Bhakti nektārs trīsdesmit otrā nodaļa

null

Trīsdesmit otrā nodaļa

Nepārtrauktas ekstāzes pazīmes

Nepārtraukta mīlestības ekstāze var būt kā varens valdnieks, kas pakļauj visas pagaidu mīlestības izpausmes, kā arī visus dusmu pretiniekus. Tā var izpausties gan tieši, gan netieši, tāpēc ekstātiska mīlestība tiek aprakstīta kā tieša vai kā netieša. Šīs ekstātiskās mīlestības pazīmes var izpausties tikai tad, kad cilvēks pilnībā atrodas pārpasaulīgā stāvoklī. Tieša ekstātiskā mīlestība ir divu veidu — savtīga un nesavtīga.

Kad ļoti skaidri izpaužas ekstātiskas mīlestības saskanīgās pazīmes, jebkuras pretrunīgas pazīmes izraisa riebumu. Pretrunīga ekstātiska mīlestība tiek saukta par savtīgu. Tādu ekstātisku mīlestību, kas savieno visas pretrunīgās un saskanīgās pazīmes, sauc par tiešu nesavtīgu mīlestību. Nesavtīgās pazīmes savukārt var iedalīt piecās grupās: neitralitātē, kalpošanā, brālībā, vecāku attieksmē un mīlētāju attiecībās. Šāda ekstātiska mīlestība noteiktu veidu iegūst saskarsmē ar dažādiem mīlestības priekšmetiem.

Neitralitāte
Neitralitāti var sīkāk iedalīt vispārīgā, caurspīdīgā un mierīgā neitralitātē. Bērnu vai parastu ļaužu piesaistība Krišnam parasti nevar sasniegt kādu noteiktu vai apmierinošu līmeni. Tā var reizēm izpausties kā auguma drebēšana vai acu krāsas maiņa (uz sarkanu, baltu utt.), lai gan nekādas noteiktas pieķeršanās pazīmes neparādās.

Reiz kāds vecs vīrs teica jauneklim: «Paskaties, cik līksms ir šis bērns! Viņam ir tikai trīs gadi! Ieraudzījis Krišnu, viņš tik ātri skrien un skaļi kliedz. Paskaties!» Tas ir piemērs neitrālai ekstātiskai mīlestībai bērna sirdī. Šajā gadījumā nekādu sīkāku iedalījumu minēt nevar.

Pieķeršanās Krišnam var būt dažādu veidu, un atbilstoši tai arī bhaktas ir dažādi. Viņi atklāj ekstāzes pazīmes gluži kā caurspīdīgi dārgakmeņi. Ir teikts, ka viens dižens bhakta brāhmans reizēm uzrunājis Dieva Augstāko Personību par Kungu un reizēm jokojies ar Viņu kā ar tuvu draugu. Reizēm tas ar bērna mīlestību aizsargājis Kungu un reizēm saucis Viņu, uzrunājot par mīļoto. Reizēm šis bhakta meditējis uz Kungu kā uz Virsdvēseli. Tas nozīmē, ka brāhmans dažādās reizēs izpaudis savas ekstātiskās mīlestības pazīmes dažādos veidos. Taču visos gadījumos brāhmans, sajūtot ekstātisku mīlestību, gremdējies laimes okeānā un nonācis tīras mīlestības stāvoklī. Tādējādi viņš bija caurspīdīgs kā dārgakmens, caur kuru pasaule, atkarībā no dārgakmeņa veida, redzama dažādās mainīgās krāsās.

Kad diženais gudrais Nārada spēlējis vīnu un apdziedājis Dieva Kunga spēles, četri Sanakas vadītie Kumāri, kuri bija gremdējušies bezpersoniskajā Brahmana izpratnē, sāka drebēt. Kāds bhakta reiz sauca: «Lai gan es varu iegūt atbrīvi, vienkārši kalpojot bhaktām, mans prāts joprojām ļoti alkst ieraudzīt Dieva Augstāko Personību, kuras augums ir tumšs kā lietus mākonis.» Kad bhakta tik ļoti vēlas saskarties ar Dieva Augstāko Personību, šo vēlēšanos arī var uzskatīt par neitrālas mīlestības pazīmi.

Tīras un jauktas garšas
Parasti Krišnas bhaktas var pieskaitīt kādam no trijiem veidiem. Viena veida bhaktas ir tie, kas pilnībā paļaujas uz Dieva Augstākās Personības žēlastību. Otra veida bhaktas ir tie, kuru attiecības ar Krišnu ir draudzīgas, un trešā veida bhaktas ir tie, kas izturas pret Viņu ar vecāku mīlestību. Šie triju veidu bhaktas pakāpeniski izkopj dažādu veidu noskaņas pārpasaulīgajās attiecībās ar Dieva Personību. Kad pieķeršanās Krišnam balstās uz kādu noteiktu noskaņu, tad saka, ka šī noskaņa ir «kēvala» jeb tīra. Bhakta šādā tīrā garīgās kalpošanas stāvoklī pakāpeniski sāk vēlēties sekot kādam mūžīgam Krišnas pavadonim, t.i., sekot Rasālam, kurš kalpoja Krišnam Goloka Vrindāvanā, vai sekot tādiem Krišnas draugiem kā Šrīdāmam un Sudāmam, vai arī Nandam un Jašodai — bhaktām, kuriem ir vecāku attieksme. Ekstātiska mīlestība pret Krišnu nekad neizpaužas tiešā saistībā ar pašu Krišnu. Bhaktam ir jāseko tiem mūžīgajiem Krišnas pavadoņiem, kas kalpojuši Viņam Goloka Vrindāvanā.

