Bhakti nektārs divdesmit otrā nodaļa

null

Divdesmit otrā nodaļa

Krišnas īpašību
apraksta turpinājums

31. Varonīgs

Ja cilvēks ar aizrautību karo un prasmīgi rīkojas ar dažādiem ieročiem, tad viņu sauc par varonīgu. Par Krišnas varonību cīņā ir teikti šādi vārdi: «Mans dārgais ienaidnieku nogalinātāj! Zilonis, peldoties ezerā, ar savu snuķi izrauj visus lotosu stiebrus, un gluži tāpat Tu ar savām rokām, kas ir līdzīgas ziloņu snuķiem, esi nogalinājis daudzus lotosiem līdzīgus ienaidniekus.»

Runājot par Krišnas prasmi rīkoties ar ieročiem, varam atcerēties gadījumu, kad Džarāsandha ar trīspadsmit karapulkiem uzbruka Krišnas karaspēkam, bet nespēja ievainot nevienu karavīru, kas cīnījās Krišnas pusē. Tas tā notika tāpēc, ka Krišna ļoti prasmīgi rīkojās ar ieročiem. Visā kara mākslas vēsturē nav līdzīga gadījuma.

32. Līdzjūtīgs

Ja cilvēkam citu ciešanas liekas nepanesamas, tad viņu sauc par līdzjūtīgu. Krišnas līdzjūtība pret cietējiem ļoti labi izpaudās tad, kad Viņš atbrīvoja Magadhēndras ieslodzītos valdniekus. Vectēvs Bhīšma pirms nāves veltīja Krišnam lūgšanas un salīdzināja Viņu ar sauli, kas izkliedē tumsu. Magadhēndra bija ieslodzījis valdniekus tumšās viennīcās, bet, kad ieradās Krišna, tumsa tūlīt izklīda, it kā būtu uzlēkusi saule. Citiem vārdiem sakot, lai gan Magadhēndra bija varējis ieslodzīt tik daudzus valdniekus, Krišna atnākdams tos visus atbrīvoja. Kungs to darīja, no sirds juzdams viņiem līdzi.

Krišnas līdzjūtība atklājās arī tad, kad vectēvs Bhīšma gulēja uz bultām, kas bija sašautas viņa ķermenī. Šajā stāvoklī Bhīšma ļoti vēlējās redzēt Krišnu, un Kungs atnāca pie viņa. Redzēdams Bhīšmas ciešanas, Krišna asarām acīs sāka runāt ar viņu. Vēl jo vairāk — Krišna līdzjūtībā pilnīgi aizmirsās. Tāpēc bhaktas negodina Krišnu tieši, bet gan noliecas Viņa līdzjūtīgās dabas priekšā. Patiesībā, tā kā Krišna ir Dieva Augstākā Personība, nonākt pie Viņa ir ļoti grūti. Taču bhaktas, izmantojot Krišnas līdzjūtību, ko pārstāv Rādhārānī, vienmēr lūdz Rādhārānī Krišnas žēlsirdību.

33. Pieklājīgs

Ja cilvēks pienācīgi godā garīgo skolotāju, brāhmanus un vecākos ļaudis, viņu sauc par goddevīgu. Kad pie Krišnas ieradās godājami cilvēki, Viņš vispirms noliecās sava garīgā skolotāja priekšā, tad tēva un pēc tam sava vecākā brāļa Balarāmas priekšā. Tādā veidā lotosacainais Kungs Krišna savā darbībā bija pilnīgi laimīgs, un Viņa sirds bija tīra.

34. Laipns

Ja cilvēks nekad nekļūst bezkaunīgs un uzpūtīgs, viņu sauc par laipnu. Krišnas laipnība ļoti labi bija redzama, kad Kungs ieradās sava vecākā brālēna Mahārādžas Judhišthiras rīkotās rādžasūjas ziedošanas laukumā. Mahārādža Judhišthira zināja, ka Krišna ir Dieva Augstākā Personība, un gribēja izkāpt no karietes, lai sagaidītu Krišnu. Taču, pirms Judhišthira to bija paspējis izdarīt, Kungs Krišna izkāpa no savas karietes un nometās pie valdnieka pēdām. Lai gan Krišna ir Dieva Augstākā Personība, savā darbībā Viņš nekad neaizmirst pieklājību.

35. Augstsirdīgs

Ja cilvēks savā rīcībā ir maigs, viņu sauc par augstsirdīgu. Vārdi, ko Udhava teica pēc Sjamantakas dārgakmeņa nolaupīšanas, apstiprina, ka Krišna ir tik labsirdīgs un labvēlīgs, ka, pat ja kalps tiek apsūdzēts lielos noziegumos, Krišna šīs apsūdzības neņem vērā. Viņš ņem vērā tikai un vienīgi bhaktas kalpošanu.

36. Kautrīgs

Ja cilvēks reizēm izturas pazemīgi un bikli, tad saka, ka viņš ir kautrīgs. Kā teikts «Lalita-mādhavā», Krišnas kautrība izpaudās tad, kad Viņš ar kreisās rokas mazo pirkstiņu pacēla Govardhanas kalnu. Visas gopī ļoti brīnījās par šo Krišnas veikumu, un Krišna, skatoties uz gopī, smaidīja. Taču, kad Krišnas skatiens noslīdēja pār gopī krūtīm, Viņa roka sāka drebēt, un, to redzot, gani, kas stāvēja zem kalna, uztraucās. Atskanēja pērkonīgs troksnis, un visi sāka lūgt, lai Krišna viņus sargā. Šajā brīdī Kungs Balarāma pasmaidīja, domādams par to, kā gani nobijušies no Govardhanas kalna drebēšanas. Redzot Balarāmu smaidām, Krišna nodomāja, ka brālis ir sapratis, ko Viņš jutis, skatoties uz gopī krūtīm, un tūlīt nokautrējās.

37. Sevi uzticējušo dvēseļu aizstāvis

Krišna aizsargā visas dvēseles, kas uzticējušas sevi Viņam. Dažus no Krišnas ienaidniekiem ļoti priecēja doma, ka no Krišnas nav ko baidīties, jo Krišna aizsargā visus, kas uztic sevi Viņam. Krišna reizēm tiek salīdzināts ar mēnesi, kas ar saviem vēsajiem stariem apgaismo pat čandālu un citu nepieskaramo mājas.

