Bhakti nektārs divdesmitā nodaļa

null

Divdesmitā nodaļa

Pārpasaulīgā garša

Šo otro grāmatas «Bhakti-rasāmrita-sindhu» daļu autors uzsāk, pazemīgi sveicinot Sanātanu. Vārdu «Sanātana» var saprast divējādi: tas var būt vai nu pats Šrī Krišna, vai arī Sanātana Gosvāmī — Rūpas Gosvāmī vecākais brālis un garīgais skolotājs. Ja ar vārdu «Sanātana» tiek apzīmēts Šrī Krišna, tad tas nozīmē, ka autors noliecas Krišnas priekšā, jo Krišna ir brīnišķīgs pēc dabas un Viņš ir dēmona Aghas nogalinātājs. Ja ar šo vārdu ir apzīmēts Sanātana Gosvāmī, tad tas darīts tāpēc, ka Rūpa Gosvāmī viņu ļoti mīl, vienmēr kalpo viņam un ka Sanātana Gosvāmī ir visu veidu grēcīgās darbības iznīcinātājs. Šajā traktāta «Bhakti-rasāmrita-sindhu» daļā autors vēlas aprakstīt garīgās kalpošanas izpildes pārpasaulīgās garšas (mīlestības noskaņas) vispārīgās pazīmes.

Šajā darba «Bhakti-rasāmrita-sindhu» daļā ir runāts par pieciem jautājumiem: (1) vibhāvu — īpašām pazīmēm jeb ekstāzes cēloņiem, (2) anubhāvu — sekojošu ekstāzi, (3) sātvika-bhāvu — būtības jeb esamības ekstāzi, (4) vjabhičāri-bhāvu — uzbrūkošu ekstāzi un (5) sthāji-bhāvu — dedzīgu jeb pastāvīgu ekstāzi.

Grāmatā «Bhakti-rasāmrita-sindhu» izmantoto vārdu «rasa» dažādi cilvēki izprot atšķirīgi, jo šim vārdam ir ļoti grūti atrast tulkojumu. Taču, tā kā mans garīgais skolotājs ir tulkojis vārdu «rasa» kā «garša», es sekošu viņa piemēram un tulkošu šo vārdu tāpat.

Mīlestības noskaņu jeb attieksmi, kādu cilvēks bauda attiecībās ar Dieva Augstāko Personību, sauc par rasu jeb garšu. Dažādi rasu veidi, savienojoties kopā, ļauj cilvēkam izbaudīt visaugstāko garīgās kalpošanas pārpasaulīgo ekstāzi. Lai gan šāds stāvoklis ir pilnībā pārpasaulīgs un mēs to nekad neesam pieredzējuši, šajā grāmatas daļā, sekojot Šrīlas Rūpas Gosvāmī piemēram, tas iespēju robežās tiks aprakstīts.

Ja cilvēks savā darbībā nebauda kādu garšu jeb mīlestības noskaņu, viņš nespēj šo darbību turpināt. Gluži tāpat arī Krišnas apziņas un garīgās kalpošanas pārpasaulīgajā dzīvē jābūt kādai īpašai garšai, ko šī kalpošana dod. Parasti cilvēks bauda šo garšu, daudzinot, klausoties, godinot tempļa Dievību un kalpojot Kungam. Ja cilvēks izjūt pārpasaulīgu svētlaimi, tad to sauc par garšas baudīšanu. Citiem vārdiem sakot, dažādās laimes izjūtas, ko sniedz garīgā kalpošana, var nosaukt par garīgās kalpošanas garšām.

Šo pārpasaulīgo garšu, ko dod garīgā kalpošana, nespēj izjust kurš katrs, jo šo saldo mīlestības noskaņu cilvēks var būt izkopis vai nu ar savu darbību iepriekšējā dzīvē, vai arī tiekoties ar tīriem bhaktām. Kā iepriekš tika paskaidrots, uzturēšanās tīru bhaktu sabiedrībā rada ticību garīgajai kalpošanai. Vienīgi izkopjot šādu ticību kāda tīra bhaktas sabiedrībā vai pateicoties savai bhakti darbībai iepriekšējā dzīvē, cilvēks patiešām var nobaudīt garīgās kalpošanas garšu. Citiem vārdiem sakot, šo pārpasaulīgo svētlaimi nevar baudīt neviens no parastajiem ļaudīm; to var baudīt tikai tas, kam ārkārtīgi paveicies un kas nokļuvis bhaktu sabiedrībā, vai arī tas, kurš turpina savas iepriekšējās dzīves bhakti darbību.

