna atdeva tās mazu bērnu izskatā savai mātei Dēvakī. Dēvakī nespēja vien nopriecāties, un viņai mātes jūtu ekstāzē no krūtīm sāka tecēt piens. Viņa bija ļoti apmierināta un tūlīt pabaroja bērnus. Dēvakī atkal un atkal ņēma tos klēpī, priecājās par to, kā smaržo viņu galviņas un domāja: «Viņš ir atnesis atpakaļ manus pazudušos bērnus!» Kādu laiku, atrazdamās Višnu enerģijas varā, viņa ar dziļu mātes mīlestību priecājās par saviem pazudušajiem zīdainīšiem, kas nu bija kopā ar viņu.

Dēvakī piens bija pārpasaulīgs nektārs, jo šo pašu pienu bija dzēris Kungs Krišna. Bērni zīda Dēvakī krūti, kuru bija skāris Kungs Krišna, un tūlīt sasniedza sevis apzināšanās līmeni. Viņi pazemīgi noliecās Kunga Krišnas, Balarāmas, tēva Vasudēvas un mātes Dēvakī priekšā un tūlīt pēc tam tika aizvesti uz savām debesu planētām.

Kad tas bija noticis, Dēvakī nespēja vien nobrīnīties par to, ka viņas mirušie bērni bija atgriezušies, bet pēc tam atkal tika aizvesti uz savām planētām. Dēvakī spēja kaut ko saprast, tikai atceroties Kunga Krišnas spēles, kurās Kungs Krišna ar savām neaptveramajām spējām var paveikt jebkurus brīnumus. Neatzīstot Kunga neaptveramās un bezgalīgās spējas, cilvēks nevar saprast, ka Kungs Krišna ir Augstākā Dvēsele. Ar savām bezgalīgajām spējām Viņš rīko bezgalīgas rotaļas, un tās nav iespējams ne pilnībā aprakstīt, ne iepazīt. Sūta Gosvāmī, stāstīdams Šaunakas Riši vadītajiem Naimišāranjas gudrajiem Šrīmad Bhāgavatamu, par to visu sacīja šādus vārdus.

«Ak, diženie gudrie! Lūdzu, saprotiet, ka Kunga Krišnas pārpasaulīgās spēles ir mūžīgas. Stāsti par tām nav parasti vēsturisku notikumu apraksti. Tie neatšķiras no pašas Dieva Augstākās Personības. Tāpēc ikviens, kas klausās stāstus par Kunga spēlēm, tūlīt atbrīvojas no materiālās esamības sārņiem. Un tie, kas ir tīri bhaktas, bauda šos stāstus kā nektāru, kas līst viņu ausīs.» Šo stāstu teicējs bija cildenais Vjāsadēvas dēls Šukadēva Gosvāmī, un ikviens, kas tos klausās, kā arī ikviens, kas tos stāsta citiem, iegūst Krišnas apziņu. Un tikai tas, kurš apzinās Krišnu, var atgriezties mājās, atpakaļ pie Dieva.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas skaidrojums grāmatas «Krišna» astoņdesmit ceturtajai nodaļai «Kunga Krišnas garīgie norādījumi Vasudēvam un sešu Dēvakī dēlu izglābšana».


Tālāk: 85. nodaļa

Saturs Bibliotēka