38. Laimīgs

Ja cilvēks vienmēr ir līksms un nekad neraizējas, tad viņu sauc par laimīgu. Kas attiecas uz Krišnas baudām — ir teikts, ka Krišnam un Viņa valdniecēm bija tādi rotājumi, par kuriem debesu valstības dārgumu glabātājs Kuvēra nespēj pat sapņot. Pie katras Krišnas pils durvīm pastāvīgi notika tik skaistas dejas, kādas nespēj iedomāties pat debesu valstības padievi. Debesu valstībā Indra vienmēr skatās sabiedrības meiteņu dejas. Taču pat Indra nespēj iedomāties, cik brīnišķīgas ir dejas pie Krišnas pils vārtiem. Vārds «gaurī» nozīmē «baltā sieviete», un Kunga Šivas sievu sauc par Gaurī. Skaistules, kas dzīvoja Krišnas pilīs, bija vēl daudz gaišākas par Gaurī. Viņas tika salīdzinātas ar mēness stariem, un Krišna tās pastāvīgi redzēja. Tādējādi neviens nevar baudīt vairāk kā Krišna. Baudu parasti sagādā skaistas sievietes, rotājumi un bagātības. Šie labumi Krišnas pilīs bija tik pasakainā daudzumā, ka to nespēj iedomāties pat Kuvēra, Kungs Indra un Kungs Šiva.

Krišnu neskar pat ne mazākās bēdas. Reiz kāda no gopī devās uz vietu, kur brāhmani rīkoja ziedošanas ceremonijas, un teica: «Dārgās brāhmanu sievas! Ziniet, ka Krišnu nespēj skart pat vismazākā bēdu vēsmiņa. Viņš nezina, kas ir zaudējums; Viņš nezina, kas ir negods; Viņā nav ne baiļu, ne raižu, un Viņš nepazīst nelaimi. Krišnam apkārt stāv Vradžas dejotājas, un Viņš ar tām bauda rāsas deju.»

39. Bhaktu labvēlis

Par Krišnas bhaktām ir teikts: ja viņi ar mīlestību piedāvā Kungam Višnu kaut mazliet ūdens vai tulasī lapu, Kungs Višnu ir tik labs, ka atdod sevi viņiem. Krišnas labvēlība pret bhaktām izpaudās Viņa cīņā ar Bhīšmu. Kad vectēvs Bhīšma pirms nāves gulēja bultu gultā, Krišna stāvēja viņam blakus un Bhīšma atcerējās, cik labs Krišna pret viņu bija kaujas laukā. Krišna bija apsolījis, ka Kurukšētras kaujā Viņš pat nepieskarsies ieročiem, lai palīdzētu kādai no pusēm, un neiesaistīsies cīņā. Lai gan Krišna bija Ardžunas kaujas ratu vadītājs, Viņš bija apsolījis, ka nepalīdzēs Ardžunam ar ieročiem. Taču kādu dienu Bhīšma, gribēdams piespiest Krišnu lauzt solījumu, cīnījās pret Ardžunu tik vareni, ka Krišnam nācās atstāt kaujas ratus. Paņēmis salauztu ratu riteni, Krišna uzbruka vectēvam Bhīšmam, gluži kā lauva uzbrūk zilonim, lai to nogalinātu. Vectēvs Bhīšma atcerējās šo ainu un vēlāk slavināja Krišnu par to, ka Viņš, vēlēdams labu savam bhaktam Ardžunam, bija ar mieru pat lauzt savu solījumu.

40. Pakļāvīgs mīlestībai

Krišna ir pateicīgs ne tik daudz par bhaktas kalpošanu, cik par viņa mīlestības attieksmi. Neviens nevar pilnībā kalpot Krišnam; Krišna ir sevī tik pilnīgs un pašpietiekams, ka bhaktas kalpošana Viņam nav nepieciešama. Tas, kas piesaista Krišnu, ir bhaktas mīlestības attieksme. Tas ļoti labi parādās gadījumā ar Sudāma Vipru, kurš devās uz Krišnas pili. Bērnībā Sudāma Vipra bija mācījies kopā ar Krišnu, bet nu brāhmans bija kļuvis nabadzīgs, un viņa sieva teica, lai tas dodas pie Krišnas un lūdz Viņam kādu palīdzību. Kad Sudāma Vipra ieradās Krišnas pilī, Kungs viņu ļoti labi uzņēma un, izrādot cieņu pret brāhmanu, kopā ar savu sievu nomazgāja Sudāmam Vipram kājas. Krišna atcerējās bērnu dienas, ko bija pavadījis kopā ar Sudāmu, un, sagaidot brāhmanu, Viņam no acīm ritēja asaras.

Vēl viens piemērs tam, cik ļoti Krišna ir pateicīgs saviem bhaktām, aprakstīts Šrīmad Bhāgavatamas desmitā dziedājuma devītās nodaļas 18. pantā, kur Šukadēva Gosvāmī saka valdniekam Parīkšitam: «Mans dārgais valdniek! Kad māmiņa Jašoda, cenzdamās sasiet Krišnu ar auklu, bija nosvīdusi un piekususi, Krišna atļāva viņai sevi sasiet.» Būdams mazs, Krišna ar nerātnībām sagādāja savai māmiņai raizes, un viņa gribēja Krišnu sasiet. Māmiņa Jašoda no mājām atnesa auklu un centās to izdarīt, taču nevarēja sasiet mezglu, jo aukla bija par īsu. Jašoda sasēja daudzas auklas vienu otrai galā, tomēr tās vienalga bija par īsu. Viņa bija ļoti piekususi un nosvīdusi. Galu galā Krišna bija ar mieru, ka māmiņa Viņu sasien. Citiem vārdiem sakot, Krišnu var sasaistīt tikai un vienīgi ar mīlestību. Viņu saista tikai pateicība bhaktām, jo tie ekstātiski mīl Viņu.

41. Visādā ziņā svētīgs

Ja cilvēks vienmēr dara darbu, kas nes labumu visiem, tad viņu sauc par visādā ziņā svētīgu. Kad Kungs Krišna bija aizgājis no šīs planētas, Udhava, atcerēdamies Kunga darbību, teica: «Ar savām brīnišķīgajām spēlēm Krišna iepriecināja visus diženos gudros. Viņš darīja galu ļaunās karaliskās kārtas dēmoniskajai darbībai, aizsargāja visus dievbijīgos ļaudis un kaujas laukā nogalināja nežēlīgos karotājus. Tāpēc Viņš ir visādā ziņā svētīgs visiem ļaudīm.»

42. Visvarenākais

Ja cilvēks vienmēr spēj novest savu pretinieku grūtā stāvoklī, viņu sauc par varenu. Kad Krišna atradās uz šīs planētas, Viņš, gluži kā varenā saule, kas liek tumsai patverties alās, padzina visus savus pretiniekus, kuri bēga gluži kā pūces, lai noslēptos no Viņa.