Šrīmad Bhāgavatamas pirmajā dziedājumā ir paskaidrots, kā cilvēks pakāpeniski var pacelties garīgās kalpošanas līmenī: «Sākumā jāklausās par Kungu Krišnu, atrodoties tādu bhaktu sabiedrībā, kuri paši ir šķīstījuši savas sirdis caur tīru bhaktu sabiedrību. Klausīšanās par Dieva Kunga pārpasaulīgo darbību rada cilvēkā pastāvīgu pārpasaulīgu svētlaimi.» Arī Bhagavad-gītā paskaidrots, ka cilvēku, kurš patiešām pacēlies garīgajā līmenī, vispirms var pazīt pēc tā, ka viņš vienmēr ir priecīgs. Šis prieks ir iegūts, klausoties Bhagavad-gītu vai Šrīmad Bhāgavatamu vai arī uzturoties kopā ar tādiem cilvēkiem, kas ļoti vēlas pilnveidoties Krišnas apziņas garīgajā dzīvē, it īpaši ar tādiem, kuri ar pārpasaulīgas mīlestības pilnu kalpošanu Govindas lotospēdām stingri apņēmušies iegūt Viņa svētību. Šādu jūtu iedvesmots, cilvēks, kurš pastāvīgi pilda garīgās kalpošanas vadošos principus tādā veidā, lai iepriecinātu Dieva Augstāko Personību, iegūst divus nepārvarama spēka principus, ko sauc par vibhāvu. Tādējādi viņš bauda pārpasaulīgu svētlaimi.

Šai ārkārtīgi stiprajai mīlestībai uz Krišnu ir vairāki cēloņi, piemēram, pats Krišna, Krišnas bhaktas un Krišnas flautas spēle. Tās sekas reizēm ir mīlestība un reizēm — panīkums.

Ekstāzes laikā ķermenī var parādīties astoņas pārpasaulīgas pazīmes, un tās var rasties, tikai sajaucoties pieciem minētajiem ekstāzes veidiem. Bez šiem pieciem ekstāzes principiem, kas sajaukušies tādā vai citādā veidā, baudīt pārpasaulīgu svētlaimi nav iespējams. Ar vārdu «vibhāva» mēs saprotam tieši šo pārpasaulīgās garšas baudīšanas cēloni jeb pamatu. Vibhāva ir divu veidu, t.i., pamata vibhāva un dzenošā jeb pamudinošā vibhāva. Agni Purānā vibhāva aprakstīta šādi: «Pamatu, no kura rodas ekstātiska mīlestība, sauc par vibhāvu, un tā ir divu veidu — pamata un dzenošā.» Citiem vārdiem sakot, pastāv divi ekstātiskās mīlestības veidi. Pamata ekstātiskās mīlestības mērķis ir Krišna un Viņa bhakta. Kungs Krišna ir pamata ekstātiskās mīlestības mērķis, un Viņa tīrais bhakta, kas ir šādas mīlestības krātuve, ir dzenošās ekstātiskās mīlestības mērķis. Tādējādi dzenoša ekstātiska mīlestība ir tāda mīlestība, kura attīstās, bhaktam redzot kādu priekšmetu, kas atgādina viņam par Krišnu.

Kungs Krišna, kuram piemīt neaptveramas spējas, kā arī pārpasaulīgas zināšanas un svētlaime, ir ekstātiskās mīlestības pamatcēlonis. Kungs Krišna ar saviem dažādajiem avatāriem un izvērsumiem kļūst arī par ekstātiskās mīlestības krātuvi (pamudinātāju). Šrīmad Bhāgavatamā šajā sakarībā runāts par brahma-vimohana-līlu, kas parāda šo dzenošo jeb pamudinošo ekstātiskās mīlestības iezīmi. Kad Krišna, izvērsdamies par daudziem ganu zēniem, teliņiem un govīm, maldināja Brahmu, Krišnas vecākais brālis Šrī Baladēva (tiešs paša Krišnas izvērsums) bija ļoti pārsteigts un teica: «Cik brīnišķīgi, ka šie daudzie ganu zēni, teliņi un govis atkal rada Manī ekstātisku mīlestību pret Krišnu!» Šrī Baladēva par to nevarēja vien nobrīnīties. Tas ir viens no piemēriem, kā Krišna pats kļūst par pamudinošās ekstātiskās mīlestības mērķi un krātuvi.


Tālāk: 21. nodaļa

Saturs Bibliotēka