Kad pārpasaulīgās noskaņas attiecībās ar Krišnu sajaucas (t.i., kad sajaucas draudzība, kalpa attieksme un vecāku mīlestība), to sauc par jauktu noskaņu jeb garšu. Šādas jauktas pārpasaulīgas garšas izpaužas tādos bhaktās kā Udhavā, Bhīmā un Mukharā — māmiņas Jašodas kalponē. Lai gan bhakti noskaņas reizēm ir jauktas, kāda noteikta veida noskaņa vienmēr ir valdošā, un tā ir pastāvīga. Šī valdošā noskaņa tiek saukta par bhaktas galvenajām attiecībām ar Krišnu. Piemēram, Udhavas attiecības ar Krišnu ir draudzība, taču Udhavas raksturā saskatāma arī kalpa attieksme pret Krišnu. Šādu draudzību sauc par godbijīgu. Tīra draudzība ir tāda draudzība, kāda izpaužas Šrīdāmā un Sudāmā, un tajā nav ne mazākās godbijības pieskaņas.

Ekstātiska mīlestība ar pakļautības attieksmi
Ja bhakta vienmēr domā par Krišnu kā par Kungu, tad viņa ekstātisko mīlestību sauc par mīlestību pakļautības noskaņā. Šādiem bhaktām priekšstats par pakļautību Kungam ir ļoti spēcīgs, un viņi reti kad pievērš uzmanību kāda cita veida pārpasaulīgās mīlestības attiecībām ar Kungu.

Valdnieka Kulašēkharas sastādītajā «Mukunda-mālā-stotrā» vienā no lūgšanām teikts: «Mans dārgais Kungs! Tu atpestī dzīvās būtnes no materiālistiskās dzīves elles, taču es par to nedomāju. Man vienalga, vai es nonāku debesīs vai palieku uz Zemes, vai arī nolaižos ellē. Es lūdzu tikai to, lai nāves brīdī es varētu atcerēties Tavas brīnišķīgās pēdas, kas ir kā divi rudenī uzziedējuši lotosa ziedi.»

Draudzība
Kas attiecas uz draudzību — tie augstā līmeņa bhaktas, kuri ir gandrīz kā Krišna, tiek uzskatīti par lielām autoritātēm draudzīgās attiecībās ar Dieva Augstāko Personību. Draudzības līmenī risinās dažādas sarunas ar jokiem un smiešanos. Piemērs šādām draudzīgām attiecībām ar Krišnu aprakstīts Šrīmad Bhāgavatamā. Reiz Krišna domāja: «Šodien Vrindāvanā ganīdams govis, Es aizgāju uz kādu brīnišķīgu dārzu salasīt puķes. Maniem draugiem ganiņiem tas ļoti nepatika, jo viņiem ir grūti būt bez Manis pat īsu brīdi. Kad viņi Mani beidzot sameklēja, mēs sacentāmies, kurš ātrāk pieskarsies otram ar puķēm.»

Kāds draugs reiz rāja Krišnu: «Mans dārgais Dāmodara! Lai gan Šrīdāma Tevi ir uzvarējis un no Tava spēka gandrīz nekas nav palicis pāri, Tu tomēr izliecies stiprs un negribi parādīt, ka esi sakauts.»

Vecāku attieksme
Kad māmiņa Jašoda uzzināja, ka Krišnas govis ar varu aizveduši stiprie Kamsas kalpi un ka maigie ganu puisēni centušies govis aizsargāt, viņa sāka domāt: «Kā lai es aizsargāju šos nabaga zēnus no Kamsas kalpu uzbrukuma?» Tas ir piemērs vecāku attieksmei.

Kad Krišna atgriezās no ganībām, māmiņa Jašoda tūlīt sāka Viņu glāstīt, ar pirkstiem pliķējot dēlam pa vaigiem.

Mīlētāju attiecības
Vēl augstākas par Krišnas un Viņa vecāku attiecībām ir mīlētāju attiecības. Šīs attiecības Dievs Kungs un jaunās gopī atklāj dažādos veidos — ar skatieniem, uzacu kustībām, maigiem vārdiem un smaidiem.

«Govinda-vilāsā» šajā sakarībā teikts: «Šrīmatī Rādhārānī bija ļoti noraizējusies un izmisīgi meklēja Krišnu.» Kad mīlestība izpaužas šādā netiešā veidā, parādās tādas pazīmes kā smaidīšana, izbrīns, aizrautība, žēlabas, dusmas, bailes un reizēm šausmas. Šīs septiņas pretējo dzimumu mīlestības attiecības veido vēl vienu ekstātiskās mīlestības stāvokli.

Tiešās mīlētāju attiecībās izpaužas smiekli, izbrīns, bruņnieciskums, žēlabas, dusmas un bailes, bet nav šausmu. Šīs izpausmes tiek uzskatītas par liela prieka radītājām. Kad izpaužas šie septiņi ekstātiskās mīlestības attiecību veidi, tie kļūst pastāvīgi un mīlestības garša izvēršas.


Tālāk: 33. nodaļa

Saturs Bibliotēka