43. Visādā ziņā slavens

Ja cilvēks kļūst labi pazīstams, pateicoties savam nevainojamajam raksturam, viņu sauc par slavenu. Ir teikts, ka Krišnas slava izplatās kā mēness stari, kas pārvērš tumsu gaismā. Citiem vārdiem sakot, ja Krišnas apziņa tiks sludināta pa visu pasauli, tad materiālās esamības, neziņas un raižu tumsa pārvērtīsies tīrības, miera un labklājības gaismā.

Kad diženais gudrais Nārada apdziedāja Dieva Kunga godību, zilganā svītra, kas parasti bija uz Kunga Šivas kakla, nozuda. To redzot, Kunga Šivas sieva Gaurī nodomāja, ka kāds cits ir pieņēmis Kunga Šivas izskatu, un aiz bailēm tūlīt pameta savu vīru. Klausoties Krišnas vārda daudzināšanu, Kungs Balarāma redzēja, ka Viņa drēbes kļuvušas baltas, lai gan Viņš parasti valkāja zilas. Un ganu meitenes redzēja, ka Jamunas ūdens pārvērties pienā; tāpēc viņas sāka to kult, lai iznāktu sviests. Citiem vārdiem sakot, izplatot Krišnas apziņu jeb sludinot Krišnas godību, viss kļūst balts un tīrs.

44. Ļaužu iemīļots

Ja kāds cilvēks ļaudīm ir ļoti dārgs, tad saka, ka viņš ir iemīļots. Par šo Krišnas īpašību runāts Šrīmad Bhāgavatamas pirmā dziedājuma vienpadsmitās nodaļas 9. pantā, kas saistīts ar Krišnas atgriešanos mājās no galvaspilsētas Hastināpuras. Kamēr Krišna piedalījās Kurukšētras kaujā un neatradās Dvārakā, pilsētas iedzīvotāji bija ļoti sadrūmuši. Kad Viņš atgriezās, tie ar prieku sagaidīja Krišnu un teica: «Dārgais Kungs! Kamēr Tu biji projām, dienas mums likās tumšas kā naktis. Nakts tumsā pat mirklis liekas ļoti ilgs, un, kamēr Tu biji projām, mums katrs mirklis bija kā daudzi miljoni gadu. Mēs nespējam panest atšķirtību no Tevis.» Šie vārdi liecina par to, cik ļoti valsts iedzīvotāji bija iemīļojuši Krišnu.

Līdzīgs gadījums bija arī tad, kad Krišna ienāca ziedošanas laukumā, kur valdnieks Kamsa cerēja Viņu nogalināt. Tiklīdz Krišna parādījās, visi gudrie sāka saukt: «Džaja! Džaja! Džaja!» (kas nozīmē «Esi slavēts!»). Tajā laikā Krišna bija pavisam jauns, un visi gudrie pazemīgi svētīja Viņu. Padievi, kas bija ieradušies šajā vietā, veltīja Krišnam brīnišķīgas lūgšanas. Bet sievietes un meitenes, kas sēdēja apkārt laukumam, sāka līksmot. Citiem vārdiem sakot, nebija nevienas tādas vietas, kur Krišna nebūtu iemīļots.

45. Īpaši labs pret bhaktām

Lai gan Krišna ir Dieva Augstākā Personība un tātad arī vienlīdzīgs pret visiem, Bhagavad-gītā teikts, ka Viņam īpaši patīk bhaktas, kuri ar mīlestību godina Viņa vārdu. Kad Krišna atradās uz šīs planētas, kāds bhakta izteica savas jūtas: «Mans dārgais Kungs! Ja Tu nebūtu atnācis uz šejieni, tad asuras [dēmoni] un ateisti noteikti būtu radījuši haosu un cīnījušies pret bhaktām. Tu esi pasargājis pasauli no neiedomājama posta.» Kopš tā brīža, kad Krišna ieradās šajā pasaulē, Viņš bija visu dēmonu lielākais ienaidnieks, lai gan patiesībā Krišnas naidu pret dēmoniem var salīdzināt ar Viņa draudzību pret bhaktām. Tas ir tāpēc, ka jebkurš dēmons, kas mirst no Krišnas rokas, tūlīt iegūst atbrīvi.

46. Ļoti patīkams visām sievietēm

Ikviens, kam ir kādas neparastas īpašības, no sieviešu viedokļa tūlīt kļūst pievilcīgs. Kāds bhakta par Dvārakas valdniecēm reiz teica: «Kā lai es slavinu Dvārakas valdnieces, kuras personīgi kalpoja Dievam Kungam? Kungs ir tik dižens, ka, vienkārši daudzinot Viņa vārdu, tādi diženi gudrie kā Nārada bauda pārpasaulīgu svētlaimi. Ko tad lai saka par šīm valdniecēm, kuras pastāvīgi redzēja Kungu un pašas kalpoja Viņam?» Dvārakā Krišnam bija 16 108 sievas, un katra no tām tiecās pie Krišnas tā, kā dzelzs pie magnēta. Kāds bhakta ir teicis: «Mans dārgais Kungs! Tu esi kā magnēts, un Vradžas jaunavas ir kā dzelzs: lai kur Tu ietu, viņas Tev seko, gluži kā dzelzs, ko pievelk magnēts.»

47. Visādā ziņā godināms

Ja kādu personību ciena un godina visdažādākie cilvēki un padievi, tad viņu sauc par sarvārādhju jeb visādā ziņā godināmu. Krišnu godina ne tikai visas dzīvās būtnes, starp kurām ir arī tādi diženi padievi kā Kungs Šiva un Kungs Brahma, bet arī Višnu izvērsumi (Dieva veidoli), piemēram, Baladēva un Šēša. Baladēva ir tiešs Krišnas izvērsums, tomēr Viņš uzskata Krišnu par godināmu. Kad Krišna ieradās Mahārādžas Judhišthiras rīkotās rādžasūjas ziedošanas laukumā, visi, kas bija sanākuši uz šo ceremoniju, — arī diženi gudrie un padievi — pievērsa Krišnam savu uzmanību un pazemīgi godināja Viņu.

48. Visādā ziņā varens

Krišnam pilnībā piemīt visas varenības, t.i., spēks, bagātība, slava, skaistums, zināšanas un atsacīšanās spēja. Kad Krišna dzīvoja Dvārakā, Viņa ģimenē, ko sauc par Jadu dinastiju, bija 560 miljoni locekļu. Visi šie ģimenes locekļi bija ļoti paklausīgi un uzticīgi Krišnam. Jadu ģimenes locekļi dzīvoja vairāk kā 900 000 lielās pilīs, un visi uzskatīja Krišnu par visgodināmāko personību. Bhaktas, redzot Krišnas varenību, bija pārsteigti.

