Bhakti nektārs divdesmit ceturtā nodaļa

null

Divdesmit ceturtā nodaļa

Šrī Krišnas rakstura
iezīmju apskata turpinājums

Aprakstījis dažādās Krišnas varenības, Šrīla Rūpa Gosvāmī turpina apskatīt Kunga pārpasaulīgo skaistumu un īpašības. Krišna ir izrotāts, priecīgs, patīkams, uzticams, nelokāms un valdošs. Viņš ir arī nosaukts par rūpīgu ģērbšanās mākslā un augstsirdīgu personību. Šīs īpašības parasti tiek uzskatītas par diženu personību tikumiem.

Izrotāts
Ir teikts, ka to, kuru rotā tādas īpašības kā žēlastība pret nelaimīgajiem, varenība, pārākums, bruņnieciskums, aizrautība, prasmīgums un patiesīgums, sauc par diženu personību. Šie Krišnas rakstura rotājumi ļoti labi atklājās Govardhana-līlā. Kā tas ir aprakstīts, Govardhana-līlas laikā Indra bija uzsūtījis Vrindāvanai briesmīgu lietu. Sākumā Krišna domāja: «Indra ir tik atriebīgs, bet arī Es varu viņam atmaksāt, sagraujot debesu valstību,» taču vēlāk, atceroties, cik debesu valdnieks ir nenozīmīgs, Krišna pārdomāja un apžēlojās par Indru. Neviens nespēj izturēt Krišnas dusmas, tāpēc Krišna nevis atmaksāja Indram, bet gan, žēlodams savus Vrindāvanas draugus, pacēla Govardhanas kalnu, lai viņus aizsargātu.

Priecīgs
Ja cilvēks aizvien izskatās laimīgs un runā ar smaidu uz lūpām, tad viņš tiek uzskatīts par priecīgu. Šī Krišnas rakstura iezīme ļoti labi atklājās, kad Viņš ieradās valdnieka Kamsas ziedošanas laukumā. Ir teikts, ka lotosacainais Krišna aizgāja pie cīkstoņiem, nebūdams nepieklājīgs pret viņiem, un ar apņēmību paskatījās uz tiem tā, ka cīkstoņiem likās — viņi ir augi, kuriem gatavojas uzbrukt zilonis. Pat runājot ar viņiem, Krišna smaidīja un droši nostājās uz cīņas paaugstinājuma.

Patīkams
Ja cilvēka raksturs ir ļoti jauks un vēlams, tad viņu sauc par patīkamu. Šrīmad Bhāgavatamā minēts piemērs tam, cik Krišna ir patīkams. «Kādu dienu, Jamunas krastā gaidot Šrīmatī Rādhārānī, Krišna sāka pīt kadambas ziedu vītni. Drīz vien ieradās Šrīmatī Rādhārānī, un Murāri [Krišna], Muras ienaidnieks, ar dziļu mīlestību paskatījās uz Rādhārānī.»

Uzticams

Ja uz cilvēku var paļauties visos apstākļos, viņu sauc par uzticamu. Šajā sakarībā Rūpa Gosvāmī norāda, ka uz Krišnu paļāvās pat dēmoni, jo viņi zināja, ka Krišna bez iemesla tiem neuzbruks. Tāpēc viņi ar ticību un pārliecību atstāja savu namu durvis plaši atvērtas. Un padievi, kas baidījās no dēmoniem, bija pārliecināti, ka Krišna viņus aizsargās. Tāpēc viņi mēdza izklaidēties pat vislielākajās briesmās. Tie, kas nebija izgājuši vēdiskās šķīstīšanās ceremonijas, nešaubījās, ka Krišna pieņems tikai ticību un bhakti, un tāpēc brīvi no raizēm darbojās Krišnas apziņā. Citiem vārdiem sakot, visi, sākot ar padieviem un beidzot ar neizglītotiem ļaudīm, var paļauties uz Visaugstā Kunga bezcēloņu žēlastību.