To apstiprina Bilvamangala Thākurs «Krišna-karnāmritā», uzrunājot Krišnu: «Mans dārgais Kungs! Kā gan es varu aprakstīt Tavas Vrindāvanas krāšņumu? Pat rotājumi uz Vrindāvanas jaunavu kājām ir vērtīgāki par čintāmani, un viņu drēbes ir gluži kā debešķīgās pāridžātas puķes. Govis ir tieši tādas pašas kā pārpasaulīgās mājvietas surabhi govis. Tādējādi Tava varenība ir gluži kā neizmērojams okeāns.»

49. Visādā ziņā cienījams

Ja kāds ir galvenais no visām svarīgajām personībām, tad viņu sauc par visādā ziņā cienījamu. Kad Krišna dzīvoja Dvārakā, pie Viņa mēdza ierasties tādi padievi kā Kungs Šiva, Kungs Brahma, debesu valdnieks Indra un daudzi citi. Durvju sargs, kurš atbildēja par padievu ielaišanu, kādu dienu teica: «Mani dārgie Kungs Brahma un Kungs Šiva, lūdzu, apsēdieties un pagaidiet! Mans dārgais Indra, lūdzu, nelasi savas lūgšanas! Tās tikai traucē. Lūdzu, gaidi klusām! Mans dārgais Varuna, lūdzu, ej projām! Mani dārgie padievi, nešķiediet savu laiku veltīgi! Krišna ir ļoti aizņemts; Viņš nevar tikties ar jums.»

50. Augstākais valdnieks

Ir divu veidu valdnieki jeb kungi: par valdnieku sauc to, kas ir neatkarīgs, vai to, kura norādījumiem nevar nepakļauties. Kas attiecas uz Krišnas pilnīgo neatkarību un valdīšanu — Šrīmad Bhāgavatamā ir stāstīts par Kāliju, kurš bija liels zaimotājs; tomēr Krišna viņu svētīja, atstājot viņam uz galvas savu lotospēdu nospiedumus. Turpretī Kungs Brahma, kurš veltīja Krišnam tik daudz brīnišķīgu lūgšanu, nespēja piesaistīt Šrī Krišnas uzmanību.

Krišnas pretrunīgā izturēšanās ir gluži atbilstoša Visaugstā Kunga stāvoklim, jo visos Vēdu rakstos teikts, ka Viņš ir augstākais neatkarīgais. Šrīmad Bhāgavatamas sākumā Kungs nosaukts par svarātu, un šis vārds nozīmē «pilnībā neatkarīgs». Tāds ir Augstākās Absolūtās Patiesības stāvoklis. Absolūtā Patiesība ir ne tikai apveltīta ar jutekļiem, bet arī pilnībā neatkarīga.

Kas attiecas uz to, ka neviens nevar neklausīt Krišnas pavēlēm, — Šrīmad Bhāgavatamas trešā dziedājuma otrās nodaļas 21. pantā Udhava saka Viduram: «Kungs Krišna ir triju materiālās dabas īpašību saimnieks. Viņš ir visu bagātību baudītājs, un tāpēc nav neviena, kas būtu līdzīgs Viņam vai lielāks par Viņu.» Pie Krišnas mēdza nākt visi diženie valdnieki un imperatori; tie sniedza Kungam dāvanas un noliecās Viņa priekšā, likdami savus kroņus pie Kunga pēdām. Kāds bhakta teica: «Mans dārgais Krišna! Pavēlot Brahmam: «Radi Visumu!» un pavēlot Kungam Šivam: «Iznīcini materiālo izpausmi!» Tu pats radi un iznīcini materiālo pasauli. Ar sava daļējā pārstāvja Višnu norādījumiem Tu uzturi Visumus. Ak, Krišna! Ak, Kamsas ienaidniek! Tavu gribu izpilda tik daudzi Brahmas un Šivas!»

51. Nemainīgs

Krišna nemaina savu dabisko stāvokli pat tad, kad Viņš ierodas materiālajā pasaulē. Parasto dzīvo būtņu dabiskais garīgais stāvoklis ir pārklāts. Tās šajā pasaulē ierodas dažādos ķermeņos un darbojas ar dažādu ķermenisko dzīves izpratni. Taču Krišna savu ķermeni nemaina. Viņš ierodas pats savā veidolā, un tāpēc materiālās dabas īpašības Viņu neskar. Šrīmad Bhāgavatamas pirmā dziedājuma vienpadsmitās nodaļas 38. pantā teikts, ka augstākajam valdniekam ir īpaša priekšrocība: dabas īpašības nekādā ziņā Viņu neskar. Par to liecina arī tas, ka materiālā daba neskar bhaktas, kurus aizsargā Dievs Kungs. Pārvarēt materiālās dabas ietekmi ir ļoti grūti, taču bhaktas vai svētos, kurus aizsargā Dievs Kungs, šī daba neskar. Ko tad lai saka par pašu Kungu? Citiem vārdiem sakot, lai gan Kungs reizēm ierodas materiālajā pasaulē, materiālās dabas īpašības Viņu nekādā ziņā nesaista. Kungs saglabā savu pārpasaulīgo stāvokli un ir pilnībā neatkarīgs. Tā ir īpaša Dieva Kunga iezīme.

52. Visu zinošs

Ja cilvēks zina, ko jūt citi, kā arī to, kas noticis visos laikos un visās vietās, tad viņu sauc par visu zinošu. Šī Dieva Kunga īpašība ļoti labi aprakstīta Šrīmad Bhāgavatamas pirmā dziedājuma piecpadsmitās nodaļas 11. pantā, kur runāts par Durvāsas Muni ierašanos pie Pāndaviem, kas dzīvoja mežā. Iepriekš visu labi izdomājis, Durjodhana aizsūtīja Durvāsu Muni un viņa desmittūkstoš mācekļus uz mežu viesos pie Pāndaviem. Durjodhana bija parūpējies, lai Durvāsa ar saviem ļaudīm ierastos pie Pāndaviem tieši tad, kad viņi būs beiguši ēst pusdienas, un tad Pāndavi nespētu pabarot daudzos viesus. Zinot šos Durjodhanas nodomus, Krišna ieradās pie Pāndaviem un jautāja viņu sievai Draupadī, vai no pusdienām nekas nav palicis pāri, ko Viņš varētu nobaudīt. Draupadī iedeva Krišnam trauku, kurā vēl bija mazliet dārzeņu, un Krišna tūlīt tos apēda. Šajā brīdī visi gudrie, kas bija ieradušies kopā ar Durvāsu, mazgājās upē, un, kad Krišna bija apēdis Draupadī dotos dārzeņus, arī viņi jutās paēduši. Durvāsa un viņa mācekļi vairs nespēja neko ieēst, tāpēc devās prom, neapciemojuši Pāndavus. Tādā veidā Pāndavi izglābās no Durvāsas dusmām. Durjodhana bija aizsūtījis Durvāsu un viņa mācekļus pie Pāndaviem, lai Durvāsa uz brāļiem sadusmotos un nolādētu viņus. Durjodhana bija pārliecināts, ka Pāndavi nespēs uzņemt tik daudzus viesus, taču Krišna, visu zinādams, ar savu viltību izglāba brāļus no nelaimes.

53. Mūžam svaigs

Krišnu vienmēr atceras un Viņa vārdu pastāvīgi daudzina miljoniem bhaktu, un viņiem nekad tas neapnīk. Domas par Krišnu un Viņa svētā vārda daudzināšana nekļūst garlaicīga. Gluži otrādi — bhaktas aizvien vairāk un vairāk vēlas to turpināt. Tas nozīmē, ka Krišna ir mūžam svaigs, un arī zināšanas par Krišnu ir mūžam svaigas. Bhagavad-gītu, kas tika teikta pirms pieciem tūkstošiem gadu, joprojām lasa un pārlasa daudzi cilvēki, un tā aizvien dod jaunu un jaunu gaismu. Tāpēc gan Krišna, gan Viņa vārds, slava un īpašības — viss, kas saistīts ar Krišnu, ir mūžam svaigs.

Visas Dvārakas valdnieces bija laimes dievietes. Šrīmad Bhāgavatamas pirmā dziedājuma vienpadsmitās nodaļas 33. pantā teikts, ka laimes dievietes ir ļoti nemierīgas un untumainas un neviens nevar tās piesaistīt uz ilgu laiku. Tāpēc laime ir mainīga. Tomēr laimes dievietes, dzīvojot Dvārakā kopā ar Krišnu, nespēja Viņu atstāt pat uz mirkli. Tas nozīmē, ka Krišnas valdzinājums ir mūžam svaigs. Krišnu nespēj atstāt pat laimes dievietes.

Par to, ka Krišna ir mūžam pievilcīgs, runā Rādhārānī «Lalita-mādhavā», salīdzinot Krišnu ar visprasmīgāko tēlnieku, jo Krišna ļoti labi māk graut sieviešu šķīstību. Citiem vārdiem sakot, šķīstas sievietes var stingri ievērot Vēdu likumus un ierobežojumus, lai spētu vienmēr būt uzticīgas saviem vīriem, taču Krišna spēj salauzt viņu akmenscieto šķīstumu ar sava skaistuma kaltu. Lielākā daļa Krišnas draudzeņu bija precētas, bet, tā kā viņas bija draudzējušās ar Krišnu vēl pirms kāzām, tās nespēja aizmirst Krišnas pievilcību, un Kungs arī tad viņām likās apburošs.

54. Sač-čid-ānanda-vigraha

Krišnas pārpasaulīgais augums ir mūžīgs, zināšanu un svētlaimes pilns. «Sat» nozīmē «tas, kurš pastāv vienmēr, visos laikos un visās vietās»; citiem vārdiem sakot, laiku un telpu caurstrāvojošs. «Čit» nozīmē «zināšanu pilns». Krišnam ne no viena nekas nav jāmācās. Viņš neatkarīgi ir zināšanu pilns. «Ānanda» nozīmē «visa prieka avots». Impersonālisti vēlas saplūst ar Brahmana mūžības un zināšanu starojumu, taču viņi nesaņem lielāko daļu absolūtā prieka, kas atrodams Krišnā. Kad cilvēks ir atbrīvojies no materiālo maldu, neīstās sevis pielīdzināšanas, pieķeršanās, atsacīšanās un materiālās gremdēšanās sārņiem, viņš var saplūst ar Brahmana starojumu un baudīt pārpasaulīgu svētlaimi. Šīs īpašības ir nepieciešamas tam, kurš vēlas apzināties Brahmanu. Bhagavad-gītā teikts, ka cilvēkam jākļūst prieka pilnam; to nevar īsti nosaukt par prieku — tā ir brīvība no visām raizēm. Brīvība no raizēm var būt prieka pamats, bet tas vēl nav īstais prieks. Tie, kas apzinās patību jeb kļūst par brahma-bhūtām, tikai sagatavojas nonākšanai prieka līmenī. Īstenu prieku var sasniegt tikai tad, kad cilvēks nonāk saskarsmē ar Krišnu. Krišnas apziņa ir tik pilnīga, ka tajā ietilpst arī pārpasaulīgais prieks, ko dod bezpersoniskā jeb Brahmana apzināšanās. Krišnas personiskais veidols jeb Šjāmasundara ir pievilcīgs pat impersonālistiem.

Brahma-samhitā apstiprināts, ka Brahmana starojums ir Krišnas ķermeņa mirdzums; Brahmana starojums ir tikai viens Krišnas enerģijas izpausmes veids. Kā pats Krišna apstiprina Bhagavad-gītā, Viņš ir Brahmana starojuma avots. Tādējādi mēs varam secināt, ka Absolūtās Patiesības bezpersoniskā iezīme vēl nav viss; Absolūtās Patiesības augstākais līmenis ir Krišna.

Tāpēc vaišnavu skolu sekotāji, tiecoties pēc garīgās pilnības, nekad necenšas saplūst ar Brahmana starojumu. Par sevis apzināšanās augstāko mērķi viņi atzīst Krišnu. Tāpēc Krišna tiek saukts par Parambrahmanu (Augstāko Brahmanu) jeb Paramēšvaru (augstāko vadītāju). Šrī Jāmunāčārja lūgšanā ir teicis: «Mans dārgais Kungs! Es zinu, ka milzīgo Visumu un milzīgo telpu un laiku, kas atrodas Visumā, klāj desmit materiālo elementu kārtas, no kurām katra ir desmit reizes biezāka par iepriekšējo. Trīs materiālās dabas īpašības, kā arī Garbhodakašājī Višnu, Kšīrodakašājī Višnu, Mahā-Višnu un augstākās garīgās debesis, to garīgās planētas jeb Vaikunthas un garīgo debesu Brahmana starojums kopā veido tikai nelielu Tavu spēju izpausmi.»