Nelokāms
Ja cilvēku nesatrauc pat vislielākās grūtības, viņu sauc par nelokāmu. Šī Krišnas īpašība ļoti labi izpaudās tad, kad Viņš sodīja dēmonu Bānu. Bānam bija ļoti daudz roku, un Krišna tās cirta nost vienu pēc otras. Dēmons Bāna bija dižens Kunga Šivas un dievietes Durgas bhakta. Tāpēc, kad Bāna tika sodīts, Kungs Šiva un Durga ļoti sadusmojās uz Krišnu. Taču Krišna viņus neņēma vērā.

Valdošs
To, kurš var atstāt iespaidu uz visu prātiem, sauc par valdošu. Šī Krišnas īpašība ir aprakstīta Šrīmad Bhāgavatamas desmitā dziedājuma četrdesmit trešās nodaļas 17. pantā, kur Šukadēva Gosvāmī valdniekam Parīkšitam saka: «Mans dārgais valdniek! Cīkstoņiem Krišna ir zibens; parastiem ļaudīm Viņš ir visskaistākais cilvēks; jaunām meitenēm Viņš ir mīlas dievs; ganiem un ganēm Viņš ir vistuvākais radinieks; bezdievīgajiem valdniekiem Viņš ir visaugstākais valdītājs; vecākiem — Nandam un Jašodai Viņš ir mazs bērns; Bhodžas valdniekam Kamsam Viņš ir nāves iemiesojums; trulajiem un muļķiem Viņš ir akmens; jogiem Viņš ir Augstākā Absolūtā Patiesība; un Vrišni Viņš ir Dieva Augstākā Personība. Tā, valdot pār visiem, Krišna kopā ar savu vecāko brāli Balarāmu ienāca cīņas laukumā.» Kad Krišna, visu garšu avots, stāvēja Kamsas laukumā, ļaudis, kam bija dažādas attiecības ar Krišnu, raudzījās uz Viņu atšķirīgi. Bhagavad-gītā teikts, ka Krišna katrai būtnei ir tāds, kādas ir šīs būtnes attiecības ar Viņu.

Reizēm zinātnieki ar vārdu «valdošs» apzīmē tādu cilvēku, kurš nespēj paciest, ka viņu neņem vērā. Šī Krišnas īpašība atklājās, kad Kamsa apvainoja Mahārādžu Nandu. Vasudēva lūdza, lai Krišna palīdz nogalināt Kamsu, un Krišna, paskatījies uz Kamsu ilgu pilnām acīm gluži kā prostitūta, gatavojās uzbrukt valdniekam.

Meistarīgs ģērbšanās mākslā
Ja cilvēkam ļoti patīk skaisti uzposties, viņu sauc par lalitu jeb meistarīgu ģērbšanās mākslā. Šī īpašība Krišnā izpaudās divos veidos: reizēm Viņš greznoja Šrīmatī Rādhārānī ar dažādām zīmēm un reizēm, gatavodamies nogalināt tādus dēmonus kā Arištāsura, ļoti rūpīgi sakārtoja savu jostu.

Augstsirdīgs
Ja cilvēks var veltīt sevi jebkuram, tad viņu sauc par augstsirdīgu. Neviens nevar būt augstsirdīgāks par Krišnu, jo Viņš vienmēr ir gatavs sevi veltīt bhaktām. Pat ja cilvēks nav bhakta, Krišna savā Kunga Čaitanjas veidolā ir gatavs veltīt sevi viņam un dot atbrīvi.

Lai gan Krišna ir pilnībā neatkarīgs, savā bezcēloņu žēlastībā Viņš reliģiskos jautājumos paļaujas uz Gargu Riši, kara mākslu apgūst no Sātjaki un padomus saņem no sava drauga Udhavas.


Tālāk: 25. nodaļa

Saturs Bibliotēka