55. Visu mistisko pilnību īpašnieks

Pastāv dažādi pilnības līmeņi. Augstākās materiālās pilnības, ko iegūst pilnīgi jogi, ir astoņas, t.i., spēja kļūt mazākam par vismazāko, lielākam par vislielāko utt. Visas šīs materiālās, kā arī visas garīgās pilnības vispusīgi izpaužas Krišnas personībā.

56. Krišnas neaptveramās spējas

Krišna atrodas visur: ne tikai Visumā, ne tikai dzīvo būtņu sirdīs, bet arī visos atomos. Šīs Krišnas neaptveramās spējas pieminētas valdnieces Kuntī lūgšanās. Kamēr Krišna sarunājās ar Kuntī, Viņš vienlaicīgi arī iegāja Utaras klēpī, jo Utarai draudēja briesmas no Ašvathāmas palaistā atomieroča. Krišna spēj maldināt pat Kungu Brahmu un Kungu Šivu, un Viņš var aizsargāt visus bhaktas, kas sevi uzticējuši Kungam, no grēcīgās darbības sekām. Tie ir tikai daži Viņa neaptveramo spēju piemēri.

Tāpēc Šrīla Rūpa Gosvāmī noliecas Krišnas priekšā, sakot: «Krišna ir atnācis cilvēka izskatā, taču visa materiālā daba ir tikai Viņa ēna. Viņš izvēršoties ir kļuvis par daudzām govīm, teliņiem un ganu zēniem un pēc tam atkal izpaudies tajos kā četrroku Nārājana. Daudziem miljoniem Brahmu Viņš ir mācījis sevis apzināšanos, un tāpēc Krišna jāgodina ne tikai Visumu vadītājiem, bet arī visiem pārējiem. Tādēļ es vienmēr gribu Viņu uzskatīt par Dieva Augstāko Personību.»

Kad Krišna uzvarēja Indru un paņēma no debesu planētām pāridžātas augu, Nārada aizgāja pie Indras un norāja viņu: «Ak, diženais debesu valdniek Indra! Krišna jau ir uzvarējis Kungu Brahmu un Kungu Šivu. Ko tad lai saka par tādu nenozīmīgu padievu kā tu?» Nārada Muni, protams, norāja Indru pa jokam, un Indram tas patika. Nārada ar saviem vārdiem apstiprina, ka Krišna spēj maldināt pat Kungu Brahmu un Kungu Šivu, kā arī Indru. Tātad nav ko šaubīties, ka Viņš to pašu var izdarīt arī ar zemākām dzīvajām būtnēm.

Krišnas spēja mazināt ciešanas, ko rada grēcīga darbība, aprakstīta Brahma-samhitā: «Visi, sākot ar diženo debesu valdnieku Indru un beidzot ar skudru, ir pakļauti savas agrākās darbības sekām. Taču Krišnas bhakta ar Krišnas žēlastību no šīm sekām tiek atbrīvots.» Tas ļoti labi atklājās, kad Krišna devās pie nāves valdnieka Jamarādžas, lai atbrīvotu sava skolotāja mirušo dēlu. Skolotājs bija lūdzis, lai Krišna atdabū viņa dēlu, tāpēc Krišna devās pie Jamarādžas, lai nāves valdnieks atdotu dvēseli, kas bija nonākusi pie viņa un atradās tā varā. Krišna tūlīt pavēlēja Jamarādžam: «Priecājies, ka vari izpildīt Manu gribu, un atdod Man šo dvēseli!» Šis gadījums parāda, ka Krišna ar savu žēlastību var pilnībā atbrīvot pat tādu dvēseli, kura pakļauta dabas likumiem un kurai, saskaņā ar šiem likumiem, no Jamarādžas pienākas sods.

Krišnas neaptveramās spējas Šukadēva Gosvāmī apraksta šādiem vārdiem: «Krišna mulsina manu saprātu, jo, lai gan Viņš ir nedzimis, Viņš ir atnācis kā Nandas Mahārādžas dēls. Krišna ir visucaurstrāvojošs, bet māmiņa Jašoda tur Viņu klēpī. Par spīti tam, ka Krišna ir visucaurstrāvojošs, māmiņa Jašoda ar savu mīlestību Viņu ir ierobežojusi. Lai gan Kungam ir neskaitāmi veidoli, Viņš sava tēva un mātes — Nandas un Jašodas priekšā ir tikai viens.» Arī Brahma-samhitā teikts, ka Krišna, kurš pastāvīgi dzīvo savā pārpasaulīgajā mājvietā Goloka Vrindāvanā, atrodas visur — pat atomos.

57. Krišnas augums rada neskaitāmus Visumus

Šrīmad Bhāgavatamas desmitā dziedājuma četrpadsmitās nodaļas 11. pantā Kungs Brahma saka: «Mans dārgais Kungs! Šis Visums, kas atgādina milzīgu trauku, sastāv no neīstā «es», saprāta, prāta, debesīm, gaisa, uguns, ūdens un zemes. Mans augums pret šo milzīgo trauku ir pavisam niecīgs, un es radu tikai vienu no neskaitāmajiem Visumiem, kuri izplūst no Tava ķermeņa porām un ieplūst tajās gluži kā mazi puteklīši, kas redzami saules gaismā. Tāpēc es domāju, ka Tavā priekšā esmu pavisam nenozīmīgs, un lūdzu Tev piedošanu. Lūdzu, esi žēlsirdīgs pret mani!»

Ja mēs apskatām tikai vienu Visumu, tad redzam, ka tajā ir tik daudz kā brīnumaina. Visumā ir neskaitāmi daudz planētu un vietu, kur dzīvo padievi. Visuma diametrs ir četri miljardi jūdžu, un tā dziļumos ir daudz tādu zemāko planētu kā Pātālas. Lai gan Krišna ir tā visa avots, Viņš pastāvīgi atrodas Vrindāvanā un izpauž savas neaptveramās spējas. Tādēļ kas gan var pienācīgi godināt šo visvareno Kungu, kuram ir tādas neaptveramas enerģijas?

58. Visu avatāru pirmavots

Džajadēva Gosvāmī dziesmā «Gīta-govinda» saka: «Zivs veidolā Kungs ir izglābis Vēdas, un bruņurupuča veidolā Viņš uz savas muguras ir nesis visu Visumu. Mežakuiļa izskatā Viņš ir izvilcis Zemi no ūdens, un Nrisimhas izskatā Viņš ir nogalinājis Hiranjakašipu. Vāmanas izskatā Viņš ir piemānījis Mahārādžu Bali. Parašurāmas izskatā Viņš ir iznīcinājis visas kšatriju dinastijas. Kunga Rāmas izskatā Viņš ir nogalinājis visus dēmonus. Balarāmas izskatā Viņš ir nesis lielu arklu. Kalki izskatā Viņš ir iznīcinājis visus ateistus. Un Kunga Budas izskatā Viņš ir izglābis nabaga dzīvniekus.»* Te aprakstīti tikai daži no avatāriem, kas izplūst no Krišnas, un no Šrīmad Bhāgavatamas mēs uzzinām, ka no Krišnas ķermeņa rodas neskaitāmi avatāri. Tie nāk gluži kā okeāna viļņi. Viļņus neviens nevar saskaitīt, un gluži tāpat neviens nevar saskaitīt, cik daudz avatāru iznāk no Kunga ķermeņa.

59. Krišna dod atbrīvi ienaidniekiem, kurus Viņš nogalina

Atbrīvi vēl sauc par apavargu. Apavarga ir pavargas jeb dažādo materiālās esamības ciešanu pretstats. Vārds «pa-varga» norāda uz piecu sanskrita burtu — «pa», «pha», «ba», «bha» un «ma» — rindu. Ar šiem burtiem sākas vārdi, kas apzīmē piecus dažādus stāvokļus, kuri tiks aprakstīti. Ar pirmo burtu «pa» sākas vārds «parābhava», kas nozīmē «sakāve». Materiālajā cīņā par esamību mēs visu laiku piedzīvojam sakāvi. Patiesībā mums ir jāuzvar dzimšana, nāve, slimības un vecums, bet, tā kā visas šīs ciešanas nav iespējams uzvarēt maijas maldu dēļ, mēs pastāvīgi piedzīvojam parābhavu jeb sakāvi. Ar nākamo burtu «pha» sākas vārds «phēna». Phēna ir putas uz ļoti nogurušas būtnes lūpām (tās parasti var redzēt zirgiem). Ar burtu «ba» sākas vārds «bandha» jeb jūgs. Ar burtu «bha» sākas vārds «bhīti» jeb «bailes». Ar «ma» sākas vārds «mriti» jeb «nāve». Tātad ar vārdu «pavarga» tiek apzīmēta mūsu cīņa par esamību un mūsu sakāve, nogurums, jūgs, bailes un visbeidzot nāve. Apavarga ir tas, kas var atbrīvot būtni no šī materiālā stāvokļa. Ir teikts, ka Krišna dod apavargu — atbrīves ceļu.

Impersonālistiem un Krišnas ienaidniekiem atbrīve nozīmē saplūšanu ar Visaugstāko. Dēmoni un impersonālisti nedomā par Krišnu, bet Krišna ir tik žēlsirdīgs, ka dod atbrīvi pat saviem ienaidniekiem un impersonālistiem. Šajā sakarībā ir teikts: «Ak, Murāri [Krišna]! Cik gan brīnumaini ir tas, ka dēmoni, kuri vienmēr ienīst padievus, nav spējuši iekļūt Tavos karapulkos, taču ir nonākuši Mitras valstībā, t.i., uz Saules.» Te lietota līdzība. «Mitra» nozīmē «saule», un «mitra» arī nozīmē «draugs». Dēmoni, kas cīņā stājās pretī Krišnam, gribēja ielauzties Krišnas karapulkos, taču viņiem tas neizdevās, un, krituši kaujā, viņi iegāja Mitras planētā jeb Saulē. Citiem vārdiem sakot, viņi nokļuva Brahmana starojumā. Šeit minēts piemērs par Sauli, tāpēc ka tā vienmēr spīd gluži tāpat kā garīgās debesis, kuras apgaismo neskaitāmas Vaikunthas planētas. Krišnas ienaidnieki tika nogalināti, un tie nokļuva nevis Krišnas karapulkos, bet gan draudzīgajā garīgā starojuma gaisotnē. Tā ir Krišnas žēlastība, un tāpēc Krišnu sauc arī par ienaidnieku atpestītāju.

60. Krišna piesaista atbrīvotās dvēseles

Ir ļoti daudz piemēru tam, ka Krišna ir piesaistījis pat tādas atbrīvotas dvēseles kā Šukadēvu Gosvāmī un Kumārus. Šajā sakarībā Kumāri norāda: «Cik brīnumaini, ka mēs, būdami pilnīgi atbrīvoti, brīvi no vēlmēm un atrodoties paramahamsu līmenī, joprojām tiecamies nobaudīt Rādhas un Krišnas spēļu garšu!»

61. Brīnumainu rotaļu veicējs

Brihad-vāmana Purānā Kungs saka: «Lai gan Man ir daudz valdzinošu rotaļu, — kad iedomājos rāsa-līlu ar gopī, Es vēlos, lai tā notiktu atkal.»

Kāds bhakta reiz teica: «Es esmu dzirdējis par Nārājanu — laimes dievietes vīru — un arī daudziem citiem Dieva Kunga avatāriem. Visu šo avatāru spēles neapšaubāmi ir ļoti jaukas, taču paša Kunga Krišnas rāsa-līlas spēles brīnumaini vairo manu pārpasaulīgo prieku.»

62. Krišnam apkārt ir mīloši bhaktas

Ja mēs runājam par Krišnu, Viņš nav viens. «Krišna» norāda uz Viņa vārdu, īpašībām, slavu, draugiem, svītu un visu, kas ar Viņu saistīts, — tas viss ietilpst šajā vārdā. Ja mēs runājam par valdnieku, tad jāsaprot, ka viņam apkārt ir ministri, sekretāri, karaspēka virspavēlnieki un daudzi citi ļaudis. Gluži tāpat arī Krišna nav bezpersonisks. It īpaši Vrindāvanas līlā Viņam apkārt bija gopī, ganu zēni, tēvs, māte un visi Vrindāvanas iedzīvotāji.

Šrīmad Bhāgavatamas desmitā dziedājuma trīsdesmit pirmās nodaļas 15. pantā gopī žēlojas: «Mans dārgais Krišna! Kad Tu dienā ar govīm ej ganos uz Vrindāvanas mežu, mums viens mirklis liekas kā divpadsmit gadi un laiks velkas neizturami ilgi. Un, kad Tu vakarā atkal atnāc mājās, mēs nespējam vien nopriecāties par Tavu skaisto seju un atraut no Tevis savu skatienu. Ja tādās reizēs mums gadās pamirkšķināt, mēs saucam radītāju Kungu Brahmu par nejēgu, jo viņš neprot izveidot labas acis.» Citiem vārdiem sakot, ganu meitenēm nepatika acu mirkšķināšana, jo tā traucēja redzēt Krišnu. Tas nozīmē, ka gopī mīlestība pret Krišnu bija tik liela un ekstātiska, ka viņas nespēja izturēt pat mirkli bez Krišnas. Un viņas raizējās arī tad, kad bija kopā ar Krišnu. Tas ir paradokss.

Kāda gopī, runājot ar Krišnu, saka: «Kad mēs tiekamies ar Tevi naktī, tad šī nakts liekas ļoti īsa. Un ko gan vērta tāda parasta nakts? Pat Brahmas nakts mums liktos ļoti īsa!»** Bhagavad-gītā (8.17.) aprakstīts Brahmas dienas garums: «Tūkstoš cilvēku jugas ir viena Brahmas diena, un tikpat gara ir arī viņa nakts.» Gopī teica, ka kopā ar Krišnu pat tāda nakts būtu par īsu.

63. Krišnas valdzinošā flauta

Šrīmad Bhāgavatamas desmitā dziedājuma trīsdesmit piektās nodaļas 15. pantā gopī saka māmiņai Jašodai: «Kad tavs dēls spēlē flautu, Kungs Šiva, Kungs Brahma un Indra, kuri tiek uzskatīti par diženām, augsti mācītām personībām, apjūk. Visas šīs diženās personības pazemīgi noliecas un kļūst nopietnas, sadzirdot Krišnas flautas skaņu un cenšoties to saprast.»

Grāmatā «Vidagdha-mādhava» Šrīla Rūpa Gosvāmī Krišnas flautas skaņu apraksta šādi: «Krišnas flautas skaņa brīnumainā kārtā lika Kungam Šivam pārtraukt spēlēt dindimas bungas, un, sadzirdot šo flautu, tādi diženi gudrie kā četri Kumāri nespēja vairs meditēt. Brahma, kas sēdēja lotosa ziedā, lai radītu pasauli, sadzirdot Krišnas flautu, bija pārsteigts. Un Anantadēva, kurš uz savas galvas mierīgi turēja visas planētas, izdzirdot Krišnas flautas pārpasaulīgo skaņu, kas bija izkļuvusi cauri Visuma apvalkam un nonākusi garīgajās debesīs, sāka šūpoties.»

64. Krišnas ārkārtīgais skaistums

Šrīmad Bhāgavatamas trešā dziedājuma otrās nodaļas 12. pantā Udhava saka Viduram: «Mans dārgais kungs! Kad Krišna ieradās uz šīs planētas un atklāja savas iekšējās enerģijas spējas, Viņa veidols bija tik brīnišķīgs! Krišnas brīnumaini valdzinošais veidols bija redzams, kad uz šīs planētas notika Kunga spēles, un ar savu iekšējo spēju Krišna atklāja savu pārsteidzošo varenību. Krišnas augums bija tik skaists, ka Kungam nebija vajadzības greznoties ar rotaslietām. Patiesībā nevis rotaslietas padarīja skaistāku Krišnu, bet Krišnas skaistums greznoja rotaslietas.»

Runājot par Krišnas auguma skaistumu un Viņa flautas skaņu, var minēt Šrīmad Bhāgavatamas desmitā dziedājuma divdesmit devītās nodaļas 40. pantu, kur gopī uzrunā Krišnu: «Lai gan mūsu attieksme pret Tevi atgādina attiecības ar mīļāko, mēs nesaprotam, kā vispār kāda sieviete, izdzirdot Tavas flautas skaņu, var saglabāt savu šķīstumu. Un ne tikai sievietes, bet pat vīrieši ar stiprām sirdīm, izdzirdot Tavu flautu, krīt no sava stāvokļa. Īstenībā mēs esam redzējušas, ka Vrindāvanā pat govis, brieži, putni, koki — visi ir Tavas flautas skaņas un Tava skaistuma apburti.»

Rūpas Gosvāmī «Lalita-mādhavā» ir teikts: «Kādu dienu Krišna ieraudzīja sava skaistā auguma atspulgu, kas bija redzams uz dārgakmeņiem rotātās grīdas. Redzot to, Viņš teica: «Cik brīnumaini! Es nekad neesmu redzējis tik skaistu augumu! Lai gan tas ir Mans augums, Es gluži kā Rādhārānī cenšos to apskaut un baudīt debešķīgu svētlaimi.»» Šis izteikums parāda, ka Krišna neatšķiras no sava atspulga. Starp Krišnu un Viņa atspulgu, kā arī starp Krišnu un Viņa attēlu nav nekādas atšķirības. Krišna ir pārpasaulīgs.

No minētajiem izteikumiem var saprast, ka Krišna ir brīnumaina prieka avots, kā arī šajos izteikumos aprakstītas Krišnas personības pārpasaulīgās īpašības. Krišnas pārpasaulīgās īpašības tiek salīdzinātas ar okeānu: neviens nevar pateikt, cik tas ir garš un cik tas ir plats. Taču, tāpat kā cilvēks var saprast, no kā sastāv okeāns, pārbaudot vienu tā pilienu, šie izteikumi mums ļauj saprast Krišnas pārpasaulīgo stāvokli un īpašības.

Šrīmad Bhāgavatamas desmitā dziedājuma četrpadsmitās nodaļas 7. pantā Kungs Brahma saka: «Mans dārgais Kungs! Neaptveramās īpašības, skaistumu un darbību, ko Tu esi atklājis, ierazdamies uz šīs planētas, no materiālā viedokļa nav iespējams novērtēt. Pat ja kāds cenšas iztēloties: «Krišna ir tāds,» tad arī tas ir neiespējami. Varbūt kādreiz, pēc daudzām jo daudzām dzimšanām vai daudziem, daudziem gadiem, materiālistiskie zinātnieki spēs novērtēt visas pasaules atomisko sastāvu vai arī saskaitīt atomiskās daļiņas, kas atrodas debesīs, vai arī pat noteikt, cik atomu ir Visumā, taču viņi vienalga nespēs saskaitīt pārpasaulīgās īpašības, kuras atrodas Tavā pārpasaulīgās svētlaimes krātuvē.»

* Visi šie Dieva avatāri aprakstīti šī paša autora Šrīmad Bhāgavatamas pirmā dziedājuma trešajā nodaļā.

** Brahmas divpadsmit stundas jeb viena nakts līdzinās 4 300 000 000 saules gadiem.


Tālāk: 23. nodaļa

Saturs Bibliotēka